18.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/1

(1)

2004. gada 1. maijā Eiropas Savienībai ir pievienojušās desmit jaunās dalībvalstis. 2003. gada Pievienošanās akta 6. panta 7. punkts paredz, ka jaunajām dalībvalstīm jāpiemēro kopēja tirdzniecības politika attiecībā uz tekstilmateriāliem un ka kvantitatīvie ierobežojumi, ko Kopiena piemēro attiecībā uz tekstilmateriālu un apģērbu ražojumu ievešanu, jākoriģē, lai ņemtu vērā jauno dalībvalstu pievienošanos Kopienai.

(2)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 487/2004 (1) tika izdarīti jaunākie grozījumi Padomes Regulā (EEK) Nr. 3030/93 (2), tiem stājoties spēkā 2004. gada 1. maijā. Ar minēto regulu koriģēja kvantitātes ierobežojumus dažu tekstilizstrādājumu importam no trešām valstīm paplašinātajā Kopienā, ņemot vērā līdzšinējo importu desmit jaunajās dalībvalstīs un izmantojot aprēķinā 2000. līdz 2002. gada vidējo importa apjomu, kas koriģēts proporcionāli laikam. Tā pati metodika būtu jāizmanto, lai koriģētu kvantitātes ierobežojumus dažu tekstilizstrādājumu importam no Vjetnamas Sociālistiskās Republikas.

(3)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 3030/93.

(4)

Šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas, lai uzņēmēji iespējami drīz varētu izmantot tās dotās priekšrocības,

18.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/4

(1)

Komisija 2004. gada 19. maijā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2004 (2) (“pagaidu regula”) uzlika pagaidu kompensācijas maksājumu tādu konkrētu grafīta elektrodu sistēmu importam Kopienā, kuru izcelsme ir Indijā.

(2)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata izlēma piemērot pagaidu kompensācijas pasākumus, vairākas ieinteresētās personas ir iesūtījušas rakstveida iesniegumus, darot zināmas savas domas par pagaidu secinājumiem. Personām, kuras to lūdza, tika dota iespēja tikt uzklausītām.

(3)

Komisija turpināja meklēt un pārbaudīt visu informāciju, kuru tā uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem secinājumiem.

(4)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt uzlikt galīgo kompensācijas maksājumu tādu konkrētu grafīta elektrodu sistēmu importam, kuru izcelsme ir Indijā, un par to summu galīgu iekasēšanu, kuras nodrošina pagaidu maksājums. Tām arī tika dots laiks iebildumu iesniegšanai pēc būtisko faktu un apsvērumu izpaušanas.

(5)

Tika izvērtētas ieinteresēto personu iesniegtās mutiskās un rakstiskās piezīmes, un vajadzības gadījumā secinājumi tika attiecīgi koriģēti.

(6)

Tā kā nekādas jaunas piezīmes par attiecīgo produktu un līdzīgo produktu netika saņemtas, līdz ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 12. līdz 16. apsvērums.

(7)

Pēc informācijas izpaušanas par pagaidu pasākumu veikšanu un pēc noslēguma informācijas izpaušanas tika saņemtas vairākas piezīmes no Indijas valdības un ražotājiem eksportētājiem. Vispirms tika apgalvots, ka DEPB pēc eksporta ir nodokļu atmaksas shēma un līdz ar to jebkurš ieguvums no šīs shēmas ir jāierobežo līdz jebkādai ievedmuitas pārsnieguma atmaksai, kāda, iespējams, ir notikusi. Tālāk tika apgalvots, ka jebkura ieguvuma kvantitatīvās aprēķināšanas pamatā ir jābūt DEPB licenču saņemšanas datumam, nevis to izmantošanas vai pārdošanas datumam, kā bija pieņēmusi Komisija. Visbeidzot, tika apgalvots, ka ieguvuma apjoms būtu jāsamazina, jo tika apgalvots, ka DEPB likme attiecīgajam produktam 2004. gada februārī, proti, pēc IP, tika samazināta no 19 % līdz 11 %.

(8)

Atbildot uz pirmo apgalvojumu, pagaidu regulas 33. apsvērumā ir atzīmēts, ka pamatregulā ir paredzēts izņēmums, inter alia, attiecībā uz nodokļu atmaksas shēmu un nodokļu atmaksas shēmu attiecībā uz aizvietojumu, kas atbilst stingrajiem noteikumiem, kuri paredzēti I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas attiecībā uz aizvietojumu definīcija un noteikumi)".

(9)

Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka Indijas valdība nepiemēroja efektīvu pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai apstiprinātu vai un kādā apjomā eksportējamā produkta ražošanā tika izmantoti izejmateriāli (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un, nodokļu atmaksas attiecībā uz aizvietojumu shēmu gadījumā – pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts ). Turklāt Indijas valdība neveica pārbaudi pēc eksporta, pamatojoties uz faktiski lietotajiem izejmateriāliem, lai noteiktu, vai ir notikusi pārmaksa, kaut arī tas parasti tiktu prasīts, ja nebūtu efektīvi pielietotas pārbaudes sistēmas (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts). Turklāt pagaidu regulas 37. apsvērumā tika uzskatīts, ka pēceksporta DEBP nav uzskatāma par atļautu nodokļu atmaksas shēmu vai nodokļu atmaksas shēmu attiecībā uz aizvietojumu (III pielikums) saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu. Šo iemeslu dēļ tiek galīgi apstiprināts pagaidu regulas 38. apsvēruma secinājums, ka kompensējamais ieguvums ir atbrīvojums no kopējās ievedmuitas, kas parasti jāmaksā par visu importu.

(10)

Lai varētu gūt labumu no šīs shēmas, uzņēmumam ir jāeksportē preces. Eksporta darījuma laikā eksportētājam ir jāiesniedz deklarācija Indijas iestādēm, kurā norādīts, ka eksports notiek saskaņā ar DEPB shēmu. Lai preces varētu eksportēt, Indijas muitas iestādes pirms preču eksportēšanas izdod eksporta nosūtīšanas rēķinu, kas, inter alia, parāda summu DEPB kredītam, kas ir piešķirams par attiecīgo eksporta darījumu. Šajā eksporta darbības brīdī uzņēmums zina, kādu labumu tas saņems. Tiklīdz muitas iestādes izsniedz eksporta nosūtīšanas rēķinu, Indijas valdībai vairs nav izvēles iespēju attiecībā uz DEPB kredīta piešķiršanu. Tika arī pārbaudīts, ka jebkāda DEPB likmju izmaiņa laikā starp faktisko eksportu un DEPB licences izsniegšanu neietekmēs piešķirtā labuma apjomu. Izmantojamā DEPB likme ir tā, kas tika pielietota eksporta deklarācijas iesniegšanas laikā. Tādēļ nav iespējams ar atpakaļejošu datumu grozīt ieguvuma līmeni. Līdz ar to brīdī, kad tiek veikts eksporta darījums, Indijas valdībai ir jāatsakās no muitas nodokļiem, kas veido finansiālu ieguldījumu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļas nozīmē.

(11)

Pamatregulas 1. panta 1. punkts nosaka, ka var tikt uzlikts galīgais kompensācijas maksājums, lai kompensētu jebkādu piešķirtu subsīdiju […], kuras laišana brīvai apritei Kopienā izraisa kaitējumu. Šāda maksājuma uzlikšanas iemesls ir tāds, ka importēto preču cenas šādu subsīdiju saņemšanas rezultātā ir zemākas un ka šādas zemākas cenas izraisa kaitējumu. Šajā gadījumā, kad grafīta elektrodu sistēmu eksportētāji risina sarunas par eksporta pārdošanas cenām, viņi zina, ka saņems subsīdiju saskaņā ar DEPB shēmu. Ņemot vērā to, ka šie uzņēmumi apzinās, ka saņems šādu subsīdiju un, protams, arī labumu no citām shēmām, tie ir no konkurences viedokļa labvēlīgākā situācijā jau brīdī, kad tie risina sarunas par cenām, proti, tie var atspoguļot subsīdijas savās cenās, piedāvājot zemākas cenas.

(12)

Indijas grāmatvedības standarti paredz uz uzkrājumu pamata kā ienākumus iegrāmatot tādus kredītus kā tie, kas saņemti saskaņā ar DEPB shēmu, ja i) šādi ieguvumi ir nopelnīti un ii) ir pamatoti uzskatāms, ka tiks iekasēti ieņēmumi no eksporta darījuma. Šeit būtisks ir brīdis, kad ieguvumi ir bijuši nopelnīti. Kā iepriekš minēts 10. apsvērumā, tiklīdz muitas iestādes izsniedz eksporta nosūtīšanas rēķinu, kas, inter alia, parāda summu DEPB kredītam, kas ir piešķirams par attiecīgo eksporta darījumu, Indijas valdība vairs nevar lemt, vai piešķirt subsīdiju, un tā nevar lemt par subsīdijas apjomu. Kā iepriekš minēts tajā pašā apsvērumā, jebkāda DEPB likmju izmaiņa laikā starp faktisko eksportu un DEPB licences izsniegšanu ar atpakaļejošu spēku neietekmē piešķirtā labuma apjomu. Visbeidzot, kā iepriekš teikts 11. apsvērumā, tiek uzskatīts, ka eksporta darījumu cenas atspoguļo subsīdijas (proti, ar zemāku cenu starpniecību), no kurām var gūt labumu. Šajos apstākļos tiek uzskatīts, ka ieguvumi ir nopelnīti, kad tiek veikts eksporta darījums. Pamatojoties uz šo, uzņēmumi saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem var iegrāmatot DEPB kredītu eksporta darījuma posmā.

(13)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamo subsīdiju apjomu aprēķina kā saņēmējam piešķirto labumu, kura esamība ir konstatēta izmeklēšanas periodā. Ievērojot iepriekš minēto, uzskata par lietderīgu novērtēt ieguvumus no šīs shēmas kā kredītu summu, kas nopelnīta visos eksporta darījumos, kuri veikti izmeklēšanas periodā saskaņā ar šo shēmu. Tas atšķiras no pieejas, kas izmantota pagaidu regulā, kur tika novērtēta izmantoto kredītu summa. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu tika atskaitīti maksājumi, kas jāveic, lai iegūtu subsīdiju.

(14)

Attiecībā uz galīgo argumentu, kas attiecas uz it kā notikušo DEPB likmes samazinājumu, tiek pieņemts, ka ir iesniegti sākotnēji šķietami pamatoti pierādījumi, kuri liecina, ka DEPB likme attiecīgajam produktam bijusi samazināta līdz 11 % no 2004. gada 9. februāra. Tomēr, tā kā ieguvuma apjoms ir novērtēts, pamatojoties uz to ieguvuma summu, kas nopelnīta par visiem eksporta darījumiem, kuri veikti IP laikā, DEPB likmes samazinājums pēc šā perioda neietekmēs noteiktās subsīdijas apjomu.

(15)

Pamatojoties uz šīm izmaiņām, ieguvums saskaņā ar šo shēmu abiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, tika pārskatīts attiecīgi līdz 16,6 % un 14,4 %.

(16)

Tā kā piezīmes no ieinteresētajām personām nav saņemtas, secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 56. līdz 58. apsvērumā, tiek apstiprināti.

(17)

Pagaidu posmā tika uzskatīts, ka viens Indijas ražotājs eksportētājs saskaņā ar šo shēmu ir ieguvis kompensējamu labumu. Šā eksportētāja pārstāvji apgalvoja, ka i) shēma nebija kompensējama un ii) jebkurā gadījumā jebkāds saņemtais labums tika piešķirts tikai uzņēmuma struktūrvienībai, kas neražoja attiecīgo produktu, un kuru uzņēmums bija pārdevis pēc IP. Līdz ar to tika apgalvots, ka saskaņā ar ALS uz eksportētāju nekāds ieguvums nebūtu jāattiecina.

(18)

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu nav sniegti jauni pierādījumi, kas parādītu, ka ALS nav kompensējama eksporta subsīdija. Šajā sakarā ir jāatgādina, ka Indijas valdība nepiemēroja efektīvu pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai apstiprinātu vai un kādā apjomā eksportējamā produkta ražošanā tika izmantoti izejmateriāli (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un, nodokļu atmaksas attiecībā uz aizvietojumu shēmu gadījumā – pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts). Turklāt Indijas valdība neveica pārbaudi pēc eksporta, pamatojoties uz faktiski lietotajiem izejmateriāliem, lai noteiktu, vai ir notikusi pārmaksa, kaut arī tas parasti tiktu prasīts, ja nebūtu efektīvi pielietotas pārbaudes sistēmas (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts). Šo iemeslu dēļ secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 64. līdz 70. apsvērumā, tiek apstiprināti.

(19)

Attiecībā uz otro apgalvojumu tika konstatēts, ka IP laikā attiecīgais eksportētājs bija izmantojis shēmu un saņēmis kompensējamu labumu. Turklāt tas, ka uzņēmuma struktūrvienība, kura šo produktu ražoja, pēc tam IP pārdota, netiek uzskatīts par būtisku, nosakot, vai uzņēmums guvis labumu no subsīdijas IP laikā. Turklāt, novērtējot uzņēmuma subsidēšanas apjomu kopumā, neņem vērā to, vai subsīdiju shēma bija vērsta uz kādu uzņēmuma struktūrvienību, kas pati neražoja attiecīgo produktu. Protams, pārbaudīts tiek uzņēmums kopumā, tādējādi jebkuru labumu, ko gūst viena no struktūrvienībām, uzskata par tādu, ko gūst uzņēmums kopumā. Tālab tiek apstiprināts, ka IP laikā struktūrvienība, kura guva labumu no ALS shēmas, un struktūrvienības, kuras ražoja attiecīgo produktu, veidoja vienu juridisku ekonomisko vienību. Līdz ar to tiek apstiprināts pagaidu regulas 71. apsvērumā izklāstītais secinājums.

(20)

Tā kā piezīmes no ieinteresētajām personām nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 72. apsvērumā izklāstītais secinājums.

(21)

Tā kā piezīmes no ieinteresētajām personām nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 74. apsvērumā izklāstītais secinājums.

(22)

Ievērojot iepriekš izklāstītos secinājumus, kompensējamo subsīdiju apjoms ir galīgi apstiprināts šādi.

(23)

Tā kā nav saņemta nekāda būtiski jauna informācija vai argumenti šajā sakarā, secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 76. līdz 79. apsvērumā, tiek apstiprināti.

(24)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Indijas eksportētāji norādīja uz cenu samazinājuma starpības novirzi vienam noteiktam attiecīgā produkta veidam, salīdzinājumā ar cenu samazinājuma starpībām līdzīgiem veidiem. Šo apgalvojumu pienācīgi pārbaudīja, un tika konstatēts, ka neatbilstību izraisīja kļūda ziņojumā par viena konkrēta Kopienas ražotāja kredītzīmju un atlaižu skaitu. Šis iebildums tādēļ tika pieņemts, un šī konkrētā veida un, vajadzības gadījumā, citu veidu produktu cenu samazinājuma starpības tika attiecīgi labotas.

(25)

Tālāk tika konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozares pārdošanas darījumu skaits, ko izmantoja samazinājuma aprēķinos, bija uzskaitīts divreiz. Paturot to prātā, divreiz uzskaitītie darījumi bija jāizslēdz un attiecīgi jākoriģē samazinājuma aprēķini. Tomēr šī dubultā skaitīšana nebija notikusi, nosakot skaitļus, kurus izmantoja kaitējuma rādītāju novērtēšanai. Tālab nevajadzēja labot kaitējuma rādītājus.

(26)

Visbeidzot, salīdzinājumā atklājās, ka IP laikā Kopienā pārdotā attiecīgā Indijas izcelsmes produkta cenas bija no 3 % līdz 11 % zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām.

(27)

Tā kā nav saņemta nekāda būtiski jauna informācija vai argumenti šajā konkrētajā sakarā, tiek apstiprināts pagaidu regulas 80. līdz 116. apsvērums, izņemot 86. apsvērumu (skatīt iepriekš 24. līdz 26. apsvērumu).

(28)

Indijas eksportētāji atkārtoja savu argumentu, ka cēloņsakarības noteikšana starp subsidēto importu un kaitējumu, no kura cieš Kopienas ražošanas nozare, ir balstīta uz datiem, kuri nebūtu ticami sakarā ar karteļa pastāvēšanu līdz 1998. gada sākumam. Tomēr Indijas eksportētāji nesniedza nekādu jaunu informāciju termiņā, kas bija noteikts piezīmju iesniegšanai šajā sakarā.

(29)

Tā kā nav saņemta nekāda būtiski jauna informācija vai argumenti, secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 117. līdz 137. apsvērumā, tiek apstiprināti.

(30)

Apvienība, kas pārstāv lietotājus un lietotāju uzņēmumu, atkārtoja savas galvenās bažas, ka, izslēdzot Indijas piegādātājus no Kopienas tirgus, jebkādu pasākumu veikšana samazinātu šā konkrētā produkta kopējo patēriņu Kopienas tirgū un neizbēgami izraisītu cenu pieaugumu. Tomēr, kā novērtēts pagaidu regulas 147. apsvērumā, jebkāda līdzīga produkta cenas pieauguma ietekme uz tiešajiem patērētājiem visdrīzāk būs minimāla. Papildus tiek atgādināts, ka jebkādu kompensācijas pasākumu mērķis nekādā ziņā nav apturēt Indijas produktu piekļuvi Kopienas tirgum, bet drīzāk atjaunot līdzvērtīgus konkurences apstākļus, kurus izkropļojusi negodīga tirdzniecības prakse. Visbeidzot, tiek uzskatīts, ka pasākumu apmērs nav tāds, kas izslēgtu Indijas ražotājus no Kopienas tirgus.

(31)

Tā kā nav saņemta nekāda būtiski jauna informācija vai argumenti šajā sakarā, secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 138. līdz 151. apsvērumā, tiek apstiprināti.

(32)

Pēc pagaidu secinājumu izpaušanas vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka peļņas līmenis 9,4 % apmērā, kas uzskatīts par tādu, kurš atspoguļo Kopienas ražošanas nozares finansiālo situāciju, kāda tā būtu, nepastāvot kaitējumu izraisošai subsidēšanai no Indijas puses, bija pārāk augsts. Tika apgalvots, ka saskaņā ar normālu praksi būtu jānosaka 5 % peļņas koeficients tādām standarta preču nozarēm kā tērauds, tekstilijas un pamata ķīmiskās vielas. Tās pašas personas turklāt apgalvoja, ka ir pilnībā jāatklāj metodoloģija, kas izmantota šā skaitļa iegūšanai.

(33)

Kā izskaidrots pagaidu regulas 154. apsvērumā, peļņa 9,4 % līmenī tika noteikta saprātīga novērtējuma rezultātā, kura pamatā bija virkne elementu, starp kuriem ir i) peļņas līmenis, kādu Kopienas rūpniecība sasniedza 1999. gadā, kad importa par dempinga cenām tirgus daļa bija viszemākajā līmenī, ii) tirgus situācija tajā laikā un iii) produkcijas izlaide, kas iegūta no uzņēmumu pārskatu datu bāzes. Šī datu bāze sastāv no uzņēmumu pārskatu datiem, kurus vispirms ievāc lielāko industrializēto valstu, proti, lielākās daļas Eiropas Savienības dalībvalstu, ASV un Japānas, centrālās bankas un kurus pēc tam pa sektoriem apkopo Eiropas Centrālo bilanču datu biroju komiteja un Eiropas Komisija. Datu bāze laikā starp pagaidu un galīgo novērtējumu tiek atjaunināta. Atjaunināto datu analīze, kas attiecas uz ES dalībvalstīm, kā arī ASV un Japānu, liecina, ka vidējā peļņa pirms ārkārtas posteņiem uzņēmumiem, kas pieder tuvākajam iespējamajam uzņēmējdarbības sektoram, 2002. gadā bija 7,5 %, kas ir pēdējais datu bāzē pieejamais gads.

(34)

Tomēr turpmāk uzskata, ka, nosakot peļņu, ko, iespējams, varētu iegūt, nepastāvot subsidēšanai, ir pienācīgi jāņem vērā visi kvalitatīvie un kvantitatīvie elementi, kas ir būtiski šajā nolūkā. Jo īpaši, tā kā tas ir izdarīts saskaņā ar pagaidu regulas 154. apsvērumu, tika rūpīgi pārbaudīts Kopienas ražošanas nozares peļņas līmenis, kad subsidētā importa daļa bija viszemākā (proti, 1999. gadā), un jebkādi citi iemesli un apstākļi, kas varētu ietekmēt šā laikposma reprezentativitāti. Visbeidzot, ir atzīmēts, ka attiecīgā produkta pielietojums tam izvirza augstas prasības un tam ir precīzi jāatbilst noteiktiem parametriem, īpaši elektropretestības ziņā. Tas ietver gan ievērojami kapitālietilpīgu ražošanas procesu, gan nebūt ne niecīgu pētniecības un attīstības izmaksu apjomu. Tas, ka tikai ierobežots ražotāju skaits pasaulē pārvalda šo tehnoloģiju, papildus norāda, ka šo produktu noteikti nevar uzskatīt par pamata preci.

(35)

Ņemot vērā visus šos apstākļus un elementus, tiek galīgi secināts, ka peļņas norma, kuru pamatoti var uzskatīt par tādu, kas atspoguļo Kopienas ražošanas nozares finansiālo situāciju, nepastāvot kaitējumu radošai subsidēšanai no Indijas puses, būtu jānosaka 8 % līmenī kaitējuma apjoma aprēķināšanas nolūkā.

(36)

Pēc iepriekš minētā un konstatētā cenas samazinājuma (skatīt iepriekš 24. līdz 26. apsvērumu), kaitējuma apjomi tika pārskatīti šādi.

(37)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz subsidēšanu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, uzskata, ka jāievieš galīgais kompensācijas maksājums, lai nepieļautu to, ka subsidētais imports nodara turpmāku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Galīgie pasākumi ir jāievieš konstatētās subsīdijas starpības apjomā, bet tam nav jāpārsniedz kaitējuma apmērs, kas iepriekš aprēķināts saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu. Ņemot vērā to, ka vispārējās sadarbības līmenis Indijā bija augsts, atlikušo subsīdiju apjomu visiem pārējiem uzņēmumiem noteica tā uzņēmuma līmenī, kam bija visaugstākais individuālais apjoms, proti, 16,7 %.

(38)

Ievērojot subsīdijas starpību apjomu, kas konstatēts Indijas ražotājiem eksportētājiem, un ņemot vērā Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni, tiek uzskatīts, ka ir nepieciešams galīgi iekasēt summas, kas nodrošinātas kā pagaidu regulā noteiktais kompensācijas maksājums, galīgo kompensācijas maksājumu apjomā. Tā kā galīgais kompensācijas maksājums Graphite India Limited (GIL) ir augstāks nekā pagaidu kompensācijas maksājums, summas, kas nodrošinātas kā pagaidu regulā noteiktais pagaidu kompensācijas maksājums, iekasē galīgi. Pretēji tam, tā kā galīgais kompensācijas maksājums Hindustan Electro Graphite (HEG) Limited ir zemāks nekā pagaidu kompensācijas maksājums, summas, kas pagaidām ir nodrošinātas, pārsniedzot kompensācijas maksājuma galīgo likmi, atbrīvo.

(39)

Šajā regulā minētās atsevišķās kompensācijas maksājumu likmes tika noteiktas, par pamatu ņemot pašreizējās pārbaudes atzinumu. Tādējādi tās atspoguļo stāvokli, kāds attiecībā uz šiem uzņēmumiem tika konstatēts attiecīgajā pārbaudē. Tādējādi šīs maksājumu likmes (salīdzinājumā ar valsts mēroga maksājumiem, kas piemērojami “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi attiecīgās valsts izcelsmes produktu importam, kurus saražojuši uzņēmumi un līdz ar to konkrēti minētas juridiskās personas. Šīs likmes nevar piemērot importētiem produktiem, kurus saražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav konkrēti minēti šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem saistītās vienības, un uz tiem attiecina maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(40)

Jebkura prasība piemērot šīs atsevišķās kompensācijas maksājumu likmes (piemēram, pēc juridiskās personas nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) tūlīt jāadresē Komisijai, pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši informāciju par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanas apjomiem vietējā tirgū un eksporta preču pārdošanas apjomiem, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Vajadzības gadījumā regula tiks attiecīgi grozīta, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuri gūst labumu no atsevišķiem maksājumiem.

(41)

Izmeklēšanas gaitā divi Indijas ražotāji eksportētāji, Graphite India Limited un Hindustan Electro Graphite Limited, piedāvāja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu. Tomēr tika konstatētas būtiskas atšķirības starp izejvielu izmaksām izmeklēšanas periodā un pašlaik, ko ir izraisījis vispārīgs svārstīgums šajā tirgus segmentā. No tā izriet, ka, ja šajā gadījumā saistības tiktu pieņemtas, par pamatu ņemot minimālās importa cenas, kas noteiktas, balstoties vienīgi uz datiem, kas tika iegūti izmeklēšanas periodā, kā pašlaik tiek piedāvāts, tam būtu negatīvas sekas attiecībā uz šeit minēto saistību efektivitāti zaudējumus radošās subsidēšanas novēršanā. Turklāt viens no attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem pēc saistību priekšlikuma iesniegšanas ieguva īpašumā grafītu elektrodu ražošanas kompāniju, kura atrodas Kopienā, un tas palielina saistību piedāvājuma apiešanas risku. Ņemot vērā šo attīstību, šīs izmeklēšanas termiņā nav bijis iespējams pabeigt darboties spējīgas un tāpēc pieņemamas saistības,

18.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/10

(1)

2004. gada 19. maijā Komisija ar Regulu (EK) Nr. 1009/2004 (2) (še turpmāk – “pagaidu regula”) noteica antidempinga pagaidu maksājumu dažu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam Kopienā.

(2)

Pēc tam, kad atklātībai tika nodoti būtiski fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem tika ieviesti pagaidu antidempinga pasākumi, vairākas ieinteresētās puses iesniedza rakstiskus apsvērumus, kuros izteica savu viedokli par pagaidu secinājumiem. Pusēm, kas to lūdza, deva iespēju tikt uzklausītām.

(3)

Komisija turpināja ievākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgajiem secinājumiem.

(4)

Visas puses tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīgo antidempinga maksājumu uzlikšanu par dažu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importu un to summu galīgo iekasēšanu, kas nodrošinātas ar pagaidu maksājumu. Pusēm arī atvēlēja termiņu, kurā tās varēja izteikt viedokli attiecībā uz sniegtajiem būtiskajiem datiem un apsvērumiem.

(5)

Tika izskatītas ieinteresēto pušu iesniegtās mutiskās un rakstiskās atsauksmes, un vajadzības gadījumā secinājumi tika grozīti.

(6)

Tā kā par attiecīgo ražojumu un līdzīgu ražojumu netika saņemtas jaunas atsauksmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 11. līdz 15. apsvērumu.

(7)

Divi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojas, atkārtoti apgalvoja, ka ir vajadzējis veikt normālās vērtības korekciju sakarā ar nodokļu atmaksu, ievērojot pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu “Importa nodevas un netiešie nodokļi” vai 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu “Citi faktori”, piemērojot to labumiem, ko saņem saskaņā ar piešķīrumu shēmu ievedmuitas maksājumiem (še turpmāk – “DEPB”) pēc eksportēšanas. Ievērojot 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu, viņi apgalvoja, ka vismaz DEPB kredītu summa, ko izmanto to izejvielu importam, kuras patērē eksportētā ražojuma ražošanā, būtu jānosaka kā atbrīvojums.

(8)

Šajā sakarā jāatzīmē, ka korekciju nevar veikt, jo saskaņā ar pagaidu regulas 25. apsvērumu izmeklēšanā konstatēja, ka nav tiešas saistības starp piešķirtajiem DEPB kredītiem un iepirktajām izejvielām, jo kredītus var izmantot, lai segtu nodokļus, kas maksājami par jebkurām importētajām precēm, izņemot ražošanas līdzekļus un preces, uz kurām attiecas importa ierobežojumi vai aizliegumi. Turklāt pat tad, ja kredītus izmantotu to izejvielu importam, kas vajadzīgas grafīta elektrodu ražošanai, ražotāji eksportētāji nevarētu pierādīt, ka izejvielas ir izmantotas eksportētā ražojuma ražošanā. Turklāt uzņēmumu izmaksu uzskaites sistēmā DEPB kredīti ir iegrāmatoti kā ienākumi, nevis kā negatīvs postenis. Tāpēc, pamatojoties uz uzņēmumu grāmatvedību, nav saites starp eksportēto preču cenu noteikšanu un gūtajiem DEPB ieņēmumiem. Visbeidzot, netika iesniegti jauni argumenti, kas pamatotu pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunkta piemērošanu. Tāpēc iesniegtos argumentus nevar pieņemt, un ar šo tiek apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 25. līdz 26. apsvērumā.

(9)

Abi ražotāji eksportētāji arī atkārtoti izklāstīja savus argumentus attiecībā uz atšķirībām tirdzniecības līmeņos, ievērojot pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta ii) daļu. Taču jauni argumenti netika iesniegti. Tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 27. un 28. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(10)

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojas, apstrīdēja eksporta cenu aprēķinos izmantotos valūtas maiņas kursus. Viņi apgalvoja, ka jāizmanto maiņas kursi, kas ir spēkā maksājuma dienā, nevis rēķina izsniegšanas dienā. Turklāt viņi arī apgalvoja, ka būtu precīzāk izmantot faktiskos dienas maiņas kursus, nevis vidējos maiņas kursus mēnesī, kurā izsniedz rēķinu.

(11)

Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka Komisija konsekventi izmanto maiņas kursus, kas saistīti ar rēķina izsniegšanas dienu, jo cenas noteikšanā ņem vērā maiņas kursus rēķina izsniegšanas dienā. Tāpēc tika noraidīts pieprasījums izmantot maksājuma dienas maiņas kursus. Tomēr vienojās par rēķina izsniegšanas dienas faktisko maiņas kursu izmantošanu mēneša vidējo maiņas kursu vietā. Ņemot to vērā, attiecīgi tika grozīti dempinga aprēķini.

(12)

Izskatot jautājumu, norādītajos mēneša vidējos maiņas kursos tika atklāta pārrakstīšanās kļūda. Tā kā šos maiņas kursus aizstāja ar dienas maiņas kursiem, kā paskaidrots 11. apsvērumā, šo kļūdu uzskata par izlabotu.

(13)

Pēc izmantojamo maiņas kursu korekcijas, kā norādīts 9. līdz 11. apsvērumā, galīgi noteiktais dempinga apjoms, izteikts procentos no CIF Kopienas brīvās robežpiegādes neto cenas, ir šāds:

(14)

Tā kā nav jaunas būtiskas informācijas vai argumentu attiecībā uz šo jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 32. līdz 35. apsvērumu.

(15)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas Indijas eksportētāji norādīja uz atšķirīgo cenu samazinājuma starpību vienam konkrētam attiecīgā ražojuma veidam, salīdzinot ar līdzīgu ražojumu veidu cenu samazinājuma starpībām. Apgalvojumu rūpīgi izskatīja un secināja, ka atšķirība ir radusies sakarā ar kļūdu ziņojumā par viena konkrēta Kopienas ražotāja kredītzīmēm un atlaidēm. Tāpēc šo iebildumu pieņēma un attiecīgi koriģēja šā konkrētā ražojuma veida cenu samazinājuma starpību un, ja bija vajadzīgs, šo korekciju veica arī citiem ražojuma veidiem.

(16)

Turklāt tika secināts, ka vairāki Kopienas ražošanas nozares tirdzniecības darījumi, kas izmantoti cenu samazinājuma starpības aprēķinos, ir uzskaitīti divreiz. Tāpēc divreiz uzskaitītie darījumi ir jāsvītro un attiecīgi ir jāgroza cenu samazinājuma starpības aprēķini. Divkāršā uzskaite tomēr nav notikusi, aprēķinot rādītājus, ko izmanto kaitējuma novērtēšanā. Tāpēc kaitējuma rādītājus nevajadzēja grozīt.

(17)

Rezultātā salīdzinot konstatēja, ka izmeklēšanas laikposmā attiecīgo Kopienā pārdoto Indijas izcelsmes ražojumu cenu dēļ Kopienas ražošanas nozares cenas samazinājās par 3 % līdz 11 %.

(18)

Tā kā nav jaunas būtiskas informācijas vai argumentu attiecībā uz šo jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 36. līdz 72. apsvērumu, izņemot 42. apsvērumu (skatīt 15. līdz 17. apsvērumu iepriekš).

(19)

Indijas eksportētāji atkārtoja savus argumentus, ka noteiktā cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu pamatojas uz datiem, kas uzskatāmi par nedrošiem, jo līdz 1998. gada sākumam pastāvēja kartelis. Taču Indijas eksportētāji nesniedza jaunu informāciju termiņā, kas bija noteikts apsvērumu iesniegšanai par šo jautājumu.

(20)

Vairākas ieinteresētās puses apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis sākt šo procedūru arī pret līdzīga ražojuma importu no Japānas. Pašreizējās procedūras uzsākšanas laikā Komisijai nebija pietiekamu pierādījumu par kaitējumu radošu dempingu, kas būtu par pamatu procedūras uzsākšanai pret Japānas izcelsmes importu saskaņā ar pamatregulas 5. panta prasībām. Dažu personu sniegtā informācija pēc procedūras uzsākšanas nesatur pietiekamus pierādījumus – ne atsevišķi, ne arī kopā ar citu Komisijai pieejamo informāciju izmeklēšanas laikā, jo no tās neizriet pierādījumi par kaitējumu radošu dempingu. Piemēram, iepriekšminēto personu iesniegtie pierādījumi ietvēra vienīgi informāciju par Japānas grafīta elektrodu vietējā tirgus un eksporta vidējām cenām, nenorādot, vai šie grafīta elektrodi faktiski atbilst attiecīgā ražojuma parametriem, kā noteikts pagaidu regulas 13. apsvērumā. Jebkurā gadījumā tas, ka procedūra nav uzsākta pret Japānas izcelsmes importu, nekādi nemaina izmeklēšanas secinājumus attiecībā uz cēloņsakarības esamību.

(21)

Tā kā nav saņemta būtiska jauna informācija un argumenti, ar šo apstiprina pagaidu regulas 73. līdz 93. apsvērumu.

(22)

Apvienība, kas pārstāv lietotājus, un viens uzņēmums lietotājs atkārtoti uzsvēra savas bažas, ka jebkāda pasākuma ieviešana, izslēdzot Indijas piegādātājus no Kopienas tirgus, samazinās vispārējo konkurenci šā konkrētā ražojuma tirgū Kopienā un neizbēgami izraisīs cenu pieaugumu. Tomēr saskaņā ar pagaidu regulas 103. apsvēruma novērtējumu līdzīga ražojuma cenas pieauguma ietekme uz galapatērētājiem varētu būt minimāla. Turklāt jāatgādina, ka antidempinga pasākuma mērķis nav apturēt Indijas ražojumu importu Kopienā, bet gan atjaunot taisnīgus konkurences apstākļus, ko bija izkropļojusi negodīga tirdzniecības prakse. Visbeidzot uzskata, ka šo pasākumu līmenis nav tāds, kas varētu izslēgt Indijas ražotājus no Kopienas tirgus.

(23)

Tā kā nav saņemta būtiska jauna informācija vai argumenti, ar šo apstiprina pagaidu regulas 94. līdz 107. apsvērumu.

(24)

Pēc pagaidu secinājumu paziņošanas vairākas ieinteresētās puses apgalvoja, ka peļņas norma 9,4 % apmērā, kam jāatspoguļo Kopienas ražošanas nozares finansiālais stāvoklis, nepastāvot kaitējumu radošam dempingam no Indijas, ir pārāk augsta. Tika apgalvots, ka rūpniecības preču nozarēs, piemēram, tērauda, tekstilmateriālu un ķīmisko pamatvielu ražošanas nozarēs, peļņu parasti nosaka 5 % apmērā. Tās pašas personas arī pieprasīja, lai tiktu pilnībā izpausta minētā rādītāja aprēķināšanai izmantotā metode.

(25)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 110. apsvērumā, peļņas normu 9,4 % apmērā ieguva, veicot pamatotu novērtējumu, kurā ņemti vērā vairāki elementi, tostarp: i) Kopienas ražošanas nozares peļņa 1999. gadā, kad dempinga importa tirgus daļa bija viszemākā; ii) tirgus apstākļi tajā laikā un iii) produkcijas izlaide, pamatojoties uz uzņēmumu grāmatvedības datubāzi. Minēto datubāzi veido uzņēmumu grāmatvedības dati, kurus vispirms savāc lielāko industrializēto valstu centrālās bankas, t.i., lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu, ASV, Japānā, un ko pēc tam Eiropas centrālo bilanču datu biroju komiteja un Eiropas Komisija apkopo pa nozarēm. Datubāze ir atjaunināta laikā starp pagaidu un galīgo noteikšanu. Analizējot atjauninātos datus par ES dalībvalstīm, ASV un Japānu, ir redzams, ka uzņēmumos, kas darbojas radniecīgākajās nozarēs, par kurām ir pieejami dati, vidējā peļņa pirms ārkārtas posteņu atvilkuma ir bijusi 7,5 % 2002. gadā – šis gads ir pēdējais gads, par kuru datubāzē ir pieejama informācija.

(26)

Tomēr uzskata arī, ka, aprēķinot peļņu, ko varētu gūt dempinga neesamības gadījumā, jāņem vērā visi kvalitatīvie un kvantitatīvie elementi, kas atbilst šim mērķim. Jo īpaši, kā tas ir darīts saskaņā ar pagaidu regulas 110. apsvērumu, tika izpētīta Kopienas ražošanas nozares peļņa laikā, kad dempinga importa tirgus daļa bija viszemākā (t.i., 1999. gadā), kā arī visi citi iemesli un apstākļi, kas varētu ietekmēt minētā laikposma atbilstību šim nolūkam. Visbeidzot ir atzīmēts, ka attiecīgo ražojumu izmanto ierīcēs, kurās ir svarīga kvalitāte, un tam ir stingri jāatbilst noteiktiem parametriem, jo īpaši elektriskās pretestības ziņā. Tas nozīmē, ka ražošanas process ir ļoti kapitālietilpīgs un pētniecības un attīstības izmaksas ir lielas. Tas, ka tikai ierobežots skaits ražotāju visā pasaulē pārvalda šo tehnoloģiju, ir vēl viens apliecinājums tam, ka šo ražojumu noteikti nedrīkst uzskatīt par pamatpreci.

(27)

Ņemot vērā visus šos apstākļus un elementus, izdara galīgo secinājumu, ka kaitējuma starpības aprēķināšanā izmantojamais peļņas rādītājs, ko var pamatoti uzskatīt par reprezentatīvu Kopienas ražošanas nozares finansiālā stāvokļa rādītāju, ja nebūtu kaitējumu radoša dempinga no Indijas, ir jānosaka 8 % apmērā.

(28)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, secinājumiem par cenu samazinājuma starpību (skatīt 15. līdz 17. apsvērumu), kā arī ņemot vērā pārskatītos maiņas kursus (skatīt 10. apsvērumu), kaitējuma starpību pārskata šādi:

(29)

Ņemot vērā izdarītos secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, galīgais antidempinga maksājums jānosaka konstatētās dempinga starpības apmērā, bet tas nedrīkst pārsniegt iepriekš aprēķināto kaitējuma starpību.

(30)

Dempinga un zaudējuma starpības korekcijas nav ietekmējušas noteikuma par zemāku maksājumu piemērošanu. Tāpēc ar šo apstiprina metodes, ko izmanto, lai noteiktu antidempinga maksājuma likmes, ņemot vērā paralēlo kompensācijas maksājumu noteikšanu par tā paša ražojuma importu no Indijas, kā norādīts pagaidu regulas 114. un 115. apsvērumā. Tāpēc galīgie maksājumi ir šādi:

(31)

Ņemot vērā dempinga starpības apjomu, kas konstatēts ražotājiem eksportētājiem Indijā, un ņemot vērā Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, uzskata par vajadzīgu galīgi iekasēt summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, ievērojot noteikto galīgo maksājumu summu. Tā kā galīgie maksājumi ir zemāki par pagaidu maksājumiem, atmaksā provizoriski nodrošinātās summas, kas pārsniedz galīgo antidempinga maksājumu apjomu.

(32)

Šajā regulā minētās uzņēmuma individuālās antidempinga maksājumu likmes tika noteiktas, par pamatu ņemot pašreizējās izmeklēšanas secinājumus. Tādējādi tās atspoguļo šo uzņēmumu stāvokli, kas tika konstatēts attiecīgajā izmeklēšanā. Tādējādi šīs maksājumu likmes (pretēji valsts mēroga maksājumiem, kas piemērojami “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus saražojuši uzņēmumi un tādējādi konkrētas minētās juridiskās personas. Šīs likmes nevar piemērot importētiem ražojumiem, kurus saražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav konkrēti minēti šās regulas rezolutīvajā daļā, tostarp ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem saistītās struktūras, un uz tiem attiecina maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(33)

Jebkurš pieprasījums piemērot šīs uzņēmuma individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc juridiskās personas nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības struktūru izveidošanas) tūlīt jāadresē Komisijai, pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši informāciju par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanas apjomiem vietējā tirgū un eksporta preču pārdošanas apjomiem, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības struktūrās. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi grozīs, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēroti individuāli maksājumi,

18.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/15

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

18.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/17

(1)

Dalībvalstis paziņojumos, ko tās sniedz saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1520/2000 8. panta 2. punktu, norāda, ka kopējā saņemto pieteikumu summa ir sasniegusi 310 936 040 EUR, bet atmaksas apliecībām pieejamā summa laikposmā no 2004. gada 1. oktobris, kā minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1520/2000 8. panta 4. punktā, ir 114 000 000 EUR.

(2)

Samazināšanas koeficientu aprēķina, pamatojoties uz Komisijas Regulas (EK) Nr. 1520/2000 8. panta 3. un 4. punktu. Šis koeficients jāpiemēro summām, kas pieprasītas atmaksas apliecību veidā laikposmam no 2004. gada 1. oktobris atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr. 1520/2000 8. panta 6. punktam,

18.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/18

(1)

Saskaņā ar Komisijas 1997. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 2571/97 par sviesta pārdošanu par pazeminātām cenām un par atbalsta piešķiršanu krējuma, sviesta un iebiezināta sviesta izmantošanai mīklas izstrādājumu, saldējuma un citu pārtikas produktu ražošanā (2), intervences aģentūras, īstenojot konkursu, veic noteiktu daudzumu intervences sviesta pārdevumus no krājumiem, kas ir to pārvaldībā, un piešķir atbalstu par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu. Minētās regulas 18. pantā paredzēts, ka, ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, kas iesniegti katram atsevišķam konkursam, nosaka minimālo sviesta pārdošanas cenu, kā arī maksimālo summu atbalstam par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu, kas var būt atšķirīga atkarībā no paredzētā sviesta izmantojuma, tā tauku satura un pievienošanas veida, vai pieņem lēmumu noraidīt piedāvājumus. Atbilstoši ir jānosaka pārstrādes nodrošinājumu summas.

(2)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

18.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/20

(1)

Saskaņā ar Komisijas 1997. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 2571/97 par sviesta pārdošanu par pazeminātām cenām un par atbalsta piešķiršanu krējuma, sviesta un iebiezināta sviesta izmantošanai mīklas izstrādājumu, saldējuma un citu pārtikas produktu ražošanā (2) intervences aģentūras, īstenojot konkursu, veic noteiktu daudzumu intervences sviesta pārdevumus no krājumiem, kas ir to pārvaldībā, un piešķir atbalstu par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu. Minētās regulas 18. pantā paredzēts, ka, ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, kas iesniegti katram atsevišķam konkursam, nosaka minimālo sviesta pārdošanas cenu, kā arī maksimālo summu atbalstam par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu, kas var būt atšķirīga atkarībā no paredzētā sviesta izmantojuma, tā tauku satura un pievienošanas veida, vai pieņem lēmumu noraidīt piedāvājumus. Atbilstoši ir jānosaka pārstrādes nodrošinājumu summas.

(2)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

18.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/22

(1)

Saskaņā ar 21. pantu Komisijas 1999. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 2771/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz intervenci sviesta un krējuma tirgū (2), intervences aģentūras, izmantojot pastāvīgu konkursu, ir laidušas pārdošanā noteiktu to glabāšanā esošā sviesta daudzumu.

(2)

Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti pēc katra atsevišķā konkursa uzaicinājuma, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2771/1999 24.a pantu nosaka minimālo pārdošanas cenu vai nolemj piedāvājumus noraidīt.

(3)

Ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, nosaka minimālo pārdošanas cenu.

(4)

Piena un piena produktu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā.

18.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/23

(1)

Saskaņā ar 26. pantu Komisijas 1999. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 2799/1999 par sīki izstrādātiem izpildes noteikumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz atbalsta piešķiršanu par vājpienu un sauso vājpienu, ko paredzēts izmantot dzīvnieku barībā, un šāda sausā vājpiena pārdošanu (2), intervences aģentūras atklājušas pastāvīgu konkursu noteiktu to pārvaldībā esošā sausā vājpiena daudzumu pārdošanai.

(2)

Saskaņā ar minētās regulas 30. pantu, ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti attiecībā uz katru atsevišķu konkursu, tiek noteikta minimālā pārdošanas cena vai tiek pieņemts lēmums noraidīt visus piedāvājumus; pārstrādes nodrošinājuma summa jānosaka, ņemot vērā starpību starp sausā vājpiena tirgus cenu un minimālo pārdošanas cenu.

(3)

Atbilstīgi saņemtajiem piedāvājumiem minimālā pārdošanas cena ir jānosaka līmenī, kas norādīts turpmāk šajā dokumentā, un atbilstoši ir jānosaka pārstrādes nodrošinājuma summa.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

18.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/24

(1)

Saskaņā ar Komisijas 1990. gada 20. februāra Regulu (EEK) Nr. 429/90 par to, kā, īstenojot konkursu, piešķirams atbalsts attiecībā uz tiešam patēriņam Kopienā domātu iebiezinātu sviestu (2), intervences aģentūras īsteno pastāvīgu konkursu attiecībā uz tāda atbalsta piešķiršanu, kurš paredzēts attiecībā uz iebiezinātu sviestu. Saskaņā ar 6. pantu minētajā regulā, ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti attiecībā uz katru atsevišķu konkursu, tiek noteikta maksimālā summa atbalstam par iebiezinātu sviestu ar minimālo tauku saturu 96 % vai tiek pieņemts lēmums noraidīt visus piedāvājumus. Atbilstīgi ir jānosaka izmantojuma nodrošinājuma summa.

(2)

Atbilstīgi saņemtajiem piedāvājumiem maksimālā atbalsta summa ir jānosaka līmenī, kas norādīts še turpmāk, un atbilstoši ir jānosaka izmantojuma nodrošinājuma summa.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

18.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/25

(1)

Saskaņā ar 2001. gada 12. janvārī pieņemtās Komisijas Regulas (EK) Nr. 214/2001 21. pantu, kas nosaka detalizētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 īstenošanai attiecībā uz intervenci vājpiena tirgū (2), intervences aģentūras pēc pastāvīga uzaicinājuma uz konkursu piedāvā pārdošanai noteiktu daudzumu to rīcībā esoša vājpiena pulvera.

(2)

Vadoties pēc piedāvājumiem, kas saņemti, atbildot uz katru individuālu uzaicinājumu uz konkursu, tiek noteikta minimālā pārdošanas cena vai pieņemts lēmums neveikt piešķīrumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 214/2001 24.a pantu.

(3)

Vadoties pēc saņemtajiem piedāvājumiem, nosakāma minimālā pārdošanas cena.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

18.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/26

(1)

Ar Komisijas 2001. gada 6. augusta Regulu (EK) Nr. 2031/2001 (2) un 2003. gada 11. septembra Regulu (EK) Nr. 1789/2003 (3), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (4) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, ir izdarīti nomenklatūras grozījumi attiecībā uz dažiem konservētiem augļiem, augļu sulām un ferohromu, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 2793/1999.

(2)

Tādēļ atbilstoši Regulas (EK) Nr. 2793/1999 pielikumu jāgroza attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 2031/2001 un (EK) Nr. 1789/2003 spēkā stāšanās dienu.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

a)

ar kārtas numuru 09.1813:

b)

ar kārtas numuru 09.1821:

c)

ar kārtas numuru 09.1827:

18.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/27

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1565/2004 atver konkursu par auzu eksporta kompensācijas piešķiršanu, kuru izcelsme ir Somijā un Zviedrijā un kuras paredzētas eksportam no Somijas un Zviedrijas uz visām trešām valstīm, izņemot Bulgāriju, Norvēğiju, Rumāniju un Šveici.

(2)

Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus, nav jānosaka maksimālā kompensācija.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

18.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/28

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1401/2002 tika atvērta lobītu rīsu ekvivalentā izteikta tarifa kvota 3 828 tonnas attiecībā uz 2004./2005. gadu.

(2)

Daudzumi, attiecībā uz ko iesniegti pieteikumi, pārsniedz pieejamo daudzumu. Tādējādi jānosaka samazinājuma procenti, kas piemērojami šiem pieprasītajiem daudzumiem,

18.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/29

18.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/31

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 4. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka periodiski, atbilstīgi pasaules tirgū reģistrētajām attīrītās kokvilnas cenām un ņemot vērā vēsturisko attiecību starp neattīrītas kokvilnas reģistrēto cenu un attīrītās kokvilnas aprēķināto cenu. Šo vēsturisko attiecību nosaka 2. panta 2. punkts Komisijas 2001. gada 2. augusta Regulā (EK) Nr. 1591/2001 (3), ar ko grozījumus kokvilnas atbalsta shēmas piemērošanā. Gadījumos, kad cenu pasaules tirgū nav iespējams noteikt šādi, cenu nosaka, pamatojoties uz pēdējo noteikto cenu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 5. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka ražojumam ar noteiktām īpašībām un ņemot vērā visizdevīgākos piedāvājumus un kotācijas pasaules tirgū no tā, ko uzskata par raksturīgu reālajām tirgus tendencēm. Šādā nolūkā ir jāaprēķina vienā vai vairākās Eiropas biržās reģistrētais vidējais piedāvājums un kotācija produktam, kas ir piegādāts CIF Kopienas ostā un nāk no dažādām piegādātājvalstīm, kuras uzskata par svarīgākajām starptautiskajā tirdzniecībā. Tomēr ir paredzēta iespēja mainīt kritērijus attīrītās kokvilnas cenas noteikšanai pasaules tirgū, lai atspoguļotu atšķirības, ko rada piegādātā ražojuma kvalitāte un attiecīgie piedāvājumi un kotācijas. Šī iespēja ir izklāstīta Regulas (EK) Nr. 1591/2001 3. panta 2. punktā.

(3)

Iepriekšminēto kritēriju pielietošana ļauj noteikt neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū atbilstīgi zemāk norādītajam līmenim,

18.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/32

(1)

Ievedmuita labības nozarē ir noteikta ar Regulu (EK) Nr. 1612/2004 (3).

(2)

Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 1. punktā paredzēts, ka gadījumā, ja tās piemērošanas laikā vidējais aprēķinātais ievedmuitas daudzums par 5 EUR/t atšķiras no fiksētās ievedmuitas, tiek piemērota attiecīga korekcija. Šāda atšķirība ir notikusi. Tādēļ jāpielāgo ievedmuita, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1612/2004,

18.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/35

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK produktu, kas satur ģenētiski modificētu organismu vai ģenētiski modificētu organismu kombināciju, laiž tirgū, iepriekš saņemot rakstisku atļauju no dalībvalsts kompetentās iestādes, kurai saskaņā ar minētajā direktīvā paredzēto procedūru ir iesniegts paziņojums par produkta laišanu tirgū.

(2)

Paziņojumu par tāda ģenētiski modificēta kukurūzas produkta (Zea mays L., līnija NK603) laišanu tirgū, ko izmanto tāpat kā pārējo kukurūzu, bet neizmanto kukurūzas audzēšanā, Monsanto S.A. iesniedza Spānijas kompetentajai iestādei, kas to nosūtīja Komisijai unpārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm kopā ar pozitīvu atzinumu.

(3)

Citu dalībvalstu kompetentās iestādes izteica iebildumus pret šā produkta laišanu tirgū.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (2), 2003. gada 25. novembrī pieņēma atzinumu, kurā secināts, ka Zea mays L. līnija NK603 ir tikpat nekaitīga kā parastā kukurūza un tāpēc tās laišana tirgū, lai izmantotu pārtikā, lopbarībā un pārstrādē, nevarētu negatīvi ietekmēt cilvēku vai dzīvnieku veselību, vai vidi šajā kontekstā.

(5)

Izskatot iebildumus saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK, paziņojumā sniegto informāciju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu, nav atklāti iemesli, kas liktu uzskatīt, ka Zea mays L. līnija NK603 laišana tirgū negatīvi ietekmēs cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi.

(6)

Produktam ir jāpiešķir identifikācijas numurs, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1830/2003.

(7)

Uz nejaušām vai tehniski neizbēgamām ģenētiski modificēto organismu pēdām produktos neattiecina marķēšanas un izsekojamības prasības saskaņā ar robežlielumiem, kas noteikti Direktīvā 2001/18/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulā (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (3).

(8)

Ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu, nav iemesla noteikt īpašus nosacījumus attiecībā uz produkta apstrādi vai iesaiņojumu un konkrētu ekosistēmu/vides un/vai ģeogrāfisko apgabalu aizsardzību.

(9)

Pirms produkta laišanas tirgū jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu tā marķēšanu un izsekojamību visos tirgū laišanas posmos, tajā skaitā pārbaudes, kurās izmanto atbilstīgas noteikšanas metodes.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi nav saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2001/18/EK 30. pantu, un tāpēc Komisija ir iesniegusi Padomei šo pasākumu priekšlikumu. Tā kā pēc Direktīvas 2001/18/EK 30. panta 2. punktā paredzētā laikposma beigām Padome nav pieņēmusi ierosinātos pasākumus un nav izteikusi iebildumus saskaņā ar 5. panta 6. punktu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4), Komisijai ir jāpieņem šie pasākumi,

a)

1. kasete:

5-enolpirovilšikimat-3-fosfāta sintetāzes (epsps) gēns, kas iegūts no Agrobacterium sp. celma CP4 (CP4 EPSPS), un kas nodrošina izturību pret glifosātu, kontrolējot ar rīsu aktīna 1 gēna promotoru, terminatora sekvencēm no Agrobacterium tumefaciens un hloroplasta pārneses peptīda sekvenci no Arabidopsis thaliana epsps gēna;

b)

2. kasete:

5-enolpirovilšikimat-3-fosfāta sintetāzes (epsps) gēns, kas iegūts no Agrobacterium sp. celma CP4 (CP4 EPSPS), un kas nodrošina izturību pret glifosātu, kontrolējot ar puķkāpostu mozaīkas vīrusa uzlabotu 35S promotoru, terminatora sekvencēm no Agrobacterium tumefaciens un hloroplasta pārneses peptīda sekvenci no Arabidopsis thaliana epsps gēna.

a)

rakstveida piekrišana ir spēkā 10 gadus;

b)

saskaņā ar 2. panta 2. punktu produkta numurs ir MON-00603-6;

c)

neskarot Direktīvas 2001/18/EK 25. pantu, piekrišanas saņēmējs pēc pieprasījuma kontrolparaugus dara pieejamus kompetentajām iestādēm;

d)

marķējumā vai arī produktam pievienotajā dokumentācijā ir teksts “Šā produkta sastāvā ir ģenētiski modificēti organismi” vai “Šā produkta sastāvā ir ģenētiski modificēta kukurūza”, izņemot, ja citi Kopienas tiesību akti paredz robežlielumu, kura nesasniegšanas gadījumā minētā informācija nav jānorāda;

e)

tā kā produktu nav atļauts laist tirgū kukurūzas audzēšanai, marķējumā vai arī produktam pievienotajā dokumentācijā ir teksts “Nav paredzēts kukurūzas audzēšanai”.

a)

uzraudzības tīkli, jo īpaši uzraudzības plāna 1. tabulā norādītie tīkli, vāc informāciju par produkta vispārējo uzraudzību; un

b)

šie uzraudzības tīkli ir apņēmušies darīt šo informāciju pieejamu piekrišanas saņēmējam līdz dienai, kad saskaņā ar 3. punktu notiek uzraudzības ziņojuma iesniegšana Komisijai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm.