10.8.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 263/3

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1427/2004

(2004. gada 9. augusts),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1622/2000, kas nosaka konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju ieviešanai un kas izveido Kopienas vīndarības prakses un procesu kodeksu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 46. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās aktu grozīja Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikuma 4.d) punktu, paredzot izmantot vīna liešanu uz nogulsnēm, vīnogu čagām vai presētas Asu masas, ja šādus paņēmienus tradicionāli izmanto “Tokaji fordítás” un “Tokaji máslás” ražošanai Ungārijā, Tokajas reģionā, saskaņā ar nosacījumiem, kuri jāparedz. Tādēļ ir jāparedz šie nosacījumi un paziņošanas kārtība, ja dalībvalsts plāno minētos nosacījumus grozīt.

(2)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1622/2000 (2) III pielikuma A daļā ir uzskaitītas vīnogu šķirnes, no kurām iegūst vīnogu misu vai rūgstošu vīnogu misu, ko var izmantot, lai izveidotu “mucu” kvalitatīvu aromātisko dzirkstošo vīnu un noteiktā reģionā ražotu kvalitatīvu aromātisko dzirkstošo vīnu sagatavošanai. Šis saraksts ir jāgroza, iekļaujot tajā vīnogu šķirnes, ko audzē Čehijā, Ungārijā un Slovākijā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma A daļas 1. punktā ir noteikti sēra dioksīda satura ierobežojumi. Atkāpes no šiem ierobežojumiem ir uzskaitītas minētās regulas V pielikuma A daļas 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 1622/2000 XII pielikumā. Regulas (EK) Nr. 1622/2000 XII pielikums ir jāgroza Čehijas un Slovākijas pievienošanās dēļ.

(4)

Dažiem Francijas galda vīniem, uz kuriem ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kopējā spirta tilpumkoncentrācija var būt lielāka par 15 % un tādēļ gaistošās skābes saturs vīnā var būt lielāks nekā Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma B daļā noteiktā robeža, bet mazāks nekā 25 miliekvivalenti vienā litrā. Dažiem Grieķijas noteiktā reģionā ražotiem kvalitatīvajiem vīniem kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 13 %, tādēļ tiem piemēro izņēmumus attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma B daļas 1. punktā noteikto gaistošās skābes saturu. Šie vīni ir jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 1622/2000 XIII pielikuma sarakstā. Minētais pielikums ir jāgroza arī Čehijas, Kipras, Ungārijas, Slovākijas un Slovēnijas pievienošanās dēļ.

(5)	Regulas (EK) Nr. 1622/2000 XVIII pielikumā ir minēti noteiktā reģionā ražoti kvalitatīvi liķiera vīni, kuriem var pievienot Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma J daļas 2.b) punktā minētos produktus. Minētais saraksts ir jāgroza Kipras pievienošanās dēļ.

(6)	Tādēļ Regula (EK) Nr. 1622/2000 ir attiecīgi jāgroza.

(7)	Kontroles nolūkā un, lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 1622/2000 grozījumu piemērošanu no dienas, kad stājas spēkā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās līgums, šī regula ir jāpiemēro no 2004. gada 1. maija.

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1622/2000 groza šādi.

Regulas II sadaļas I nodaļā iekļauj šādu 18.a pantu:

“18.a pants

Vīna vai vīnogu misas liešana uz nogulsnēm, vīnogu čagām, vai presētas Asu masas

Vīna vai vīnogu misas liešanu uz nogulsnēm, vīnogu čagām vai presētas Asu masas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikuma 4.d) punktā, saskaņā ar Ungārijas 2004. gada 1. maijā spēkā esošajiem noteikumiem veic šādi:

a)	“Tokaji fordítás” gatavo, lejot vīnogu misu vai vīnu uz presētas Asu masas;

b)	“Tokaji máslás” gatavo, lejot vīnogu misu vai vīnu uz Szamorodni vai Asu nogulsnēm.”.

2)	Regulas III pielikuma A daļu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

Regulas XII pielikuma pirmo daļu groza šādi:

minētās daļas a) punktā iekļauj šādu sesto un septīto ievilkumu:

“—	noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem, ko apzīmē ar terminu “pozdní sběr”,

—	noteiktā reģionā ražotam kvalitatīvam vīnam, ko apzīmē ar terminu “neskorý zber” ”;

daļas b) punktā iekļauj šādus ievilkumus:

“—	noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem, ko apzīmē ar terminiem “výběr z bobulí”, “výběr z cibéb”, “ledové víno” un “slámové víno”,

—	noteiktā reģionā ražotam kvalitatīvam vīnam, ko apzīmē ar terminiem “bobuľový výber”, “hrozienkový výber” un “ľadový výber” ”;

pievieno šādu c) punktu:

“c)

350 mg/l attiecībā uz:

—	noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem, ko apzīmē ar terminu “ výběr z hroznů ”,

—	noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem, ko apzīmē ar terminu “ výber z hrozna ” ”.

Regulas XIII pielikumu groza šādi:

pielikuma b) punkta otrajā daļā iekļauj šādus ievilkumus:

“—	Vin de pays du Jardin de la France, izņemot vīnus, kas ražoti zonā ar aizsargātu izcelsmes apzīmējumu un reģionos, kuros audzē Chenin šķirni, Maine et Loire un Indre et Loire departamentos,

—	Vin de pays Portes de Méditerranée,

—	Vin de pays des comtés rhodaniens,

—	Vin de pays des côtes de Thongue,

—	Vin de pays de la Côte Vermeille;”;

pielikuma g) punktu aizstāj ar šādiem g) līdz m) punktiem:

“g)	Kanādas izcelsmes vīniem: 35 miliekvivalenti litrā vīniem, ko apzīmē ar vārdu “ Icewine ”;

Ungārijas vīniem:

25 miliekvivalenti litrā šādiem noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem:

—	Tokaji máslás,

—	Tokaji fordítás,

—

aszúbor,

—	töppedt szőlőből készült bor,

—	Tokaji szamorodni,

—	késői szüretelésű bor,

—	válogatott szüretelésű bor;

35 miliekvivalenti litrā šādiem noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem:

—	Tokaji aszú,

—	Tokaji aszúeszencia,

—	Tokaji eszencia;

Čehijas vīniem:

30 miliekvivalenti litrā noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem, ko apzīmē ar vārdiem “ výběr z bobulí ” un “ ledové víno ”,

35 litrā noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem, ko apzīmē ar vārdiem “ slámové víno ” un “ výběr z cibéb ”;

Grieķijas vīniem:

30 miliekvivalenti litrā šādiem noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem, kam kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par 13 % un atlikumcukura saturs ir vismaz 45 g/l:

—	Samos (Σάμος),

—	Rhodes (Ρόδος),

—	Patras (Πάτρα),

—	Rio Patron (Ρίο Πατρών),

—	Cephalonie (Κεφαλονιά),

—	Limnos (Λήμνος),

—	Sitía (Σητεία),

—	Santorini (Σαντορίνη),

—	Nemea (Νεμέα),

—	Daphnes (Δαφνές);

Kipras vīniem:

25 miliekvivalenti litrā noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem liķiera vīniem “ Κουμανδαρία ” (Commandaria);

Slovākijas vīniem:

25 miliekvivalenti litrā šādiem noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem:

—	tokajské samorodné;

35 miliekvivalenti litrā vīnam:

—	tokajský výber;

Slovēnijas vīniem:

30 miliekvivalenti litrā šādiem noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem:

—	vrhunsko vino ZGP — jagodni izbor,

—	vrhunsko vino ZGP — ledeno vino;

35 miliekvivalenti litrā šādiem noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem:

—	vrhunsko vino ZGP — suhi jagodni izbor.”.

Regulas XVIII pielikuma B daļu groza šādi:

daļas 1. punktā iekļauj šādu tekstu:

“KIPRA

Κουμανδαρία (Commandaria)”;

daļas 2. punktā iekļauj šādu tekstu:

“KIPRA

Κουμανδαρία (Commandaria)”;

daļas 4. punktā iekļauj šādu tekstu:

“KIPRA

Κουμανδαρία (Commandaria)”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanasEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2004. gada 1. maija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 9. augustā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz FISCHLER

(1) OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1795/2003 (OV L 262, 14.10.2003., 13. lpp.).

(2) OV L 194, 31.7.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1410/2003 (OV L 201, 8.8.2003., 9. lpp.).

PIELIKUMS

“A. To vīnogu šķirņu saraksts, kuru vīnogas var izmantot, lai izveidotu “mucu” kvalitatīvu aromātisko dzirkstošo vīnu un noteiktā reģionā ražotu kvalitatīvu aromātisko dzirkstošo vīnu sagatavošanai

(šīs regulas 4. pants)

Aleatico N

Ασύρτικο (Assyrtiko)

Bourboulenc B

Brachetto N

Clairette B

Colombard B

Csaba gyöngye B

Cserszegi fűszeres B

Freisa N

Gamay N

Gewürztraminer Rs

Girò N

Γλυκερίθρα (Glykerythra)

Huxelrebe

Irsai Olivér B

Macabeu B

Visi Malvāzijas vīni

Mauzac baltvīns un sārtvīns

Monica N

Μοσχοφίλερο (Moschofilero)

Müller-Thurgau B

Visi muskatvīni

Nektár

Pálava B

Parellada B

Perle B

Piquepoul B

Poulsard

Prosecco

Ροδίτης (Roditis)

Scheurebe

Torbato

Zefír B”

10.8.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 263/7

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1428/2004

(2004. gada 9. augusts),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1622/2000, kas nosaka konkrētus, sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopējo organizāciju ieviešanai un izveido Kopienas enoloģiskās prakses un procesu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 46. panta 1. un 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1493/1999 42. panta 6. punkta trešā rindkopa paredz noteikumus par balto un sarkano vīnu kupāžu tajos reģionos, kur šāda prakse ir tradicionāla. Kopš 2003. gada 1. augusta šāda prakse Spānijā ir aizliegta. Komisijas Regulas (EK) Nr. 1622/2000 36. pantā paredzētie īpašie nosacījumi par šādu vīnu kupāžu Spānijā vairs nav piemērojami (2). Tātad šis pants jāsvītro.

(2)

Nesen Francijas varas iestādes ir noteikušas tādus piecus franču vīnus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuru kopējā alkohola tilpuma koncentrācija pārsniedz 15 % vol., kuru atlikumcukura daudzums ir augstāks par 45 g/l un kuru labai uzglabāšanai nepieciešams sēra dioksīda saturs, kas augstāks par vispārējo līmeni 260 mg/l, tomēr mazāks par 300 mg/l. Tātad šie vīni jāpievieno Regulas (EK) Nr. 1622/2000 uzskaitītajam sarakstam XII pielikuma pirmās rindkopas a) apakšpunktā kā piektie sarakstā.

(3)

Nesen Francijas varas iestādes atzinušas, ka viena itāliešu un divu franču īpašos reģionos ražotu kvalitatīvo vīnu ražošanai nepieciešami īpaši apstākļi un tajos atlikumcukura saturs ir augstāks par 5 gramiem litrā. Šo vīnu kvalitatīvai uzglabāšanai nepieciešams sēra dioskīda saturs, kas augstāks par vispārējo līmeni 260 mg/l, tomēr mazāks par 400 mg/l. Līdzīgi arī Luksemburgas īpašos reģionos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem nesen noteikti īpaši ražošanas apstākļi, saskaņā ar kuriem šiem vīniem var piešķirt atzīmes “vendages tardives”, “vin de glace” vai “vin de paille”. Tātad šie vīni jāpievieno Regulas (EK) Nr. 1622/2000 uzskaitītajam līdzīgo vīnu sarakstam XII pielikuma pirmās rindkopas b) apakšpunktā.

(4)

Noteikti franču un luksemburdziešu īpašos reģionos ražoti kvalitatīvie vīni, kā arī viens spāņu īpašos reģionos ražots kvalitatīvais vīns, kuru īpašie ražošanas nosacījumi nesen fiksēti vai mainīti, ir izgatavoti saskaņā ar īpašām metodēm, un parasti to gaistošās skābes daudzums ir augstāks par normām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma B daļā, tomēr attiecīgi zemākas nekā 25, 30 vai 35 miliekvivalenti litrā. Tātad šie vīni jāpievieno Regulas (EK) Nr. 1622/2000 XIII pielikumā uzskaitītajam vīnu sarakstam.

(5)

Austriešu īpašos reģionos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem, kas atbilst nosacījumiem, lai tiktu apzīmēti par “Eiswein”, un ražoti no 2003. gada vīnogu ražas, īpašo klimatisko apstākļu dēļ 2003. gada vīnogu ražas laikā gaistošās skābes daudzums ir augstāks par normām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1622/2000 XIII pielikuma d) apakšpunktā, tomēr zemāks nekā 40 miliekvivalenti litrā. Tātad šie 2003. gada ražas vīni jāpievieno minētās Regulas XIII pielikuma d) apakšpunktā minēto vīnu sarakstam.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU

1. pants

Regula (EK) Nr. 1622/2000 ir grozīta šādi:

1)	36. pants tiek svītrots.

2)	XII pielikums tiek grozīts atbilstoši šīs regulas I pielikumam.

3)	XIII pielikums tiek grozīts atbilstoši šīs regulas II pielikumam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2004. gada 1. augustā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 9. augustā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz FISCHLER

(1) OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(2) OV L 194, 31.7.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1622/2000 XII pielikuma pirmā rindkopa tiek grozīta šādi:

a) apakšpunktā kā piektais sarakstā pievienojams šāds teksts:

“—	Vin de pays du Jardin de la France,

—	Vin de pays Portes de Méditerranée,

—	Vin de pays des comtés rhodaniens,

—	Vins de pays des côtes de Thongue,

—	Vins de pays de la Côte Vermeille”;

b) apakšpunkts tiek grozīts šādi:

pirmo pakārtojumu aizstāj ar šādu tekstu:

“—

īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem baltvīniem, kam ir tiesības uz kādu no šādām reģistrētām ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm: Alsace un Alsace grand cru, kam seko vārdi “vendanges tardives” vai “sélection de grains nobles”, Anjou-Coteaux de la Loire, Chaume-Premier cru des Coteaux du Layon, Coteaux du Layon, kam seko izcelsmes komūnas nosaukums, Coteaux du Layon, kam seko nosaukums Chaume, Coteaux de Saumur, Pacherenc du Vic Bilh un Saussignac”;

šādi divi pakārtojumi tiek pievienoti pēc ceturtā pakārtojuma:

“—	tie īpašos reģionos ražoti kvalitatīvie vīni, kam ir tiesības uz oriģinālo nosaukumu “Albana di Romagna” un norādi: “passito”,

—	Luksemburgas īpašos reģionos ražoti kvalitatīvie vīni ar norādi: “vendanges tardives”, “vin de glace” vai “vin de paille”;”

II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1622/2000 XIII pielikums tiek grozīts šādi:

b) apakšpunkts tiek mainīts šādi:

pirmajā rindkopā tiek pievienoti šādi pakārtojumi:

“—	Chaume-Premier cru des Coteaux du Layon,

—	Graves supérieurs,

—	Saussignac,”;

trešajā rindkopā tiek pievienots šāds pakārtojums:

“—	Muscat du Cap Corse”;

d) apakšpunkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

“d)

Austrijas vīniem:

—	30 miliekvivalenti litrā īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem, kas atbilst tādām prasībām, lai tos varētu aprakstīt kā “ Eiswein ” vai “ Beerenauslese ”, izņemot 2003. gada ražas vīnus ar atzīmi “ Eiswein ”,

—	40 miliekvivalenti litrā īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem, kas atbilst tādām prasībām, lai tos varētu aprakstīt kā “ Ausbruch ”, “ Trockenbeerenauslese ” vai “ Strohwein ”, kā arī 2003. gada ražas vīniem ar atzīmi “ Eiswein ”.”;

f) apakšpunkts tiek aizstāts ar šādu tekstu:

“f)

vīniem, kuru izcelsme ir Spānijā:

—	25 miliekvivalenti litrā īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem, kas atbilst tādām prasībām, lai tos varētu aprakstīt kā “ vendimia tardía ”,

—	35 miliekvivalenti litrā īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem, pārgatavojušos vīnogu vīniem, kam ir tiesības uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “ Ribeiro ”.”;

tiek pievienots n) apakšpunkts ar šādu tekstu:

“n)

Luksemburgas vīniem:

—	25 miliekvivalenti litrā Luksemburgas īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem, kas atbilst tādām prasībām, lai tos varētu aprakstīt kā “ vendanges tardives ”,

—	30 miliekvivalenti litrā Luksemburgas īpašos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem, kas atbilst tādām prasībām, lai tos varētu aprakstīt kā “ vin de paille ” un “ vin de glace ”.”

10.8.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 263/11

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1429/2004

(2004. gada 9. augusts),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 753/2002, ar ko paredz konkrētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 piemērošanai attiecībā uz konkrētu vīna nozares produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 53. pantu,

tā kā:

(1)	Komisijas Regulā (EK) Nr. 753/2002 (2) ir jāizdara daži grozījumi Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk – “jaunās dalībvalstis”) pievienošanās Eiropas Savienībai dēļ.

(2)

Līdz ar minēto pievienošanos ir noskaidrojies, ka vīnkopības reģions ne vienmēr atrodas tikai vienas dalībvalsts teritorijā un ka tradicionāliem apzīmējumiem var būt pārrobežu raksturs. Tādēļ ir jāgroza noteikums par tradicionālajiem apzīmējumiem, lai konkrētus tradicionālos apzīmējumus saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem varētu izmantot divas vai vairākas dalībvalstis.

(3)

Regulas (EK) Nr. 753/2002 28. pantā ir paredzēti noteikumi attiecībā uz galda vīniem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un ir uzskaitīti tradicionālie apzīmējumi, ko šādu vīnu aprakstam izmanto dažādos dalībvalstu reģionos. Šis saraksts ir jāpielāgo, tajā iekļaujot attiecīgos apzīmējumus, ko izmanto jaunās dalībvalstis.

(4)	Ir jāpielāgo īpašo tradicionālo apzīmējumu un tradicionālo papildapzīmējumu saraksti, ņemot vērā attiecīgos apzīmējumus, ko izmanto jaunās dalībvalstis.

(5)	Regulas (EK) Nr. 753/2002 II pielikumā ir uzskaitīti vīnogu šķirņu nosaukumi un to sinonīmi, kas ietver ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un ko var norādīt vīnu marķējumā. Šis pielikums ir jāpielāgo, ņemot vērā attiecīgos apzīmējumus, ko jaunās dalībvalstis izmantoja šīs regulas piemērošanas dienā.

(6)	Regula (EK) Nr. 753/2002 ir attiecīgi jāgroza.

(7)	Kontroles nolūkā un lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 753/2002 grozījumu piemērošanu no dienas, kad stājas spēkā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās līgums, šī regula ir jāpiemēro no 2004. gada 1. maija.

(8)	Lai atvieglotu pāreju no vīnu marķēšanas režīma, kas jaunajās dalībvalstīs darbojās pirms pievienošanās Kopienas noteikumiem par vīnu marķēšanu, ir jāļauj uzņēmējiem izmantot etiķetes un fasējuma materiālu, kas iespiests saskaņā ar iepriekšējiem valstu noteikumiem.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 753/2002 groza šādi:

Regulas 24. panta 5. punktā iekļauj šādu daļu:

“Tradicionālu apzīmējumu uzskata par tradicionālu vienas dalībvalsts oficiālajā valodā, ja tas minētajā oficiālajā valodā un konkrētā blakus esošas dalībvalsts(-u) pierobežas reģionā ir ticis izmantots attiecībā uz vīniem, kas ražoti saskaņā ar vienādiem nosacījumiem, ja vien šāds apzīmējums vienā no minētajām dalībvalstīm atbilst a) līdz d) apakšpunktā minētajiem kritērijiem un abas dalībvalstis savstarpēji vienojas noteikt, izmantot un aizsargāt šādu apzīmējumu.”

Regulas 28. panta pirmajā daļā pēc astotā ievilkuma iekļauj šādus ievilkumus:

“—	“zemské víno” – attiecībā uz Čehijas izcelsmes galda vīniem,

—	“τοπικός οίνος” – attiecībā uz Kipras izcelsmes galda vīniem,

—	“tájbor” – attiecībā uz Ungārijas izcelsmes galda vīniem,

—	““Inbid ta”lokalita tradizzjonali (“I.L.T.”)” – attiecībā uz Maltas izcelsmes galda vīniem,

—	“deželno vino s priznano geografsko oznako” vai “deželno vino PGO” attiecībā uz Slovēnijas izcelsmes galda vīniem.”.

Regulas 29. pantu groza šādi:

panta 1. punktā iekļauj šādus apakšpunktus:

“k)

Čehija:

—	“ jakostní víno ”, “ jakostní víno odrůdové ”, “ jakostní víno známkové ”,

—	“ jakostní víno s přívlastkem ” vai “ víno s přívlastkem ” kopā ar vienu no šādām norādēm: “ kabinetní víno ”, “ pozdní sběr ”, “ výběr z hroznů ”, “ výběr z bobulí ”, “ výběr z cibéb ”, “ ledové víno ”, “ slámové víno ”,

—	“ jakostní likérové víno ”,

—	“ jakostní perlivé víno ”,

—	“ víno originální certifikace”, “V.O.C”, “VOC ”;

Kipra:

—	“ ΟΕΟΠ ” (“ Οίνος Ελεγχόμενης Ονομασίας Προέλευσης ”),

—	“ οίνος γλυκύς φυσικός ”;

Ungārija:

—	“ minőségi bor ”,

—	“ különleges minőségű bor ”,

—	“ fordítás ”,

—	“ máslás ”

—	“ szamorodni ”,

—	“ aszú … puttonyos ”, kam pievieno numurus 3 līdz 6,

—	“ aszúeszencia ”,

—	“ eszencia ”,

—	“ védett eredetű bor ”;

Malta:

—	“Denominazzjoni ta’ Origini Kontrollata (“ D.O.K. ”)”;

Slovēnija:

—	“ kakovostno vino z zaščitenim geografskim poreklom ” vai “ kakovostno vino ZGP ”; šiem apzīmējumiem var sekot apzīmējums “ mlado vino ”,

—	“ priznano tradicionalno poimenovanje ”, “ vino PTP ”,

—	“ vrhunsko vino z zaščitenim geografskim poreklom ” vai “ vrhunsko vino ZGP ”; šis apzīmējums var būt lietots kopā ar “ pozna trgatev ”, “ izbor ”, “ jagodni izbor ”, “ suhi jagodni izbor ”, “ ledeno vino ”, “ arhivsko vino ”, “ arhiva ” vai “ starano vino ”, “ slamno vino ”;

Slovākija:

nosaukumi, ko pievieno vīna izcelsmes norādei:

—	“ akostné víno ”,

—	“ víno s prívlastkom ” un “ kabinetné ”, “ neskorý zber ”, “ výber z hrozna ”, “ bobuľový výber ”, “ hrozienkový výber ”, “ ľadový zber ”,

kā arī šādi apzīmējumi:

—	“ esencia ”,

—	“ forditáš ”,

—	“ mášláš ”,

—	“ samorodné ”,

—	“ výberová esencia ”,

—	“ výber … putňový ”, kam pievieno numurus 3 līdz 6.”;

panta 2. punktā iekļauj šādus apakšpunktus:

“h)

Čehija:

—	“ jakostní šumivé víno stanovené oblasti ”,

—	“ aromatické jakostní šumivé víno stanovené oblasti ”/“ aromatický sekt s.o. ”;

Malta:

—	“ Denominazzjoni ta’ Origini Kontrollata (“ D.O.K. ”)”;

Slovēnija:

—	“ kakovostno peneče vino z zaščitenim geografskim poreklom ” vai “ kakovostno peneče vino ZGP ”,

—	“ vrhunsko peneče vino z zaščitenim geografskim poreklom ” vai “ vrhunsko peneče vino ZGP ”,

—	“ penina ”,

—	“ kakovostno peneče vino ”.”

Regulas 30. pantā iekļauj šādu f) apakšpunktu:

“f)

Kipra

—	“ Κουμανδαρία ” (Commandaria).”

5)	Regulas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikumu.

6)	Regulas III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Slovēnijas gadījumā produktus, uz kuriem attiecas šī regula un kuru apraksts un noformējums slovēņu valodā atbilda Slovēnijas piemērojamiem noteikumiem pirms tās pievienošanās Kopienai 2004. gada 1. maijā, un kuri laisti apgrozībā pirms pievienošanās, taču neatbilst šīs regulas noteikumiem, drīkst glabāt pārdošanai un eksportēt, līdz izbeidzas krājumi, taču ne vēlāk kā līdz 2006. gada 30. aprīlim, bet 2003. vīnogu novākšanas gada gadījumā – līdz 2007. gada 30. aprīlim.

3. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2004. gada 1. maija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 9. augustā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz FISCHLER

(1) OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(2) OV L 118, 4.5.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 908/2004 (OV L 163, 30.4.2004., 56. lpp.).

I PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

Vīnogu šķirņu nosaukumi un to sinonīmi, kas ietver ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (1) un ko var norādīt vīnu marķējumā saskaņā ar 19. panta 2. punktu (*1)

	Šķirnes nosaukums vai tā sinonīmi	Valstis, kas drīkst izmantot šķirnes nosaukumu vai kādu no tā sinonīmiem (2)
1	Agiorgitiko	Grieķija o
2	Aglianico	Itālija o, Grieķija o, Malta o
3	Aglianicone	Itālija o
4	Alicante Bouschet	Grieķija o, Itālija o, Portugāle o, Alžīrija o, Tunisija o, ASV o, Kipra o N.B. Nosaukumu “Alicante” vienu pašu nevar izmantot vīna apzīmēšanai (izņemot attiecībā uz Itāliju).
5	Alicante Branco	Portugāle o
6	Alicante Henri Bouschet	Francija o, Serbija un Melnkalne (8)
7	Alicante	Itālija o
8	Alikant Buse	Serbija un Melnkalne (6)
9	Auxerrois	Dienvidāfrika o, Austrālija o, Kanāda o, Šveice o, Beļģija o, Vācija o, Francija o, Luksemburga o, Nīderlande o, Apvienotā Karaliste o
11	Barbera Bianca	Itālija o
12	Barbera	Dienvidāfrika o, Argentīna o, Austrālija o, Horvātija o, Meksika o, Slovēnija o, Urugvaja o, ASV o, Grieķija o, Itālija o, Malta o
13	Barbera Sarda	Itālija o
14	Blauburgunder	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (18-28-97), Austrija (15-18), Kanāda (18-97), Čīle (18-97), Itālija
15	Blauer Burgunder	Austrija (14-18), Serbija un Melnkalne (25-97), Šveice
16	Blauer Frühburgunder	Vācija (51)
18	Blauer Spätburgunder	Vācija (97), Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (14-28-97), Austrija (14-15), Bulgārija (96), Kanāda (14-97), Čīle (14-97), Rumānija (97), Itālija (14-97)
19	Blaufränkisch	Čehija (50), Austrijao, Vācija, Slovēnija (“Modra frankinja”, “Frankinja”)
20	Borba	Spānija o
21	Bosco	Itālija o
22	Bragão	Portugāle o
22a	Budai	Ungārija o
23	Burgundac beli	Serbija un Melnkalne (121)
24	Burgundac Crni	Horvātijao
25	Burgundac crni	Serbija un Melnkalne (15-99)
26	Burgundac sivi	Horvātijao, Serbija un Melnkalne o
27	Burgundec bel	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika o
28	Burgundec crn	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (14-18-97)
29	Burgundec siv	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika o
29a	Cabernet Moravia	Čehija o
30	Calabrese	Itālija (75)
31	Campanário	Portugāle o
32	Canari	Argentīna o
33	Carignan Blanc	Francija o
34	Carignan	Dienvidāfrika o, Argentīna o, Austrālija (36), Čīle (36), Horvātija o, Izraēla o, Maroka o, Jaunzēlande o, Tunisija o, Grieķija o, Francija o, Portugāle o, Malta o
35	Carignan Noir	Kipra o
36	Carignane	Austrālija (34), Čīle (34), Meksika, Turcija, ASV
37	Carignano	Itālija o
38	Chardonnay	Dienvidāfrika o, Argentīna (79), Austrālija (79), Bulgārija o, Kanāda (79), Šveice o, Čīle (79), Čehija o, Horvātija o, Ungārija (39), Indija, Izraēla o, Moldāvija o, Meksika (79), Jaunzēlande (79), Rumānija o, Krievija o, Sanmarīno o, Slovākija o, Slovēnija o, Tunisija o, ASV (79), Urugvaja o, Serbija un Melnkalne (“Sardone”), Zimbabve o, Vācija o, Francija, Grieķija (79), Itālija (79), Luksemburga o (79), Nīderlande (79), Apvienotā Karaliste, Spānija, Portugāle, Austrija o, Beļģija (79), Kipra o, Malta o
39	Chardonnay Blanc	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (“Sardone”), Ungārija (38)
40	Chardonnay Musqué	Kanāda o
41	Chelva	Spānijao
42	Corinto Nero	Itālija o
43	Cserszegi fűszeres	Ungārija o
44	Děvín	Čehija o
45	Devín	Slovākija
45a	Duna gyöngye	Ungārija o
45b	Dunaj	Slovākija
46	Durasa	Itālija o
47	Early Burgundy	ASV o
48	Fehér Burgundi	Ungārija (118)
49	Findling	Vācija o, Apvienotā Karalisteo
50	Frankovka	Čehija (19), Slovākija (50a)
50a	Frankovka modrá	Slovākija (50)
51	Frühburgunder	Vācija (16), Nīderlande o
51a	Girgenti	Malta (51c)
51b	Ghirgentina	Malta (51c)
51c	Girgentina	Malta (51a, b)
52	Graciosa	Portugāle o
53	Grauburgunder	Vācija, Bulgārija, Ungārijao, Rumānija (54)
54	Grauer Burgunder	Kanāda, Rumānija (53), Vācija, Austrija
55	Grossburgunder	Rumānija (17) (63) (“Kekfrankos”)
56	Iona	ASV o
57	Kanzler	Apvienotā Karaliste o, Vācijao
58	Kardinal	Vācija o, Bulgārija o
59	Kékfrankos	Ungārija (74)
60	Kisburgundi kék	Ungārija (97)
61	Korinthiaki	Grieķija o
62	Leira	Portugāle o
64	Limnio	Grieķija o
65	Maceratino	Itālija o
65a	Malvasía Riojana	Spānija (99)
65b	Maratheftiko (Μαραθεύτικο)	Kipra
65c	Mátrai muskotály	Ungārija o
65d	Medina	Ungārija o
66	Monemvasia	Grieķija (“Monovasia”)
67	Montepulciano	Itālija o
67a	Moravia	Spānija o
68	Moslavac	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (70), Serbija un Melnkalne o
70	Mozler	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (68) (“Sipon”)
71	Mouratón	Spānija o
72	Müller-Thurgau	Dienvidāfrika o, Austrija o, Vācija, Kanāda, Horvātijao, Ungārija o, Serbija un Melnkalneo, Čehija o, Slovākija o, Slovēnijao, Šveice o, Luksemburga, Nīderlande o, Itālija o, Beļģija o, Francijao, Apvienotā Karaliste, Austrālija o, Bulgārija o, ASV o, Jaunzēlande o, Portugāle
73	Muškát moravský	Čehija o, Slovākija
74	Nagyburgundi	Ungārija (59)
75	Nero d’Avola	Itālija (30)
76	Olivella nera	Itālija o
77	Orange Muscat	Austrālija o, ASV o
77a	Pálava	Čehija, Slovākija
78	Pau Ferro	Portugāle o
79	Pinot Chardonnay	Argentīna (38), Austrālija (38), Kanāda (38), Čīle (38), Meksika (38), Jaunzēlande (38), ASV (38), Turcija o, Beļģija (38), Grieķija (38), Nīderlande, Itālija (38)
79a	Pölöskei muskotály	Ungārija o
80	Portoghese	Itālija o
81	Pozsonyi	Ungārija (82)
82	Pozsonyi Fehér	Ungārija (81)
82a	Radgonska ranina	Slovēnija o
83	Rajnai rizling	Ungārija (86)
84	Rajnski rizling	Serbija un Melnkalne (85-88-91)
85	Renski rizling	Serbija un Melnkalne (84-89-92), Slovēnija (86)
86	Rheinriesling	Bulgārijao, Austrija, Vācija (88), Ungārija (83), Čehija (94), Itālija (88), Grieķija, Portugāle, Slovēnija (85)
87	Rhine Riesling	Dienvidāfrikao, Austrālijao, Čīle (89), Moldāvijao, Jaunzēlandeo, Kipra
88	Riesling renano	Vācija (86), Serbija un Melnkalne (84-86-91), Itālija (86)
89	Riesling Renano	Čīle (87), Malta o
90	Riminèse	Francija o
91	Rizling rajnski	Serbija un Melnkalne (84-85-88)
92	Rizling Rajnski	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika o, Horvātija o
93	Rizling rýnsky	Slovākija o
94	Ryzlink rýnský	Čehija (86)
95	Santareno	Portugāle o
96	Sciaccarello	Francija o
97	Spätburgunder	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (14-18-28), Serbija un Melnkalne (16-25), Bulgārija (19), Kanāda (14-18), Čīle, Ungārija (60), Moldāvijao, Rumānija (18), Itālija, Apvienotā Karaliste, Vācija (18)
98	Štajerska Belina	Horvātijao, Slovēnijao
99	Subirat	Spānija (65a)
100	Terrantez do Pico	Portugāleo
101	Tintilla de Rota	Spānijao
102	Tinto de Pegões	Portugāleo
103	Tocai friulano	Itālija (104) N.B. Nosaukumu “Tocai friulano” drīkst izmantot tikai attiecībā uz noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem, kuru izcelsme ir Veneto un Friuli reģionos pārejas posmā līdz 2007. gada 31. martam.
104	Tocai Italico	Itālija (103) N.B. Sinonīmu “Tocai italico” drīkst izmantot tikai attiecībā uz noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem, kuru izcelsme ir Veneto un Friuli reģionos pārejas posmā līdz 2007. gada 31. martam.
105	Tokay Pinot gris	Francija N.B. Sinonīmu “Tokay Pinot gris” drīkst izmantot tikai attiecībā uz noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem, kuru izcelsme ir Bas-Rhin un Haut-Rhin departamentos pārejas posmā līdz 2007. gada 31. martam.
106	Torrontés riojano	Argentīna o
107	Trebbiano	Dienvidāfrikao, Argentīnao, Austrālija o, Kanāda o, Kiprao, Horvātija o, Urugvaja o, ASV, Izraēla, Itālija, Malta
108	Trebbiano Giallo	Itālija o
109	Trigueira	Portugāle
110	Verdea	Itālija o
111	Verdeca	Itālija
112	Verdelho	Dienvidāfrika o, Argentīna, Austrālija, Jaunzēlande, ASV, Portugāle
113	Verdelho Roxo	Portugāle o
114	Verdelho Tinto	Portugāle o
115	Verdello	Itālija o
116	Verdese	Itālija o
117	Verdejo	Spānija
118	Weißburgunder	Dienvidāfrika (120)o, Kanāda, Čīle (119), Ungārija (48), Vācija (119, 120), Austrija (119), Apvienotā Karalisteo, Itālija
119	Weißer Burgunder	Vācija (118, 120), Austrija (118), Čīle (118), Šveice, Itālija
120	Weissburgunder	Dienvidāfrika (118), Vācija (118, 119), Apvienotā Karaliste, Itālija
121	Weisser Burgunder	Serbija un Melnkalne (23)
122	Zalagyöngye	Ungārija o

”

(1) Šie šķirņu nosaukumi un to sinonīmi pilnīgi vai daļēji, tulkojumā vai īpašības vārda formā atbilst ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ko izmanto vīna aprakstam.

(*1) Paskaidrojums:

—	apzīmējumi vai skaitļi iekavās	:	atsauce uz minētās šķirnes sinonīmu
—	“o”	:	nav sinonīmu
—	apzīmējumi vai skaitļi treknrakstā	:	2. sleja: vīnogu šķirnes nosaukums 3. sleja: valsts, kur nosaukums atbilst šķirnei un atsaucei uz šķirni
—	apzīmējumi un skaitļi, kas nav treknrakstā	:	2. sleja: vīnogu šķirnes sinonīms 3. sleja: valsts, kas izmanto vīnogu šķirnes sinonīmu

(2) Attiecīgajām valstīm šajā pielikumā minētās atkāpes ir atļauts izmantot tikai attiecībā uz vīniem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas ražoti administratīvajās vienībās, kurās attiecīgo šķirņu ražošana ir atļauta šīs regulas spēkā stāšanās laikā, saskaņā ar nosacījumiem, ko attiecīgās valstis ir paredzējušas šo vīnu ražošanai un noformēšanai.

II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 753/2002 III pielikumā iekļauj šādu tekstu:

“Tradicionālais apzīmējums	Attiecīgie vīni	Produkta kategorijas	Valoda	III pielikumā iekļautais datums	Attiecīgā trešā valsts
ČEHIJA
Īpaši tradicionālie apzīmējumi, kas minēti 29. pantā
pozdní sběr	visi	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	čehu
Tradicionālie papildapzīmējumi
archivní víno	visi	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	čehu
panenské víno	visi	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	čehu
KIPRA
Īpaši tradicionālie apzīmējumi, kas minēti 29. pantā
Οίνος Ελεγχόμενης Ονομασίας Προέλευσης	visi	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	grieķu
28. pantā minētie apzīmējumi
Τοπικός Οίνος	visi	galda vīns ar GI	grieķu
Tradicionālie papildapzīmējumi
Μοναστήρι (Monastiri)	visi	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI	grieķu
Κτήμα (Ktima)	visi	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI	grieķu
UNGĀRIJA
Īpaši tradicionālie apzīmējumi, kas minēti 29. pantā
minőségi bor	visi	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	ungāru
különleges minőségű bor	visi	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	ungāru
fordítás	Tokaj	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	ungāru
máslás	Tokaj	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	ungāru
szamorodni	Tokaj	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	ungāru
“aszú … puttonyos”, kam pievieno numurus 3 līdz 6	Tokaj	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	ungāru
aszúeszencia	Tokaj	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	ungāru
eszencia	Tokaj	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	ungāru
28. pantā minētie apzīmējumi
tájbor	visi	galda vīns ar GI	ungāru
Tradicionālie papildapzīmējumi
bikavér	Eger, Szekszárd	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	ungāru
késői szüretelésű bor	visi	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	ungāru
válogatott szüretelésű bor	visi	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	ungāru
muzeális bor	visi	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	ungāru
siller	visi	galda vīns ar GI un noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	ungāru
SLOVĀKIJA
Īpaši tradicionālie apzīmējumi, kas minēti 29. pantā
forditáš	Tokaj	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovāku
mášláš	Tokaj	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovāku
samorodné	Tokaj	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovāku
“výber … putňový”, kam pievieno numurus 3 līdz 6	Tokaj	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovāku
výberová esencia	Tokaj	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovāku
esencia	Tokaj	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovāku
SLOVĒNIJA
Īpaši tradicionālie apzīmējumi, kas minēti 29. pantā
Penina	visi	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns	slovēņu
Tradicionālie papildapzīmējumi
pozna trgatev	visi	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovēņu
izbor	visi	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovēņu
jagodni izbor	visi	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovēņu
suhi jagodni izbor	visi	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovēņu
ledeno vino	visi	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovēņu
arhivsko vino	visi	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovēņu
mlado vino	visi	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovēņu
Cviček	Dolenjska	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovēņu
Teran	Kras	noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns	slovēņu”

10.8.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 263/24

KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 23. jūlijs)

par izmaiņām Lēmumā 1999/659/EK, kas nosaka Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļas lauku attīstības pasākumu asignējumu paredzamo sadalījumu dalībvalstīm laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 2837)

(autentisks ir vienīgi teksts angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāliešu, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā

(2004/592/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai (1) un jo īpaši tās 46. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Lēmumu Nr. 1999/659/EK (2) Komisija ir noteikusi lauku attīstības pasākumu asignējumu paredzamo sadalījumu dalībvalstīm, kas daļēji tiek finansēts no ELVGF Garantiju nodaļas laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam.

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 46. panta 3. daļu sākotnējā sadale tiek koriģēta, pamatojoties uz faktiskajiem izdevumiem un pārskatītajām izdevumu prognozēm, ko iesniedz dalībvalstis, ievērojot programmas mērķus.

(3)

Saskaņā ar Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 817/2004 57. panta 2. daļu par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1257/1999 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) (3), Komisijai asignējuma paredzētais sadalījums dalībvalstīm, kas noteikts Lēmumā Nr. 1999/659/EK, jākoriģē divus mēnešus pēc attiecīgā finanšu gada budžeta pieņemšanas.

(4)	Asignējuma paredzētā sadalījuma koriģēšanai jānotiek, ņemot vērā dalībvalstu finanšu plānu izpildi 2000. – 2003. gadā un pārskatītās izdevumu prognozes 2004., 2005. un 2006. gadam, kas jāiesniedz līdz 2003. gada 1. oktobrim.

(5)	Tādēļ Lēmumā 1999/659/EK ir jāveic attiecīgas izmaiņas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma Nr. 1999/659/EK pielikuma teksts tiek aizstāts ar šā Lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis Lēmums attiecas uz Apvienoto Karalisti, Austriju, Beļģiju, Dāniju, Franciju, Grieķiju, Itāliju, Īriju, Luksemburgu, Nīderlandi, Portugāli, Somiju, Spāniju, Vāciju un Zviedriju.

Briselē, 2004. gada 23. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz FISCHLER

(1) OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 583/2004 (OV L 91, 30.3.2004., 1. lpp.).

(2) OV L 259, 6.10.1999., 27. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2000/426/EK (OV L 165, 6.7.2000., 33. lpp.).

(3) OV L 153, 30.4.2004., 31. lpp. Regulas labojums OV L 231, 30.6.2004., 24. lpp.

PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Atbalsts lauku attīstībai ELVGF Garantiju nodaļa (2000-2006)

Realizētie izdevumi

Gada asignējumi

2000

2001

2002

2003 (*1)

2004

2005

2006

Periods kopā Revid. asign.

Kopā (iesk. rezervi)

Paredz. asign.

Progn.

Revid. asign.

Paredz. asign.

Progn.

Revid. asign.

Paredz. asign.

Progn.

Revid. asign.

Beļģija

25,9

31,7

47,9

46,2

55,3

56,7

56,0

56,6

55,7

57,8

56,9

320,3

379,0

Dānija

34,2

35,4

49,7

46,4

50,9

52,1

60,1

52,2

53,2

62,0

330,9

348,8

Vācija

683,0

708,1

730,6

799,1

774,8

867,9

784,8

792,1

794,2

809,8

816,5

808,7

5 308,6

Grieķija

146,8

75,5

160,3

136,4

145,0

152,6

146,9

148,2

160,4

148,6

151,6

159,9

974,5

993,4

Spānija

395,3

539,8

448,5

496,9

508,1

523,7

514,7

519,4

550,7

520,9

531,0

494,2

3 410,3

3 481,0

Francija

474,1

609,5

678,5

832,3

841,2

921,0

852,1

860,0

991,9

862,4

879,2

1 075,0

5 383,9

5 763,4

Īrija

344,4

326,6

333,0

341,0

348,7

356,5

364,4

342,2

338,6

2 388,9

Itālija

755,6

658,7

649,9

655,7

658,6

684,6

667,1

673,3

688,4

412,8

4 473,2

4 512,3

Luksemburga

6,7

9,6

12,8

16,8

13,3

19,5

13,5

13,6

13,9

86,9

91,0

Nīderlande

59,8

54,8

48,9

69,4

60,9

62,2

63,6

61,0

417,0

Austrija

459,0

453,2

440,4

458,1

468,2

478,7

489,4

450,6

450,4

3 208,1

Portugāle

132,1

197,8

167,7

153,1

221,4

226,3

231,4

1 329,7

1 516,8

Somija

332,5

326,7

320,1

337,0

321,0

328,2

335,5

223,4

2 188,9

2 199,3

Zviedrija

175,6

150,8

163,1

165,8

164,9

167,1

167,0

168,6

177,5

169,1

172,4

171,6

138,5

1 129,9

Apvienotā Karaliste

151,2

180,5

162,3

151,7

170,5

171,0

174,3

168,2

178,2

234,9

183,2

1 168,0

Vēl nav asignēts

0,0

309,6

Summa

4 176,2

4 358,5

4 413,8

4 706,0

4 802,8

5 035,1

4 844,2

4 910,1

5 097,5

4 910,1

5 019,8

4 809,0

5 019,8

32 119,0

32 905,5

a)	budžeta asignējumi

4 184 (*2)

4 495

4 595

4 698

4 803

b)	pārejošs atlikums

49,3

41,2

a) + b)

4 184

4 495

4 694

4 747,3

4 844,2

Fin. Perspektīvas 1b

4 386

4 495

4 595

4 698

4 803

4 910

5 020

”.

(*1) Dati par 2003. gada izdevumiem pirms grāmatojumu noskaidrošanas.

(*2) Pēc 100 milijonu EUR pārveduma no 1a) uz 1b) finanšu gada beigās.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 263

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	47. gadagājums 2004. gada 10. augusts

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1426/2004 (2004. gada 9. augusts), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1427/2004 (2004. gada 9. augusts), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1622/2000, kas nosaka konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju ieviešanai un kas izveido Kopienas vīndarības prakses un procesu kodeksu	3
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1428/2004 (2004. gada 9. augusts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1622/2000, kas nosaka konkrētus, sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopējo organizāciju ieviešanai un izveido Kopienas enoloģiskās prakses un procesu	7
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1429/2004 (2004. gada 9. augusts), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 753/2002, ar ko paredz konkrētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 piemērošanai attiecībā uz konkrētu vīna nozares produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību	11

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0709 90 70	052	87,7
0709 90 70	999	87,7
0805 50 10	388	62,0
	508	49,0
	524	48,0
	528	61,2
	999	55,1
0806 10 10	052	124,4
	204	87,5
	220	102,1
	400	172,0
	624	144,6
	628	137,6
	999	128,0
0808 10 20 , 0808 10 50 , 0808 10 90	388	86,2
	400	78,5
	404	98,4
	508	68,7
	512	76,9
	528	84,8
	720	61,7
	800	167,5
	804	74,0
	999	88,5
0808 20 50	052	139,7
	388	73,8
	999	106,8
0809 20 95	052	356,4
	400	287,1
	404	287,3
	999	310,3
0809 30 10 , 0809 30 90	052	149,7
0809 30 10 , 0809 30 90	999	149,7
0809 40 05	066	29,8
	093	41,6
	400	240,6
	512	91,6
	624	104,2
	999	101,6

	II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
	Komisija
*	2004/591/EK: Komisijas lēmums (2004. gada 2. augusts), ar ko groza Lēmumu 97/467/EK, iekļaujot vienu Islandes uzņēmumu, kas ražo saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku gaļu, un vienu Botsvānas uzņēmumu, kas ražo skrējējputnu gaļu, to trešo valstu uzņēmumu pagaidu sarakstos, no kuriem dalībvalstis atļauj ievest šādus produktus (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 2681) ( 1 )	21
*	2004/592/EK: Komisijas lēmums (2004. gada 23. jūlijs) par izmaiņām Lēmumā 1999/659/EK, kas nosaka Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļas lauku attīstības pasākumu asignējumu paredzamo sadalījumu dalībvalstīm laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 2837)	24


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ