ISSN 1725-5112 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 300 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
47. sējums |
Saturs |
|
I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta |
Lappuse |
|
|
||
|
|
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
Komisijas Direktīva 2004/93/EK (2004. gada 21. septembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 76/768/EEK, lai saskaņotu tās II un III pielikumu ar tehniskā progresa prasībām ( 1 ) |
|
|
II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta |
|
|
|
Dalībvalstu valdību pārstāvju konference |
|
|
* |
||
|
|
Padome |
|
|
* |
||
|
|
Komisija |
|
|
* |
|
|
Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu |
|
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta
25.9.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 300/1 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1671/2004
(2004. gada 24. septembris),
ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem. |
(2) |
Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2004. gada 25. septembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 24. septembrī
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības ģenerāldirektors
J. M. SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).
PIELIKUMS
Komisijas 2004. gada 24. septembra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
0702 00 00 |
052 |
28,9 |
999 |
28,9 |
|
0707 00 05 |
052 |
110,7 |
096 |
12,9 |
|
999 |
61,8 |
|
0709 90 70 |
052 |
84,5 |
999 |
84,5 |
|
0805 50 10 |
052 |
76,9 |
388 |
54,8 |
|
524 |
76,2 |
|
528 |
42,6 |
|
999 |
62,6 |
|
0806 10 10 |
052 |
79,6 |
220 |
112,0 |
|
400 |
170,3 |
|
624 |
148,4 |
|
999 |
127,6 |
|
0808 10 20, 0808 10 50, 0808 10 90 |
388 |
70,0 |
400 |
94,0 |
|
512 |
102,9 |
|
528 |
86,4 |
|
720 |
50,2 |
|
804 |
82,0 |
|
999 |
80,9 |
|
0808 20 50 |
052 |
108,5 |
388 |
83,8 |
|
528 |
56,2 |
|
999 |
82,8 |
|
0809 30 10, 0809 30 90 |
052 |
118,1 |
999 |
118,1 |
|
0809 40 05 |
066 |
45,5 |
094 |
29,3 |
|
624 |
117,3 |
|
999 |
64,0 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
25.9.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 300/3 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1672/2004
(2004. gada 24. septembris)
par rīsu ievešanas atļauju izdošanu atbilstīgi pieteikumiem, kas iesniegti pirmajās desmit darba dienās 2004. gada septembrī saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 327/98
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1996. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 1095/96 par to, kā īstenojamas koncesijas sarakstā CXL, kas tika izveidots pēc tam, kad tika noslēgtas sarunas saskaņā ar Vispārējās tarifu un tirdzniecības vienošanās (VVTT) pantu XXIV.6 pantu (1),
ņemot vērā Padomes 1996. gada 13. maija Lēmumu 96/317/EK par sarunās ar Taizemi gūto rezultātu apstiprināšanu saskaņā ar Vispārējās tarifu un tirdzniecības vienošanās pantu XXIII (2),
ņemot vērā Komisijas 1998. gada 10. februāra Regulu (EK) 327/98, ar ko atver dažas tarifa kvotas rīsu un šķelto rīsu ievedumiem un paredz to pārvaldību (3), un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,
tā kā:
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Attiecībā uz rīsu ievešanas atļauju pieteikumiem, kas iesniegti 2004. gada septembra mēneša pirmo desmit darba dienu laikā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 327/98 un kas darīti zināmi Komisijai, atļaujas izdod par daudzumiem, kuri norādīti iesniegtajos pieteikumos, piemērojot samazinājuma procentus, kas paredzēti šis regulas pielikumā.
2. Uz nākamo kvotas daļu pārgrāmatojamie daudzumi noteikti pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2004. gada 25. septembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 24. septembrī
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības ģenerāldirektors
J. M. SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 146, 20.6.1996., 1. lpp.
(2) OV L 122, 22.5.1996., 15. lpp.
(3) OV L 37, 11.2.1998., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2296/2003 (OV L 340, 24.12.2003., 35. lpp.).
PIELIKUMS
Samazinājuma procenti, kas piemērojami pieteiktajiem daudzumiem saskaņā ar 2004. gada septembra kvotas daļu, un daudzumi, kas pārgrāmatoti uz nākamo kvotas daļu:
a) apslīpēti vai slīpēti rīsi, uz ko attiecas KN 1006 30
Izcelsme |
Samazinājums (%) 2004. gada septembra kvotas daļai |
Daudzums, kas pārgrāmatots uz 2004. gada oktobra kvotas daļu (tonnas) |
Amerikas Savienotās Valstis |
0 (1) |
142,994 |
Taizeme |
0 (1) |
1 574,488 |
Austrālija |
0,1980 |
— |
Cita izcelsme |
— |
— |
b) lobīti rīsi, uz ko attiecas KN kods 1006 20
Izcelsme |
Samazinājums (%) 2004. gada septembra kvotas daļai |
Daudzums, kas pārgrāmatots uz 2004. gada oktobra kvotas daļu (tonnas) |
Amerikas Savienotās Valstis |
— |
390,000 |
Taizeme |
— |
5,023 |
Austrālija |
— |
10 083,000 |
Cita izcelsme |
— |
— |
(1) Atļaujas izdod daudzumam, kas norādīts pieteikumā.
25.9.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 300/5 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1673/2004
(2004. gada 24. septembris),
ar ko nosaka kivi tirdzniecības normas
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (1) un jo īpaši tās 2. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Kivi ietilpst to produktu skaitā, uz kuriem attiecas tirdzniecības normas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 2200/96 I pielikumā. 1990. gada 16. februāra Komisijas Regula (EEK) Nr. 410/90, ar ko nosaka kvalitātes standartus kivi (2), ir vairākkārt mainīta. Lai radītu skaidrību, jāatceļ Regula (EK) Nr. 410/90, un ar 2004. gada 1. oktobri tā jāaizvieto ar jaunu regulu. |
(2) |
Šajā nolūkā un lai saglabātu starptautiskā tirgus caurskatāmību, jāņem vērā ANO/EEK FFV-46 normu par kivi tirdzniecību un tirgus kvalitātes kontroli, ko rekomendējusi ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Lauksaimniecības produktu kvalitātes darba grupa (ANO/EEK). |
(3) |
Jauno normu piemērošanas mērķim jābūt: izņemt no tirgus neapmierinošas kvalitātes produktus, virzīt produkciju tā, lai tā apmierinātu patērētāju prasības un atvieglotu tirgus attiecības, balstoties uz godīgu konkurenci, palīdzot uzlabot produkcijas rentabilitāti. |
(4) |
Normas attiecas uz visiem tirdzniecības posmiem. Pārvadāšana lielos attālumos, noteikta ilguma uzglabāšana vai citas manipulācijas, kurām produkti pakļauti, var izraisīt zināmus bojājumus, kas rodas šo produktu bioloģiskās attīstības vai tiem raksturīgās bojāšanās dēļ. Šie bojājumi jāņem vērā, piemērojot normas tiem tirdzniecības posmiem, kas seko nosūtīšanai. |
(5) |
Attiecībā uz “Ekstra” kategorijas produktiem, kas jāšķiro un jāsagatavo tirgum īpaši rūpīgi, būtu jāņem vērā tikai svaiguma vai piebrieduma samazināšanās. |
(6) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Tirdzniecības norma kivi, kas atbilst kodam NC 0810 50; ir izklāstīta pielikumā.
Norma attiecas uz visiem tirdzniecības posmiem, atbilstoši Regulas (EK) Nr. 2200/96 nosacījumiem.
Taču tajos posmos, kas seko nosūtīšanai, produktiem, atbilstoši normas noteikumiem, var būt:
a) |
neliela svaiguma un piebrieduma samazināšanās; |
b) |
nelieli bojājumi, ko radījusi to attīstība un tiem raksturīgā bojāšanās, izņemot “Ekstra” kategorijā ietilpstošos produktus. |
2. pants
Regula (EEK) Nr. 410/90 ir atcelta.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šo regulu piemēro no 2004. gada 1. oktobra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un tā tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 24. septembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Franz FISCHLER
(1) OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 47/2003 (OV L 7, 11.1.2003., 64. lpp.).
(2) OV L 43, 17.2.1990., 22. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 907/2004 (OV L 163, 30.4.2004., 50. lpp.).
PIELIKUMS
KIVI NORMA
I. PRODUKTA DEFINĪCIJA
Šī norma attiecas uz kivi šķirnēm (kultūrām), kas radušās no Actinidia chinensis (Planch) un Actinidia deliciosa (A. Chev, C.F. Liang un A.R. Ferguson), patērētājam tās jāpiegādā svaigā veidā, izņemot kivi, kas paredzēti rūpnieciskai pārstrādei.
II. KVALITĀTES NOSACĪJUMI
Normas mērķis ir definēt kivi kvalitāti pēc to sagatavošanas tirgum un iesaiņošanas.
A. Kvalitātes minimālais raksturojums
Visās kategorijās, ņemot vērā katrai kategorijai paredzētos atsevišķos nosacījumus, kivi jābūt:
— |
veseliem (bet bez kātiņa), |
— |
nebojātiem; produktiem nedrīkst būt puve vai bojājumi, kas tos padara nelietojamus pārtikā, |
— |
tīriem, praktiski bez redzamām svešām vielām, |
— |
praktiski bez parazītiem, |
— |
praktiski bez parazītu atstātām pēdām, |
— |
pietiekami stingriem; ne mīkstiem, ne savītušiem, ne piemirkušiem ar ūdeni, |
— |
pareizas formas, nedrīkst būt divi vai vairāk kopā saauguši augļi, |
— |
bez nedabiska ārēja mitruma, |
— |
bez svešas smakas un/vai garšas. |
Kivi attīstībai un stāvoklim jābūt tādam, lai tie varētu:
— |
pārciest transportēšanu un iekraušanu/izkraušanu, un |
— |
piegādes vietā nokļūt apmierinošā stāvoklī. |
B. Gatavības minimālais raksturojums
Kivi jābūt pietiekami attīstītiem un gataviem. Lai ievērotu šo noteikumu, augļiem jāsasniedz gatavības pakāpi:
— |
sagatavošanas posmā tirgum ražošanas reģionā, un tai sekojošā piegādē, ko veic sagatavotājs, kā arī eksporta un importa posmos, vismaz 6.2o pēc Briksa vai 15 % no vidējā sausas masas daudzuma, |
— |
visos citos tirdzniecības posmos vismaz 9.5o pēc Briksa. |
C. Klasifikācija
Kivi iedala trīs kategorijās:
i) |
Ekstra kategorija Šīs kategorijas kivi jābūt visaugstākās kvalitātes. Tiem jābūt labi attīstītiem un jāatbilst visiem šķirnes raksturojumiem un tiem jābūt tipiskai krāsai. Tiem nedrīkst būt defekti, izņemot ļoti nelielus virsmas bojājumus, ar nosacījumu, ka tie neiespaido produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanu un iesaiņojumu. Attiecībai starp augļa minimālo/maksimālo diametru, nomērītai ekvatoriālā griezumā, jābūt vismaz 0,8. |
ii) |
I kategorija Šīs kategorijas kivi jābūt labas kvalitātes. Tiem jāatbilst šķirnes raksturojumam. Tiem jābūt stingriem, un mīkstumam jābūt pilnīgi nebojātam. Taču tiem var piemist nelieli šādi defekti, ar nosacījumu, ka tie neiespaido produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanu un iesaiņojumu:
Attiecībai starp augļa minimālo/maksimālo diametru, nomērītai ekvatoriālā griezumā, jābūt vismaz 0,7. |
iii) |
II kategorija Šajā kategorijā ietilpst kivi, kas neatbilst iepriekš minētajām kategorijām, taču atbilst šiem minimālajiem raksturojumiem: Augļiem jābūt pietiekami stingriem, un mīkstumam jābūt bez nopietniem defektiem. Tiem var piemist šādi defekti, ar nosacījumu, ka augļi saglabā galvenos kvalitātes, uzglabāšanas un pasniegšanas raksturojumus:
|
III. NOSACĪJUMI ŠĶIROŠANAI PĒC LIELUMA
Kalibru nosaka augļa svars.
Minimālais svars ir 90 g “Ekstra” kategorijai, 70 g I kategorijai un 65 g II kategorijai.
Svara atšķirība starp lielāko un mazāko augli katrā iepakojumā nedrīkst pārsniegt:
— |
10 g augļiem, kas vieglāki par 85 g, |
— |
15 g augļiem, kas sver 85 līdz 120 g ieskaitot, |
— |
20 g augļiem, kas sver 120 līdz 150 g ieskaitot, |
— |
40 g augļiem, kas sver 150 g un vairāk. |
IV. TOLERANCES NOSACĪJUMI
Katrā iepakojumā ir pieļaujama kvalitātes un kalibra tolerance augļiem, kas neatbilst šīs kategorijas prasībām.
A. Kvalitātes tolerance
i) |
Ekstra kategorija 5 % no kivi skaita vai svara, kas neatbilst kategorijas raksturojumam, taču atbilst I kategorijas raksturojumam vai īpaši pieļaujamas šīs kategorijas tolerancē. |
ii) |
I kategorija 10 % no kivi skaita vai svara, kas neatbilst kategorijas raksturojumam, taču atbilst II kategorijas raksturojumam vai īpaši pieļaujamas šīs kategorijas tolerancē. |
iii) |
II kategorija 10 % no kivi skaita vai svara, kas neatbilst ne kategorijas raksturojumam, ne minimālajam raksturojumam, izņemot augļus, ko skārusi puve, izteikti bojājumi vai jebkuri citi bojājumi, kas tos padara nelietojamus pārtikā. |
B. Kalibra tolerance
Visām kategorijām: 10 % no kivi skaita vai svara, kas neatbilst prasībām, kas attiecas uz minimālo svaru un/vai kalibru.
Taču augļiem jābūt tāda kalibra, kas ir uzreiz nākamais pēc mazākā vai lielākā norādītā kalibra, vai, ja tas ir mazākais kalibrs, tad tie nedrīkst būt vieglāki par 85 g “Ekstra” kategorijā, 67 g I kategorijā un 62 g II kategorijā.
V. IEPAKOJUMA NOSACĪJUMI
A. Viendabība
Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam un jāsastāv tikai no vienas izcelsmes, varietātes, kvalitātes un kalibra kivi.
Iepakojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.
Pārkāpjot šī punkta iepriekš minētos nosacījumus, produkti, uz ko attiecas šī regula, pārdošanas iepakojumā, kas mazāks vai vienāds ar trim kilogramiem, var būt sajaukti ar dažādu veidu augļiem un dārzeņiem, atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr. 48/2003 (1) noteikumiem.
B. Sagatavošana tirgum
Kivi jāsagatavo tirgum tā, lai tiktu nodrošināta produkta atbilstoša aizsardzība.
Materiālam, kas tiek izmantots iepakojuma iekšpusē, jābūt jaunam, tīram un tādam, lai tas nevarētu radīt produktu ārējus vai iekšējus bojājumus. Materiālu un it īpaši papīra vai zīmogu ar tirgus norādēm, izmantošana ir atļauta ar nosacījumu, ka uzdruka vai etiķete ir veidota ar netoksisku tinti vai līmi.
Etiķetēm, kas uzlīmētas tieši uz produkta, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nerastos ne redzamas līmes pēdas, ne mizas defekti.
Iepakojumam jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.
C. Iepakojums
Ekstra kategorijā augļiem jābūt iepakotiem šķirtiem vienam no otra, vienmērīgi izkārtotiem vienā slānī.
VI. MARĶĒŠANAS NOSACĪJUMI
Uz katra iepakojuma jābūt šādām norādēm, kas izvietotas uz viena sāna, salasāmas, neizdzēšamas un no ārpuses redzamas:
A. Identifikācija
Iepakotāja un/vai nosūtītāja nosaukums un adrese
Šo norādi var aizvietot:
— |
visiem iepakojumiem, izņemot pagaidu iesaiņojumu, ar oficiāla servisa izsniegtu vai atzītu kodu, kas norāda iepakotāju un/vai nosūtītāju, un pirms kura rakstīts “iepakotājs un/vai nosūtītājs”, vai atbilstošu saīsinājumu, |
— |
tikai pagaidu iepakojumiem, ar pārdevēja, kas atrodas Kopienas robežās, nosaukumu un adresi, pirms kuras rakstīts “iepakots pēc … pasūtījuma” vai atbilstošu norādi. Šajā gadījumā, etiķetē jābūt norādītam arī kodam, kas atbilst iepakotājam un/vai nosūtītājam. Pārdevējs par šī koda nozīmi sniedz visu informāciju, kuru kontroles serviss uzskata par nepieciešamu. |
B. Produkta veids
— |
“Kivi”, “Aktinīdija” vai atbilstošs apzīmējums, ja saturs nav redzams no ārpuses, |
— |
šķirnes nosaukums (nav obligāti), |
C. Produkta izcelsme
— |
Izcelsmes valsts, iespējams, arī ražošanas zona vai nacionālais, reģionālais vai vietējais nosaukums. |
D. Tirdzniecības raksturojumi
— |
kategorija, |
— |
kalibrs, kas izteikts ar augļu minimālo un maksimālo svaru, |
— |
augļu skaits (nav obligāti). |
E. Oficiāla kontroles zīme (nav obligāti)
Dotās norādes uz iepakojuma nav jāiekļauj pirmajā rindkopā, ja iepakojums sastāv no pārdošanas iesaiņojumiem, kas redzami no ārpuses un uz katra no tiem ir šīs norādes. Uz šiem iepakojumiem nedrīkst būt marķējums, kas var izraisīt kļūdīšanos. Ja iepakojumi atrodas uz kravas paliktņa, šīm norādēm jābūt uz veidlapas, kas piestiprināta redzamā vietā vismaz uz divām kravas paliktņa malām.
25.9.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 300/11 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1674/2004
(2004. gada 24. septembris),
ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2799/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz atbalsta piešķiršanu par vājpienu un sauso vājpienu, kurš paredzēts lopbarībai, un attiecībā uz šāda sausā vājpiena pārdošanu
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 10. pantu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar 26. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 2799/1999 (2) intervences aģentūras organizē pastāvīgu konkursu attiecībā uz sauso vājpienu, kas ievietots glabāšanā pirms 2002. gada 1. oktobra. |
(2) |
Ņemot vērā vēl pieejamo daudzumu un tirgus situāciju, minētais datums jāmaina uz 2003. gada 1. jūliju. |
(3) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ar šo Regulas (EK) Nr. 2799/1999 26. panta 2. punktā vārdus “2002. gada 1. oktobris” aizstāj ar vārdiem “2003. gada 1. jūlijs”.
2. pants
Šī regula stājas spēkā publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 24. septembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Franz FISCHLER
(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29/2004, 3.2.2004., 6. lpp.).
(2) OV L 340, 31.12.1999., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1338/2004 (OV L 249, 23.7.2004., 3. lpp.).
25.9.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 300/12 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1675/2004
(2004. gada 24. septembris),
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 214/2001, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanai attiecībā uz intervenci sausā vājpiena tirgū
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 10. pantu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar 21. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 214/2001 (2) sausā vājpiena daudzumu, ko dalībvalstu intervences aģentūras laiž pārdošanā, ierobežoja līdz daudzumam, kurš nolikts glabāšanā līdz 2002. gada 1. oktobrim. |
(2) |
Ņemot vērā pašlaik esošu daudzumu un tirgus situāciju, datums būtu jānomaina uz 2003. gada 1. jūliju. |
(3) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 214/2001 21. pantā vārdus “2002. gada 1. oktobris” aizstāj ar vārdiem “2003. gada 1. jūlijs”.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 24. septembrī.
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Franz FISCHLER
(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).
(2) OV L 37, 7.2.2001., 100. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1339/2004 (OV L 249, 23.7.2004., 4. lpp.).
25.9.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 300/13 |
KOMISIJAS DIREKTĪVA 2004/93/EK
(2004. gada 21. septembris),
ar ko groza Padomes Direktīvu 76/768/EEK, lai saskaņotu tās II un III pielikumu ar tehniskā progresa prasībām
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīvu 76/768/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētiskiem līdzekļiem (1), un jo īpaši tā 4.b pantu un 8. panta 2. punktu,
apspriedusies ar Kosmētisko līdzekļu un nepārtikas preču zinātnisko komiteju (KLNPZK),
tā kā:
(1) |
Direktīva 76/768/EEK, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/15/EK (2), aizliedz kosmētiskos līdzekļos izmantot vielas, kas klasificētas kā kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reprodukcijai (KMR) un atbilst 1., 2. un 3. kategorijai saskaņā ar I pielikumu Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīvā 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (3), bet atļauj izmantot vielas, kas klasificētas kā 3. kategorijai atbilstošas saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK, kā nosaka KLNPZK vērtējums un apstiprinājums; Direktīva 76/768/EEK pieprasa Komisijai veikt šajā ziņā nepieciešamos pasākumus. |
(2) |
Tā kā dažas vielas, kas saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 1. pielikumu klasificētas kā 1. un 2. kategorijas KMR, līdz šim vēl nav iekļautas Direktīvas 76/768/EEK II pielikumā, ir nepieciešams tās iekļaut šajā pielikumā. Vielas, kas saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 1. pielikumu klasificētas kā 3. kategorijas KMR, arī iekļaujamas Direktīvas 76/768/EEK II pielikumā, izņemot gadījumus, kad KLNPZK tās novērtējusi un atzinusi par pieņemamām izmantošanai kosmētiskos līdzekļos. |
(3) |
Svītro vielas, kas klasificētas kā 1. un 2. kategorijas KMR un iekļautas Direktīvas 76/768/EEK III pielikuma 1. daļā. |
(4) |
Direktīvā 76/768/EEK tāpēc izdarāmi atbilstoši grozījumi. |
(5) |
Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kosmētisko līdzekļu pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvas 76/768/EEK II pielikumu un III pielikuma 1. daļu groza saskaņā ar tekstu, kas izklāstīts šīs direktīvas pielikumā.
2. pants
1. Dalībvalstis īsteno visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka trīs mēnešus pēc 3. panta 1. punktā paredzēto nacionālo noteikumu spēkā stāšanās datuma ne Kopienas ražotāji, ne Kopienas apstiprinātie importētāji tirgū vairs nelaiž kosmētiskos līdzekļus, kas neatbilst šai direktīvai.
2. Dalībvalstīm īsteno visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdzekļi, uz kuriem attiecas 1. punkts, vairs netiktu pārdoti vai nebūtu pieejami galapatērētājam sešus mēnešus pēc 3. panta 1. punktā paredzēto valsts noteikumu spēkā stāšanās datuma.
3. pants
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2004. gada 1. oktobrim. Tās nekavējoties ziņo Komisijai par šiem noteikumiem un iesniedz šo noteikumu un šo direktīvu korelāciju tabulu.
Dalībvalstis, pieņemot šos noteikumus vai to oficiālas publikācijas gadījumā, pievieno atsauci uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.
2. Dalībvalstis nosūta Komisijai galveno valsts tiesību aktu tekstu, ko tās pieņem jomās, uz kurām attiecas šī direktīva.
4. pants
Šī direktīva stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
5. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2004. gada 21. septembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Olli REHN
(1) OV L 262, 27.9.1976., 169. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2003/83/EK (OV L 238, 25.9.2003., 23. lpp.).
(2) OV L 66, 11.3.2003., 26. lpp.
(3) OV 196, 16.8.1967., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu (EK) Nr. 2004/73/EK (OV L 152, 30.4.2004., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Direktīvu 76/768/EEK labo šādi:
1) |
II pielikumā atsauce 289 ir aizvietota ar šādu tekstu:
|
2) |
II pielikumā atsauces no 452 līdz 1132 tiek pievienotas saskaņā ar turpmāk minēto pielikumu:
|
3) |
III pielikumā 1. daļā svītro 55. atsauci. |
II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
Dalībvalstu valdību pārstāvju konference
25.9.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 300/42 |
DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJU LĒMUMS
(2004. gada 22. septembris),
ar ko ieceļ Eiropas Kopienu Tiesas tiesnesi
(2004/655/EK, Euratom)
EIROPAS KOPIENU DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 223. pantu,
ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 139. pantu,
tā kā:
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Aindrias Ó CAOIMH kungu ieceļ par Eiropas Kopienu Tiesas tiesnesi no dienas, kurā viņš nodod zvērestu, līdz 2009. gada 6. oktobrim.
2. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2004. gada 22. septembrī
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
T. DE BRUIJN
Padome
25.9.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 300/43 |
PADOMES LĒMUMS
(2004. gada 17. maijs)
par Partnerības un sadarbības nolīguma Protokola parakstīšanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, ņemot vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai
(2004/656/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 44. panta 2. punktu, 47. panta 2. punkta pēdējo teikumu, kā arī 55. pantu, 57. panta 2. punktu, 71. pantu, 80. panta 2. punktu, 93., 94., 133. un 181.a pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu,
ņemot vērā 2003. gada Pievienošanās līgumu (1), un jo īpaši tā 2. panta 3. punktu,
ņemot vērā 2003. gada Pievienošanās līgumam pievienoto Aktu, un jo īpaši tā 6. panta 2. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padome 2003. gada 8. decembrī deva atļauju Komisijai Kopienas un tās dalībvalstu vārdā vest sarunas ar Armēnijas Republiku par Partnerības un sadarbības nolīguma Protokola parakstīšanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, ņemot vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, kā arī nodrošināt dažus tehniskus pielāgojumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības institucionālo un tiesisko attīstību. |
(2) |
Protokols tika apspriests Pušu starpā, un tagad tas būtu jāparaksta Kopienas un tās dalībvalstu vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Partnerības un sadarbības nolīguma Protokola parakstīšana starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, ņemot vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai ar šo ir apstiprināta Kopienas vārdā, ņemot vērā Padomes Lēmumu par minētā Protokola noslēgšanu.
Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
Ar šo Padomes priekšsēdētājam ir atļauts nozīmēt personu(-as), kas ir pilnvarota(-s) parakstīt Protokolu Kopienas un tās dalībvalstu vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu.
Briselē, 2004. gada 17. maijā
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
B. COWEN
PROTOKOLS,
kurš pievienots Partnerības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, ņemot vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai
BEĻĢIJAS KARALISTE,
ČEHIJAS REPUBLIKA,
DĀNIJAS KARALISTE,
VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,
IGAUNIJAS REPUBLIKA,
GRIEĶIJAS REPUBLIKA,
SPĀNIJAS KARALISTE,
FRANCIJAS REPUBLIKA,
ĪRIJA,
ITĀLIJAS REPUBLIKA,
KIPRAS REPUBLIKA,
LATVIJAS REPUBLIKA,
LIETUVAS REPUBLIKA,
LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,
UNGĀRIJAS REPUBLIKA,
MALTAS REPUBLIKA,
NĪDERLANDES KARALISTE,
AUSTRIJAS REPUBLIKA,
POLIJAS REPUBLIKA,
PORTUGĀLES REPUBLIKA,
SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,
SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,
SOMIJAS REPUBLIKA,
ZVIEDRIJAS KARALISTE,
LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,
še turpmāk – “dalībvalstis”, kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome, un
EIROPAS KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA,
še turpmāk – “Kopienas”, kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija,
no vienas puses,
UN ARMĒNIJAS REPUBLIKA,
no otras puses,
ŅEMOT VĒRĀ Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā,
IR NOSLĒGUŠAS ŠO VIENOŠANOS.
1. pants
Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika ir Puses 1996. gada 22. aprīlī Luksemburgā parakstītajā Partnerības un sadarbības nolīgumā starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses (1) (še turpmāk – “Nolīgums”), un attiecīgi tāpat kā citas dalībvalstis pieņem un ņem vērā Nolīguma un tam pievienoto dokumentu tekstus.
2. pants
Lai ņemtu vērā nesenās institucionālās pārmaiņas Eiropas Savienībā, Puses vienojas, ka pēc Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma spēka zaudēšanas Nolīgumā ietvertos noteikumus, kas attiecas uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, uzskata par saistošiem Eiropas Kopienai, kura ir pārņēmusi visas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas tiesības un pienākumus, ko tā bija uzņēmusies.
3. pants
Šis Protokols ir Nolīguma neatņemama sastāvdaļa.
4. pants
1. Šo Protokolu to atbilstīgajā procesuālajā kārtībā apstiprina Kopienas, dalībvalstu vārdā – Eiropas Savienības Padome, un Armēnijas Republika.
2. Puses viena otrai paziņo par attiecīgo 1. punktā minēto procedūru izpildi. Apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā.
5. pants
1. Šis Protokols stājas spēkā 2004. gada 1. maijā ar noteikumu, ka visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti ir deponēti pirms šīs dienas.
2. Ja visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti nav deponēti pirms šīs dienas, šis Protokols stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad deponēts pēdējais apstiprināšanas instruments.
6. pants
1. Nolīguma, Nobeiguma akta un visu tam pievienoto dokumentu tekstus sastāda čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovaku, slovēņu un ungāru valodās.
2. Tekstus šajās valodās pievieno šim Protokolam, un tie ir vienlīdz autentiski ar tekstiem citās valodās, kurās ir sastādīts Nolīgums, Nobeiguma akts un visi tam pievienotie dokumenti.
7. pants
Šis Protokols ir sastādīts divos eksemplāros angļu, dāņu, čehu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovaku, slovēņu, spāņu, somu, ungāru, vācu, zviedru un armēņu valodā, un tā teksts visās šajās valodās ir vienlīdz autentisks.
Hecho en Bruselas, el diecinueve de mayo del dos mil cuatro.
V Bruselu dne devatenáctého května dva tisíce čtyři.
Udfærdiget i Bruxelles den nittende maj to tusind og fire.
Geschehen zu Brüssel am neunzehnten Mai zweitausendundvier.
Kahe tuhande neljanda aasta maikuu üheksateistkümnendal päeval Brüsselis.
Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα εννέα Μαΐου δύο χιλιάδες τέσσερα.
Done at Brussels on the nineteenth day of May in the year two thousand and four.
Fait à Bruxelles, le dix-neuf mai deux mille quatre.
Fatto a Bruxelles, addì diciannove maggio duemilaquattro.
Briselē, divi tūkstoši ceturtā gada deviņpadsmitajā maijā.
Priimta du tūkstančiai ketvirtų metų gegužės devynioliktą dieną Briuselyje.
Kelt Brüsszelben, a kétezer-negyedik év május havának tizenkilencedik napján.
Maghmul fi Brussel, id-19 ta' Mejju, 2004.
Gedaan te Brussel, de negentiende mei tweeduizendvier.
Sporządzono w Brukseli, dnia dziewiętnastego maja roku dwutysięcznego czwartego.
Feito em Bruxelas, em dezanove de Maio de dois mil e quatro.
V Bruseli devätnásteho mája dvetisícštyri.
V Bruslju, devetnajstega maja dva tisoč štiri.
Tehty Brysselissä yhdeksäntenätoista päivänä toukokuuta vuonna kaksituhattaneljä.
Som skedde i Bryssel den nittonde maj tjugohundrafyra.
Por los Estados miembros
Za členské státy
For medlemsstaterne
Für die Mitgliedstaaten
Liikmesriikide nimel
Για τα κράτη μέλη
For the Member States
Pour les États membres
Per gli Stati membri
Dalībvalstu vārdā
Valstybių narių vardu
A tagállamok részéről
Għall-Istati Membri
Voor de lidstaten
W imieniu Państw Członkowskich
Pelos Estados-Membros
Za členské štáty
Za države članice
Jäsenvaltioiden puolesta
På medlemsstaternas vägnar
Por las Comunidades Europeas
Za Evropská společenství
For De Europæiske Fællesskaber
Für die Europäischen Gemeinschaften
Euroopa ühenduste nimel
Για τις Ευρωπαϊκές Κοινότητες
For the European Communities
Pour les Communautés européennes
Per le Comunità europee
Eiropas Kopienu vārdā
Europos Bendrijų vardu
Az Európai Közösségek részéről
Għall-Komunitajiet Ewropej
Voor de Europese Gemeenschappen
W imieniu Wspólnot Europejskich
Pelas Comunidades Europeias
Za Európske spoločenstvá
Za Evropske skupnosti
Euroopan yhteisöjen puolesta
På Europeiska gemenskapernas vägnar
Por la República de Armenia
Za Arménskou republiku
For Republikken Armenien
Für die Republik Armenien
Armeenia Vabariigi nimel
Για τη Δημοκρατία της Αρμενίας
For the Republic of Armenia
Pour la République d'Arménie
Per la Repubblica di Armenia
Armēnijas Republikas vārdā
Armėnijos Respublikos vardu
Az Örmény Köztársaság részéről
Għar-Repubblika ta' l-Armenja
Voor de Republiek Armenië
W imieniu Republiki Armenii
Pela República da Arménia
Za Arménsku republiku
Za Republiko Armenijo
Armenian tasavallan puolesta
På Republiken Armeniens vägnar
Komisija
25.9.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 300/48 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2004. gada 19. maijs),
ar ko atļauj laist tirgū ģenētiski modificētās kukurūzas līnijas Bt11 cukurkukurūzu kā jaunu pārtikas produktu vai jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97
(izziņots ar numuru K(2004) 1865)
(autentisks ir vienīgi teksts holandiešu valodā)
(2004/657/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 27. janvāra Regulu (EK) Nr. 258/97 par jauniem pārtikas produktiem un jaunu pārtikas produktu sastāvdaļām (1) (še turpmāk “Regula”) un jo īpaši tās 7. pantu,
tā kā:
(1) |
1998. gada 22. aprīlī ir sniegta piekrišana tādu ģenētiski modificētās kukurūzas līnijas Bt11 graudaugu laišanai tirgū, ko paredzēts izmantot barošanai, pārstrādei un importēšanai (2), saskaņā ar Padomes 1990. gada 23. aprīļa Direktīvu 90/220/EEK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izlaišanu vidē (3). |
(2) |
Pārtika un pārtikas sastāvdaļas, ko iegūst no sākotnējā transformanta Bt11 un no tā iegūtām inbreda un hibrīda līnijām un kas satur ievadītus gēnus, drīkst laist Kopienas tirgū pēc ziņojuma (4) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 5. pantu. |
(3) |
1999. gada 11. februārī uzņēmums Novartis (pašlaik Syngenta), iesniedza Jaunzēlandes kompetentajām iestādēm pieprasījumu atļaut laist tirgū ģenētiski modificētās kukurūzas līnijas Bt11 cukurkukurūzu kā jaunu pārtikas produktu vai jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu. |
(4) |
Jaunzēlandes kompetentā pārtikas novērtējuma iestāde savā 2000. gada 12. maija sākotnējā ziņojumā secināja, ka Bt11 cukurkukurūza ir tikpat droša kā parastā cukurkukurūza. |
(5) |
Komisija šo sākotnējo novērtējuma ziņojumu 2000. gada 15. jūnijā nosūtīja visām dalībvalstīm. Regulas 6. panta 4. punktā noteiktajā 60 dienu termiņā saskaņā ar minēto punktu tika iesniegti pamatoti iebildumi pret šī produkta tirdzniecību. |
(6) |
Komisija 2000. gada 13. decembrī pieprasīja Pārtikas zinātniskajai komitejai sniegt atzinumu saskaņā ar Regulas 11. pantu. Pārtikas zinātniskā komiteja 2002. gada 17. aprīlī sniedza atzinumu, ka Bt11 cukurkukurūza ir tikpat droša lietošanai cilvēka pārtikā kā tās parastie ekvivalenti. Šajā atzinumā pēc Komisijas pieprasījuma īpaša uzmanība bija pievērsta jautājumiem, ko savos iesūtītajos komentāros bija skārušas dalībvalstu iestādes, tostarp molekulārajam raksturojumam un toksiskuma pētījumiem. Apsvērumi, kas minēti “Agence française de sécurité sanitaire des aliments” (AFSSA) 2003. gada 26. novembra atzinumā, nerada nekādu jaunu zinātnisku informāciju papildus Bt11 cukurkukurūzas sākotnējā novērtējumā ietvertajai. |
(7) |
Pieteikuma iesniedzēja dati un veiktais produkta drošības novērtējums ir saskaņā ar kritērijiem un prasībām, kas noteiktas Komisijas Ieteikumā 97/618/EK (5) par zinātniskajiem aspektiem un pieteikumu noformējumu saskaņā ar Regulu par jauniem pārtikas produktiem. Metodoloģija, kas izmantota Bt11 drošības novērtējumā, arī bija saskaņā ar jaunākajām pamatnostādnēm, ko Zinātniskās vadības komiteja sagatavojusi attiecībā uz ģenētiski modificētu organismu (ĢMO), ģenētiski modificētas pārtikas un ģenētiski modificētas barības novērtējumu, kā arī saskaņā ar Pārtikas kodeksa principiem un pamatnostādnēm attiecībā uz biotehnoloģijas ceļā iegūtiem pārtikas produktiem. |
(8) |
46. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (6) paredz, ka pieprasījumus, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 4. pantu iesniegti pirms šīs regulas piemērošanas dienas, izskata saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 noteikumiem, neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 1829/2003 38. panta, gadījumos, kad papildu novērtējuma ziņojums, kas vajadzīgs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 6. panta 3. punktu, ir nosūtīts Komisijai pirms Regulas (EK) Nr. 1829/2003 piemērošanas dienas. |
(9) |
Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (KPC) sadarbībā ar Eiropas ĢMO laboratoriju tīklu saskaņā ar starptautiski pieņemtām pamatnostādnēm ir veicis pilnu validācijas pētījumu (izmēģinājumu), lai pārbaudītu kvantitatīvas, gadījumam specifiskas metodes Bt11 transformācijas cukurkukurūzā noteikšanai un mērīšanai veiktspēju. Minēto metodi ir izstrādājis Norvēģijas Valsts veterinārais institūts un Francijas INRA. Pētījumam vajadzīgos materiālus (ģenētiski modificētas un nemodificētas DNS, kā arī metodei vajadzīgos reaģentus) sagādāja Syngenta. Kopīgais pētniecības centrs uzskata, ka metodes veiktspēja ir atbilstoša tās mērķim, ņemot vērā Eiropas ĢMO laboratoriju tīkla paredzētos veiktspējas kritērijus metodēm, ko iesniedz reglamentējošas atbilstības noteikšanai, kā arī pašreizējai zinātniskajai izpratnei par pietiekamu metodes veiktspēju. Metode un tās validācijas rezultāti ir publiski pieejami. |
(10) |
Ģenētiski modificētās kukurūzas līnijas Bt11 cukurkukurūzas standartmateriālu ir sagatavojis Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs. |
(11) |
Ģenētiski modificētās kukurūzas līnijas Bt11 cukurkukurūzu un pārtikas produktus, kuru sastāvā ir ģenētiski modificētās kukurūzas līnijas Bt11 cukurkukurūza, marķē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 noteikumiem, un tiem ir jāatbilst izsekojamības prasībām, kuras noteiktas Regulā (EK) Nr. 1830/2003, kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību, un ar ko groza Direktīvu 2001/18/EK (7). |
(12) |
Pielikumā iekļauto informāciju par ģenētiski modificētās kukurūzas līnijas Bt11 cukurkukurūzas identifikāciju, tostarp par tās apstiprināto noteikšanas metodi un standartmateriālu, var iegūt reģistrā, kas Komisijai jāizveido saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 28. pantu. |
(13) |
Par ģenētiski modificēto kukurūzu Bt11 ir paziņots Bioloģiskās drošības starpniecības centram saskaņā ar Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Kartahenas Protokola par bioloģisko drošību 11. panta 1. punktu un 20. panta 3. punkta c) apakšpunktu. |
(14) |
Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku drošības komiteja nav sniegusi savu atzinumu, tādēļ Komisija 2004. gada 4. februārī ir iesniegusi Padomei priekšlikumu, ievērojot Regulas (EK) Nr. 258/97 13. panta 4. punkta b) apakšpunktu, un saskaņā ar Padomes Lēmuma 1999/468/EK (8) 5. panta 4. punktu, un Padomei ir jārīkojas 3 mēnešos. |
(15) |
Tomēr Padome paredzētajā termiņā nav rīkojusies, tādēļ lēmums ir jāpieņem Komisijai, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ģenētiski modificētās kukurūzas līnijas Bt11 cukurkukurūzu (še turpmāk “produkts”), kuras apzīmējums un apraksts norādīts pielikumā, var laist Kopienas tirgū kā jaunu pārtikas produktu vai jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu.
2. pants
Produktu marķē kā “ģenētiski modificētu cukurkukurūzu” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 13. pantā paredzētajām marķēšanas prasībām.
3. pants
Produktu un pielikumā ietverto informāciju iekļauj Kopienas ģenētiski modificētās pārtikas un barības reģistrā.
4. pants
Šis lēmums ir adresēts Nīderlandes uzņēmumam Syngenta Seeds BV, Westeinde 62, 1600 AA Enkhuizen, kas pārstāv Šveices Syngenta Seeds AG. Tas ir spēkā 10 gadus.
Briselē, 2004. gada 19. maijā
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
David BYRNE
(1) OV L 43, 14.2.1997., 1. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(2) Komisijas Lēmums 98/292/EK, (OV L 131, 5.5.1998., 28. lpp.).
(3) OV L 117, 8.5.1990., 15. lpp. Direktīvu groza ar Komisijas Direktīvu 97/35/EK (OV L 169, 27.6.1997., 72. lpp.).
(4) OV C 181, 26.6.1999., 22. lpp.
(5) OV L 253, 16.9.1997., 1. lpp.
(6) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.
(7) OV L 268, 18.10.2003., 24. lpp.
(8) OV L 184, 17.07.1999., 23. lpp.
PIELIKUMS
Informācija, kas iekļaujama Kopienas ģenētiski modificētās pārtikas un barības reģistrā
a) Atļaujas turētājs:
Nosaukums |
: |
Syngenta Seeds BV |
Adrese |
: |
Westeinde 62, 1600 AA Enkhuizen, The Netherlands |
Pārstāv |
: |
Syngenta Seeds AG, Schwarzwaldallee 215, CH-4058 Basel, Switzerland |
b) Produkta apzīmējums un apraksts: Svaiga vai konservēta cukurkukurūza, kas ir tradicionāli audzētas kukurūzas krustojuma ar ģenētiski modificētas kukurūzas līniju Bt11 pēcnācējs un satur:
sintētisku cryIA (b) gēna versiju, kas iegūta no Bacillus thuringiensis kurstaki celma HD1 promotora 35S kontrolē no ziedkāpostu mozaīkas vīrusa, un IVS 6 intronu no kukurūzas spirta dehidrogenāzes gēna un Agrobacterium tumefaciens nopalīna sintāzes terminatora sekvences, un
sintētisku pat gēna versiju, kas iegūta no Streptomyces viridochromogenes promotora 35S kontrolē no ziedkāpostu mozaīkas vīrusa, IVS intronu no kukurūzas spirta dehidrogenāzes gēna un Agrobacterium tumefaciens nopalīna sintāzes terminatora sekvenci.
c) Marķējums: “Ģenētiski modificēta cukurkukurūza”.
d) Noteikšanas metode:
— |
Gadījumam specifiska reālā laika kvantitatīva PĶR pamatota metode ģenētiski modificētai Bt11 cukurkukurūzai, publicēta izdevuma “European Food Research and Technology” sējumā 216/2003, 347.-354. lpp. |
— |
Apstiprinājis Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs sadarbībā ar Eiropas ĢMO laboratoriju tīklu, publicēta http://engl.jrc.it/crl/oj/bt11sm.pdf. |
— |
Standartmateriāls: IRMM-412R, sagatavojis Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs. |
e) Identifikators: SYN-BT Ø11-1
f) Informācija, kas vajadzīga saskaņā ar Kartahenas Protokola II pielikumu: Bioloģiskās drošības starpniecības centrs (Biosafety Clearing House), ieraksts 1240
(sk.: http://bch.biodiv.org/Pilot/Record.aspx?RecordID=1240)
g) Nosacījumi vai ierobežojumi produkta laišanai tirgū: nepiemēro.
h) Pārraudzības prasības pēc laišanas tirgū: nepiemēro.
Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu
25.9.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 300/52 |
PADOMES LĒMUMS 2004/658/KĀDP
(2004. gada 13. septembris)
par finanšu noteikumiem, ko piemēro Eiropas Aizsardzības aģentūras vispārējam budžetam
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Padomes 2004. gada 12. jūlija Vienoto rīcību 2004/551/KĀDP par Eiropas Aizsardzības aģentūras izveidi (1), un jo īpaši tās 18. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Vienotā rīcība 2004/551/KĀDP paredz, ka finanšu noteikumus, ko piemēro vispārējam budžetam, apstiprina Padome ar vienprātīgu lēmumu. Valde viena gada laikā pēc minētās Vienotās rīcības pieņemšanas pārskata un groza šos noteikumus, ciktāl tas ir vajadzīgs. |
(2) |
Pārskatot šos noteikumus, valdei būtu jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu piešķiršanas procedūras (2), un jāizskata jautājumi saistībā ar līgumiem, kas Aģentūrai jāslēdz jomās, uz kurām neattiecas Direktīva 2004/18/EK un kurās dalībvalsts var veikt valsts mēroga pasākumus saskaņā ar EK Līguma 296. pantu. |
(3) |
Turklāt Vienotā rīcība 2004/551/KĀDP paredz, ka valde pēc izpilddirektora priekšlikuma vajadzības gadījumā pieņem īstenošanas noteikumus par vispārējā budžeta īstenošanu un kontroli, jo īpaši attiecībā uz publisko iepirkumu, neskarot attiecīgos Kopienas noteikumus. Valde jo īpaši nodrošina to, lai tiktu atbilstīgi ņemtas vērā prasības attiecībā uz piegādes drošību un aizsardzības noslēpumu un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. |
(4) |
Pielikumā minētie finanšu un citi noteikumi neattiecas uz ad hoc projektiem un programmām, kas minētas Vienotās rīcības 2004/551/KĀDP 20. un 21. pantā. Valdei būtu jācenšas izveidot noteikumus ad hoc projektiem un programmām. |
(5) |
Eiropas Aizsardzības aģentūras sākotnējais vispārējais budžets 2004. gadam koncentrējas uz darbības uzsākšanas pasākumiem, un finanšu noteikumus vajadzētu izstrādāt nekavējoties, lai tos veiksmīgi varētu īstenot, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Finanšu noteikumi, ko piemēro Eiropas Aizsardzības aģentūras vispārējā budžeta īstenošanai un kontrolei, ir izklāstīti šā lēmuma pielikumā. Šie finanšu noteikumi ir spēkā no 2004. gada 13. septembra, līdz tie tiek pārskatīti, grozīti vai apstiprināti saskaņā ar Vienotās rīcības 2004/551/KĀDP 18. panta 1. punktu vai līdz 2005. gada 31. decembrim atkarībā no tā, kura no dienām ir agrāk.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
3. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2004. gada 13. septembrī
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
B. R. BOT
(1) OV L 245, 17.7.2004., 17. lpp.
(2) OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.
PIELIKUMS
FINANŠU NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO EIROPAS AIZSARDZĪBAS AĢENTŪRAS (“Aģentūra”) VISPĀRĒJAM BUDŽETAM
I SADAĻA
GADA PĀRSKATS
1. pants
1. Izpilddirektors var izdarīt pārvietojumus no vienas sadaļas uz otru kopumā 10 % apmērā no apropriācijas finanšu gadam, kā arī no vienas nodaļas uz otru un no viena panta uz otru.
2. Trīs nedēļas pirms 1. punktā minētās pārvietošanas izpilddirektors paziņo valdei par savu nodomu. Ja kāda dalībvalsts šajā laikā uzrāda pienācīgi pamatotus iemeslus, valde pieņem lēmumu.
3. Izpilddirektors var veikt pārvietojumus panta robežās un ierosināt citus pārvietojumus valdei.
2. pants
1. Apropriācijas, kas nav izlietotas līdz tā finanšu gada beigām, par kuru tās bijušas iekļautas, atceļ.
2. Tomēr saistību apropriācijas, par kurām saistības vēl nav radītas līdz finanšu gada beigām, var pārnest:
a) |
par summām, kas atbilst saistību apropriācijām, par kurām lielākā daļa sagatavošanas posmu saistību radīšanas procedūrai ir pabeigti līdz 31. decembrim. Tādā gadījumā par šīm summām var uzņemties saistības līdz nākamā gada 31. martam; |
b) |
par summām, kas vajadzīgas, ja programma vai projekts izveidots finanšu gada pēdējā ceturksnī, bet Aģentūra līdz 31. decembrim nav spējusi uzņemties saistības par apropriācijām šim mērķim. |
3. Apropriācijas maksājumiem var pārnest par summām, kas vajadzīgas, lai segtu esošās saistības vai saistības, kuras saistītas ar saistību apropriācijām, kas pārnestas, ja apropriācijas, kas paredzētas attiecīgajām pozīcijām nākamā finanšu gada budžetā, nenosedz pieprasījumus. Aģentūra vispirms izlieto apropriācijas, kas piešķirtas kārtējam finanšu gadam, un neizmanto pārnestās apropriācijas, pirms šīs pirmās nav izlietotas.
4. Apropriācijas, kas iekļautas rezervē, un apropriācijas personāla izdevumiem nevar pārnest.
5. Attiecīgā gada 31. decembrī pieejamos neizmantotos ieņēmumus, kas ir iezīmēti īpašiem mērķiem, un apropriācijas no Vienotās rīcības 2004/551/KĀDP 15. pantā minētajiem iezīmētajiem ieņēmumiem pārnes automātiski un drīkst izmantot tikai īpašajam mērķim, kuram tie ir piešķirti. Pieejamās apropriācijas, kas atbilst pārnestajiem iezīmētajiem ieņēmumiem, ir jāizlieto vispirms.
6. Izpilddirektors iesniedz pārnešanas ierosinājumus valdei līdz 15. februārim. Valde pieņem lēmumu līdz 15. martam.
II SADAĻA
VISPĀRĒJĀ BUDŽETA ĪSTENOŠANA
1. NODAĻA
Finanšu dalībnieki
1. iedaļa
Pienākumu nošķiršanas princips
3. pants
Kredītrīkotāja un grāmatveža pienākumi ir nošķirti un nav savstarpēji savienojami.
2. iedaļa
Kredītrīkotājs
4. pants
1. Izpilddirektors Aģentūras vārdā pilda kredītrīkotāja pienākumus.
2. Aģentūra savos iekšējos administratīvajos noteikumos paredz atbilstīga līmeņa personālu, kam izpilddirektors saskaņā ar Aģentūras reglamentā paredzētajiem nosacījumiem var deleģēt kredītrīkotāja pienākumus, nosaka deleģēto pilnvaru apjomu un iespēju personām, kurām šīs pilnvaras deleģētas, deleģēt tās tālāk.
3. Kredītrīkotāja pilnvaras deleģē vai deleģē tālāk vienīgi personām, kas minētas Vienotās rīcības 2004/551/KĀDP 11. panta 3. punkta 3.1. apakšpunktā.
4. Kredītrīkotāji, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, var rīkoties vienīgi tādā apmērā, kā noteikts deleģēšanas vai tālākas deleģēšanas dokumentā. Atbildīgajam kredītrīkotājam, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, darbā var palīdzēt viens vai vairāki darbinieki, kam uzticēts kredītrīkotāja pārraudzībā veikt noteiktas darbības, kuras vajadzīgas, lai izpildītu budžetu un izveidotu pārskatus.
5. pants
1. Kredītrīkotājs ir atbildīgs par ieņēmumu un izdevumu izpildi saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem, kā arī par to, lai būtu nodrošināts, ka tiek ievērotas prasības attiecībā uz likumību un pareizību.
2. Lai izpildītu izdevumus, kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, uzņem budžeta saistības un juridiskās saistības, apzina izdevumus un apstiprina maksājumus, kā arī veic priekšdarbus, lai izpildītu apropriācijas.
3. Ieņēmumu izpilde izpaužas kā debitoru parādu tāmju sagatavošana, pienākošos atgūstamo prasījumu konstatēšana un iekasēšanas rīkojumu izdošana. Tā saistīta ar konstatēto prasījumu atcelšanu, ja nepieciešams.
4. Deleģētais kredītrīkotājs izveido organizatorisko struktūru, iekšējo vadību un kontroles procedūras, kas piemērotas viņa pienākumu veikšanai, tostarp, ja nepieciešams, paredzot arī pēckontroles veikšanu, veidojot tos saskaņā ar obligātajiem standartiem, kurus pieņēmusi Aģentūra, un veltot pienācīgu vērību riskiem, kas saistīti ar vadības apstākļiem un finansēto darbību raksturu. Pirms darbības apstiprināšanas tās darbības un finansiālos aspektus pārbauda darbinieki, kuri nav uzsākuši šo darbību. Darbības uzsākšana, tās iepriekšēja pārbaude un vēlāka pārbaude ir atsevišķi uzdevumi.
5. Visiem darbiniekiem, kas atbild par finanšu darbību vadības kontroli, jābūt nepieciešamajai profesionālajai kvalifikācijai. Tie ievēro īpašu profesionālo standartu kodeksu, ko izveidojusi Aģentūra.
6. Jebkurš darbinieks, kas iesaistīts finanšu vadībā un darījumu kontrolē, uzskatot, ka lēmums, kuru viņa priekšnieks pieprasa viņam piemērot vai par kuru pieprasa, lai viņš tam piekristu, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu vadības principiem vai dienesta noteikumiem, kas viņam jāievēro, rakstveidā informē par to deleģēto kredītrīkotāju un, ja tas neveic nekādus pasākumus, komisiju, kas minēta 13. panta 4. punktā. Ja ir nelikumīgas darbības, krāpšana vai korupcija, kas var kaitēt Aģentūras interesēm, kredītrīkotājs informē par to iestādes un struktūras, kas šādam nolūkam izveidotas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.
7. Kredītrīkotājs ziņo valdei par savu pienākumu izpildi, sniedzot gada darbības pārskatu kopā ar finanšu un vadības informāciju. Šajā pārskatā norāda darbību rezultātus, atsaucoties uz to nospraustajiem mērķiem, riskus, kas saistīti ar šīm darbībām, piešķirto resursu izlietojumu un veidu, kā darbojas iekšējās kontroles sistēma. Iekšējais revidents pieņem zināšanai gada pārskatu un citus materiālus, kuros ietverta noteikta informācija.
3. iedaļa
Darbību uzsākšanas pienākumu un pārbaudes pienākumu nodalīšana
6. pants
1. Ar darbības uzsākšanu saprot visas darbības, kuras parasti veic 5. panta 4. un 5. punktā minētais personāls un ar kurām sagatavo tādu dokumentu pieņemšanu, ar kuriem kompetentais kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, izpilda budžetu.
2. Ar darbības iepriekšēju pārbaudi saprot visas iepriekšējas pārbaudes, ko ieviesis atbildīgais kredītrīkotājs, lai pārbaudītu tās darbības un finansiālos aspektus.
3. Katrai darbībai izdara vismaz iepriekšēju pārbaudi. Šīs pārbaudes mērķis ir pārliecināties, ka:
a) |
izdevumi un ieņēmumi ir kārtībā un ir izdarīti saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, jo īpaši budžeta noteikumiem un attiecīgajām regulām, un jebkādiem dokumentiem, kas pieņemti, īstenojot līgumus un piemērojamos tiesību aktus, un attiecīgos gadījumos saskaņā ar līgumu noteikumiem; |
b) |
tiek piemērots pareizas finanšu vadības princips. |
4. Veicot dokumentu pārbaudi pēc paveiktā un vajadzības gadījumā arī pārbaudes uz vietas, pārbauda, vai darbības, kuras finansē no budžeta, ir pareizi īstenotas, jo īpaši – vai ir ievēroti kritēriji, kas noteikti 3. punktā. Šādas pārbaudes var rīkot izlases veidā, izmantojot risku analīzi.
5. Ierēdņi vai citi darbinieki, kas atbildīgi par 2. un 4. punktā noteiktajām pārbaudēm, nav tie paši, kuri veic 1. punktā minētos uzsākšanas uzdevumus, nedz arī viņu padotie.
4. iedaļa
Vadības un iekšējās kontroles procedūras
7. pants
Vadības un iekšējās kontroles sistēmas un procedūras ir paredzētas, lai:
a) |
sasniegtu Aģentūras politikas, programmu un darbību mērķus saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu; |
b) |
ievērotu ES tiesību noteikumus un minimālos kontroles standartus, ko iedibinājusi Aģentūra; |
c) |
aizsargātu Aģentūras aktīvus un informāciju; |
d) |
novērstu un atklātu pārkāpumus, kļūdas un krāpšanu; |
e) |
noteiktu un novērstu vadības riskus; |
f) |
nodrošinātu ticamu finanšu un vadības informācijas sagatavošanu; |
g) |
glabātu apliecinošos dokumentus, kuri attiecas uz budžeta izpildi un budžeta izpildes pasākumiem vai izriet no tiem; |
h) |
glabātu dokumentus, kuri attiecas uz iepriekšēju nodrošinājumu Aģentūrai, un kārtotu žurnālu, lai varētu šādu nodrošinājumu pienācīgi uzraudzīt. |
5. iedaļa
Grāmatvedis
8. pants
Aģentūra ieceļ grāmatvedi no to ierēdņu vidus, kas minēti Vienotās rīcības 2004/551/KĀDP 11. panta 3. punkta 3.1. apakšpunktā. Valde obligāti izraugās grāmatvedi, pamatojoties uz viņa īpašajām zināšanām, ko apliecina diplomi vai līdzvērtīga profesionālā pieredze.
9. pants
1. Grāmatvedis Aģentūrā ir atbildīgs par:
a) |
pienācīgu maksājumu veikšanu, ieņēmumu iekasēšanu un konstatēto debitoru parādu summu atgūšanu; |
b) |
pārskatu sagatavošanu un izveidi; |
c) |
uzskaites kārtošanu; |
d) |
uzskaites noteikumu un metožu, kā arī kontu plāna izveidi; |
e) |
uzskaites sistēmu izveidi un apstiprināšanu un, ja nepieciešams, to sistēmu apstiprināšanu, ko izveidojis kredītrīkotājs, lai sniegtu vai pamatotu uzskaites informāciju; |
f) |
finanšu līdzekļu pārvaldību. |
2. Visu informāciju, kas nepieciešama, lai izveidotu pārskatus, kuri dod patiesu priekšstatu par Aģentūras aktīviem un budžeta izpildi, grāmatvedis iegūst no kredītrīkotājiem, kas galvo par tās ticamību.
3. Ja 11. pantā nav noteikts citādi, grāmatvedis viens pats ir pilnvarots pārvaldīt naudu un citus aktīvus. Grāmatvedis atbild par to drošību.
10. pants
Pildot savus pienākumus, grāmatvedis var deleģēt konkrētus uzdevumus saviem padotajiem, kas minēti Vienotās rīcības 2004/551/KĀDP 11. panta 3. punkta 3.1. apakšpunktā. Deleģēšanas dokumentā nosaka uzdevumus, ko uztic deleģētajiem.
6. iedaļa
Avansu pārzinis
11. pants
Nelielu summu maksāšanai un ieņēmumu iekasēšanai, kas nav iesaistīto dalībvalstu iemaksas, var izveidot avansu kontus, kuriem līdzekļus piešķir Aģentūras grāmatvedis un kurus nodod Aģentūras grāmatveža ieceltu avansu pārziņu pārraudzībā.
2. NODAĻA
Finanšu dalībnieku atbildība
1. iedaļa
Vispārīgi noteikumi
12. pants
1. Neskarot disciplināro atbildību, institūcija, kas pilnvarojusi deleģētos vai tālāk deleģētos kredītrīkotājus, var šīs pilnvaras jebkurā laikā atsaukt uz laiku vai galīgi.
2. Neskarot disciplināro atbildību, institūcija, kas iecēlusi grāmatvedi, var jebkurā laikā viņu atstādināt no pienākumu pildīšanas uz laiku vai pavisam.
3. Neskarot disciplināro atbildību, institūcija, kas iecēlusi avansu pārziņus, var jebkurā laikā viņus atstādināt no pienākumu pildīšanas uz laiku vai pavisam.
4. Šīs nodaļas noteikumi neskar krimināltiesisko atbildību, pie kuras var saukt šajā pantā minētās personas saskaņā ar piemērojamiem attiecīgās valsts tiesību aktiem un spēkā esošajiem noteikumiem par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienu vai dalībvalstu amatpersonas.
5. Ikviens kredītrīkotājs, grāmatvedis vai avansu pārzinis saucams pie disciplināras un materiālas atbildības. Ja ir nelikumīgas darbības, krāpšana vai korupcija, kas var kaitēt Aģentūras interesēm, jautājumu nodod iestādēm un struktūrām, kas šādam nolūkam izveidotas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.
2. iedaļa
Noteikumi par kredītrīkotājiem, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras
13. pants
1. Kredītrīkotājam var pieprasīt pilnīgi vai daļēji vērst par labu kaitējumu, ko cietusi Aģentūra nopietnu pārkāpumu dēļ, ko viņš pieļāvis, pildot savus pienākumus vai saistībā ar šiem pienākumiem, jo īpaši, ja viņš nosaka atgūstamos prasījumus vai izdod iekasēšanas rīkojumus, uzņem izdevumu saistības vai izdod maksāšanas rīkojumu, neievērojot šos finanšu noteikumus. To pašu piemēro, ja nopietnu pārkāpumu dēļ viņš nesagatavo dokumentu par debitoru parāda konstatēšanu vai neizdod iekasēšanas rīkojumu, vai bez attaisnojoša iemesla izdod šādu dokumentu ar novēlošanos, vai neizdod maksājuma rīkojumu, vai bez attaisnojoša iemesla izdod to ar novēlošanos, tādējādi pakļaujot Aģentūru civiltiesiskai atbildībai pret trešām pusēm.
2. Kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras un kas uzskata, ka lēmums, kura pieņemšana ietilpst viņa pienākumos, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu vadības principiem, rakstveidā par to informē deleģētāju iestādi. Ja deleģētāja iestāde šādā gadījumā rakstveidā dod pamatotu norādījumu kredītrīkotājam, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, pieņemt minēto lēmumu, kredītrīkotāju nevar saukt pie atbildības.
3. Tālākas deleģēšanas gadījumā deleģētais kredītrīkotājs savas darbības robežās aizvien ir atbildīgs par viņa izveidotās iekšējās vadības un kontroles sistēmu efektivitāti, kā arī par to, kāda persona ir izraudzīta par tālākdeleģēto kredītrīkotāju.
4. Aģentūra izveido īpašu finanšu pārkāpumu komisiju, kas darbojas neatkarīgi un nosaka, vai pieļauts finanšu pārkāpums un kādas varētu būt tā iespējamās sekas. Pamatojoties uz šīs komisijas viedokli, Aģentūra izlemj, vai uzsākt lietvedību, kuras rezultātā var saukt pie disciplināras atbildības vai kompensācijas samaksas. Ja komisija konstatē sistemātiskas problēmas, tā nosūta ziņojumu ar ieteikumiem kredītrīkotājam un deleģētajam kredītrīkotājam, ja pēdējais nav šajās problēmās iesaistītā persona, kā arī iekšējam revidentam.
3. iedaļa
Noteikumi par grāmatvežiem un avansu pārziņiem
14. pants
Grāmatvedim var pieprasīt pilnīgi vai daļēji vērst par labu kaitējumu, ko cietusi Aģentūra nopietnu pārkāpumu dēļ, ko viņš pieļāvis, pildot savus pienākumus vai saistībā ar šiem pienākumiem.Viņš jo īpaši saucams pie atbildības par šāda veida pārkāpumiem:
a) |
viņš pazaudē vai sabojā naudu, aktīvus un dokumentus, kas ir viņa glabāšanā; |
b) |
viņš izdara nepareizas izmaiņas bankas kontos vai pasta žiro kontos; |
c) |
viņš atgūst vai samaksā summas, kas neatbilst attiecīgajiem iekasēšanas vai maksājumu rīkojumiem; |
d) |
viņš neiekasē pienākošos ieņēmumus. |
15. pants
Avansu pārzinim var pieprasīt pilnīgi vai daļēji vērst par labu kaitējumu, ko cietusi Aģentūra nopietnu pārkāpumu dēļ, ko tas pieļāvis, pildot savus pienākumus vai saistībā ar šiem pienākumiem. Viņš jo īpaši saucams pie atbildības par šāda veida pārkāpumiem:
a) |
viņš pazaudē vai sabojā naudu, aktīvus un dokumentus, kas ir viņa glabāšanā; |
b) |
viņš nespēj iesniegt pienācīgus attaisnojošus dokumentus par viņa izdarītajiem maksājumiem; |
c) |
viņš izdara maksājumus personām, kam tie nepienākas; |
d) |
viņš neiekasē pienākošos ieņēmumus. |
3. NODAĻA
Ieņēmumu darbības
1. iedaļa
Aģentūras ieņēmumu pieejamības nodrošināšana
16. pants
To ieņēmumu tāmi, kurus veido dažādi ieņēmumi un iemaksas no iesaistītajām dalībvalstīm, iekļauj budžetā, tos izsakot eiro. Iemaksas no iesaistītajām dalībvalstīm sedz visas apropriācijas, kas iekļautas vispārējā budžetā pēc tam, kad ir atskaitīti dažādi ieņēmumi.
2. iedaļa
Debitoru parādu tāme
17. pants
1. Debitoru parādu tāmi sagatavo kredītrīkotājs, kurš par to ir atbildīgs sakarā ar katru pasākumu vai situāciju, kuras dēļ rodas parāds Aģentūrai vai kuras dēļ šis parāds mainās.
2. Atbildīgais kredītrīkotājs izdod iekasēšanas rīkojumu attiecībā uz šīm summām.
3. iedaļa
Debitoru parādu konstatēšana
18. pants
1. Debitoru parādu konstatēšana ir akts, ar kuru kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras:
a) |
apzina parāda esamību; |
b) |
nosaka vai pārbauda parāda īstumu un apjomu; |
c) |
pārbauda nosacījumus, kuriem iestājoties parāds jāatmaksā. |
2. Aģentūras ieņēmumi un jebkurš debitoru parāds, kas apzināts kā drošs, kuru nomaksāšanai pienācis termiņš, jākonstatē ar iekasēšanas rīkojumu grāmatvedim, un pēc tam jānosūta parādzīme parādniekam – abus šos dokumentus sastāda atbildīgais kredītrīkotājs.
3. Nepareizi samaksātās summas atgūst.
4. iedaļa
Atgūšanas pilnvarojums
19. pants
1. Atgūšanas pilnvarojums ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, izdodams iekasēšanas rīkojumu, dod norādījumu grāmatvedim atgūt debitoru parādu, kuru konstatējis kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras.
2. Aģentūra, pieņemot lēmumu, var oficiāli konstatēt kā debitoru parādu tādu summu, kāda pienākas no personām, kuras nav valstis; šāda lēmuma izpildi reglamentē tās valsts civilprocesa normas, kuras teritorijā izpilde notiek.
5. iedaļa
Atgūšana un kavējuma procenti
20. pants
1. Grāmatvedis darbojas, ņemot par pamatu iekasēšanas rīkojumus attiecībā uz debitoru parādiem, ko pienācīgi konstatējis atbildīgais kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras. Viņš visiem spēkiem cenšas nodrošināt, lai Aģentūra saņemtu savus ieņēmumus, un raugās, lai tiktu aizsargātas tās tiesības.
Grāmatvedis atgūst summas, kompensējot noteikta lieluma drošus Aģentūras prasījumus pret parādniekiem, kuru atmaksai pienācis termiņš, ar tādiem noteikta lieluma drošiem prasījumiem, kuru atmaksai pienācis termiņš un kuri šiem parādniekiem pašiem ir pret Aģentūru.
2. Ja atbildīgais kredītrīkotājs gatavojas atcelt konstatēto debitoru parādu atgūšanu, viņš nodrošina, ka šāda atcelšana ir kārtībā un atbilst pareizas finanšu vadības un proporcionalitātes principam atbilstīgi īstenošanas noteikumos paredzētajām procedūrām un kritērijiem. Lēmumam par atcelšanu jābūt pamatotam.
21. pants
1. Par jebkuru debitoru parādu, kas nav atmaksāts termiņā, jāmaksā procenti saskaņā ar 2. un 3. punktu.
2. Procentu likme par debitoru parādiem, kas nav samaksāti termiņā, ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām kapitāla refinansēšanas operācijām, kā publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā, kura ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā ir atmaksas termiņš, palielinot šo likmi par:
a) |
septiņiem procentu punktiem, ja notikums, kas rada pienākumu, ir valsts piegādes un pakalpojumu līgums; |
b) |
trīsarpus procentu punktiem visos pārējos gadījumos. |
3. Procentus aprēķina no nākamās kalendārās dienas pēc atmaksas termiņa, kas norādīts parādzīmē, līdz kalendārajai dienai, kurā parāds pilnīgi atmaksāts.
4. Jebkurš daļējs atmaksājums vispirms sedz procentus, kas noteikti saskaņā ar 2. un 3. punktu.
5. Sodanaudas gadījumā – ja parādnieks dod finansiālu nodrošinājumu, ko grāmatvedis ir pieņēmis provizoriska maksājuma vietā, – procentu likme, kāda jāpiemēro no atmaksas termiņa, ir likme, kas paredzēta 2. punktā, kura palielināta tikai par pusotru procentu punktu.
4. NODAĻA
Izdevumu darbības
22. pants
1. Par ikkatru izdevumu posteni uzņemas saistību, to apstiprina, izdod maksājuma rīkojumu un samaksā.
2. Pirms izdevumu saistību uzņemšanās Aģentūra vai institūcijas, kam Aģentūra deleģējusi pilnvaras, pieņem finansēšanas lēmumu.
1. iedaļa
Izdevumu saistības
23. pants
1. Saistību uzņemšanās budžetā ir darbība, ar kuru rezervē apropriāciju, kas nepieciešama, lai segtu turpmākus maksājumus, pildot juridiskas saistības. Juridiskas saistības uzņemšanās ir dokuments, ar kuru kredītrīkotājs noslēdz vai nodibina saistību, kas rada maksājumu. Budžeta saistības un juridiskās saistības pieņem viens un tas pats kredītrīkotājs, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, kas paredzēti īstenošanas noteikumos.
2. Budžeta saistība ir atsevišķa, ja saņēmējs un izdevumu summa ir zināmi. Budžeta saistība ir vispārēja, ja vismaz viens no elementiem, kas nepieciešams, lai noteiktu atsevišķu saistību, joprojām nav zināms. Budžeta saistība ir provizoriska, ja ar to paredzēts segt parastos administratīvos izdevumus, bet summa vai finansējuma saņēmējs vēl nav skaidri zināmi.
3. Budžeta saistības darbībām, kas ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, var sadalīt pa vairākiem gadiem gada maksājumos vienīgi tad, ja tā paredzēts pamataktā, un administratīviem izdevumiem. Ja budžeta saistības ir šādi sadalītas gada maksājumos, to nosaka ar juridiskām saistībām, izņemot attiecībā uz personāla izdevumiem.
24. pants
1. Attiecībā uz pasākumiem, kas var būt par pamatu izdevumiem, ko maksā no budžeta, atbildīgajam kredītrīkotājam ir jāuzņemas saistības budžetā pirms juridisku saistību noslēgšanas ar trešajām personām.
2. Vispārējās budžeta saistības sedz kopējās izmaksas par atbilstošām atsevišķām juridiskajām saistībām, kas noslēgtas līdz n + 1 gada 31. decembrim.
Atsevišķās juridiskās saistības, kas attiecas uz atsevišķām vai provizoriskām budžeta saistībām, noslēdz līdz n gada 31. decembrim, ievērojot 23. panta 3. punktu.
Šā punkta pirmajā un otrajā daļā minēto periodu beigās atbildīgais kredītrīkotājs šo budžeta saistību neizlietoto atlikumu atceļ.
Katras atsevišķās juridiskās saistības summu, kas pieņemta pēc vispārējo saistību uzņemšanās, kredītrīkotājs pirms parakstīšanas reģistrē budžeta kontos un iegrāmato vispārējās saistībās.
3. Juridiskajām saistībām, kas noslēgtas par darbībām, kuras ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, un atbilstošajām budžeta saistībām, izņemot attiecībā uz personāla izdevumiem, ir galīgais izpildes termiņš, kas noteikts saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu.
Jebkuru šādu saistību daļu, kas nav izlietota sešus mēnešus pēc šā termiņa, un attiecīgās apropriācijas atceļ.
Ja šādā gadījumā maksājums šādas juridiskas saistības sakarā nav izdarīts pēc trim gadiem, atbildīgais kredītrīkotājs to atceļ.
25. pants
1. Pieņemot budžeta saistības, kredītrīkotājs nodrošina, ka:
a) |
izdevumus sedz no pareizā budžeta posteņa; |
b) |
apropriācijas ir pieejamas; |
c) |
izdevumi atbilst līgumu noteikumiem, budžetam, šiem noteikumiem un spēkā esošajiem tiesību aktiem; |
d) |
ir ievērots pareizas finanšu vadības princips. |
2. Reģistrējot juridiskās saistības, kredītrīkotājs nodrošina, ka:
a) |
saistību sedz atbilstošas budžeta saistības; |
b) |
izdevumi ir pareizi un atbilst līgumu noteikumiem, budžetam, šiem noteikumiem un spēkā esošajiem tiesību aktiem; |
c) |
ir ievērots pareizas finanšu vadības princips. |
2. iedaļa
Izdevumu apzināšana
26. pants
Izdevumu apzināšana ir akts, ar kuru kredītrīkotājs:
a) |
pārliecinās par kreditora prasījuma esamību; |
b) |
nosaka vai pārbauda prasījuma īstumu un apjomu; |
c) |
pārbauda nosacījumus, kuriem iestājoties ir jāizdara maksājums. |
3. iedaļa
Izdevumu apstiprināšana
27. pants
Izdevumu apstiprināšana ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs, pārliecinājies, ka apropriācijas ir pieejamas, izdodot maksājuma rīkojumu, uzdod grāmatvedim samaksāt izdevumu summu, kuru atbildīgais kredītrīkotājs ir apzinājis.
4. iedaļa
Izdevumu samaksa
28. pants
1. Maksājumus izdara, kad uzrādīts pierādījums, ka attiecīgā darbība ir saskaņā ar pamatakta vai līguma noteikumiem, un tie attiecas uz vienu vai vairākām šādām darbībām:
a) |
visas pienākošās summas maksājums; |
b) |
tādas summas maksājums, kuras samaksa pienākas kā:
|
2. Izdarot maksājumus, kontos izdara atzīmi par dažādajiem maksājuma veidiem, kas minēti 1. punktā.
29. pants
1. Izdevumu samaksu izdara grāmatvedis pieejamo līdzekļu robežās.
2. Maksājumiem, izņemot tiem, kas veikti no avansu konta, kā paredzēts 11. pantā, ir vajadzīgs grāmatveža vai deleģētā grāmatveža paraksts un kredītrīkotāja vai deleģētā kredītrīkotāja paraksts.
5. iedaļa
Izdevumu darbību termiņi
30. pants
1. Summas, kuru samaksai pienācis termiņš, nomaksā vēlākais 45 kalendāro dienu laikā no dienas, kad atbildīgā kredītrīkotāja pilnvarotā struktūrvienība reģistrē pieņemamu maksājuma pieprasījumu; maksāšanas datums ir datums, kurā Aģentūras konts ir debitēts.
Maksājuma pieprasījums nav pieņemams, ja attiecībā uz to nav izpildīta kaut viena būtiska prasība.
2. Maksājuma termiņš, kas minēts 1. punktā, ir 30 kalendārās dienas maksājumiem, kuri attiecas uz pakalpojumu vai piegādes līgumiem, ja vien līgumā nav noteikts citādi.
3. Attiecībā uz līgumiem vai nolīgumiem, saskaņā ar kuriem maksājumi ir atkarīgi no pārskata apstiprināšanas, skaitījums maksājumu termiņiem, kas minēti 1. un 2. punktā, nesākas, līdz minētais pārskats nav apstiprināts vai nu tieši, paziņojot par to saņēmējam, vai netieši, jo termiņš, kas ar līgumu paredzēts apstiprināšanai, ir aizritējis un nav bijis apturēts ar oficiālu dokumentu, kas nosūtīts saņēmējam.
Apstiprināšanai atvēlētais termiņš nedrīkst pārsniegt:
a) |
20 kalendārās dienas vienkāršiem līgumiem, kas attiecas uz preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu; |
b) |
45 kalendārās dienas citiem līgumiem un dotāciju nolīgumiem; |
c) |
60 kalendārās dienas līgumiem, kas saistīti ar tehniskiem pakalpojumiem, kuru izvērtēšana ir īpaši sarežģīta. |
4. Atbildīgais kredītrīkotājs jebkurā brīdī 1. punktā minētā termiņa laikā var apturēt maksājuma termiņu, paziņojot kreditoriem, ka maksājuma pieprasījumu nevar apmierināt vai nu tāpēc, ka summas samaksai nav pienācis termiņš, vai tāpēc, ka nav uzrādīti attiecīgi apliecinošie dokumenti. Ja atbildīgā kredītrīkotāja rīcībā nonāk ziņas, kas liek apšaubīt maksājuma pieprasījumā norādīto izdevumu pamatotību, kredītrīkotājs var apturēt maksājuma termiņu, lai veiktu turpmāku pārbaudi, ieskaitot pārbaudi uz vietas, lai pirms samaksas veikšanas pārliecinātos, ka izdevumi patiešām ir pamatoti. Kredītrīkotājs par to informē attiecīgo saņēmēju, cik ātri vien iespējams.
Maksājuma termiņa atlikušā laikposma skaitījums atsākas no dienas, kad pirmo reizi reģistrēts pienācīgi noformēts maksājuma pieprasījums.
5. Beidzoties termiņiem, kas noteikti 1. un 2. punktā, kreditors divu mēnešu laikā pēc nokavētā maksājuma saņemšanas var pieprasīt procentus saskaņā ar šādiem noteikumiem:
a) |
procentu likmes ir tādas, kā noteikts 21. panta 2. punkta pirmajā daļā; |
b) |
procenti maksājami par laika posmu, kas aizritējis no nākamās kalendārās dienas pēc maksājuma termiņa beigām līdz samaksas dienai. |
Pirmā daļa neattiecas uz dalībvalstīm.
5. NODAĻA
Informācijas tehnoloģiju sistēmas
31. pants
Ja ieņēmumu un izdevumu darbības veic, izmantojot datorsistēmas, dokumentus var parakstīt, izmantojot datorizētu vai elektronisku procedūru.
6. NODAĻA
Iekšējais revidents
32. pants
Aģentūra nosaka iekšējās revīzijas amatpienākumus, kas jāpilda saskaņā ar atbilstošiem starptautiskajiem standartiem. Iekšējais revidents, ko iecēlusi Aģentūra, ir atbildīgs šai iestādei par budžeta izpildes sistēmu un procedūru pareizas darbības pārbaudi. Iekšējais revidents nevar būt ne kredītrīkotājs, ne grāmatvedis.
33. pants
1. Iekšējais revidents konsultē Aģentūru par riska pārvaldīšanu, sniedzot neatkarīgus atzinumus par vadības un kontroles sistēmu kvalitāti un ieteikumus, kā uzlabot darbību izpildes nosacījumus un veicināt pareizu finanšu vadību.
Iekšējais revidents jo īpaši atbild:
a) |
par iekšējās vadības sistēmu piemērotības un efektivitātes novērtējumu un struktūrvienību snieguma novērtējumu politikas, programmu un darbību izpildē, minot ar tiem saistītos riskus; |
b) |
par to iekšējās kontroles un revīzijas sistēmu piemērotības un kvalitātes novērtējumu, ko piemēro visām budžeta izpildes darbībām. |
2. Iekšējais revidents pilda savus pienākumus attiecībā uz visām Aģentūras veiktajām darbībām un tās struktūrvienībām. Viņam pilnīgi un bez ierobežojumiem ir pieejama visa informācija, kas nepieciešama viņa pienākumu veikšanai, nepieciešamības gadījumā – uz vietas, arī dalībvalstīs un trešās valstīs.
3. Iekšējais revidents ziņo Aģentūrai par saviem atzinumiem un ieteikumiem. Aģentūra nodrošina, ka tiek veikti pasākumi sakarā ar ieteikumiem, kas sniegti pēc iekšējās revīzijas. Iekšējais revidents arī iesniedz Aģentūrai iekšējās revīzijas gada ziņojumu, norādot veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtos ieteikumus, kā arī sakarā ar tiem veiktos pasākumus.
4. Izpilddirektors katru gadu nodod ziņojumu valdei, iekļaujot šajā ziņojumā apkopojumu par veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtajiem ieteikumiem un sakarā ar tiem veiktajiem pasākumiem.
34. pants
Īpašās normas, ko piemēro iekšējiem revidentiem, nosaka Aģentūra, un šīm normām jābūt tādām, lai nodrošinātu, lai viņš, pildot savus pienākumus, būtu pilnīgi neatkarīgs, kā arī jāparedz viņa atbildība.
III SADAĻA
PUBLISKAIS IEPIRKUMS
1. NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
1. iedaļa
Darbības joma un piešķiršanas principi
35. pants
1. Publiskā iepirkuma līgums ir Aģentūras kā līgumslēdzējas iestādes rakstveida līgums par kustamu vai nekustamu lietu iegādi, būvdarbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, kas pilnīgi vai daļēji tiek izmaksāta no vispārējā budžeta.
Publiskā iepirkuma līgumi ir:
a) |
ēkas pirkšanas vai nomas līgumi; |
b) |
piegādes līgumi; |
c) |
būvdarbu līgumi; |
d) |
pakalpojumu līgumi. |
36. pants
1. Visi publiskā iepirkuma līgumi, kurus pilnīgi vai daļēji finansē no vispārējā budžeta, atbilst pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem.
2. Par visiem publiskā iepirkuma līgumiem rīko iespējami plašu konkursu, izņemot 38. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās sarunu procedūras gadījumus.
2. iedaļa
Publicēšana
37. pants
1. Visus līgumus, kas pārsniedz robežlielumus, kuri norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu piešķiršanas procedūras, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Paziņojumus par līgumiem publicē iepriekš, izņemot tos, kas attiecas uz 66. pantā minētajiem neliela apjoma līgumiem.
Pēc līguma piešķiršanas konkrētu informāciju var nepublicēt, ja tas kavētu tiesību aktu piemērošanu, būtu pretēji sabiedrības interesēm, kaitētu valsts vai privātu uzņēmumu likumīgām uzņēmējdarbības interesēm vai arī varētu traucēt godīgu konkurenci starp tiem.
2. Līgumus, kuru vērtība ir zemāka nekā 66. pantā norādītais robežlielums, izsludina atbilstīgi situācijai.
3. iedaļa
Publiskā iepirkuma procedūras
38. pants
1. Publiskā iepirkuma procedūras var būt kādā no šādiem veidiem:
a) |
atklāta procedūra; |
b) |
ierobežota procedūra; |
c) |
konkursi; |
d) |
sarunu procedūra. |
39. pants
Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu piešķiršanas procedūras, paredz robežlielumus, pēc kuriem nosaka:
a) |
šā lēmuma 37. pantā minēto publicēšanas kārtību; |
b) |
šā lēmuma 38. pantā minēto procedūru izvēli; |
c) |
attiecīgus termiņus. |
4. iedaļa
Uzaicinājums uz konkursu
40. pants
Dokumentos, kas attiecas uz uzaicinājumu uz konkursu, jābūt ietvertam pilnīgam, skaidram un precīzam līguma priekšmeta aprakstam.
41. pants
Līdzdalība izsolē ir pieejama ar līdzvērtīgiem noteikumiem visām fiziskām un juridiskām personām, kas ietilpst Līgumu darbības jomā, un visām fiziskām un juridiskām personām trešās valstīs, kas noslēgušas īpašu nolīgumu ar Eiropas Kopienām publiskā iepirkuma jomā, šādai līdzdalībai notiekot saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumā.
42. pants
Ja uz šādu iepirkumu attiecas Pasaules Tirdzniecības organizācijā noslēgtā Daudzpusējā vienošanās par valsts iepirkumu, izsolē var piedalīties arī to valstu pilsoņi, kuras ratificējušas minēto vienošanos, dalībai izsolē notiekot saskaņā ar tās nosacījumiem.
43. pants
1. Kandidātus vai pretendentus izslēdz no līdzdalības iepirkuma procedūrā, ja tie:
a) |
ir bankrotējuši vai tiek likvidēti, to darbību pārvalda tiesa, tie ir iesaistījušies nolīgumā ar kreditoriem, pārtraukuši uzņēmējdarbību, tie ir iesaistīti procesā attiecībā uz iepriekšminētajiem jautājumiem vai nonākuši citā tamlīdzīgā situācijā, kas radusies līdzīgas valstu tiesību aktos vai noteikumos paredzētas procedūras rezultātā; |
b) |
ar spēkā stājušos tiesas spriedumu notiesāti par pārkāpumu saistībā ar to profesionālo darbību; |
c) |
ir vainīgi smagā pārkāpumā saistībā ar profesionālo darbību, kurš pierādīts ar jebkādiem līdzekļiem, ko līgumslēdzējas iestādes var pieņemt; |
d) |
nav izpildījuši saistības attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksām vai nodokļu nomaksu saskaņā ar tās valsts tiesību normām, kurā tie izveidoti, vai līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību normām, vai arī tās valsts tiesību normām, kur paredzēta līguma izpilde; |
e) |
attiecībā uz tiem pieņemts spēkā stājies tiesas spriedums par krāpšanu, korupciju, līdzdalību noziedzīgā grupējumā vai citādu nelikumīgu darbību, kas kaitē Kopienu vai Aģentūras finanšu interesēm; |
f) |
pasludināts, ka tie pēc kādas citas publiskā iepirkuma procedūras vai dotāciju piešķiršanas procedūras, kas finansētas no Eiropas Savienības budžeta vai no Aģentūras vispārējā budžeta, ir nopietni pārkāpuši līgumu, neizpildot līgumā noteiktās saistības. |
2. Kandidātiem vai pretendentiem jāapliecina, ka uz tiem neattiecas neviens no 1. punktā minētajiem gadījumiem.
44. pants
Līgumus nevar piešķirt kandidātiem vai pretendentiem, kas iepirkuma procedūras laikā:
a) |
ir iesaistīti interešu konfliktā; |
b) |
ir vainojami tās sniedzamas informācijas sagrozīšanā, kuru līgumslēdzēja iestāde pieprasa kā nosacījumu līdzdalībai līguma procedūrā, vai arī nesniedz šo informāciju. |
45. pants
Aģentūra izveido centrālo datu bāzi, kurā iekļauti dati par kandidātiem un pretendentiem, uz kuriem attiecas kāds no 43. un 44. pantā minētajiem gadījumiem. Šādai datu bāzei vienīgais nolūks ir nodrošināt pareizu 43. un 44. panta piemērošanu, ievērojot Kopienas noteikumus par personas datu apstrādi.
46. pants
Kandidātiem vai pretendentiem, uz kuriem attiecas kāds no 43. un 44. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem, līgumslēdzēja iestāde var piemērot administratīvas vai finansiālas sankcijas pēc tam, kad tiem bijusi dota iespēja izteikt savus apsvērumus.
Sankcijas var ietvert:
a) |
attiecīgā kandidāta vai pretendenta izslēgšanu no līgumiem un dotācijām, ko finansē no Aģentūras vispārējā budžeta, ilgākais uz pieciem gadiem; |
b) |
finansiālu sankciju, ko šīs regulas 43. panta 1. punkta f) apakšpunkta gadījumā samaksā līgumslēdzējs, bet 44. punkta gadījumā – kandidāts vai pretendents, ja šie pārkāpumi ir tiešām nopietni, šai sankcijai nepārsniedzot attiecīgā līguma vērtību. |
Piemērotās sankcijas ir proporcionālas līguma svarīgumam un pārkāpuma nopietnībai.
47. pants
1. Atlases kritērijus kandidātu un pretendentu iespēju novērtēšanai un piešķiršanas kritērijus piedāvājumu satura novērtēšanai nosaka iepriekš un izklāsta uzaicinājumā uz konkursu.
2. Līgumus var piešķirt saskaņā ar automātisku piešķiršanas procedūru vai procedūru, kas paredz vislabāko cenas un vērtības attiecību.
48. pants
1. Piedāvājumu iesniegšanas noteikumi nodrošina reālu konkurenci, kā arī to, ka piedāvājumu saturs netiek izpausts, līdz tos visus vienlaicīgi atver.
2. Līgumslēdzēja iestāde, kā noteikts īstenošanas noteikumos, var likt pretendentiem iepriekš dot nodrošinājumu, lai novērstu iesniegto cenas piedāvājumu atsaukšanu.
3. Pieteikumus un piedāvājumus atver šim nolūkam iecelta piedāvājumu atvēršanas komisija, izņemot līgumiem par nelieliem apjomiem, kas minēti 66. panta 3. punktā. Katru piedāvājumu vai pieteikumu, par kuru komisija paziņojusi, ka tas neatbilst nosacījumiem, noraida.
4. Visus pieteikumus un piedāvājumus, par kuriem komisija paziņojusi, ka tie atbilst nosacījumiem, izvērtē šim nolūkam iecelta komiteja ar nolūku ierosināt, kam līgums būtu jāpiešķir, balstoties uz atlases un piešķiršanas kritērijiem, kas ir iepriekš noteikti dokumentos, kuri attiecas uz uzaicinājumu uz konkursiem.
49. pants
Iepirkuma procedūras laikā visiem kontaktiem starp līgumslēdzēju iestādi un kandidātiem vai pretendentiem jānotiek tā, lai būtu ievērota pārredzamība un vienlīdzīga attieksme. To rezultātā nevar tikt grozīti līguma nosacījumi vai konkursa sākotnējie noteikumi.
50. pants
1. Kredītrīkotājs izlemj, kam jāpiešķir līgums, saskaņā ar atlases un piešķiršanas kritērijiem, kas ir iepriekš noteikti dokumentos, kuri attiecas uz uzaicinājumu uz konkursiem, ievērojot tiesību normas par iepirkumiem.
2. Līgumslēdzēja iestāde visiem kandidātiem vai pretendentiem, kuru pieteikumi vai piedāvājumi ir noraidīti, paziņo šāda lēmuma pamatojumu, un visiem pretendentiem, kuru piedāvājumi bijuši pieņemami, pēc to iesniegta rakstiska pieprasījuma paziņo veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī tā pretendenta nosaukumu, kuram līgums piešķirts. Tomēr konkrēta informācija nav jāatklāj, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību aktu piemērošanu, būtu pretēji sabiedrības interesēm, kaitētu valsts vai privātu uzņēmumu likumīgām uzņēmējdarbības interesēm vai arī varētu traucēt godīgu konkurenci starp tiem.
51. pants
Kamēr līgums nav parakstīts, līgumslēdzēja iestāde var vai nu atteikties no publiskā iepirkuma piešķiršanas, vai atcelt piešķiršanas procedūru, par ko kandidātam vai pretendentam nav tiesību pieprasīt nekādu kompensāciju. Lēmumu pamato un paziņo kandidātiem vai pretendentiem.
5. iedaļa
Nodrošinājumi un kontrole
52. pants
Līgumslēdzēja iestāde var pieprasīt, bet konkrētos gadījumos, kas paredzēti īstenošanas noteikumos, tai jāpieprasa no līgumslēdzējiem iepriekšējs nodrošinājums, lai:
a) |
nodrošinātu pilnīgu līguma izpildi; |
b) |
ierobežotu finansiālos riskus, kas saistīti ar iepriekšēja finansējuma samaksu. |
53. pants
1. Aģentūra aptur līguma izpildi, ja līguma piešķiršanas vai izpildes procedūrā pieļautas nopietnas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana.
2. Ja šādas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana saistāmi ar līgumslēdzēju, Aģentūra turklāt var atteikties izdarīt maksājumus vai var atgūt summas, kas jau ir samaksātas, proporcionāli kļūdas, pārkāpuma vai krāpšanas nopietnībai.
2. NODAĻA
Īstenošanas kārtība
54. pants
1. Pamatlīgums ir līgums, kas noslēgts starp Aģentūru, kura ir līgumslēdzēja iestāde, un uzņēmēju, paredzot būtiskos noteikumus, kas attiecas uz konkrētu līgumu kopumu, kurus piešķir noteiktā laikposmā, jo īpaši attiecībā uz termiņiem, priekšmetu, cenām, izpildes nosacījumiem un paredzētajiem apjomiem.
Līgumslēdzēja iestāde var arī noslēgt vairākkārtējus pamatlīgumus, kas ir atsevišķi līgumi ar vienādiem noteikumiem un ko piešķir vairākiem piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem. Pēc tam specifikācijās, kas minētas 69. pantā, precizē maksimālo uzņēmēju skaitu, ar kuriem līgumslēdzēja iestāde slēdz līgumus.
Pamatlīguma termiņš nevar pārsniegt četrus gadus, izņemot ārkārtējos apstākļos, ko jo īpaši pamato pamatlīguma priekšmets.
Aģentūra nedrīkst izmantot pamatlīgumus nepamatoti vai izmantot tos tādā veidā, kura mērķis vai rezultāts ir konkurences nepieļaušana, ierobežošana vai traucēšana.
2. Konkrētus līgumus, kas pamatojas uz pamatlīgumiem, piešķir saskaņā ar pamatlīguma noteikumiem.
3. Budžeta saistības uzņemas vienīgi pirms konkrētajiem līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar pamatlīgumiem.
1. iedaļa
Publicēšana
55. pants
1. Ja uz līgumiem attiecas direktīvas par publisku iepirkumu, publikāciju veido iepriekšējs informatīvs paziņojums, līguma paziņojums un piešķiršanas paziņojums.
2. Iepriekšējs informatīvs paziņojums ir paziņojums, ar kuru Aģentūra norādes veidā informē par līgumiem, kurus tās paredzējušas piešķirt budžeta gada laikā, norādot līgumu paredzamo kopvērtību, iedalot pēc pakalpojumu kategorijām, produktu grupām vai būtiskajiem būvdarbu parametriem, ja paredzamā kopvērtība ir vienāda vai lielāka nekā robežlielumi, kas noteikti 67. pantā.
Iepriekšēju informatīvu paziņojumu nosūta Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojam cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā līdz katra budžeta gada 31. martam piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā un būvdarbu līgumu gadījumā – cik ātri vien iespējams pēc tam, kad ir pieņemts lēmums, ar kuru apstiprina programmu par šiem līgumiem.
3. Līguma paziņojums ir līdzeklis, ar kuru Aģentūra dara zināmu savu nodomu uzsākt iepirkuma procedūru. Tas ir obligāts attiecībā uz līgumiem, kuru paredzamā vērtība ir vienāda vai lielāka nekā robežlielumi, kas noteikti 68. panta a) un c) apakšpunktā.
Īstenojot atklātu procedūru, līguma paziņojumā norāda dienu, laiku un vietu, kur notiek piedāvājumu atvēršanas komisijas sanāksme, kas ir atvērta pretendentiem.
Ja Aģentūra vēlas rīkot konkursu, tā izdod paziņojumu, ar kuru dara zināmu savu nodomu.
4. Ar piešķiršanas paziņojumu izziņo iepirkuma procedūras rezultātu. Attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība ir vienāda vai lielāka nekā 68. pantā noteiktie robežlielumi, piešķiršanas paziņojums ir obligāts. Tas nav obligāts attiecībā uz konkrētiem līgumiem, kurus piešķir saskaņā ar pamatlīgumu.
Piešķiršanas paziņojumu nosūta Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojam ne vēlāk kā 48 kalendārās dienas pēc dienas, kurā parakstīts līgums.
5. Paziņojumus sastāda saskaņā ar paraugiem, kas iekļauti Direktīvas 2001/78/EK (1) pielikumā.
56. pants
1. Līgumus, kuru vērtība ir zemāka nekā 67. un 68. pantā noteiktie robežlielumi, un pakalpojumu līgumus, kas minēti Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvas 92/50/EEK par to, kā koordinēt pakalpojumu valsts līgumu piešķiršanas procedūras (2), I B pielikumā, izsludina pienācīgiem līdzekļiem, lai nodrošinātu piedāvājumu konkursa un iepirkuma procedūras objektivitāti. Šāda izsludināšana ietver:
a) |
par līgumiem, kuri attiecas uz līdzīgu priekšmetu un kuru vērtība ir vienāda vai lielāka nekā summas, kas minētas 65. panta 1. punktā – paziņojumu par uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, ja nav publicēts līguma paziņojums, kā noteikts 55. pantā; |
b) |
ikgadēju darbuzņēmēju saraksta publicēšanu, norādot piešķirto līgumu priekšmetu un vērtību. |
2. To darbuzņēmēju sarakstu, kam piešķirti būvdarbu līgumi, publicē ik gadu, norādot piešķirto līgumu priekšmetu un vērtību. Šo sarakstu nosūta valdei.
3. Informāciju, kas attiecas uz līgumiem, kuru vērtība ir vienāda vai lielāka nekā summas, kas minētas 65. panta 1. punktā, nosūta Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojam. Ikgadējos darbuzņēmēju sarakstus nosūta vēlākais līdz 31. martam pēc finanšu gada beigām.
Iepriekšēju izsludināšanu un ikgadējā darbuzņēmēju saraksta publicēšanu attiecībā uz pārējiem līgumiem izdara Aģentūras tīmekļa vietnē; publicēšanu pēc paveiktā izdara līdz nākamā finanšu gada 31. martam. Publikācija var būt arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
57. pants
1. Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs publicē 55. un 56. punktā minētos paziņojumus Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ne vēlāk kā divpadsmit kalendārās dienas pēc to nosūtīšanas.
Šo termiņu saīsina līdz piecām kalendārajām dienām, ja īsteno operatīvo procedūru, kas minēta 81. pantā, un ja paziņojumi ir sagatavoti un nosūtīti elektroniski.
2. Aģentūrai jāspēj sniegt pierādījumus par to, kura ir bijusi nosūtīšanas diena.
58. pants
1. Papildus izsludināšanai, kas paredzēta 55., 56. un 57. pantā, līgumus var izsludināt arī jebkādā citā veidā, sevišķi – elektroniskā formā. Jebkurš šāds sludinājums atsaucas uz paziņojumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kā paredzēts 57. pantā, un nevar būt ievietots, pirms ir publicēts šis paziņojums, kurš vienīgais ir autentisks.
2. Šāda izsludināšana nevar radīt diskrimināciju starp kandidātiem vai pretendentiem, nedz arī ietvert ziņas, kuras nav ietvertas līguma paziņojumā, ja tāds ir bijis publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2. iedaļa
Iepirkuma procedūras
59. pants
1. Līgumus piešķir ar konkursa uzaicinājumu, izmantojot atklātu procedūru, ierobežotu procedūru vai sarunu procedūru, ja līguma paziņojums ir iepriekš publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai izmantojot sarunu procedūru, ja līguma paziņojums nav bijis iepriekš publicēts, vajadzības gadījumā izmantojot konkursu.
2. Konkursa uzaicinājums ir atklāts, ja visi ieinteresētie uzņēmēji var iesniegt piedāvājumu. Konkursa uzaicinājums ir ierobežots, ja visi ieinteresētie uzņēmēji var prasīt atļauju piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt vienīgi kandidāti, kuri atbilst izvēles kritērijiem, kas minēti 74. pantā, un kurus vienlaicīgi un rakstveidā uzaicina Aģentūra.
Izraudzīšanās posmu var atkārtot katram atsevišķam līgumam vai īstenot, sastādot iespējamo kandidātu sarakstu saskaņā ar 65. pantā noteikto procedūru.
3. Īstenojot sarunu procedūru, Aģentūra apspriežas ar tās izvēlētiem pretendentiem, kas atbilst 74. pantā noteiktajiem izvēles kritērijiem, un risina sarunas par līguma noteikumiem ar vienu vai vairākiem no viņiem.
Īstenojot sarunu procedūru, Aģentūra vienlaicīgi un rakstveidā uzaicina izraudzītos kandidātus uz sarunām, ja ir bijis publicēts līguma paziņojums, kā noteikts 64. pantā.
4. Konkursi ir procedūras, kas galvenokārt arhitektūras un inženiertehniskās būvniecības vai datu apstrādes jomā ļauj līgumslēdzējai iestādei iegūt plānu vai projektu, kuru izraudzījusi atlases komisija pēc iesniegšanas piedāvājumu konkursam ar balvu piešķiršanu vai bez tās.
60. pants
1. Ierobežotā procedūrā, arī procedūrā, kas minēta 65. pantā, to kandidātu skaits, kurus uzaicina iesniegt piedāvājumu, nevar būt mazāks par pieci, ja pietiekams skaits kandidātu atbilst izvēles kritērijiem.
Līgumslēdzēja iestāde var arī paredzēt maksimālo skaitu 20 kandidātus, atkarībā no līguma priekšmeta un pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem atlases kritērijiem. Šādos gadījumos diapazonu un kritērijus norāda līguma paziņojumā vai uzaicinājumā izteikt ieinteresētību, kas noteikti 55. un 56. pantā.
Uz konkursu uzaicināto kandidātu skaitam katrā ziņā ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu īstu konkurenci.
2. Sarunu procedūrās kandidātu, kurus uzaicina uz sarunām, nedrīkst būt mazāk par trim, ja atlases kritērijiem atbilst pietiekams skaits kandidātu.
Uz konkursu uzaicināto kandidātu skaitam katrā ziņā ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu īstu konkurenci.
Otro daļu nepiemēro līgumiem, kas saistīti ar ļoti nelielām summām, kā noteikts 66. panta 3. punktā.
61. pants
Īstenojot sarunu procedūru, Aģentūra risina sarunas ar pretendentiem par piedāvājumiem, kurus tie iesnieguši, lai pielāgotu tos prasībām, kas paredzētas 55. pantā minētajā līguma paziņojumā vai specifikācijās un jebkuros papildu dokumentos, lai noteiktu piedāvājumu ar labāko cenas un vērtības attiecību. Sarunu laikā Aģentūra nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem.
62. pants
1. Konkursu organizācijas noteikumus paziņo tiem, kas ieinteresēti tajos piedalīties. Uzaicināto kandidātu skaitam katrā ziņā jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu īstu konkurenci.
2. Atlases komisiju ieceļ atbildīgais kredītrīkotājs. Tajā ir vienīgi fiziskas personas, kas ir neatkarīgas no konkursa dalībniekiem. Ja dalībai konkursā ir vajadzīga noteikta profesionāla kvalifikācija, vismaz trešajai daļai atlases komisijas locekļu ir jābūt tādai pašai vai līdzvērtīgai kvalifikācijai.
Atlases komisija ir autonoma savos atzinumos. Tās atzinumus pieņem, pamatojoties uz projektiem, kurus kandidāti tai iesnieguši anonīmi, un vienīgi ievērojot kritērijus, kas norādīti konkursa paziņojumā.
3. Atlases komisijas priekšlikumus, kas pamatojas uz katra projekta labajām īpašībām un komisijas apsvērumiem, ietver ziņojumā, kuru paraksta tās locekļi. Kandidāti saglabā anonimitāti, līdz atlases komisija sniegusi savu atzinumu.
4. Pēc tam līgumslēdzēja iestāde pieņem lēmumu, kurā norāda izraudzītā kandidāta vārdu vai nosaukumu un adresi un savas izvēles pamatojumu, atsaucoties uz konkursa paziņojumā izsludinātajiem kritērijiem, jo īpaši, ja tā novirzās no priekšlikumiem, kas ietverti atlases komisijas atzinumā.
63. pants
1. Šādos gadījumos Aģentūra var izmantot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot līguma paziņojumu:
a) |
ja atklātas vai ierobežotas procedūras laikā pēc sākotnējās procedūras pabeigšanas nav iesniegts neviens piedāvājums vai neviens atbilstīgs piedāvājums, ar nosacījumu, ka nav būtiski izmainīti līguma sākotnējie noteikumi, kas paredzēti 69. pantā noteiktajos dokumentos, kuri attiecas uz konkursa uzaicinājumu; |
b) |
ja tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar ekskluzīvu tiesību aizsardzību, līgumu var piešķirt vienīgi konkrētam uzņēmējam; |
c) |
ciktāl tas noteikti nepieciešams – ja ārkārtējas steidzamības gadījumā, ko radījis neparedzēts notikums, kas nav atkarīgs no Aģentūras un kas varētu apdraudēt Aģentūras intereses, nav iespējams ievērot termiņus, kas nolikti pārējām procedūrām un noteikti 79., 80. un 81. pantā; |
d) |
ja pakalpojumu līgumu slēdz pēc konkursa un tas saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem ir jāpiešķir izraudzītajam kandidātam vai vienam no izraudzītajiem kandidātiem; pēdējā minētajā gadījumā visus izraudzītos kandidātus uzaicina piedalīties sarunās; |
e) |
par papildu pakalpojumiem un būvdarbiem, kas nav ietverti sākotnēji izskatītajā projektā, nedz arī vispirms noslēgtajā līgumā, bet kuri tādu neparedzētu apstākļu dēļ, kas ir neatkarīgi no līgumslēdzējas iestādes, kļuvuši nepieciešami pakalpojumu sniegšanai vai būvdarbu veikšanai, ievērojot 2. punkta nosacījumus; |
f) |
par papildu līgumiem, ko veido atkārtoti līdzīgi pakalpojumi vai būvdarbi, kas uzticēti darbuzņēmējam, kuram Aģentūra piešķīrusi līgumu iepriekš, ja līguma priekšmets atbilst pamata projektam un ja pirmais līgums piešķirts saskaņā ar atklātu vai ierobežotu procedūru; |
g) |
par piegādes līgumiem:
|
h) |
par ēku līgumiem pēc vietējā tirgus izpētes; |
i) |
par līgumiem, kuru vērtība ir zemāka nekā 66. panta 2. punktā paredzētie robežlielumi. |
2. Par papildu pakalpojumiem un būvdarbiem, kas minēti 1. punkta e) apakšpunktā, līgumslēdzēja iestāde var izmantot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot līguma paziņojumu, ar nosacījumu, ka līgumu piešķir darbuzņēmējam, kurš pilda līgumu:
a) |
ja šādus papildu līgumus nevar tehniski vai saimnieciski nošķirt no galvenā līguma, neradot būtiskas neērtības līgumslēdzējai iestādei, vai arī |
b) |
ja šādi pakalpojumi vai būvdarbi, kaut arī ir nošķirami no sākotnējā līguma izpildes, noteikti ir vajadzīgi tā izpildes pabeigšanai. |
Papildu līgumu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 50 % no sākotnējā līguma summas.
3. Gadījumos, kas minēti 1. punkta f) apakšpunktā, par iespēju izmantot sarunu procedūru norāda, tiklīdz pirmais līgums ir nodots piedāvājumu konkursam, un papildu līgumu kopējo paredzamo vērtību ņem vērā, aprēķinot 68. pantā noteiktos robežlielumus. Šo procedūru var izmantot tikai trīs gadus pēc sākotnējā līguma noslēgšanas.
64. pants
1. Ja ir bijis publicēts līguma paziņojums, Aģentūra var izmantot sarunu procedūru šādos gadījumos:
a) |
ja pabeigtā atklātā vai ierobežotā procedūrā iesniegti piedāvājumi, kas ir nepareizi vai nepieņemami, jo īpaši atsaucoties uz izvēles vai piešķiršanas kritērijiem, ar nosacījumu, ka nav būtiski mainīti sākotnējā līguma noteikumi, kas norādīti 69. pantā minētajos dokumentos, kuri attiecas uz konkursa uzaicinājumu; |
b) |
par pakalpojumu un būvdarbu līgumiem ārkārtējos gadījumos, ja pakalpojumu vai būvdarbu raksturs vai ar tiem saistītie riski neļauj pretendentam iepriekš veikt vispārēju cenas veidošanu; |
c) |
ja piešķiramo pakalpojumu raksturs, jo īpaši finanšu un intelektuālo pakalpojumu gadījumā, ir tāds, ka līguma specifikācijas nav iespējams noteikt pietiekami precīzi, lai labāko piedāvājumu līguma piešķiršanai izvēlētos saskaņā ar noteikumiem, kas regulē atklātas vai ierobežotas procedūras; |
d) |
par būvdarbu līgumiem, ja būvdarbus veic vienīgi zinātniskās izpētes, pārbaudes vai attīstības nolūkos un to mērķis nav nodrošināt rentabilitāti vai atgūt zinātniskās izpētes un attīstības izmaksas; |
e) |
par pakalpojumu līgumiem, kas minēti Direktīvas 92/50/EEK I B pielikumā, ievērojot 63. panta 1. punkta i) apakšpunktu. |
2. Gadījumos, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, Aģentūra var nepublicēt līguma paziņojumu, ja tā iekļauj sarunu procedūrā visus pretendentus, kas atbilst izvēles kritērijiem un kas iepriekšējās procedūras laikā iesnieguši piedāvājumus saskaņā ar iepirkuma procedūras formālajām prasībām.
65. pants
1. Uzaicinājums izteikt ieinteresētību ir līdzeklis, kā iepriekš veikt to kandidātu atlasi, kurus uzaicina iesniegt piedāvājumus, atsaucoties uz turpmākiem ierobežotiem konkursa uzaicinājumiem par līgumiem, kuru vērtība ir EUR 50 000 vai vairāk, ievērojot 63. vai 64. pantu.
2. Saraksts, kuru sastāda pēc uzaicinājuma izteikt ieinteresētību, ir derīgs ne vairāk kā trīs gadus no dienas, kad 56. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais paziņojums nosūtīts Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojam. Jebkura ieinteresēta persona var iesniegt pieteikumu jebkurā laikā, kamēr saraksts ir derīgs, izņemot šā laikposma pēdējos trīs mēnešus.
3. Ja ir jāpiešķir konkrēts līgums, līgumslēdzēja iestāde uzaicina iesniegt piedāvājumu vai nu visus kandidātus, kas iekļauti sarakstā, vai tikai dažus no viņiem, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem izvēles kritērijiem, kas noteikti īpaši šim līgumam.
66. pants
1. Ierobežotu procedūru, apspriežoties ar vismaz pieciem kandidātiem, bet neizsakot uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, var izmantot līgumiem, kuru vērtība ir mazāka nekā EUR 50 000, ievērojot 63. vai 64. punktu.
2. Sarunu procedūru ar vismaz trim kandidātiem var izmantot līgumiem, kuru vērtība ir mazāka nekā EUR 13 800.
3. Līgumus, kuru vērtība ir mazāka nekā EUR 1 050, var piešķirt, pamatojoties uz atsevišķu konkursu, ko risina sarunu procedūrā.
4. Ja izdevumi ir mazāki nekā EUR 200, maksājumus no avansu kontiem vai par izdevumiem, kuri attiecas uz saziņas darbībām, ko veic Aģentūra, var veikt, vienkārši apmaksājot izmaksas, kas uzrādītas rēķinos, bez iepriekšējas piedāvājuma pieņemšanas.
67. pants
Robežlielumi iepriekšējas informācijas paziņojuma publicēšanai ir šādi:
a) |
EUR 750 000 piegādes un pakalpojumu līgumiem, kas uzskaitīti Direktīvas 92/50/EEK I A pielikumā; |
b) |
EUR 5 923 624 būvdarbu līgumiem. |
68. pants
Robežlielumi, kas noteikti 39. pantā, ir šādi:
a) |
EUR 154 014 piegādes un pakalpojumu līgumiem, kas uzskaitīti Direktīvas 92/50/EEK I A pielikumā, izņemot zinātniskās izpētes un attīstības līgumiem, kas uzskaitīti minētā pielikuma 8. kategorijā; |
b) |
EUR 200 000 pakalpojumu līgumiem, kas uzskaitīti Direktīvas 92/50/EEK I B pielikumā, un zinātniskās izpētes un attīstības līgumiem, kas uzskaitīti minētās direktīvas I A pielikuma 8. kategorijā; |
c) |
EUR 5 923 624 būvdarbu līgumiem. |
69. pants
1. Dokumenti, kas attiecas uz konkursa uzaicinājumu, ir šādi:
a) |
uzaicinājums iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās; |
b) |
pievienotās specifikācijas, kam pievieno līgumiem piemērojamos vispārīgos noteikumus; |
c) |
līguma paraugs. |
Dokumentos, kas attiecas uz konkursa uzaicinājumu, ir atsauce uz izsludināšanas pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 55. līdz 58. pantu.
2. Konkursa uzaicinājumā vismaz:
a) |
norāda noteikumus, kas reglamentē piedāvājumu iesniegšanu un noformēšanu, jo īpaši norādot beigu datumu un iesniegšanas termiņu, prasības attiecībā uz standarta veidlapu izmantošanu atbildes sniegšanai, pievienojamos dokumentus, tostarp dokumentus, kas pierāda finansiālās, saimnieciskās, tehniskās un profesionālās spējas, kā minēts 74. pantā, un adresi, uz kuru tie jānosūta; |
b) |
nosaka, ka piedāvājuma iesniegšana nozīmē 1. punktā minēto specifikāciju un to vispārējo noteikumu pieņemšanu, uz kuriem attiecas piedāvājums, un ka piedāvājuma iesniegšana darbuzņēmēju, kam piešķirts līgums, saista līguma izpildes laikā; |
c) |
nosaka laikposmu, kurā konkursa noteikumi paliek spēkā un nekādā ziņā nevar tikt grozīti; |
d) |
aizliedz jebkādus kontaktus starp Aģentūru un pretendentiem procedūras laikā, izņemot ārkārtējos gadījumos, un, ja noteikumi paredz pārbaudi uz vietas, norāda apmeklējuma kārtību. |
3. Specifikācijās vismaz:
a) |
norāda izslēgšanas un izvēles kritērijus, ko piemēro līgumam, izņemot ierobežotas procedūras gadījumā un sarunu procedūras gadījumā, ja ir bijis publicēts 64. pantā minētais paziņojums; šādos gadījumos šos kritērijus norāda vienīgi līguma paziņojumā vai uzaicinājumā izteikt ieinteresētību; |
b) |
nosaka piešķiršanas kritērijus un to relatīvo nozīmi, ja tas nav noteikts līguma paziņojumā; |
c) |
uzrāda tehniskās specifikācijas, kas minētas 70. pantā; |
d) |
norāda prasību minimumu, kas variantiem jāievēro 77. panta 2. punktā minētajās procedūrās, saskaņā ar kurām līgumu piešķir piedāvājumam ar labāko cenas un vērtības attiecību, ja vien Aģentūra nav norādījusi līguma paziņojumā, ka šādi varianti nav atļauti; |
e) |
norāda, ka piemēro Protokolu par privilēģijām un imunitāti un – attiecīgos gadījumos – Vīnes Konvenciju par diplomātiskajām attiecībām vai par konsulārajām attiecībām; |
f) |
norāda, kādi pierādījumi vajadzīgi, lai piekļūtu līgumiem, kā noteikts 73. pantā. |
4. Līguma paraugā jo īpaši:
a) |
nosaka sankcijas par līguma noteikumu neievērošanu; |
b) |
nosaka rekvizītus, kam jābūt ietvertiem rēķinos vai attiecīgos apliecinošos dokumentos; |
c) |
nosaka līgumam piemērojamās tiesības un tiesu, kura ir kompetenta izskatīt domstarpības. |
5. Aģentūra var pieprasīt ziņas no pretendenta par jebkuru līguma daļu, par kuru pretendents var plānot slēgt apakšlīgumu, un apakšuzņēmēju identitāti.
70. pants
1. Ar tehniskajām specifikācijām kandidātiem un pretendentiem sniedz vienādas piekļuves iespējas un nerada nepamatotus šķēršļus līdzdalībai piedāvājumu konkursā. Specifikācijās nosaka pieprasītā produkta, pakalpojuma, materiāla vai būvdarbu raksturlielumus saistībā ar mērķi, kuram tos paredzējusi līgumslēdzēja iestāde.
2. Šā panta 1. punktā minētajos raksturlielumos iekļauj:
a) |
kvalitātes līmeni, |
b) |
ekoloģiskos raksturlielumus; |
c) |
projektu attiecībā uz visām prasībām, tostarp pieejamību invalīdiem; |
d) |
atbilstības novērtēšanas līmeņus un procedūras; |
e) |
piemērotību izmantošanai; |
f) |
nekaitīgumu vai izmērus, attiecībā uz piegādēm iekļaujot realizācijas nosaukumu un norādījumus lietotājiem, un visiem līgumiem – terminoloģiju, simbolus, testēšanu un testa metodes, iepakojumu, marķēšanu un etiķetēšanu, ražošanas procedūras un paņēmienus; |
g) |
būvdarbu līgumiem – procedūras, kas attiecas uz kvalitātes nodrošināšanu, un noteikumus, kas attiecas uz projektēšanu un izmaksu aprēķināšanu, testēšanas, apskates un pieņemšanas nosacījumus, celtniecības metodes vai paņēmienus un citus tehniskos nosacījumus, kurus līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar vispārīgiem vai īpašiem noteikumiem var piemērot pabeigtiem darbiem un ar tiem saistītiem materiāliem vai daļām. |
3. Tehniskās specifikācijas formulē šādi:
a) |
atsaucoties uz Eiropas standartiem vai Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, vai kopējām tehniskām specifikācijām, ja tādas ir, vai starptautiskajiem standartiem, vai citiem tehniskajiem references materiāliem, ko izstrādājušas Eiropas standartizācijas struktūras, vai, ja to nav, tad to ekvivalentiem valstīs. Katrai atsaucei seko frāze “vai ekvivalents”; vai arī |
b) |
snieguma vai funkcionālo prasību izteiksmē; tās ir pietiekami detalizētas, lai ļautu pretendentiem noteikt līguma mērķi un Aģentūrai – piešķirt līgumu; vai arī |
c) |
jaukti izmantojot abus formulēšanas paņēmienus. |
4. Ja Aģentūra izmanto iespēju atsaukties uz specifikācijām, kas minētas 3. punkta a) apakšpunktā, tās nedrīkst noraidīt piedāvājumu, pamatojot ar to, ka tas neatbilst šīm specifikācijām, ja pretendents vai kandidāts jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem pārliecinoši pierāda līgumslēdzējai iestādei, ka piedāvājums līdzvērtīgā kārtā atbilst izvirzītajām prasībām.
5. Ja Aģentūra izmanto 3. punkta b) apakšpunktā minēto iespēju noteikt specifikācijas snieguma vai funkcionālo prasību izteiksmē, tās nedrīkst noraidīt piedāvājumu, kas atbilst valsts standartiem, kuros pārņemti Eiropas standarti, Eiropas tehniskie apstiprinājumi vai kopējas tehniskās specifikācijas, starptautiskie standarti vai tehniskie references materiāli, ko izstrādājušas Eiropas standartizācijas struktūras, ja šīs specifikācijas attiecas uz nepieciešamo sniegumu vai funkcionālajām prasībām.
6. Šīs specifikācijas nevar atsaukties uz īpašu marku vai avotu, konkrētu procesu, tirdzniecības markām, patentiem, īpašas izcelsmes vai produkcijas veidiem, lai neradītu labvēlīgo vai nelabvēlīgo ietekmi attiecībā uz noteiktiem produktiem vai uzņēmējiem, izņemot ārkārtējos apstākļos, kurus pienācīgi pamato līguma priekšmets. Ja nav iespējams sniegt pietiekami sīku vai saprotamu līguma priekšmeta aprakstu, atsaucei pievieno frāzi “vai ekvivalents”.
71. pants
1. Dokumentos, kas attiecas uz konkursa uzaicinājumu, skaidri norāda, vai jānosaka stabila cena, kuru nevar pārskatīt.
2. Ja tā nav, tad dokumentos, kas attiecas uz konkursa uzaicinājumu, izklāsta nosacījumus un/vai formulas cenu pārskatīšanai līguma darbības laikā. Šādos gadījumos līgumslēdzēja iestāde jo īpaši ņem vērā:
a) |
iepirkuma procedūras priekšmetu un ekonomisko situāciju, kurā šī procedūra notiek; |
b) |
uzdevumu un līguma veidu un to ilgumu; |
c) |
ar to saistītās finansiālās intereses. |
72. pants
1. Neskarot līgumā paredzēto sankciju piemērošanu, kandidātiem vai pretendentiem un darbuzņēmējiem, kuri bijuši vainīgi nepatiesu apliecinājumu sniegšanā vai par kuriem atklāts, ka tie nopietni pārkāpuši savas līgumsaistības agrākās iepirkuma procedūrās, atsaka piešķirt visus līgumus un dotācijas, ko finansē no Aģentūras vispārējā budžeta, ilgākais uz diviem gadiem no dienas, kad konstatēts pārkāpums, ko apliecina iztiesāšana ar abu pušu uzklausīšanu, kurā iesaistīts darbuzņēmējs.
Šo termiņu var pagarināt līdz trim gadiem, ja piecu gadu laikā pēc pirmā pārkāpuma bijis atkārtots pārkāpums.
Pretendentiem vai kandidātiem, kas bijuši vainīgi nepatiesu apliecinājumu sniegšanā, piemēro arī finansiālas sankcijas, kuru lielums ir 2 līdz 10 % no piešķiramā līguma kopvērtības.
Darbuzņēmējiem, par kuriem atklāts, ka tie nopietni pārkāpuši savas līgumsaistības, piemēro finansiālas sankcijas, kuru lielums ir 2 līdz 10 % no attiecīgā līguma kopvērtības.
Šo likmi var palielināt, nosakot to 4 līdz 20 % apmērā, ja piecu gadu laikā pēc pirmā pārkāpuma pieļauts atkārtots pārkāpums.
2. Gadījumos, kas minēti 43. panta 1. punkta a), c) un d) apakšpunktā, kandidātiem vai pretendentiem atsaka piešķirt visus līgumus un dotācijas ilgākais uz diviem gadiem no dienas, kad konstatēts pārkāpums, ko apliecina iztiesāšana ar abu pušu uzklausīšanu, kurā iesaistīts darbuzņēmējs.
Gadījumos, kas minēti 43. panta 1. punkta b) un e) apakšpunktā, kandidātiem vai pretendentiem atsaka piešķirt visus līgumus vai dotācijas mazākais uz vienu gadu un ilgākais uz četriem gadiem no sprieduma izziņošanas dienas.
Šos termiņus var pagarināt līdz pieciem gadiem, ja piecu gadu laikā pēc pirmā pārkāpuma vai pirmā sprieduma bijis atkārtots pārkāpums.
3. Gadījumi, kas minēti 43. panta 1. punkta e) apakšpunktā, ir šādi:
a) |
krāpšanas gadījumi, kā noteikts 1. pantā Eiropas Kopienas Finanšu interešu aizsardzības konvencijā, kas sastādīta ar Padomes 1995. gada 26. jūlija Aktu (3); |
b) |
korupcijas gadījumi, kā noteikts 3. pantā Konvencijā par Eiropas Kopienu ierēdņu vai Eiropas Savienības dalībvalstu ierēdņu korumpētības apkarošanu, kas sastādīta ar Padomes 1997. gada 26. maija Aktu (4); |
c) |
līdzdalība noziedzīgā organizācijā, kā definēts 2. panta 1. punktā Padomes 1998. gada 21. decembra Vienotajā rīcībā 98/733/TI par dalības kriminālās organizācijās uzskatīšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs par noziedzīgu nodarījumu (5); |
d) |
nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumi, kā definēts 1. pantā Padomes 1991. gada 10. jūnija Direktīvā 91/308/EEK par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai (6). |
73. pants
1. Līgumslēdzēja iestāde par pietiekamu pierādījumu tam, ka uz kandidātu vai pretendentu neattiecas neviens no 43. panta 1. punkta a), b) vai e) apakšpunktā minētajiem gadījumiem, uzskata nesen izdotu izrakstu no sodāmības reģistra vai, ja tāda nav, tad nesen izdotu līdzvērtīgu dokumentu, ko izsniegušas izcelsmes valsts vai proveniences valsts tiesu iestādes vai administratīvas iestādes un kas apliecina, ka šīs prasības ir izpildītas.
2. Līgumslēdzēja iestāde par pietiekamu pierādījumu tam, ka uz kandidātu vai pretendentu neattiecas 43. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētais gadījums, uzskata nesen izdotu apliecību, ko izsniegusi kompetenta iestāde attiecīgajā valstī.
Ja attiecīgajā valstī šāda apliecība nav izsniegta, to var aizstāt ar paziņojumu, kas apliecināts ar zvērestu, vai, ja tāda nav, tad ar svinīgu paziņojumu, ko ieinteresētā puse sniedz tiesu iestādei vai administratīvai iestādei, notāram vai kvalificētai profesionālai organizācijai izcelsmes valstī vai proveniences valstī.
3. Atkarībā no tās valsts tiesību aktiem, kurā pretendents vai kandidāts veic uzņēmējdarbību, dokumenti, kas minēti 1. un 2. punktā, attiecas uz juridiskām personām un/vai fiziskām personām, tostarp – ja līgumslēdzēja iestāde uzskata par vajadzīgu – uz uzņēmumu direktoriem vai jebkuru personu, kam ir pilnvaras pārstāvēt, pieņemt lēmumus vai veikt kontroli attiecībā uz kandidātu vai pretendentu.
74. pants
1. Aģentūra sastāda skaidrus un nediskriminējošus izvēles kritērijus.
2. Ikvienā iepirkuma procedūrā piemēro šādus izvēles kritērijus:
a) |
pretendenta vai kandidāta tiesīgums piedalīties procedūrā, veicot pārbaudi attiecībā uz iespējamajiem izslēgšanas pamatojumiem, kas minēti 43. un 44. pantā; |
b) |
kritērijus viņa finansiālo, saimniecisko, tehnisko un profesionālo spēju novērtēšanai. Līgumslēdzēja iestāde var noteikt minimālo iespēju līmeni, zem kura kandidātus nevar izvēlēties. |
3. Jebkuram pretendentam vai kandidātam var prasīt, lai tas pierāda, ka viņam ir atļauts izpildīt līgumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ko apliecina iekļaušana komercreģistrā vai profesionālā reģistrā, ar zvērestu apliecināts paziņojums vai apliecība, līdzdalība īpašā organizācijā, īpaši izteikts pilnvarojums vai iekļaušana PVN maksātāju reģistrā.
4. Aģentūra līguma paziņojumā, uzaicinājumā izteikt ieinteresētību vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu precizē, kādas uzziņas vajadzīgas, lai apliecinātu pretendentu vai kandidātu statusu, tiesībspēju un rīcībspēju.
5. Informācija, ko līgumslēdzēja iestāde pieprasa kā pierādījumu kandidāta vai pretendenta finansiālajām, saimnieciskajām, tehniskajām un profesionālajām spējām, nevar sniegties ārpus līguma priekšmeta un ņem vērā uzņēmēju likumīgās intereses, jo īpaši attiecībā uz uzņēmuma tehniskajiem noslēpumiem un komercnoslēpumiem.
75. pants
1. Saimniecisko un finansiālo iespēju pierādījums var būt noformēts kā viens vai vairāki šādi dokumenti:
a) |
atbilstīgi banku izraksti vai apliecība par attiecīga profesionālā riska apdrošināšanu; |
b) |
bilances izklāsts vai izvilkums no bilances vismaz par pēdējiem diviem gadiem, par kuriem konti ir noslēgti, ja bilances publicēšana tiek pieprasīta saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem par uzņēmējdarbību, kurā uzņēmējs ir nodibināts; |
c) |
pārskats par kopējo apgrozījumu un apgrozījumu no būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, uz kuriem attiecas līgums, par laikposmu, kas nevar būt ilgāks kā pēdējie trīs finanšu gadi. |
2. Ja kandidāts vai pretendents nespēj sniegt līgumslēdzējas iestādes pieprasītās uzziņas tādu ārkārtēju iemeslu dēļ, kurus līgumslēdzēja iestāde uzskata par attaisnojošiem, tas var pierādīt savas saimnieciskās un finansiālās iespējas jebkādiem citiem līdzekļiem, kurus līgumslēdzēja iestāde uzskata par atbilstīgiem.
3. Uzņēmējs vajadzības gadījumā un konkrētam līgumam var izmantot citu saimniecisko vienību iespējas neatkarīgi no to saikņu juridiskā rakstura, kādas šim uzņēmējam ir ar šīm vienībām. Šādā gadījumā tam jāpierāda līgumslēdzējai iestādei, ka tā rīcībā būs resursi, kas vajadzīgi, lai izpildītu līgumu, piemēram, uzrādot minēto saimniecisko vienību apņemšanos nodot šos resursus uzņēmēja rīcībā.
76. pants
1. Uzņēmēja tehniskās un profesionālās spējas novērtē un pārbauda saskaņā ar 2. un 3. punktu. Iepirkuma procedūrās sakarā ar piegādēm, kur nepieciešamas izvietošanas un uzstādīšanas darbības, pakalpojumi un/vai būvdarbi, šādas spējas izvērtē konkrēti attiecībā uz to prasmēm, efektivitāti, pieredzi un ticamību.
2. Pierādījumi pakalpojumu sniedzēja vai darbuzņēmēja tehniskajām un profesionālajām spējām atkarībā no veicamo piegāžu, sniedzamo pakalpojumu vai veicamo būvdarbu rakstura, apjoma vai mēroga un mērķa var tikt sniegti, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:
a) |
pakalpojumu sniedzēja vai darbuzņēmēja un/vai tā vadības izglītības un profesionālās kvalifikācijas apliecinājums, un jo īpaši tās personas vai to personu izglītības un profesionālās kvalifikācijas apliecinājums, kuras ir atbildīgas par pakalpojumu sniegšanu vai būvdarbu veikšanu; |
b) |
saraksts:
|
c) |
tehniskā aprīkojuma, darbarīku un uzņēmuma apraksts, kurus pakalpojumu sniedzējs vai darbuzņēmējs izmantos, izpildot pakalpojumu vai būvdarbu līgumu; |
d) |
to pasākumu apraksts, kurus izmanto, lai nodrošinātu piegāžu un pakalpojumu kvalitāti, un pakalpojumu sniedzēja vai darbuzņēmēja pētījumu un zinātniskās izpētes materiāli tehniskās bāzes apraksts; |
e) |
norāde par iesaistītiem tehniskajiem darbiniekiem vai tehniskām struktūrām, jo īpaši tām, kas atbild par kvalitātes kontroli, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav tieši piederīgas pakalpojumu sniedzējam vai darbuzņēmējam; |
f) |
attiecībā uz piegādēm – paraugi, apraksti un/vai autentiskas fotogrāfijas un/vai sertifikāti, ko sastādījuši oficiāli kvalitātes kontroles institūti vai aģentūras ar atzītu kompetenci un kas apliecina produktu atbilstību spēkā esošajām specifikācijām vai standartiem; |
g) |
pārskats par pakalpojumu sniedzēja vai darbuzņēmēja gada vidējo darbinieku skaitu un vadošo darbinieku skaitu trijos pēdējos gados; |
h) |
norāde par līguma daļu, par kuru pakalpojumu sniedzējs vai darbuzņēmējs var plānot slēgt apakšlīgumus. |
Ja b) apakšpunkta i) punktā minētie pakalpojumi sniegti vai piegādes veiktas Aģentūrai, pierādījumus par izpildi sniedz kā apliecību, ko izdevusi vai ar parakstu apstiprinājusi kompetenta institūcija.
3. Ja sniedzamie pakalpojumi vai piegādājamie produkti ir kompleksi vai izņēmuma kārtā ir vajadzīgi īpašam nolūkam, tehnisko un profesionālo spēju pierādījumus var nodrošināt ar pārbaudēm, ko izdara līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējas iestādes uzdevumā tās valsts kompetenta oficiāla struktūra, kurā pakalpojumu sniedzējs vai darbuzņēmējs veic uzņēmējdarbību, ja šī struktūra tam piekrīt. Šādas pārbaudes attiecas uz pakalpojumu sniedzēja vai darbuzņēmēja tehniskajām spējām un ražošanas jaudu un – attiecīgā gadījumā – uz tā pētījumu un zinātniskās izpētes materiāli tehnisko bāzi un kvalitātes kontroles pasākumiem.
4. Pakalpojumu sniedzējs vai darbuzņēmējs vajadzības gadījumā un konkrētam līgumam var izmantot citu saimniecisko vienību iespējas neatkarīgi no to saikņu juridiskā rakstura, kādas šim pakalpojumu sniedzējam vai darbuzņēmējam ir ar minētajām vienībām. Šādā gadījumā tam jāpierāda līgumslēdzējai iestādei, ka tā rīcībā būs resursi, kas vajadzīgi, lai izpildītu līgumu, piemēram, uzrādot šo saimniecisko vienību apņemšanos nodot šos resursus pakalpojumu sniedzēja vai darbuzņēmēja rīcībā.
77. pants
1. Līgumus piešķir vienā no šādiem diviem veidiem:
a) |
saskaņā ar automātisku piešķiršanas procedūru – šādā gadījumā līgumu piešķir pretendentam, kurš, būdams kārtībā un atbilstot izvirzītajiem nosacījumiem, piedāvā viszemāko cenu; |
b) |
saskaņā ar procedūru, kuru īstenojot līgumu piešķir piedāvājumam ar vislabāko cenas un vērtības attiecību. |
2. Piedāvājums ar vislabāko cenas un vērtības attiecību ir tas, kurā ir vislabākā cenas un vērtības attiecība, ņemot vērā kritērijus, ko pamato līguma priekšmets, kā piedāvāto cenu, tehnisko vērtību, estētiskās un funkcionālās īpašības, vides raksturlielumus, ekspluatācijas izmaksas, rentabilitāti, pabeigšanas vai piegādes termiņus, garantijas remontu un tehnisko palīdzību.
3. Līgumslēdzēja iestāde līguma paziņojumā vai specifikācijās norāda, kāda nozīme tiks piešķirta katram no šiem kritērijiem, lai noteiktu vislabāko cenas un vērtības attiecību.
Nozīme, kādu piešķir cenai attiecībā pret citiem kritērijiem, nedrīkst neitralizēt cenas nozīmi, izvēloties darbuzņēmēju.
Ja izņēmuma gadījumos nozīmes izvērtēšana tehniski nav iespējama, jo īpaši, ņemot vērā līguma priekšmetu, līgumslēdzēja iestāde vienkārši norāda sarūkošā kārtībā, kāda nozīme jāpiešķir katram kritērijam.
78. pants
1. Ja konkrētam līgumam piedāvājumi šķiet pārmērīgi lēti, līgumslēdzēja iestāde, pirms tā šos piedāvājumus noraida vienīgi ar šādu pamatojumu, rakstiski pieprasa sīkāku informāciju par tām piedāvājuma sastāvdaļām, ko tā uzskata par nepieciešamu, un pārbauda šīs sastāvdaļas, pienācīgi uzklausot puses un ņemot vērā saņemtos paskaidrojumus.
Līgumslēdzēja iestāde var jo īpaši ņemt vērā paskaidrojumus, kas attiecas uz:
a) |
ražošanas procesa, pakalpojumu sniegšanas vai celtniecības metodes saimniecisko organizāciju; |
b) |
pretendenta izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem vai pretendentam pieejamiem ārkārtīgi labvēlīgiem apstākļiem; |
c) |
piedāvājuma savdabību. |
2. Ja līgumslēdzēja iestāde konstatē, ka piedāvājuma cena ir pārmērīgi zema valsts atbalsta sniegšanas rezultātā, tā var noraidīt piedāvājumu vienīgi ar šo pamatojumu tikai tādā gadījumā, ja pretendents līgumslēdzējas iestādes noteiktā piemērotā termiņā nespēj pierādīt, ka attiecīgais atbalsts ir piešķirts kā galīgs un saskaņā ar Kopienas noteikumos paredzētajām procedūrām un lēmumiem attiecībā uz valsts atbalstu.
79. pants
1. Piedāvājumu un līdzdalības pieprasījumu pieņemšanas termiņi, kurus Aģentūra izsaka kalendārajās dienās, ir pietiekami ilgi, lai dotu ieinteresētajām pusēm saprātīgu un atbilstīgu laiku sagatavot un iesniegt piedāvājumus, jo īpaši ņemot vērā līguma sarežģītību vai nepieciešamību veikt apmeklējumu vai uz vietas izskatīt specifikācijām pievienotos dokumentus.
2. Atklātās procedūrās piedāvājumu pieņemšanas termiņš ir ne mazāks kā 52 dienas no līguma paziņojuma nosūtīšanas dienas.
3. Ierobežotās un sarunu procedūrās, ja ir publicēts līguma paziņojums, termiņš līdzdalības pieprasījumu pieņemšanai ir ne mazāks kā 37 dienas no līguma paziņojuma nosūtīšanas dienas.
Ierobežotā procedūrā par līgumiem, kuru vērtība ir lielāka nekā 68. pantā minētie robežlielumi, piedāvājumu pieņemšanas termiņš ir ne mazāks kā 40 dienas no konkursa uzaicinājuma nosūtīšanas dienas.
Ierobežotā procedūrā, kas minēta 65. pantā, piedāvājumu pieņemšanas termiņš ir ne mazāks kā 21 diena no konkursa uzaicinājuma nosūtīšanas dienas.
4. Ja Aģentūra saskaņā ar 55. pantu ne mazāk kā 52 dienas un ne vairāk kā 12 mēnešus pirms dienas, kad nosūtīts līguma paziņojums, ir nosūtījušas publicēšanai iepriekšējas informācijas paziņojumu, kurā ietverta visa informācija, kam jābūt līguma paziņojumā, piedāvājumu pieņemšanas termiņu vispārīgi var samazināt līdz 36 dienām atklātas procedūras gadījumā, bet tas nekādos apstākļos nav īsāks par 22 dienām no līguma paziņojuma nosūtīšanas dienas, vai arī to var samazināt līdz 26 dienām no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu, ierobežotas procedūras gadījumā.
80. pants
1. Specifikācijas un papildu dokumentus sešu kalendāro dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas nosūta visiem uzņēmējiem, kas pieprasījuši specifikācijas vai izteikuši ieinteresētību iesniegt piedāvājumu, ja pieprasījums iesniegts pietiekami ilgu laiku līdz piedāvājumu iesniegšanas pēdējam termiņam.
2. Ja tā pieprasīta pietiekami laicīgi, papildu informāciju, kas attiecas uz specifikācijām, ne vēlāk kā sešas dienas līdz piedāvājumu pieņemšanas pēdējam termiņam vienlaikus sniedz visiem uzņēmējiem, kas pieprasījuši specifikācijas vai izteikuši ieinteresētību iesniegt piedāvājumu, vai, gadījumos, kad informācijas pieprasījumi saņemti mazāk nekā astoņas kalendārās dienas pirms piedāvājumu pieņemšanas pēdējā termiņa, cik ātri vien iespējams pēc pieprasījuma saņemšanas.
3. Ja specifikācijas un papildu dokumentus vai informāciju jebkādu iemelsu dēļ nevar sniegt termiņos, kas minēti 1. un 2. punktā, vai ja piedāvājumus var izstrādāt vienīgi pēc vietas apmeklējuma vai arī pēc specifikācijām pievienoto dokumentu izskatīšanas uz vietas, piedāvājumu pieņemšanas termiņu, kas minēts 79. pantā, pagarina, lai ļautu visiem uzņēmējiem iepazīties ar visu informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu piedāvājumus. Šādu pagarinājumu izsludina pienācīgā veidā, ievērojot 55. līdz 58. pantu.
4. Ja visi konkursa dokumenti ir pilnīgi, brīvi un tieši pieejami ar elektroniskiem līdzekļiem, līguma paziņojumā, kas minēts 55. panta 3. punktā, norāda interneta adresi, kurā šos dokumentus var aplūkot.
Šādos gadījumos jebkādus papildu dokumentus un informāciju arī padara pilnīgi, brīvi un tieši pieejamus, tiklīdz tie piegādāti visiem uzņēmējiem, kas pieprasījuši specifikācijas vai izrādījuši ieinteresētību iesniegt piedāvājumu.
81. pants
1. Ja pienācīgi pamatotos steidzamības gadījumos nav iespējams ievērot 79. panta 3. punktā noteiktos termiņus, Aģentūra var noteikt šādus termiņus, kas izteikti kalendārajās dienās:
a) |
līdzdalības pieprasījumu pieņemšanas termiņu, kas ir vismaz 15 dienas pēc līguma paziņojuma nosūtīšanas dienas; |
b) |
piedāvājumu pieņemšanas termiņu, kas ir vismaz 10 dienas no dienas, kad izteikts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus. |
2. Papildu informāciju par specifikācijām nosūta visiem kandidātiem ne vēlāk kā četras kalendārās dienas līdz piedāvājumu pieņemšanas pēdējam termiņam, ja tā pieprasīta pietiekami laicīgi.
3. iedaļa
Piedāvājumu un līdzdalības pieprasījumu izskatīšana
82. pants
1. Līdzdalības pieprasījumu iesniedz, nosūtot to ar vēstuli, faksu vai elektronisko pastu; pieprasījumus, kas iesniegti, nosūtot pa faksu vai elektronisko pastu, apstiprina ar vēstuli, pirms beigušies termiņi, kas noteikti 79. pantā.
2. Pretendenti var iesniegt piedāvājumus:
a) |
pa pastu – šim nolūkam dokumentos, kas attiecas uz konkursa uzaicinājumu, norāda, ka attiecīgais datums ir datums, kad nosūtīts ierakstīts sūtījums, ko apliecina pasta zīmogs; vai arī |
b) |
pretendentam personiski vai pārstāvim, arī kurjeram, nogādājot tieši Aģentūras telpās; šādam nolūkam dokumentos, kas attiecas uz konkursa piedāvājumu, papildus informācijai, kas minēta 69. panta 2. punkta a) apakšpunktā, norāda struktūrvienību, kurā piedāvājums jānogādā, pretī par to saņemot parakstītu un datētu kvīti. |
3. Lai saglabātu konfidencialitāti un izvairītos no sarežģījumiem gadījumos, kad piedāvājumus nosūta pa pastu, konkursa uzaicinājumā jābūt šādam noteikumam:
“Piedāvājumi iesniedzami aizzīmogotā aploksnē, kas ir ielikta otrā aizzīmogotā aploksnē. Uz iekšējās aploksnes bez nodaļas nosaukuma, kurai tā ir adresēta atbilstoši norādījumam uzaicinājumā uz konkursu, ir jābūt vārdiem “Uzaicinājums uz konkursu – pasta dienestam neatvērt”. Ja izmanto pašlīmējošās aploksnes, tās ir jāaizzīmogo ar līmlenti un nosūtītājam jāparakstās šķērsām pāri lentei.”
83. pants
1. Visus līdzdalības pieprasījumus un piedāvājumus, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas 82. panta 1. un 2. punktā, atver.
2. Ja līguma vērtība pārsniedz 66. panta 2. punktā noteikto robežlielumu, atbildīgais kredītrīkotājs ieceļ komisiju piedāvājumu atvēršanai.
Komisijā ir vismaz trīs personas, kas Aģentūrā pārstāv vismaz divas organizatoriskas vienības, starp kurām nav hierarhiskas saiknes. Šīs personas izvairās no jebkādiem interešu konfliktiem.
3. Viens vai vairāki atvēršanas komisijas locekļi parafē dokumentus, kas apliecina katra piedāvājuma nosūtīšanas dienu un laiku.
Tie parafē arī:
a) |
vai nu katra piedāvājuma katru lappusi, vai arī |
b) |
katra piedāvājuma vāka lapu un lapas, kurās ietverti piedāvājuma finanšu dati, sākotnējā piedāvājuma viengabalainību nodrošinot ar pienācīgiem tehniskiem līdzekļiem, ko izmanto struktūrvienība, kas ir neatkarīga no kredītrīkotājas struktūrvienības. |
Ja līgumu piešķir, īstenojot automātisku piešķiršanas procedūru saskaņā ar 77. panta 1. punkta a) apakšpunktu, cenas, kas ietvertas piedāvājumos, kuri atbilst prasībām, dara zināmas atklātībai.
Komisijas locekļi paraksta saņemto piedāvājumu atvēršanas rakstisku protokolu, kurā norāda piedāvājumus, kas atbilst prasībām, un tos, kuri neatbilst, un sniedz pamatojumu piedāvājumu noraidīšanai neatbilstības dēļ, atsaucoties uz piedāvājumu iesniegšanas veidiem, kas minēti 82. pantā.
84. pants
1. Visus līdzdalības pieprasījumus un piedāvājumus, kuri atbilst prasībām, novērtēšanas komisija izvērtē un sarindo, pamatojoties uz iepriekš paziņotiem izslēgšanas, izvēles un piešķiršanas kritērijiem.
Novērtēšanas komisiju ieceļ atbildīgais kredītrīkotājs, lai tā sniegtu konsultējošu atzinumu par līgumiem, kuru vērtība ir lielāka nekā 66. panta 2. punktā noteiktais robežlielums.
2. Novērtēšanas komisijā ir vismaz trīs personas, kas Aģentūrā pārstāv vismaz divas organizatoriskas vienības, starp kurām nav hierarhiskas saiknes. Šīs personas izvairās no jebkādiem interešu konfliktiem. Novērtēšanas komisijā var būt tie paši locekļi, kuri ir piedāvājumu atvēršanas komisijā.
3. Līdzdalības pieprasījumus un piedāvājumus, kas neatbilst visām būtiskajām prasībām, kuras norādītas dokumentos, kas attiecas uz konkursa uzaicinājumu, vai tajos ietvertajām īpašajām prasībām, noraida.
Tomēr novērtēšanas komisija var prasīt kandidātiem vai pretendentiem, lai tie noteiktā termiņā iesniedz papildu materiālus vai izskaidro iesniegtos apliecinošos dokumentus saistībā ar izslēgšanas vai izvēles kritērijiem.
4. Pārmērīgi zemas cenas piedāvājumu gadījumā, kā minēts 78. pantā, novērtēšanas komisija pieprasa jebkādu informāciju attiecībā uz piedāvājuma būtību.
85. pants
Šie finanšu noteikumi neietekmē dalībvalstīs spēkā esošos pasākumus saskaņā ar EKL 296. pantu, 4. pantu Direktīvā 92/50/EEK, 2. pantu Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvā 93/36/EEK, ar ko koordinē piegāžu valsts līgumu piešķiršanas procedūras, (7) vai 2. pantu Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvā 93/37/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas procedūras (8).
IV SADAĻA
PĀRSKATU KONTROLE, AUDITS UN IESNIEGŠANA
86. pants
Ik pa trim mēnešiem izpilddirektors valdei iesniedz ziņojumu par ieņēmumu izmantošanu un izdevumu veikšanu pēdējo trīs mēnešu laikā un kopš finanšu gada sākuma.
87. pants
1. Katra finanšu gada beigās veic Aģentūras administrēto ieņēmumu un izdevumu ārējo revīziju.
2. Turklāt pēc izpilddirektora vai dalībvalsts priekšlikuma valde jebkurā laikā var iecelt ārējos revidentus, kā arī noteikt minēto revidentu uzdevumus un nodarbinātības nosacījumus.
3. Ārējās revīzijas veikšanai izveido revīzijas kolēģiju, kas sastāv no sešiem locekļiem. Katru gadu Valde uz trīs gadu ilgu vienreizējo laikposmu ieceļ divus locekļus, tos izraugoties no dalībvalstu piedāvātajiem kandidātiem. Kandidātiem jābūt dalībvalsts revīzijas iestādes locekļiem un jāsniedz pietiekamas drošības un neatkarīguma garantijas. Vajadzības gadījumā viņiem ir jābūt spējīgiem veikt uzdevumus Aģentūras vārdā. Veicot šos uzdevumus:
a) |
revīzijas kolēģijas locekļu darbu turpina apmaksāt tās valsts revīzijas iestāde, no kuras viņi nāk, un Aģentūra viņiem apmaksā tikai komandējuma izdevumus, pamatojoties uz tiem pašiem noteikumiem, kurus piemēro Eiropas Kopienu līdzvērtīgas pakāpes ierēdņiem; |
b) |
kolēģijas locekļi nelūdz un nesaņem norādījumus no neviena, izņemot valdi; pildot savus pienākumus, revīzijas kolēģija un tās locekļi ir pilnīgi neatkarīgi, un tikai viņi ir atbildīgi par ārējās revīzijas veikšanu; |
c) |
par savu uzdevumu izpildi viņi ziņo tikai valdei; |
d) |
viņi pārbauda to, vai Aģentūras administrētie ieņēmumi un izdevumi ir veikti saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un pareizas finanšu vadības principiem, tas ir, atbilstīgi saimnieciskuma, efektivitātes un lietderības principiem. |
4. Katru gadu revīzijas kolēģija nākamajam finanšu gadam ievēl kolēģijas priekšsēdētāju. Kolēģija pieņem augstākajiem starptautiskajiem standartiem atbilstīgus noteikumus par tās locekļu veikto revīziju. Revīzijas kolēģija apstiprina tās locekļu sastādītos revīzijas ziņojumus, pirms tos iesniedz izpilddirektoram un Valdei.
5. Personas, kas ir atbildīgas par Aģentūras ieņēmumu un izdevumu revīzijas veikšanu, pirms savu pienākumu uzņemšanās saņem atļauju piekļuvei Padomes rīcībā esošai klasificētai informācijai, kuras slepenības līmenis ir vismaz “secret UE”, vai vajadzības gadījumā līdzvērtīgu atļauju no dalībvalsts. Šīs personas nodrošina revīzijas laikā iegūtās informācijas konfidencialitātes ievērošanu un datu aizsardzību saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz šo informāciju un datiem.
6. Personām, kas ir atbildīgas par Aģentūras ieņēmumu un izdevumu revīzijas veikšanu, ir nekavējoties un bez iepriekšējas paziņošanas pieejami dokumenti un visu datu bāžu un nesēju saturs, kas saistās ar šiem ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī ir pieejamas telpas, kur tiek uzglabāti šie dokumenti un dati. Viņi drīkst izgatavot kopijas. Personas, kas ir iesaistītas Aģentūras ieņēmumu un izdevumu īstenošanā, sniedz izpilddirektoram un personām, kuras ir atbildīgas par ieņēmumu un izdevumu revīziju, visu palīdzību, kas nepieciešama viņu pienākumu izpildei. Revidentu veiktās revīzijas izmaksas sedz no Aģentūras vispārējā budžeta.
88. pants
1. Pēc attiecīgā finanšu gada beigām līdz 31. martam izpilddirektoram ar grāmatveža palīdzību ir jāsastāda un jānodod revīzijas kolēģijas gada vadības pārskata projekts, gada bilances projekts un darbības pārskata projekts, kurus tā pārbauda un par kuru tā izsaka atzinumu.
2. Gada vadības pārskatā katram Aģentūras pārvaldītajam budžetam uzrāda apropriācijas, paredzētos izdevumus un samaksātos izdevumus, kā arī dažādus ieņēmumus un ieņēmumus no dalībvalstīm un citām pusēm. Bilancē kā aktīvus uzrāda visus aktīvus, kas pieder Aģentūrai, ņemot vērā to amortizāciju, visus zaudējumus vai norakstīšanu, un uzrāda tās rezerves kā pasīvus.
3. Pēc finanšu gada beigām līdz 15. jūnijam revīzijas kolēģijas sniedz atzinumu un komentārus par dokumentiem, kas minēti 2. punktā.
4. Pēc finanšu gada beigām līdz 31. jūlijam izpilddirektors valdei nodod 2. punktā minētos dokumentus ar revīzijas kolēģijas atzinumu un apsvērumiem, pievienojot arī savus atbildes komentārus.
5. Valde apstiprina gada vadības pārskatu un bilanci. Izpilddirektoram un grāmatvedim tā apstiprina attiecīgā finanšu gada budžeta izpildi.
6. Pēc apstiprināšanas gada vadības pārskatu un gada bilanci publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
7. Visus pārskatus un uzskaites dokumentus grāmatvedis glabā piecus gadus, skaitot no dienas, kad sniegts attiecīgais apstiprinājums par budžeta izpildi.
89. pants
1. Katra finanšu gada saldo iekļauj nākamā finanšu gada budžetā kā ieņēmumus pārpalikuma gadījumā vai kā maksājumu apropriācijas deficīta gadījumā.
2. Šādu ieņēmumu vai maksājumu apropriāciju tāmi iekļauj nākamā gada budžetā gada budžeta procedūras laikā.
3. Pēc tam, kad apstiprināti finanšu gada pārskati, visas neatbilstības tāmēm iegrāmato nākamā gada budžetā kā budžeta grozījumus.
(1) OV L 285, 29.10.2001., 1. lpp.
(2) OV L 209, 24.7.1992., 1. lpp. Direktīva atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/18/EK (OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.).
(3) OV C 316, 27.11.1995., 48. lpp.
(4) OV C 195, 25.6.1997., 1. lpp.
(5) OV L 351, 29.12.1998., 1. lpp.
(6) OV L 166, 28.6.1991., 77. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/97/EK (OV L 344, 28.12.2001., 76. lpp.).
(7) OV L 199, 9.8.1993., 1. lpp. Direktīva atcelta ar Direktīvu 2004/18/EK.
(8) OV L 199, 9.8.1993., 54. lpp. Direktīva atcelta ar Direktīvu 2004/18/EK.