17.7.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 245/1

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1312/2004

(2004. gada 16. jūlijs),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 17. jūlijā.

---

(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).

---

---

17.7.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 245/3

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1313/2004

(2004. gada 16. jūlijs),

ar kuru nosaka sviesta pārdošanas minimālās cenas 145. īpašajam konkursam, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas 1997. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 2571/97 par sviesta pārdošanu par pazeminātām cenām un par atbalsta piešķiršanu krējuma, sviesta un iebiezināta sviesta izmantošanai mīklas izstrādājumu, saldējuma un citu pārtikas produktu ražošanā (2), intervences aģentūras, īstenojot konkursu, veic noteiktu daudzumu intervences sviesta pārdevumus no krājumiem, kas ir to pārvaldībā, un piešķir atbalstu par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu. Minētās regulas 18. pantā paredzēts, ka, ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, kas iesniegti katram atsevišķam konkursam, nosaka minimālo sviesta pārdošanas cenu, kā arī maksimālo summu atbalstam par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu, kas var būt atšķirīga atkarībā no paredzētā sviesta izmantojuma, tā tauku satura un pievienošanas veida, vai pieņem lēmumu noraidīt piedāvājumus. Atbilstoši ir jānosaka pārstrādes nodrošinājumu summas.

(2)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz 145. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97, intervences krājumu sviesta minimālās pārdošanas cenas, kā arī pārstrādes nodrošinājumu summas ir tādas, kādas ir norādītas tabulā, kas iekļauta pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 17. jūlijā.

---

(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2)  OV L 350, 20.12.1997., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 921/2004 (OV L 163, 30.4.2004., 94. lpp.).

---

---

17.7.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 245/5

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1314/2004

(2004. gada 16. jūlijs),

ar kuru attiecībā uz 145. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97, nosaka maksimālās summas atbalstam par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas 1997. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 2571/97 par sviesta pārdošanu par pazeminātām cenām un par atbalsta piešķiršanu krējuma, sviesta un iebiezināta sviesta izmantošanai mīklas izstrādājumu, saldējuma un citu pārtikas produktu ražošanā (2) intervences aģentūras, īstenojot konkursu, veic noteiktu daudzumu intervences sviesta pārdevumus no krājumiem, kas ir to pārvaldībā, un piešķir atbalstu par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu. Minētās regulas 18. pantā paredzēts, ka, ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, kas iesniegti katram atsevišķam konkursam, nosaka minimālo sviesta pārdošanas cenu, kā arī maksimālo summu atbalstam par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu, kas var būt atšķirīga atkarībā no paredzētā sviesta izmantojuma, tā tauku satura un pievienošanas veida, vai pieņem lēmumu noraidīt piedāvājumus. Atbilstoši ir jānosaka pārstrādes nodrošinājumu summas.

(2)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz 145. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97, maksimālās atbalsta summas, kā arī pārstrādes nodrošinājumu summas ir tādas, kādas ir norādītas tabulā, kas iekļauta pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 17. jūlijā.

---

(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2)  OV L 350, 20.12.1997., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 921/2004 (OV L 163, 30.4.2004., 94. lpp.).

---

---

17.7.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 245/7

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1315/2004

(2004. gada 16. jūlijs),

ar kuru nosaka minimālo sausā vājpiena pārdošanas cenu 64. īpašajam konkursam, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2799/1999

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar 26. pantu Komisijas 1999. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 2799/1999 par sīki izstrādātiem izpildes noteikumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz atbalsta piešķiršanu par vājpienu un sauso vājpienu, ko paredzēts izmantot dzīvnieku barībā, un šāda sausā vājpiena pārdošanu (2), intervences aģentūras atklājušas pastāvīgu konkursu noteiktu to pārvaldībā esošā sausā vājpiena daudzumu pārdošanai.

(2)

Saskaņā ar minētās regulas 30. pantu, ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti attiecībā uz katru atsevišķu konkursu, tiek noteikta minimālā pārdošanas cena vai tiek pieņemts lēmums noraidīt visus piedāvājumus; pārstrādes nodrošinājuma summa jānosaka, ņemot vērā starpību starp sausā vājpiena tirgus cenu un minimālo pārdošanas cenu.

(3)	Atbilstīgi saņemtajiem piedāvājumiem minimālā pārdošanas cena ir jānosaka līmenī, kas norādīts turpmāk šajā dokumentā, un atbilstoši ir jānosaka pārstrādes nodrošinājuma summa.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz 64. īpašo konkursu, kas īstenots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2799/1999 un kura piedāvājumu iesniegšanas termiņš beidzas 2004. gada 13. jūlijā, minimālā pārdošanas cena un pārstrādes nodrošinājums tiek noteikts šādi:

— minimālā pārdošanas cena:	189,52 EUR/100 kg,
— pārstrādes nodrošinājums:	50,00 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 17. jūlijā.

---

(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2)  OV L 340, 31.12.1999., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 922/2004 (OV L 163, 30.4.2004., 96. lpp.).

---

17.7.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 245/8

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1316/2004

(2004. gada 16. jūlijs),

ar kuru nosaka attiecībā uz iebiezinātu sviestu paredzētā atbalsta maksimālo summu 317. īpašajam konkursam, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EEK) Nr. 429/90

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas 1990. gada 20. februāra Regulu (EEK) Nr. 429/90 par to, kā, īstenojot konkursu, piešķirams atbalsts attiecībā uz tiešam patēriņam Kopienā domātu iebiezinātu sviestu (2), intervences aģentūras īsteno pastāvīgu konkursu attiecībā uz tāda atbalsta piešķiršanu, kurš paredzēts attiecībā uz iebiezinātu sviestu. Saskaņā ar 6. pantu minētajā regulā, ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti attiecībā uz katru atsevišķu konkursu, tiek noteikta maksimālā summa atbalstam par iebiezinātu sviestu ar minimālo tauku saturu 96 % vai tiek pieņemts lēmums noraidīt visus piedāvājumus. Atbilstīgi ir jānosaka izmantojuma nodrošinājuma summa.

(2)	Atbilstīgi saņemtajiem piedāvājumiem maksimālā atbalsta summa ir jānosaka līmenī, kas norādīts še turpmāk, un atbilstoši ir jānosaka izmantojuma nodrošinājuma summa.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz 317. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EEK) Nr. 429/90, maksimāla atbalsta summa un izmantojuma nodrošinājums tiek noteikts šādi:

— maksimāla atbalsta summa:	74 EUR/100 kg,
— izmantojuma nodrošinājums:	82 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 17. jūlijā.

---

(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2)  OV L 45, 21.2.1990., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 921/2004 (OV L 163, 30.4.2004., 94. lpp.).

---

17.7.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 245/9

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1317/2004

(2004. gada 16. jūlijs),

ar kuru tiek apturēti sviesta iepirkumi dažās dalībvalstīs

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 1999. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 2771/1999 par sīki izstrādātiem izpildes noteikumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz intervences pasākumiem sviesta un krējuma tirgū (2), un jo īpaši tās 2. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 2771/1999 2. pantā paredzēts, ka Komisija sāk vai pārtrauc kādā dalībvalstī iepirkumus, īstenojot konkursu, tiklīdz konstatēts, ka tirgus cena šajā dalībvalstī divu secīgu nedēļu laikā atkarībā no gadījuma vai nu nesasniedz līmeni 92 % no intervences cenas, vai arī ir vienāda ar to vai pārsniedz to.

(2)

Pēdējais to dalībvalstu saraksts, kurās tiek apturēti intervences pasākumi, tika izveidots ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1269/2004 (3). Šis saraksts ir jāpielāgo, lai ņemtu vērā jaunās tirgus cenas, ko Vācija, Īrija, Portugāle, Apvienotā Karaliste paziņojušas, piemērojot 8. pantu Regulā (EK) Nr. 2771/1999. Skaidrības labad ir jāaizstāj šis saraksts un jāatceļ Regula (EK) Nr. 1269/2004,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Sviesta iepirkumi, īstenojot konkursu, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1255/1999, tiek apturēti Beļģijā, Dānijā, Vācijā, Grieķijā, Francijā, Īrijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Austrijā, Portugālē, Somijā, Zviedrijā un Apvienotājā Karalistē.

2. pants

Regula (EK) Nr. 1269/2004 tiek atcelta.

3. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 17. jūlijā.

---

(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2)  OV L 333, 24.12.1999., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1236/2004 (OV L 235, 6.7.2004., 4. lpp.).

(3)  OV L 240, 10.7.2004., 3. lpp.

---

17.7.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 245/10

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1318/2004

(2004. gada 16. jūlijs),

ar kuru nosaka minimālo sviesta pārdošanas cenu attiecībā uz pirmo atsevišķo konkursa uzaicinājumu, kas izsludināts saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 2771/1999 minēto pastāvīgo konkursu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 10. panta c) punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar 21. pantu Komisijas 1999. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 2771/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz intervenci sviesta un krējuma tirgū (2), intervences aģentūras, izmantojot pastāvīgu konkursu, ir laidušas pārdošanā noteiktu to glabāšanā esošā sviesta daudzumu.

(2)	Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti pēc katra atsevišķā konkursa uzaicinājuma, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2771/1999 24.a pantu nosaka minimālo pārdošanas cenu vai nolemj piedāvājumus noraidīt.

(3)	Ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, nosaka minimālo pārdošanas cenu.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pirmajā atsevišķajā konkursā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2771/1999, kurā termiņš konkursa piedāvājumu iesniegšanai beidzās 2004. gada 13. jūlijā, minimālo sviesta pārdošanas cenu nosaka 281 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 17. jūlijā.

---

(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2)  OV L 333, 24.12.1999., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1236/2004 (OV L 235, 6.7.2004., 4. lpp.).

---

17.7.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 245/11

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1319/2004

(2004. gada 16. jūlijs),

ar ko paredz grozījumus Regulā (EK) Nr. 214/2001 par Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanas modalitātēm attiecībā uz intervences pasākumiem nokrejota sausā piena tirgū

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā 1999. gada 17. maija Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz kopējā tirgus organizēšanu piena un piena produktu (1) sektorā, īpaši tā 10. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1255/1999 7. panta 4. punkts paredz, ka jānodrošina nokrejota sausā piena, ko organizācija ir iepirkusi uz vietas par minimālo cenu un tādos apstākļos, ka tirgus līdzsvars nav sasniegts, noiets un vienlīdzīga pieeja pārdodamajai produkcijai, kā arī vienlīdzīga attieksme pret pircējiem.

(2)	Komisijas Regula (2) (EK) Nr. 214/2001 starp nokrejotā sausā piena noieta intervences pasākumiem paredz arī pārdošanu par noteiktu cenu.

(3)

Lai nodrošinātu pareizu intervences rezervju pārvaldi, līdzko rodas noieta iespējas, nepieciešams veikt nokrejotā sausā piena pārdošanu, un tam nomainīt nokrejotā sausā piena no intervences rezervēm par noteiktu cenu pārdošanas sistēmu ar izsoles pārdošanas režīmu, kas ļautu noteikt pārdošanas cenas atkarībā no tirgus apstākļiem.

(4)

Pieredze rāda, ka Dalībvalstu ziņojumiem jābūt daudz ātrākiem, lai Komisija būtu spējīga sekot publiskajā noietā piedāvātā nokrejotā sausā piena daudzuma pieaugumam, un vajadzības gadījumā pārtraukt intervences iepirkumus, ja piedāvātie apjomi sasniedz Regulas (EK) Nr. 1255/1999 7. panta 2. punktā paredzēto līmeni.

(5)	Tādējādi nepieciešams izdarīt grozījumus Regulā (EK) Nr. 214/2001.

(6)	Šajā Regulā paredzētie pasākumi atbilst Piena un piena produktu pārvaldības komitejas paziņojumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 214/2001 groza šādi.

1.	1. panta c) punkts jānomaina ar šādu: “c) nokrejotā sausā piena pārdošana no valsts rezervēm pastāvīgas izsoles ietvaros;”

2.

II sadaļu groza šādi. a) 5. iedaļas tekstu aizstāj ar šādu: “5. IEDAĻA NOKREJOTĀ SAUSĀ PIENA PĀRDOŠANA NO VALSTS KRĀJUMIEM IZSOLES VEIDĀ 21. pants 1.   Nokrejotā sausā piena pārdošanu no rezervēm, kas uzkrātas līdz 2002. gada 1. jūlijam, pēc pastāvīgas izsoles procedūras ievieš katra intervences organizācija. 2.   Intervences organizācija sagatavo paziņojumu par pastāvīgu izsoli, norādot piedāvājuma sniegšanas vietu un termiņus. Attiecībā par nokrejotā sausā piena apjomiem nepieciešams, lai intervencijas organizācijas arī norāda: a) noliktavu izvietojumu, kur tiek uzkrāts pārdošanai paredzētais nokrejotais sausais piens; b) nokrejotā sausā piena apjomus, kas pardedzēti pārdošanai katrā no noliktavām. Paziņojums par pastāvīgu izsoli jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vismaz astoņas dienas pirms piedāvājuma pirmā termiņa beigām. 3.   Intervences organizācija sagatavo un pēc ieinteresēto personu lūguma viņus iepazīstina ar sarakstu, kas satur 2. punktā paredzētos norādījumus. Tāpat tā regulāri pēc attiecīgās formas sagatavo šo sarakstu, par ko norāda paziņojumā par pastāvīgajām izsolēm. 4.   Intervences organizācija pieņem nepieciešamos pasākumus, kas ļautu ieinteresētajām personām: a) pēc piedāvājuma pieņemšanas par saviem līdzekļiem izpētīt pārdošanā piedāvāto nokrejotā sausā piena paraugus; b) pārbaudīt 2. panta 2. punktā paredzēto analīžu rezultātus. 22. pants 1.   Intervences organizācija pastāvīgas izsoles perioda laikā īsteno atsevišķas izsoles. 2.   Piedāvājuma iesniegšanas termiņš katrai atsevišķajai izsolei beidzās katra mēneša otrajā un ceturtajā otrdienā plkst. 12.00 (Briseles laiks), izņemot augusta mēneša otro otrdienu un decembra mēneša ceturto ceturtdienu. Ja otrdiena ir svētku diena, tad termiņš beidzas iepriekšējā darba dienā plkst. 12.00 (Briseles laiks). 23. pants 1.   Ieinteresētās personas atsevišķajā izsolē piedalās vai nu ar rakstisku piedāvājuma iesniegšanu intervences organizācijai ar atbildi par tā saņemšanu, vai jebkurā citā rakstiskā veidā, izmantojot telekomunikācijas, ar atbildi par tā saņemšanu. Piedāvājumu saņem intervences organizācija, kuras rīcībā ir nokrejotais sausais piens. 2.   Piedāvājumā jānorāda: a) personas, kas piedalās izsolē, vārds un adrese; b) prasītais apjoms; c) piedāvātā cena par 100 kg nokrejotā sausā piena, neskaitot nodokļus un vietējās nodevas, transporta uzdevumus, cenu izsakot eiro; d) vajadzības gadījumā noliktava, kurā nokrejotais sausais piens atrodas, un noliktava, kur tas tiks pārvests. 3.   Piedāvājums ir spēkā vienīgi tad, ja: a) tas attiecas uz apjomu, kas ir vismaz 10 tonnas, izņemot gadījumu, kad pieejamais apjoms noliktavā ir mazāks par 10 tonnām; b) persona, kas piedalās izsolē, tam ir pievienojusi rakstisku apņemšanos par šīs regulas nosacījumu ievērošanu; c) ir pierādīts, ka persona, kas piedalās izsolē dalībvalstī, kurā notiek izsole un pirms piedāvājuma sniegšanas termiņa beigām, kā to paredz 22. panta 2. punkts, par attiecīgo atsevišķo izsoli ir iemaksājusi izsoles garantiju 50 eiro par tonnu. 4.   Pēc 22. panta 2. punktā norādītā termiņa beigām piedāvājums nevar tikt atcelts. 24. pants Kas attiecas uz 23. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto izsoles garantiju, piedāvājuma uzturēšana pēc 22. panta 2. punktā norādītā termiņa beigām un cenas nomaksāšana 24.f panta 2. punktā noteiktajā termiņā ir galvenās Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta prasības.” b) Pievieno šādu 6. iedaļu: “6. IEDAĻA IZSOLES IZPILDE 24.a pants 1.   Dalībvalstis 22. panta 2. punkta paredzētā termiņa beigās tajā pašā dienā ziņo Komisijai par personu, kas piedalījušās izsolē, skaitu un piedāvātajām cenām, kā arī nokrejotā sausā piena pārdošanai piedāvāto daudzumu. Šīs norādes ar operatora identifikāciju dalībvalstis nosūta Komisijai zināma kodēta numura formā. Tās norāda, vai viens un tas pats operators nav iesniedzis vairākus piedāvājumus. Ja nav saņemts neviens piedāvājums, dalībvalstis par to Komisiju informē tādā pašā termiņā. 2.   Ņemot vērā saņemtos piedāvājumus katrai atsevišķajai izsolei, Komisija nosaka nokrejotā sausā piena pārdošanas minimālo cenu, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1255/1999 42. pantu. Šī cena var būt diferencēta atkarībā no nokrejotā sausā piena ievešanas noliktavā datuma un pārdošanai paredzētā daudzuma noteikšanas. Var tikt pieņemts lēmums neturpināt izsoli. Lēmums attiecībā par atsevišķu izsoli jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 24.b pants Piedāvājums tiek noraidīts, ja piedāvātā cena ir zemāka par minimālo cenu. 24.c pants 1.   Intervences organizācija veic izsoles attiecināšanu, ņemot vērā nosacījumus, kas paredzēti no 2. līdz 5. punktam. 2.   Nokrejotais sausais piens tiek izsniegts atkarībā no tā ievešanas noliktavā, sākot no vecākajiem produktiem pieejamā apjomā no vienas vai vairākām operatora izraudzītajām noliktavām. 3.   Izsoles vinnētājs ir tas, kurš piedāvā visaugstāko cenu. Ja pieejamais daudzums nav izbeidzies, par atlikušo daudzumu izsole tiek attiecināta citām personām, kuras piedalījās izsolē un piedāvājušas citas augstākās cenas. 4.   Gadījumā, ja piedāvājums pārsniedz attiecīgā noliktavā pieejamo nokrejotā sausā piena daudzumu, tad izsole personai, kas tajā piedalījusies, attiecināma tikai uz šo pieejamo daudzumu. Tomēr intervences organizācija, saskaņojot ar personu, kas piedalījusies izsolē, var preci izdot no citām noliktavām, lai sasniegtu piedāvājumā minēto daudzumu. 5.   Gadījumā, ja vairākos piedāvājumos minēta viena un tā pati cena attiecībā uz vienu noliktavu, un prasītais daudzums tiek pārsniegts, tad pieejamais daudzums tiek sadalīts proporcionāli daudzumiem, kas norādīti iesniegtajos piedāvājumos. Tomēr, ja šāds sadalījums noved līdz tam, ka katra no tā daļām ir mazāka par piecām tonnām, tad attiecināšana tiek veikta izlozes veidā. 6.   Vēlākais, nākamās nedēļas trešajā darba dienā pēc 24.a panta 2. punktā paredzētā lēmuma publicēšanas dalībvalstis Komisijai paziņo personas, kas piedalījusies izsolē, vārdu un adresi, kas atbilst 24.a panta 1. punktā norādītajām kodētajam numuram. 24.d pants Tiesības un pienākumi, kas izriet no izsoles, nav nododami citiem. 24.e pants 1.   Katru personu, kura piedalījusies izsolē, intervences organizācija nekavējoties informē par piedalīšanās atsevišķajā izsolē rezultātiem. No 23. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētās garantijas bez termiņa tiek atbrīvoti piedāvājumi, kas nav izturējuši izsoli. 2.   Persona, kas vinnējusi izsoli, pirms nokrejotā sausā piena izņemšanas pārskaita intervences organizācijai 24.f panta 2. punktā paredzētajā laikā savā piedāvājumā minēto attiecīgo summu par daudzumu, ko tā grasās izņemt. 24.f pants 1.   Līdzko 24.e panta 2. punktā paredzētā summas pārskaitīšana ir notikusi, intervences organizācija izsniedz preces izņemšanas kvīti, kurā norāda: a) daudzumu, par kuru attiecīgā summa ir samaksāta; b) noliktavu, kurā atrodas nokrejotais sausais piens; c) pēdējo datumu, kurā nokrejotais sausais piens jāizņem. 2.   Persona, kas vinnējusi izsolē, trīsdesmit dienu laikā pēc 22. panta 2. punktā paredzētā termiņa beigām veic tai piešķirtā nokrejotā sausā piena izņemšanu. Šī izņemšana var būt dalīta pa daļām, kur katra izņemtā daļa nevar būt mazāka par 5 tonnām. Gadījumā, ja noliktavā atlikušais daudzums ir mazāks par šo noteikto daudzumu, tad to tomēr var izņemt. Izņemot nepārvaramas varas apstākļus, ja nokrejotā sausā piena izņemšana nav notikusi 1. daļā paredzētajā termiņā, persona, kas vinnējusi izsolē, sedz glabāšanas izmaksas sākot no pirmās dienas pēc iepriekš noteiktā termiņa beigām. Uz to gulstas arī ar glabāšanu saistītais risks. 3.   No 23. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētās garantijas nekavējoties tiek atbrīvots šī panta 2. punkta pirmajā apakšpunktā paredzētajā laikā izņemtais daudzums. 2. punkta otrajā daļā paredzētā nepārvaramas varas apstākļu gadījumā, ņemot vērā izraisītos apstākļus, intervences organizācija uzsāk nepieciešamos pasākumus.”

3.

36. pantu aizstāj ar šādu: “36. pants 1.   Dalībvalstis vēlākais katras nedēļas pirmdienā līdz plkst. 15.00 (Briseles laiks) paziņo Komisijai par iepriekšējā nedēļā nokrejotā sausā piena daudzumu: a) pārdošanas piedāvājumu saskaņā ar 5. pantu; b) privāto uzglabāšanas līgumu saskaņā ar 28. pantu. 2.   Sākot no brīža, kad konstatēts, ka 5. pantā paredzētie piedāvājumi sasnieguši 80 000 tonnu, 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā informācija par nokrejotā piena pulvera piedāvāto daudzumu iepriekšējā dienā jāpaziņo katru dienu līdz plkst. 15.00 (Briseles laiks).”

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 160 , 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.)

(2)  OV L 37, 7.2.2001., 100. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2131/2003 (OV L 320, 5.12.2003., 3.lpp.).

---

17.7.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 245/15

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1320/2004

(2004. gada 16. jūlijs)

par ķiploku ievešanas atļauju izdošanu attiecībā uz ceturksni, kas sākas 2004. gada 1. septembrī un ilgst līdz 2004. gada 30. novembrīm

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 2002. gada 2. aprīļa Regulu (EK) Nr. 565/2002, ar kuru paredz to, kā pārvaldāmas tarifa kvotas, un ievieš izcelsmes apliecības no trešām valstīm ievestiem ķiplokiem (2), un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Daudzumi, attiecībā uz ko tradicionālie ievedēji un jaunie ievedēji iesnieguši atļaujas pieteikumus 2004. gada 12. un 13. jūlijā saskaņā ar Regulas Nr. 565/2002 5. panta 2. punktu, pārsniedz daudzumus, kas ir pieejami attiecībā uz produktiem ar izcelsmi Ķīnā un visās citās trešās valstīs, izņemot Ķīnu un Argentīnu.

(2)	Tādējādi ir jānosaka, kādā mērā 2004. gada 15. jūlijā Komisijai nodotos atļauju pieteikumus var apmierināt, un pa ievedēju kategorijām un produktu izcelsmes vietām jāparedz datumi, līdz kuriem atļauju izdošana ir jāpārtrauc,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ievešanas atļauju pieteikumus, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 565/2002 3. panta 1. punktu iesniegti 2004. gada 12. un 13. jūlijā un Komisijai nodoti 2004. gada 15. jūlijā, apmierina atbilstoši pieprasīto daudzumu procentuālajām daļām, kas norādītas I pielikumā.

2. pants

Attiecībā uz attiecīgās kategorijas ievedējiem un izcelsmes vietām ievešanas atļauju pieteikumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 565/2002 3. panta 1. punktu ceturksnim, kas sākas 2004. gada 1. septembrī un ilgst līdz 2004. gada 30. novembrīm, kuri iesniegti pēc 2004. gada 13. jūlijā un pirms dienas, kas norādīta II pielikumā, noraida.

3. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 17. jūlijā

---

(1)  OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 47/2003 (OV L 7, 11.1.2003., 64. lpp.).

(2)  OV L 86, 3.4.2002., 11. lpp.

---

---

---

17.7.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 245/17

---

PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2004/551/KĀDP

(2004. gada 12. jūlijs)

par Eiropas Aizsardzības aģentūras izveidi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu,

tā kā:

(1)	Eiropadome 2003. gada 19. un 20. jūnijā Salonikos uzdeva “Padomes attiecīgajām struktūrām 2004. gadā veikt vajadzīgos pasākumus, lai izveidotu starpvaldību aģentūru aizsardzības potenciālo iespēju attīstības, pētniecības, iegādes un bruņojuma jomā”.

(2)	Eiropas Drošības stratēģijā, ko ir apstiprinājusi Eiropadome, aizsardzības aģentūras izveide ir atzīta kā nozīmīgs solis elastīgāku un efektīvāku Eiropas militāro resursu attīstībā.

(3)

Eiropas Aizsardzības aģentūrai (turpmāk “aģentūra”), kurai ir jābūt Padomes pakļautībā un atvērtai visu dalībvalstu dalībai, būs mērķis attīstīt aizsardzības potenciālās iespējas krīžu pārvarēšanas jomā, veicināt un sekmēt Eiropas sadarbību attiecībā uz bruņojumu, stiprināt Eiropas aizsardzības rūpniecisko un tehnisko pamatu (DTIB) un izveidot konkurētspējīgu Eiropas aizsardzības iekārtu tirgu, kā arī, vajadzības gadījumā saistībā ar Kopienas pētniecības pasākumiem, veicināt tādu pētniecību, kas ir vērsta uz vadošās lomas ieņemšanu to stratēģisku tehnoloģiju izveidē, kuras saistītas ar turpmākām aizsardzības un drošības potenciālajām iespējām, tādējādi stiprinot Eiropas rūpniecisko potenciālu šajā nozarē.

(4)	Būtu jāierosina attiecīga politika un stratēģijas, vajadzības gadījumā apspriežoties ar Komisiju un rūpniecības pārstāvjiem, lai līdzsvaroti attīstītu Eiropas aizsardzības tehnisko un rūpniecisko pamatu (DTIB), ievērojot dalībvalstu rūpniecības iespējas.

(5)	Aģentūras izveidei būtu jāpalīdz īstenot Kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), jo īpaši Eiropas drošības un aizsardzības politiku (EDAP).

(6)	Šāda aģentūra ir paredzēta arī Eiropas Konstitūcijas līguma projektā.

(7)	Aģentūras struktūrai jābūt tādai, lai tā varētu reaģēt uz Eiropas Savienības un tās dalībvalstu prasībām un, ja nepieciešams, izpildīt savus uzdevumus, cieši sadarboties ar trešām valstīm, organizācijām un vienībām.

(8)

Aģentūrai būtu jāizveido ciešas darba attiecības ar jau esošiem veidojumiem, grupējumiem un organizācijām, kā, piemēram, Nodoma protokols (LoI), Kopīgas sadarbības organizācija bruņojuma jautājumos (OCCAR), Rietumeiropas bruņojuma grupa (WEAG), Rietumeiropas bruņojuma organizācija (WEAO), lai vajadzības gadījumā pārņemtu vai iekļautu attiecīgus principus un praksi.

(9)	Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 26. pantu Ģenerālsekretāram/Augstajam pārstāvim (ĢS/AP) vajadzētu būt vienai no galvenajām lomām aģentūrā un būtu jānodrošina nozīmīga saikne starp aģentūru un Padomi.

(10)	Padome, veicot politisku uzraudzību un veidojot politiku, būtu jādod norādes aģentūrai.

(11)	Pieņemot lēmumus vai norādes attiecībā uz aģentūras darbību, Padomei vajadzētu tikties aizsardzības ministru sastāvā.

(12)	Jebkuras Padomes pieņemtas norādes vai lēmumus, kas attiecas uz aģentūras darbību, sagatavo saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 207. pantu.

(13)	Padomes darba sagatavošanas struktūru un padomdevējstruktūru kompetence, jo īpaši Pastāvīgo pārstāvju komitejas kompetence saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 207. pantu, Politikas un drošības komitejas (PDK) un EU Militārās komitejas (ESMK) kompetence, paliek neskartas.

(14)	Sagatavojot Padomes lēmumus, kas attiecas uz aģentūru, valstu bruņoto spēku vadītājiem (NAD) veidā, ko vēl jānosaka, būtu jāsaņem ziņojumi un jādod ieguldījums to kompetencē esošu jautājumu risināšanā.

(15)	Aģentūrai vajadzētu būt tādam juridiskas personas statusam, lai tā varētu veikt savus uzdevumus un sasniegt savus mērķus, vienlaikus saglabājot ciešu saikni ar Padomi un pilnībā ievērojot Eiropas Savienības un tās iestāžu atbildības sfēras.

(16)

Būtu jānodrošina, ka aģentūras pārvaldītajos budžetos atsevišķos gadījumos var veikt iemaksas no Eiropas Savienības budžeta, lai segtu izmaksas, kas nav administratīvās izmaksas, pilnībā ievērojot noteikumus, procedūras un lēmumu pieņemšanas procesus, kas attiecas uz ES budžetu, tostarp LES 28. panta 3. punktu.

(17)	Lai gan Aģentūra ir atvērta visu dalībvalstu dalībai, tai būtu arī jānodrošina iespēja konkrētām dalībvalstu grupām izveidot ad hoc projektus vai programmas.

(18)	Aģentūrai vajadzētu būt lēmējiestādes pilnvarām, kas tai ļautu efektīvi veikt savus pienākumus, vienlaicīgi ievērojot iesaistīto dalībvalstu nacionālās drošības un aizsardzības politiku.

(19)	Aģentūrai būtu jāizpilda savu uzdevumu saskaņā ar LES 3. pantu un pilnībā ievērojot LES 47. pantu.

(20)	Aģentūrai būtu jādarbojas pilnīgā saskaņā ar ES drošības standartiem un noteikumiem.

(21)

Atbilstīgi 6. pantam Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Eiropas Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un īstenošanā. Tādēļ Dānija nav piedalījusies šīs vienotās rīcības izstrādē un pieņemšanā un tā tai nav saistoša,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

I NODAĻA

AĢENTŪRAS IZVEIDE, UZDEVUMS UN PIENĀKUMI

1. pants

Izveide

1.   Ar šo tiek izveidota aģentūra aizsardzības potenciālo iespēju attīstības, pētniecības, iegādes un bruņojuma jomā (Eiropas Aizsardzības aģentūra), še turpmāk “aģentūra”.

2.   Aģentūra darbojas Padomes pakļautībā, atbalstot KĀDP un EDAP, vienotā Eiropas Savienības iestāžu sistēmā un, neskarot ES iestāžu un Padomes struktūru atbildību. Aģentūras uzdevums neskar Eiropas Kopienas kompetenci, tādējādi pilnībā ievērojot LES 47. pantu.

3.   Aģentūra ir atvērta to visu ES dalībvalstu dalībai, kurām šī vienotā rīcība ir saistoša. Jebkura dalībvalsts, kas vēlas tūlīt iesaistīties aģentūras darbā, par savu nodomu paziņo Padomei un informē ĢS/AP šīs vienotās rīcības pieņemšanas laikā.

4.   Jebkura dalībvalsts, kas vēlas iesaistīties aģentūras darbā pēc šīs vienotās rīcības pieņemšanas vai kas vēlas no aģentūras izstāties, paziņo par savu nodomu Padomei un informē ĢS/AP. Visus vajadzīgos šādas iesaistīšanās vai izstāšanās tehniskos un finanšu noteikumus nosaka valde.

5.   Aģentūras mītne atrodas Briselē.

2. pants

Uzdevums

1.   Aģentūras uzdevums ir atbalstīt Padomes un dalībvalstu centienus uzlabot ES aizsardzības potenciālās iespējas krīzes pārvarēšanas jomā un atbalstīt EDAP, kāda tā ir šobrīd un attīstīsies turpmāk.

2.   Aģentūras uzdevums neskar dalībvalstu kompetenci aizsardzības jautājumos.

3. pants

Definīcijas

Šajā vienotajā rīcībā:

—	“iesaistītās dalībvalstis” ir tās Eiropas Savienības dalībvalstis, kas darbojas aģentūrā,

—	“dalībvalstis, kas dod ieguldījumu” ir Eiropas Savienības dalībvalstis, kas dod ieguldījumu kādā konkrētā projektā vai programmā.

4. pants

Politiskā uzraudzība un ziņošanas kārtība

1.   Aģentūra darbojas ar Padomes pilnvarojumu un tās politiskajā uzraudzībā, regulāri sniedzot tai ziņojumus un regulāri saņemot no tās pamatnostādnes.

2.   Aģentūra regulāri ziņo Padomei par savām darbībām un konkrēti:

a)	katru gadu maijā iesniedz Padomei ziņojumu par aģentūras pasākumiem iepriekšējā un kārtējā gada laikā;

b)	katru gadu novembrī iesniedz Padomei ziņojumu par aģentūras pasākumiem kārtējā gada laikā un informē par aģentūras nākamā gada darba programmas un budžetu projekta elementiem.

Aģentūra laikus informē Padomi par būtiskiem jautājumiem, kas iesniedzami valdei lēmumu pieņemšanai.

3.   Padome ar vienprātīgu lēmumu un, apspriedusies ar PDK vai citu attiecīgu kompetentu Padomes struktūru, reizi gadā nāk klajā ar norādījumiem attiecībā uz aģentūras darbu, jo īpaši uz tās darba programmu. Aģentūras darba programmu sastāda saskaņā ar šiem norādījumiem.

4.   Reizi trīs gados Padome ar vienprātīgu lēmumu apstiprina aģentūras finanšu plānu nākamiem trim gadiem. Šis finanšu plāns nosaka saskaņotās prioritātes un juridiski saistošu maksimālo robežu. Pirmais finanšu plāns aptver laikposmu no 2006. līdz 2008. gadam.

5.   Aģentūra var sniegt ieteikumus Padomei un Komisijai, ja tas vajadzīgs tās uzdevuma īstenošanai.

5. pants

Funkcijas un pienākumi

1.   Pildot savas funkcijas un pienākumus, aģentūra respektē Eiropas Kopienas un ES iestāžu kompetenci.

2.   Aģentūras funkciju un uzdevumu izpilde neskar dalībvalstu kompetenci aizsardzības jautājumos.

3.   Aģentūra darbosies šādās galvenās jomās:

3.1.

Aizsardzības potenciālo iespēju attīstība krīžu pārvarēšanas jomā, jo īpaši: 3.1.1. sadarbībā ar kompetentām Padomes struktūrām un izmantojot Potenciālo iespēju attīstības mehānismu (CDM), nosakot prasības ES turpmākajām aizsardzības potenciālajām iespējām (tostarp gan militārajiem spēkiem, gan aprīkojumam) kvantitātes un kvalitātes aspektā; 3.1.2. koordinējot Eiropas Potenciālo iepēju rīcības plāna (ECAP) un jebkāda turpmāka plāna īstenošanu; 3.1.3. salīdzinājumā ar kritērijiem, par ko dalībvalstis vienosies, izpētot, nosakot un novērtējot dalībvalstu ar ECAP procesa starpniecību atvēlētās potenciālās iespējas, un izmantojot CDM; 3.1.4. veicinot un koordinējot militāro prasību saskaņošanu; 3.1.5. nosakot un ierosinot sadarbību operatīvā jomā; 3.1.6. nodrošinot novērtējumu finanšu prioritātēm, kas atvēlētas potenciālo iespēju attīstībai un iegādei.

3.2.

Veicināt un stiprināt Eiropas sadarbību bruņojuma jomā, jo īpaši: 3.2.1. veicinot un ierosinot jaunus daudzpusējus sadarbības projektus, lai nodrošinātu pašreizējas un nākotnē paredzamas ESDP potenciālo iespēju prasības; 3.2.2. koordinējot jau esošas programmas, ko īsteno dalībvalstis; 3.2.3. pēc dalībvalstu lūguma uzņemoties atbildību par konkrētu programmu vadību (izmantojot OCCAR vai citus atbilstīgus programmu vadības instrumentus); 3.2.4. veicinot rentablu un efektīvu valsts pasūtījumu, nosakot un izplatot labāko pieredzi.

3.3.

Veicinot DTIB stiprināšanu un veidojot starptautiskā vidē konkurētspējīgu Eiropas Aizsardzības aprīkojuma tirgu, un jo īpaši: 3.3.1. attīstot atbilstīgas politikas un stratēģijas, apspriežoties ar Komisiju un attiecīgās rūpniecības nozares pārstāvjiem; 3.3.2. panākot attiecīgu noteikumu un normu izstrādi un saskaņošanu ES mērogā (īpaši piemērojot Nodomu protokola pamatnolīgumā (LoI Framework Agreement) ietvertos attiecīgos noteikumus ES mērogā).

3.4.

Veicinot Eiropas Aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju (R&T) efektivitāti, jo īpaši: 3.4.1. veicinot, vajadzības gadījumā saistībā ar Kopienas pētniecības pasākumiem, tādu pētniecību, kas spētu apmierināt turpmāku aizsardzības un drošības potenciālo iespēju vajadzības, un tādējādi stiprināt Eiropas rūpniecisko un tehnisko potenciālu šajā jomā; 3.4.2. veicinot mērķtiecīgāku vienotu Eiropas aizsardzības R&T, izmantojot WEAG un WEAO pieredzi attiecīgos jautājumos; 3.4.3. koordinējot un plānojot vienotus pētniecības pasākumus; 3.4.4. sekmējot aizsardzību ar R&T pētījumu un projektu starpniecību; 3.4.5. pārraugot aizsardzības R&T līgumus; 3.4.6. strādājot sadarbībā ar Komisiju, lai sekmētu ar aizsardzības un civilo vai drošības jautājumiem saistīto pētniecības programmu savstarpēju papildināšanos un darbību saskaņotību.

6. pants

Juridiskas personas statuss

Aģentūrai ir juridiskas personas statuss, kas vajadzīgs tās funkciju veikšanai un mērķu sasniegšanai. Dalībvalstis nodrošina to, ka aģentūrai piešķir visplašāko tiesībspēju un rīcībspēju, ko saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Aģentūra var pirkt vai pārdot kustamu un nekustamu īpašumu un būt par pusi tiesas prāvās. Aģentūrai ir tiesības slēgt līgumus ar privātām vienībām vai valsts iestādēm, vai organizācijām.

II NODAĻA

AĢENTŪRAS STRUKŪRA UN PERSONĀLS

7. pants

Aģentūras vadītājs

1.   Aģentūras vadītājs ir ĢS/AP KĀDP jautājumos.

2.   Aģentūras vadītājs ir atbildīgs par aģentūras vispārējo organizāciju un darbību. Viņš nodrošina to, ka izpilddirektors, kas sniedz viņam ziņojumus, īsteno Padomes sniegtās pamatnostādnes un valdes lēmumus.

3.   Aģentūras vadītājs sniedz Padomei aģentūras ziņojumus, kā noteikts 4. panta 2. punktā.

4.   Aģentūras vadītājs atbild par administratīvu pasākumu saskaņošanu ar trešām valstīm un citām organizācijām, grupējumiem vai vienībām saskaņā ar valdes sniegtajiem norādījumiem. Saskaņā ar valdes apstiprinātiem pasākumiem aģentūras vadītājs ir atbildīgs par pienācīgu darba attiecību nodibināšanu ar tiem.

8. pants

Valde

1.   Aģentūras lemējinstance ir valde, kurā ir pa vienam pārstāvim no katras iesaistītās dalībvalsts, kas ir pilnvarots valdības vārdā uzņemties saistības, un viens Komisijas pārstāvis. Valde darbojas saskaņā ar Padomes sniegtajām pamatnostādnēm.

2.   Valdē sanāk iesaistīto dalībvalstu aizsardzības ministri vai to pārstāvji. Katru gadu Valde notur vismaz divas aizsardzības ministru sanāksmes.

3.   Aģentūras vadītājs sasauc un vada valdes sanāksmes. Aģentūras vadītājs sasauc sanāksmi viena mēneša laikā, ja kāda iesaistītā dalībvalsts to lūdz.

4.   Aģentūras vadītājs var deleģēt pilnvaras vadīt valdes sanāksmes aizsardzības ministru pārstāvju līmenī.

5.   Valde var sanākt īpašos sastāvos (piemēram, valstu aizsardzības pētniecības darbu vadītāji, valstu bruņoto spēku vadītāji, valstu aizsardzības plānotāji vai politikas vadītāji).

6.   Uz valdes sanāksmēm ierodas:

—	aģentūras izpilddirektors vai viņa pārstāvis,

—	EUMC priekšsēdētājs un ES prezidentvalsts Nacionālo bruņoto spēku vadītājs vai viņu pārstāvis.

7.   Kopīgas ieinteresētības jautājumos valde var nolemt uzaicināt:

—	NATO Ģenerālsekretāru,

—	vadītājus/priekšsēdētājus citiem pasākumiem, organizācijām vai grupējumiem, kuru darbība ir saistīta ar aģentūra darbību (piemēram, LoI, WEAG/WEAO, OCCAR),

—	vajadzības gadījumā citu trešo personu pārstāvjus.

9. pants

Valdes pienākumi un pilnvaras

1.   Saskaņā ar Padomes pamatnostādnēm, kas izklāstītas 4. panta 1. punktā, valde:

1.1.	apstiprina Padomei iesniedzamos ziņojumus;

1.2.	pamatojoties uz aģentūras vadītāja iesniegtu projektu un katru gadu vēlākais 31. decembrī, apstiprina aģentūras darba programmu nākamajam gadam;

1.3.	apstiprina aģentūras vispārējo budžetu, katru gadu ne vēlāk kā 31. decembrī, iekļaujoties Padomes noteiktajā aģentūras finanšu plānā;

1.4.	apstiprina aģentūras ad hoc projektu vai programmu izveidi saskaņā ar 20. pantu;

1.5.	ieceļ izpilddirektoru un viņa vietnieku;

1.6.	pieņem lēmumu, ka viena vai vairākas dalībvalstis saskaņā ar 17. pantu uztic aģentūrai konkrētu tās kompetencē esošo darbību administratīvo un finanšu pārvaldību;

1.7.	apstiprina jebkādus ieteikumus Padomei vai Komisijai;

1.8.	pieņem aģentūras reglamentu;

1.9.	var grozīt aģentūras vispārējā budžeta izpildes finanšu noteikumus;

1.10.

var grozīt noteikumus un normas, kas piemērojami attiecībā uz līgumdarbiniekiem un valstu norīkotiem ekspertiem;

1.11.

nosaka 1. panta 4. punktā minētos tehniskos un finanšu noteikumus attiecībā uz dalībvalstu dalību vai izstāšanos;

1.12.

pieņem norādījumus par aģentūras vadītāja veiktu administratīvu pasākumu saskaņošanu;

1.13.

apstiprina 23. panta 1. punktā izklāstītos ad hoc pasākumus;

1.14.

paredz administratīvus pasākumus starp aģentūru un trešām personām, kā minēts 25. panta 1. punktā;

1.15.

apstiprina gada pārskatus un gada bilanci;

1.16.

pieņem visus citus atteicīgos lēmumus, kas sasitīti ar aģentūras uzdevuma izpildi.

2.   Valde pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu. Iesaistīto dalībvalstu balsis vērtē saskaņā ar LES 23. panta 2. punktu. Lēmumiem, ko valde pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, ir vajadzīgas vismaz divas trešdaļas iesaistīto dalībvalstu balsu skaita. Balsošanā piedalās tikai iesaistīto dalībvalstu pārstāvji.

3.   Ja kāds no iesaistīto dalībvalstu pārstāvjiem valdē paziņo, ka svarīgu un pamatotu iemeslu dēļ, kas saistīti ar valsts politiku, viņš vēlas iebilst pret kāda lēmuma pieņemšanu ar kvalificētu balsu vairākumu, balsošana nenotiek. Šis pārstāvis var ar aģentūras vadītāja starpniecību nodot lietu Padomei, lai tā pēc vajadzības valdei sniegtu pamatnostādnes. Vai arī valde ar kvalificētu balsu vairākumu var nolemt nodot lietu izskatīšanai Padomei. Padome lēmumu pieņem vienprātīgi.

4.   Pēc izpilddirektora vai iesaistītās dalībvalsts priekšlikuma valde var nolemt izveidot:

a)	valdes administratīvo un budžeta lēmumu sagatavošanas komitejas, kuras veido iesaistīto dalībvalstu pārstāvji un viens Komisijas pārstāvis;

b)	komitejas, kas specializējas konkrētos jautājumos, kuri ir aģentūras kompetencē. Komitejas veido iesaistīto dalībvalstu pārstāvji un, ja vien valde nelemj citādi, viens Komisijas pārstāvis.

Lēmumā par šādu komiteju izveidi nosaka to pilnvaras un darbības ilgumu.

10. pants

Izpilddirektors

1.   Izpilddirektoru un viņa vietnieku ieceļ valde pēc aģentūras vadītāja priekšlikuma uz trim gadiem. Valde var pagarināt šo termiņu par diviem gadiem. Izpilddirektors un viņa vietnieks darbojas aģentūras vadītaja pakļautībā un saskaņā ar valdes lēmumiem.

2.   Izpilddirektors ar sava vietnieka palīdzību veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu aģentūras darba lietderību un efektivitāti. Viņš ir atbildīgs par funkcionālo nodaļu pārraudzību un koordinēšanu, lai nodrošinātu vispārējo darba saskaņotību. Viņš ir aģentūras personāla vadītājs.

3.   Izpilddirektors atbild par:

3.1.	aģentūras gada darba programmas īstenošanas nodrošināšanu;

3.2.	valdes darba sagatavošanu, jo īpaši par aģentūras gada darba programmas projektu;

3.3.	ciešas sadarbības nodrošināšanu, kas saistīta ar Padomes sagatavošanas struktūrām, jo īpaši PDK un ESMK, kā arī informācijas sniegšanu tām;

3.4.	gada vispārējā budžeta projekta sagatavošanu un iesniegšanu valdei;

3.5.	4. panta 2. punktā minēto ziņojumu sagatavošanu;

3.6.	ieņēmumu un izdevumu deklarācijas sagatavošanu un aģentūras vispārējā budžeta un aģentūrai uzticēto ad hoc projektu vai programmu budžetu izpildi;

3.7.	aģentūras ikdienas administratīvo vadību;

3.8.	visiem drošības aspektiem;

3.9.	visiem jautājumiem attiecībā uz personālu.

4.   Izpilddirektors ir pilnvarots noslēgt līgumus un pieņemt darbā personālu saskaņā ar aģentūras darba plānu un vispārējo budžetu. Izpilddirektors ir pilnvarotā amatpersona, kas ir atbildīga par aģentūras pārvaldīto budžetu īstenošanu.

5.   Izpilddirektors atskaitās valdei.

5.   Izpilddirektors ir aģentūras likumīgais pārstāvis.

11. pants

Personāls

1.   Aģentūras personāls, tostarp izpilddirektors, ir līgumdarbinieki un štata darbinieki, kurus izraugās no visu iesaistīto dalībvalstu kandidātiem uz pēc iespējas ģeogrāfiski plašākas teritorijas pārstāvības pamata, kā arī no visām ES iestādēm. Izpilddirektors izraugās aģentūras personālu uz attiecīgo zināšanu un pieredzes pamata un ar godprātīga un pārredzama konkursa starpniecību. Izpilddirektors savlaicīgi publicē sīki izklāstītas ziņas par visām brīvajām darba vietām, kā arī kritērijus, kas attiecas uz izvēles procesu. Visos gadījumos pieņemšanai darbā jānotiek tā, lai aģentūrai nodrošinātu augstākajam spēju un prasmes līmenim atbilstīgus personāla pakalpojumus.

2.   Aģentūras vadītājs, apspriežoties ar valdi, pēc izpilddirektora ieteikuma izraugās personālu amatiem aģentūras galvenajā pārvaldībā.

3.   Aģentūras personālu veido:

3.1.

personāls, kuru aģentūra tieši pieņem darbā uz terminēta līguma pamata un kuru izraugās no iesaistīto dalībvalstu pilsoņiem. Padome vienprātīgi apstiprina noteikumus, kas attiecas uz šādiem darbiniekiem. Viena gada laikā pēc šīs vienotās rīcības pieņemšanas valde vajadzības gadījumā pārskata un groza šos noteikumus;

3.2.

valstu eksperti, kurus norīko iesaistītās dalībvalstis vai nu amatos aģentūras organizatoriskajā struktūrā, vai arī, lai veiktu īpašus uzdevumus vai īstenotu īpašus projektus. Padome vienprātīgi apstiprina noteikumus, kas attiecas uz šādiem ekspertiem. Viena gada laikā pēc šīs vienotās rīcības pieņemšanas valde vajadzības gadījumā pārskata un groza šos noteikumus;

3.3.	Kopienas ierēdņi, kas ir norīkoti darbam aģentūrā uz noteiktu laiku un/vai īpašu uzdevumu veikšanai vai projektu īstenošanai pēc vajadzības.

III NODAĻA

BUDŽETA UN FINANŠU NOTEIKUMI

12. pants

Budžeta principi

1.   Budžeti, kas ir izstrādāti eiro, ir akti, ar kuriem nosaka un apstiprina visus aģentūras pārvaldītos ieņēmumus un izdevumus katram finanšu gadam.

2.   Budžetā paredzētās apropriācijas ir pieejamas finanšu gada laikā, kas sākas attiecīgā gada 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

3.   Katrā budžetā ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarā. Visus ieņēmumus un izdevumus iekļauj attiecīgajā budžetā pilnā apmērā, neveicot to starpā nekādas korekcijas.

4.   Budžetā iekļauj diferencētas apropriācijas, ko veido saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas, un nediferencētas apropriācijas.

5.   Saistību apropriācijas sedz kārtējā finanšu gada laikā radušos juridisko saistību kopējās izmaksas. Tomēr var uzņemties vispārējas saistības vai saistības gada maksājumu veidā. Saistības iegrāmato kontos, ņemot par pamatu juridiskās saistības, kas radušās līdz 31. decembrim.

6.   Maksājumu apropriācijas sedz maksājumus, ko izdara, lai pildītu kārtējā finanšu gadā un/vai iepriekšējos finanšu gados radušās juridiskās saistības. Maksājumus iegrāmato kontos, ņemot par pamatu juridiskās saistības, kas radušās līdz 31. decembrim.

7.   Finanšu gada ieņēmumus iegrāmato finanšu gada kontos, ņemot par pamatu summas, kas iekasētas attiecīgajā finanšu gadā.

8.   Ieņēmumus nevar izmantot, nedz izdevumus veikt citādi, kā vien piešķirot tiem budžeta posteni tur iekļauto apropriāciju apmērā.

9.   Budžeta apropriācijas izlieto saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem, tas ir, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus.

13. pants

Vispārējais budžets

1.   Aģentūras vadītājs katru gadu līdz 30. jūnijam valdei iesniedz vispārējā budžeta projekta tāmi nākamajam gadam, pilnībā ievērojot finanšu plāna robežas.

2.   Aģentūras vadītājs katru gadu līdz 30. septembrim valdei iesniedz vispārējā budžeta projektu. Budžeta projekts ietver:

a)

apropriācijas, ko uzskata par vajadzīgām, lai: i) segtu aģentūras darbības, personāla un sanāksmju izmaksas; ii) lai samaksātu par ārējām konsultācijām, jo īpaši darbības analīzi, kas ir nepieciešama aģentūras uzdevumu veikšanai, un lai veiktu īpašas darbības pētniecības un tehnoloģijas jomā visu iesaistīto dalībvalstu kopējam labumam, jo īpaši tehniskus pētījumus un priekšizpētes pasākumus;

b)	to ieņēmumu prognozi, kas vajadzīgi, lai segtu izdevumus.

3.   Valde nodrošina to, ka 2.a punkta ii) apakšpunktā minētās apropriācijas ir nozīmīga proporcija visu 2. punktā minēto apropriāciju kopsummā. Apropriācijas atbilst reālām vajadzībām, un aģentūrai tās paredz operatīvu lomu.

4.   Vispārējam budžeta projektam pievieno sīki izstrādātu personāla sarakstu un sīki izstrādātus pamatojumus.

5.   Valde vienbalsīgi var nolemt, ka turklāt vispārējais budžeta projekts segs specifiska projekta vai programmas izmaksas, ja skaidri redzams, ka tas kalpo visu iesaistīto dalībvalstu kopējam labumam.

6.   Apropriācijas klasificē sadaļās un nodaļās, vajadzības gadījumā tās sīkāk iedalot pantos, sagrupējot izdevumus pēc veida vai mērķa.

7.   Katrā sadaļā var iekļaut nodaļu “provizoriskas apropriācijas”. Šīs sadaļas var iegrāmatot, ja ir nopietns pamats šaubīties par vajadzīgo apropriāciju apjomu vai iekļauto apropriāciju izpildes jomu.

8.   Ieņēmumi ir:

a)	dažādi ieņēmumi;

b)	to dalībvalstu, kuras ir iesaistītas aģentūras darbībā, maksājamās iemaksas, balstoties uz nacionālā kopienākuma (NKI) skalu.

Vispārējā budžeta projektā izveido pozīcijas, kur kārtot iezīmētos ieņēmumus un, kur vien iespējams, norāda paredzētās summas.

9.   Valde apstiprina vispārējā budžeta projektu līdz katra gada 31. decembrim, ievērojot aģentūras finanšu plānu. To darot, valdes priekšsēdētājs ir aģentūras vadītājs vai viņa ieceltais pārstāvis no Padomes Ģenerālsekretariāta, vai viņa uzaicinātais valdes loceklis. Izpilddirektors paziņo, ka budžets ir pieņemts un dara to zināmu iesaistītajām dalībvalstīm.

10.   Ja finanšu gadam sākoties, vispārējā budžeta projekts vēl nav pieņemts, tad katru mēnesi ikvienā budžeta nodaļā vai citā apakšnodaļā var iztērēt summu, kas nepārsniedz vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā finanšu gada budžeta apropriācijām. Šie noteikumi aģentūrai tomēr nedod iespēju saņemt apropriācijas, kas pārsniedz vienu divpadsmito daļu no summas, kuru paredz topošais vispārējā budžeta projekts. Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma var atļaut veikt izdevumus, kas pārsniedz vienu divpadsmito daļu, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. Izpilddirektors var pieprasīt iemaksas, kas vajadzīgas, lai segtu ar šo noteikumu atļautās apropriācijas; šīs iemaksas ir maksājamas 30 dienās no iemaksu pieprasījuma nosūtīšanas dienas.

14. pants

Budžeta grozījumi

1.   Ja rodas neizbēgami, ārkārtēji vai neparedzami apstākļi, izpilddirektors var iesniegt budžeta grozījumu projektu, iekļaujoties finanšu plānā paredzētajās robežās.

2.   Budžeta grozījumu projektu izstrādā, ierosina un pieņem, un par to paziņo saskaņā ar to pašu procedūru, ko piemēro vispārējam budžetam, iekļaujoties finanšu plānā paredzētajās robežās. Valde pieņem lēmumus, ņemot vērā to steidzamību.

3.   Gadījumā, ja finanšu plānā paredzētās robežas atzītu par nepietiekamām ārkārtēju vai neparedzamu apstākļu dēļ, pilnībā ņemot vērā 13. panta 2. un 3. punktā izklāstītos noteikumus, valde, pieņemot vienprātīgu lēmumu, Padomei iesniedz pieņemšanai paredzētos budžeta grozījumus.

15. pants

Iezīmētie ieņēmumi

1.   Aģentūra kā īpašam mērķim iezīmētus ieņēmumus var savā vispārējā budžetā saņemt finanšu iemaksas, lai segtu citas izmaksas nekā tās, kas minētas 13. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) daļā:

a)	no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, katru gadījumu izskatot atsevišķi, pilnībā ievērojot noteikumus, procedūras un lēmumu pieņemšanas procesus, kas attiecas uz to;

b)	no dalībvalstīm, trešām valstīm vai citām trešām personām.

2.   Iezīmētos ieņēmumus var lietot tikai tam īpašajam mērķim, kam tie piešķirti.

16. pants

Iemaksas un atmaksājumi

1.   Iemaksu apjoma noteikšana, ja ir piemērojama NKI skala.

1.1.

Ja ir piemērojama NKI skala, tad iemaksu sadalījumu starp dalībvalstīm, kam jāveic iemaksas, nosaka saskaņā ar nacionālā kopprodukta skalu, kas ietverta LES 28. panta 3. punktā, un saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmumu 2000/597/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (1) vai jebkuru citu Padomes lēmumu, kas var to aizstāt.

1.2.

Dati, ko izmanto, lai aprēķinātu katru iemaksu, ir uzrādīti jaunākajam pieņemtajam Eiropas Kopienu budžetam pievienotās tabulas “Vispārējā budžeta finansēšanas kopsavilkums pēc pašu resursu veida un pēc dalībvalsts” ailē “NKI pašu resursi”. Iemaksa, ko veic katra dalībvalsts, kam iemaksas jāveic, ir proporcionāla attiecīgās dalībvalsts NKI daļai to visu dalībvalstu NKI kopsummā, kurām jāveic iemaksas.

2.   Iemaksu veikšanas grafiks:

2.1.	Iemaksas, ar ko paredzēts finansēt vispārējo budžetu, iesaistītās dalībvalstis veic trijos vienādos maksājumos līdz attiecīgā finanšu gada 15. februārim, 15. jūnijam un 15. oktobrim.

2.2.	Ja pieņem budžeta grozījumus, attiecīgā dalībvalsts vajadzīgās iemaksas veic 60 dienās kopš iemaksu pieprasījuma nosūtīšanas dienas.

2.3.	Katra dalībvalsts maksā par banku pakalpojumiem, kas attiecas uz tās veiktajām iemaksām.

17. pants

Izdevumu apsaimniekošana, ko aģentūra veic dalībvalstu vārdā

1.   Valde pēc izpilddirektora vai dalībvalsts ieteikuma var pieņemt lēmumu, ka dalībvalstis uz līguma pamata uztic aģentūrai konkrētu tās kompetencē esošo darbību administratīvo pārvaldību un finanšu apsaimniekošanu.

2.   Valde ar lēmumu var pilnvarot aģentūru slēgt līgumus konkrētu dalībvalstu vārdā. Tā var pilnvarot aģentūru avansā iekasēt no dalībvalstīm vajadzīgos līdzekļus, lai pildītu noslēgtos līgumus.

18. pants

Budžeta izpilde

1.   Finanšu noteikumus par aģentūras vispārējo budžetu Padome pieņem vienprātīgi. Viena gada laikā pēc šīs vienotās rīcības pieņemšanas valde vajadzības gadījumā pārskata un groza šos noteikumus.

2.   Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma, ja nepieciešams, pieņem īstenošanas noteikumus par vispārējā budžeta īstenošanu un kontroli, jo īpaši attiecībā uz valsts iepirkumu, neskarot attiecīgos Kopienas noteikumus. Valde īpaši nodrošina to, ka pienācīgi tiek ņemta vērā piegādes drošība un prasības sargāt gan aizsardzības noslēpumus, gan intelektuālā īpašuma tiesības.

3.   Šajā pantā minētie finanšu noteikumi un normas nav piemērojamas ad hoc projektiem un programmām, kā minēts 20. un 21. pantā.

19. pants

Sākotnējais 2004. gada budžets un 2005. gada budžets

1.   Sākotnējais vispārējais budžets 2004. finanšu gadam, īpaši orientēts uz sākuma pasākumiem, ir tāds, kā uzrādīts finanšu pārskatā, ko iesniedz kopā ar šo vienoto rīcību. Pirmais finanšu gads sākas dienu pēc šīs vienotās rīcības stāšanās spēkā.

2.   Sākotnējo vispārējo budžetu finansē no iemaksām, ko veic aģentūrā iesaistītās dalībvalstis un kas ir jāmaksā pēc iespējas drīzāk, ne vēlāk kā 45 dienās kopš dienas, kad aģentūras vadītājs, Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs izsūta pieprasījumu veikt iemaksas.

3.   Valde pieņem 2005. finanšu gada vispārējo budžetu ar Padomes vienprātīgu piekrišanu.

IV NODAĻA

AD HOC PROJEKTI VAI PROGRAMMAS UN AR TIEM SAISTĪTIE BUDŽETI

20. pants

Ad hoc projektu vai programmu un ar tiem saistītu ad hoc budžetu apstiprināšana (A kategorija)

1.   Viena vai vairākas iesaistītas dalībvalstis vai izpilddirektors valdei var iesniegt aģentūras kompetencē esošu ad hoc projektu vai programmu, kas paredz iesaistīto dalībvalstu vispārēju dalību. Valde ir informēta par ad hoc budžetu, ja tāds pastāv, kurš ir saistāms ar ierosināto projektu vai programmu, kā arī par iespējamām trešo personu iemaksām.

2.   Līdzekļus iemaksā visas iesaistītās dalībvalstis. Tās informē izpilddirektoru par saviem nodomiem šajā sakarā.

3.   Valde apstiprina ad hoc projekta vai programmas izveidi.

4.   Valde pēc izpilddirektora vai iesaistītas dalībvalsts priekšlikuma var pieņemt lēmumu izveidot komiteju, kas pārraudzītu ad hoc projekta vai programmas vadību un īstenošanu. Komitejā ir pārstāvji no katras dalībvalstis, kas veic ieguldījumu un, ja Kopiena piešķir iemaksu projektam vai programmai, arī Komisijas pārstāvis. Valdes lēmumā norāda komitejas uzdevumus un darbības termiņu.

5.   Valdē sanākušās dalībvalstis, kas veic ieguldījumu, tādam ad hoc projektam vai programmai pieņem:

a)	noteikumus, ar ko reglamentē projekta vai programmas vadību;

b)	vajadzības gadījumā ad hoc budžetu, kas saistīts ar projektu vai programmu, iemaksu kritērijus un vajadzīgos īstenošanas noteikumus;

c)	trešo personu dalību 4. punktā minētajā komitejā. To dalība neskar ES lēmumu pieņemšanas autonomiju.

6.   Ja Kopiena veic iemaksu ad hoc projektā vai programmā, Komisija piedalās 5. punktā minētajos lēmumos, pilnībā respektējot ES vispārējam budžetam piemērojamās lēmumu pieņemšanas procedūras.

21. pants

Ad hoc projektu vai programmu un ar tiem saistītu ad hoc budžetu apstiprināšana (B kategorija)

1.   Viena vai vairākas iesaistītās dalībvalstis var informēt valdi, ka tās paredz sākt ad hoc projektu vai programmu, kas ir aģentūras kompetencē, un vajadzības gadījumā izveidot ar to saistītu ad hoc budžetu. Valde informē par ad hoc budžetu, ja tāds pastāv, kas saistāms ar ierosināto projektu vai programmu, un sīkākus datus, ja tie ir būtiski, par tāda projekta vai programmas cilvēkresursiem, kā arī par iespējamām trešo personu iemaksām.

2.   Lai maksimāli vairotu sadarbības iespējas, visas iesaistītās dalībvalstis laikus informē par ad hoc projektu vai programmu, ietverot pamatu dalības paplašināšanai, lai jebkura iesaistītā dalībvalsts, kas vēlas pievienoties, var paust savu interesi iesaistīties. Turklāt projekta vai programmas ierosinātājs(-i) uzņemas dalību izvērst tik plašu, cik vien iespējams. Projekta ierosinātāji dalību nosaka, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

3.   Tad projektu vai programmu uzskata par aģentūras projektu vai programmu, ja vien valde nenolemj citādi mēneša laikā, kopš saņemta 1. punktā paredzētā informācija.

4.   Jebkura iesaistīta dalībvalsts, kas vēlas vēlākā stadijā piedalīties ad hoc projektā vai programmā, savus nodomus paziņo dalībvalstīm, kas veikušas ieguldījumus. Dalībvalstis, kas veikušas ieguldījumus, divos mēnešos kopš tāda paziņojuma saņemšanas savā starpā pieņem lēmumu par attiecīgās dalībvalsts dalību, pienācīgi ņemot vērā pamatu, kas noteikts, kad iesaistītās dalībvalstis saņēmušas informāciju par projektu vai programmu.

5.   Dalībvalstis, kas veic ieguldījumu, savā starpā pieņem lēmumus, kas vajadzīgi, lai izveidotu un īstenotu ad hoc projektu vai programmu, un, vajadzības gadījumā, ar to saistīto budžetu. Ja Kopiena veic iemaksu šādā projektā vai programmā, Komisija piedalās šajā punktā minētajos lēmumos, pilnībā respektējot ES vispārējam budžetam piemērojamās lēmumu pieņemšanas procedūras. Dalībvalstis, kas veic ieguldījumu, vajadzības gadījumā informē valdi par to, kā attīstās notikumi, kas attiecas uz tādu projektu vai programmu.

22. pants

Iemaksas ad hoc budžetos no Eiropas Savienības vispārējā budžeta

No Eiropas Savienības vispārējā budžeta var izdarīt iemaksas ad hoc budžetos, kas izveidoti 20. un 21. pantā minētajiem ad hoc projektiem vai programmām.

23. pants

Trešo personu dalība

1.   Trešās personas, organizācijas un vienības var izdarīt iemaksas konkrētā ad hoc projektā vai programmā, kas izveidota saskaņā ar 20. vai 21. pantu, un ar to saistītā budžetā. Valde ar kvalificētu balsu vairākumu, ja nepieciešams, katram konkrētam projektam vai programmai apstiprina ad hoc pasākumus starp aģentūru un trešām personām.

2.   Projektiem, kas sākti saskaņā ar 20. pantu, valdē sanākušās dalībvalstis, kas veic iemaksas, apstiprina visas vajadzīgās modalitātes ar attiecīgām trešām personām, kas saistītas ar to iemaksām.

3.   Projektiem, kas sākti saskaņā ar 21. pantu, dalībvalstis, kas veic iemaksas, pieņem lēmumu par visām vajadzīgajām modalitātēm ar attiecīgām trešām personām, kas saistītas ar to iemaksām.

4.   Ja Kopiena veic iemaksu ad hoc projektam vai programmai, Komisija piedalās 2. un 3. punktā minēto lēmumu pieņemšanā.

V NODAĻA

ATTIECĪBAS AR KOMISIJU

24. pants

Saistība ar aģentūras darbību

1.   Komisija ir valdes locekle bez balsstiesībām un ir pilnībā iesaistīta aģentūras darbībā.

2.   Komisija Kopienas vārdā var arī piedalīties aģentūras projektos un programmās.

3.   Aģentūra veic vajadzīgos administratīvos pasākumus un nodibina vajadzīgās darba attiecības ar Komisiju, jo īpaši, lai dalītos ar to pieredzē un dotu tai padomus jomās, kurās Kopienas darbībām ir saistība ar aģentūras uzdevumiem un kurās aģentūras darbības ir atbilstīgas Kopienas darbībām.

4.   Aģentūra un Komisija, savstarpēji vienojoties, vai dalībvalstis, kas veic iemaksas un Komisija, savstarpēji vienojoties, veic vajadzīgos pasākumus, lai no ES vispārējā budžeta atbilstīgi 15. un 22. pantam segtu iemaksas, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

VI NODAĻA

ATTIECĪBAS AR TREŠĀM VALSTĪM, ORGANIZĀCIJĀM UN VIENĪBĀM

25. pants

Attiecības ar trešām valstīm, organizācijām un vienībām

1.   Lai veiktu tai uzticētos uzdevumus, aģentūra var iesaistīties administratīvos pasākumos ar trešām valstīm, organizācijām un uzņēmumiem. Tādi pasākumi ietver:

a)	principus, uz kuriem balstās attiecības starp aģentūru un trešo personu;

b)	noteikumus konsultācijām par jautājumiem, kas saistīti ar aģentūras darbību;

c)	drošības jautājumus.

Veicot šādus pasākumus, tā ievēro vienotu ES institucionālo satvaru un lēmumu pieņemšanas autonomiju. Katru šādu pasākumu veic valde pēc tam, kad to vienprātīgi apstiprinājusi Padome.

2.   Aģentūra veido ciešas darba attiecības ar attiecīgiem OCCAR, LoI Framework Agreement un WEAG/WEAO elementiem, lai vajadzības gadījumā un savstarpēji vienojoties attiecīgi inkorporētu šos elementus vai pārņemtu to principus un praksi.

3.   Piemērojot CDM procedūras, tiks nodrošināta abpusēja pārredzamība un saskaņota attīstība aizsardzības potenciālo iespēju jomā. Citas aģentūras un attiecīgo NATO struktūru darba attiecības nosaka ar 1. punktā minēto administratīvo pasākumu, pilnībā ievērojot izveidoto ES un NATO sadarbības un konsultāciju satvaru.

4.   Aģentūrai ir tiesības nodibināt darba attiecības ar citām organizācijām un vienībām, kas nav minētas 2. un 3. punktā, lai atvieglotu to iespējamo dalību projektos un programmās saskaņā ar 1. punktā paredzēto pasākumu.

5.   Aģentūrai ir tiesības nodibināt darba attiecības ar trešām valstīm, lai atvieglotu to iespējamo dalību specifiskos projektos un programmās saskaņā ar 1. pantā paredzēto pasākumu.

6.   WEAG valstīm, kas nav ES dalībvalstis, nodrošina pēc iespējas lielāku aģentūras specifisko projektu un programmu pārskatāmību, lai tās tajās varētu atbilstīgi piedalīties. Šim nolūkam izveido padomdevēju komiteju, lai nodrošinātu viedokļu un informācijas apmaiņas iespējas par jautājumiem, kas ir pušu kopīgās interesēs un attiecas uz aģentūras uzdevumiem. Komitejas priekšsēdētājs ir izpilddirektors vai viņa pārstāvis. Tajā ir pārstāvis no katras iesaistītās dalībvalsts un pārstāvis no Komisijas, kā arī WEAG valstu, kuras nav ES dalībvalstis, pārstāvji saskaņā ar modalitātēm, par kurām vēl ir jāvienojas.

7.   Pēc lūguma arī citas Eiropas valstis, kas ir NATO locekles un nav ES dalībvalstis, var ņemt dalību 6. pantā minētajā Padomdevējā komitejā saskaņā ar modalitātēm, par kurām ar tām vēl ir jāvienojas.

8.   Padomdevēja komiteja, kas paredzēta 6. punktā, var arī kalpot kā forums dialogam ar citām trešām personām par specifiskiem savstarpējas intereses jautājumiem, kuri ir aģentūras pārziņā, kā arī var kalpot tam, lai trešās personas tiktu izsmeļoši informētas par notikumu attīstību jautājumos, kas ir kopīgās interesēs, un lai informētu par turpmākās sadarbības iespējām.

VII NODAĻA

DAŽĀDI NOTEIKUMI

26. pants

Privilēģijas un imunitāte

Aģentūras, tās izpilddirektora un personāla pienākumu izpildei nepieciešamās privilēģijas un imunitāti paredz iesaistīto dalībvalstu nolīgumā.

27. pants

Pārskata klauzula

Vēlākais trīs gadus pēc šīs vienotās rīcības stāšanās spēkā vai pēc Eiropas Konstitūcijas līguma stāšanās spēkā, izvēloties agrāko no šiem datumiem, aģentūras vadītājs sniedz ziņojumu valdei par šīs vienotās rīcības īstenošanu, lai to varētu pārskatīt Padomē.

28. pants

Juridiskā atbildība

1.   Aģentūras līgumatbildību reglamentē attiecīgajam līgumam piemērojamie tiesību akti.

2.   Darbinieku personisko atbildību pret aģentūru reglamentē attiecīgie aģentūrai piemērojamie noteikumi.

29. pants

Piekļuve dokumentiem

Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma pieņem noteikumus attiecībā uz aģentūras dokumentu pieejamību sabiedrībai, ņemot vērā principus un ierobežojumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentu publicitāti (2).

30. pants

Drošība

1.   Aģentūra piemēro Padomes drošības reglamentu, kas paredzēts Lēmumā 2001/264/EK (3).

2.   Aģentūra nodrošina atbilstīgu savu ārējo sakaru drošību un ātrumu.

31. pants

Valodu izmantošana

Valodu izmantošanu aģentūras darbā nosaka Padome, pieņemot vienprātīgu lēmumu.

32. pants

Pārejas pasākumi

ĢS/AP pārstāvis veic visus vajadzīgos pasākumus aģentūras izveidei. Šim nolūkam viņš, līdz izpilddirektora iecelšanai, var izmantot tiesības, ko ar šo vienoto rīcību piešķir izpilddirektoram.

33. pants

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

34. pants

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 253, 7.10.2000., 42. lpp.

(2)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(3)  OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.

---

17.7.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 245/s3

---

PAZIŅOJUMS LASĪTĀJIEM

Sakarā ar ES paplašināšanās izraisīto situāciju dažus 2004. gada 30. aprīļaOficiālā Vēstneša izdevumus publicēja vienkāršotā salikumā un uz to brīdi spēkā esošajās 11 oficiālajās valodās.Tika nolemts tiesību aktus, kas atrodami šajos Oficiālajos Vēstnešos, publicēt atkārtoti – kā labojumu un Oficiālā Vēstneša tradicionālajā salikumā.Šī iemesla dēļ Oficiālā Vēstneša izdevumi, kas satur tikai šos labojumus, ir publicēti 11 valodās, kuras bija spēkā pirms paplašināšanās. Tiesību aktu tulkojumi jauno dalībvalstu valodās tiks publicēti Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša īpašajā izdevumā, kurā būs atrodami institūciju un Eiropas Centrālās bankas teksti, kas pieņemti pirms 2004. gada 1. maija.Turpmāk sarakstā ir norādīti Oficiālā Vēstneša izdevumi, kas tika publicēti 30. aprīlī, un to attiecīgie labojumi.

2004. gada 30. aprīļa OV	Labotais OV
L 139	L 226, 25. jūnijs
L 144	L 199, 7. jūnijs
L 146	L 225, 25. jūnijs
L 149	L 215, 16. jūnijs
L 150	L 185, 24. maijs
L 151	L 208, 10. jūnijs
L 152	L 216, 16. jūnijs
L 153	L 231, 30. jūnijs
L 154	L 189, 27. maijs
L 155	L 193, 1. jūnijs
L 156	L 202, 7. jūnijs
L 157	L 195, 2. jūnijs
L 158	L 229, 29. jūnijs
L 159	L 184, 24. maijs
L 160	L 212, 12. jūnijs
L 161	L 206, 9. jūnijs
L 164	L 220, 21. jūnijs
L 165	L 191, 28. maijs
L 166	L 200, 7. jūnijs
L 167	L 201, 7. jūnijs

---