30.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 303/1

(1)

1998. gada februārī Padome ar Regulu (EK) Nr. 368/98 (2) piemēroja galīgos antidempinga pasākumus (“sākotnējie pasākumi”) 24 % nodevas veidā tāda glifosāta importam, kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”). Pēc absorbcijas izmeklēšanas saskaņā ar pamatregulas 12. pantu minētā regula tika grozīta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1086/2000 (3), palielinot nodevu līdz 48 %. Turpmāk, pēc apiešanas izmeklēšanas saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 163/2002 (4) tika noteikts, ka 48 % nodevu, kas piemērota glifosāta importam no ĶTR, piemēro arī glifosāta importam no Malaizijas un Taivānas (neatkarīgi no tā, vai tas tiek deklarēts kā Malaizijas vai Taivānas izcelsmes, vai nē), izņemot tāda glifosāta importu, kuru ražojusi viena norādīta uzņēmējsabiedrība katrā no šīm valstīm.

(2)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par antidempinga pasākumu termiņa beigām attiecībā uz glifosāta importu no ĶTR (5), 2002. gada 18. novembrī Komisija saņēma pieprasījumu pārskatīt šos pasākumus saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(3)

Pieprasījumu iesniedza Eiropas Glifosāta asociācija (EGA) (“iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kas pārstāv lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk kā 90 %, glifosāta ražošanas apjoma Kopienā.

(4)

Pieprasījums tika pamatots ar to, ka pasākumu izbeigšana varētu radīt dempinga turpināšanos vai atkārtošanos, kā arī kaitēt Kopienas rūpniecībai. Turklāt, pamatojoties uz pieprasījumā iesniegtajiem pierādījumiem, Komisija izteica viedokli, ka pasākumu līmenis nebija pietiekams, lai neitralizētu kaitīgās dempinga sekas, kas bija pamatojums, lai ex-officio sāktu pilnu starpposma pārskatu attiecībā uz šiem pasākumiem, aptverot visus procesa aspektus. Pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai sāktu beigu un starpposma pārskatu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. un 3. punktu, Komisija paziņojumu par šo pārskatu sākšanu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (6).

(5)

Komisija par izmeklēšanas uzsākšanu oficiāli apspriedās ar ĶTR varas iestādēm, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, ražotājiem, importētājiem un lietotājiem Kopienā, kuri tika noteikti pieprasījumā, kā arī to asociācijām. Ieinteresētajām pusēm tika sniegta iespēja izteikt savus viedokļus rakstiski un lūgt iespēju tikt uzklausītām noteiktā termiņā, kas tika norādīts izmeklēšanas sākšanas paziņojumā.

(6)

Ņemot vērā lielo attiecīgā produkta ražotāju eksportētāju skaitu ĶTR, kas zināmi no pieprasījuma un no iepriekšējās izmeklēšanas, lietas uzsākšanas paziņojumā tika apskatītas paraugu iegūšanas metodes dempinga izmeklēšanai. Bez tam Komisija nosūtīja standarta aptaujas lapas importētājiem, kas zināmi Komisijas dienestiem.

(7)

Tomēr tikai neliels ražotāju eksportētāju skaits no ĶTR sniedza par sevi ziņas un noteiktajā laikā nodrošināja lietas uzsākšanas paziņojumā pieprasīto informāciju. Tādējādi paraugu iegūšanas metodes netika uzskatītas par nepieciešamām attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem ĶTR. Turklāt tikai viens importētājs ziņoja par glifosāta importu no ĶTR. Tādējādi paraugu iegūšanas metodes netika uzskatītas par nepieciešamām attiecībā uz importētājiem.

(8)

Komisija nosūtīja aptaujas lapas zināmajām iesaistītajām pusēm un saņēma atbildi no četriem Kopienas ražotājiem un diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Viens importētājs ziņoja par importu, kura izcelsmes valsts ir ĶTR, un iesniedza atbildes uz aptauju.

(9)

Vairāki ražotāji eksportētāji ĶTR, četri ražotāji un 13 piegādātāji Kopienā, kā arī izplatītāju asociācija un lietotāji izteica savus viedokļus rakstiski. Visām pusēm, kas to vēlējās un norādīja, ka pastāv noteikti iemesli to uzklausīšanai, noteiktā laikā tika sniegta iespēja izteikt savu viedokli.

(10)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, lai noteiktu, vai kaitējošais dempings varētu turpināties vai notikt atkārtoti, un izvērtēja šo informāciju Kopienas interesēs. Tika veiktas pārbaudes vizītes šādu uzņēmējsabiedrību telpās.

(11)

Izmeklēšana par to, vai dempings varētu turpināties vai notikt atkārtoti, pārskata izmeklēšanā attiecās uz laikposmu no 2002. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim (“IP”). Pazīmju izvērtēšana analīzes kontekstā par to, vai varētu turpināties vai atkārtoti notikt radītais kaitējums, attiecās uz laikposmu no 1999. gada janvāra līdz IP beigām (“analīzes periods”).

(12)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu divas Ķīnas uzņēmējsabiedrības Zhejiang Xinan Industrial Group Ltd (“Xinanchem”) un Zhenjiang Jiagnan Chemical Factory (“Zhenjiang”) pieprasīja MET un individuālu lietas izskatīšanu. Tomēr tika noskaidrots, ka Zhenjiang nebija veikusi attiecīgā produkta eksportu Kopienā IP laikā. Tādējādi prasība pēc MET un individuālas lietas izskatīšanas no Zhenjiang puses palika neizpildīta. No Xinanchem tika pieprasīts izpildīt MET prasības formu, detalizēti sniedzot visu nepieciešamo informāciju.

(13)

Lai gan lielākā daļa uzņēmējsabiedrības akciju piederēja privātām personām, valstij nepiederošo akciju lielās dekoncentrācijas dēļ līdz ar faktu, ka valstij piederēja lielākā akciju daļa, uzņēmējsabiedrība tika uzskatīta par valsts kontrolē esošu. Bez tam direktoru valdi nozīmēja valsts akciju īpašnieki, un lielākā daļa valdes direktoru bija valsts ierēdņi vai valsts uzņēmumu amatpersonas. Tādējādi tika noteikts, ka uzņēmējsabiedrība bija pakļauta ievērojamai valsts kontrolei un ietekmei.

(14)

Bez tam tika noteikts, ka ĶTR valdība ir piešķīrusi Ķīnas Tirdzniecības palātas metālu, minerālu un ķimikāliju importētājiem un eksportētājiem (CCCMC) līgumtiesības pārbaudīt eksporta preces muitas apskatei. Šajā sistēmā tika ietverta glifosāta eksporta minimālās cenas noteikšana, un tā atļāva CCCMC aizliegt eksportu, kas neatbilda šīm cenām.

(15)

Turklāt pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju tika pieņemts lēmums nesniegt TEP Xinanchem, pamatojoties uz faktu, ka uzņēmējsabiedrība nepildīja visus kritērijus, kas minēti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā.

(16)

Tā kā Xinanchem nebija piešķirts tirgus ekonomikas statuss, uzņēmējsabiedrība pieteicās uz individuālu lietas izskatīšanu, t.i., uz individuālās dempinga robežas noteikšanu, pamatojoties uz individuālajām eksporta cenām. Komisija pārbaudīja, vai uzņēmējsabiedrībai bija gan faktiski, gan juridiski nepieciešamais neatkarības līmenis no valsts, lai noteiktu eksporta cenu.

(17)

Šajā aspektā tika noteikts, ka Xinanchem tika pakļauta vērā ņemamai valsts kontrolei attiecībā uz attiecīgā produkta eksporta cenu noteikšanu, kā tas paskaidrots iepriekš 14. apsvērumā. Tādējādi tika secināts, ka Xinanchem nepildīja nepieciešamās prasības individuālai lietas izskatīšanai, kā tas noteikts pamatregulas 9. panta 5. punktā.

(18)

Attiecīgais produkts ir glifosāts no ĶTR (“attiecīgais produkts”), pašlaik klasificēts ar KN kodiem ex 2931 00 95 (TARIC kodi 2931009581 un 2931009582) un ex 3808 30 27 (TARIC kodi 3808302711 un 3808302719). Attiecīgais produkts ir tas pats, kas izmeklēšanā, kuras rezultātā piemēroja sākotnējos pasākumus (“sākotnējā izmeklēšana”).

(19)

Glifosāts ir neselektīvs herbicīds, kas var eksistēt dažādos koncentrācijas grādos vai formās, no kuriem galvenie ir skābe, sāls un formulētais produkts. Skābe ir pamata forma no ķīmiskā elementa, kas radies ražošanas procesā, un parasti tas tiek izmantots kā sauss pulveris ar 95 % glifosāta saturu vai kā samitrināts gabals ar 84 % glifosāta saturu. Atšķirība ir mitruma daudzumā. Sāls ir šķīstoša glifosāta forma, kas tiek gatavota no skābes. Tas ir šķidrs, parasti satur 62 % IPA sāls (7) satura, kas ir ekvivalents 43 % glifosāta saturam. Formulētais glifosāts parasti ir šķidrā formā un sastāv no glifosāta sāls, ūdens un citiem ķīmiskiem elementiem, kā virsmas aktīvajām vielām un aditīviem, kas ļauj herbicīdam tikt absorbētam augos un uzlabo efektivitāti. Tipiskā standarta formulētā glifosāta formā ir 360 grami uz litru glifosāta.

(20)

Lai samazinātu transportēšanas izmaksas, importētāji parasti iegādājas glifosātu koncentrētā formā (parasti skābes vai mitra gabala formā, bet arī sāls formā) un pēc tam apstrādā (formulē) to, pievienojot ūdeni un citus ķīmiskos elementus, lai iegūtu formulētu glifosātu, kas ir vienīgā forma, kuru var izmantot kā gala produktu, t.i., kā neselektīvu herbicīdu. Šajā aspektā importētāji un formulētāji tika ieskaitīti vienā grupā (“importētāji/formulētāji”) izmeklēšanas nolūkiem.

(21)

Glifosātam, ko Kopienā ražo un pārdod Kopienas ražotāji, kas pieprasa beigu pārskatu, un glifosātam, kas ražots ĶTR un tiek pārdots Kopienā ar Ķīnas ražotāju eksportētāju palīdzību, ir tās pašas fiziskās, tehniskās un ķīmiskās īpašības, kā arī tāds pats pielietojums, un tādējādi tas tiek uzskatīts par līdzīgo produktu pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. Tika arī noteikts, ka glifosātam, kas ražots un pārdots vietējā tirgū tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogā valsts”), t.i., Brazīlijā, ir tādas pašas fiziskās, tehniskās un ķīmiskās īpašības, kā arī tie paši lietotāji kā glifosātam, kas ražots ĶTR un tiek eksportēts uz Kopienu. Tādējādi tie tika uzskatīti par līdzīgiem produktiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(22)

Divas Ķīnas uzņēmējsabiedrības sadarbojās izmeklēšanas jomā. Tomēr tikai viena no tām (Xinanchem) bija eksportējusi attiecīgo produktu uz Kopienu IP laikā (turpmāk tekstā – “Ķīnas ražotājs eksportētājs”). Sekojoši, otras uzņēmējsabiedrības (Zhenjiang) sadarbība tika ierobežota līdz beigu pārskata izmeklēšanai. Kopējais glifosāta daudzums no ĶTR, kas tika importēts IP laikā, ir mazāk kā 50 % no daudzuma, kas tika importēts izmeklēšanas periodā (sākotnējā izmeklēšana ilga 12 mēnešus un beidzās 1995. gada augustā). Tā kā patēriņš palielinājās, attiecīgā produkta no ĶTR tirgus daļa samazinājās daudz ievērojamāk tajā pašā periodā. No 11 % sākotnējās izmeklēšanas laikā tā samazinājās līdz mazāk kā 3 % analīzes perioda sākumā un līdz mazāk kā 2 % 2001. gadā, taču pēc tam pieauga IP laikā, joprojām paliekot zem 2 %.

(23)

Tā kā ĶTR tiek uzskatīta par ekonomiku pārejas periodā, Komisijai šajā gadījumā vajadzēja noteikt vidējo vērtību, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no ražotājiem tirgus ekonomikas trešā valstī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(24)

Šajā nolūkā Komisija izmeklēšanas uzsākšanas paziņojumā ieteica Brazīliju, kas bija arī analogā valsts, kas tika izmantota izmeklēšanā, kuras rezultātā tika piemēroti pasākumi.

(25)

Visām ieinteresētajām pusēm tika sniegta iespēja komentēt analogās valsts izvēli.

(26)

Ķīnas ražotājs eksportētājs iebilda, ka ir jāizmanto valsts ar daudz atbilstošāku ekonomiskās attīstības līmeni salīdzināšanai ar ĶTR un ka analoga valsts Āzijā būtu labāks variants. Ir jāatzīmē, ka tāds pats ekonomiskās attīstības līmenis nav nozīmīgs vidējās vērtības izveides nolūkam. Lai gan netika izvirzīti citi priekšlikumi analogās valsts izvēlē, izņemot Brazīliju, Komisija jautāja Taivānas un Malaizijas zināmajiem attiecīgā produkta ražotājiem par viņu vēlmi sniegt nepieciešamo informāciju. Tomēr šie ražotāji Taivānā un Malaizijā iesniedza informāciju, ka abus šos tirgus spēcīgi ietekmē zemu cenu glifosāta imports, kura izcelsmes valsts ir ĶTR, un ka cenas šajās valstīs nav reprezentatīvas. Viens ražotājs Taivānā uzskatīja, ka citas valstis – kā Brazīlija – bija daudz piemērotākas šim nolūkam. Tā rezultātā ar šiem ražotājiem nenotika nekāda turpmāka sadarbība.

(27)

Ķīnas ražotājs eksportētājs ĶTR ziņoja, ka informāciju saistībā ar Brazīliju varētu nodrošināt ar pretendentu saistīta uzņēmējsabiedrība un ka Komisijai vajadzētu labāk izmantot neatkarīgu un drošu informāciju, lai noteiktu vidējo vērtību. Tomēr tika uzskatīts, ka fakts, ka viena uzņēmējsabiedrība ieteiktajā analogajā valstī ir saistīta ar pretendenta saistīto uzņēmējsabiedrību, nenozīmē, ka iegūtā informācija varētu būt droša un pārbaudīta. Īpaša informācija tika pievērsta nepieciešamībai novērst jebkādas iespējamās sekas, kas varētu ietekmēt vidējās vērtības noteikšanu.

(28)

Tā kā Brazīlija tika uzskatīta par saprātīgu izvēli, jo tajā ir ražotāji, kas vēlas sadarboties un izmanto salīdzinošo ražošanas procesu, un jo sevišķi, ņemot vērā faktu, ka Brazīlija bija analogā valsts, kas tika izmantota izmeklēšanā, lai piemērotu pasākumus, Brazīlija tika izvēlēta kā analogā valsts. Komisija vēlējās iegūt nepieciešamo informāciju no diviem zināmajiem ražotājiem šajā valstī, t.i., Monsanto do Brasil (“Mobras”) un Nortox. Komisija uzreiz varēja iegūt informāciju tikai no Mobras - uzņēmējsabiedrības, kas saistīta ar pretendentu. Tika noteikts, ka šīs uzņēmējsabiedrības vietējā tirdzniecība ir reprezentatīva attiecībā uz attiecīgā produkta apjomu, ko pārdod Ķīnas ražotājs eksportētājs Kopienai.

(29)

Vidējā vērtība tika aprēķināta visām glifosāta formām, kas ražotas un pārdotas Brazīlijā, t.i., glifosāta skābei un dažādām formulēšanām, kas balstītas uz to koncentrāciju.

(30)

Tika noteikts, ka produkta veidi, kas pārdoti Brazīlijas vietējā tirgū, nav salīdzināmi ar produkta veidiem, ko pārdod konkrētais ražotājs eksportētājs Kopienai. Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu vidējā vērtība tika aprēķināta, pamatojoties uz ražošanas izmaksām plus tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas (TVA) un peļņa. TVA un peļņa tika noteikta, pamatojoties uz Mobras līdzīgā produkta vietējo tirdzniecību. Šajā aspektā jāatzīmē, ka Mobras ieguva lielāko daļu tās jēlmateriāla glifosāta ražošanai no saistītās uzņēmējsabiedrības Brazīlijā. Saistītās uzņēmējsabiedrības peļņas līmenis tika pielāgots zemākam līmenim, nosakot jēlmateriāla sākotnējos izdevumus, kas tika izmantoti ražošanas izmaksu aprēķinā.

(31)

TVA un peļņas summa tika balstīta uz faktisko informāciju attiecībā uz glifosāta tirdzniecību, ko veic Mobras.

(32)

Visa Ķīnas ražotāja eksportētāja eksporta tirdzniecība Kopienā tika veikta tieši neatkarīgajiem patērētājiem Kopienā, un eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz cenu.

(33)

Informācijas salīdzinājums attiecībā uz eksportu Kopienā, ko nodrošināja Ķīnas ražotājs eksportētājs, un attiecībā uz ĶTR importa apjomu, kā tas noteikts turpmāk 58. apsvērumā, norādīja, ka sadarbības līmenis bija zems, jo šis eksports pārstāvēja mazāk kā 26 % no kopējā Kopienas importa no ĶTR IP laikā.

(34)

Lai veiktu godīgu salīdzinājumu starp vidējo vērtību un eksporta cenu, tika veiktas korekcijas attiecībā uz atšķirībām, kuras tika nosauktas un demonstrētas, lai ietekmētu cenu salīdzināšanu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Pamatojoties uz šo, tika veiktas korekcijas, kur tas iespējams, attiecībā uz netiešajiem nodokļiem, atlaidēm, transportu, apdrošināšanu, regulēšanu, iekraušanas un speciālām izmaksām, iepakošanu, kredītu un procentiem. Korekcijas eksporta cenai attiecībā uz iekšzemes kravas pārvadāšanu eksportējošā valstī, iepakošanas izmaksām un kredīta izmaksām tika veiktas, pamatojoties uz noteiktajām cenām analogajā valstī.

(35)

Salīdzinājums starp vidējo vērtību un eksporta cenu tika veikts, pamatojoties uz rūpnīcas cenu.

(36)

Vidējās vērtības un Ķīnas ražotāja eksportētāja eksporta cenas salīdzinājums atklāja dempinga apjomu 28,7 % apmērā IP laikā.

(37)

Tā kā šim eksportējošam ražotājam netika nodrošināta individuālā pieeja, kopējais dempinga apjoms tika aprēķināts visai ĶTR.

(38)

Kā tas jau minēts 33. apsvērumā, sadarbības līmenis bija zems, nekooperējošiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem eksporta apjoma dempinga līmenis tika noteikts, pamatojoties uz augstāko robežu, kas uzrādīta attiecīgā produkta reprezentatīvam tipam attiecībā uz kooperējošo ražotāju. Šī metode tika uzskatīta par atbilstošu, jo netika rasta nekāda norāde, ka kāds no nekooperējošiem ražotājiem pārdeva produktu par zemākām cenām nekā kooperējošie eksportētāji. Tādējādi dempinga apjoms 30,2 % apmērā tika noteikts visiem nekooperējošiem ražotājiem eksportētājiem un kooperējošiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem nebija eksporta Kopienā IP laikā.

(39)

Visbeidzot, valsts mēroga vidējais dempinga apjoms tika aprēķināts, izmantojot CIF vērtību par aprēķināšanas faktoru katrai eksportētāju grupai, t.i., kooperējošiem un nekooperējošiem eksportētājiem. Noteiktais dempinga apjoms valsts mērogā bija 29,9 %.

(40)

Valsts mēroga dempinga apjoms, kas tika noteikts starpposma pārskata izmeklēšanā, bija zemāks nekā dempinga apjoms, kas noteikts sākotnējā izmeklēšanā, un tādējādi tas bija zemāks nekā dempinga apjoms, kas noteikts absorbcijas izmeklēšanā saskaņā ar pamatregulas 12. pantu. Ir jāatzīmē, ka ir bijusi ievērojama attiecīgā produkta vidējās vērtības samazināšanās kopš IP sākotnējā izmeklēšanā. Tādējādi ir pamatoti uzskatīt, ka tas ir maz ticams, ka augstāks dempinga apjoms atkārtotos, ja pasākumi tiktu mainīti, lai atklātu dempinga robežu, kas noteikta starpposma pārskata izmeklēšanā.

(41)

Tika secināts, ka glifosāts tika pārdots trešām valstīm par zemākām cenām nekā dempinga cenas Kopienas tirgū. Šāda informācija tika gūta no aptaujām un Eurostat statistikas. Bez tam aptaujās gūtā informācija rāda, ka eksporta apjoms uz trešām valstīm pieauga vairāk par 100 % kopš noteiktu pasākumu piemērošanas. Tādējādi, ja pasākumi tiktu atcelti, ražotāji eksportētāji ĶTR varētu arī novirzīt to esošo eksportu uz citiem tirgiem Kopienā ievērojamā daudzumā par dempinga cenām.

(42)

Informācija, ko nodrošināja pretendents, atklāja, ka vairāk kā 80 % no visas glifosāta produkcijas ĶTR tiek eksportēta. Attiecībā uz diviem kooperējošiem ražotājiem eksports veidoja lielāko daļu no to kopējās glifosāta produkcijas. Tādējādi tika noteikts, ka lielākā daļa glifosāta produkcijas ĶTR tika novirzīta uz eksporta tirgiem.

(43)

Divas kooperējošās uzņēmējsabiedrības apgalvoja, ka to ražošanas jauda IP laikā bija apmēram 34 000 tonnas glifosāta, kas izteikts 95 % skābes ekvivalentā. Kopš 1999. gada šīs divas uzņēmējsabiedrības ir palielinājušas to ražošanas jaudu vairāk par 92 % saskaņā ar to aptauju rezultātiem. Pretendenta sniegtā informācija pierādīja, ka kopējās glifosāta ražošanas jaudas apjoms ĶTR sasniedza 79 500 tonnas. Abas kooperējošās uzņēmējsabiedrības darbojās, gandrīz pilnībā pildot jaudas līmeni. Tomēr pretendenta sniegtā informācija atklāja, ka vidējā jaudas izlietojuma likme visiem ražotājiem ĶTR bija apmēram 83 % 2001. gadā, t.i., atstājot pārpalikušo jaudu apmēram 13 500 tonnu apmērā.

(44)

Pamatojoties uz augstāk teikto, tika secināts, ka ražotājiem eksportētājiem ĶTR ir pieejama jauda, lai palielinātu to eksportu uz Kopienas tirgu, ja pasākumi tiktu atcelti.

(45)

Kā tas teikts 1. apsvērumā, pēc noteiktu nodevu piemērošanas 1998. gada februārī tika veiktas divas citas izmeklēšanas saskaņā ar pamatregulas 12. un 13. pantu. Šo izmeklēšanu rezultāti demonstrēja ĶTR eksportētāju nespēju konkurēt Kopienas tirgū par cenām, kas nav pakļautas dempingam, jo, lai piedalītos Kopienas tirgū, tiem vajadzētu veikt apiešanas pasākumus, pārsūtot attiecīgo produktu uz Kopienu caur citām valstīm par ievērojamām dempinga cenām (apiešanas izmeklēšana saskaņā ar 13. pantu), kā arī pie absorbcijas pasākumiem.

(46)

Vairāk kā 90 % no pēdējā importa no ĶTR ir ticis veikts saskaņā ar iekšējās apstrādes līgumiem. Analīzes perioda laikā imports no ĶTR, kas veikts saskaņā ar iekšējās apstrādes režīmiem, ir nepārtraukti pieaudzis uz tā importa rēķina, par ko tiek maksātas nodevas, no apmēram 60 % no kopējā importa 1999. gadā līdz vairāk kā 90 % IP laikā. ĶTR eksports ir pārvietots uz iekšējās apstrādes režīmu pēdējos gados.

(47)

Tā kā ĶTR ir neizlietota ražošanas jauda, un vidējās eksporta cenas izmeklēšanas periodā uz valstīm ārpus EK robežām bija ievērojami zemākas nekā tās, kas Kopienas tirgū, varētu paredzēt, ka gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, papildus produkcija vai pašreiz veiktā eksporta tirdzniecība ar valstīm ārpus EK varētu tikt novirzīta uz Kopienas tirgu ievērojamos daudzumos.

(48)

Izmeklēšanā atklājās, ka eksports no ĶTR joprojām ir par dempinga cenām. Tādējādi, ja nav faktu, kas pierādītu pretējo, ir pamatoti uzskatīt, ka dempings, iespējams, turpinātos arī nākotnē. Bez tam dempinga importa apjoms, kas pašlaik ir zemā līmenī, varētu pieaugt gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti.

(49)

Kooperējošais ražotājs ĶTR, Xinanchem, pauda savu interesi saistību piedāvāšanā. Tomēr ir jāpiemin, ka Xinanchem nepildīja individuālās pieejas prasības, jo pastāvēja cenu kontroles sistēma, ko valsts bija uzticējusi veikt CCCMC. Bez tam zemā sadarbības līmeņa dēļ attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem ĶTR Komisija nevarēja tālāk apsvērt saistības, ko ieteica Xinanchem, augstā piemītošā riska dēļ šādu saistību apiešanas aspektā. Kooperējošais ražotājs eksportētājs par to tika informēts. Pēc tam Komisija nav saņēmusi piedāvājumu par saistībām no Xinanchem puses.

(50)

Četri Kopienas ražotāji, kas sadarbojās izmeklēšanā, pārstāvēja 100 % no Kopienas glifosāta produkcijas IP laikā. Tādējādi tie veido Kopienas ražošanas nozari saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu un 5. panta 4. punktu.

(51)

Šā pārskata nolūkos un sākotnējā izmeklēšanā tiek uzskatīts, ka Kopienas ražošanas nozare sastāv tikai no faktiskajiem glifosāta ražotājiem, t.i., no tiem, kas ražo glifosātu no nepieciešamā jēlmateriāla, pārvēršot tikai vienu glifosāta formu citā. Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka formulētājus, t.i., uzņēmējsabiedrības, kas pērk glifosāta skābi vai sāli un pārstrādā to formulētā glifosātā, arī vajadzētu uzskatīt par Kopienas ražotājiem. Tomēr attiecīgais produkts šajā pārskatā ir glifosāts tā dažādajās formās, un ir skaidrs, ka formulētājs pēc definīcijas tikai pārstrādā esošo glifosāta formu citā. Tādējādi netiek akceptēts, ka formulētājs ir faktiskais glifosāta ražotājs. Bez tam šī īpatnība starp ražotājiem un importētājiem/formulētājiem ir konsekventa metodē, kas izmantota sākotnējā izmeklēšanā.

(52)

Attiecībā uz vienu ražotāju bija nepieciešams apsvērt, vai tas var tikt definēts kā Kopienas ražotājs grupas korporatīvā rakstura dēļ, kurā šis ražotājs bija iekļauts. Tika secināts, ka šis ražotājs ir pilnībā integrēts vienā ekonomiskā uzņēmumā, kas sastāv no vairākām uzņēmējsabiedrībām un darbojas sekojoši. Grupas galvenie biroji, kas atrodas ārpus Kopienas, pērk jēlmateriālu. Filiāle Kopienā (konkrētais ražotājs) ražo glifosāta skābi saskaņā ar nodokļu līgumu ar grupas galvenajiem birojiem, kas patur glifosāta īpašumtiesības. Turpmāk glifosāta skābi pārdod grupas galvenie biroji otrajai filiālei Kopienā, kur tas tiek pārstrādāts sālī un formulētā produktā. Formulētais produkts pēc tam tiek pārdots saistīto izplatītāju tīklam Kopienā tās grupas ietvaros, kas pēdējā pārdod produktu neatkarīgajiem klientiem. Izmeklēšanā atklājās, ka glifosāts, ko ražo šī uzņēmējsabiedrība, ir no Kopienas un ka ražošanas operācijas, tehnoloģiskās un kapitāla investīcijas ražošanas operācijām, kā arī tirdzniecība notiek Kopienā. Pamatojoties uz augstāk teikto, šis ražotājs ir Kopienas ražotājs saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu un 5. panta 4. punktu.

(53)

Kopienas ražotājs un izplatītājus un lietotājus pārstāvošā asociācija apgalvoja, ka viena uzņēmējsabiedrība, kas tika uzskatīta par Kopienas ražotāju, faktiski neražoja glifosāta skābi Kopienā, bet galvenokārt importēja skābi vai sāli no trešās valsts un tad formulēja to Kopienā. Izmeklēšana parādīja, ka, lai gan uzņēmējsabiedrība importē noteiktu formulētā glifosāta daudzumu no trešām valstīm, tomēr lielākā daļu produktu, ko tā pārdod Kopienā, ir gatavoti no glifosāta skābes, ko ražo pati uzņēmējsabiedrība Kopienā. Tādējādi uzņēmējsabiedrība tika uzskatīta par Kopienas ražotāju, un sūdzība tika noraidīta.

(54)

Importa par dempinga cenām ietekmes izvērtēšana Kopienas ražošanas nozarē ietvēra visu ekonomisko faktoru un rādītāju izvērtēšanu, ietekmējot valsts rūpniecību no 1999. gada līdz IP.

(55)

Kopumā glifosāta apjoma skaitļos ir ietverts visu formu glifosāts, ja vien nav teikts savādāk. Salīdzināšanas nolūkā apjoms ir atkārtoti formulēts, pamatojoties uz 95 % glifosāta skābes saturu. Kopienas ražošanas nozares tirdzniecības statistikā ir ietverta tikai tā glifosāta tirdzniecība, kas tiek ražots Kopienā, un nav ietverta importētā glifosāta tirdzniecība, ko veic noteikti Kopienas ražotāji.

(56)

Glifosāta tirgus Kopienā, kurā tirdzniecību veic Kopienas ražošanas nozare, sedz gan formulētā produkta pieprasījumu, ko var izmantot kā herbicīdu, gan glifosāta pieprasījumu no importētāju/formulētāju puses sāls vai skābes formā turpmākai apstrādei, pārvēršot to formulētā produktā, un kas sekojoši var tikt pārdots Kopienā vai eksportēts. Abus šos pieprasījumus var nodrošināt pati Kopienas ražošanas nozare vai imports no trešām valstīm. Tādējādi Kopienas patēriņš ir izvērtēts tirdzniecības līmenī attiecībā uz izplatītājiem/lietotājiem un importētājiem/formulētājiem. Tas ir aprēķināts, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares produkcijas kopējā apjoma, pielāgots, ņemot vērā izmaiņas uzkrājumos, plus kopējais imports, par ko ziņo Eurostat, un papildināts ar informāciju, ko nodrošina Kopienas ražošanas nozare attiecībā uz noteiktu apjomu, kam tika piemērotas īpašas muitas procedūras, atņemot eksportēto apjomu, par ko ziņoja Kopienas ražošanas nozare.

(57)

Pamatojoties uz šo, Kopienas patēriņš ir nepārtraukti pieaudzis par 41 % laikposmā no 1999. gada līdz 2002. gadam. Tas pierāda glifosāta kā neselektīva herbicīda izmantošanu. Detalizēta informācija, kas izteikta tonnās, ir šāda.

1.   tabula

patēriņš

(58)

Attiecīgā produkta importa apjoms tika noteikts, pamatojoties uz statistisko informāciju, ko sniedza Eurostat un ko papildināja Kopienas ražošanas nozares sniegtā informācija attiecībā uz noteiktu apjomu, kuram tika piemērotas īpašas muitas procedūras. Lai aizsargātu šīs informācijas konfidencialitāti, skaitļi ir izteikti indeksētā formā. Kopējais glifosāta daudzums no ĶTR, kas importēts IP laikā, ir mazāks par 50 % no daudzuma, kas importēts sākotnējās izmeklēšanas periodā (12 mēneši, kas beidzās 1995. gada augustā). Tā kā patēriņš pieauga, attiecīgā produkta tirgus daļas imports no ĶTR vēl ievērojamāk samazinājās šī paša perioda ietvaros. No 11 % sākotnējās izmeklēšanas perioda laikā tas samazinājās zemāk par 3 % analīzes perioda sākumā un mazāk par 2 % 2001. gadā, bet turpmāk palielinājās IP laikā, joprojām paliekot zem 2 %. Kā tas paskaidrots iepriekš 46. apsvērumā, vairāk kā 90 % no nesen veiktā importa no ĶTR ir saskaņā ar iekšējās apstrādes līgumiem, demonstrējot, ka lielākā daļa ĶTR importētā glifosāta ir faktiski atkārtoti eksportēta, atklājot faktu, ka pasākumi rada sarežģījumus pārdot to Kopienā. Analīzes perioda laikā imports no ĶTR, kas veikts saskaņā ar iekšējās apstrādes režīmiem, ir nepārtraukti pieaudzis uz tā importa rēķina, par ko tiek maksātas nodevas, no apmēram 60 % no kopējā importa 1999. gadā līdz vairāk kā 90 % IP laikā. ĶTR eksportētāju tirgus daļa ir samazinājusies spēkā esošo pasākumu dēļ, tomēr tie turpina pastāvēt Kopienas tirgū. ĶTR importa attīstība un ĶTR tirgus daļa analīzes perioda laikā ir parādīta sekojošā tabulā indeksētā formā, ņemot 1999. gadu par pamatu.

2.   tabula

imports no ĶTR

(59)

Tā kā formulēta glifosāta imports no ĶTR Kopienā ir bijis niecīgs, un nav konstatēts glifosāta sāls imports IP laikā, cenu attīstība tika noteikta, izmantojot tikai glifosāta skābes cenas. Šī informācija ir balstīta uz Eurostat statistiku. Glifosāta skābes importa cenas, kur 95 % izcelsmes valsts ir ĶTR, izteiktas euro/kg pirms antidempinga nodevas piemērošanas, nepārtraukti samazinājās no 3,50 euro 1999. gadā līdz 2,80 euro IP laikā, kur kopējais kritums veido 20 %. Detalizēta informācija ir sekojoša.

3.   tabula

ĶTR cenas

(60)

Tā iemesla dēļ, kas paskaidrots iepriekš 59. apsvērumā, cenu samazināšanās izvērtēšana tika veikta, izmantojot tikai glifosāta cenas. Tā kā importētā skābe no ĶTR ir 95 % skābes formā, un Kopienas ražotāji Kopienas tirgū pārdod mitra gabala formā 84 % apmērā, lai veiktu pareizu salīdzināšanu, glifosāta mitrā gabala cenas tika pārvērstas uz 95 % skābes satura, kas ir iespējams, jo būtiskākā atšķirība starp abiem produktiem ir lielāks ūdens saturs mitrajā gabalā. Bez tam Ķīnas glifosāta cena tika balstīta uz informāciju, kas tika iesniegta izmeklēšanas gaitā no kooperējošo ražotāju eksportētāju puses. Pamatojoties uz Kopienas maksimālajām cenām, neietverot muitas nodevas, bet pirms antidempinga nodevām, IP laikā bija samazināšanas robeža 20 % līdz 30 % apmērā, norādot, ka bez pasākumiem cenas Kopienas tirgū negatīvi ietekmētu ĶTR glifosāta zemākas cenas. Ņemot vērā esošo antidempinga nodevu līmeni (48 %), ĶTR glifosāta cena ar maksātām nodevām pārsniedza Kopienas ražošanas nozares tirgus cenu par 10 % līdz 20 %. Tomēr ir jāatzīmē, ka zemākas cenas tirdzniecības robeža 80 % apmērā tika noteikta attiecībā uz ĶTR glifosāta tirdzniecību IP laikā, pamatojoties uz nodevu nemaksāšanu, kā tas paskaidrots 119. un 120. apsvērumā.

(61)

Kā tas minēts turpmāk 71. apsvērumā, viens Kopienas ražotājs importēja ievērojamu formulētā glifosāta daudzumu no saistītajām uzņēmējsabiedrībām trešās valstīs. Šis imports ir saistīts ar augstas vērtības nestandarta formulēto produktu. Gan importa, gan tirgus cenas šim produktam ir ievērojami augstākas nekā cenas galvenajiem formulētajiem produktiem, ko ražo un pārdod Kopienas ražošanas nozarē. Tādējādi šis imports neietekmēja cenu samazināšanos Kopienas tirgū.

(62)

Informācijā par importu, kas sniegta zemāk, ir ietverts arī glifosāts, kas importēts saskaņā ar iekšējo apstrādi, bet tajā nav ietverts glifosāta imports, ko veic Kopienas ražotājs no saistītajām uzņēmējsabiedrībām trešās valstīs.

4.   tabula:

importa apjoms no citām trešām valstīm un tirgus daļas

(63)

Lai sniegtu noderīgu cenu salīdzinājumu attiecībā uz glifosāta importu no trešām valstīm, šis salīdzinājums ir ticis veikts, pamatojoties uz glifosāta skābes, kas veidoja vairāk kā 90 % glifosāta importa IP laikā.

(64)

Glifosāta imports no uzņēmējsabiedrībām, kas nav saistītas ar Kopienas ražotājiem, ir ievērojami samazinājies no 3 912 tonnām 1999. gadā līdz 3 127 tonnām IP laikā. Vienīgais ievērojamais imports IP laikā no citām valstīm, neieskaitot ĶTR, neņemot vērā Kopienas ražotāju importu no saistītajām uzņēmējsabiedrībām ārpus Kopienas, nāk no Taivānas (skatīt tabulu augstāk). Pēc apiešanas izmeklēšanas Padomes Regulā (EK) Nr. 163/2002 tika noteikts, ka nodevas tiek piemērotas attiecīgā produkta importam no Malaizijas vai Taivānas (neatkarīgi no tā, vai tas tiek deklarēts kā Malaizijas vai Taivānas izcelsmes, vai nē), izņemot tos, ko ražo viena nosaukuma uzņēmējsabiedrība katrā no šīm valstīm. Imports no Malaizijas ir ievērojami samazinājies pēc pasākumu piemērošanas, un IP laikā tas bija niecīgs.

(65)

Taivānas gadījumā imports samazinājās 2001. gada laikā, kad tika veikta apiešanas izmeklēšana, taču tas pieauga atkal IP laikā līdz līmenim, kas pārstāvēja apmēram 4 % no Kopienas patēriņa. Lai gan imports no Taivānas joprojām ir relatīvi augsts, ir jāpatur prātā, ka ne viss eksports no Taivānas ir pakļauts izvērstajām nodevām, kas piemērotas apiešanas izmeklēšanas rezultātā. Ir arī jāatzīmē, ka analīzes perioda laikā importa cenas no Taivānas bija par 10 līdz 20 % augstākas nekā importam no ĶTR, neņemot vērā antidempinga nodevas, kas piemērojamas importam no ĶTR, un ka Taivānas cenas nesamazināja Kopienas ražošanas nozares cenas IP laikā. Imports no citām valstīm ir apmēram tādās pašās cenās kā Kopienas ražošanas nozarē.

(66)

Lai veiktu pilnīgu izvērtēšanu attiecībā uz noteiktiem kaitējuma faktoriem, bija nepieciešams neņemt vērā informāciju par ražotāju, kas minēts iepriekš 52. apsvērumā, tajos gadījumos, kur šo informāciju varētu ietekmēt uzņēmējsabiedrības, kas ir ietvertas grupas struktūrā, taču atrodas ārpus Kopienas. Tā kā šīs uzņēmējsabiedrības Eiropas darbību peļņu ietekmēja rezultāti, kas sasniegti visā piegādes ķēdē, ieskaitot tās galvenos birojus ārpus Kopienas, tika uzskatīts par atbilstošu neietvert informāciju no šīs uzņēmējsabiedrības rādītāju analīzē tādās nodaļās kā f) peļņa un h) skaidras naudas plūsma un spēja palielināt kapitālu, kā arī neiekļaut investīciju ienākumu analīzē nodaļā g) investīcijas un investīciju ienākumi. Bez tam, tā kā šī uzņēmējsabiedrība radās, apvienojoties divām uzņēmējsabiedrībām, kas pirms tam bija neatkarīgas, tā nevarēja nodrošināt informāciju attiecībā uz visu analīzes periodu saistībā ar tirgus cenām un nodarbinātību. Šī iemesla dēļ bija nepieciešams neietvert pieejamo informāciju iezīmju analīzē nodaļās e) tirgus cenas un izmaksas un i) nodarbinātība, produktivitāte un algas. Tā kā šīs uzņēmējsabiedrības daļa ir tikai 15 % līdz 25 % attiecīgā produkta Kopienas produkcijā, iegūtā informācija turpmāk tiek uzskatīta par reprezentatīvu.

(67)

Kopienas ražošanas nozares glifosāta produkcija pieauga no 48 334 tonnām 1999. gadā līdz 54 575 tonnām 2000. gadā un tad samazinājās līdz 50 448 tonnu apmēram IP laikā. Tas veido kopējo pieaugumu 4 % apmērā visā analīzes periodā.

(68)

Ražošanas jauda pieauga no apmēram 63 000 tonnām 1999. gadā līdz gandrīz 70 000 tonnām IP laikā, kopējam kāpumam veidojot 11 %. Pieaugums 2000. un 2001. gadā ir radies papildus produkcijas aprīkojuma dēļ, kas tika kombinēts ar nepārtrauktiem uzlabojumiem ražošanas procesā.

(69)

Jaudas izlietojums sākotnēji pieauga no 77 % līdz 83 % 2000. gadā, bet tad samazinājās 2001. gada laikā līdz 72 % apmēram IP laikā, kopējam kritumam veidojot 5 % salīdzinājumā ar 1999. gadu. Samazinātas jaudas izlietojuma ekonomiskās sekas tika izvērtētas, kā rezultātā tika secināts, ka tās ietekme uz peļņu bija nenozīmīga.

(70)

Krītošais jaudas izlietojums attiecīgā produkta pieaugošās tirdzniecības aspektā tiek negatīvi ietekmēts no Kopienas ražošanas nozares eksporta tirdzniecības attīstības uz trešām valstīm. Analīzes perioda laikā Kopienas ražošanas nozares eksporta tirdzniecība nepārtraukti samazinājās no 58 % no tās globālās tirdzniecības 1999. gadā līdz 38 % no tās globālās tirdzniecības IP laikā.

(71)

Gan produkciju, gan jaudas izlietojumu 2001. un 2002. gadā ietekmēja produkcijas samazināšanās vienam Kopienas ražotājam, jo tas nolēma importēt noteiktus glifosāta produktus no saistītajām uzņēmējsabiedrībām trešās valstīs, nevis ražot tos Kopienā. Konkrētie produkti ir nesen izstrādātas glifosāta formas, kurām nepieciešams papildus produkcijas aprīkojums, kas šobrīd nav pieejams Kopienā. Šo kaitējumu rādītāju pasliktināšanās 2001. un 2002. gadā ir jāskata attīstības kontekstā, kas jau tika minēts iepriekš 61. apsvērumā. Detalizēta informācija ir šāda.

5.   tabula

produkcija

(72)

Glifosāta uzkrājumi palielinājās analīzes perioda laikā no 9 149 tonnām 1999. gadā līdz 14 554 tonnām IP laikā, kur kopējais kāpums veidoja 59 %. Lielākais uzkrājums tika konstatēts 2001. un 2002. gadā. Tas atspoguļo Kopienas ražotāju pūles uzturēt augstu jaudas izlietojumu, lai varētu segt fiksētās izmaksas, tajā pašā laikā tirgus nebija spējīgs uzņemt šo daudzumu. Detalizēta informācija ir sniegta zemāk.

6.   tabula

uzkrājumi

(73)

ĶTR puse iebilda, ka Kopienas ražošanas nozares uzkrājumu rašanos nevarētu vērtēt kā sekas, ko radījis glifosāta imports no ĶTR, bet ka tas ir tikai saistīts ar Kopienas ražošanas nozares samazināto tirdzniecību eksporta tirgū. Šajā aspektā ir jāatzīmē, ka konkurence, ko radīja ĶTR glifosāts, kas tika importēts saskaņā ar iekšējās apstrādes līgumiem un pēc tam tika eksportēts, arī ietekmēja Kopienas ražošanas nozares samazināto tirdzniecību eksporta tirgū.

(74)

Glifosāta tirdzniecība Kopienas ražošanas nozarē nepārtraukti palielinājās analīzes perioda laikā no 19 945 tonnām 1999. gadā līdz 29 607 tonnām IP laikā, kur kopējais kāpums veido 48 %. Līdzīgi Kopienas ražošanas nozare palielināja tās tirgus daļu no 80 % 1999. gadā līdz 85 % IP laikā, sasniedzot 89 % apjomu 2001. gadā. Kritumu tirgus daļā no 2001. gada līdz 2002. gadam ietekmēja glifosāta imports no trešām valstīm, ko veica Kopienas ražotājs, kā tas jau minēts iepriekš 71. apsvērumā.

7.   tabula

tirdzniecība

(75)

Cenas tika salīdzinātas formulētajā līmenī, jo tā ir glifosāta forma, ko izmanto gala patērētājs kā herbicīdu. Bez tam formulētais glifosāts veido lielāko daļu glifosāta tirdzniecības gan vērtības, gan apjoma ziņā. Lai nodrošinātu godīgu cenu salīdzinājumu, un ņemot vērā dažādos formulētā glifosāta veidus, kas pieejami tirgū, kura cenas var ievērojami atšķirties gan attiecībā uz produkta koncentrāciju, gan uz izmantotajām virsmas aktīvajām daļām, Komisijas dienesti atlasīja vispopulārāko formulējumu – standarta formulējumu, kurā ir 360 g glifosāta satura uz vienu litru. Šis t.s. “standarta 360 formulējums” veidoja apmēram 40 % no glifosāta tirdzniecības apjoma Kopienas industrijā analīzes perioda laikā, un tāpēc, ka tagad tas nav patentēts, tas ir tipiskais formulējums, kas tiek importēts no ĶTR vai pagatavots no importētas skābes vai sāls no ĶTR.

(76)

Bez tam, lai veiktu šo salīdzināšanu, formulētais glifosāts, kas ražots Kopienas ražošanas nozarē un kas satur īpašas virsmas aktīvās vielas, lai padarītu produktu mazāk kaitīgu, tika apskatīts atsevišķi. Šīs nekaitīgās formulēšanas (satur 360 g glifosāta uz litru) tirdzniecība veido apmēram 20 % no glifosāta tirdzniecības apjoma Kopienā analīzes perioda laikā. Glifosāta skābe parasti veidoja apmēram 18 % no kopējā glifosāta tirdzniecības apjoma Kopienā analīzes perioda laikā, atlikušie procenti attiecas uz glifosāta sāli un citām nestandarta formulēšanām, kas satur atšķirīgu glifosāta daudzumu uz litru un/vai īpašas virsmas aktīvās vielas, lai uzlabotu efektivitāti vai kaitējuma klasifikāciju.

(77)

Glifosāta skābe ir galvenais elements glifosāta formulēšanas izmaksās. Standarta 360 formulēšanai tas veido apmēram 55 % no kopējām ražošanas izmaksām un apmēram 45 % nekaitīgas 360 formulēšanas gadījumā.

(78)

Standarta 360 formulētā glifosāta tirgus cena, kas izteikta uz kilogramu 95 % skābes ekvivalenta (2,64 litru formulētā produkta ekvivalenta), nepārtraukti samazinājās no 9,23 euro 1999. gadā līdz 7,28 euro 2002. gadā, kopējais kritums veidoja 21 %. Arī ražošanas izmaksas nepārtraukti samazinājās no 10,37 euro 1999. gadā līdz 8,14 euro IP laikā, kopējam kritumam veidojot 21 %. Šis produkts nenesa peļņu visā analīzes perioda laikā, lai gan atšķirības starp ražošanas izmaksām un tirgus cenu palika relatīvi nemainīgas šī perioda laikā.

8.   tabula

Standarta 360 formulējums

(79)

Nekaitīgā formulētā glifosāta, kas satur 360 g glifosāta litrā, tirgus cena, izteikta uz kilogramu 95 % skābes ekvivalenta (2,64 litru formulētā produkta ekvivalents), nepārtraukti samazinājās no 1999. gada līdz 2002. gadam. Kopējais cenu kritums mērāms 12 % apmērā. Arī ražošanas izmaksas samazinājās no 1999. gada līdz 2001. gadam, taču palielinājās atkal IP laikā, kur kopējais kritums mērāms 22 % apmērā. Ražošanas izmaksu pieaugums IP laikā noticis samazināta jaudas izlietojuma dēļ. Šā produkta rentabilitāte pieauga analīzes perioda laikā.

9.   tabula

nekaitīgā 360 formulēšana

(80)

Tabulā zemāk tiek parādīta svērtā vidējā tirgus cena un ražošanas izmaksas visām glifosāta formām, t.i. sāls, skābe un visu veidu formulētie produkti. Tirgus cenas un ražošanas izmaksas ievērojami pieauga 2001. gadā. Iemesls tam ir izmaiņas produkta kombinācijā, kas pārdota Kopienas tirgū, t.i., Kopienas ražošanas nozare pārdeva mazāk zemākas vērtības skābes un sāls produktus Kopienas tirgū.

10.   tabula

visi produkti

(81)

Kopējā Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte saistībā ar glifosāta aktivitātēm pasliktinājās no 4,2 % 1999. gadā līdz -2,6 % IP laikā. Šī rentabilitāte ir saistīta ar visām glifosāta formām, kas ražotas un pārdotas Kopienā. Glifosāts, kas importēts un atkārtoti pārdots, kā tas minēts iepriekš 71. apsvērumā, nav iekļauts šajā aprēķinā.

(82)

ĶTR puse oponēja, ka produktu, kas tika importēts un atkārtoti pārdots, vajadzēja iekļaut kopējās rentabilitātes izvērtēšanā. Šajā aspektā šie produkti ir pareizi izslēgti, jo tie nesniedz nekādu ieguldījumu Kopienas ražošanas nozares rentabilitātē saistībā ar produkciju un tirdzniecību Kopienā. Iebildums tādējādi tiek noraidīts.

(83)

Kopējo rentabilitāti negatīvi ietekmēja arī produktu kombinācija, kas tika pārdota Kopienas tirgū. Kopienas ražošanas nozare plānoja neizmantot “standarta” glifosāta formulēšanu, kas tika pārdota ar zaudējumiem spiediena dēļ, ko radīja zemas cenas imports galvenokārt no ĶTR un Taivānas, tā vietā izmantojot attīstītākus, augstākas vērtības produktus tādus kā nekaitīgas formulēšanas. Tomēr IP laikā šo augstākas vērtības Kopienā ražoto produktu tirdzniecība samazinājās mazāka pieprasījuma dēļ, negatīvi ietekmējot kopējo rentabilitāti. Rentabilitātes statistika ir sniegta 11. tabulā.

(84)

Glifosātu arī pārdod importētāji formulētāji Kopienas tirgū. Šī tirdzniecība, kas galvenokārt sastāv no standarta 360 formulēšanas glifosāta, kas ir lielākais tirdzniecības produkts Kopienas ražošanas nozarē, tieši konkurē ar tādas pašas formulēšanas tirdzniecību Kopienas ražošanas nozarē. Konkrētais glifosāts tiek iegūts kā skābe vai sāls galvenokārt no Kopienas ražotājiem, taču tas tiek importēts arī no trešām valstīm. Lai gan Kopienas ražošanas nozares tirdzniecība nav nesusi peļņu, pildot šīs standarta formulēšanas pieprasījumu, tomēr Kopienas ražošanas nozarei ir nepieciešams turpināt to piegādāt, jo šī tirdzniecība sniedz ieguldījumu fiksēto izmaksu segšanā, veicot jaudas izlietojuma uzturēšanu.

11.   tabula

rentabilitāte

(85)

Investīcijas glifosāta uzņēmējdarbībā strauji samazinājās pēc 1999. gada līdz 15 % un 18 %. Ir jāatzīmē, ka investīciju apjoms saistībā ar jaudu pieaug 2001. gadā. Netika plānotas vai veiktas ievērojamas investīcijas atlikušajā analīzes periodā. Detalizēta informācija ir sniegta zemāk.

12.   tabula

investīcijas

(86)

Kopienas ražošanas nozares naudas plūsma samazinājās laika periodā no 1999. gada līdz IP periodam gan attiecībā uz absolūto vērtību, gan izsakot kā apgrozījuma procentus. Šis kritums ir saskaņā ar kopējās rentabilitātes samazināšanos analīzes periodā.

13.   tabula

naudas plūsma

(87)

Kapitāls tiek palielināts fondu biržā, vai tas tiek ieguldīts pašā uzņēmējsabiedrībā. Investīcijas un, dažos gadījumos, izpētes un izaugsmes izdevumi pēdējo gadu laikā ir samazināti, tādējādi samazinot glifosāta tirdzniecības peļņu. Ievērojamu investīciju trūkums kopš 2000. gada ir apstiprināts ar statistiku, kas redzama iepriekš 85. apsvērumā.

(88)

Kopienas ražotājs, kas pieminēts iepriekš 52. apsvērumā, nevarēja sniegt salīdzinošu informāciju visam analīzes periodam to iemeslu dēļ, kas sniegti iepriekš 66. apsvērumā. Tādējādi ir nepieciešams neietvert pieejamo informāciju par šo uzņēmējsabiedrību, lai varētu izvērtēt konstantas iezīmes.

(89)

Nodarbinātība samazinājās analīzes periodā no 1 017 darbiniekiem 1999. gadā līdz 808 darbiniekiem IP laikā, kritumam veidojot 20 %. Tas atspoguļo produkcijas samazināšanos 2001. un 2002. gadā, taču tas atklāja arī faktu, ka kopumā produktivitāte, mērot darbinieku rezultātus, ir pieaugusi. 2002. gadā produktivitāte samazinājās, galvenokārt jaudas izlietojuma samazināšanās dēļ, kā tas minēts 71. apsvērumā. Algu izmaksu palielināšanās attiecībā uz vienu strādnieku ir radusies darba koplīguma dēļ rūpniecības līmenī.

(90)

ĶTR puse iebilda, ka nodarbinātības samazināšanās ir radusies paaugstinātas produktivitātes, nevis kaitējuma dēļ. Tomēr nodarbinātības samazināšanās lielā mērā ir Kopienas ražošanas nozares produkcijas samazināšanās sekas, lai gan tiek atzīts, ka arī palielinātai produktivitātei ir savas sekas, kā tas ir minēts iepriekš 89. apsvērumā

14.   tabula

nodarbinātība

(91)

Kas attiecas uz dempinga apjoma (29,9 %) radīto ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari IP laikā, ir jāatzīmē, ka, lai gan robeža ir mazāka par sākotnējā izmeklēšanā noteikto (38,2 %), tā joprojām saglabā augstu līmeni. Situācija Kopienas ražošanas nozarē zināmā mērā uzlabojās pēc sākotnējo pasākumu piemērošanas, tomēr atveseļošanās pilnībā netika ievērota. Ir jāatzīmē, ka dempings palielinājās līdz 62 %, kā tas minēts absorbcijas izmeklēšanā, kas minēta 1. apsvērumā. Šis palielinātais dempings un sekojošā pasākuma piemērošana importam no Malaizijas un Taivānas, kā tas noteikts apiešanas izmeklēšanā, kas minēta 1. apsvērumā, noteikti ietekmēja cenu samazināšanos Kopienā, kā arī Kopienas ražošanas nozares peļņas kritumu. Ja imports no ĶTR sasniegs augstāku līmeni, dempinga ietekme uz Kopienas ražošanas nozari būs ievērojama.

(92)

Divas ĶTR puses iebilda, ka pasākumi nebija efektīvi, un ieteica, ka ir jāpārtrauc to piemērošana, jo šo pasākumu laikā Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā situācija ievērojami neatveseļojās. Šajā aspektā ir jāatzīmē, ka pasākumu efektivitāti samazināja cenu radītā spiediena turpināšanās, kas saistīta ar importa cenu samazināšanos no ĶTR. Bez tam ir jāpiemin, ka absorbcijas un apiešanas gadījumi parādījās pēc pasākumu piemērošanas, kā tas ir minēts iepriekš 1. un 45. apsvērumā. Arī šis faktors samazināja pasākuma efektivitāti. Ņemot vērā šos faktorus, iebildums par pasākuma pārtraukšanu netika ņemts vērā.

(93)

Pēc antidempinga pasākumu piemērošanas pret importu no ĶTR Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā situācija uzlabojās produktivitātes, produkcijas, ražošanas jaudas, tirdzniecības un tirgus daļas ziņā. Tas jāaplūko, bez jau minēto pasākumu esamības, glifosāta patēriņa palielināšanās kontekstā Kopienā. Tomēr tirgus cenas ir nepārtraukti samazinājušas, radot nepārtrauktu peļņas samazināšanos un zaudējumus IP laikā. Tas ir nelabvēlīgi ietekmējis skaidras naudas plūsmu, tajā pašā laikā akciju līmenis ir paaugstinājies, un nodarbinātība ir samazinājusies. Bez tam nav veiktas ievērojamas jaunas investīcijas kopš 2000. gada.

(94)

ĶTR puse iebilda, ka Kopienas ražošanas nozares vājā situācija radusies ražošanas jaudas pārtēriņa, kā arī samazinātās eksporta tirdzniecības dēļ. Šis arguments tiek noraidīts to apsvērumu dēļ, kas minēti iepriekš 69. un 73. apsvērumā. Tādējādi tiek uzskatīts, ka ekonomiskā situācija Kopienas ražošanas nozarē turpinās būt vāja.

(95)

Kopš pasākumu piemērošanas ĶTR ir turpinājusi pārdot glifosātu Kopienai par dempinga cenām. Lai gan kvantitāte, kas nokļūst Kopienas tirgū, ir samazinājusies (cita starpā, pasākumu piemērošanas rezultātā), ĶTR eksportētāji turpina pastāvēt tirgū. Bez tam tie turpina radīt zināmu spiedienu uz cenām Kopienas teritorijā. Pašlaik tiem ir neizlietota ražošanas jauda, kas veido apmēram 40 % no Kopienas patēriņa, un bez tam, ja pasākumi tiktu atcelti, tie varētu mainīt esošā eksporta virzienu no zemu cenu tirgiem trešās valstīs, pārdodot tos Kopienas tirgū ievērojamā apjomā, kā tas minēts iepriekš 41. un 47. apsvērumā. Tas ļautu tiem piegādāt liela apjoma produkciju uz Kopienas tirgu par ievērojami zemākām cenām, kas radītu cenu samazināšanos Kopienā gadījumā, ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti. Attiecīgā produkta cenas no ĶTR arī samazinātu eksporta cenas no citām trešām valstīm, piemēram, Taivānas gadījumā par apmēram 10 līdz 20 %.

(96)

ĶTR puse iebilda, ka mazā glifosāta importa kvantitāte no ĶTR neietekmē Kopienas tirgus cenas un ka Kopienas cenu samazināšanās notika Kopienas ražošanas nozares produkcijas izmaksu samazināšanās dēļ. Šis arguments tika noraidīts, jo tika pierādīts, ka glifosāts ir preču produkcija, un tādējādi zemas cenas glifosāta relatīvi maza apjoma atrašanās Kopienas tirgū ietekmē tirgus cenas. Šis gadījums, jo sevišķi, attiecas uz standarta formulēto produktu, kas veido apmēram 40 % no Kopienas ražošanas nozares tirgus un kas tieši konkurē ar importu no ĶTR. Neskatoties uz Kopienas ražošanas nozares pūlēm samazināt tās izdevumus, tās peļņa attiecība uz standarta formulēto produktu palika nemainīga visā analīzes perioda laikā cenu samazināšanās rezultātā.

(97)

Cita ĶTR puse uzskatīja, ka, izvērtējot kaitējumu, nevajadzētu ņemt vērā iekšējās apstrādes importu, jo šis imports netiek pārdots Kopienas tirgū. Šajā aspektā ir jāatzīmē, ka iekšējās apstrādes glifosāta sāls un skābes imports tieši konkurē ar tādiem pašiem produktiem no Kopienas ražošanas nozares, pildot pieprasījumu no importētājiem/formulētājiem nodrošināt eksporta tirgu. Tādējādi ir pareizi ņemt vērā šāda importa kvantitāti, izvērtējot radīto kaitējumu. Bez tam, lai gan iekšējās apstrādes imports netiek pārdots Kopienā, šī importa cenu ietekme ir jūtama tirgū importētāju/formulētāju darbības dēļ, jo tie meklē veidu, kā iegādāties produktus, ko piegādāt gan Kopienai, gan eksporta vajadzībām par vislabākajām pieejamajām cenām. Tādējādi iekšējās apstrādes importa cenas radīja spiedienu uz cenām, kas savukārt izraisīja Kopienas ražošanas nozares peļņas samazināšanos Kopienas tirgū, kā arī ietekmēja vājās ekonomiskās situācijas turpināšanos. Tādējādi arguments netiek ņemts vērā.

(98)

Kā jau tas minēts 93. apsvērumā, kopš attiecīgo pasākumu piemērošanas Kopienas ražošanas nozare pašlaik atrodas vājā situācijā, jo sevišķi tas attiecas uz tās konstanto peļņas samazināšanos. Rūpniecībai ir radušies zaudējumi IP laikā, un tai pat ir negatīva skaidras naudas plūsma. Pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, iespējams, ka Kopienas ražošanas nozare tika pakļauta palielinātam importa apjomam no ĶTR par dempinga cenām. Tas radītu jau tā vājās finansiālās situācijas pasliktināšanos, kā arī zaudējumus tirgus akcijās. Šajā aspektā tika secināts, ka, ja pasākumi tiks atcelti, Kopienas ražošanas nozarei tiks radīts kaitējums.

(99)

Komisija izvērtēja, vai antidempinga pasākumu piemērošana attiecībā uz glifosātu, ir Kopienas interesēs. Tika secināts, ka varētu turpināties dempinga radītais kaitējums. Izmeklēšanā arī tika apsvērts, vai pastāv arī kādas vērā ņemamas intereses pret pasākumu piemērošanu, kā arī tika ņemtas vērā iepriekšējo nodevu radītās sekas visām iesaistītajām pusēm.

(100)

Jāatceras, ka sākotnējā izmeklēšanā pasākumu piemērošana netika uzskatīta pret Kopienas interesēm. Tā kā šī ir arī beigu pārskata izmeklēšana, tika izvērtēta esošo pasākumu ietekme, jo sevišķi attiecībā uz lietotājiem, patērētājiem un importētājiem formulētājiem.

(101)

Glifosāts no ĶTR joprojām tiek piedāvāts par CIF cenām, kas ir zemākas par pašreizējām Kopienas ražotāju tirgus cenām. Tādējādi pasākumu atcelšana radītu situāciju, kad glifosāts no ĶTR gūtu tirgus daļu Kopienas tirgū, radot zaudējumus Kopienas ražotājiem, vai Kopienas ražošanas nozarei vajadzētu samazināt jau tā pazeminātās cenas, lai saglabātu tirgus daļu un jaudas izlietojumu. Abos gadījumos Kopienas ražošanas nozare ciestu zaudējumus pasākumu atcelšanas dēļ.

(102)

Kopienas ražotāji apgalvoja, ka pasākumi ir tikuši absorbēti ĶTR vai ir veikta apiešana analīzes perioda laikā, tādējādi radot ierobežotu ārstējošu efektu. Absorbcija un apiešana caur Malaiziju un Taivānu ir apstiprināta un apskatīta pārskata izmeklēšanā, kas minēta iepriekš 1. apsvērumā.

(103)

Vairāki izejvielu un pakalpojumu nodrošinātāji apgalvoja, ka tie paredz Kopienas produkcijas samazināšanos, ja pasākumi tiks atcelti, un tādējādi arī samazinātu pieprasījumu pēc to jēlmateriāla un pakalpojumiem.

(104)

Ņemot vērā augstāk minēto, tiek uzskatīts, ka antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā saistībā ar attiecīgā produkta importu no ĶTR, Kopienas ražošanas nozares situācija pasliktināsies dempinga importa dēļ no ĶTR, kas savukārt radīs finansiālus zaudējumus. Lai gan imports no ĶTR ir samazinājies analizētā perioda laikā, ir jāuzsver, ka glifosāts var tikt uzskatīts par preci. Šajos apstākļos pat neliels dempinga importa apjoms var radīt kaitējošas sekas Kopienas ražošanas nozarei. Kopienas ražošanas nozare ir palielinājusi produkciju, tirdzniecības apjomu un tirgus daļu analizētā perioda laikā. Rūpniecības dzīvotspēja tiktu apdraudēta gadījumā, ja tiktu atcelti pasākumi, lai mazinātu kaitīgo dempingu.

(105)

Tā kā lielākā daļa glifosāta importa no ĶTR Kopienā ir skābes vai sāls formā un tiek pārdots formulētā veidā, formulēšanas rūpniecība tiek ietekmēta ar šo procedūru. Daži no šiem importētājiem norādīja, ka, lai gan pašlaik tie importē minimālu glifosāta daudzumu no ĶTR, tie atjaunotu importu no ĶTR pasākumu trūkuma gadījumā.

(106)

Viens importētājs formulētājs pilnībā sadarbojās ar Komisiju. Tas iesniedza iesniegumu, kurā tas raksturoja savu nostāju attiecībā uz pasākumiem, jo jebkāda cenu palielināšanās samazinātu formulētā glifosāta peļņu. Vairāki formulētāji, kas pašlaik neimportē glifosāta skābi no ĶTR esošo pasākumu dēļ, apgalvoja, ka tie atjaunotu produkta iegūšanu no ĶTR, ja pasākumi tiktu atcelti. Tā kā tika secināts, ka lielākā daļa importētāju formulētāju strādā ar cita veida produktiem, tiek uzskatīts, ka, pat ja pasākumi radītu glifosāta skābes cenu samazināšanās ierobežošanu, pasākumu ietekme uz šo uzņēmējsabiedrību kopējo darbību tiktu ierobežota.

(107)

Importētāji formulētāji paredz, ka pasākumu atcelšana radītu zemākas cenas to glifosātam Kopienas tirgū, ļaujot tiem izvērst savu tirgus daļu uz Kopienas ražotāju rēķina. Tomēr finansiālais labums būtu ierobežots, jo importētāji formulētāji būtu spiesti nodot cenu samazināšanu saviem klientiem konkurences dēļ no citu formulētāju puses, kas arī importē glifosātu no ĶTR. Bez tam importētājiem formulētājiem nevajadzētu gūt labumu no dempinga, jo tas rada nelīdzsvarotību attiecībā uz citiem konkurentiem, t.i., uz Kopienas ražošanas nozari.

(108)

Ņemot vērā augstāk minētos iemeslus, tiek uzskatīts, ka jebkāds labums, kas rastos Kopienas ražošanas nozarei pasākumu piemērošanas dēļ, būtu lielāks, nekā jebkādas negatīvas sekas, kas varētu rasties attiecīgajiem izplatītājiem un patērētājiem.

(109)

Komisija saņēma iesniegumu no asociācijas, kas pārstāv agroķimikāliju izplatītājus un lietotājus ES. Šī asociācija nāca klajā ar vairākām sūdzībām attiecībā uz Kopienas ražotājiem Kopienas tirgū par radītajiem zaudējumiem agroķimikāliju neatkarīgajiem izplatītājiem.

(110)

Šī asociācija un importētājs formulētājs apgalvoja, ka Kopienas tirgus ir ievērojami aizsargāts pret importu tā regulējošo barjeru dēļ, galvenokārt saistībā ar Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (8), tādējādi nav nepieciešams, ka pasākumi tiek turpināti. Asociācija atkārtoja šo apgalvojumu pēc faktu atklāšanas. Ir jāatzīmē, ka minētā direktīva neattiecas uz tirdzniecības aizsardzību, bet drīzāk gan uz vides drošības jautājumiem. Tomēr tika izvirzīts iebildums, ka nepieciešamās informācijas iegūšana glifosāta reģistrēšanai patērē daudz laika un finanšu resursu, un tādējādi tā darbojas kā iebiedējošs līdzeklis importētājiem formulētājiem, lai importētu glifosātu no trešām valstīm. Tomēr praktiski tas nav ievērojams ierobežojums, jo vairāki importētāji/formulētāji ir guvuši panākumus, reģistrējoties saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK. Bez tam importētājs formulētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka viņi importētu glifosātu no ĶTR, ja pasākumi tiktu atcelti. Tādējādi tiek uzskatīts, ka Direktīva 91/414/EEK neaizslēdz Kopienas tirgu glifosāta importam no ĶTR.

(111)

Asociācija arī apgalvoja, ka “nepatentēto” standarta formulēto produktu zemās cenas uz skābes vai sāls bāzes, ko ražo noteikts Kopienas ražotājs, tiek kompensētas ar “marķētu” ekvivalentu produktu cenām, ko pārdod tas pats ražotājs. Tika pausts viedoklis, ka šie zemas cenas “nepatentētie” produkti varētu būt iebiedēšanas līdzeklis attiecībā pret citu ražojumu ienākšanu tirgū, ieskaitot glifosāta importu no ĶTR Kopienas tirgū. Lai gan tika apstiprināts, ka formulētāji iegādājas skābi un/vai sāli no šī Kopienas ražotāja par zemām cenām, nevarēja apgalvot, ka Kopienas ražotājs vēlējās panākt tā formulēto produktu augstas cenas. Kā tas minēts iepriekš 75. apsvērumā, Kopienas ražotāji, ieskaitot saistīto ražotāju, pārdeva to standarta formulētos produktus (kas ir marķētie produkti) ar zaudējumiem analīzes perioda laikā, kas rada apgalvojumu, ka tie varētu vēlēties augstas cenas saviem “marķētajiem” produktiem.

(112)

Šī asociācija arī apgalvoja, ka divi Kopienas ražotāji darbojas kartelī Kopienā, jo vienam no tiem ir samazinājusies tirgus daļa Kopienā, lai gan tie varētu nodrošināt daudz lielāku Kopienas tirgus daļu. Šajā aspektā ir jāatzīmē, ka sniegtie pierādījumi sūdzības atbalstam nebija pārliecinoši, jo citi faktori varētu izskaidrot Kopienas ražotāja tirgus daļas samazināšanos. Pirmkārt, ir jāuzsver, ka ne tikai minētā ražotāja tirgus daļa, bet arī citu ražotāju tirgus daļa ievērojami neatšķīrās analīzes perioda laikā. Otrkārt, tirdzniecība eksporta tirgū varētu tikt veikta par augstākām cenām, un fakts, ka uzņēmējsabiedrība nepārdeva vairāk Kopienā salīdzinājumā ar teritoriju ārpus Kopienas, iespējams, varētu tikt izskaidrots ar citiem faktoriem, kā, piemēram, uzņēmējsabiedrības ieguldītās pūles palielināt eksporta tirgus ieņēmumus, kas bija lielāki nekā Kopienas tirgū. Bez tam Kopienas ražošanas nozares produkcija ir ievērojami lielāka kā Kopienas patēriņš, un tādējādi ekonomiskā ziņā visiem Kopienas ražotājiem ir svarīgi eksportēt glifosātu uz trešām valstīm, lai panāktu augstu jaudas izlietojumu, lai pilnībā absorbētu to fiksētās cenas. Šajā kontekstā pašlaik ir nepietiekoši pierādījumi, lai secinātu, ka kartelis eksistē, ietverot apzinātu Kopienas tirgum piegādātā daudzuma samazināšanu, radot kaitējumu patērētājiem. Visbeidzot, karteļa pastāvēšana ir jautājums, kas drīzāk būtu jāizvērtē pretmonopolu izmeklēšanas kontekstā. Tomēr līdz šim brīdim par šo jautājumu Komisija nav uzsākusi nevienu pretmonopolu procedūru.

(113)

No otras puses nebija nekādas norādes attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām, turpinot antidempinga pasākumu piemērošanu, attiecībā uz glifosāta izplatītājiem.

(114)

Produkta patērētāji ir galvenokārt lauksaimnieki. Glifosāta cenas samazināšana minimāli ietekmētu to peļņu, jo tas ir vienīgais relatīvi nenozīmīgais faktors kopējās graudaugu audzēšanas izmaksās. Tika noteikts, ka pasākumu atcelšana varētu radīt lauksaimnieku peļņas palielināšanos 0,1 % apmērā.

(115)

Ņemot vērā augstāk minētos iemeslus, tiek uzskatīts, ka jebkāds labums, kas rastos Kopienas ražošanas nozarei pasākumu piemērošanas dēļ, būtu lielāks nekā jebkādas negatīvas sekas, kas varētu rasties attiecīgajiem izplatītājiem un patērētājiem.

(116)

Ja esošie pasākumi tiek atcelti, ir sagaidāms, ka Kopienas ražošanas nozare cietīs ievērojamus zaudējumus cenu samazināšanās dēļ Kopienas tirgū, kas radītu tirgus daļas zaudēšanu attiecībā pret palielināto importu no ĶTR vai turpmāku tirgus cenu samazināšanos. Importētāji formulētāji varētu gūt labumu no pieaugošas tirgus daļas lētākas glifosāta piegādes dēļ, bet, salīdzinot ar zaudējumiem, kas radušies Kopienas ražošanas nozarei, ekonomiskais labums importētājiem formulētājiem būtu niecīgs, ņemot vērā nepieciešamību nodot cenu samazināšanos arī saviem klientiem. Nebija nekādas norādes attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām, turpinot antidempinga pasākumu piemērošanu, attiecībā uz glifosāta izplatītājiem. Attiecībā uz lietotājiem tas neradītu nopietnas sekas uz to peļņu vai, sekojoši, uz to aktivitātēm, lai gan lietotāji varētu gūt labumu no zemākām cenām gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti.

(117)

Izvērtējot dažādo iesaistīto pušu intereses, Komisija secina, ka Kopienas interesēs nepastāv redzami iemesli, lai pasākumus neturpinātu.

(118)

Produkta veids, kas izmantots kā atsauce, lai noteiktu nodevas likmi, bija glifosāta skābe, jo tā ir kopējā bāze visu veidu glifosātam, kas tiek eksportēts no ĶTR un ražots Kopienā. Tika konstatēts, ka skābe veido 55 % no ražošanas izmaksām attiecībā uz standarta 360 formulētā produkta ekvivalenta daudzumu. Bez tam skābes forma bija vairāk kā 90 % no importētā apjoma no ĶTR izmeklēšanas perioda laikā. Tādējādi tiek uzskatīts, ka nodeva, kas noteikta, pamatojoties uz informāciju saistībā ar glifosāta skābi, būtu reprezentatīva attiecībā uz visām dažādajām glifosāta formām, kas tiek importētas no ĶTR.

(119)

Lai aprēķinātu nepieciešamo cenu kāpumu, lai likvidētu dempinga kaitīgās sekas, tika uzskatīts par atbilstošu salīdzināt dempinga importa cenas ar Kopienas ražošanas nozares glifosāta skābes ražošanas izmaksām, kas tiek pietiekamā mērā palielinātas, lai gūtu vērā ņemamu peļņu. Komisija pauda viedokli, ka peļņas robeža 5 % apjomā nozīmēja vērā ņemamu peļņu, jo glifosāta skābe ir prece, kas teorētiski tiek pārdota vairumā starpniekiem, kam jāsedz formulēšanas izmaksas, pirms produkts var tikt pārdots tirgū gala patērētājiem, kā tas jau tika noteikts sākotnējā izmeklēšanā.

(120)

Pamatojoties uz šo, šī produkta tipa eksporta cenu svērtais vidējais Kopienas līmenī tika salīdzināts ar Kopienas ražotāju ražošanas izmaksu svērto vidējo, kas tika palielināts peļņas robežas sasniegšanai 5 % apjomā. Šis salīdzinājums parādīja pārdošanas par zemākām cenām robežu 80 % apjomā.

(121)

Tā kā kaitējuma robeža ir lielāka nekā dempinga robeža, antidempinga nodevas ir jābalsta uz dempinga robežas saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punkta noteikumiem.

(122)

Ņemot vērā augstāk minētos faktus, tiek uzskatīts par atbilstošu, ka antidempinga nodevas, kas piemērotas ar sākotnējo pasākumu palīdzību, ir jānosaka šādā līmenī.

(123)

Spēkā esošā antidempinga nodeva attiecībā uz glifosātu tika izvērsta ar Regulu (EK) Nr. 163/2002, lai papildus segtu glifosāta importu no Malaizijas un Taivānas neatkarīgi no tā, vai tas tiek deklarēts kā Malaizijas vai Taivānas izcelsmes, vai nē. Kā tas izriet no fakta, ka antidempinga nodeva, kas aprēķināta šajā apskatā, aizvieto spēkā esošo nodevu, antidempinga nodeva, kas piemērojama attiecīgajam produktam, kā tas teikts iepriekš 122. apsvērumā, ir jāpiemēro glifosāta importam no Malaizijas un Taivānas neatkarīgi no tā, vai tas tiek deklarēts kā Malaizijas vai Taivānas izcelsmes, vai nē. Divi ražotāji eksportētāji, kas tika atbrīvoti no pasākumiem, kā tas noteikts Regulā (EK) Nr. 163/2002, arī ir jāizvērš no pasākumiem, ko piemēro šī regula.

(124)

Saskaņā ar antidempinga pamatregulas 20. pantu visas iesaistītās puses tika informētas par svarīgajiem faktiem un apsvērumiem, uz kā pamata tika izteikts priekšlikums samazināt esošo pasākumu līmeni. Tām arī tika nodrošināts laika periods, kurā sniegt komentārus par šo informāciju. Saņemtie komentāri ir ņemti vērā.

(125)

No augstāk teiktā izriet, ka, pamatojoties uz pārskata izmeklēšanā iegūtajiem rezultātiem, antidempinga nodevas, kas jāpiemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 368/98 ir jāsamazina līdz 29,9 %, kas izteikts kā procenti no Kopienas neto cenas pirms nodevas uzlikšanas,

30.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 303/19

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

30.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 303/21

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1327/2004 4. panta 2. punkta b daļā (2) ir paredzēti daļējo konkursu piedāvājumu iesniegšanas termiņu beigu datumi. Tā kā daudzās dalībvalstīs 1. un 2. novembris ir svētku dienas, administratīvu apsvērumu un pareizas vadības dēļ konkurss 2004. g. 4. novembrī nenotiks. Tādēļ ir attiecīgi jāgroza minētā 4. panta 2. punktu.

(2)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

“2004. gada 11. un un 25. novembrī,”.

30.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 303/22

(1)

7. pants Eiropas Ekonomikas kopienas un Makao Nolīgumā par tekstilizstrādājumu tirdzniecību, kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 87/497/EEK (2), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā un apstiprināti ar Padomes Lēmumu 95/131/EK (3), nosaka, ka var saskaņot pārvietojumus starp kategorijām un kvotu gadiem.

(2)

Makao 2004. gada 5. maijā iesniedza pieprasījumu par pārvietojumiem starp kvotu gadiem.

(3)

Makao pieprasītie pārvietojumi ir pieskaitāmi elastīguma noteikumiem, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 3030/93 7. pantā un ir izklāstīti tās VIII pielikuma 9. ailē.

(4)

Tāpēc pieprasījums ir jāapmierina.

(5)

Šai regulai ir jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas, lai uzņēmēji cik iespējami drīz varētu izmantot tās sniegtās priekšrocības.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tekstilpreču komitejas atzinumu, kas izveidota atbilstoši Regulas (EEK) Nr. 3030/93 17. pantā minētajam,

30.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 303/24

(1)

Eiropas Kopienas un Indijas Republikas Saprašanās memorands par pasākumiem tekstilizstrādājumu tirgus piekļuves jomā, kas tika parafēts 1994. gada 31. decembrī (2), nosaka, ka Indijai labvēlīgi jāizskata daži pieprasījumi pēc tā sauktá “ārkārtējā elastīguma”.

(2)

Indijas Republika 2004. gada 8. jūnijā iesniedza pieprasījumu veikt pārvietojumus starp kategorijām.

(3)

Indijas Republikas pieprasītie pārvietojumi ir pieskaitāmi elastīguma noteikumiem, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 3030/93 7. pantā un ir izklāstīti VIII pielikuma 9. ailē.

(4)

Pieprasījums ir jāapmierina.

(5)

Šai regulai ir jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas, lai uzņēmēji cik iespējami drīz varētu izmantot tās sniegtās priekšrocības.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3030/93 17. pantā minētās Tekstilpreču komitejas atzinumu,

30.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 303/26

(1)

Kritēriji, kuriem atbilstoši nosaka cenu, par kuru uzglabāšanas aģentūras iepērk nepārstrādātas žāvētas vīģes un vīnogas, ir noteikti Regulas (EK) Nr. 2201/96 9. panta 2. punktā, un produktu iepirkuma un pārvaldības nosacījumus uzglabāšanas aģentūrām nosaka Komisijas Regula (EK) Nr. 1622/1999 (1999. gada 23. jūlijs), kas nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 2201/96 attiecībā uz neapstrādātu žāvētu vīnogu un neapstrādātu žāvētu vīģu uzglabāšanas sistēmu (2).

(2)

Tādēļ pirkšanas cenu 2004./2005. tirdzniecības gadam žāvētu vīnogu gadījumā ir jānosaka, pamatojoties uz cenu tendencēm pasaules tirgū, bet žāvētām vīģēm – pamatojoties uz minimālo cenu, kuru nosaka Komisijas Regula (EK) Nr. 1583/2004 (2004. gada 9. septembris), ar ko nosaka minimālo cenu, kas jāmaksā ražotājiem par nepārstrādātām žāvētām vīģēm, kā arī žāvēto vīģu ražošanas atbalsta apjomu (3).

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augļu un dārzeņu pārstrādes produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

418,89 EUR par nepārstrādātu žāvētu vīnogu neto tonnu;

b)

542,70 EUR par nepārstrādātu žāvētu vīģu neto tonnu.

30.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 303/27

(1)

16. panta 1. punkts Komisijas 2001. gada 2. augusta Regulā (EK) Nr. 1591/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus kokvilnas atbalsta shēmas piemērošanai (3), paredz, ka līdz attiecīgā tirdzniecības gada 10. septembrim ir jānosaka Regulas (EK) Nr. 1051/2001 14. panta 3. punkta pirmajā daļā minētais paredzamais neattīrītas kokvilnas produkcijas daudzums, kā arī no tā izrietošais mērķa cenas pagaidu samazinājums.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1051/2001 19. panta 2. punkts nosaka, ka paredzamais produkcijas daudzums ir jānosaka, ņemot vērā prognozēto ražu.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 14. panta 3. punkta pirmo daļu mērķa cenas pagaidu samazinājumu aprēķina atbilstīgi minētās regulas 7. panta noteikumiem, aizstājot faktiski saražoto daudzumu ar paredzamo produkcijas daudzumu, kas palielināts par 15 %.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Dabisko šķiedru pārvaldības komitejas atzinumu,

—

1 055 000 tonnas Grieķijai,

—

324 518 tonnas Spānijai,

—

951 tonna Portugālei.

—

35,185 EUR/100 kg Grieķijai,

—

29,658 EUR/100 kg Spānijai,

—

0 EUR/100 kg Portugālei.

30.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 303/28

(1)

Dažiem aktiem, kas paliek spēkā pēc 2004. gada 1. maija un kas ir jāpielāgo sakarā ar pievienošanos, vajadzīgie pielāgojumi netika paredzēti 2003. gada Pievienošanās aktā vai arī tika paredzēti, taču tiem ir vajadzīgi papildu pielāgojumi.

(2)

Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta 57. panta 2. punktu visos gadījumos, kad sākotnējo aktu pieņēmusi vienīgi Padome vai Padome kopīgi ar Eiropas Parlamentu, šādi pielāgojumi jāpieņem Padomei.

(3)

Saskaņā ar Lēmumu 2004/246/EK (1) dalībvalstis ir pilnvarotas Eiropas Kopienas interesēs parakstīt, ratificēt vai pievienoties 2003. gada protokolam 1992. gada Starptautiskajai konvencijai par Starptautiskā fonda izveidošanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai, un tajā pašā laikā Austrija un Luksemburga ir pilnvarotas Eiropas Kopienas interesēs pievienoties tā pamataktiem.

(4)

Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta 53. pantu Lēmumu 2004/246/EK piemēro jaunajām dalībvalstīm no pievienošanās dienas. Tomēr attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm, kas nav pamataktu Līgumslēdzējas Puses, proti, Čehijas Republiku, Igauniju, Ungāriju un Slovākiju, ir jābūt īpašam Padomes pilnvarojumam, lai ļautu šīm valstīm pievienoties pamataktiem un 2003. gada protokolam un lai uzaicinātu tās piekrist uzņemties minēto pamataktu un protokola uzliktās saistības līdz 2005. gada decembra beigām.

(5)

Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (2) ir saistoša Apvienotajai Karalistei un Īrijai, un tādēļ tās piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(6)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tādējādi šis lēmums nav tai saistošs un nav tai piemērojams.

(7)

Tāpēc Lēmums 2004/246/EK būtu attiecīgi jāgroza,

1)

Lēmuma 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Turklāt ar šo Čehijas Republika, Igaunija, Luksemburga, Ungārija, Austrija un Slovākija ir pilnvarotas pievienoties pamataktiem.”;

2)

Lēmuma 2. pantu groza šādi:

30.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 303/30

(1)

Saskaņā ar 4. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regulā (EK) Nr. 2160/2003 par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli (2) Kopienai līdz 2005. gada 12. decembrim jānosaka mērķis salmonellas izplatības ierobežošanai dējējvistu populācijās.

(2)

Lai noteiktu mērķi, ir jābūt pieejamiem salīdzinošiem datiem par salmonellas izplatību dalībvalstu dējējvistu populācijās. Šāda informācija nav pieejama, tāpēc jāveic īpaša izpēte, lai kontrolētu salmonellas izplatību dējējvistām attiecīgā laika periodā, lai ņemtu vērā iespējamās sezonālās pārmaiņas.

(3)

90/424/EEK 19. pantā noteikts, ka Kopiena uzņemas veikt vai palīdz dalībvalstīm uzņemties veikt tehniskos un zinātniskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai izstrādātu Kopienas tiesību aktus veterinārijas jomā un attīstītu veterināro izglītību un apmācību.

(4)

Izpēte nodrošinās tehnisko informāciju, kas nepieciešama Kopienas veterinārās jomas tiesību aktu izstrādei. Lai savāktu nozīmīgus salīdzinošos datus par salmonellas izplatību dējējvistām dalībvalstīs, Kopienai ir jānodrošina finansiālais atbalsts dalībvalstīm noteiktu izpētes prasību izpildīšanai. Ir jāatlīdzina 100 % no izmaksām, kas saistītas ar laboratoriskām pārbaudēm, līdz maksimālajai summai par katru pārbaudi.

(5)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1258/1999 3. panta 2. punktu (3) veterināros un fitosanitāros veselības pasākumus, ko veic saskaņā ar Kopienas noteikumiem, ir jāfinansē no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļas; Padomes Regulas (EK) Nr. 1258/1999 8. un 9. pants nosaka finanšu kontroles uzdevumus.

(6)

Kopienas finanšu ieguldījums jāpiešķir tiktāl, kamēr paredzētās darbības tiek sekmīgi realizētas un tiek nodrošināts, ka iestādes orgāni piegādā visu nepieciešamo informāciju noteiktajos termiņos.

(7)

Jāprecizē kurss, ko izmanto jālieto konvertējot maksājumus pieteikumiem, kas iesniegti nacionālajās valūtās, kā paredzēts Padomes Regulas (EK) 2799/98, ar ko nosaka eiro agromonetāro režīmu (4), 1. panta d) apakšpunktā.

(8)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

Attiecīgā gadījumā normatīvie un administratīvie akti pētījuma īstenošanai stājas spēkā līdz 2004. gada 1. oktobrim.

b)

Iesniegt progresa ziņojumu, kas aptver pētījuma pirmos 3 mēnešus, vēlākais četras nedēļas pēc atskaites perioda beigām.

c)

Iesniegt nobeigumā ziņojumu par pētījuma tehnisko izpildi, pievienojot pierādījumu par izmaksām, kas radušās, un par rezultātiem, kas sasniegti periodā no 2004. gada 1. oktobra līdz 2005. gada 30. septembrim, vēlākais līdz 2005. gada 15. oktobrim. Izmaksu pierādījumam jāieklauj vismaz informācija, kas izklāstīta II. pielikumā.

d)

Sekmīgi īstenot pētījumu.

30.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 303/35

(1)

Itālija 2002. gada oktobrī ziņoja Komisijai, ka mazas patogenitātes vīrusa putnu gripas apakštipa H7N3 infekcijas gadījumi ir novēroti Venetas un Lombardijas apgabalos un ka slimība strauji izplatās.

(2)

Itālija pieņēma neatliekamus pasākumus, ieskaitot inficēto mājputnu likvidāciju, lai kontrolētu infekcijas izplatību. Itālijas varas iestādes tāpat lūdza apstiprinājumu vakcinācijas programmai pret putnu gripu uz vismaz 18 mēnešiem, lai izvairītos no infekcijas tālākas izplatīšanās.

(3)

Vakcinācijas programma tika apstiprināta ar Komisijas 2002. gada 12. decembra Lēmumu 2002/975/EK par vakcinācijas ieviešanu papildus kontroles pasākumiem, kas Itālijā attiecas uz mazas patogenitātes putnu gripas infekcijām, un par īpašiem pārvietošanas kontroles pasākumiem (5), kurā izstrādāti noteikumi attiecībā uz vakcināciju pret putnu gripu noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā. Lēmums tāpat ietver īpašus kontroles pasākumus, piemēram, Kopienas iekšējai tirdzniecībai paredzētu dzīvu mājputnu un inkubējamu un pārtikas olu pārvietošanas ierobežojumus.

(4)

Vakcinācijas programmas rezultāti, par kuriem tika ziņots vairākās Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komisijas sanāksmēs, kopumā bija labvēlīgi attiecībā uz slimības kontroli vakcinācijas apgabalā. Tomēr infekcija bija izplatījusies uz dažiem apgabaliem, kas atradās blakus vakcinācijas apgabalam. Ar Lēmumu 2002/975/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2003/436/EK (6), tika attiecīgi paplašināts vakcinācijas apgabals, lai ietvertu šos blakus esošos apgabalus.

(5)

Kopš 2003. gada septembra intensīvas uzraudzības apstākļos putnu gripas savvaļas vīrusa apakštipa H7N3 turpmāka izplatīšanās vakcinācijas apgabalā nav novērota. Tādēļ Itālija lūdza ieviest atsevišķas izmaiņas attiecībā uz vakcinācijas programmā un Kopienas iekšējās tirdzniecības ierobežojumiem. Ar Lēmumu 2002/975/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/159/EK, šīs izmaiņas un ierobežojumi tika apstiprināti.

(6)

Lombardijas reģionā 2004. gada februārī vakcinācijas apgabala robežās vienā pīļu saimē tika izolēts mazas patogenitātes vīrusa putnu gripas apakštipa H5N3 vīrusa celms. Lai gan epidemioloģiskajos pētījumos nav atklājusies nekāda infekcijas izplatīšanās, ir radies putnu gripas vīrusa H5 apakštipa izplatīšanās risks. Pašlaik ne mājputni, kas vakcinēti pret H7 apakštipu pastāvošās vakcinācijas kampaņas ietvaros, ne mājputni, kas nav vakcinēti, nav pasargāti no slimības, kuru, iespējams, izraisa H5 apakštipa putnu gripa. Tādēļ Itālija ir lūgusi mainīt pašreizējo vakcinācijas programmu, lai atļautu mājputnu vakcinēšanu noteiktā vakcinācijas apgabalā ar divvērtīgo vakcīnu, kas aizsargā gan pret H7, gan pret H5 apakštipa putnu gripas vīrusu infekciju, un lai veiktu šāda veida vakcināciju vismaz līdz 2005. gada 31. decembrim.

(7)

Tā kā Lēmums 2002/975/EK jau divas reizes ir grozīts, Kopienas tiesību aktu skaidrības nolūkos ieteicams atcelt minēto lēmumu un aizstāt to ar šo lēmumu.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

a)

mājputniem, kuri ir vakcinēti pret putnu gripu,

b)

mājputnu saimēm, kas attiecībā uz putnu gripu ir seropozitīvas un ko oficiālā kontrolē paredzēts nokaut saskaņā ar 1. pantā minēto vakcinācijas programmu,

c)

mājputniem, kuru izcelsme ir saimniecībās, kas atrodas aizlieguma zonā, kura noteikta saskaņā ar 1. pantā minētās vakcinācijas programmas noteikumiem.

i)

kā izcelsme ir no saimēm, kas regulāri tikušas pārbaudītas un uzrādījušas negatīvus rezultātus attiecībā uz putnu gripu, kā noteikts apstiprinātajā vakcinācijas programmā, īpašu uzmanību pievēršot kontrolputniem.Pārbaudot

ii)

kā izcelsme ir no saimēm, kuras 48 stundas pirms iekraušanas ir klīniski pārbaudījis valsts pilnvarots veterinārārsts, īpašu uzmanību pievēršot kontrolputniem;

iii)

kā izcelsme ir no saimēm, kuras ir seroloģiski pārbaudītas ar negatīvu rezultātu attiecībā uz putnu gripu valsts laboratorijā, lietojot paraugu ņemšanas un testu procedūras, kas noteiktas šā lēmuma III pielikumā;

iv)

ko tieši nosūta uz kautuvi, kuru norādījusi kompetentā iestāde, un nekavējoties nokauj uzreiz pēc nogādes. Putnus tur savrup no citām saimēm, kas neatbilst šo noteikumu prasībām.

a)

pārtikas olu savākšanai, uzglabāšanai un transportēšanai izmanto tikai vienreizējās iepakošanas materiālus vai materiālus, ko var sekmīgi mazgāt un dezinficēt;

b)

visa veida transportlīdzekļus, kurus izmanto dzīvu mājputnu, inkubējamu olu, svaigas mājputnu gaļas, pārtikas olu un mājputnu barības transportēšanai, nekavējoties pirms un pēc katras transportēšanas tīra un dezinficē ar dezinfekcijas līdzekļiem un metodēm, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde.