(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2004./2005. saimnieciskajā gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un atsevišķu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1210/2004 (3). Šīs cenas un nodokli pēdējo reizi grozīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1262/2004 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, pašreiz spēkā esošās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1423/95 norādītajiem noteikumiem un kārtībai,

(1)

Komisijas 1992. gada 30. jūlija Lēmums 92/452/EEK, kas ietver embriju vākšanas komandas sarakstus un embriju ražošanas komandas, kuras apstiprinātas trešās valstīs, lai veiktu liellopu embriju eksportu uz Kopienu (2) nosaka, ka dalībvalstis drīkst importēt embrijus no trešām valstīm, kurās Lēmumā apstiprinātās embriju vākšanas komandas tos vākušas, apstrādājušas un uzglabājušas.

(2)

Amerikas Savienotās Valstis ir pieprasījušas, lai sarakstā attiecībā uz ievešanu tajā valstī tiktu veiktas izmaiņas.

(3)

Amerikas Savienotās Valstis ir iesniegušas garantijas attiecībā uz pakļaušanos Direktīvā 89/556/EEK noteiktām normām, un iesaitītām embriju vākšanas komandām tiek oficiāli apstiprināta atļauja eksportēt uz Kopienu ar tās valsts veterināro pakalpojumu palīdzību.

(4)

Lēmums 92/452/EEK tāpēc jāgroza.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar pastāvīgās Pārtikas ķēdes un dzīvnieku veselības komitejas viedokli,

(1)

Padome 2002. gada 11. martā pieņēma Vienoto rīcību 2002/211/KĀDP, ar ko ieceļ amatā ES Īpašo pārstāvi Bosnijā un Hercegovinā Lordu Ashdown (1) un Vienoto rīcību 2002/210/KĀDP, ar ko izveido Eiropas Savienības policijas misiju, lai nodrošinātu Apvienoto Nāciju starptautiskās policijas darba grupas darbības turpinājumu Bosnijā un Hercegovinā (BiH) no 2003. gada 1. janvāra (2).

(2)

Eiropadome 2004. gada 17. un 18. jūnijā pieņēma Eiropas drošības stratēģiju – Vispārējo politiku par Bosniju un Hercegovinu, inter alia, prasot skaidri izteiktus sakarus ar ES Īpašo pārstāvi (ESĪP), ciktāl tas attiecas uz KĀDP/ESDP pasākumiem Bosnijā un Hercegovinā, lai ESĪP varētu palīdzēt ģenerālsekretāram/Augstajam pārstāvim un Politikas un drošības komitejai (PDK) nodrošināt maksimālu ES pasākumu saskaņotību.

(3)

Padome 2004. gada 12. jūlijā pieņēma Vienoto rīcību 2004/570/KĀDP par Eiropas Savienības militāro operāciju Bosnijā un Hercegovinā (3), ar ko nosaka specifisku ESĪP lomu. Viņa pilnvaras attiecīgi būtu jāgroza, un Vienotā rīcība 2002/211/KĀDP būtu jāatceļ.

(4)

ESĪP savas pilnvaras īstenos situācijā, kas varētu pasliktināties un varētu kaitēt Līguma par Eiropas Savienības 11. pantā noteiktajiem KĀDP mērķiem.

(5)

Padome 2003. gada 17. novembrī apstiprināja Pamatnostādnes par Eiropas Savienības Īpašo pārstāvju iecelšanu amatā, to pilnvarām un darbības finansēšanu,

a)

piedāvāt ES konsultācijas un palīdzību politiskajā procesā;

b)

neierobežojot Kopienas kompetenci, veicināt vispārēju ES politisku koordināciju Bosnijā un Hercegovinā;

c)

dot EUFOR komandierim padomus par vietējo politiku, tostarp attiecībā uz integrētās policijas vienības veida spēkiem, ko viņš var izmantot, vienojoties ar EUFOR komandieri, neskarot komandķēdi;

d)

veicināt iekšēju ES koordināciju un saskaņotību Bosnijā un Hercegovinā, tostarp sniedzot ziņojumus ES misiju vadītājiem un piedaloties to kārtējās sanāksmēs personīgi vai caur pārstāvi, vadot koordinācijas grupu, kurā ir visi uz vietas esošie ES dalībnieki, lai koordinētu ES rīcības īstenošanu, un dodot viņiem padomus par attiecībām ar Bosnijas un Hercegovinas iestādēm;

e)

nodrošināt konsekvenci un saskaņotību attiecībā uz sabiedrību, neskarot Kopienas kompetenci. ESĪP pārstāvis būs galvenais ES kontaktpunkts sakariem ar Bosnijas un Hercegovinas plašsaziņas līdzekļiem KĀDP/ESDP jautājumos;

f)

pārraudzīt visu darbību tiesiskuma jomā un šajā sakarā pēc vajadzības konsultēt ģenerālsekretāru/Augsto pārstāvi un Komisiju;

g)

plašākās pilnvarās ietilpst tiesības pēc vajadzības dot norādījumus misijas vadītājam/ES Policijas misijas policijas komisāram;

h)

tiktāl, ciktāl tas skar Kopienas darbību un Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļas darbības jomas, tostarp Eiropolu, vajadzības gadījumā sniegt padomus un piedalīties nepieciešamajā vietējā koordinācijā;

i)

lai veicinātu saskaņotību un iespējamu sinerģiju, turpināt dot padomus par Kopienas palīdzības rekonstrukcijai, attīstībai un stabilzēšanai prioritātēm.

(1)

Eiropadome ir paziņojusi par Eiropas Savienības gatavību uzsākt EDAP misiju Bosnijā un Hercegovinā, tostarp militāra rakstura.

(2)

Vispārējā pamatlīgumā par mieru Bosnijā un Hercegovinā (GFAP) cita starpā ir paredzēti pasākumi daudznacionālu militāru spēku izveidei.

(3)

Padome 2004. gada 12. jūlijā pieņēma Vienoto rīcību 2004/569/KĀDP (1), kas attiecas uz Eiropas Savienības Īpašā pārstāvja Bosnijā un Hercegovinā pilnvarām. ES Īpašais pārstāvis (ESĪP) Bosnijā un Hercegovinā veicinās vispārējo ES politisko koordināciju Bosnijā un Hercegovinā.

(4)

Padome 2002. gada 11. martā pieņēma Vienoto rīcību 2002/210/KĀDP (2) par Eiropas Savienības Policijas misiju (EUPM), lai veidotu un stiprinātu vietējo policijas kārtību, jo īpaši valsts līmenī un cīņā pret organizēto noziedzību.

(5)

Padome 2004. gada 26. aprīlī apstiprināja vispārējo koncepciju EDAP misijai Bosnijā un Hercegovinā, tostarp militāra rakstura.

(6)

Eiropadome 2004. gada 17. un 18. jūnijā pieņēma visaptverošu politiku attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu.

(7)

NATO valsts un valdību vadītāju līmeņa sanāksmē Stambulā 2004. gada 28. un 29. jūnijā nolēma noslēgt NATO SFOR misiju Bosnijā un Hercegovinā līdz 2004. gada beigām.

(8)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijā (1551 (2004)), kas pieņemta 2004. gada 9. jūlijā ir pausts gandarījums par Eiropas Savienības nodomu uzsākt ES misiju Bosnijā un Hercegovinā, tostarp militāra rakstura, no 2004.gada decembra saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Īrijas ārlietu ministra un Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētāja 2004. gada 29. jūnija vēstulē Drošības padomes prezidentūrai. Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome turklāt nolēma, ka nolīgumus par spēku statusu, kuri pašlaik ir ietverti 1-A pielikuma B papildinājumā Līgumam par mieru, piemēro provizoriski attiecībā uz ES ierosināto misiju un tās spēkiem, tostarp no tās izveidošanas brīža Bosnijā un Hercegovinā, paredzot, ka minēto nolīgumu puses rīkosies saskanīgi attiecībā uz to.

(9)

Padome ir vienojusies, ka ES militārajai operācijai būtu jānodrošina atturēšanas funkcija, ilgstoša saskaņa ar saistībām pildīt GFAP Bosnijā un Hercegovinā 1.A un 2. pielikumā noteiktos uzdevumus, kā arī veicināt drošu un neapdraudētu vidi atbilstīgi pilnvarām, kas tai piešķirtas, lai izpildītu Augstā pārstāvja biroja (APB) misijas īstenošanas plāna un stabilizācijas un asociācijas procesa (SAP) pamata uzdevumus.

(10)

Operācijai būtu jāpastiprina ES visaptverošā pieeja Bosnijai un Hercegovinai un jāatbalsta Bosnijas un Hercegovinas pašu gūtie panākumi ES integrācijas jomā, lai parakstītu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, kas ir vidēja termiņa mērķis.

(11)

ES militārajai operācijai, proti – tās spēku komandierim, būtu jādod visas pilnvaras, lai tā varētu izpildīt savu uzdevumu, kas noteikts GFAP Bosnijā un Hercegovinā 1.A un 2. pielikumā – novērot GFAP militāro aspektu īstenojumu un novērtēt un risināt situācijas, kad kāda Puse neievēro noteikumus.

(12)

Papildus tiem sakariem, kas jau nodibināti saistībā ar ES darbībām Bosnijā un Hercegovinā, Eiropas Savienībai vajadzētu turpināt cieši apspriesties ar Bosnijas un Hercegovinas iestādēm, jo īpaši ar Aizsardzības ministru attiecībā uz ES militārās operācijas veikšanu.

(13)

Apspriedes ar NATO tiks turpinātas saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem, kas paredzēti 2003. gada 17. marta Vēstuļu apmaiņā starp ģenerālsekretāru/Augsto pārstāvi (ĢS/AP) un NATO ģenerālsekretāru. Vēlākā Vēstuļu apmaiņā, attiecīgi 2004. gada 30. jūnijā un 8. jūlijā, Ziemeļatlantijas Padome piekrita ļaut DSACEUR darboties kā ES operācijas komandierim un ES operācijas galveno mītni izvietot SHAPE.

(14)

Politikas un drošības komitejai (PDK) būtu jāveic ES militārās operācijas Bosnijā un Hercegovinā politiskā kontrole un jānodrošina stratēģiskā virzība uz to, kā arī jāpieņem attiecīgi lēmumi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 25. panta trešo daļu.

(15)

Atbilstīgi pamatnostādnēm, kas pieņemtas Eiropadomes sanāksmē Nicā 2000. gada 7. līdz 9. decembrī, šajā vienotajā rīcībā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 18. un 26. pantu būtu jānosaka ĢS/AP loma, īstenojot pasākumus, kas attiecas uz politisko kontroli un stratēģisko virzību, ko veic PDK saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 25. pantu.

(16)

Trešām valstīm būtu jāpiedalās ES militārajā operācijā saskaņā ar pamatnostādnēm, ko noteikusi Eiropadome.

(17)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 28. panta 3. punktu darbības izdevumi, kas rodas no šīs vienotās rīcības militārā vai aizsardzības jomā, būtu jāsedz dalībvalstīm saskaņā ar Padomes Lēmumu 2004/197/KDĀP (2004. gada 23. februāris), ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus (3) (še turpmāk ATHENA).

(18)

Līguma par Eiropas Savienību 14. panta 1. punkts paredz vienotajās rīcībās norādīt līdzekļus, ko Savienība var izmantot. ES militāro operāciju kopējo izmaksu bāzes finansējumu veido labākais pieejamais aprēķins, un tas neskar galīgo summu, kuru ietvers budžetā, ko apstiprinās atbilstīgi ATHENA paredzētajiem principiem.

(19)

Saskaņā ar 6. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās tādu Eiropas Savienības lēmumu un darbību izstrādē un īstenošanā, kam ir aizsardzības nozīme. Dānija nepiedalās šīs vienotās rīcības īstenošanā, un tādēļ tā nepiedalās operācijas finansēšanā,