20.7.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/1

(1)

Eiropas satelītu radionavigācijas politiku pašlaik īsteno, izmantojot divas programmas – EGNOS un GALILEO.

(2)

GALILEO ir pirmā Eiropas kosmosa programma, ko finansē un vada Eiropas Savienība sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru (ESA). Ir paredzēts veicināt attīstību vairākās nozarēs, kas tieši vai netieši ir saistītas ar Kopienas politiku, piemēram, tādās jomās kā transports (kustīgu objektu atrašanās vietas noteikšana un ātruma mērīšana), apdrošināšana, autoceļu nodevas, tiesību aktu īstenošana (aizdomās turamo personu novērošana, pasākumi noziedzības apkarošanai), muitas un akcīzes pasākumi (izmeklēšana uz vietas u. c.), lauksaimniecība (labības vai pesticīdu daudzumu pielāgojumi atkarībā no vietas u. c.), zvejniecība (kuģu pārvietošanās uzraudzība).

(3)

EGNOS ir trīspusēja programma, kurā piedalās Eiropas Kopiena, ESA un Eurocontrol, un tās mērķis ir papildināt Amerikas GPS un Krievijas GLONASS signālus, lai nodrošinātu uzticamību plašā ģeogrāfiskā apvidū. Šī programma ir neatkarīga no GALILEO un papildina to.

(4)

Secinājumos, kas pieņemti Eiropadomes Ķelnes (1999. gada 3. un 4. jūnijs), Feiras (2000. gada 19. un 20. jūnijs), Nicas (2000. gada 7. līdz 11. decembris), Stokholmas (2001. gada 23. un 24. marts), Lākenas (2001. gada 14. un 15. decembris), Barselonas (2002. gada 15. un 16. marts) un Briseles (2003. gada 20. un 21. marts) sanāksmēs, ir uzsvērta GALILEO stratēģiskā nozīme.

(5)

Ņemot vērā Eiropas satelītu radionavigācijas programmu stratēģisko nozīmi un vajadzību nodrošināt, ka sabiedrības būtiskas intereses ir atbilstīgi aizsargātas un pārstāvētas, ir absolūti nepieciešams uzraudzīt sistēmas nākamās fāzes un programmām piešķirto Kopienas līdzekļu izmantošanu, ievērojot Padomes attiecīgās politiskās ievirzes un budžeta lēmējiestāžu finanšu lēmumus. Tādēļ ir jāizveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) Uzraudzības iestāde (turpmāk – “Iestāde”).

(6)

Vairākos gadījumos, un jo īpaši 2001. gada 5. aprīļa un 2002. gada 26. marta secinājumos, Padome ir uzsvērusi, ka ievērojama privātā sektora dalība ir viens no pamatelementiem, lai nodrošinātu GALILEO izvēršanas un darbības fāzes veiksmīgu norisi.

(7)

Šajā sakarā Iestādei būtu jānoslēdz koncesijas līgums ar jebkuru konsorciju, ko izraugās GALILEO izstrādes fāzes noslēgumā, un jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgais konsorcijs izpilda koncesijas līgumā noteiktās saistības, jo īpaši sabiedrisko pakalpojumu saistības.

(8)

Iestādei jābūt vienīgajam koncesijas īpašnieka partnerim attiecībā uz frekvencēm.

(9)

Vienlaikus dalībvalstīm, kas ir iesniegušas ziņas Starptautiskajai Telekomunikāciju savienībai attiecībā uz frekvenču izmantošanu, kuras ir nepieciešamas sistēmas darbības nodrošināšanai, būtu jāļauj Iestādei arī piešķirt koncesijas īpašniekam tiesības izmantot šīs frekvences koncesijas laikā, lai koncesijas īpašnieks varētu nodrošināt vajadzīgos pakalpojumus, kas noteikti specifikācijās.

(10)

Iestādei vajadzētu būt atbildīgai par to līdzekļu pārvaldību un kontroli, kas tai īpaši piešķirti programmu vajadzībām.

(11)

Iestādei būtu jāsniedz palīdzība Komisijai jautājumos, kas saistīti ar satelītu radionavigāciju, jo īpaši gadījumos, kad ir jāveic likumdošanas un regulatīvie pasākumi.

(12)

Iestādei ir jāizmanto jau iesākti pētniecības, attīstības un tehnoloģiskā izvērtējuma pasākumi, jo īpaši tie, kurus veic ESA. Ņemot vērā Padomes 2000. gada 16. novembra Rezolūciju par Eiropas kosmosa stratēģiju (2), sadarbībā ar ESA atbilstīgos gadījumos ir pilnībā jāizmanto iespējas, ko piedāvā Pamatnolīgums starp Eiropas Kopienu un Eiropas Kosmosa aģentūru.

(13)

Iestādei vajadzētu aizstāvēt un attīstīt Kopienas ieguldījumu, kas jau īstenots kosmosa tehnoloģijā un infrastruktūrā.

(14)

Pēc GALILEO kopuzņēmuma likvidēšanas saskaņā ar attiecīgiem Statūtu noteikumiem tam būtu jānodod viss iegūtais īpašums Iestādei. Viss īpašums, ko koncesijas īpašnieks ir radījis izvietošanas fāzes laikā, ir jānodod Iestādei, ja vien iepriekš nav panākta cita vienošanās, jo programmas definēšanas, izstrādes un izvērtēšanas fāzes ir gandrīz pilnībā finansētas no publiskiem līdzekļiem, un tāpēc visi šādi izstrādātie elementi būtu jānodod koncesijas īpašnieka rīcībā.

(15)

Iestādes juridiskajam statusam jābūt tādam, lai dotu tai iespēju rīkoties kā juridiskai personai, pildot savus pienākumus.

(16)

Lai faktiski nodrošinātu Iestādes pienākumu izpildi, dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt pārstāvētām Administratīvajā padomē, kam ir nepieciešamās pilnvaras, lai izstrādātu budžetu, veiktu tā izpildes pārbaudi, pieņemtu attiecīgus finanšu noteikumus, izstrādātu pārredzamu procedūru Iestādes lēmumu pieņemšanai, apstiprinātu tās darba programmu un ieceltu izpilddirektoru.

(17)

Iestādes sekmīgai darbībai ir vajadzīgs, lai izpilddirektors tiktu iecelts, pamatojoties uz viņa nopelniem, dokumentāri apstiprinātām administratīvām un vadītāja spējām, kā arī atbilstīgām zināšanām un pieredzi, un lai viņš pildītu savus pienākumus pilnīgi neatkarīgi un elastīgi attiecībā uz Iestādes iekšējās darbības organizēšanu. Izpilddirektoram ir jāsagatavo un jāīsteno visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu Iestādes darba programmas pareizu izpildi, katru gadu jāsagatavo vispārējā ziņojuma projekts, kas jāiesniedz Administratīvajai padomei, jāsastāda Iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmes projekts un jāīsteno budžets.

(18)

Procedūrām, saskaņā ar kurām ieceļ amatpersonas, ir jābūt pārskatāmām.

(19)

Administratīvajai padomei jādod iespēja izveidot Zinātnes un tehnikas komiteju, kas palīdz Iestādei tehniskos jautājumos un sistēmas modernizācijas jomā.

(20)

Jāizveido Sistēmas drošības un aizsardzības komiteja, kas palīdz Iestādei visos jautājumos, kas saistīti ar sistēmas drošību un aizsardzību.

(21)

Lai nodrošinātu Iestādes pilnīgu autonomiju un neatkarību, tiek uzskatīts par nepieciešamu tai piešķirt autonomu budžetu, kura ieņēmumus galvenokārt veidotu Kopienas ieguldījums. Kopienas budžeta procedūru turpina piemērot tiktāl, ciktāl tas attiecas uz subsīdijām no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Turklāt Revīzijas palātai ir jāveic pārskatu revīzija.

(22)

Saistībā ar darbības jomu, mērķiem un pienākumu izpildi Iestādei ir jo īpaši jāievēro noteikumi, ko piemēro Kopienas iestādēm.

(23)

Iestādei jāpiemēro attiecīgi Kopienas tiesību akti par publisku piekļuvi dokumentiem un personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, un tāpat tai ir jāievēro drošības principi, ko piemēro Padomes un Komisijas dienestiem.

(24)

Trešām valstīm būtu jādod iespēja līdzdarboties Iestādē, ja tās ir iepriekš ar Kopienu noslēgušas nolīgumu šajā sakarā, jo īpaši gadījumos, kad šīs valstis ir bijušas iesaistītas programmas iepriekšējās fāzēs, līdzdarbojoties ESA GALILEOSAT programmā.

(25)

Eiropas GNSS ir uzskatāma par jutīgu infrastruktūru, ciktāl tas attiecas uz drošību un uzticamību.

(26)

Ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu sistēmas drošību un uzticamību attiecībā pret uzbrukumiem (ļaunprātīgiem vai citādiem) un lai novērstu tās izmantošanu mērķiem, kas varētu apdraudēt Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu drošību.

(27)

Procedūra, kas izklāstīta Padomes 2004. gada 12. jūlija Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP par Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmas darbības aspektiem, kas iespaido Eiropas Savienības drošību (3), ir jāpiemēro gadījumos, kad kāda dalībvalsts uzskata, ka pastāv draudi tās nacionālajai drošībai.

(28)

Šīs regulas pieņemšanai Līgums paredz vienīgi pilnvaras, kas noteiktas tā 308. pantā,

a)

Iestāde ir struktūra, kas izsniedz licenci privātajam koncesijas īpašniekam, kurš ir atbildīgs par GALILEO izvēršanas un darbības fāzes īstenošanu un vadību (turpmāk – “koncesijas īpašnieks”); saskaņā ar šo uzdevumu tā noslēdz koncesijas līgumu ar koncesijas īpašnieku; Iestāde nodrošina, ka koncesijas īpašnieks pilda koncesijas līguma noteikumus un ievēro tam pievienotās specifikācijas, kā arī veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību gadījumā, ja koncesijas īpašnieks nepilda savas saistības; Iestāde uz koncesijas laiku piešķir koncesijas īpašniekam tiesības izmantot materiālos un nemateriālos aktīvus, kas minēti 3. panta 1. punktā;

b)

Iestāde pārvalda līdzekļus, kas tai īpaši piešķirti Eiropas GNSS programmām un uzrauga to vispārējo finanšu pārvaldību, lai sniegtu ierosinājumus attiecībā uz publiskā sektora ieguldījumiem;

c)

Iestādei nodod atbildību – pārņemot to no GALILEO kopuzņēmuma – pārvaldīt nolīgumu, kas noslēgts ar EGNOS ekonomisko operatoru, un izstrādāt pamatnostādnes attiecībā uz turpmāko politiku saistībā ar EGNOS, atbilstīgi ņemot vērā to personu viedokļus, kas devušas ieguldījumu EGNOS izstrādes un izvēršanas fāzes finansēšanā;

d)

Iestāde koordinē dalībvalstu darbības attiecībā uz frekvencēm, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu sistēmas darbību; tai ir tiesības izmantot visas šīs frekvences neatkarīgi no sistēmas atrašanās vietas; jautājumos, kas saistīti ar šo frekvenču izmantošanu, Iestāde tieši kontaktējas ar koncesijas īpašnieku;

e)

lai palīdzētu Komisijai sagatavot priekšlikumus par Eiropas GNSS programmām, kurus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un pieņemt īstenošanas noteikumus, Iestāde sagatavo šo priekšlikumu un noteikumu projektus;

f)

Iestāde ir atbildīga par sistēmas modernizāciju un tās jauno paaudžu izstrādi;

g)

Iestāde var veikt budžeta izpildes uzdevumus, ko tai uzticējusi Komisija un kas ir saistīti ar Eiropas GNSS programmām, kā noteikts 54. panta 2. punkta b) apakšpunktā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4);

h)

Iestāde nodrošina, ka sistēmas sastāvdaļas ir atbilstīgi sertificētas; tā dod attiecīgām atzītām sertifikācijas struktūrām tiesības izsniegt attiecīgos sertifikātus un uzraudzīt, ka tiek ievēroti attiecīgie standarti un tehniskās specifikācijas;

i)

Iestāde nodrošina, ka koncesijas īpašnieks ievēro norādījumus, kuri izdoti saskaņā ar Vienoto rīcību 2004/552/KĀDP, un tā veic pārbaudes šajā sakarā;

j)

neskarot šīs regulas 22. pantu, Iestādes pārziņā ir visi aspekti, kas saistīti ar sistēmas drošību un aizsardzību. Tā jo īpaši:

a)

ieceļ izpilddirektoru, kā paredzēts 7. panta 2. punktā;

b)

līdz katra gada 30. novembrim pēc Komisijas atzinuma saņemšanas pieņem Iestādes darba programmu nākošajam gadam un nosūta to dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Šo darba programmu pieņem, neskarot Kopienas ikgadējo budžeta procedūru;

c)

pilda savus uzdevumus saistībā ar Iestādes budžetu, kā paredzēts 11. un 12. pantā;

d)

ir atbildīga par lēmumiem, kuri attiecas uz 2. panta j) punktā paredzētajiem uzdevumiem un kurus vienmēr pieņem, iepriekš apspriežoties ar Sistēmas drošības un aizsardzības komiteju vai pēc tās priekšlikuma;

e)

īsteno disciplināro uzraudzību attiecībā uz izpilddirektora darbību;

f)

pieņem īpašus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu tiesības piekļūt Iestādes dokumentiem, kā paredzēts 19. pantā;

g)

pieņem gada ziņojumu par Iestādes darbību un plāniem un līdz katra gada 15. jūnijam nosūta to dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Revīzijas palātai. Iestāde nosūta budžeta lēmējiestādei visu informāciju, kas attiecas uz novērtēšanas procedūru iznākumu;

h)

pieņem savu reglamentu.

a)

ir atbildīgs par Iestādes pārstāvēšanu un tās vadību;

b)

sagatavo Administratīvās padomes darbu. Viņš piedalās padomes darbā bez balsstiesībām;

c)

Administratīvās padomes uzraudzībā atbild par Iestādes gada darba programmas īstenošanu;

d)

veic visus nepieciešamos pasākumus, tostarp pieņem iekšējās administratīvās instrukcijas un sniedz paziņojumus, lai nodrošinātu Iestādes darbību saskaņā ar šo regulu;

e)

sastāda Iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmes saskaņā ar 11. pantu un nodrošina budžeta izpildi saskaņā ar 12. pantu;

f)

katru gadu sagatavo vispārējā ziņojuma projektu un iesniedz to Administratīvajai padomei;

g)

nosaka Iestādes organizatorisko struktūru un iesniedz to Administratīvajai padomei apstiprināšanai. Izpilddirektors izveido atbilstīgu pastāvīgu struktūru, lai īstenotu ar aizsardzību saistītos lēmumus un nodrošinātu ar aizsardzību saistīto saziņu darbības gaitā;

h)

attiecībā uz darbiniekiem īsteno pilnvaras, kas noteiktas 16. pantā;

i)

iepriekš saņemot Administratīvās padomes apstiprinājumu, var paredzēt pasākumus, kas vajadzīgi vietējo biroju izveidei dalībvalstīs, kā noteikts 4. pantā.

a)

sniegt atzinumus par tehniskiem jautājumiem vai priekšlikumiem, kas paredz būtiskas izmaiņas Eiropas GNSS sistēmas uzbūvē;

b)

sniegt ieteikumus attiecībā uz sistēmas modernizāciju;

c)

veikt jebkādus citus uzdevumus, kas vajadzīgi zināšanu attīstīšanai satelītu radionavigācijas jomā.

20.7.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/10

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 2320/97 (2) ir piemērojusi galīgos antidempinga maksājumus dažu to dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam, kuru izcelsme ir Ungārijā, Polijā, Krievijā, Čehijas Republikā, Rumānijā un Slovākijas Republikā. Ungārijas, Polijas, Čehijas Republikas, Rumānijas un Slovākijas Republikas ražotāju eksportētāju piedāvātās saistības tika pieņemtas ar Lēmumu 97/790/EK (3), un Krievijas ražotāju eksportētāju piedāvātās saistības tika pieņemtas ar Komisijas Lēmumu 2000/70/EK (4).

(2)

2004. gada 1. maijā Eiropas Savienība paplašinājās, iekļaujot desmit jaunas dalībvalstis. No minētās dienas antidempinga pasākumi, kas bijuši spēkā 15 dalībvalstu Kopienā, tika automātiski paplašināti, lai trešo valstu importam tos piemērotu arī jaunās dalībvalstis. Šajā dienā automātiski tika izbeigti pasākumi pret jaunām dalībvalstīm.

(3)

Patlaban spēkā esošie pasākumi attiecas uz Krievijas izcelsmes importu (antidempinga maksājums 26,8 % apmērā un trīs cenu saistības) un Rumānijas izcelsmes importu (antidempinga maksājumi 9,8 līdz 38,2 % apmērā un četras cenu saistības).

(4)

2002. gada 23. novembrī Komisija publicēja paziņojumu par to, ka tā uzsāk starpposma pārskatīšanu un pārskatīšanu sakarā ar termiņa izbeigšanos attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami dažu Polijas, Krievijas, Čehijas Republikas, Rumānijas un Slovākijas Republikas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam (5).

(5)

Pārskatīšanu pieprasīja Eiropas Savienības Dzelzs bezšuvju tērauda cauruļu ražošanas nozares aizsardzības komiteja to ražotāju vārdā, kas pārstāv lielāko daļu Kopienas dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu produkcijas.

(6)

Pieprasījumā par pārskatīšanu sakarā ar pasākumu termiņa izbeigšanos tika apgalvots, ka dempings un kaitējums Kopienas ražošanas nozarei visdrīzāk turpinātos vai atsāktos. Pieprasījums par starpposma pārskatīšanu ir pamatots ar to, ka pasākumu veids un līmenis nav atbilstīgs, lai neitralizētu dempingu, kas rada kaitējumu.

(7)

Joprojām turpinās pārskata izmeklēšana attiecībā uz Krieviju un Rumāniju.

(8)

To ražojumu kategorijas (“attiecīgais ražojums”), uz kuriem attiecas starpposma pārskatīšana un pārskatīšana sakarā ar pasākumu termiņa izbeigšanos (pamatregulas 11. panta 2. un 3. punkts), ir tādas pašas kā Regulā (EK) Nr. 2320/97 minētās, proti:

kuras pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7304 10 10, ex 7304 10 30, 7304 31 99, 7304 39 91 un 7304 39 93. Šie KN kodi sniegti vienīgi informācijai.

(9)

Komisijas Lēmumā 2003/382/EK (“Konkurences lēmums”) (6) vairāki Kopienas ražotāji tika sodīti par iesaistīšanos divos gadījumos, kad tika pārkāpts EK līguma 81. panta 1. punkts.

(10)

Pēc Konkurences lēmuma pieņemšanas sākotnēji tika uzskatīts, ka saikne ar Regulu (EK) Nr. 2320/97, ja vien tāda ir, neparedzēja minētās regulas atzinumu atkārtotu izskatīšanu. Taču pēc Konkurences lēmuma publicēšanas viena no ieinteresētajām pusēm ir uzdevusi jautājumu par to, kā pret konkurenci vērstā rīcība var ietekmēt spēkā esošos antidempinga pasākumus, un ir sniegusi papildinformāciju saistībā ar Regulas (EK) Nr. 2320/97 atzinumiem par kaitējumu un cēloņsakarību. Šīs regulas mērķis ir pārbaudīt, vai Konkurences lēmums jelkādi ietekmē patlaban spēkā esošos antidempinga pasākumus.

(11)

Bezšuvju oglekļa tērauda cauruļvadi un caurules, jo īpaši cauruļvadi un caurules, ko izmanto naftas un gāzes rūpniecībā, ir ražojumi, uz kuriem attiecas Konkurences lēmums. Tiem pieskaitāmas divas galvenās kategorijas, proti, pēc pasūtījuma izgatavoti cauruļvadi naftas un gāzes pārsūknēšanai vidējos un nelielos attālumos (“LP”), no vienas puses, un urbumiem paredzētie cauruļvadi un caurules, ko parasti dēvē par cauruļveida izstrādājumiem izmantošanai naftas valstīs (“OCTG cauruļvadi un caurules”), no otras puses. Ja LP ir klasificējami ar KN kodu ex 7304 10, tad OCTG cauruļvadi un caurules ir klasificējamas ar KN kodu 7304 21.

(12)

To ražojumu klāsts, uz kuriem attiecas antidempinga izmeklēšana, ir plašāks par to, uz ko attiecas Konkurences lēmums. Tomēr salīdzinot tika konstatēts, ka ražojumu kategorijas, uz kurām attiecas KN kods ex 7304 10 10 un KN kods ex 7304 10 30, proti, tāda veida cauruļvadi, kurus izmanto naftas vai gāzes cauruļvados un kuru ārējais diametrs nepārsniedz 406,4 mm, ietekmē gan antidempinga izmeklēšana, gan konkurences pārkāpumi pat tad, ja tas attiecas tikai uz ierobežotu attiecīgā ražojuma Kopienas tirgus daļu.

(13)

Antidempinga izmeklēšanā sadarbojās desmit Kopienas ražotāji, kas pārstāvēja vairāk nekā 90 % no Kopienas izmeklēšanai pakļautā ražojuma kopējā ražošanas apjoma. Turklāt trīs no šiem desmit uzņēmumiem bija iesaistīti EK līguma 81. panta 1. punkta pārkāpumos.

(14)

Dempinga un kaitējuma pārbaude turpinājās no 1995. gada 1. septembra līdz 1996. gada 31. augustam (“izmeklēšanas laikposms”), savukārt tendenču izskatīšana saistībā ar kaitējuma novērtēšanu antidempinga izmeklēšanā aptvēra laikposmu no 1992. gada janvāra līdz izmeklēšanas laikposma beigām (“apskatāmais laikposms”).

(15)

Izmeklēšanas laikposmā un apskatāmajā laikposmā ir notikuši divi pārkāpumi:

(16)

Pārkāpums, kas minēts 15. apsvēruma b) apakšpunktā, tieši neietekmē antidempinga izmeklēšanu, jo attiecīgais ražojums klasificējams ar KN kodu 7304 21, proti, uz to neattiecas antidempinga izmeklēšana.

(17)

Attiecībā uz 15. apsvēruma a) apakšpunktā minēto pārkāpumu laikā no 1995. gada 1. septembra līdz 31. decembrim antidempinga procedūras izmeklēšanas laikposms pārklājas ar ES un Japānas karteļa darbības laikposmu. Attiecībā uz apskatāmo laikposmu pārklāšanās vērojama no 1992. gada janvāra līdz 1995. gada 31. decembrim.

(18)

Kā minēts iepriekš, antidempinga procedūras norises laiks un pret konkurenci vērstās rīcības laiks daļēji pārklājas. Ražojums, uz kuru attiecas pret konkurenci vērstā rīcība, ir daļēji pieskaitāms to ražojumu klāstam, uz kuriem attiecas antidempinga izmeklēšana (12. apsvērums). Antidempinga procedūras izmeklēšanas laikposms un apskatāmais laikposms daļēji pārklājas ar laikposmu, kurā tika konstatēta konkurences noteikumu pārkāpšana (17. apsvērums). Visbeidzot, daļa Kopienas ražotāju, kas iesaistīti pret konkurenci vērstajā rīcībā, ietilpa arī antidempinga procedūrā definētajā Kopienas ražošanas nozarē (13. apsvērums).

(19)

Ņemot vērā to, ka ražojumu klāsta, iesaistīto uzņēmumu un šo divu procedūru laikposmu pārklāšanās ir tikai daļēja, ir konstatēts, ka ietekme, ko izraisa pret konkurenci vērstā rīcība, zināmā mērā ir skārusi antidempinga izmeklēšanu, uz kuras pamata 1997. gadā tika noteikti galīgie maksājumi. Turklāt, izslēdzot ziņas par uzņēmumiem, attiecībā uz kuriem konstatēti EK līguma 81. panta 1. punkta pārkāpumi, izrādās, ka rezultāti joprojām ir salīdzināmi ar rezultātiem, kas iegūti, izmantojot ziņas par desmit Kopienas ražotājiem, kuri sadarbojas, tostarp tiem, kuri ir iesaistīti iepriekšminētajā pret konkurenci vērstajā rīcībā, proti, joprojām pastāvētu dempings, kas radītu kaitējumu. Tādējādi ir maz ticams, ka Kopienas ražotāju pret konkurenci vērstā rīcība būtu varējusi būtiski ietekmēt antidempinga izmeklēšanas sākotnējos atzinumus. Tomēr nav iespējams arī drošticami apgalvot, ka tad, ja šīs pret konkurenci vērstās rīcības nebūtu, tirgus apstākļi kopumā būtu bijuši tādi paši.

(20)

Ievērojot iepriekšminēto, tiek uzskatīts, ka to pasākumu piemērošana, kas noteikti ar Regulu (EK) Nr. 2320/97, būtu jāpārtrauc. Tas atbilst labas pārvaldes un labas administratīvās prakses principiem. Turklāt jāatzīmē, ka starpposma pārskatīšana un pārskatīšana sakarā ar pasākumu termiņa izbeigšanos vēl notiek un drīz būs pieejami jauni atzinumi, un tad, ņemot par pamatu ziņas, kuras noteikti nav skārusi pret konkurenci vērstā rīcība, būs iespējams veikt turpmāku novērtēšanu. Līdz brīdim, iekams nav pabeigta iesāktā pārskatīšana, maksājumi nav jāiekasē. No iepriekšminētā arī izriet, ka patlaban spēkā esošās saistības vairs netiek piemērotas tikmēr, kamēr nebūs pabeigtas iesāktās pārskatīšanas.

(21)

Ieinteresētās puses ir informētas par nodomu vairs nepiemērot ar Regulu (EK) Nr. 2320/97 noteiktos pasākumus. Tām arī bija dots laiks, kurā tās pēc minētās informācijas saņemšanas varēja iesniegt savus apsvērumus.

(22)

Pušu iesniegtie mutiskie un rakstiskie argumenti tika izskatīti, un attiecīgā gadījumā tie tika ņemti vērā,

20.7.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/14

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1601/1999 (2) uzlika galīgu kompensācijas maksājumu par Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu ar diametru mazāk kā 1 mm (attiecīgais produkts) ar CN kod ex 7223 00 19 importu. Pasākumu veids bija procentuālais nodoklis 0 % līdz 42,9 % apmērā atsevišķiem eksportētājiem un 44,4 % eksportētājiem, kas nesadarbojas.

(2)

Pēc galīgo pasākumu piemērošanas Komisija no Indijas ražotāja “VSL Wires Limited” (“pieteikuma iesniedzējs”) saņēma pieprasījumu Regulas (EK) Nr. 1601/1999 pārskatīšanai saskaņā ar pamatregulas 20. pantu. Pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka nav saistīts ne ar vienu citu attiecīgā produkta eksportētāju Indijā. Turklāt tas paziņoja, ka sākotnējā izmeklēšanas laika posmā (t.i., no 1997. gada 1. aprīļa līdz 1998. gada 31. martam) nav eksportējis attiecīgo produktu, taču pēc šā perioda tas ir eksportējis attiecīgo produktu uz Kopienu. Pamatojoties uz iepriekš teikto, tas pieprasīja, lai tam tiktu noteikta individuāla nodokļa likme.

(3)

Komisija izskatīja pieteikuma iesniedzēja pierādījumus un uzskatīja tos par pietiekamu pamatu pārskatīšanas uzsākšanai saskaņā ar pamatregulas 20. panta noteikumiem. Pēc apspriedes ar Padomdevēju komiteju un pēc tam, kad attiecīgajai Kopienas ražošanas nozarei tika sniegta iespēja izteikt komentārus, Komisija ar paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3) uzsāka Regulas (EK) Nr. 1601/1999 paātrinātu pārskatīšanu saistībā ar attiecīgo uzņēmumu un lietas izpēti.

(4)

Produkts, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats, kas apskatīts Regulā (EK) Nr. 1601/1999, proti, nerūsējošā tērauda stieple ar mazāk kā 1 mm diametru, kas satur niķeli 2,5 % apmērā no tās svara vai vairāk, izņemot stiepli, kas satur niķeli 28 % apmērā no tās svara vai vairāk, bet ne vairāk kā 31 %, un kas satur hromu 20 % apmērā no tās svara, bet ne vairāk kā 22 %.

(5)

Subsidēšanas izmeklēšana notika laika posmā no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2003. gada 31. martam (“pārskata izmeklēšanas laika posms”).

(6)

Komisija oficiāli paziņoja pieteikuma iesniedzējam un Indijas valdībai (IV) par procedūras uzsākšanu. Turklāt tā deva iespēju citām tieši iesaistītām pusēm rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt noklausīšanos. Tomēr nekādi viedokļi vai noklausīšanās pieprasījumi Komisijā netika saņemti.

(7)

Komisija pieteikuma iesniedzējam nosūtīja anketu un noteiktajā termiņā saņēma pilnu atbildi. Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par izmeklēšanai vajadzīgu, un klātienē veica pārbaudi pieteikuma iesniedzēja telpās.

(8)

Tā kā pieteikuma iesniedzējs nepieprasīja vēlreiz izskatīt secinājumus par nodarītajiem zaudējumiem, tika noteikts, ka pārskatīšana attiecas tikai uz subsidēšanu.

(9)

Komisija pārbaudīja tās pašas subsidēšanas shēmas, kas tika analizētas sākotnējā izmeklēšanā. Tā arī pārbaudīja, vai pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis subsidēšanas shēmas, par kurām bija aizdomas sākotnējā sūdzībā, bet sākotnējā pārbaudē to izmantošana netika apstiprināta. Beigās tika pārbaudīts, vai pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis subsidēšanas shēmas, kuras izveidotas pēc sākotnējā izmeklēšanas laika posma, un vai tas ir saņēmis ad hoc subsīdijas pēc šā datuma.

(10)

Pieteikuma iesniedzējs spēja pierādīt, ka tas nav tieši vai netieši saistīts ar nevienu Indijas ražotāju eksportētāju, uz kuru attiecas spēkā esošie kompensācijas pasākumi saistībā ar attiecīgo produktu.

(11)

Izmeklēšana apstiprināja, ka sākotnējā izmeklēšanas laika posmā, t.i., no 1997. gada 1. aprīļa līdz 1998. gada 31. martam, pieteikuma iesniedzējs nav eksportējis attiecīgo produktu.

(12)

Tika konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs veicis tikai vienu tirdzniecības darījumu uz Kopienu, kurš faktiski notika 2001. gada augustā, t.i., pēc sākotnējā izmeklēšanas laika posma, taču krietni pirms pārskata izmeklēšanas laika posma.

(13)

Atbildot uz anketas jautājumiem, pieteikuma iesniedzējs norādīja vienu pārskata izmeklēšanas laika posmā parakstītu līgumu, bet pārbaude uz vietas pierādīja, ka tirdzniecības darījums nav noticis. No tā izriet, ka pieteikuma iesniedzējs nav uzņēmies neatceļamas līgumsaistības, kas paredz preču eksportu uz Kopienu.

(14)

Taču jāpiezīmē, ka pārskata izmeklēšanas laika posmā uzņēmums veica ievērojamus eksporta tirdzniecības darījumus uz citām valstīm, kas ļāva aprēķināt eksporta tirdzniecības subsīdiju ieguvumu, jo šādi atvieglojumi nav atkarīgi no eksporta tirdzniecības mērķvalsts.

Šajā sakarā Komisija nolēma pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par paātrinātās pārskatīšanas izmeklēšanai vajadzīgu, lai aprēķinātu kompensējamās subsīdijas apjomu, kā pamatu izmantojot pieteikuma iesniedzēja kopējo atbilstīgo apgrozījuma līmeni pārskata izmeklēšanas laika posmā.

(15)

Pamatojoties uz informāciju, kura ietverta pieteikuma iesniedzēja atsūtītajā atbildē uz Komisijas anketas jautājumiem, tika izpētītas šādas shēmas:

(16)

Tika konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs pārskata izmeklēšanas laika posmā saņēma ieguvumus no šīs shēmas. Tas izmantoja DEBP pēc eksporta. Sīks shēmas apraksts atrodams Eksporta un importa politikas 4.3. punktā (Indijas valdības Tirdzniecības un Rūpniecības ministrijas 2002. gada 31. marta paziņojums Nr. 1/2002–07).

Saskaņā ar šo shēmu visiem tiesīgiem eksportētājiem jāiesniedz pieteikums kredītu saņemšanai, kurus aprēķina kā procentuālu daļu no eksportēto galaproduktu vērtības. Pamatojoties uz standarta ieguldīto resursu/saražotās produkcijas normām, Indijas varas iestādes ir noteikušas šādas DEPB likmes lielākajai daļai produktu, tostarp attiecīgajam produktam. Automātiski tiek izdota licence, kurā norādīts piešķirtā kredīta apjoms.

DEBP pēc eksporta ļauj šādus kredītus izmantot turpmākam importam (piemēram, izejmateriāliem vai kapitāla precēm), izņemot tādu preču importam, kuru ievešana ir ierobežota vai aizliegta. Šādas importētas preces var pārdot vietējā tirgū (maksājot tirdzniecības nodokli) vai izmantot citādi.

DEBP kredīti ir brīvi nododami. DEPB licence ir derīga 12 mēnešus no licences izsniegšanas dienas.

(17)

DEBP raksturojums kopš sākotnējās izmeklēšanas nav mainījies. Shēma ir tiesību aktos paredzēta subsīdija, ko maksā par eksportu, tādēļ sākotnējās pārbaudes laikā tika noteikts, ka tā ir konkrēta un kompensējama saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(18)

Tika konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs visus DEPB kredītus nodeva ar to saistītajam uzņēmumam “Viraj Alloys Ltd”. Tas pats tika novērots arī saistībā ar trīs citiem uzņēmumiem, kas saistīti ar pieteikuma iesniedzēju, t.i., “Viraj Forgings Ltd”, “Viraj Impoexpo Ltd” un “Viraj Profiles Ltd”. Izmeklēšana apstiprināja, ka “Viraj Alloys Ltd” ir visu iepriekš minēto uzņēmumu izejmateriālu piegādātājs un nodotos DEPB kredītus izmanto, lai veiktu importu, nemaksājot nodokļus.

Turklāt tika konstatēts, ka attiecīgā produkta eksports veikts, izmantojot vairākus saistītus uzņēmumus. Ņemot vērā, ka pieteikuma iesniedzēja īpašnieki kontrolē visus šos saistītos uzņēmumus, izmantojot plašu akciju daļu sistēmu, un ka saistītie uzņēmumi ir iesaistīti noteiktos attiecīgā produkta izgatavošanas un izplatīšanas aspektos, tika uzskatīts par vajadzīgu visus šos uzņēmumus uzskatīt par vienu ieguvumu saņēmēju.

Tātad saskaņā ar DEPB shēmu saņemto subsīdiju lieluma pamatā ir gan pieteikuma iesniedzējam, gan ar to saistītajiem uzņēmumiem piešķirto licenču kopējais kredīta apjoms. Tā kā subsīdiju nepiešķīra, atsaucoties uz eksportēto daudzumu, subsīdiju aprēķina pamatā ir pieteikuma iesniedzēja un ar to saistīto uzņēmumu kopējais eksporta apgrozījums saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu.

Secinot, “VSL Wires Limited” saņēmis ieguvumus no šīs shēmas pārskata izmeklēšanas laika posmā, iegūstot subsīdijas 12,7 % apmērā.

(19)

Tika konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs ir saņēmis ieguvumus saskaņā ar šo shēmu un jo īpaši saskaņā ar Indijas ienākumu likuma 80.HHC pantu.

1961. gada Indijas ienākumu nodokļa likums paredz pamatojumu atbrīvojumiem, uz ko var pieteikties uzņēmumi, maksājot nodokļus. Starp atbrīvojumiem, uz kuriem var pieteikties, ir likuma 10.A sadaļā paredzētie (attiecas uz uzņēmumiem, kas atrodas brīvās tirdzniecības zonās), 10.B sadaļā paredzētie (attiecas uz uzņēmumiem, kas ir uz eksportu orientētas struktūras) un 80.HHC sadaļā paredzētie (attiecas uz uzņēmumiem, kas eksportē preces). Lai saņemtu ITES ieguvumus, uzņēmumam jāizdara attiecīgs pieprasījums, nodokļu administrācijā iesniedzot nodokļu deklarāciju. Nodokļu gads ilgst no 1. aprīļa līdz 31. martam, un nodokļa deklarācija jāiesniedz līdz nākamā gada 30. novembrim. Šajā gadījumā pārskata izmeklēšanas laika posms sakrīt ar nodokļu un finanšu gadu no 2002. gada 1. aprīlim līdz 2003. gada 31. martam.

(20)

ITES raksturojums kopš sākotnējās izmeklēšanas nav mainījies. Sākotnējās izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka ITES ir kompensējama subsīdija, jo Indijas valdība uzņēmumam piešķir finansiālu palīdzību, samazinot valdības ieņēmumus, tiešo nodokļu veidā par eksporta ienākumiem, ko citādi, ja uzņēmums nepieprasītu nodokļu atvieglojumus, tam vajadzētu maksāt. Tomēr tika arī konstatēts, ka ITES saskaņā ar 80.HHC pantu kopš 2000.–2001. finanšu gada pakāpeniski tiek samazināts, līdz 2004.–2005. finanšu gadā eksporta ienākumi no ienākumu nodokļa vairs nebūs atbrīvoti. Pārskata izmeklēšanas laika posmā no ienākuma nodokļa bija atbrīvoti tikai 50 % eksporta ienākumu.

(21)

Subsīdijas piešķiramas pēc likuma atkarīgas no eksporta rezultātiem pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo tās atbrīvo no nodokļa tikai eksporta tirdzniecības ienākumus un tādējādi uzskatāmas par specifiskām.

(22)

Pieteikuma iesniedzēja ieguvumu aprēķina, pamatojoties uz starpību starp parastā kārtībā maksājamo nodokļu apjomu un saņemto nodokļu atlaidi pārskata izmeklēšanas laika posmā. Ienākumu nodokļa likme, ieskaitot uzņēmuma ienākumu nodokli un pieskaitot papildu atskaitījumus, šajā periodā bija 36,75 %. Lai noteiktu pieteikuma iesniedzēja saņemto ieguvumu summu un ņemot vērā, ka arī trīs ar pieteikuma iesniedzēju saistītie uzņēmumi pārskata izmeklēšanas laika posmā ir eksportējuši attiecīgo produktu (skatīt iepriekš 18. apsvērumu), subsīdijas apmērs ir noteikts, ņemot vērā pieteikuma iesniedzējam – “Viraj Forgings Ltd”, “Viraj Impoexpo Ltd” un “Viraj Profiles Ltd” – saskaņā ar 80.HHC pantu noteiktos nodokļu atvieglojumus. Tā kā subsīdiju nepiešķīra, atsaucoties uz eksportēto daudzumu, subsīdiju aprēķina pamatā ir pieteikuma iesniedzēja un ar to saistīto uzņēmumu kopējais eksporta apgrozījums saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu. Tādēļ tika secināts, ka “VSL Wires Limited” saskaņā ar šo shēmu saņēma subsīdijas 1,4 % apmērā.

(23)

Tika konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs nav izmantojis EPCGS līdzekļus.

(24)

Tika konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs neatradās EPZ un nebija EOU, tāpēc šo shēmu nav izmantojis.

(25)

Tika konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs nav izmantojis ne jaunas subsīdiju shēmas, kas izveidotas pēc sākotnējā izmeklēšanas laika posma, ne arī saņēmis ad hoc subsīdijas.

(26)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos galīgos secinājumus par dažādu shēmu izmantošanu, pieteikuma iesniedzēja saņemto kompensējamo subsīdiju apjoms ir šāds.

(27)

Pamatojoties uz izmeklēšanas konstatējumiem, tiek uzskatīts, ka “VSL Wires Limited” ražoto un eksportēto nerūsējošā tērauda stiepļu ar mazāk kā 1 mm diametru ievedumi Kopienā jāapliek ar kompensācijas maksājumu, kas atbilst atsevišķām uzņēmuma saņemtām subsīdiju summām, kas konstatētas pārskata izmeklēšanas laika posmā.

(28)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1601/1999.

(29)

Komisija pieteikuma iesniedzēju un IV informēja par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt Regulas (EK) Nr. 1601/1999 grozījumus. Tiem tika dots pietiekams laiks komentāru sniegšanai.

(30)

Atbildot uz saņemto informāciju, pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka DEPB pēc eksporta ir nodokļu atmaksas sistēma/aizvietojoša nodokļu atmaksas sistēma, ko Komisija nepareizi novērtējusi subsīdiju apjoma un kompensējamo ieguvumu ziņā. Pieteikuma iesniedzējs iebilda, ka Komisijas vērtējums par ieguvumu no šīs shēmas nebija pareizs, jo par subsīdijām var uzskatīt tikai papildus saņemto nodokļu atmaksu, un Komisija nav izpētījusi praktisko sistēmas darbību.

Komisija atkārtoti konstatēja (piemēram, skatīt Padomes Regulu (EK) Nr. 1338/2002 (4), un jo īpaši 14. līdz 20. punktu), ka DEPB pēc eksporta nav nodokļu atmaksas sistēma/aizvietojoša nodokļu atmaksas sistēma, jo tā neatbilst nevienam no nosacījumiem, kas izklāstīti pamatregulas I līdz III pielikumā, kuri saistīti ar tās 2. panta 2. punkta ii) apakšpunktu. Shēmā nav iekļauta prasība importēt tikai preces, kas tiek patērētas eksporta preču ražošanā (pamatregulas II pielikums), kas nodrošinātu, ka tiek ievērotas I pielikuma i) punktā noteiktās prasības. Turklāt trūkst salīdzināšanas sistēmas, kas ļautu pārbaudīt, vai importētie produkti patiešām tiek patērēti ražošanas procesā. Tā nav arī aizvietojoša nodokļu atmaksas sistēma, jo importētajām precēm nav jābūt tādā pašā daudzumā un tāda paša veida kā pašmāju ražošanas līdzekļiem, ko izmanto eksporta preču ražošanā (pamatregulas pielikums III). Visbeidzot, eksporta ražotājiem ir tiesības uz DEPB maksājumiem neatkarīgi no tā, vai viņi vispār importē ražošanas līdzekļus.

Pieteikuma iesniedzēja gadījumā izmeklēšana apstiprināja, ka izejmateriālus bez muitas nodokļa importēja viens no saistītajiem uzņēmumiem, izmantojot visu saistīto uzņēmumu nodotos DEPB kredītus, kas iegūti, eksportējot dažādus produktus. Taču netika konstatēta saikne starp katra uzņēmuma kredītiem un faktiski importētajām precēm no viena saistītā uzņēmuma, kura uzdevums ir importēt izejmateriālus. Turklāt nepastāvēja Indijas valdības izveidota salīdzināšanas sistēma, kas kontrolētu, kādi ievedumi kura produkta ražošanai tika iztērēti, un kurš uzņēmums to darīja. Tā kā iepriekš minētais subsīdiju definīcijas izņēmums uz šo gadījumu neattiecas, kompensējamais ieguvums ir saskaņā ar shēmu piešķirto kredītu kopējā summa. Šo iemeslu dēļ prasību pieņemt nevar.

Pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka “Komisijas dienesti nenoteica ievedmuitas nodokļus, pamatojoties uz izmaksām, tādēļ subsīdiju aprēķini ir nepareizi un pārspīlēti”. Šajā sakarā jāpiezīmē, ka pieteikuma iesniedzējam iepriekš, pamatojoties uz 18. apsvērumā aprakstīto situāciju, tika lūgts iesniegt sarakstu ar kredītiem, kas izsniegti saskaņā ar DEPB pēc eksporta, par visu tā veikto eksportu pārskata izmeklēšanas laika posmā. Pieteikuma iesniedzējam tika lūgts šādu informāciju par eksportu šajā periodā iesniegt arī par visiem saistītajiem uzņēmumiem, pievienojot ziņas par visām nodevām, kas saistītas ar pieteikšanos, vai citām izmaksām, kuras radušās, lai iegūtu kredītus. Tomēr pieteikuma iesniedzējs neziņoja par šiem datiem, ka arī nevarēja sniegt šādu informāciju pārbaudē uz vietas. Tā kā nav attiecīgās informācijas, iepriekš 18. apsvērumā noteikto subsīdiju lielumu nevar mainīt.

(31)

Šī pārskatīšana neietekmē datumu, kurā saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu beigsies Padomes Regulas (EK) Nr. 1601/1999 darbība,

20.7.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/19

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

20.7.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/21

(1)

2. panta 1. punkts Komisijas 1990. gada 10. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2921/90 par atbalstu kazeīna un kazeinātu ražošanai no vājpiena (2) nosaka atbalsta apmēru kazeīna un kazeināta ražošanai no vājpiena. Ņemot vērā kazeīna un kazeinātu cenu attīstību Kopienā un pasaules tirgū, atbalsta apmērs jāsamazina.

(2)

Regula (EEK) Nr. 2921/90 ir attiecīgi jāgroza.

(3)

Piena un piena produktu pārvaldības komiteja tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā nav sniegusi atzinumu,

20.7.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/22

(1)

Regulas (EK) Nr. 603/95 3. panta 2. un 3. punktā noteiktas pārstrādes uzņēmumiem izmaksājamās palīdzības summas attiecīgi par dehidrētu lopbarību un saulē žāvētu lopbarību, kas saražota 2003./2004. tirdzniecības gada laikā, minētās regulas 4. panta 1. un 3. punktā norādīto maksimālo garantēto apjomu ietvaros.

(2)

Dalībvalstu ziņojumi Komisijai saskaņā ar Komisijas 1995. gada 6. aprīļa Regulas (EK) Nr. 785/95, kas nosaka Padomes Regulas (EK) Nr. 603/95 par žāvētas lopbarības tirgus kopīgo organizāciju piemērošanas noteikumus (2), 15. panta a) apakšpunkta otro daļu liecina, ka maksimālais garantētais apjoms dehidrētai lopbarībai ir pārsniegts, bet maksimālais garantētais apjoms saulē žāvētai lopbarībai nav pārsniegts.

(3)

Līdz ar to ir nepieciešams norādīt, ka Regulā (EK) Nr. 603/95 paredzētā palīdzības summa par dehidrētu lopbarību jāsamazina saskaņā ar minētās regulas 5. pantu; ka palīdzības summa par saulē žāvētu lopbarību izmaksājama tās saņēmējiem pilnā apjomā.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Žāvētas lopbarības vadības komitejas atzinumu,

a)

palīdzības lielums par dehidrētu lopbarību visās dalībvalstīs tiek samazināts līdz 66,45 eiro par tonnu;

b)

palīdzības summa par saulē žāvētu lopbarību tiek izmaksāta pilnā apjomā.

20.7.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/23

(1)

Ievērojot situāciju Kopienas cukura tirgū un pasaules tirgū, šķiet lietderīgi iespējami drīzāk izsludināt atklātu pastāvīgo konkursu baltā cukura eksportam 2004./2005. tirdzniecības gadam, kas, ņemot vērā iespējamās pasaules cenu svārstības, dod iespēju noteikt eksporta nodevas un/vai eksporta kompensācijas.

(2)

Nepieciešams piemērot atklāta konkursa vispārīgos noteikumus, lai noteiktu kompensācijas cukura eksportam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 28. pantu.

(3)

Ievērojot operācijas specifisko raksturu, šķiet nepieciešams pieņemt atbilstošus noteikumus attiecībā uz eksporta licencēm, kas izsniegtas saskaņā ar atklātu pastāvīgo konkursu, un līdz ar to atkāpties no Komisijas 1995. gada 27. jūnija Regulas (EK) Nr. 1464/95 par īpašajiem noteikumiem importa un eksporta licenču sistēmas piemērošanai cukura nozarē (2). Tomēr jāsaglabā piemērošana Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulai (EK) Nr. 1291/2000 par kopējiem noteikumiem, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (3), kā arī Komisijas 1989. gada 19. janvāra Regulai (EEK) Nr. 120/89, ar ko nosaka vispārējus noteikumus eksporta nodevu un maksājumu piemērošanai attiecībā uz lauksaimniecības produktiem (4).

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura vadības komitejas atzinumu,

a)

sākas 2004. gada 23. jūlijā;

b)

beidzas ceturtdien, 2004. gada 29. jūlijā, pulksten 10.00 pēc Briseles laika.

a)

sākas pirmajā darba dienā pēc iepriekšējā daļējā konkursa termiņa izbeigšanās;

b)

beidzas pulksten 10.00 pēc Briseles laika sekojošos datumos:

a)

iesniedzot rakstisko piedāvājumu kādas dalībvalsts kompetentajā institūcijā un saņemot pretī paziņojumu par saņemšanu;

b)

nosūtot minētajai institūcijai ierakstītu vēstuli vai telegrammu;

c)

nosūtot minētajai institūcijai teleksu, faksu vai elektronisku paziņojumu, ja vien šī institūcija akceptē minētās saziņas formas.

a)

piedāvājumā norādīts:

b)

eksportējamā baltā cukura daudzums ir vismaz 250 tonnas;

c)

pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās tiek dots pierādījums, ka pretendents ir izveidojis piedāvājumā norādīto nodrošinājumu;

d)

piedāvājums satur pretendenta paziņojumu, ar kuru viņš apņemas gadījumā, ja kļūs par konkursa uzvarētāju, 12. panta 2. punkta otrajā daļā minētajā termiņā pieprasīt eksporta licenci vai licences eksportējamā baltā cukura daudzumam;

e)

piedāvājums satur pretendenta paziņojumu, ar kuru viņš apņemas gadījumā, ja kļūs par konkursa uzvarētāju:

a)

lēmums par minimālo eksporta nodevas summu vai nepieciešamības gadījumā par maksimālo eksporta kompensācijas summu jāpieņem dienā, kad beidzas attiecīgo piedāvājumu iesniegšanas termiņš;

b)

konkursa piešķiršanai jāattiecas uz visu piedāvāto daudzumu vai noteiktu tā daļu.

a)

kas attiecas uz pretendentiem – par daudzumu, kuram piedāvājums nav ticis īstenots;

b)

kas attiecas uz konkursa uzvarētājiem, kuri nav pieprasījuši savu eksporta licenci 12. panta 2. punkta otrajā daļā minētajā termiņā – 10 eiro apmērā par katriem 100 kilogramiem baltā cukura;

c)

kas attiecas uz konkursa uzvarētājiem – par daudzumu, kuram viņi Regulas (EK) Nr. 1291/2000 31. panta b) apakšpunkta un 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) daļas nozīmē ir izpildījuši eksportēšanas pienākumu, kas izriet no 12. panta 2. punktā minētās licences, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1291/2000 35. panta nosacījumiem.

a)

starpību starp maksimālo eksporta kompensācijas summu, kas noteikta attiecīgajam daļējam konkursam, un maksimālo eksporta kompensācijas summu, kas noteikta nākamajam daļējam konkursam, ja šī pēdējā summa ir lielāka nekā pirmā;

b)

starpību starp minimālo eksporta nodevas summu, kas noteikta attiecīgajam daļējam konkursam, un minimālo eksporta nodevas summu, kas noteikta nākamajam daļējam konkursam, ja šī pēdējā summa ir mazāka nekā pirmā.

a)

vai nu minimālās eksporta nodevas summas noteikšana;

b)

vai maksimālās eksporta kompensācijas summas noteikšana.

a)

vai nu proporcionāli pilnajam daudzumam, kas norādīts katrā no piedāvājumiem;

b)

vai pieteikumu izvērtēšanas kārtībā, līdz maksimālās nosakāmās tonnāžas apjomam;

c)

vai ar izlozes palīdzību.

a)

atsauce uz konkursu;

b)

eksportējamā baltā cukura daudzums;

c)

eiro izteikta saņemamā eksporta nodevu summa vai nepieciešamības gadījumā piešķiramās eksporta kompensācijas summa uz 100 kilogramiem baltā cukura b) apakšpunktā minētajam daudzumam.

a)

pēdējā darba dienā pirms daļējā konkursa, kas paredzēts nākamajā nedēļā;

b)

nākamās nedēļas pēdējā darba dienā, ja minētajā nedēļā nav paredzēts daļējais konkurss.

a)

licencē norādītā eksporta nodeva, no kuras atņemta Regulas (EK) Nr. 1260/2001 33. panta 1. punkta otrajā daļā minētā nodeva, kas ir spēkā pēdējā licences derīguma dienā;

b)

licencē norādītās eksporta nodevas un Regulas (EK) Nr. 1260/2001 28. panta 2. punktā minētās kompensācijas, kas ir spēkā pēdējā licences derīguma dienā, summa;

c)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 28. panta 2. punktā minētā kompensācija, kas ir spēkā pēdējā licences derīguma dienā, no kuras atņemta licencē norādītā kompensācija.

20.7.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/28

20.7.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/30

(1)

Ar Padomes 2004. gada 12. jūlija Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par struktūru Eiropas Pavadoņu radionavigācijas sistēmas pārvaldībai (1) ir izveidota Kopienas aģentūra, kuras nosaukums ir Eiropas GNSS Uzraudzības iestāde (UI).

(2)

Minētā regula paredz, ka UI cita starpā koordinēs visus ar radionavigācijas sistēmas drošību un aizsardzību saistītos aspektus, nepametot novārtā aspektus, kas attiecas uz Eiropas Savienības un tās dalībvalstu drošību.

(3)

Minētā regula paredz arī to, ka UI būs licencēšanas iestāde attiecībā uz privātiem koncesiju īpašniekiem, kuri būs atbildīgi par sistēmas darbības īstenošanu un pārvaldību un kuru pienākums, pamatojoties uz koncesijas līgumu ar UI, būs pildīt visus Padomes norādījumus atbilstīgi šai vienotajai rīcībai.

(4)

Gadījumos, kad sistēmas darbība var negatīvi ietekmēt Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu drošību, Padomei būtu jālemj par nepieciešamajiem pasākumiem.

(5)

Padomes ģenerālsekretāram, Augstajam pārstāvim Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos (ĢS/AP), īstenojot šo vienoto rīcību, vajadzētu būt pilnvarotam veikt nepieciešamos pasākumus steidzamības gadījumos un spējīgam nodrošināt pastāvīgu sistēmas darbības uzraudzību,

20.7.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/32

(1)

Padome 2003. gada 7. jūlijā pieņēma Kopējo nostāju 2003/495/KĀDP (1), kas attiecas uz Irāku, īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju (ANODPR) 1483 (2003).

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2004. gada 8. jūnijā pieņēma ANODPR 1546 (2004), paužot gandarījumu par to, ka tiek izveidota suverēna Irākas pagaidu valdība, kas līdz 2004. gada 30. jūnijam uzņemsies pilnu atbildību par Irākas pārvaldīšanu un pārvaldes pilnvaras, un par to, ka līdz 2004. gada 30. jūnijamIrākas okupācija beigsies, Koalīcijas pagaidu pārvalde beigs pastāvēt un Irāka atgūs pilnu suverenitāti, bet uzsverot to, ka ir svarīgi visām valstīm ievērot ANODPR 661 (1990) un turpmākās attiecīgās rezolūcijās, tostarp ANODPR 1483 (2003), noteiktos aizliegumus attiecībā uz ieroču un ar tiem saistītu materiālu pārdošanu vai piegādi Irākai, izņemot attiecībā uz ieročiem un ar tiem saistītiem materiāliem, kas vajadzīgi Irākas valdībai vai ar ANODPR 1511 (2003) izveidotajiem daudznacionālajiem spēkiem, kā arī atgādinot par dalībvalstu pastāvīgo pienākumu iesaldēt un pārskaitīt konkrētus naudas līdzekļus, aktīvus un saimnieciskos resursus saskaņā ar ANODPR 1483 (2003), kā arī par pastāvīgiem aizliegumiem vai dalībvalstu pienākumiem attiecībā uz ANODPR 687 (1991) 8. līdz 12. punktā noteiktajiem priekšmetiem vai ANODPR 707 (1991) 3. punkta f) apakšpunktā minētajām darbībām.

(3)

2004. gada 28. jūnijā Koalīcijas pagaidu pārvalde beidza pastāvēt un Irāka atguva pilnu suverenitāti.

(4)

Tādēļ būtu jāgroza Kopējā nostāja 2003/495/KĀDP.

(5)

Ir vajadzīga Kopienas rīcība, lai īstenotu dažus pasākumus,