12.11.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/1

(1)

Pašreiz spēkā esošie pasākumi, kas attiecas uz noteiktu Taivānas izcelsmes elektronisku svaru (“REWS”) importu Kopienā, ir galīgi antidempinga maksājumi, kuri piemēroti ar Regulu (EK) Nr. 2605/2000 (2). Saskaņā ar to pašu regulu antidempinga maksājumi ir piemēroti Ķīnas Tautas Republikas un Korejas Republikas izcelsmes REWS importam. Tāpat spēkā ir arī antidempinga pasākumi, kas attiecas uz Japānas un Singapūras izcelsmes REWS  (3).

(2)

Pēc galīgo antidempinga maksājumu piemērošanas Taivānas izcelsmes REWS importam Komisija saņēma pieprasījumu no Taivānas uzņēmuma Charder Electronic Co., Ltd. (“Charder”) sākt “jaunu eksportētāju” pārskatīšanu attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 2605/2000 saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu. Šis uzņēmums apgalvoja, ka nav bijis saistīts ne ar vienu no Taivānas eksportētājiem vai ražotājiem, uz kuriem attiecas spēkā esošie antidempinga pasākumi Taivānas izcelsmes REWS importam. Turklāt tas apgalvoja, ka nav eksportējis REWS uz Kopienu sākotnējās izmeklēšanas laikā (t.i., laikposmā no 1998. gada 1. septembra līdz 1999. gada 31. augustam), bet sācis eksportu uz Kopienu pēc tam.

(3)

Komisija pārbaudīja Charder iesniegtos pierādījumus un atzina tos par pietiekamiem, lai pamatotu pārskatīšanas ierosināšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu. Pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju un pēc tam, kad iesaistītajai Kopienas nozarei bija dota iespēja izteikt savus apsvērumus, Komisija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2034/2003 (4) ierosināja Regulas (EK) Nr. 2605/2000 pārskatīšanu saistībā ar Charder un uzsāka izmeklēšanu.

(4)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2034/2003, ierosinot izmeklēšanu, ar Regulu (EK) Nr. 2605/2000 tika atcelts piemērotais antidempinga maksājums 13,4 % apmērā Charder ražotajiem REWS importam. Vienlaikus saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu muitas iestādēm tika doti norādījumi veikt pasākumus, lai reģistrētu šādu importu.

(5)

Pašreizējā pārskatīšanā attiecīgais ražojums ir tas pats, kas bija sākotnējā izmeklēšanā, t.i., mazumtirdzniecībā lietojami elektroniskie svari, kuru maksimālā svēršanas jauda nepārsniedz 30 kg, kuriem ir ciparu displejs, uz kura norāda svaru, vienības cenu un maksājamo cenu (ar iespēju izdrukāt šos datus vai bez tās), un kurus parasti deklarē ar KN kodu ex 8423 81 50 (TARIC kods 8423815010), un kuru izcelsme ir Taivānā.

(6)

Komisija oficiāli paziņoja Charder un eksportējošās valsts pārstāvjiem par pārskatīšanas uzsākšanu. Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt savus viedokļus rakstiski un tikt uzklausītām.

(7)

Komisija nosūtīja arī aptaujas lapu Charder un noteiktajā termiņā saņēma atbildi. Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai konstatētu dempingu, kā arī veica vizīti Charder telpās un pie uzņēmuma Kopienā, kas importē Charder ražoto produkciju (“importētājs”).

(8)

Dempinga izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2002. gada 1. oktobra līdz 2003. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas laikposms” vai “IL”).

(9)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka Charder netika eksportējis attiecīgo ražojumu sākotnējās izmeklēšanas laikā.

(10)

Turklāt Charder spēja pierādīt, ka tas nebija saistīts ne ar vienu no Taivānas eksportētājiem vai ražotājiem, saistībā ar kuriem ieviesa antidempinga pasākumus Taivānas izcelsmes REWS importam.

(11)

Tomēr pamatregulas 11. panta 4. punkts prasa, lai jaunais eksportētājs tiešām būtu eksportējis attiecīgo ražojumu uz Kopienu pēc sākotnējās izmeklēšanas laikposmā vai lai tas var pierādīt, ka ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Kopienu nozīmīgu attiecīgā ražojuma daudzumu. Šajā sakarā tika noskaidrots, ka Charder ražotos un uz Kopienu eksportētos ražojumus IL, kas ir attiecīgie ražojumi, nevarēja pārdot galapatērētājiem. Lai gan šīs preces Charder un importētājs uzrādīja kā attiecīgo ražojumu, tie tika atzīti par nepabeigtiem ražojumiem un to fiziskais raksturojums atšķīrās no attiecīgā ražojuma raksturojuma. Importētājs šīs nepabeigtās preces tālāk neapstrādāja un pārveidoja par elektroniskajiem svariem. Turklāt jāatzīmē, ka neviens no tālāk neapstrādātajiem svariem netika pārdots IL laikā. Šo iemeslu dēļ importētais ražojums nevar tikt uzskatīts par attiecīgo ražojumu. Bez tam Charder nepierādīja, ka ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Kopienu attiecīgo ražojumu.

(12)

Iepriekšminēto iemeslu dēļ ir secināts, ka Charder nespēja pierādīt, ka tas tiešām atbilst kritērijiem, lai tiktu uzskatīts par jaunu eksportētāju saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu.

(13)

Ņemot vērā izmeklēšanas rezultātus, pārskatīšana jāpārtrauc, negrozot Charder piemēroto maksājumu līmeni, kas jāsaglabā atbilstoši galīgajam visas valsts antidempinga maksājuma likmes līmenim, kurš tika noteikts sākotnējā izmeklēšanā, t.i., 13,4 %.

(14)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos secinājumus, no Charder ar atpakaļejošu datumu jāiekasē piemērojamais antidempinga maksājums par attiecīgā ražojuma importu, uz ko attiecināta reģistrācija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2034/2003 3. pantu.

(15)

Visas iesaistītās puses tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tika nolemts pārtraukt šo pārskatīšanu un reģistrācijai pakļautiem ražojumiem iekasēt antidempinga maksājumu ar atpakaļejošu datumu. Pret publiskotajiem faktiem un apsvērumiem netika celti nekādi iebildumi.

(16)

Tādēļ šī pārskatīšana būtu jāpārtrauc, negrozot Regulu (EK) Nr. 2605/2000,

12.11.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/4

(1)

Komisija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 988/2004 (2) (“pagaidu regula”) ir piemērojusi pagaidu antidempinga maksājumus tāda okoume saplākšņa importam, kurš definēts kā saplāksnis, kas sastāv tikai un vienīgi no koka loksnēm, kur katra kārta nav biezāka par 6 mm ar vismaz vienu ārējo okoume kārtu, kas atbilst KN kodam ex 4412 13 10, kura izcelsmes valsts ir Ķīnas Tautas Republika (ĶTR).

(2)

Tiek atgādināts, ka izmeklēšana par dempingu un tā radītajiem zaudējumiem ietver laika posmu no 2002. gada 1. jūlija līdz 2003. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas laikposms” vai “IL”). Ar radīto zaudējumu analīzi saistīto tendenču pārbaude tika veikta laikposmā no 1999. gada 1. janvāra līdz IL beigām (“attiecīgais laikposms”).

(3)

Pēc pagaidu antidempinga maksājuma piemērošanas ĶTR izcelsmes okoume saplākšņu importam dažas ieinteresētās puses rakstiski iesniedza komentārus. Pusēm pēc to pieprasījuma tika arī piešķirta iespēja tikt uzklausītām mutiski.

(4)

Komisija turpināja meklēt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu tās galīgo secinājumu izdarīšanā. Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas Ekol Kontraplak, Taskopru, Turcija, telpās tika veikta pārbaude uz vietas, ņemot vērā faktu, ka Turcija tika uzskatīta par iespējamo analogo valsti normālvērtības noteikšanai.

(5)

Visas puses tika informētas par būtiskiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika paredzēts ieteikt galīgu antidempinga maksājumu ieviešanu un galīgās summas iekasēšanu pagaidu maksājumu veidā. Pēc šā paziņojuma pusēm tika noteikts arī termiņš, kurā tās varēja izteikt savas piezīmes.

(6)

Pušu iesniegtās mutiskās un rakstiskās piezīmes tika izskatītas un, ja bija nepieciešams, secinājumi tika attiecīgi mainīti.

(7)

Attiecīgais produkts ir ĶTR izcelsmes saplāksnis, kurš sastāv tikai un vienīgi no koka loksnēm, kur katra kārta nav biezāka par 6 mm, ar vismaz vienu ārējo okoume kārtu, kas pašreiz tiek klasificēts ar KN kodu ex 4412 13 10. Šī definīcija attiecas gan uz saplāksni, kas izgatavots tikai no okoume (“viendabīgais okoume”), gan saplāksni, kam viena vai divas ārējās plaknes ir izgatavotas no okoume (“plaknes okoume”), bet iekšējie slāņi ir izgatavoti no citām koku šķirnēm.

(8)

Vairāki importētāji apgalvoja, ka viendabīgo okoume un plaknes okoume nevar uzskatīt par vienu un to pašu produktu, jo iekšējo slāņu sastāvs būtiski ietekmē saplākšņa īpašības. Piedevām tiek apgalvots, ka šiem produktiem ir būtiska atšķirība to pielietošanas un cenas ziņā.

(9)

Jau izmeklēšanas sākumā tika konstatēts, ka tiek ražots daudz dažādu veidu okoume saplākšņu un ka tiem ir plaša spektra pielietošanas iespējas celtniecības, mēbeļu, transporta un citās nozarēs. Dažiem pielietojumiem vajadzīgs konkrēts okoume saplāksnis, bet citos var izmanot dažāda veida saplākšņus, kas viens otru var aizstāt. Visbūtiskākā okoume koka īpašība tomēr ir tā, ka tas var tikt nolobīts ļoti lielos finieros bez mezgliem vai citiem defektiem, tādējādi ļaujot ražot finieri ar labu apdari un viendabīgu bezšuvju virsmu. Tas nozīmē, ka okoume saplākšņa būtiskākās īpašības, kas padara to īpašu salīdzinājumā ar citiem saplākšņu veidiem, slēpjas tā virsējo (ārējo) slāņu izskatā.

(10)

Iekšējos saplākšņa slāņus var izgatavot no dažādām tropu vai mērena klimata koku šķirnēm. Ražojot saplāksni pilnībā no tropu koka, okoume saplākšņu ražotāji izmanto okoume pārsvarā iekšējos slāņos sakarā ar tam raksturīgo papildināmību ražošanas procesā, nevis ar konkrētām okoume īpašībām salīdzinājumā ar citiem tropu kokmateriāliem. Iekšējos slāņos izmantotās koksnes vai kokšņu veids nepārprotami ietekmē galīgā produkta izmaksas, tā īpašības un tā atbilstību konkrētiem pielietojumiem. Tomēr tiek uzskatīts, ka šos aspektus var adekvāti izskatīt, izmeklēšanā nošķirot dažādus produkta veidus tā, lai dempinga un zaudējumu noteikšanā salīdzinātu tikai identisku saplākšņu veidu cenas. Izmeklēšanā pielietotā produktu kodēšanas sistēma nošķir, cita starpā, vienveidīgo okoume no plaknes okoume. Līdz ar to apgalvojums, ka vienveidīgo okoume un plaknes okoume nevar uzskatīt par vienu un to pašu produktu, tika noraidīts.

(11)

Pagaidu regulā tika nolemts izmeklēšanā neiekļaut ar aizsargplēvi pārklātu okoume saplāksni pagaidu regulas 19. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ. Ar aizsargplēvi pārklāts okoume saplāksnis ir izgatavots no plakņu vai viendabīga okoume, ko sedz cita materiāla aizsargplēve. Kopienas ražošanas nozare iebilda pret šo produktu izslēgšanu, jo tie esot tā paša tirgus produkti, kā pārējie okoume produkti. Tomēr koka virsmas pārklāšana ar aizsargplēvi padara iepriekšminētās būtiskās īpašības, t.i., ārējo izskatu, daudz nenozīmīgāku. Līdz ar to ar aizsargplēvi pārklātam okoume saplāksnim nepiemīt tās pašas fiziskās un tehniskās īpašības, kā attiecīgajam produktam. Bez tam ar aizsargplēvi pārklāts okoume saplāksnis atšķirībā no attiecīgā produkta ir galvenokārt domāts vienam konkrētam pielietojumam, tas ir, betona liešanai. Līdz ar to šis arguments jānoraida.

(12)

Tā kā nav izteiktas citas piezīmes, ar šo apstiprina secinājumus par attiecīgā produkta definīciju, kas izklāstīta pagaidu regulas 18. un 19. apsvērumā.

(13)

Vairākas puses ir izteikušās, ka pastāv vairākas atšķirības starp ĶTR ražoto attiecīgo produktu un starp Kopienas ražošanas nozares ražoto un Kopienā pārdoto produktu tādā mērā, ka šo produktu nevar uzskatīt par līdzīgiem Pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē. Konkrēti, tika apgalvots, ka:

(14)

Attiecībā uz 13. apsvēruma a) līdz c) punktā minētajām pirmajām trim īpašībām izmeklēšana ir parādījusi, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji, kā arī Kopienas ražošanas nozare, ir pārdevuši gan viendabīgo, gan plakņu okoume gan iekšējai, gan ārējai apdarei, kā arī dažāda izmēra paneļus. Tā kā šīs īpašības parasti tiek uzrādītas pārdošanas dokumentācijā, tās ir iekļautas produktu kontroles numuros (PKN), lai aprēķinātu dempinga starpību un zaudējumu apmēru. Līdz ar to attiecībā uz šīm īpašībām tiek pilnībā ņemtas vērā jebkuras atšķirības un salīdzināti tiek tikai līdzīgi produkti.

(15)

Ceturtā īpašība, kas minēta 13. apsvēruma d) punktā, netika iekļauta PKN, jo tā nav minēta vairumā darījumu dokumentu, kas bija pieejami Komisijai izmeklēšanas laikā. Balstoties uz darījumiem, kuriem tika norādīta plātņu kvalitāte, tika atklāts, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji, kā arī Kopienas ražošanas nozare, ir pārdevuši dažādu šķirņu plaknes, un netika konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozares līdzīgais produkts kvalitātes ziņā parasti būtu labāks par tādu pašu Ķīnas ražotāju eksportētāju produktu.

(16)

Pēdējās trīs īpašības, kas minētas 13. apsvēruma e) līdz g) punktā, arī netika iekļautas PKN, jo tās neparādās vairumā darījumu datu. Tomēr tika atzīts, ka lielākajai daļai eksporta no ĶTR plaknes ir plānākas nekā tādiem pašiem Kopienas produktiem. Tāpat atšķirības līmējuma un iekšējo slāņu kvalitātē, kaut gan mainīgas, ir pietiekoši vispārinātas, lai tām būtu nozīme dažu pircēju uztverē, un tādēļ tās nedrīkst ignorēt. Tādējādi, kā izklāstīts pagaidu regulas 80. apsvērumā, aprēķinot cenas pazeminājumu un zaudējumu apjomu, šīs atšķirības tika pielāgotas.

(17)

Jāpiezīmē, ka ar šīm atšķirībām kvalitātē nepietiek, lai radītu pircējiem priekšstatu, ka attiecīgais produkts, ko eksportē ĶTR, ir pilnībā atšķirīgs produkts. Tieši pretēji, izmeklēšanā tika konstatēti konkrēti gadījumi, kad daži Kopienas tirgus pircēji, Kopienas ražošanas nozares produktu vietā iepirka Ķīnas eksporta produktus.

(18)

Tādējādi tiek secināts, ka apgalvotās atšķirības starp attiecīgo produktu un Kopienas ražošanas nozares ražoto un Kopienā pārdoto produktu, ciktāl tās ir uzrādītas, pilnībā ņemtas vērā vai nu PKN, vai arī pielāgojumā. Tā kā šīs atšķirības jebkurā gadījumā nemaina faktu, ka attiecīgajam produktam un Kopienas ražošanas nozarē ražotajam un Kopienā pārdotajam produktam piemīt tās pašas pamatīpašības un pielietošanas iespējas, apgalvojums, ka attiecīgais produkts un Kopienas ražošanas nozarē ražotais un Kopienā pārdotais produkts nav līdzīgi, jānoraida.

(19)

Tā kā nav izteiktas citas piezīmes par līdzīgo produktu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 20. apsvērumu.

(20)

Kāds ražotājs eksportētājs, kuram netika piešķirts tirgus ekonomikas režīms, paziņoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā komentārus, ko viņš bija iesniedzis pēc paziņojuma par Komisijas konstatējumiem. Tomēr viņa argumenti tika izskatīti un sīki izklāstīti pagaidu regulas 29. līdz 32. apsvērumā. Šī prasība līdz ar to tika noraidīta.

(21)

Cits ražotājs eksportētājs, ko uzskatīja par boikotējošu, apgalvoja, ka tas esot sadarbojies ar Komisiju. Jāpiezīmē, ka šis pats arguments, kuru tas pats uzņēmums jau bija izteicis pēc paziņojuma par Komisijas slēdzieniem attiecībā uz tirgus ekonomikas režīmu, tika īpaši apskatīts pagaidu regulas 33. līdz 35. apsvērumā. Tādēļ šī prasība tika noraidīta.

(22)

Tā kā nav izteiktas citas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 21. līdz 35. apsvērumu par tirgus ekonomikas režīmu.

(23)

Tā kā nav izteiktas citas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 36. līdz 40. apsvērumu par individuālo režīmu.

(24)

Viens no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, apgalvoja, ka tā papeles finiera iepirkuma izmaksu aprēķināšana, kā paskaidrots pagaidu regulas 49. apsvērumā, nav pareiza un ka dažas nodokļu atlaides, kuras, kā tiek apgalvots, ir saņemtas, iepērkot šo finieri, būtu jāatskaita no šīm izmaksām. Pēc būtības šāda prasība jāpamato ar laikus iesniegtiem pārbaudāmiem pierādījumiem. Taču uzņēmums nespēja uzrādīt pietiekamus pierādījumus tam, ka PVN atmaksāšana tik tiešām ir notikusi, lai gan uzņēmumam tika lūgts to izdarīt tā telpās notiekošās izmeklēšanas laikā. Tādēļ šī prasība bija jānoraida.

(25)

Jāpiezīmē, ka pēc pagaidu regulas publicēšanas saistībā ar pārrakstīšanās kļūdām tika veiktas nelielas izmaiņas peļņas normas aprēķināšanā trīs ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kam bija piešķirts tirgus ekonomikas režīms. Tas radīja nelielas izmaiņas to normālvērtības aprēķināšanā.

(26)

Tā kā nav izteiktas citas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 41. līdz 51. apsvērumā izklāstītos pagaidu konstatējumus par normālvērtības noteikšanu ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kam piešķirts tirgus ekonomikas režīms.

(27)

Maroka uz laiku tika izvēlēta par analogo tirgus ekonomikas trešo valsti normālvērtības noteikšanai ĶTR. Tomēr, kā minēts pagaidu regulas 56. apsvērumā, trīs ražotāji eksportētāji ir iebilduši pret šo izvēli.

(28)

Komisijas izmeklēšanā parādījies, ka Marokas vietējā tirgū, kur piedevām pastāv augsts ievedmuitas nodoklis, ir tikai viens ražotājs. Līdz ar to tika nolemts izpētīt, vai var atrast piemērotāku analogo valsti. Turcija, kurā viens ražotājs ir piekritis sadarboties ar Komisiju, bija paredzēta kā potenciālā alternatīvā analogā valsts.

(29)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas no vairākiem importētājiem un vairākiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tika saņemtas piezīmes par sākotnējo Marokas izvēli. Viņi apgalvoja, ka izvēle par labu Marokai kā analogai tirgus ekonomikas trešajai valstij, nebija atbilstoša kvalitātes atšķirības dēļ, kā tiek apgalvots, starp Ķīnas ražotāju izgatavotu okoume saplāksni un Marokā izgatavoto okoume saplāksni.

(30)

Tika konstatēts, ka Turcijas tirgū netiek piemērots augsts muitas nodoklis un ka vairāki konkurējoši izgatavotāji ražo okoume saplākšņus. Piedevām izmeklēšanā vēlāk apstiprinājās, ka Turcijas ražotāja, kas sadarbojās, pārdošanas apjoms bija ievērojams un pietiekoši reprezentatīvs, lai noteiktu normālvērtību Ķīnas attiecīgā produkta eksportam. Līdz ar to tika nolemts izvēlēties Turciju par analogo valsti.

(31)

Lai noteiktu, vai pārdošanas apjomi Turcijas tirgū tiem produktiem, kas salīdzināmi ar Ķīnas eksportētāju Kopienā pārdotajiem produktiem, ir īstenoti parastajā tirdzniecības kārtībā, vietējā pārdošanas cena tika salīdzināta ar pilnajām ražošanas izmaksām (t.i., ražošanas izmaksām plus pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām). Tā kā vairums vietējā tirgū realizēto produktu tika pārdoti parastajā tirdzniecības kārtībā, normālvērtība tika noteikta, pamatojoties uz salīdzināmo produkta veidu cenu vietējā tirgū.

(32)

Normālvērtībai tika veikts fizisko atšķirību pielāgojums saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu, ņemot vērā atšķirības, kādas pastāv starp līmju veidiem, ko izmanto Turcijā pārdotajiem salīdzināmajiem produktiem un attiecīgajam produktam.

(33)

Tā kā nav izteiktas citas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu atzinumu par eksporta cenas noteikšanu, kā izklāstīts pagaidu regulas 60. un 61. apsvērumā. Tomēr attiecībā uz eksporta cenas noteikšanu eksportētājiem, kuri nesadarbojas, veiktas šādas izmaiņas: tā vietā, lai par pamatu izmantotu ierobežotu pārdošanas apjomu, kā tas tiek darīts attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kam nav piešķirts tirgus ekonomikas režīms, tika izmantots viss šā uzņēmuma pārdoto plakņu okoume apjoms, kas, balstoties uz pieejamo informāciju, kopumā bija reprezentatīvāks attiecībā uz lielu daudzumu Ķīnas eksporta produktu.

(34)

Kāds ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka transporta izmaksas esot pārmērīgi atskaitītas no pārdošanas, kas tikusi veikta uz FOB bāzes. Tomēr šī korekcija tika veikta tikai pēc tam, kad visa pārdošanas vērtība saskaņā ar metodi, par ko uzņēmums vienojās, tika konvertēta uz CIF bāzi. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(35)

Viens ražotājs eksportētājs iebilda pret pielāgojumiem, kas tika veikti tā eksporta cenai, ņemot vērā atlikto atlaidi, kas tika piešķirta vienam no viņa tirgotājiem, kā izklāstīts pagaidu regulas 63. apsvērumā. Eksportētājs apgalvoja, ka šī atlaide, kā uzņēmums bija ziņojis, jau atspoguļota cenās. Tomēr izmeklēšanas laikā uzņēmums nevarēja uzrādīt, ka tas tā patiešām ir. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(36)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka attiecīgo produktu eksportam vai pārdošanai vietējā tirgū viņš esot pārdevis dažādām pircēju kategorijām un ka uzņēmuma iesniegtie dati esot uzrādījuši konsekventas cenu atšķirības starp dažādu kategoriju pircējiem. Ražotājs pieprasīja to pilnībā ņemt vērā, aprēķinot dempingu, izdarot pielāgojumus eksporta cenā par tirdzniecības līmeni, ievērojot Pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunktu. Lai arī šis apgalvojums tika uzskatīts par pamatotu, eksportētāja pieprasītais pielāgojuma līmenis bija balstīts uz atsevišķu piemēru un netika uzskatīts par reprezentatīvu. Pēc cenas datu analīzes eksporta cenai tika noteikts un piemērots attiecīgs pielāgojuma līmenis.

(37)

Pēc dažu apgalvojumu akceptēšanas, kā izklāstīts iepriekš, un uzlabojot metodi un aprēķinu, proti, attiecībā uz analogās valsts izvēli, visbeidzot noteiktās dempinga starpības, kas izteikta kā CIF cenas līdz Kopienas robežai procentuālā daļa, bez nodokļa, ir:

(38)

Tā kā nav izteiktas citas piezīmes, ar šo apstiprina valsts mēroga dempinga starpības aprēķināšanas metodi, kā izklāstīts pagaidu regulas 67. līdz 69. apsvērumā. Izmantojot Turciju kā analogu valsti, kā izklāstīts iepriekš 27. līdz 32. apsvērumā, tika noteikts jauns valsts mēroga dempinga līmenis 66,7 % apmērā no CIF cenas līdz Kopienas robežai bez nodokļa.

(39)

Tā kā nav izteiktas citas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu atzinumu par Kopienas ražošanas nozari, kā izklāstīts pagaidu regulas 70. līdz 72. apsvērumā.

(40)

Tā kā nav izteiktas citas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu atzinumu par Kopienas patēriņu, kā izklāstīts Pamatregulas 74. un 75. apsvērumā.

(41)

Lai analizētu cenu pazeminājumu, pagaidu regula pievienoja 10 % pielāgojumu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, CIF cenai līdz Kopienas robežai. Šā pielāgojuma nolūks ir atbildēt par vispāratzīto, bet grūti aprēķināmo kvalitātes atšķirību starp Kopienas un Ķīnas okoume saplāksni. Šo pielāgojumu noteica uz šāda pamata. Komisijai pieejamā informācija par Ķīnas ražotāju piedāvāto attiecīgo produktu, kura plakņu biezums ir 1 mm vai 0,6 mm, norāda, ka atšķirība plakņu biezumā varētu nozīmēt atšķirību cenā robežās no 3,5 % līdz 5,5 %. Ja nav tālākas skaitļu informācijas, var pamatoti pieņemt, ka 16. apsvērumā minētajiem pārējiem kvalitātes aspektiem, proti, līmēšanas un iekšējo slāņu kvalitātei, varētu būt salīdzinoši nozīmīga ietekme uz plaknes biezumu. Šo kvalitātes atšķirību ietekmes kopums tādējādi varētu atbilst cenas atšķirībai mērogā no 10 % līdz 15 %. Tomēr jāatgādina, ka augstāk minētās kvalitātes atšķirības nevar pārbaudīt uz atsevišķu darījumu pamata un maz iespējams, ka izmeklēšanas periodā tās tiks piemērotas visiem ĶTR eksporta produktiem. Drīzāk izmeklēšana ir parādījusi, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji piedāvā dažādas kvalitātes un īpašību produktus.

(42)

Viens importētājs iebilda, ka atbrīvojumam drīzāk jābūt 25 %, nevis 10 %, taču augstāko skaitli objektīvi nepamatoja. Šajos apstākļos nav nekāda iemesla, lai mainītu pagaidu regulā noteikto pieeju.

(43)

Tā kā nav izteiktas citas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 76. līdz 81. apsvērumā izdarītos secinājumus.

(44)

Divi ražotāji eksportētāji apšaubīja importa zaudējumus radošo ietekmi, norādot, ka attiecīgajā periodā cenas ir saglabājušās diezgan stabilas ar nominālu 3 % pieaugumu vai, faktiskā izteiksmē, nelielu samazināšanos. Tomēr jāatceras, ka pagaidu regulas 91. apsvērumā norādītās vidējās cenas attiecas uz veselu virkni dažāda veida produktu, no kuriem lētākie produktu veidi ir visvairāk cietuši no Ķīnas eksporta produktu ietekmes. Pat ja šo lētāko produktu cenas šajā periodā pazeminājās, jo to relatīvā daļa produktu klāstā arī pazeminājās, kopējai cenai par kubikmetru nebūtu obligāti jāsamazinās. Šī pārbīde Kopienas ražotāju produktu klāstā jau tika norādīta pagaidu regulas 91. apsvērumā. Bez tam laikā, kad Ķīnas eksporta produkti ieplūda Kopienas tirgū, Kopienas ražošanas nozare atkopās no lejupslīdes, ko raksturoja salīdzinoši zema pārdošanas peļņa. Šādos apstākļos Kopienas ražošanas nozarei gandrīz nebija iespējams konkurēt, pielietojot cenu pazeminājumu, un imports galvenokārt radīja zaudējumus tā lielā apjoma dēļ, kā izklāstīts pagaidu regulas 85. līdz 90. apsvērumā. Tādēļ šis apgalvojums ir jānoraida.

(45)

Tā kā nav izteiktas citas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 82. līdz 99. apsvērumā izdarītos secinājumus.

(46)

Tā kā nav izteiktas citas piezīmes par apgalvojumiem attiecībā uz zaudējumiem, ar šo apstiprina pagaidu regulas 100. līdz 102. apsvērumā izdarītos secinājumus.

(47)

Divi eksportētāji izteicās, ka Kopienas ražošanas nozares vidējo vienību izmaksu pieaugums attiecīgajā periodā bija būtisks faktors, kādēļ pasliktinājās Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte, līdz cēloņsakarības izbeigšanai starp dempingu un zaudējumiem. Kā minēts pagaidu regulas 113. apsvērumā, paraugā iekļauto Kopienas eksportētāju izmaksu pieaugums atbilst vispārējam Kopienas izmaksu un cenu pieaugumam. Šāda veida izmaksu pieaugums kā tāds, piemēram, izejmateriālu cenu pieaugums, neatspoguļo ārējo faktoru, ar kuru šī ražošanas nozare nevarētu tikt galā normālos ekonomiskos apstākļos un jo īpaši, ja nebūtu jūtams importa par dempinga cenām milzīgais spiediens uz cenām. Bez tam vismaz daļu no novērotā vidējo izmaksu pieauguma var attiecināt uz mazāku ražošanas jaudas izmantošanu un uz pāreju uz dārgākiem produktiem, kuri savukārt ir saistīti ar importa par dempinga cenām radīto konkurenci. Tādēļ šo argumentu nevar pieņemt.

(48)

Attiecībā uz iespējamo trešo valstu, izņemot ĶTR, izcelsmes importa produktu ietekmi, pagaidu regulas 109. apsvērumā minēts, ka citu lielāko eksportētāju, tādu kā Gabonas un Marokas eksportētāju, vidējās cenas ir aptuveni par 50 % augstākas nekā ĶTR cenas un līdz ar to nevar tikt uzskatītas par izšķirošo faktoru zaudējumu radīšanā Kopienas ražošanas nozarei. Viens importētājs norādīja, ka šo divu valstu eksporta produkti pilnībā vai pārsvarā ir viendabīgs okoume, turpretim vairums ĶTR eksporta produktu ir plaknes okoume, kurš pēc būtības ir lētāks. Lai arī šī piezīme, iespējams, ir pareiza, cenu atšķirība starp viendabīgu un plakņu okoume, kas, kā izmeklēšanā ir atklājies, ir aptuveni 15 %, nerada augstāk minēto 50 % cenu atšķirību. Bez tam pagaidu regulā minētie secinājumi par to, ka šo valstu tirgus daļas ir daudz mazākas par ĶTR tirgus daļu un ka to eksporta apjoms un cenas attiecīgajā periodā ir saglabājušās relatīvi stabilas, paliek spēkā. Tādēļ augstāk minētā piezīme nepadara par spēkā neesošu secinājumu, ka imports no šīm trešajām valstīm nav izraisījis konkurējošu spiedienu uz Kopienas ražošanas nozari tādā mērā, kā to ir izraisījis imports no ĶTR, un ka tas nav bijis noteicošais iemesls zaudējumus radošajā situācijā Kopienas ražošanas nozarei.

(49)

Tie paši eksportētāji iebilda, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta apjoma samazināšanās, kas minēta pagaidu regulas 111. apsvērumā, nebija nenozīmīga un, pieskaitot to citiem faktoriem, kas nav saistīti ar Ķīnas eksporta produktiem, ir pamatā Kopienas ražošanas nozares finansiālā stāvokļa lejupslīdei. Lai arī Kopienas ražošanas nozares eksports patiešām samazinājās gandrīz par 2 000 kubikmetriem 3,5 gados, kā paskaidrots pagaidu regulas 111. apsvērumā, šos samazinājumus nevar salīdzināt ar Ķīnas eksporta ietekmi uz Kopienas tirgu, kas sasniedza vairāk nekā 80 000 kubikmetrus 2,5 gados, laika posmā no 2 000. gada līdz IL beigām. Šis arguments līdz ar to ir noraidīts.

(50)

Tā kā nav izteiktas citas piezīmes par cēloņsakarību, ar šo apstiprina pagaidu regulas 103. līdz 117. apsvērumā izklāstīto atzinumu un secinājumus.

(51)

Divi eksportētāji iebilda, ka Komisija, izvērtējot Kopienas ieinteresētības aspektus, nav nodrošinājusi ekonomisko analīzi par to, kā pasākumi ietekmējuši lietotājus, tirgotājus un patērētājus. Vispirms jāpiezīmē, ka eksportētājiem Kopienas interešu izskatīšanas kontekstā nav statusa. Tomēr attiecībā uz strīda priekšmetu ir jāatgādina, ka neviens no lietotājiem, tirgotājiem vai patērētājiem nav sadarbojies izmeklēšanā vai izteicies procesa laikā un ka tādēļ Komisijas rīcībā nav nekādu konkrētu datu, lai noteiktu šādas ietekmes apjomu. Tādēļ šo argumentu nevar akceptēt.

(52)

Viens importētājs tālāk apgalvoja, ka valsts mērogā piemērotais nodoklis 48,5 % apmērā esot pārmērīgi augsts un ka ierobežotais okoume produktu piegādātāju skaits Eiropā radīs konkurences trūkumu Eiropā, radot zaudējumus lietotāju nozarēm. Kā minēts pagaidu regulas 125. apsvērumā, antidempinga pasākumi ir paredzēti tikai vienādu iespēju atjaunošanai šajā tirgū un nevis konkurences izslēgšanai, kas jānodrošina, ņemot vērā dažādu ražotāju un eksportējošo valstu skaitu bez Ķīnas. Tādēļ šis arguments jānoraida.

(53)

Tā kā nav saņemta nekāda cita jauna informācija par Kopienas interesēm, ar šo apstiprina pagaidu regulas 118. un 127. apsvērumā minēto atzinumu un secinājumus.

(54)

Tā kā nav izteiktas citas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 128. līdz 132. apsvērumā izklāstīto zaudējumu likvidēšanas metodi.

(55)

Balstoties uz šo metodi, ir aprēķināts zaudējumu likvidēšanas līmenis, lai noteiktu galīgi piemērojamos pasākumus.

(56)

Ņemot vērā iepriekšminēto un saskaņā ar Pamatregulas 9. panta 4. punktu, galīgais antidempinga maksājums jāpiemēro konstatētās dempinga starpības apmērā, jo visiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem zaudējumu apjoms tika konstatēts lielāks par dempinga starpību.

(57)

Pamatojoties uz augstākminēto, galīgie maksājumi ir šādi:

(58)

Šajā regulā minētās individuālo uzņēmumu antidempinga maksājumu likmes tika noteiktas, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas secinājumiem. Tādēļ tās atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanas periodā tika konstatēta uzņēmumos. Šīs maksājumu likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi piemērojamas vienīgi attiecīgās valsts izcelsmes produktu importam un produktiem, ko ražojuši šie uzņēmumi, un līdz ar to ražojušas minētās konkrētās juridiskās personas. Importētie produkti, ko ražojuši citi uzņēmumi un kuru nosaukums un adrese nav konkrēti minēta šīs regulas operatīvajā daļā, nevar gūt labumu no šīm likmēm, un uz tiem attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemēroto maksājumu likmi.

(59)

Jebkurš pieprasījums piemērot šīs individuālās uzņēmumu antidempinga maksājumu likmes (piemēram, pēc izmaiņām uzņēmuma nosaukumā vai pēc jaunas produkcijas vai pārdošanas vienību ieviešanas, nekavējoties jāadresē Komisijai (3), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši informāciju par jebkādām izmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu un vietējo un eksporta pārdošanu, piemēram, saistībā ar nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanā vai pārdošanas vienībās. Vajadzības gadījumā regula tiks attiecīgi grozīta, precizējot to uzņēmumu sarakstu, kas gūst labumu no individuālām maksājumu likmēm.

(60)

Lai ievērojamā nesadarbošanās apjoma (80 %) dēļ un saistībā ar lielo atšķirību maksājumu apmēros mazinātu likumu apiešanas risku, uzskata, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši nosacījumi, lai nodrošinātu antidempinga maksājuma pareizu piemērošanu.

(61)

Šie īpašie nosacījumi ietver spēkā esoša, regulas pielikumā noteiktajām prasībām atbilstoša faktūrrēķina uzrādīšanu dalībvalstu muitas iestādēm. Tikai importu, kam pievienots šāds faktūrrēķins, deklarē saskaņā ar attiecīgajam ražotājam piemērotajiem TARIC papildkodiem. Importam, kam nav pievienots šāds faktūrrēķins, piemēro antidempinga starpības maksājumu, ko piemēro visiem pārējiem eksportētājiem. Attiecīgajiem uzņēmumiem ir arī lūgts sniegt Komisijai regulārus ziņojumus, lai nodrošinātu pienācīgu šo uzņēmumu okoume saplākšņa pārdošanas Kopienai pārbaudi. Gadījumos, kad ziņojumi nav iesniegti vai ja ziņojumi liecina, ka pasākumi nav pietiekami, lai likvidētu dempinga radīto zaudējumu ietekmi, tad saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 3. punktu var būt nepieciešams uzsākt starpposma pārskatu. Tajā, cita starpā, varētu pārbaudīt individuālo maksājumu likmju atcelšanas un tai sekojošas valsts mēroga maksājuma piemērošanas nepieciešamību.

(62)

Pēc pagaidu antidempinga pasākumu pieņemšanas un saskaņā ar Pamatregulas 8. panta 1. punktu viens Ķīnas Tautas Republikas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, piedāvāja cenu saistības. Tomēr minimālās eksporta cenas, ko uzņēmums bija gatavs piedāvāt par dažiem produktiem, bija tādā līmenī, kas nelikvidēja dempinga zaudējumus izraisošo iedarbību. Šo piedāvājumu attiecīgi nevarēja pieņemt.

(63)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību lielumu un ņemot vērā Kopienas ražošanas nozarei radīto zaudējumu apjomu, tiek uzskatīts, ka ir nepieciešams galīgi iekasēt pagaidu antidempinga maksājuma veidā nodrošinātās summas, kas noteiktas pagaidu regulā, t.i. Regulā (EK) Nr. 988/2004, ja šī summa ir vienāda ar vai zemāka par pagaidu maksājumu. Ja galīgie maksājumi ir augstāki par pagaidu maksājumiem, galīgi jāiekasē tikai pagaidu nodokļu veidā nodrošinātās summas.

(64)

Kā minēts 11. apsvērumā, ar aizsargplēvi pārklāts okoume saplāksnis nav ietverts izmeklēšanas darbības jomā. Ņemot vērā to, ka pagaidu regulas 1. panta 1. punktā nebija paredzēta šāda izslēgšana, jāatbrīvo jebkuras šiem produkta veidiem nodrošinātas summas,

12.11.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/13

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

12.11.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/15

(1)

Eiropas Ekonomikas kopienas un Ķīnas Tautas Republikas Nolīguma par tekstilizstrādājumu tirdzniecību, kurš parafēts 1988. gada 9. decembrī un apstiprināts ar Padomes Lēmumu 90/647/EEK (2) un kurš pēdējo reizi grozīts un pagarināts ar 2000. gada 19. maijā parafēto Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2000/787/EK (3), 5. pantā ir noteikts, ka starp kvotu gadiem var veikt pārcēlumus. Šie elastības noteikumi tika paziņoti Pasaules tirdzniecības organizācijas Tekstilpreču uzraudzības iestādei pēc Ķīnas uzņemšanas tajā.

(2)

Ķīnas Tautas Republika 2004. gada 2. augustā iesniedza pieprasījumu par daudzumu pārcelšanu no 2003. kvotas gada uz 2004. kvotas gadu.

(3)

Ķīnas Tautas Republikas pieprasītais pārcēlums atbilst tiem elastīguma noteikumiem, kuri minēti 1988. gada 9. decembrī parafētā Eiropas Kopienas un Ķīnas Tautas Republikas Nolīguma par tekstilizstrādājumu tirdzniecību 5. pantā un izklāstīti Regulas (EEK) Nr. 3030/93 VIII pielikuma 9. slejā.

(4)

Ir lietderīgi apmierināt šo pieprasījumu pieejamo daudzumu apjomā.

(5)

Vēlams, lai šī regula stātos spēkā dienu pēc tās publicēšanas, lai uzņēmēji pēc iespējas drīz varētu izmantot tās dotās priekšrocības.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tekstilpreču komitejas atzinumu, kas izveidota ar Regulas (EEK) Nr. 3030/93 17. pantu,

12.11.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/18

(1)

Dalībvalstu paziņojumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 896/2001 9. panta 1. punktu norāda, ka kopējais apjoms, par kuru ir iesniegti pieteikumi, sasniedz 4 941 057,500 t visiem A/B netradicionālajiem uzņēmējiem un 479 315,000 t visiem netradicionālajiem C uzņēmējiem.

(2)

Tādēļ jānosaka procentuālā likme, kas jāpiemēro, lai noteiktu piešķīrumus netradicionālajiem uzņēmējiem, atbilstīgi tarifu kvotām A/B un C.

(3)

Lai uzņēmējiem būtu pietiekami laika iesniegt atļauju pieteikumus 2005. gada pirmajam ceturksnim, šai regulai ir jāstājas spēkā nekavējoties,

a)

katram A/B netradicionālajam uzņēmējam: 9,12780 %,

b)

katram C netradicionālajam uzņēmējam: 17,21206 %.

12.11.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/19

(1)

Komisijas 1995. gada 23. jūnija Regula (EK) Nr. 1422/95, kurā ir noteikta kārtība, kā importēt melases cukura nozarē, un ar kuru ir grozīta Regula (EEK) Nr. 785/68 (2), paredz, ka CIF importa cenu melasei, kuru nosaka atbilstīgi Komisijas Regulai (EEK) Nr. 785/68 (3), uzskata par “reprezentatīvo cenu”. Minēto cenu uzskata par noteiktu Regulas (EEK) Nr. 785/68 1. pantā noteiktajai standarta kvalitātei.

(2)

Reprezentatīvo cenu aprēķina, ņemot vērā visu informāciju, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 785/68 3. pantā, izņemot gadījumus, kas uzskaitīti minētas regulas 4. pantā, un, vajadzības gadījumā, aprēķinus var veikt, izmantojot Regulas (EEK) Nr. 785/68 7. pantā norādīto metodi.

(3)

Lai pielāgotu cenas, kuras neattiecas uz standarta kvalitāti, atkarībā no piedāvātās melases kvalitātes cena ir jāpalielina vai jāsamazina saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 785/68 6. pantu.

(4)

Ja starp konkrētā produkta sliekšņa cenu un reprezentatīvo cenu pastāv starpība, ir jānosaka papildu ievedmuitas nodokļi, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1422/95 3. pantā. Gadījumā, kad atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1422/95 5. pantam ievedmuitas nodokļu piemērojums ir apturēts, šiem nodokļiem ir jānosaka īpašas summas.

(5)

Šiem attiecīgajiem produktiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1422/95 1. panta 2. punktu un 3. panta 1. punktu ir jānosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

12.11.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/21

(1)

Atbilstīgi 27. pantam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto produktu kotējumiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1260/2001, nosakot kompensācijas attiecībā uz nedenaturētu balto cukuru un jēlcukuru, ko izved bez turpmākas apstrādes, ir jāņem vērā situācija Kopienas un pasaules cukura tirgos, un jo īpaši cenas un izmaksu faktori, kas paredzēti minētās regulas 28. pantā. Saskaņā ar to pašu pantu vērā ir jāņem arī paredzēto izvedumu saimnieciskais aspekts.

(3)

Kompensācija attiecībā uz jēlcukuru nosakāma attiecībā uz standarta kvalitāti. Tā ir definēta I pielikuma II punktā Regulā (EK) Nr. 1260/2001. Šī kompensācija cita starpā nosakāma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 28. panta 4. punktu. Lielkristālu cukurs ir definēts Komisijas 1995. gada 7. septembra Regulā (EK) Nr. 2135/95, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piešķiramas eksporta kompensācijas cukura nozarē (2). Kompensācija, kas tā aprēķināta cukuriem, kas satur aromatizētājus un krāsvielas, ir jāpiemēro to saharozes saturam un jānosaka attiecībā uz daudzumu 1 % šā satura.

(4)

Īpašos gadījumos eksporta kompensācijas summu var noteikt ar cita veida tiesību aktiem.

(5)

Kompensācija ir jānosaka reizi divās nedēļās. Šajā periodā tā var tikt grozīta.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka atbilstīgi situācijai pasaules tirgū vai īpašajām prasībām atsevišķos tirgos produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. pantā, kompensācija var atšķirties pēc to galamērķa.

(7)

Būtisks un straujš pieaugums, kas vērojams attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izcelsmes preferenciāliem cukura ievedumiem un cukura izvedumiem no Kopienas uz minētajām valstīm, šķiet, ir izteikti mākslīgs.

(8)

Lai novērstu jebkādas ļaunprātīgas darbības saistībā ar tādu cukura nozares produktu atkārtotiem ievedumiem Kopienā, attiecībā uz kuriem var izmantot eksporta kompensāciju, attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm nebūtu jānosaka kompensācija par šajā regulā paredzētajiem produktiem.

(9)

Nemot vērā iepriekš minēto un pašreizējo situāciju cukura tirgū, un jo īpaši kotējumus vai cenas cukuram Kopienā un pasaules tirgū, kompensācijas nosakāmas attiecīgā apmērā.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

12.11.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/23

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2004. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1327/2004 par pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties konkursā, lai noteiktu maksājumus un/vai kompensācijas attiecībā uz baltā cukura eksportu 2004./2005. tirdzniecības gadam (2), saistībā ar šā cukura eksportu uz atsevišķām trešajām valstīm ir izsludināti uzaicinājumi uz konkursa daļu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1327/2004 9. panta 1. punktu ir paredzēts attiecīgs maksimālais eksporta kompensācijas apjoms konkrētai konkursa daļai, jo īpaši ņemot vērā stāvokli un paredzamo attīstību Kopienas cukura tirgū un pasaules cukura tirgū.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

12.11.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/24

(1)

Saskaņā ar Regulas Nr. 1255/1999 31. pantu, starpību starp regulas 1. pantā minēto produktu cenām starptautiskajā tirdzniecībā un Kopienas cenām var segt ar eksporta kompensāciju, atbilstīgi limitiem, kas izriet no līgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(2)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1255/1999, nosakot kompensāciju par dabīgā stāvoklī eksportētiem produktiem, kas ir uzskaitīti iepriekšminētās regulas 1. pantā, ir jāņem vērā:

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. panta 5. punktu, nosakot cenas Kopienā, ir jāņem vērā valdošās cenas, kas no eksporta viedokļa ir visizdevīgākās, un, nosakot cenas starptautiskajā tirdzniecībā, ir īpaši jāņem vērā:

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. panta 3. punktu, situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības var radīt vajadzību mainīt kompensāciju par produktiem, kas uzskaitīti iepriekšminētās regulas 1. pantā, atbilstīgi galamērķim.

(5)

Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. panta 3. punkts paredz, ka produktu sarakstu, par kuriem piešķir eksporta kompensācijas, un kompensāciju apjomu nosaka vismaz reizi četrās nedēļās. Tomēr, kompensācijas apjoms var būt nemainīgs ilgāk par četrām nedēļām.

(6)

Saskaņā ar Komisijas 1999. gada 26. janvāra Regulas (EK) Nr. 174/1999 16. pantu, par īpašiem sīki izstrādātiem noteikumiem Padomes Regulas (EK) Nr. 804/68 piemērošanai attiecībā uz piena un piena produktu eksporta atļaujām un eksporta kompensācijām (2), kompensācija par piena produktiem, kuri satur cukuru, ir vienāda ar divu sastāvdaļu summu; vienu sastāvdaļu aprēķina, ņemot vērā piena produktu daudzumu, pareizinot pamatapjomu ar piena produktu saturu attiecīgā produktā; otru sastāvdaļu aprēķina, ņemot vērā pievienotās saharozes daudzumu, pareizinot saharozes saturu visā produktā ar kompensācijas pamatapjomu, kas ir spēkā tajā dienā, kad eksportē produktus, kuri uzskaitīti 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulā (EK) Nr. 1260/2001 par cukura tirgus kopējo organizāciju (3). Tomēr, otro sastāvdaļu lieto tikai tad, ja pievienotā saharoze ir ražota, izmantojot Kopienā audzētās cukurbietes vai cukurniedres.

(7)

Komisijas Regula (EEK) Nr. 896/84 (4), noteica papildu noteikumus par to, kā piešķiramas kompensācijas laikā, kad mainās piena gads. Šie noteikumi paredz iespēju dažādot kompensācijas atbilstīgi produktu ražošanas datumam.

(8)

Ir jāparedz, ka, aprēķinot kompensāciju par kausēto sieru, pievienotā kazeīna vai kazeinātu daudzums ir jāizslēdz no aprēķiniem.

(9)

Piemērojot iepriekš izklāstītos noteikumus pašreizējai situācijai piena tirgū, un jo īpaši piena produktu cenām Kopienā un pasaules tirgū, kompensācija jānosaka saskaņā ar śīs regulas pielikumu.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,