25.8.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 275/1

(1)

Pasākumi, kas pašreiz ir spēkā attiecībā uz dažu dzelzs vai tērauda cauruļu veidgabalu importu ar izcelsmi Taizemē, ir galīgais antidempinga maksājums, kurš sākotnēji tika uzlikts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 584/96 (2), kas grozīta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1592/2000 (3), un pēc pārbaudes saistībā ar pasākumu termiņa izbeigšanos apstiprināts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 964/2003 (4).

(2)

Šim importam piemērojamie pasākumi ietver procentuālo maksājumu, no kura atbrīvoti divi Taizemes ražotāji eksportētāji, kuri uzņēmušies saistības, kas pieņemtas ar Komisijas Lēmumu 96/252/EK (5), kurš grozīts ar Komisijas Lēmumu 2000/453/EK (6).

(3)

Komisija 2001. gada aprīlī vienlaicīgi uzsāka pārbaudi saistībā ar pasākumu termiņa izbeigšanos (7) saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu un oficiālu starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu. Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu veikto pārskatu noslēdza ar Padomes Regulu (EK) Nr. 964/2003, saglabājot esošos pasākumus. Tomēr starpposma pārskats, ko veica saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, palika atklāts, pabeidzot pārbaudi saistībā ar pasākumu termiņa izbeigšanos.

(4)

Komisija 2001. gada aprīlī pēc savas iniciatīvas oficiāli uzsāka starpposma pārskatu, ievērojot pamatregulas 11. panta 3. punktu, lai pārbaudītu pasākumu veida piemērotību attiecībā uz Taizemes izcelsmes importu. Šajā sakarā jāatzīmē, ka ir radušās izpildes problēmas, uzraugot no diviem Taizemes eksportētājiem, proti, “Awaji Sangyo (Thailand) Co., Ltd.” un “TTU Industrial Corp. Ltd.” (“attiecīgie eksportētāji”), pieņemtās saistības, kas ietekmēja pasākumu korektīvās sekas. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju Komisija uzsāka izmeklēšanu, kas attiecās tikai uz pasākumu veidu. Pārskata uzsākšana tika izsludināta vienlaicīgi ar termiņa beigu pārskata uzsākšanu, ar ko apstiprināja esošos pasākumus.

(5)

Komisija par pārskata uzsākšanu oficiāli paziņoja pieteikuma iesniedzējiem Kopienas ražotājiem, ražotājiem eksportētājiem Taizemē, importētājiem/tirgotājiem, izmantotāju nozarēm un visām zināmajām izmantotāju apvienībām, kā arī Taizemes valdības pārstāvjiem. Komisija arī deva tieši iesaistītajām pusēm iespēju rakstiski paust savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausa.

(6)

Pēc tam, kad tika darīti zināmi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu veiktās izmeklēšanas rezultāti, viens no Taizemes ražotājiem eksportētājiem, “Awaji Sangyo (Thailand) Co., Ltd.” (“pieteikuma iesniedzējs”), 2002. gada aprīlī iesniedza pieprasījumu veikt starpposma pārskatu attiecībā uz tam piemērotajiem antidempinga pasākumiem, attiecinot to tikai uz tā dempinga stāvokli, ievērojot pamatregulas 11. panta 3. punktu. Pieprasījumā tika apgalvots, ka apstākļu ilgstošu izmaiņu rezultātā ir ievērojami samazinājusies normālā vērtība, kas savukārt ir samazinājusi vai likvidējusi dempingu, līdz ar to pasākumu piemērošana tā importam pašreizējā līmenī, lai neitralizētu dempingu, vairs nav nepieciešama.

(7)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi starpposma pārskata uzsākšanai, Komisija publicēja paziņojumu par izmeklēšanas uzsākšanu (8) un uzsāka to.

(8)

Komisija oficiāli paziņoja eksportētājas valsts pārstāvjiem un pieteikuma iesniedzējam par starpposma pārskata sākšanu, kas attiecas tikai uz dempingu, un deva visām tieši iesaistītajām pusēm iespēju rakstiski paust savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausa. Komisija arī nosūtīja anketu pieteikuma iesniedzējam.

(9)

Komisija savāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga noteikšanai, un veica pārbaudes apmeklējumu pieteikuma iesniedzēja telpās.

(10)

Izmeklēšana attiecībā uz dempingu aptvēra periodu no 2001. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim (še turpmāk “izmeklēšanas periods” jeb “IP”).

(11)

Attiecīgais produkts, kam piemēroja starpposma pārskatu, ir tāds pats kā iepriekšējās izmeklēšanās aplūkotais produkts, proti, daži cauruļu veidgabali (izņemot lietos cauruļu piederumus, atlokus un veidgabalus ar vītnēm), no dzelzs un tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu), kuru lielākais ārējais diametrs nepārsniedz 609,6 mm un kuri paredzēti sadurmetināšanai vai izmantošanai citiem mērķiem (“attiecīgais produkts” vai “cauruļu veidgabali”), ar izcelsmi Taizemē. Tos pašreiz klasificē ar KN kodiem ex 7307 93 11 (TARIC kods 7307931199), ex 7307 93 19 (TARIC kods 7307931999), ex 7307 99 30 (TARIC kods 7307993098) un ex 7307 99 90 (TARIC kods 7307999098).

(12)

Līdzīgi kā iepriekšējās izmeklēšanās, arī šajās izmeklēšanās ir atklājies, ka Taizemē ražotiem un vietēja tirgū pārdotiem un/vai uz Kopienu eksportētiem dzelzs vai tērauda cauruļu veidgabaliem ir tādas pašas galvenās fiziskās un ķīmiskās īpašības, kā tiem cauruļu veidgabaliem, ko Kopienā pārdod Kopienas ražotāji, un tādēļ tos uzskata par līdzīgiem produktiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(13)

Ciktāl tas attiecas uz normālās vērtības noteikšanu, vispirms tika konstatēts, vai pieteikuma iesniedzēja kopējie pārdošanas apjomi vietējā tirgū ir reprezentatīvi, salīdzinot ar kopējo eksporta pārdošanas apjomu uz Kopienu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu tika konstatēts, ka tā tas ir, jo pieteikuma iesniedzēja pārdošanas apjoms vietējā tirgū veidoja vismaz 5 % no tā kopējā eksporta pārdošanas apjoma Kopienai.

(14)

Pēc tam pārbaudīja, vai pieteikuma iesniedzēja pārdošanas apjomi vietējā tirgū ir pietiekami reprezentatīvi katram produktu veidam, ko eksportēja uz Kopienu. Uzskatīja, ka tā tas ir, ja IP laikā viena produkta veida kopējie pārdošanas apjomi vietējā tirgū veidoja 5 % vai vairāk no tā paša produkta veida apjomiem, kas eksportēti uz Kopienu. Pamatojoties uz šo, konstatēja, ka pārdošanas apjomi vietējā tirgū ir reprezentatīvi visiem uz Kopienu eksportētajiem produktu veidiem, izņemot vienu.

(15)

Tika arī pārbaudīts, vai katra produkta veida pārdošanas apjomus vietējā tirgū var uzskatīt par tādiem, kas īstenoti parastā tirdzniecības apritē, nosakot attiecīgā veida rentablās pārdošanas īpatsvaru neatkarīgiem klientiem. Ja tā produkta veida pārdošanas apjomi, ko pārdod par neto realizācijas cenu, kas vienāda vai lielāka par aprēķinātajām ražošanas izmaksām, sastādīja 80 % vai vairāk no minētā veida kopējā pārdošanas apjoma un ja minētā veida vidējā svērtā cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu vietējā tirgū, kuru aprēķina kā vidējo svērto cenu no visa attiecīgā produkta veida pārdošanas apjoma cenām vietējā tirgū IP laikā – neatkarīgi no tā, vai minētā pārdošana bijusi rentabla, vai nē. Ja produkta veida rentablās pārdošanas apjoms bijis 80 % vai mazāk, bet vismaz 10 % no kopējā pārdošanas apjoma, normālās vērtības pamatā bija faktiskā cena vietējā tirgū, ko aprēķina kā tikai minētā veida vidējo svērto rentablajam pārdošanas apjomam vietējā tirgū.

(16)

Ja kāda veidgabalu veida rentablās pārdošanas apjoms veidoja mazāk nekā 10 % no minētā veida kopējā pārdošanas apjoma vietējā tirgū, tika uzskatīts, ka šo konkrēto veidu nepārdod pietiekamos daudzumos, lai cena vietējā tirgū nodrošinātu pietiekamu pamatu normālās vērtības noteikšanai.

(17)

Ikreiz, kad konkrētam produkta veidam, kuru pārdod pieteikuma iesniedzējs, normālās vērtības noteikšanai nevarēja izmantot vietējā tirgus cenu, bija jāizmanto cita metode. Šajā sakarā, ja nebija citu ražotāju eksportētāju un nevienas citas pienācīgas metodes, izmantoja salikto normālo vērtību.

(18)

Visos gadījumos, kad tika izmantota saliktā normālā vērtība, un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu normālā vērtība tika veidota, eksportēto veidu ražošanas izmaksām, kuras vajadzības gadījumā tika koriģētas, pieskaitot pienācīgu tirdzniecības, vispārējo un administratīvo izmaksu (TV un A izmaksu) summu un saprātīgu peļņas normu. Šajā nolūkā Komisija pārbaudīja, vai ražotāja eksportētāja TV un A izmaksas un peļņu vietējā tirgū veido ticami dati. Faktiskās TV un A izmaksas vietējā tirgū uzskatīja par ticamām, jo attiecīgā uzņēmuma pārdošanas apjomu vietējā tirgū varēja uzskatīt par reprezentatīvu. Peļņas normu vietējā tirgū noteica, pamatojoties uz pārdošanas apjomu vietējā tirgū, kas panākts parastā tirdzniecības apritē.

(19)

Tā kā viss attiecīgā produkta eksporta apjoms tika tieši pārdots neatkarīgam klientam Kopienā, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz cenām, kas tika faktiski samaksātas vai bija jāmaksā, veicot eksporta pārdošanu Kopienai.

(20)

Lai panāktu taisnīgu salīdzinājumu katram veidam pēc ražotāja cenas un tajā pašā tirdzniecības līmenī, pienācīgi tika ņemtas vērā atšķirības, kuras, kā tika apgalvots un pierādīts, ietekmēja cenu salīdzināmību eksporta cenas un normālās vērtības starpā. Šīs korekcijas tika izdarītas attiecībā uz ievedmuitu, atlaidēm, transporta, apdrošināšanas un kravas apstrādes izmaksām, iepakošanu, kredītiem un komisijas naudu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu.

(21)

Lai aprēķinātu dempinga starpību, Komisija salīdzināja vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto cenu eksportam uz Kopienu.

(22)

Salīdzinājuma gaitā, kā aprakstīts iepriekš, tika konstatēts dempings attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju. Konstatētā dempinga starpība, izteikta procentos no kopējās CIF vērtības uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, bija 7,4 %.

(23)

Saskaņā ar Komisijas parasto praksi tika pārbaudīts, vai var pamatoti uzskatīt, ka apstākļu izmaiņas ir ilglaicīgas.

(24)

Tika konstatēts, ka nav iemesla uzskatīt, ka pārdošanas cenas vietējā tirgū un normālā vērtība tuvākajā laikā nesaglabāsies stabila.

(25)

Komisija pārbaudīja eksporta cenu iespējamo attīstību zemākas maksājuma likmes piemērošanas rezultātā. Šajā sakarā tika uzskatīts, ka saistības, kuras tika pieņemtas saskaņā ar sākotnējo procedūru, ierobežo pieteikuma iesniedzēja pārdošanas iespējas Kopienas tirgū. Kā minēts tālāk 35. apsvērumā, tika konstatēts, ka šis saistību veids vairs nav piemērots. Sakarā ar to tika pārbaudīts, vai zemāku maksājumu piemērošana eksportam varētu ievērojami palielināt pieteikuma iesniedzēja ražotā attiecīgā produkta importu Kopienā.

(26)

Izmeklēšanā atklājās, ka pieteikuma iesniedzēja ražošanas jauda kopš sākotnējā izmeklēšanas perioda ir palielinājusies ievērojami un pēdējos trijos gados – mazākā apmērā, savukārt tā ražošanas jaudas izmantojums ir saglabājies tuvu 100 % līmenim.

(27)

Tomēr izmeklēšanā arī atklājās, ka uzņēmums lielāko daļu produkcijas eksportē uz vispāratzītiem citu trešo valstu tirgiem. Pieteikuma iesniedzējs tiešām IP laikā eksportēja vairāk nekā 90 % no saražotā attiecīgā produkta apjoma, gandrīz pilnībā uz citām trešām valstīm. Kopš sākotnējā izmeklēšanas perioda eksports uz citām trešām valstīm trīskāršojās un pēdējos trijos gados turpināja pieaugt. Tika arī konstatēts, ka cenas eksportam uz trešām valstīm bija apmēram par 25 % augstākas nekā eksportam uz EK.

(28)

Tā kā pieteikuma iesniedzējam nav daudz liekas jaudas, kuru varētu izmantot, lai palielinātu pārdošanas apjomus Kopienai, ja tiktu samazināts antidempinga pasākumu līmenis, iepriekš minētos secinājumus, tostarp tos, kuri attiecas uz eksportu uz trešām valstīm un jo īpaši uz eksporta cenām šīm valstīm, uzskata par pierādījumiem tam, ka tuvākajā laikā nav iespējama importa par dempinga cenām atkārtošanās līmenī, kas līdzīgs iepriekšējā izmeklēšanā konstatētajam.

(29)

Rezultātā tiek secināts, ka apstākļu maiņa, jo īpaši ievērojami samazinātā normālā vērtība, ir ilglaicīga. Tālab, ņemot vērā samazināto dempinga līmeni, uzskata par lietderīgu grozīt pasākumus tiktāl, ciktāl tie attiecas uz pieteikuma iesniedzēju.

(30)

Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu antidempinga maksājuma summa nedrīkst pārsniegt konstatēto dempinga starpību, bet tai jābūt mazākai nekā šī starpība, ja šāds mazāks maksājuma līmenis būtu pietiekams, lai likvidētu Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tā kā maksājuma summa pieteikuma iesniedzējam bija aprēķināta, pamatojoties uz dempinga starpību, maksājums jākoriģē atbilstoši šajā izmeklēšanā konstatētajai zemākai dempinga starpībai, proti, 7,4 %.

(31)

No iepriekš minētā izriet, ka attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju jāgroza antidempinga maksājums, kas sākotnēji tika uzlikts ar Regulu (EK) Nr. 584/96 un apstiprināts ar Regulu (EK) Nr. 964/2003.

(32)

Ieinteresētās puses tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kuri bija pamatā nodomam ieteikt grozīt ar Regulu (EK) Nr. 964/2003 uzlikto antidempinga maksājumu attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju.

(33)

Saistības, kuras sākotnēji uzņēmās abi attiecīgie eksportētāji, pēc būtības bija kvantitatīvas saistības, saskaņā ar kurām uzņēmumi apņēmās nodrošināt to, ka to veiktais eksports uz Kopienu notiek, ievērojot maksimālo kopapjomu.

(34)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu saistību mērķis ir novērst importa par dempinga cenām kaitējumu izraisošo ietekmi, ko var panākt, ja eksportētājs paceļ cenas vai izbeidz veikt eksportu par dempinga cenām. Izmeklēšanā ir atklājies, ka tāda veida saistības, kas sākotnēji tika pieņemtas šajā gadījumā 1996. gadā un kas vienkārši ierobežoja importa daudzumu Kopienā, nepacēla cenas līdz līmenim, kas nenodara kaitējumu, un tādējādi neatjaunoja godīgu tirdzniecību Kopienas tirgū. Tālab šajā gadījumā saistības pašreizējā veidā neuzskata par atbilstīgu un efektīvu līdzekli, lai likvidētu dempinga kaitējumu izraisošo ietekmi. Turklāt Komisija nevar efektīvi kontrolēt to, vai attiecīgā produkta eksportētie daudzumi nepārsniedz saistībās noteiktās robežas.

(35)

Tālab tika secināts, ka spēkā esošās saistības vairs nav piemērotas.

(36)

Ieinteresētās puses tika informētas par visiem būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas bija šā secinājuma pamatā.

(37)

Antidempinga pasākumi, kas piemērojami dažu dzelzs vai tērauda cauruļu veidgabalu importam ar izcelsmi, cita starpā, Taizemē, kā apstiprināts ar Regulu (EK) Nr. 964/2003, būtu jāgroza attiecībā uz i) pieteikuma iesniedzēju, ņemot vērā izmeklēšanā atklāto zemāko dempinga starpību, un ii) attiecīgajiem eksportētājiem, ņemot vērā starpposma pārskata, kas attiecās tikai uz pasākumu veidu, rezultātus,

25.8.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 275/6

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

25.8.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 275/8

(1)

Ekonomiskie apstākļi mājputnu gaļas tirgū ir dažādi un mainīgi. Tāpēc ir jāprecizē apstākļi, kādos par šīs nozares produktiem piešķir eksporta kompensācijas.

(2)

Lai straujāk sasniegtu tās metodes pielāgošanas mērķus, ar kuru piešķir daudzumus, ko iespējams eksportēt, saņemot kompensāciju, kā arī efektīvāk izmantotu Regulas (EEK) Nr. 2777/75 8. panta 2. punktā minētos pieejamos līdzekļus, ir jāpaplašina Komisijas Regulas (EK) Nr. 633/2004 (2) 3. panta 4. punktā paredzētie apstākļi, kuros Komisija var veikt pasākumus, lai ierobežotu izvešanas atļauju izsniegšanu vai izvešanas atļauju pieteikumu iesniegšanu apsvēršanas laikā, kas paredzēts pēc pieteikumu iesniegšanas.

(3)

Ir jāparedz arī tas, kādos apstākļos šos pasākumus var veikt atkarībā no galamērķa.

(4)

Ir attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 633/2004.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Minētā panta 4. punktu aizstāj ar šo:

“4.   Ja, izsniedzot izvešanas atļaujas, tiek pārsniegti vai varētu tikt pārsniegti pieejamie budžeta līdzekļi vai tiek izsmelts maksimālais daudzums, ko var attiecīgajā laikposmā eksportēt, saņemot kompensāciju, ievērojot Regulas (EEK) Nr. 2777/75 8. panta 11. punktā norādītos ierobežojumus, vai gadījumos, kad šī izsniegšana neļautu turpināt izvešanu atlikušajā laikposmā, Komisija var:

Izvešanas atļauju pieteikumi, kas iesniegti apturēšanas laikposmā, ir nederīgi.

Pirmajā apakšpunktā paredzētos pasākumus var veikt vai diferencēt atkarībā no produkta kategorijas un galamērķa.”.

2)

Pievieno šādu 4.a punktu:

“4 a.   Minētajā 4. punktā paredzētos pasākumus var noteikt arī tad, ja izvešanas atļauju pieteikumi attiecas uz daudzumiem, kas pārsniedz vai var pārsniegt parastos apgrozībā laižamos daudzumus vienam galamērķim, un pieprasīto atļauju izsniegšana radītu spekulācijas risku, uzņēmēju konkurences traucējumus, attiecīgās tirdzniecības traucējumus vai nekārtības Kopienas tirgū.”.

25.8.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 275/10

(1)

Sakarā ar putnu gripas parādīšanos atsevišķos ražošanas reģionos Beļģijā, ar Komisijas 2003. gada 25. aprīļa Lēmumu 2003/289/EK par aizsardzības pasākumiem attiecībā uz putnu gripu Beļģijā (2) šajā dalībvalstī tika pieņemti veterinārie un tirdzniecības izrobežojumi. Sekojoši, perēšanai paredzēto olu pārvadāšana un tirdzniecība Beļģijā uz laiku tika aizliegta.

(2)

Perēšanai paredzēto olu brīvas pārvadāšanas ierobežojumi, kas izpaudās kā veterināru pasākumu piemērošana, radīja risku nopietni aizkavēt perēšanai paredzēto olu tirgu Beļģijā. Beļģijas iestādes pieņēma tirgus atbalsta pasākumus, kas piemērojami ierobežotam laika posmam un attiecībā uz perēšanai paredzētajām olām. Šie pasākumi paredzēja iespēju perēšanai paredzētās olas, kuru nodošana inkubācijai vairs nebija iespējama, izmantot olu produkcijas pārstrādē.

(3)

Šie pasākumi deva pozitīvu risinājumu attiecībā uz perēšanai paredzēto olu tirgu un olu tirgu vispār. Tādējādi ir pamats piemērot izņēmuma pasākumus tirgus atbalstam Regulas (EKK) Nr. 2771/75 14. panta izpratnē un sniegt palīdzību, kas ļautu kompensēt daļu ekonomisko zaudējumu, kas radušies līdz ar perēšanai paredzēto olu pārstrādi olu produkcijā.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komitejas atzinumu,

—

0,097 eiro par perēšanai paredzēto olu šķirnei “gaļas vistas”, kas piešķirami kopējam maksimālajam daudzumam 5 372 000 gab.,

—

0,081 eiro par perēšanai paredzēto olu šķirnei “dējējvistas”, kas piešķirami kopējam maksimālajam daudzumam 314 000 gab.,

—

0,265 eiro par perēšanai paredzēto olu šķirnei “pavairošanas vistas”, kas piešķirami kopējam maksimālajam daudzumam 99 000 gab.

25.8.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 275/11

(1)

Jūrasmēļu kvotas 2004. gadam paredzētas Padomes 2003. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 2287/2003, ar kuru 2004. gadam nosaka zvejas iespējas un ar to saistītos nosacījumus attiecībā uz dažu zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, ko piemēro Kopienas ūdeņos un Kopienas kuģiem tajos ūdeņos, kur noteikti nozvejas ierobežojumi (2).

(2)

Lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti noteikumi, kas attiecas uz kvotām pakļautu krājumu nozvejas daudzuma ierobežojumiem, Komisijai jānosaka datums, kurā tiktu uzskatīts, ka ar dalībvalsts karogu kuģojoši kuģi savā nozvejā ir iztērējuši piešķirto kvotu.

(3)

Saskaņā ar Komisijai paziņoto informāciju jūrasmēļu nozveja ICES Skageraka, Kategata III b, c, d zonas ūdeņos (EK ūdeņi), ko veic ar Zviedrijas karogu kuģojoši vai Zviedrijā reģistrēti kuģi, ir sasniegusi 2004. gadam noteikto kvotu. Zviedrija no 2004. gada 9. aprīļa ir aizliegusi šo krājumu nozveju. Tādēļ jāņem vērā šis datums,

25.8.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 275/12

(1)

Padomes 2003. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 2287/2003, ar ko attiecībā uz atsevišķiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām nosaka zvejas iespējas 2004. gadam, kā arī ar tām saistītos nosacījumus, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un Kopienas kuģiem ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi, paredz parasto ziemeļgarneļu nozvejas kvotas 2004. gadam (2).

(2)

Lai nodrošinātu to attiecīgo noteikumu ievērošanu, kas saistīti ar kvantitatīvajiem ierobežojumiem nozvejā no krājumiem, uz ko attiecas kvotas, Komisijai jānosaka datums, no kura uzskata, ka zvejas kuģi, kas peld ar kādas dalībvalsts karogu, ir izsmēluši piešķirtās nozvejas kvotas.

(3)

Saskaņā ar Komisijai paziņoto informāciju Norvēģijas ūdeņos parasto ziemeļgarneļu nozveja uz dienvidiem no 62° 00' ziemeļu platuma, ko veic kuģi, kas peld ar Zviedrijas karogu vai ir reģistrēti Zviedrijā, sasniegusi 2004. gadam piešķirto kvotu apjomu. Zviedrija aizliegusi zvejot no šiem krājumiem no 2004. gada 7. maija. Minētais datums jānosaka arī ar šo regulu,

25.8.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 275/13

(1)

Jūras zeltplekstes kvotas 2004. gadam paredzētas Padomes 2003. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 2287/2003, ar kuru 2004. gadam nosaka zvejas iespējas un ar to saistītos nosacījumus attiecībā uz dažu zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, ko piemēro Kopienas ūdeņos un Kopienas kuģiem tajos ūdeņos, kur noteikti nozvejas ierobežojumi (2).

(2)

Lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti noteikumi, kas attiecas uz kvotām pakļautu krājumu nozvejas daudzuma ierobežojumiem, Komisijai jānosaka datums, kurā tiktu uzskatīts, ka ar dalībvalsts karogu kuģojoši kuģi savā nozvejā ir iztērējuši piešķirto kvotu.

(3)

Saskaņā ar Komisijai paziņoto informāciju jūras zeltplekstes nozveja ICES VII f-g zonas ūdeņos, ko veic ar Beļģijas karogu kuģojoši vai Beļģijā reģistrēti kuģi, ir sasniegusi 2004. gadam noteikto kvotu. Beļģija no 2004. gada 17. jūlija ir aizliegusi šo krājumu nozveju. Tādēļ jāņem vērā šis datums,

25.8.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 275/14

(1)

Komisijai sūtot nacionālo kompetento iestāžu datus, tika pieļauta kļūda datos par importa licenču pieteikumiem, kas tika iesniegti 2004. gada jūlijā attiecībā uz tarifu kvotu 09.4593, kas tika atvērta ar Regulu (EK) Nr. 2535/2001.

(2)

Tāpēc jāgroza Komisijas regulas Nr. 1347/2004 (3) pielikums I.A, ar ko nosaka apmēru, kādā var pieņemt importa atļauju pieteikumus atbilstīgi šīm tarifu kvotām.

(3)

Ņemot vērā, ka Regula (EK) Nr. 1347/2004 tiek piemērota no 2004. gada 24. jūlija, jāparedz, ka šī regula tiktu piemērota no tā paša datuma,

25.8.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 275/15

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 584/96 (2) uzlika galīgo antidempinga maksājumu noteiktu dzelzs un tērauda cauruļu savienotājelementu importam ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā, Horvātijā un Taizemē, kā pēdējoreiz apstiprināts ar Regulu (EK) Nr. 964/2003 (3). Šim importam piemērojamie pasākumi ietver procentuālo nodokli, no kura atbrīvoti divi Taizemes ražotāji eksportētāji, kuri uzņēmušies saistības, kas pieņemtas ar Komisijas Lēmumu 96/252/EK (4).

(2)

Komisija 2001. gada aprīlī oficiāli uzsāka starpposma pārskatu, lai pārbaudītu pasākumu veida piemērotību Taizemes izcelsmes importam (5). Pārskats tika uzsākts, pamatojoties uz to, ka bija radušās izpildes problēmas, uzraugot saistības, kas bija tikušas pieņemtas no diviem Taizemes eksportētājiem, proti, “Awaji Sangyo (Thailand) Co., Ltd” un “TTU Industrial Corp. Ltd”. Tika veikta izmeklēšana līdz ar pārbaudi saistībā ar termiņa izbeigšanos, ko pabeidza ar Padomes Regulu (EK) Nr. 964/2003.

(3)

Pamatojoties uz šīs izmeklēšanas rezultātiem, kā paskaidrots Padomes Regulas (EK) Nr. 1496/2004 (6) 33., 34. un 35. apsvērumā, tiek secināts, ka spēkā esošo pasākumu veids vairs nav piemērots, tā kā saistības to pašreizējā veidā nav uzskatāmas par piemērotu un efektīvu līdzekli dempinga kaitējošās ietekmes izskaušanai.

(4)

Tālab, kā arī saskaņā ar attiecīgo saistību atbilstošajām klauzulām, kas Komisijai ļauj vienpusēji atcelt piekrišanu šādām saistībām, Komisija ir nolēmusi atcelt piekrišanu saistībām, ko piedāvā “Awaji Sangyo (Thailand) Co., Ltd” un “TTU Industrial Corp., Ltd”.

(5)

Attiecīgie eksportētāji tika informēti par Komisijas secinājumiem, un tiem tika dota iespēja izteikt savas piezīmes. To piezīmes tika ņemtas vērā, un secinājumi vajadzības gadījumā tika attiecīgi grozīti. Abas sabiedrības tika aicinātas piedāvāt pārskatītas cenu saistības, kurās, cita starpā, būtu jāievēro minimālās importa cenas. Tomēr Komisija nevienu piedāvājumu nav saņēmusi.

(6)

No iepriekš minētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. punktā paredzēto ir jāatceļ saistības, kas pieņemtas ar Komisijas Lēmumu 96/252/EK, attiecībā uz abām Taizemes sabiedrībām.

(7)

Paralēli šim lēmumam Padome ar Regulu (EK) Nr. 1496/2004 ir grozījusi Regulu (EK) Nr. 964/2003, ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus noteiktu dzelzs vai tērauda cauruļu savienotājelementu importam, kuru izcelsme ir, cita starpā, Taizemē, un uzlikusi galīgo procentuālo antidempinga maksājumu šo produktu, ko ražojušas attiecīgās sabiedrības, importam,

Svītro atsauci uz “Awaji Sangyo (Thailand) Co. Ltd”, Samutprakarn un uz “TTU Industrial Corp. Ltd”, Bangkok.

25.8.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 275/17

(1)

Komisija 2001. gada 25. jūlijā (1) apstiprinātajā Baltajā grāmatā par Eiropas vadību ir apņēmusies paplašināt iedzīvotāju un organizāciju dalību Eiropas Savienības politiku izstrādē, lai nodrošinātu pilsoņu un organizāciju lielāku dalību Eiropas politikas izstrādē un piemērošanā.

(2)

Komisija 2002. gada 11. decembrī (2) ir pieņēmusi arī paziņojumu par galvenajiem principiem un minimālajām normām, kas piemērojamas Komisijas sāktajām konsultācijām ar ieinteresētajām pusēm, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju Komisijas dienestu kopumam konsultāciju procesā un padarītu sarunas pārredzamākas.

(3)

Komisijai ir jāinformē un jākonsultē patērētāji, kā arī attiecīgās sociālekonomiskās aprindas jautājumos, kas saistīti ar pārtikas preču marķēšanu un izskatu, dzīvnieku barību, pārtikas preču un dzīvnieku pārtikas uzraudzību, cilvēku pārtiku, saistībā ar pārtikas likumdošanu, dzīvnieku veselību un labklājību, kā arī augu veselību.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (3), noteikts, ka, sagatavojot, novērtējot un pārskatot pārtikas tiesību aktus, jāveic atklātas un pārredzamas konsultācijas ar pilsoņiem vai nu tieši, vai ar pārstāvju organizāciju starpniecību, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams jautājuma steidzamības dēļ.

(5)

Komisijas 2000. gada 12. janvārī (4) pieņemtajā Baltajā grāmatā par pārtikas nekaitīgumu paredzēta padomdevējas grupas izveide un esošo padomdevēju komiteju reorganizācija (81. pasākums).

(6)

Ar Komisijas Lēmumu 80/1073/EEK izveidota Pārtikas preču padomdevēja komiteja (5).

(7)

Ar Komisijas Lēmumu 98/235/EK (6) izveidotas citas padomdevējas komitejas kopējās lauksaimniecības politikas jomā.

(8)

Pieredze rāda, ka ir vajadzība pārgrupēt un reorganizēt dažādās jau pastāvošās padomdevējas komitejas, kuras ir saistītas ar pārtikas apriti, augu un dzīvnieku veselību, lai uzlabotu to darbību.

(9)

Ir svarīgi izveidot pastāvīgas sistēmas, ar kuru palīdzību var apspriesties ar iedzīvotājiem Eiropas līmenī par izstrādes, novērtēšanas un pārskatīšanas procesā esošiem Kopienas pārtikas tiesību aktiem.

(10)

Ņemot vērā nepieciešamību izveidot visaptverošu pieeju pārtikas apritei, augu un dzīvnieku veselību, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību, ir svarīgi konsultāciju sistēmas darbības laukā iekļaut jautājumu kopumu, kas saistīts ar pārtikas tiesību aktiem, tostarp pārtikas preču un dzīvnieku barības marķējumu un izskatu, cilvēku pārtikas nekaitīgumu saistībā ar pārtikas tiesību aktiem, dzīvnieku veselību un labturību, dažādiem augu veselības aspektiem, piemēram, augu aizsardzību, fitofarmaceitiskiem produktiem un to atkritumiem, kā arī sēklu un pavairošanas materiālu tirdzniecības apstākļiem, tostarp bioloģisko dažādību, un attiecīgās rūpnieciskās īpašumtiesības.

(11)

Ņemot vērā minētās konsultāciju jomas plašo mērogu, kas ieinteresēto pušu lielo skaitu, pastāvīgās konsultāciju sistēmas spēs efektīvi darboties tad, ja apspriešanās ar iedzīvotājiem notiks ar pārtikas aprites, Eiropas līmeņa augu un dzīvnieku veselības interešu pārstāvju organizāciju starpniecību, protams, neizslēdzot iespēju, ka iedzīvotāji vienmēr var saņemt arī tiešas konsultācijas.

(12)

Attiecīgās sociālekonomiskās aprindas, tostarp dalībvalstu patērētāju biedrības, ir izveidojušas Eiropas Savienības līmeņa organizācijas, kuru mērķis ir nodrošināt ar pārtikas apriti un augu un dzīvnieku veselību saistīto interešu pārstāvību Eiropas līmenī.

(13)

Konsultāciju sistēmas darbspējai vajadzīga tieša Komisijas un pārstāvju kontaktēšanās Eiropas līmenī, t.i., padomdevējas grupas strukturēto sanāksmju laikā, apspriežot Komisijas darba programmu pārtikas nozarē.

(14)

Organizatorisku iemeslu pēc padomdevējai grupai nevajadzētu būt pārāk lielai, tomēr tai jāgarantē adekvāta pārtikas aprites un augu un dzīvnieku veselības interešu pārstāvība. Ar grupu īpaši konsultējas ar Komisijas darba programmu saistītos jautājumos, tāpēc ir būtiski piesaistīt tās pārstāvju organizācijas, kuras Eiropas līmenī spēj vislabāk aizstāvēt vispārīgās ar pārtikas apriti un augu un dzīvnieku veselību saistītās intereses.

(15)

Lai nodrošinātu grupas darba efektivitāti un pārskatāmību, tās sanāksmes jārīko tā, lai tās varētu vajadzības gadījumā paplašināt, ļaujot piedalīties citām ieinteresētām personām vai institūcijām.

(16)

Skaidrības labad jāatceļ Lēmums 80/1073/EEK,

—

pārtikas preču un dzīvnieku barības nekaitīgums,

—

pārtikas preču un dzīvnieku barības marķējums un izskats,

—

cilvēku uzturs saistībā ar pārtikas tiesību aktiem,

—

dzīvnieku veselība un labturība,

—

jautājumi, kas saistīti ar augu aizsardzību, fitofarmaceitiskiem produktiem un to atkritumiem, kā arī sēklu un pavairošanas materiālu tirdzniecības apstākļiem, tostarp bioloģisko dažādību, un attiecīgās rūpnieciskās īpašumtiesības.

25.8.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 275/20

(1)

Putnu gripa ir ļoti lipīga mājputnu un putnu vīrusu slimība, kas var iegūt epizootisku raksturu, nopietni apdraudot dzīvnieku un sabiedrības veselību un strauji samazinot putnkopības nozares rentabilitāti.

(2)

Pastāv risks, ka slimības ierosinātāju var ievazāt ar starptautisko dzīvo mājputnu un putnu tirdzniecību.

(3)

Dienvidāfrikas Republika 2004. gada 6. augustā ir apstiprinājusi divus īpaši patogēnas putnu gripas uzliesmojumus skrējējputnu ganāmpulkos Austrumu raga provincē.

(4)

Konstatētās putnu gripas vīrusa celms pieder apakštipam H5N2, un tāpēc tas atšķiras no celma, kas patlaban izraisa epidēmiju Āzijā. Saskaņā ar pašreizējām atziņām šis apakštips rada sabiedrības veselībai mazākus draudus nekā Āzijā cirkulējošais H5N1 vīrusa apakštipa celms.

(5)

Šobrīd no Dienvidāfrikas Republikas mājputniem un mājputnu gaļas produktiem uz Kopienu atļauts eksportēt tikai dzīvus skrējējputnus un to inkubējamās olas, svaigu skrējējputnu gaļu un gaļas produktus/gaļas izstrādājumus, kuros ir skrējējputnu gaļa, kā arī putnus, kas nav mājputni.

(6)

Dienvidāfrikas Republikas kompetentās iestādes pārtraukušas izsniegt apliecības dzīvu skrējējputnu, to gaļas un dažu gaļas produktu eksportam uz ES no 2004. gada 6. augusta, kamēr situācija neuzlabosies.

(7)

Ņemot vērā apdraudējumu, ko dzīvnieku veselībai rada slimības ievazāšana Kopienā, saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2004/594/EK (3) no 2004. gada 10. augusta no Dienvidāfrikas Republikas apturēts dzīvu skrējējputnu un šo sugu inkubējamo olu, svaigas skrējējputnu gaļas, kā arī tādu gaļas izstrādājumu un gaļas produktu imports, kuri sastāv no šo sugu gaļas vai to satur, vai iegūta no putniem, kuri nokauti pēc 2004. gada 16. jūlija.

(8)

Saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2000/666/EK (4) putnu, kas nav mājputni, ievešana atļauta no visām OIE (Pasaules dzīvnieku veselības organizācija) dalībvalstīm, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas izcelsmes valsts dzīvnieku veselības garantijas un dalībvalstu stingrie pēcievešanas karantīnas pasākumi.

(9)

Lai tomēr izvairītos no jebkura iespējamā slimības parādīšanās riska dalībvalstu karantīnas punktos, kā papildu pasākums ar Lēmumu 2004/594/EK ir apturēts arī to putnu imports no Dienvidāfrikas Republikas, kas nav mājputni, ieskaitot lolojumputnus, kuri ir kopā ar saviem saimniekiem.

(10)

Ar Komisijas Lēmumu 97/222/EK (5) izstrādāts to trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis drīkst atļaut importēt gaļas produktus un noteikt apstrādes režīmus, lai novērstu slimību pārnešanas risku ar minētiem produktiem. Produktam piemērojamā apstrāde ir atkarīga no izcelsmes valsts veselības stāvokļa saistībā ar sugām, no kurām iegūta gaļa, lai izvairītos no nevajadzīga sloga tirdzniecībai, ir jāatļauj importēt Dienvidāfrikas Republikas izcelsmes skrējējputnu gaļas produktus, kuri pilnībā apstrādāti 70 °C temperatūrā.

(11)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (6) pašreiz ir atļauts ievest neapstrādātas putnu medību trofejas, kuru izcelsmes valsts ir Dienvidāfrikas Republika. Ņemot vērā pašreizējo putnu gripas situāciju, šāda ievešana jāpārtrauc, lai novērstu jebkādu risku minēto slimību ievazāt Kopienā.

(12)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002 pašreiz atļauts ievest neapstrādātas spalvas un spalvu daļas, kuru izcelsmes valsts ir Dienvidāfrikas Republika. Ņemot vērā pašreizējo putnu gripas situāciju, šāda ievešana jāpārtrauc, lai novērstu jebkādu risku minēto slimību ievazāt Kopienā. Spalvu ievešanu tomēr var atļaut, ja produkcijai pievienots tirdzniecības dokuments, kas apliecina, ka spalvas ir attiecīgi apstrādātas.

(13)

Sanitārās kontroles pasākumi, kas piemērojami izejvielām, kuras izmanto dzīvnieku barības un farmaceitisko vai tehnisko produktu ražošanai, ļauj no šā lēmuma darbības jomas izslēgt šādu produktu uzraudzītu importu.

(14)

Tāpēc aizsardzības pasākumi, kas piemērojami visai Dienvidāfrikas Republikas teritorijai, jāpagarina un Lēmums 2004/594/EK jāatceļ.

(15)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

—

skrējējputnus un to sugu inkubējamās olas,

—

putnus, kas nav mājputni, ieskaitot lolojumputnus, kuri ir kopā ar saviem saimniekiem.

—

svaigu skrējējputnu gaļu,

—

gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kuros ir minēto sugu putnu gaļa,

—

neapstrādātas jebkādu putnu medību trofejas,

—

neapstrādātas spalvas un spalvu daļas.