20.5.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/1

(1)

Ar Lēmumu Nr. 2730/2000/EOTK (2) Komisija ieviesa galīgu antidempinga maksājumu to koksa ogļu importam gabalos ar diametru, kas lielāks par 80 mm, uz kurām attiecas KN kods ex 2704 00 19 (TARIC kods 2704001910) un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (turpmāk - “attiecīgā valsts” vai “ĶTR”. Antidempinga maksājuma apmērs ir vienāds ar noteikto summu - EUR 32,6 par tonnu sausā neto svara.

(2)

Ņemot vērā, ka Eiropas Ogļu un Tērauda Kopienas dibināšanas līguma termiņš izbeidzās 2002. gada 23. jūlijā, Padome ar Regulu (EK) Nr. 963/2002 (3) nolēma, ka antidempinga pasākumi, kurus pieņēma saskaņā ar Lēmumu Nr. 2277/96/EOTK un kuri joprojām bija spēkā 2002. gada 23. jūlijā, paliek spēkā, un ka no 2002. gada 24. jūlija uz tiem attiecas pamatregulas noteikumi.

(3)

2002. gada 11. decembrī Komisija Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī  (4) publicēja paziņojumu par starpposma pārbaudes sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu attiecībā uz tiem antidempinga pasākumiem, kurus piemēro koksa oglēm gabalos ar diametru, kas ir lielāks par 80 mm (turpmāk - “kokss 80+” vai “attiecīgais ražojums”) un kuru izcelsme ir ĶTR, un sāka izmeklēšanu.

(4)

Pārbaudi sāka pēc Eucoke-EEIG (turpmāk - “pieprasījuma iesniedzējs”) iesniegtā pieprasījuma to ražotāju vārdā, kas ražo lielāko daļu kopējā Kopienā saražotā koksa ogļu gabalos ar diametru, kas lielāks par 80 mm. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka attiecībā uz ĶTR dempings bija turpinājies un tā apjoms bija pat palielinājies, un ka pašreizējie pasākumi vairs nav pietiekami, lai neitralizētu dempinga kaitīgo ietekmi. Pārbaudes pieprasījumā ietvertos pierādījumus uzskatīja par pietiekamiem, lai attaisnotu izmeklēšanas sākšanu.

(5)

Komisija oficiāli informēja ražotājus/eksportētājus, importētājus un lietotājus, par kuriem bija zināms, ka tie ir ieinteresēti, attiecīgās eksportētājvalsts pārstāvjus, Kopienas ražošanas nozari, kas pieprasa pārbaudi, un citus zināmus Kopienas ražotājus par starpposma pārbaudes.

(6)

Jāatgādina, ka pašreizējās izmeklēšanas laikā vairākas ieinteresētas puses sniedza informāciju par izmaiņām tirgus apstākļos pēc izmeklēšanas laikposma beigām (no 2001. gada 1. oktobra līdz 2002. gada 30. septembrim), tādējādi atbilstot nosacījumiem, kas bija jāizpilda saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu, lai attaisnotu pašreiz spēkā esošo pasākumu apturēšanu.

(7)

Izmeklēšana apliecināja, ka visi nosacījumi antidempinga pasākumu apturēšanai bija izpildīti. Tādēļ ar Komisijas Lēmumu Nr. 264/2004/EK (5) antidempinga maksājumu, kuru piemēro to koksa ogļu importam gabalos ar diametru, kas ir lielāks par 80 mm, un kuru izcelsme ir ĶTR, apturēja uz deviņiem mēnešiem.

(8)

Eucoke-EEIG ar 2003. gada 15. decembra vēstuli Komisijai oficiāli atsauca savu iesniegumu.

(9)

Ņemot vērā, ka izmeklēšana nav atklājusi nekādus apsvērumus, kas pierādītu, ka šāda pārtraukšana nebūtu Kopienas interesēs, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 9. panta 1. punktu pašreizējā izmeklēšana ir jāpārtrauc.

(10)

Tomēr izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka pastāv nepieciešamība precizēt pašreizējo pasākumu piemērošanas jomu, ņemot vērā grūtības, ar ko sastopas uzņēmēji attiecībā uz spēkā esošo pasākumu piemērošanu. Tika tiešām konstatēts, ka vienas dalībvalsts muitas dienesti iekasēja antidempinga maksājumus par koksa ogļu pārvadājumiem, kas paredzēti lietošanai domnu krāsnīs, uz kuriem neattiecas antidempinga pasākumi un kuri veido tikai nelielu daļu attiecīgā ražojuma. Lai nodrošinātu pasākumu efektīvāku un vienmērīgāku īstenošanu, atbrīvojumu, kas paredzēts ar Lēmumu Nr. 2730/2000/EOTK par eksportu attiecībā uz maisījumu no koksa oglēm gabalos ar diametru, kas ir mazāks par attiecīgā ražojuma diametru, un koksa oglēm gabalos ar diametru, kas nepārsniedz 100 mm, aizstāj ar atbrīvojumu, kas attiecas uz maisījuma eksportu, kurā koksa ogļu daļa nav lielāka par 20 % no jauktā sūtījuma. Turklāt kā mērīšanas metode jāizmanto ISO standarts.

(11)

Starpposma pārbaude būtu jāpārtrauc. Vajadzētu precizēt spēkā esošo pasākumu piemērošanas jomu,

20.5.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/4

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 950/2001 (2) Padome ieviesa galīgu antidempinga maksājumu tādas noteiktas alumīnija folijas (“attiecīgā ražojuma”) importam Kopienā, kuras izcelsme, cita starpā, ir Krievijā. Ar Komisijas 2001. gada 16. maija Lēmumu (2001/381/EK) (3), tika pieņemtas Krievijas ražotāja eksportētāja “United Company Siberian Aluminium” saistības.

(2)

Maksājuma likmi, ko piemēro Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļa, attiecīgā ražojuma importam no Krievijas ar Regulu (EK) Nr. 950/2001 noteica 14,9 % apmērā.

(3)

2004. gada 20. martā, Komisija publicēja paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4), par daļējas starpposma pārbaudes sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, ko piemēro tādu noteiktu ražojumu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā, Krievijas Federācijā, Ukrainā un Baltkrievijas Republikā, ievērojot pamatregulas 11. panta 3. punktu un 22. panta c) apakšpunktu. Antidempinga pasākums, ko ievieš tādas noteiktas alumīnija folijas importam, kura izcelsme ir Krievijā, ir viens no pasākumiem (turpmāk - “pasākumi”), par kuriem sāka pārbaudi.

(4)

Pārbaudi sāka pēc Komisijas iniciatīvas, lai noskaidrotu, vai 2004. gada 1. maija Eiropas Savienības paplašināšanās (turpmāk -“paplašināšanās”). rezultātā būtu lietderīgi pielāgot minētos pasākumus.

(5)

Tā kā noteiktam daudzumam tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir Krievija, pašlaik piemēro cenu labojumu noteiktam apjomam, pasākumu pārbaudi sāka, lai noskaidrotu, vai šis labojums, ko izstrādāja, ņemot par pamatu datus par 15 dalībvalstu Kopienu, ir jāpielāgo, lai ņemtu vērā paplašināšanos.

(6)

Visas Komisijai zināmās ieinteresētās puses, tostarp Kopienas ražošanas nozare, Kopienas ražotāju vai patērētāju asociācijas, eksportētāji/ražotāji attiecīgajās valstīs, importētāji un to asociācijas un kompetentās iestādes attiecīgajās valstīs, kā arī ieinteresētās puses desmit jaunajās dalībvalstīs, kuras ir iestājušās Eiropas Savienībā 2004. gada 1. maijā (turpmāk – ““ES 10” valstis”) tika informētas par izmeklēšanas sākšanu, un tām tika dota iespēja rakstiski informēt par savu viedokli, iesniegt informāciju un būtiskus pierādījumus, iekļaujoties termiņā, kas noteikts izmeklēšanas sākšanas paziņojumā. Visām ieinteresētajām pusēm, kas iesniedza pieprasījumu un motivēja šādu nepieciešamību, tika piešķirtas tiesības uz uzklausīšanu.

(7)

Šajā sakarā par savu viedokli informēja šādas ieinteresētās puses:

(8)

Attiecīgais ražojums ir alumīnija folija, kuras biezums ir 0,009 mm vai vairāk, līdz ne vairāk kā 0,018 mm, bez pamata, tālāk citādi neapstrādāta, kā vien velmēta, noformēta spolēs, kuru platums nepārsniedz 650 mm, pašreiz klasificējama ar bijušo KN kodu 7607 11 10. Attiecīgo ražojumu parasti pazīst kā alumīnija foliju mājsaimniecības vajadzībām (aluminium household foil, turpmāk “AHF”).

(9)

AHF izgatavo, velmējot alumīnija lietņus vai folijas izejvielas līdz vēlamajam biezumam. Pēc velmēšanas foliju rūda termiskā procesā, lai padarītu to lokāmu. Pēc velmēšanas un rūdīšanas AHF noformē spolēs, kuru platums nepārsniedz 650 mm. Spoles izmērs nosaka tās izmantošanu, jo šā produkta lietotāji (“spolētāji” jeb “pārtinēji”) pārliks AHF uz maziem rullīšiem, kas paredzēti mazumtirdzniecībai. Uz mazākiem rullīšiem pārtītu AHF izmanto dažādiem mērķiem paredzētai īslaicīgai ietīšanai (galvenokārt mājsaimniecībā, ēdināšanā, pārtikas un floristikas mazumtirdzniecībā).

(10)

Krievijas ražotājs, kurš eksportē un uz kuru attiecināms cenu labojums, apgalvoja, ka importa apjomu, kam piemēro cenu labojumu, noteica, ņemot par pamatu tā pārdošanas apjomu “ES 15” valstīm, un ka tādēļ cenu labojums būtu jāpārskata, lai attiecīgi ņemtu vērā “ES 25” valstu tirgu. Tas apgalvoja, ka šāda pārskatīšana ir būtiska, lai izvairītos no diskriminācijas par labu pārējiem attiecīgā ražojuma eksportētājiem uz ES.

(11)

Dalībvalstis izteica savu viedokli, un to vairākums atbalsta minēto pasākumu pielāgošanu, lai ņemtu vērā paplašināšanos.

(12)

Tika veikta pieejamo datu un informācijas analīze, kas apstiprināja, ka attiecīgā ražojuma importa apjoms no Krievijas uz “ES 10” valstīm ir ievērojams. Ņemot vērā, ka importa apjomu, kam piemēro spēkā esošo cenu labojumu, noteica, ņemot par pamatu importa apjomu uz 15 dalībvalstu Kopienu, tajā nav ņemta vērā ietekme, ko rada tirgus pieaugums pēc paplašināšanās.

(13)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tika secināts, ka, lai ņemtu vērā paplašināšanos, ir lietderīgi pielāgot attiecīgos pasākumus, lai gādātu par papildu importa apjomu “ES 10” valstu tirgū.

(14)

Sākotnējo tā importa apjomu, kam piemēro cenu labojumu “ES 15” valstīs, aprēķināja, ņemot par pamatu eksportu uz Kopienu tā Krievijas ražotāja sākotnējās izmeklēšanas laikā, kuram tika pieņemtas saistības. Importa apjoma, kam piemēro cenu labojumu, pieaugumu aprēķināja, izmantojot to pašu aprēķināšanas metodi.

(15)

Tādējādi tiek uzskatīts par lietderīgu, ka Komisija var pieņemt priekšlikumu veikt izmaiņas saistībās, atspoguļojot situāciju pēc paplašināšanās un ņemot par pamatu 14. apsvērumā izklāstīto metodi.

20.5.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/7

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1531/2002 (2) Padome uzlika galīgu antidempinga maksājumu krāsu televīzijas uztvērēju (turpmāk – “attiecīgā ražojuma”) importam, kuru izcelsme ir, cita starpā, Ķīnas Tautas Republikā (turpmāk – “Ķīnā”). Ar Komisijas Lēmumu 2002/683/EK (3), tika pieņemtas septiņu Ķīnas eksportētāju saistības: Haier Electrical Appliances Corporation Ltd, Hisense Import & Export Co., Ltd, Konka Group Co., Ltd, Sichuan Changhong Electric Co. Ltd, Skyworth Multimedia International (Shenzhen) Co., Ltd, TCL King Electrical Appliances (HuiZhou) Co., Ltd un Xiamen Overseas Chinese Electronic Co, Ltd.

(2)

Maksājuma likmi, ko piemēro Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms maksājuma, attiecīgā ražojuma importam no Ķīnas ar Regulu 1531/2002 noteica 44,6 % apmērā.

(3)

2004. gada 20. martā Komisija publicēja paziņojumu “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” (4), par daļējas starpposma pārbaudes sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, ko piemēro tādu ražojumu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā, Krievijas Federācijā, Ukrainā un Baltkrievijas Republikā, ievērojot pamatregulas 11. panta 3. punktu un 22. panta c) apakšpunktu. Antidempinga pasākums, ko ievieš tādu noteiktu krāsu televīzijas uztvērēju importam, kuru izcelsme ir Ķīnā, ir viens no pasākumiem, par kuriem sāka pārbaudi (turpmāk – “pasākumi”).

(4)

Pārbaudi sāka pēc Komisijas iniciatīvas, lai pārbaudītu, vai 2004. gada 1. maija Eiropas Savienības paplašināšanās (turpmāk – “paplašināšanās”) rezultātā būtu lietderīgi minētos pasākumus pielāgot.

(5)

Tā kā konkrētam daudzumam Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa pašlaik piemēro cenu labojumu noteiktam importa apjomam, pasākumu pārbaudi sāka, lai noskaidrotu, vai šīs saistības, ko izstrādāja, ņemot par pamatu ziņas par piecpadsmit dalībvalstu Kopienu, būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā paplašināšanos.

(6)

Visas Komisijai zināmās ieinteresētās puses, tostarp Kopienas ražošanas nozare, Kopienas ražotāju vai patērētāju asociācijas, eksportētāji/ražotāji attiecīgajās valstīs, importētāji un to asociācijas un kompetentās iestādes attiecīgajās valstīs, kā arī ieinteresētās puses desmit jaunajās dalībvalstīs, kuras ir iestājušās Eiropas Savienībā 2004. gada 1. maijā (turpmāk – ““ES 10” valstis”) tika informētas par izmeklēšanas sākšanu, un tām tika dota iespēja rakstiski informēt par savu viedokli, iesniegt informāciju un būtiskus pierādījumus, iekļaujoties termiņā, kas noteikts izmeklēšanas sākšanas paziņojumā. Visām ieinteresētajām pusēm, kas iesniedza pieprasījumu un parādīja, ka ir iemesli, kāpēc tās būtu jāuzklausa, tika piešķirtas tiesības uz uzklausīšanu.

(7)

Šajā sakarā par savu viedokli informēja šādas ieinteresētās puses:

(8)

Attiecīgais ražojums ir krāsu televīzijas uztvērējs ar ekrāna diagonāli lielāku par 15,5 cm, apvienots vai neapvienots vienā korpusā ar radiouztvērēju un/vai pulksteni. Minētais izstrādājums pašlaik ir klasificējams ar KN kodiem ex 8528 12 52, 8528 12 54, 8528 12 56, 8528 12 58, ex 8528 12 62 un 8528 12 66.

(9)

Ķīnas Tirdzniecības kamera mašīnu un elektronisku ražojumu importam un eksportam (China Chamber of Commerce for Import and Export of Machinery and Electronic Products: CCCME), rīkojoties to uzņēmumu vārdā, kuriem piešķīra saistības kopīgi ar CCCME, apgalvoja, ka importa apjomu, attiecībā uz kuru piemēro cenu labojumu, noteica, ņemot par pamatu redzamā patēriņa daļu ES 15 dalībvalstīs. CCCME tādēļ uzskatīja, ka saistības ir jāpārskata, lai attiecīgi ņemtu vērā ES 25 dalībvalstu tirgu. Tā apgalvoja, ka šāda pārskatīšana ir būtiska, lai izvairītos no diskriminācijas par labu pārējiem attiecīgā ražojuma eksportētājiem uz ES.

(10)

Dalībvalstis ir darījušas zināmu savu viedokli, un to vairākums atbalsta minēto pasākumu pielāgošanu, lai ņemtu vērā paplašināšanos.

(11)

Tika veikta pieejamo datu un informācijas analīze, kas apstiprināja, ka attiecīgā ražojuma importa apjoms no Ķīnas uz “ES 10” valstīm ir ievērojams. Ņemot vērā, ka importa apjomu, kuram piemēro spēkā esošo cenu labojumu, noteica, ņemot par pamatu ES 15 dalībvalstis, tajā nav ņemta vērā ietekme, ko rada tirgus pieaugums pēc paplašināšanās.

(12)

Ņemot vērā iepriekšminēto, ir secināts, ka, lai ņemtu vērā paplašināšanos, ir lietderīgi pielāgot attiecīgos pasākumus, tādējādi gādājot par papildu importa apjomu “EU 10” valstu tirgū.

(13)

Sākotnējo importa apjomu, kuram piemēro cenu labojumu ES 15 dalībvalstīs, aprēķināja kā augošu apjomu, kam jāsasniedz noteikta daļa no tā ES redzamā patēriņa piektajā gadā, kopš spēkā saistības. Importa apjoma, kam piemēro cenu labojumu, pieaugumu var aprēķināt, izmantojot to pašu aprēķināšanas metodi.

(14)

Attiecīgi tiek atzīts par lietderīgu, ka Komisija var pieņemt priekšlikumu veikt izmaiņas saistībās, atspoguļojot situāciju pēc paplašināšanās un ņemot par pamatu 13. apsvērumā izklāstīto metodi,

20.5.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/10

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 990/2004 (3) ir grozījusi Regulu (EK) Nr. 151/2003 (4), ar kuru piemēro antidempinga pasākumus dažu Krievijas Federācijas (“Krievija”) izcelsmes elektrisko lokšņu ar orientētu graudu (“attiecīgais produkts”) importam. Maksājuma likme, ko piemēro neto, Kopienas brīvas robežpiegādes cenai pirms maksājuma veikšanas, tā attiecīgā produkta importam, ko ražo Novolipetsk Iron & Steel Corporation, ir 40,1 % un tā produkta importam, ko ražo sabiedrība ar ierobežotu atbildību Viz Stal, ir 14,7 %.

(2)

2004. gada 20. martā Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5), paziņoja par daļējas spēkā esošo pasākumu (“pasākumi”) starpposma pārbaudes uzsākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu un 22.c pantu.

(3)

Pēc Komisijas ierosinājuma tika uzsākta pārbaude, lai noskaidrotu, vai pēc Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. gada 1. maijā (“paplašināšanās”), paturot prātā Kopienas intereses, ir vajadzīga pasākumu pielāgošana, lai izvairītos no pēkšņas un pārlieku negatīvas ietekmes uz visām ieinteresētajām pusēm, tostarp lietotājiem, izplatītājiem un patērētājiem.

(4)

Visām ieinteresētajām pusēm, tostarp Kopienas ražošanas nozarei, ražotāju vai lietotāju asociācijām Kopienā, ražotājiem eksportētājiem attiecīgajās valstīs, attiecīgo valstu importētājiem, to asociācijām un attiecīgajām iestādēm, kā arī to desmit jauno dalībvalstu ieinteresētajām pusēm, kuras Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā (“ES10”), tika paziņots par izmeklēšanas uzsākšanu un tika dota iespēja rakstveidā paust savu viedokli, iesniegt informāciju un uzsākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā sniegt apstiprinošus pierādījumus. Visas ieinteresētās puses, kuras to pieprasīja un kuras norādīja iemeslus, kādēļ tās ir jāuzklausa, tika uzklausītas.

(5)

Kā norādīts Padomes Regulā (EK) Nr. 990/2004, izmeklēšanā tika secināts, ka spēkā esošo pasākumu pielāgošana ir Kopienas interesēs, ar noteikumu, ka šāda pielāgošana būtiski nepazemina vēlamo tirdzniecības aizsardzības līmeni.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 990/2004, secinājumiem Komisija atbilstoši pamatregulas 8. panta 2. punktam attiecīgajiem uzņēmumiem ir piedāvājusi saistības. Tā rezultātā pēc tam saistības ir piedāvājis i) viens attiecīgā produkta ražotājs eksportētājs Krievijā (Novolipetsk Iron & Steel Corporation) kopā ar uzņēmumu Šveicē (Stinol A.G.) un ii) vēl viens attiecīgā produkta ražotājs eksportētājs Krievijā (sabiedrība ar ierobežotu atbildību Viz Stal) kopā ar saistīto uzņēmumu Duferco S.A. Šveicē.

(7)

Jāatzīmē, ka, piemērojot pamatregulas 22.c pantu, minētās saistības uzskata par īpašiem pasākumiem, jo saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 990/2004, secinājumiem tās nav tieši līdzvērtīgas antidempinga maksājumam.

(8)

Taču, neskatoties uz to, atbilstoši Regulai (EK) Nr. 990/2004, saistības katram atsevišķam ražotājam eksportētājam uzliek par pienākumu ievērot importa maksimumu, un, lai šīs saistības varētu kontrolēt, attiecīgie ražotāji eksportētāji desmit jaunajās ES dalībvalstīs ir vienojušies kopumā ievērot tradicionālos pārdošanas modeļus atsevišķiem klientiem. Turklāt ražotāji eksportētāji arī apzinās, ka, ja tiek konstatēts, ka šie pārdošanas modeļi būtiski mainās vai arī saistības jebkādā veidā kļūst sarežģīti vai neiespējami kontrolēt, tad Komisija ir tiesīga atcelt šādas uzņēmuma saistības, to vietā piemērojot galīgos antidempinga maksājumus, vai arī tā var koriģēt maksimuma līmeni vai var veikt citas koriģējošas darbības.

(9)

Viens no saistību nosacījumiem ir arī tas, ka, ja tās jebkādā veidā tiek pārkāptas, tad Komisija ir tiesīga tās atcelt, to vietā piemērojot galīgos antidempinga maksājumus.

(10)

Turklāt uzņēmumi regulāri sniedz Komisijai sīkāku informāciju par savu eksportu uz Kopienu, ļaujot Komisijai šīs saistības efektīvi kontrolēt.

(11)

Lai Komisija varētu efektīvi kontrolēt, kā uzņēmumi ievēro savas saistības, kad tajās noteikto pieprasījumu laišanai brīvā apgrozībā iesniedz attiecīgajai muitas iestādei, atbrīvojumu no maksājuma piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegts rēķins, kurā norādīti vismaz tie informācijas elementi, kas minēti Padomes Regulas (EK) Nr. 990/2004 pielikumā. Šāda līmeņa informācija ir vajadzīga arī tamdēļ, lai muitas iestādes varētu pietiekami precīzi pārbaudīt, vai sūtījums atbilst tirdzniecības dokumentiem. Ja šāds rēķins nav iesniegts vai arī ja tas neatbilst muitā uzrādītajam produktam, tā vietā jāmaksā attiecīgais antidempinga maksājums.

(12)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, saistību piedāvājumus uzskata par pieņemamiem.

(13)

Sākumposmā saistību pieņemšana ir spēkā sešus mēnešus, neskarot ierasto pasākumu ilgumu, un tā beidzas pēc minētā perioda, ja vien Komisija neuzskata par pienācīgu pagarināt īpašu pasākumu piemērošanas periodu vēl uz sešiem mēnešiem.

(14)

Ņemot vērā neierastos šīs lietas apstākļus un raksturīgo saistību neievērošanas risku, ko rada cenu starpības starp ES10 un ES15, kā arī to īstermiņa raksturu, uzskata, ka ir pietiekams pamats, lai saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu konkrētu attiecīgā produkta importu reģistrētu uz laiku, kas nepārsniedz deviņus mēnešus.

(15)

Tādēļ muitas iestādēm uzdod veikt attiecīgos pasākumus, lai reģistrētu attiecīgā Krievijas izcelsmes produkta importu Kopienā, kuru eksportē uzņēmumi, kuri ir piedāvājuši pieņemamas saistības un kuri ir atbrīvoti no antidempinga maksājumiem.

(16)

Konstatējot saistību pārkāpšanu, precēm, kuras laiž brīvā apgrozībā Kopienā, maksājumus var piemērot ar atpakaļejošu datumu no saistību pārkāpšanas dienas,

20.5.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/13

(1)

Pēc Regulá (EK) Nr. 658/2002 (3) paredzēto pasākumu termiņa beigām un starpposma pārskatīšanas Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu Krievijas Federācijas (“Krievija”) izcelsmes amonija nitrāta importam (“ältiecúgais products”). Padome ar Regulu (EK) Nr. 132/2001 (4) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ukrainas izcelsmes amonija nitrāta importam. Padome ar Regulu (EK) Nr. 993/2004 (5) grozīja Regulas (EK) Nr. 658/2002 un (EK) Nr. 132/2001.

(2)

Krievijas gadījumā pasākumi ietver specifisku nodokli EUR 47,07 par tonnu un Ukrainas gadījumā EUR 33,25 par tonnu.

(3)

2004. gada 20. martā Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (6), paziņoja par spēkā esošo pasākumu (“pasākumi”) daļējas starpposma pārbaudes uzsākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu un 22. panta c) apakšpunktu.

(4)

Pēc Komisijas ierosinājuma tika uzsākta pārbaude, lai noskaidrotu, vai pēc Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. gada 1. maijā (“paplašināšanās”), paturot prātā Kopienas intereses, ir vajadzīga pasākumu pielāgošana, lai izvairītos no pēkšņas un pārlieku negatīvas ietekmes uz visām ieinteresētajām pusēm, tostarp lietotājiem, izplatītājiem un patērētājiem.

(5)

Visām ieinteresētajām pusēm, tostarp Kopienas ražošanas nozarei, ražotāju vai lietotāju asociācijām Kopienā, eksportētājiem/ražotājiem attiecīgajās valstīs, attiecīgo valstu importētājiem, to asociācijām un attiecīgajām iestādēm, kā arī to desmit jauno dalībvalstu ieinteresētajām pusēm, kuras Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā (“ES10”), tika paziņots par izmeklēšanas uzsākšanu un tika dota iespēja rakstveidā paust savu viedokli, iesniegt informāciju un apstiprinošus pierādījumus termiņā, kas noteikts paziņojumā par izmeklēšanas uzsākšanu. Visas ieinteresētās puses, kuras to pieprasīja un kuras norādīja iemeslus, kādēļ tās ir jāuzklausa, tika uzklausītas.

(6)

Kā norādīts Padomes Regulā (EK) Nr. 993/2004, izmeklēšanā tika secināts, ka spēkā esošo pasākumu pielāgošana ir Kopienas interesēs ar noteikumu, ka šāda pielāgošana būtiski nepazemina vēlamo tirdzniecības aizsardzības līmeni.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 993/2004 secinājumiem Komisija atbilstoši pamatregulas 8. panta 2. punktam attiecīgajiem uzņēmumiem piedāvāja saistības. Tādējādi pēc tam saistību uzņemšanos ierosināja i) viens attiecīgā produkta ražotājs eksportētājs Ukrainā (OJSC Azot), ii) viens ražotājs eksportētājs Krievijā (CJSC MCC Eurochem attiecībā uz precēm, kas ražotas JSC Nak Azot (Krievija) ražotnē) kopā ar saistīto uzņēmumu (Cumberland Sound Ltd. (Britu Virdžīnu salas)), iii) divi saistīti ražotāji eksportētāji Krievijā (OAO Kirovo – Chepetsky Chimkombinat un JSC Azot) atsevišķi un iv) divi saistīti ražotāji eksportētāji kopā (JSC Acron (Krievija) un JSC Dorogobuzh (Krievija).

(8)

No OAO Kirovo – Chepetsky Chimkombinat iesniegtajiem dokumentiem, kuri ir publiski pieejami Internetā, Komisijai ir zināms, ka JSC Azot un OAO Kirovo – Chepetsky Chimkombinat ir saistīti ar agroķīmijas korporācijas Azot starpniecību, kurai pieder ievērojami vairāk nekā 5 % no katra uzņēmuma kapitāla. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 2. pantu un saistītu pušu definīciju, kas izklāstīta Komisijas 1993. gada 2. júlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (7) 143. pantā, Komisija JSC Azot un OAO Kirovo – Chepetsky Chimkombinat uzskata par saistītām pusēm. Jāatzīmē, ka 2004. gada pirmajos mēnešos novērotais pārmērīgais eksporta apjomu palielinājums ES10 valstis vienam no šiem diviem ražotājiem eksportētājiem OAO Kirovo – Chepetsky Chimkombinat bija lielāks nekā JSC Azot un OAO Kirovo – Chepetsky Chimkombinat tradicionālie kopējie eksporta apjomi ES10 valstīs. Līdz ar to saistību piedāvājumi, kurus iesniedza divi minētie ražotāji eksportētāji, tiek noraidīti, jo minētajiem ražotājiem eksportētājiem kopējais saistību maksimums, kuru aprēķina kā tradicionālos eksporta apjomus ES10 valstis 2001. un 2002. gadā, no kuriem atņemts 2004. gada sākumā novērotais pārmērīgais eksporta apjomu palielinājums ES10 valstis, ir negatīvs.

(9)

Jāatzīmē, ka, piemērojot pamatregulas 22. panta c) apakšpunktu, visas saistības, kuras pieņemtas ar šo regulu, uzskata par īpašiem pasākumiem, jo saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 993/2004 secinājumiem tās nav tieši līdzvērtīgas antidempinga maksājumam.

(10)

Taču, neskatoties uz to, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 993/2004 saistības katram atsevišķam ražotājam eksportētājam uzliek pienākumu ievērot minimālās importa cenas saskaņā ar importa maksimumu un, lai šīs saistības varētu kontrolēt, attiecīgie ražotāji eksportētāji ES10 valstīs ir vienojušies kopumā ievērot tradicionālos pārdošanas modeļus individuāliem klientiem. Turklāt ražotāji eksportētāji arī apzinās, ka, ja šajos pārdošanas modeļos tiek konstatētas būtiskas izmaiņas vai arī saistības jebkādā veidā ir sarežģīti vai neiespējami kontrolēt, tad Komisija ir tiesīga atcelt šāda uzņēmuma saistību apstiprinājumu, to vietā piemērojot galīgos antidempinga maksājumus, vai koriģēt maksimālo apjomu vai arī veikt citas koriģējošas darbības.

(11)

Viens no saistību nosacījumiem ir arī šāds - ja tās jebkādā veidā tiek pārkāptas, tad Komisija ir tiesīga atcelt šo saistību apstiprinājumu, to vietā piemērojot galīgos antidempinga maksājumus.

(12)

Turklāt uzņēmumi regulāri sniedz Komisijai sīkāku informāciju par savu eksportu uz Kopienu, ļaujot Komisijai šīs saistības efektīvi kontrolēt.

(13)

Lai Komisija varētu efektīvi kontrolēt to, kā uzņēmumi ievēro savas saistības, kad tajās noteikto pieprasījumu laišanai brīvā apgrozībā iesniedz attiecīgajai muitas iestādei, atbrīvojumu no maksājuma piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegts rēķins, kurā ir vismaz informācija, kas minēta Regulas (EK) Nr. 993/2004 pielikumā. Šāda informācija ir vajadzīga arī tādēļ, lai muitas iestādes varētu pietiekami precīzi pārbaudīt, vai sūtījums atbilst tirdzniecības dokumentiem. Ja šāds rēķins nav iesniegts vai arī ja tas neatbilst muitā uzrādītajam produktam, tā vietā jāmaksā attiecīgais antidempinga maksājums.

(14)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, saistību piedāvājumus, ko iesnieguši OJSC Azot, CJSC MCC Eurochem attiecībā uz precēm, kas ražotas JSC Nak Azot (Krievija) ražotnē, un akciju sabiedrība Acron kopā ar akciju sabiedrību Dorogobuzh, uzskata par pieņemamiem.

(15)

Sākotnēji saistību pieņemšana ir spēkā sešus mēnešus, neskarot ierasto pasākumu ilgumu. Taču, kad ir pagājuši seši mēneši pēc saistību pieņemšanas, pirms to turpmākas pieņemšanas Komisija veic novērtējumu, lai pārbaudītu, vai ES10 valstīm tiešajiem lietotājiem joprojām pastāv ārkārtējie un negatīvie nosacījumi, kuru dēļ ir pieņemtas šīs saistības. Ņemot vērā saistību īstermiņa raksturu un ārkārtas apstākļus, kādos tās pieņem, Komisijas dienesti pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju, dažus saistību noteikumus var pielāgot, ja pēc pieņemama laikposma tiek noteikts, ka saistības nedod gaidītos rezultātus un neļauj turpināt tradicionālās eksporta plūsmas uz ES10. Tomēr pielāgotajiem saistību noteikumiem arī turpmāk ir būtiski jāsekmē kaitējuma novēršana.

(16)

Ņemot vērā šīs lietas neierastos apstākļus un saistību neievērošanas risku, ko rada cenu starpības starp ES15 un ES10 valstīm, kā arī to īstermiņa raksturu, tiek uzskatīts, ka ir pietiekams pamats pieprasīt, lai saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu konkrētu attiecīgā produkta importu reģistrētu laikposmā, kas nepārsniedz deviņus mēnešus.

(17)

Tādēļ muitas iestādēm uzdod veikt attiecīgos pasākumus, lai reģistrētu attiecīgā Ukrainas un Krievijas izcelsmes produkta importu Kopienā, ko eksportē uzņēmumi, kuri ir piedāvājuši pieņemamas saistības un kuriem lūdz atbrīvojumu no antidempinga maksājumiem.

(18)

Konstatējot saistību pārkāpšanu, precēm, kuras laistas brīvā apgrozībā Kopienā, maksājumus var piemērot ar atpakaļejošu datumu no saistību pārkāpšanas dienas,

20.5.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/16

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 969/2000 (3) ir grozījusi un paplašinājusi pasākumus, kurus piemēro ar Regulu (EK) Nr. 3068/92 (4), kas grozīta ar Regulām (EK) Nr. 643/94 (5) un (EK) Nr. 449/98 (6), par Baltkrievijas Republikas (Baltkrievija), Krievijas Federācijas (Krievija) un Ukrainas izcelsmes kālija hlorīda (še turpmāk “attiecīgais produkts”) importu Kopienā. Padome ar Regulu (EK) Nr. 992/2004 (7) ir grozījusi Regulu (EK) Nr. 969/2000.

(2)

Pasākumi ir fiksētas likmes nodokļa summas, ko nosaka pa produktu kategorijām un šķirām, Baltkrievijas gadījumā diapazonā no EUR 19,51 par tonnu līdz EUR 48,19 par tonnu, Krievijas gadījumā no EUR 19,61 par tonnu līdz EUR 40,63 par tonnu un Ukrainas gadījumā no EUR 19,61 par tonnu līdz EUR 48,19 par tonnu.

(3)

2004. gada 20. martā Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (8), paziņoja par daļējas spēkā esošo pasākumu (še turpmāk “pasākumi”) starpposma pārbaudes uzsākšanu, ievērojot pamatregulas 11. panta 3. punktu un 22.c pantu.

(4)

Pēc Komisijas ierosinājuma tika uzsākta pārbaude, lai noskaidrotu, vai pēc Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. gada 1. maijā (še turpmāk “paplašināšanās”), paturot prātā Kopienas intereses, ir vajadzīga pasākumu pielāgošana, lai izvairītos no pēkšņas un pārlieku negatīvas ietekmes uz visām ieinteresētajām pusēm, tostarp lietotājiem, izplatītājiem un patērētājiem.

(5)

Visām ieinteresētajām pusēm, kuras ir zināmas Komisijai, tostarp Kopienas ražošanas nozarei, ražotāju vai lietotāju asociācijām Kopienā, ražotājiem eksportētājiem attiecīgajās valstīs, attiecīgo valstu importētājiem, to asociācijām un attiecīgajām iestādēm, kā arī to desmit jauno dalībvalstu ieinteresētajām pusēm, kuras Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā (ES10), tika paziņots par izmeklēšanas uzsākšanu un tika dota iespēja rakstveidā paust savu viedokli, iesniegt informāciju un uzsākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā sniegt apstiprinošus pierādījumus. Visas ieinteresētās puses, kuras to pieprasīja un kuras norādīja iemeslus, kādēļ tās ir jāuzklausa, tika uzklausītas.

(6)

Kā norādīts Padomes Regulā (EK) Nr. 992/2004, izmeklēšanā tika secināts, ka spēkā esošo pasākumu pielāgošana ir Kopienas interesēs, ar noteikumu, ka šāda pielāgošana ievērojami nepazemina vēlamo tirdzniecības aizsardzības līmeni.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 992/2004 secinājumiem Komisija atbilstoši pamatregulas 8. panta 2. punktam attiecīgajiem uzņēmumiem piedāvāja saistības. Tā rezultātā pēc tam saistības piedāvāja i) viens attiecīgā produkta ražotājs eksportētājs Baltkrievijā (“Republican Unitary Enterprise” ražošanas apvienība “Belaruskali”) kopā ar to saistītiem uzņēmumiem Krievijā (akciju sabiedrība “International Potash Company”), Austrijā (“Belurs Handelsgesellschaf m.b.H.”) un Lietuvā (“UAB Baltkalis”); ii) viens ražotājs eksportētājs Krievijā (akciju sabiedrība “Silvinit”) kopā ar to saistītiem uzņēmumiem Krievijā (akciju sabiedrība “International Potash Company”) un Austrijā (“Belurs Handelsgesellschaf m.b.H.”) un iii) vēl viens ražotājs eksportētājs Krievijā (akciju sabiedrība “Uralkali”) kopā ar Kipras uzņēmumu (“Fertexim Ltd.”).

(8)

Jāatzīmē, ka, piemērojot pamatregulas 22.c pantu, minētās saistības uzskata par īpašiem pasākumiem, jo saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 992/2004 secinājumiem tās nav tieši līdzvērtīgas antidempinga maksājumam.

(9)

Taču, neskatoties uz to, atbilstoši Regulai (EK) Nr. 992/2004 saistības katram atsevišķam ražotājam eksportētājam uzliek par pienākumu ievērot minimālās importa cenas saskaņā ar importa maksimumu, un, lai šīs saistības varētu kontrolēt, attiecīgie ražotāji eksportētāji desmit jaunajās ES dalībvalstīs ir vienojušies kopumā ievērot tradicionālos pārdošanas modeļus atsevišķiem klientiem. Turklāt ražotāji eksportētāji arī apzinās, ka, ja tiek konstatēts, ka šie pārdošanas modeļi būtiski mainās vai arī saistības jebkādā veidā kļūst sarežģīti vai neiespējami kontrolēt, tad Komisija ir tiesīga atcelt šādas uzņēmuma saistības, to vietā piemērojot galīgos antidempinga maksājumus, vai arī tā var koriģēt maksimuma līmeni vai var veikt citas koriģējošas darbības.

(10)

Viens no saistību nosacījumiem ir arī tas, ka, ja tās jebkādā veidā tiek pārkāptas, tad Komisija ir tiesīga tās atcelt, to vietā piemērojot galīgos antidempinga maksājumus.

(11)

Turklāt uzņēmumi regulāri sniedz Komisijai sīkāku informāciju par savu eksportu uz Kopienu, ļaujot Komisijai šīs saistības efektīvi kontrolēt.

(12)

Lai Komisija varētu efektīvi kontrolēt, kā uzņēmumi ievēro savas saistības, kad tajās noteikto pieprasījumu laišanai brīvā apgrozībā iesniedz attiecīgajai muitas iestādei, atbrīvojumu no maksājuma piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegts rēķins, kurā norādīti vismaz tie informācijas elementi, kas minēti Padomes Regulas (EK) Nr. 992/2004 pielikumā. Šāda līmeņa informācija ir vajadzīga arī tādēļ, lai muitas iestādes varētu pietiekami precīzi pārbaudīt, vai sūtījums atbilst tirdzniecības dokumentiem. Ja šāds rēķins nav iesniegts vai arī ja tas neatbilst muitā uzrādītajam produktam, tā vietā jāmaksā attiecīgais antidempinga maksājums.

(13)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, saistību piedāvājumus uzskata par pieņemamiem.

(14)

Sākumposmā saistību pieņemšana ir spēkā divpadsmit mēnešus, neskarot ierasto pasākumu ilgumu. Taču pēc sešiem mēnešiem pēc saistību pieņemšanas, lai tos pieņemtu pastāvīgi, Komisija veic novērtējumu, lai pārbaudītu, vai desmit jaunajās ES dalībvalstīs joprojām pastāv ārkārtējie un negatīvie nosacījumi tiešajiem lietotājiem, kas lika pieņemt šīs saistības.

(15)

Ņemot vērā neierastos šīs lietas apstākļus un raksturīgo saistību neievērošanas risku, ko rada cenu starpības starp ES10 un ES15, kā arī to īstermiņa raksturu, uzskata, ka ir pietiekams pamats, lai saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu konkrētu attiecīgā produkta importu reģistrētu uz laiku, kas nepārsniedz deviņus mēnešus.

(16)

Tādēļ muitas iestādēm uzdod veikt attiecīgos pasākumus, lai reģistrētu attiecīgā Baltkrievijas un Krievijas izcelsmes produkta importu Kopienā, kuru eksportē uzņēmumi, kuri ir piedāvājuši pieņemamas saistības un kuri ir atbrīvoti no antidempinga maksājumiem.

(17)

Konstatējot saistību pārkāpšanu, precēm, kuras laiž brīvā apgrozībā Kopienā, maksājumus var piemērot ar atpakaļejošu datumu no saistību pārkāpšanas dienas,

20.5.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/20

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

20.5.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/22

(1)

Regulas Nr. 2454/93 173. līdz 177. panti paredz, ka Komisija periodiski nosaka vienības vērtības produktiem, kas uzskaitīti klasifikācijā minētās regulas 26. pielikumā.

(2)

Iepriekšminētajos pantos izklāstīto noteikumu un kritēriju piemērošanas rezultāts tiem elementiem, ko paziņo Komisijai saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 173. panta 2. punktu, ir tāds, ka vienības vērtības, kādas tās noteiktas šīs regulas pielikumā, būtu jānosaka saistībā ar attiecīgajiem produktiem,

20.5.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/28

(1)

Auzas ir starp tiem produktiem, uz ko attiecas kopējā labības tirgus organizācija. Taču tās nav iekļautas pie pamatlabības, kas uzskaitīta Regulas (EEK) Nr. 1766/92 4. pantā un kam paredzēta intervence.

(2)

Auzas ir nozīmīga tradicionāla Somijas un Zviedrijas produkcija, kas labi pielāgojas šo valstu klimatiskajiem apstākļiem. Produkcija daudz pārsniedz šo valstu vajadzības, tāpēc tās ir spiestas realizēt pārprodukciju trešās valstīs. Pievienošanās Kopienai nav mainījusi agrāko situāciju.

(3)

Auzu ražošanas samazināšana Somijā un Zviedrijā nāktu par labu citai labībai, uz ko attiecas intervences režīms, un jo īpaši miežiem. Miežu situāciju raksturo pārprodukcija gan abās šajās valstīs, gan visā Kopienā. Pāreja no auzu uz miežu ražošanu varētu tikai pasliktināt šo situāciju. Tāpēc jānodrošina arī turpmāka auzu izvešana uz trešajām valstīm.

(4)

Par auzām var piešķirt kompensāciju, kas minēta Regulas (EEK) Nr. 1766/92 13. pantā. Somijas un Zviedrijas ģeogrāfiskā situācija salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm ir mazāk izdevīga. Kompensācijas noteikšana uz minētā 13. panta pamata pirmkārt palīdz veicināt eksportu no šīm valstīm. Tāpēc jāparedz, ka auzu ražošanu Somijā un Zviedrijā arvien vairāk aizstās ar miežu ražošanu. Tādēļ paredzams, ka turpmāko gadu laikā Somijā un Zviedrijā intervences noliktavās saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1766/92 4. pantu ienāks ievērojams miežu daudzums, kuru vienīgais realizācijas veids ir izvešana uz trešajām valstīm. Eksports no intervences noliktavām Kopienas budžetam izmaksā vairāk nekā tiešais eksports.

(5)

Īpašie intervences pasākumi, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 1766/92 6. panta nozīmē, ļauj izvairīties no papildu izmaksām. Šis intervences pasākums var būt pasākums auzu tirgus atvieglošanai Somijā un Zviedrijā. Kompensācijas piešķiršana ar konkursu tikai par tām auzām, kas ražotas kādā no minētajām divām valstīm un izvestas no tām, šajā situācijā būtu vispiemērotākais risinājums.

(6)

Šā pasākuma raksturs un mērķi ļauj tam mutatis mutandis piemērot Regulas (EEK) Nr. 1766/92 13. pantu, kā arī regulas, kas pieņemtas tā piemērošanai, jo īpaši Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1501/95, ar ko nosaka noteiktus Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas nosacījumus attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu un pasākumiem, kas jāveic labības nozares traucējumu gadījumā (2).

(7)

Regulā (EK) Nr. 1501/95 paredzēts piedāvājumu iesniedzēju saistības iesniegt arī izvešanas atļaujas pieteikumu un iemaksāt garantiju. Tāpēc ir jānosaka garantijas apjoms.

(8)

Attiecīgo labību jāizved no tām dalībvalstīm, kurās notiek īpašie intervences pasākumi. Tāpēc izvešanas atļaujas var atļaut izmantot, pirmkārt, tikai izvešanai no tās dalībvalsts, kurā tā pieprasīta, un, otrkārt, tikai attiecībā uz Somijā un Zviedrijā ražotām auzām.

(9)

Lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret visām ieinteresētajām pusēm, nepieciešams paredzēt, lai izsniegto atļauju derīguma termiņš būtu vienāds.

(10)

Eksporta konkursa procedūras veiksmīgai norisei jāparedz minimālais daudzums, kā arī kompetentajām iestādēm iesniedzamo piedāvājumu pārsūtīšanas termiņš un forma.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

tas aptver vismaz 1 000 tonnas;

b)

tam ir pievienota iesniedzēja rakstiska apņemšanās, ka tas attiecas tikai uz Somijā un Zviedrijā ražotām auzām, kas tiks izvestas no Somijas vai Zviedrijas.

—

Asetus (EY) N:o …/2004 – Todistus on voimassa ainoastaan Suomessa ja Ruotsissa,

—

Förordning (EG) nr …/2004 – Licensen giltig endast i Finland och Sverige.

20.5.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/31

20.5.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/32

(1)

Ievedmuitas nodokļi rīsu nozarē noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 963/2004 (3).

(2)

Regulas (EK) Nr. 1503/96 4. panta 1. punktā paredzēts, ka gadījumā, ja aprēķinātā vidējā ievedmuitas nodokļu vērtība atšķiras no noteiktā nodokļa par 10 eiro tonnā, ir jāveic atbilstošs pielāgojums. Šāda atšķirība ir konstatēta. Tādējādi ir jāpielāgo ievedmuitas nodokļi, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 963/2004,

20.5.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/35

(1)

2003. gada 21. augustā , Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (še turpmāk – “paziņojums par uzsākšanu”) (3), paziņoja par antisubsidēšanas procedūras uzsākšanu pret Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importu Kopienā.

(2)

Procedūra tika uzsākta pēc tam, kad 2003. gada jūlijā Eiropas Ogļu un grafīta asociācija (ECGA) iesniedza sūdzību ražotāju vairākuma vārdā, kuri šajā gadījumā pārstāv vairāk nekā 50 %, no dažu grafīta elektrodu sistēmu ražošanas nozares Kopienā. Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par minēto produktu subsidēšanu un būtisko tās radīto kaitējumu, kas tika atzīts par pietiekamu, lai procedūras uzsākšana būtu pamatota.

(3)

Komisija pirms procedūras uzsākšanas un saskaņā ar pamatregulas 10. panta 9. punktu paziņoja Indijas valdībai, ka tā ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu sūdzību, kurā apgalvots, ka Kopienas ražošanas nozarei būtisku kaitējumu nodara dažu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu subsidēts imports. Indijas valdība tika uzaicināta apspriesties, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz sūdzības saturu un panāktu abpusēju vienošanos par risinājumu. Tā kā Indijas valdība nepieprasīja apspriešanos, pienācīgi vērā tika ņemtas Indijas valdības rakstiskās piezīmes par sūdzībā izteiktajiem apgalvojumiem attiecībā uz subsidēto importu un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(4)

Tas, ka ir uzsākta paralēla antidempinga procedūra par tādu pašu Indijas izcelsmes produktu importu, tika darīts zināms ar paziņojumu, kuru publicēja Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī  (4) tajā pašā dienā.

(5)

Komisija oficiāli paziņoja par procedūras uzsākšanu sūdzības iesniedzējam un citiem zināmiem Kopienas ražotājiem, ražotājiem eksportētājiem, importētājiem, lietotājiem un piegādātājiem, kurus tas skar. Pusēm, uz kurām tas attiecas tieši, deva iespēju rakstiski darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausa, termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu.

(6)

Divi Indijas ražotāji eksportētāji, Indijas valdība, kā arī Kopienas ražotāji, lietotāji un importētāji/tirgotāji rakstiski izklāstīja savu viedokli. Visām pusēm, kuras minētajā laikā to pieprasīja un norādīja, ka ir īpaši iemesli, kāpēc tās būtu jāuzklausa, deva iespēju tikt uzklausītām.

(7)

Ņemot vērā lielo neradniecīgo importētāju skaitu Kopienā, uz pamatregulas 27. panta pamata tika uzskatīts par nepieciešamu noskaidrot, vai ir jāizmanto parauga atlase. Lai Komisija spētu izlemt, vai parauga atlase patiešām ir nepieciešama, un attiecīgi vajadzības gadījumā izvēlēties atlases paraugu, visiem zināmajiem neradniecīgajiem importētājiem saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu tika lūgts pieteikties 15 dienās pēc procedūras uzsākšanas, kā arī sniegt Komisijai paziņojumā par procedūras uzsākšanu prasīto informāciju par laikposmu no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2003. gada 31. martam. Tikai divi neradniecīgi importētāji piekrita, ka viņus iekļauj paraugā, un attiecīgajā termiņā sniedza prasīto pamatinformāciju. Tāpēc parauga atlase šai procedūrā netika atzīta par vajadzīgu.

(8)

Komisija nosūtīja aptaujas lapas visām tai zināmajām ieinteresētajām pusēm, abiem neradniecīgajiem importētājiem un visām pārējām uzņēmējsabiedrībām, kas pieteicās termiņā, kurš noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu, kā arī Indijas valdībai.

(9)

Atbildes tika saņemtas no abiem Indijas ražotājiem eksportētājiem, no abiem Kopienas ražotājiem, kas iesniedza sūdzību, no astoņiem lietotāju uzņēmumiem un no abiem nesaistītajiem importētājiem, kas bija minēti iepriekš. Viena lietotāju uzņēmējsabiedrība turklāt iesniedza rakstisku iesniegumu, kurā bija noteikta kvantitatīva informācija, un Komisijai rakstiskus iesniegumus iesniedza divas lietotāju asociācijas.

(10)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu subsidēšanu, tās radītos zaudējumus un Kopienas intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādu uzņēmumu telpās:

(11)

Izmeklēšana attiecībā uz subsidēšanu un kaitējumu aptvēra laika posmu no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2003. gada 31. martam (še turpmāk “pārbaudes periods”). jeb “IP”). To procesu izpēte, kam ir būtiska nozīme kaitējuma novērtēšanā, aizņēma laiku no 1996. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“pārskata periods”).

(12)

Attiecīgais produkts ir grafīta elektrodi un/vai savienotāji, ko lieto šādiem elektrodiem, neatkarīgi no tā, vai tie importēti kopā vai atsevišķi. Grafīta elektrods ir keramikas veidnē atliets vai presēts grafīta stienis. Šā cilindriskā stieņa abos galos ir iestrādātas vītņotas“ligzdas”, lai varētu savienot divus vai vairāk elektrodus un izveidot statni. Savienotājdaļa arī ir no grafīta, un to lieto abu ligzdu savienošanai. Šo daļu sauc par “savienotāju”, Grafīta elektrodu un savienotāju parasti piegādā komplektā kā “grafīta elektrodu sistēmu”.

(13)

Grafīta elektrodus un to savienotājus ražo, izmantojot naftas koksu, kas ir naftas rūpniecības blakusprodukts, kā arī akmeņogļu darvas piķi. Ražošana notiek sešos posmos, respektīvi, liešana, karsēšana, impregnēšana, atkārtota karsēšana, grafitizācija un mehāniskā apstrāde. Grafitizācijas posmā produktu elektriski uzkarsē līdz temperatūrai, kura pārsniedz 3 000oC, un tas fiziski tiek pārvērsts grafītā, kas ir oglekļa kristāliskā forma: tas ir unikāls materiāls ar zemu elektrovadītspēju, bet augstu siltumvadītspēju; tas ir izturīgs un efektīvs augstas temperatūras apstākļos; tāpēc to var lietot elektriskajās loka krāsnīs. Grafīta elektrodu sistēmas apstrādes laiks ir apmēram divi mēneši. Grafīta elektrodu sistēmu nevar aizstāt ar citiem ražojumiem.

(14)

Grafīta elektrodu sistēmas lieto tērauda ražotāji, izmantojot tās elektriskajās loka krāsnīs, kuras sauc arī par “mini dzirnavām”) respektīvi, tās lieto kā strāvu nesošos vadītājus, lai, pārstrādājot metāllūžņus, ražotu tēraudu. Šī pārbaude attiecas tikai uz tiem grafīta elektrodiem un to savienotājiem, kuru blīvums ne mazāks par 1,65 g/cm3 un kuru pretestība ir ne lielāka par 6,0 μΩ.m. Grafīta elektrodu sistēmas, kuras atbilst šiem tehniskajiem parametriem, var izmantot lieljaudas enerģijas padevē.

(15)

Viens Indijas eksportētājs paziņoja, ka dažos gadījumos viņš, ražojot minēto produktu, nav izmantojis t.s. premium needle coke, respektīvi, augstākās kvalitātes naftas koksu, kuru saskaņā ar šā uzņēmuma izteikumiem sūdzības iesniedzēji uzskata par sastāvdaļu, kas obligāti vajadzīga, lai izgatavotu šo produktu saskaņā ar specifikācijām, kas minētas iepriekš (12) līdz (14) apsvērumā. Tāpēc eksportētājs apgalvoja, ka grafīta elektrodi un to savienotāji, kas izgatavoti, neizmantojot premium needle coke, būtu jāizslēdz no pārbaudes jomas. Grafīta elektrodu sistēmu ražošanā patiešām var izmantot dažādas kvalitātes naftas koksu. Tomēr galaprodukta definīciju nosaka nevis lietotās izejvielas, bet gan tā fizikālās un tehniskās pamatiezīmes un tā paredzētais lietojums. Ja grafīta elektrodi un to savienotāji, kas ir izgatavoti Indijā un kurus importē Kopienā, atbilst produkta definīcijā sniegtajām fizikālajām un tehniskajām pamatiezīmēm, tos uzskata par attiecīgo produktu. Tāpēc šo apgalvojumu noraidīja.

(16)

Tika konstatēts, ka produktam, ko no Indijas eksportē uz Kopienu, produktam, ko ražo un pārdod turpat uz vietas Indijā, kā arī produktam, kuru Kopienas ražotāji izgatavo un pārdod Kopienā, ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatiezīmes, kā arī tāds pats lietojums, tāpēc tos uzskata par līdzīgiem produktiem pamatregulas 1. panta 5. punkta nozīmē.

(17)

Pamatojoties uz sūdzībā ietverto informāciju un atbildēm uz Komisijas aptaujas lapu, tika pārbaudītas piecas šādas shēmas, kuras, iespējams, ir saistītas ar Indijas valdības īstenotu eksporta subsīdiju piešķiršanu:

(18)

Iepriekš minētās (i), (ii), (iii), (iv) un (v) shēmas pamatā ir 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstība un regulēšana) likums (Nr. 22., 1992. gads), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā. (Ārējās tirdzniecības likums). Ārējās tirdzniecības likums atļauj Indijas valdībai izdot paziņojumus par eksporta un importa politiku, kuri ir apkopoti eksporta un importa politikas dokumentos, ko Tirdzniecības ministrija izdod ik pēc pieciem gadiem un regulāri atjaunina. Eksporta un importa politikas dokuments, kas attiecas uz šīs lietas IP, ir piecu gadu plāns laika posmam no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam. Turklāt Indijas valdība nosaka procedūras, kuras reglamentē Indijas ārējās tirdzniecības politiku, “Procedūru rokasgrāmatā laika posmam no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam“Procedūru rokasgrāmatā laika posmam no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam (1. sējums), ”, ko arī regulāri atjaunina.

(19)

No eksporta un importa politikas dokumenta, kas aptver laika posmu no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam, ir skaidrs, ka licences/ apliecības/ atļaujas, kas izsniegtas pirms šīs politikas stāšanās spēkā, arī turpmāk būs derīgas nolūkam, kādam šīs licences/ apliecības/ atļaujas izsniegtas, tostarp IP laikā, ja vien nav noteikts citādi.

(20)

Šajā tekstā atsauces uz pārbaudīto (i) līdz (v) shēmu juridisko pamatu turpmāk izdara saistībā ar eksporta un importa politiku, kura aptver laika posmu no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam, un saistībā ar “Procedūru rokasgrāmatu laika posmam”2002. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam (1. sējums).

(21)

Atbrīvojums no ienākumu nodokļa, kas minēts iepriekš (v) apakšpunktā, pamatojas uz 1961. gada Ienākumu nodokļa likumu, ko ik gadu groza ar Finanšu likumu.

(22)

Pamatregulas 14. panta 5. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka 3 % de minimis subsīdiju slieksnis, kas attiecas uz importu no dažām jaunattīstības valstīm, proti, jaunattīstības valstīm, kuras ir PTO dalībvalstis un kuras ir minētas Vienošanās par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (ASCM) VII pielikumā, kā arī dalībvalstīm, kuras ir PTO dalībvalstis un kuras ir pilnībā likvidējušas eksporta subsīdijas, zaudē spēku astoņus gadus pēc PTO Nolīguma spēkā stāšanās dienas. Ņemot vērā to, ka minētais nolīgums stājās spēkā 1995. gada 1. janvārī, šis subsīdiju slieksnis vairs nav spēkā. De minimis slieksnis, ko tagad piemēro importam no visām jaunattīstības valstīm, ir 2 %, kā paredzēts pamatregulas 14. panta 5. punkta a) apakšpunktā. Līdztekus 3 % de minimis slieksnim, ko piemēroja ASCM VII pielikumā minētajām valstīm, ES ir bijusi prakse minētajām valstīm piemērot 0,3 % de minimis slieksni katrai subsīdiju shēmai atsevišķi. Tā kā konkrētais de minimis slieksnis, kurš tika piemērots ASCM VII pielikumā, vairs nav spēkā, uzskata, ka vairs nav spēkā arī slieksnis atsevišķām shēmām.

(23)

DEPB stājās spēkā 1997. gada 1. aprīlī ar muitas paziņojumu 34/97. Eksporta un importa politikas dokumenta 4.3.1. līdz 4.3.4. punktā un “Procedūru rokasgrāmatas” 4.37. līdz 4.53. punktā sniegts shēmas sīks apraksts. DEPB ir pēctece Nodokļu norēķina shēmai, kas tika izbeigta 1997. gada 31. martā. Sākumā bija divu veidu DEPB, proti, pirmseksporta DEPB un pēceksporta DEPB.

(24)

(Indijas valdība uzsvēra, ka pirmseksporta DEPB tika atcelta 2000. gada 1. aprīlī un tādēļ šī shēma neattiecas uz IP. Tika konstatēts, ka neviena no sabiedrībām nav guvusi labumu saskaņā ar pirmseksporta DEPB, un tādēļ nav vajadzības noteikt pirmseksporta DEPB kompensējamību. Tādējādi šīs shēmas turpmākās analīzes pamatā ir tikai pēceksporta DEPB.

(25)

Pēceksporta DEPB ir pieejama ražotājiem eksportētājiem vai tirgotājiem eksportētājiem (proti, tirgotājiem).

(26)

Saskaņā ar šo shēmu visi tiesīgie eksportētāji var pieprasīt kredītus, ko aprēķina kā procentus no eksportēto gatavo produktu vērtības. Indijas varas iestādes ir noteikušas šādas DEPB likmes lielākajai daļai produktu, to skaitā attiecīgajam produktam, pamatojoties uz ieguldīto resursu/saražotās produkcijas standartnormām (SION). Licenci, kurā noteikta piešķirtā kredīta summa, pēc pieteikuma saņemšanas izsniedz automātiski.

(27)

Pēceksporta DEPB ļauj izmantot šādus kredītus, lai kompensētu piemērojamos muitas nodokļus par visu turpmāko importu, izņemot preces, kuru imports ir ierobežots vai aizliegts. Ar šādiem kredītiem ievestās preces var pārdot iekšzemes tirgū (maksājot tirdzniecības nodokli) vai izmantot citā veidā.

(28)

DEPB licences var brīvi nodot citām personām, tāpēc tās bieži pārdod. DEPB licence, kurai piemēro maksu par pieteikumu 0,5 % apmērā no saņemtā kredīta, ir derīga 12 mēnešus no izdošanas dienas. Tātad licences, kas izdotas divu gadu laika posmā no 2001. gada 1. aprīļa līdz 2003. gada 31. martam, bija pieejamas IP laikā pārdošanai vai ievedmuitas nodokļu kompensēšanai.

(29)

Līdz IP, proti, līdz 2002. gada 31. martam, uzrādot DEBP licenci, varēja kompensēt parasto ievedmuitas nodokli, nepārsniedzot licences nominālvērtības apmēru. Turklāt saskaņā ar DEPB licenci tika ņemts vērā atbrīvojums no vēl viena nodokļa, īpašā papildu nodokļa (SAD). SAD nosaka kā procentuālo nodokli 4 % apmērā no nodokļa, kurā ietverta vairākumā Indijā ievesto preču, tostarp attiecīgā produkta, muitas vērtība. Lai gan atbrīvojumu no SAD saskaņā ar šo shēmu piešķīra, uzrādot DEPB licenci, ietaupītā SAD summa netika atvilkta no licencē piešķirtās kredīta summas. Rezultātā saskaņā ar DEPB shēmu uzkrājās papildu ieguvums, kurš pārsniedza DEPB licences nominālvērtību.

(30)

Kopš IP sākuma, proti, 2002. gada 1. aprīļa, Indijas valdība atcēla atbrīvojumu no SAD saskaņā ar DEPB shēmu. Tādēļ IP laikā jebkādu SAD kompensāciju par importētāja uzrādīto DEPB licenci tieši atskaitīja no kredīta. Lai ņemtu vērā šīs izmaiņas shēmā un kompensētu eksportētājiem ieguvumu, kas iepriekš bija pieejams, piemērojot atbrīvojumu no SAD, Indijas valdība no 2002. gada 1. aprīļa palielināja SAD likmes, grozot SION attiecīgajam produktam. Indijas valdība pēc pieprasījuma izsniedza arī papildu kredītus par atlikušajām licencēm, kuras bija izdotas līdz 2002. gada 1. aprīlim lai palielinātu piešķirto kredītu līdz pārskatītās DEPB likmes līmenim.

(31)

Kad uzņēmums eksportē preces, tam piešķir kredītu, ko var izmantot, lai kompensētu muitas nodokļu summas, kuras maksājamas par turpmāku jebkādu preču importu, vai ko var vienkārši pārdot brīvā tirgū.

(32)

Kredītu aprēķina automātiski pēc SION likmēm, neatkarīgi no tā, vai izejvielas tikušas importētas, vai par tām samaksāts nodoklis un vai izejvielas faktiski tikušas izmantotas eksporta ražošanai, un kādos apjomos. Tik tiešām uzņēmējsabiedrība var pretendēt uz licenci, pamatojoties uz iepriekš veiktu eksportu, neatkarīgi no tā, vai tas kaut ko importē vai pērk preces no citiem avotiem. DEBP kredītus uzskata par finansiālo ieguldījumu, jo tie ir subsīdijas. Tie ir saistīti ar tiešu līdzekļu pārskaitījumu, jo tos var pārdot un pārvērst skaidrā naudā, vai izmantot, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus, tādējādi atņemot Indijas valdībai ieņēmumus, kas tai citādi būtu jāsaņem.

(33)

Pamatregulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā cita starpā ir paredzēts izņēmums no šā vispārējā noteikuma, jo īpaši saistībā ar nodokļu atmaksas shēmu un nodokļu atmaksas shēmu attiecībā uz aizvietojumu, kas atbilst stingrajiem noteikumiem, kuri izklāstīti I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas attiecībā uz aizvietojumu definīcija un noteikumi).

(34)

Šajā gadījumā eksportētāja pienākums nav faktiski patērēt bez ievedmuitas nodokļa ievestās preces ražošanas procesā, un kredīta apjomu neaprēķina saistībā ar faktiski izmantotajām izejvielām.

(35)

Turklāt nav ne sistēmas, ne procedūras, ar kuru būtu iespējams apstiprināt to, kuras izejvielas ir patērētas eksportētā produkta ražošanas procesā, un vai nav pārmaksāti ievedmuitas nodokļi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II pielikuma un III pielikuma nozīmē.

(36)

Visbeidzot, eksportētājiem ir tiesības uz ieguvumu no DEPBS neatkarīgi no tā, vai viņi vispār importē izejvielas. Eksportētājs var gūt labumu, vienkārši eksportējot preces, un viņam nav jāpierāda, ka jebkādas izejvielas tiešām ir importētas. Tādējādi pat eksportētājiem, kuri visas izejvielas sagādā uz vietas un neimportē preces, ko var izmantot par izejvielām, saglabājas tiesības gūt labumu no DEPB. Tāpēc pēceksporta DEBP neatbilst pamatregulas I līdz III pielikuma kritērijiem.

(37)

Tā kā (i) nav prasības, ka importētās izejvielas jāizmanto ražošanas procesā un (ii) nav pārbaudes sistēmas, kas prasīta pamatregulas II pielikumā, pēceksporta DEBP nav uzskatāma par atļautu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas sistēmu attiecībā uz aizvietojumu (III pielikums) saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu.

(38)

Tā kā netiek piemērota iepriekš minētā atkāpe no subsīdijas definīcijas attiecībā uz nodokļu atmaksu un nodokļu atmaksu attiecībā uz aizvietojumu, kas minēts (33) apsvērumā, nerodas jautājums par pārmērīgu atmaksu un kompensējamais labums ir visas tās ievedmuitas nodokļu atmaksas, kuras parasti ir maksājamas par visu importu.

(39)

Tādēļ, tā kā Indijas valdības finansiālais ieguldījums DEBP turētājam sniedz labumu un tā kā valdības ieņēmumi, kas tai citādi būtu jāsaņem, netiek saņemti, šī shēma ietver subsīdiju. Tā ir subsīdija, kas juridiski ir atkarīga no eksporta rezultātiem pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo, kā paskaidrots iepriekš, to var iegūt, tikai veicot eksportu. Tādēļ to uzskata par specifisku un kompensējamu.

(40)

Uzņēmējsabiedrību gūto labumu aprēķināja, pamatojoties uz kredītu, kas piešķirts par licencēm, kas ir izmantotas vai nodotas (pārdotas) IP laikā. Lai iespējami precīzi noteiktu nesaņemto ieņēmumu apjomu, ir jānošķir tās licences, kuras izdotas un izmantotas IP laikā, no tām, kuras izdotas un nodotas citām personām IP laikā, un tām, kuras izdotas līdz IP un nodotas citām personām IP laikā.

(41)

Ja DEPB licence tika izdota un ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, to izmantoja IP laikā, lai importētu preces, nemaksājot attiecīgos nodokļus (tostarp SAD), labumu aprēķināja, pamatojoties uz nesaņemto ievedmuitas nodokļu kopsummu, kas atskaitīta no attiecīgās DEPB licences kredīta bilances

(42)

Ja DEPB licence tika izdota un nodota citai personai (pārdota) IP laikā, labumu aprēķināja, pamatojoties uz kredīta summu, kas piešķirta saskaņā ar licenci (nominālvērtība), neatkarīgi no licences pārdošanas cenas, jo licences pārdošana ir tīri komerciāls lēmums, kurš neietekmē no shēmas gūtā labuma apjomu (kas ir līdzvērtīgs Indijas valdības līdzekļu pārskaitījumam).

(43)

Ja DEPB licence tika izdota un ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, to izmantoja IP laikā, lai importētu preces, nemaksājot attiecīgos nodokļus, labumu aprēķināja, pamatojoties uz nesaņemto ievedmuitas nodokļu (tostarp SAD) kopsummu, kas atskaitīta no attiecīgās licences kredīta bilances. Lai noteiktu Indijas valdības nesaņemto ieņēmumu apjomu, vērā tika ņemtas vērā arī papildu licences, kuras tika izdotas, lai palielinātu DEPB kredītus, kā izklāstīts iepriekš, ciktāl tās tika izmantotas nodokļu kompensēšanai.

(44)

Konstatēja, ka tad, ja DEPB licence tika izdota līdz IP un nodota citai personai (pārdota) IP laikā, šīs licences tika pārdotas par cenu, kura pārsniedz to nominālvērtību. Šī piemaksa ir izskaidrojama ar papildu atbrīvojumu no SAD, ko var gūt no šīm licencēm, kā paskaidrots iepriekš. Nezinot, kādus produktus importējuši šo licenču pircēji, nav iespējams noteikt Indijas valdības nesaņemto ieņēmumu pilno apjomu. Tomēr, tā kā šis apjoms ir aplēsts ļoti piesardzīgi, tam vajadzētu būt vismaz vienādam ar licences pārdošanas cenu, jo nav ekonomiska pamata pārdot licenci par cenu, kas pārsniedz tās patieso vērtību. Tādējādi labumu aprēķināja, pamatojoties uz licences pārdošanas cenu.

(45)

Kā norādīts (26) apsvērumā, labums saskaņā ar DEPB shēmu balstās uz eksportēto gatavo produktu vērtību un to nepiešķir, atsaucoties uz saražoto, eksportēto vai transportēto daudzumu. Tāpēc aprēķinātais subsīdijas apjoms tika sadalīts uz visu eksporta apjomu IP laikā saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu. Aprēķinot labumu, atskaita subsīdijas saņemšanai izdotās maksas saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

(46)

Uzņēmumi apgalvoja, ka izmaksas, ko radījuši maksājumi īpašiem aģentiem, komisijas nauda par pārdošanu un dažādi citi izdevumi, būtu jāatskaita, aprēķinot labumu no šīs shēmas. Šajā sakarā jāpiezīmē, ka trešo pušu izmantošana licenču pirkšanā un pārdošanā ir tīri komerciāls lēmums, kas neietekmē kredīta summu, kura piešķirta ar licencēm. Jebkurā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir atskaitāmas tikai tās izmaksas, kas nepieciešamas, lai iegūtu subsīdiju. Tā kā iepriekš minētās izmaksas nav nepieciešamas, lai pretendētu uz subsīdiju, šie apgalvojumi tika noraidīti.

(47)

Uzņēmējsabiedrības arī apgalvoja, ka labums no to DEPB licencēm radījis papildu ienākumus un tādējādi palielinājis to vispārējās nodokļu saistības, galvenokārt uzņēmuma ienākumu nodokli. Tādēļ tika pieprasīts samazināt labumu, ko šie uzņēmumi guvuši no DEPB shēmas, par faktiski maksājamo ienākumu nodokļa summu.

(48)

Tam, kā uzņēmums izvēlas izmantot saskaņā ar subsīdiju shēmu gūto labumu, šajā gadījumā – vai nu izmantojot licences ievedmuitas nodokļu kompensēšanai, vai arī pārdodot licences, – var atšķirīgi ietekmēt uzņēmuma stāvokli attiecībā uz nodokļiem. Pārbaudes iestādei nav jāmēģina pārbaudīt šāda labuma iespējamā ietekme uz attiecīgās uzņēmuma stāvokli attiecībā uz nodokļiem. Tāpēc šo prasību noraidīja.

(49)

Abi uzņēmumi, kas sadarbojās, guva labumu no šīs shēmas IP laikā un saņēma subsīdijas robežās no 14,5 % līdz 20,4 %.

(50)

Par EPCG shēmu paziņoja 1992. gada 1. aprīlī. IP laikā shēmu reglamentēja muitas paziņojumi Nr. 28/97 un 29/97, kas stājās spēkā 1997. gada 1. aprīlī. Shēmu sīks apraksts ir ietverts 2002. līdz 2007. gada eksporta un importa politikas dokumenta 5. nodaļā un “Procedūru rokasgrāmatas” 5. nodaļā.

(51)

Shēma ir pieejama ražotājiem/eksportētājiem (proti, visiem ražotājiem Indijā, kuri veic eksportu) vai tirgotājiem/eksportētājiem (proti, tirgotājiem), kuri ir saistīti ar ražotājiem.

(52)

Lai varētu izmantot šīs shēmas priekšrocības, uzņēmumam jāiesniedz attiecīgajām iestādēm informācija par ievedamo ražošanas līdzekļu veidu un vērtību. Atkarībā no eksporta saistībām, ko uzņēmums ir gatavs uzņemties, tas saņems atļauju ievest ražošanas līdzekļus, nemaksājot ievedmuitu vai maksājot muitas nodokli ar pazeminātu likmi. Lai izpildītu eksporta saistības, importētie ražošanas līdzekļi jāizmanto eksportēto preču ražošanā. Pēc eksportētāja lūguma tiek izsniegta licence, kas ļauj veikt importu ar preferenciālu likmi. Par licences iegūšanu jāmaksā maksa par pieteikumu.

(53)

EPCG licences īpašnieks var iegūt ražošanas līdzekļus arī vietējā tirgū. Tādā gadījumā vietējais ražošanas līdzekļu ražotājs var gūt labumu, bez ievedmuitas nodokļa ievedot sastāvdaļas, kas vajadzīgas šo ražošanas līdzekļu ražošanai. Vai arī vietējais ražotājs var pieprasīt labumu no paredzamā eksporta saistībā ar ražošanas līdzekļu piegādi EPCG licences īpašniekam.

(54)

Pastāv eksporta saistības, lai varētu piedalīties EPCG shēmā. Eksporta saistības ir jāpilda, eksportējot ar ražošanas līdzekļu palīdzību ražotās vai izgatavotās preces, un šādam eksportam jāpārsniedz tā paša produkta eksporta vidējais līmenis, ko uzņēmums sasniedzis trīs iepriekšējos gados pirms licences saņemšanas.

(55)

Nesen ir tikuši mainīti shēmas nosacījumi attiecībā uz eksporta saistību aprēķināšanu. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, uzņēmumiem eksporta saistības būs jāizpilda astoņu gadu laikā (eksporta vērtībai jābūt vismaz sešas reizes lielākai par kopējo atbrīvojumu no nodokļiem attiecībā uz importētajiem ražošanas līdzekļiem). Tomēr šīs izmaiņas neietekmē shēmas pamatdarbību.

(56)

Tas, ka eksportētājs maksā mazāku ievedmuitas nodokli vai nemaksā nemaz, ir Indijas valdības finansiāls atbalsts, jo tā zaudē ieņēmumus, kas citkārt tai pienāktos, un saņēmējs izmanto labumu tādā nozīmē, ka tas maksā zemāku ievedmuitas nodokli vai ir pilnīgi atbrīvots no tā. Licenci nevar iegūt bez saistībām eksportēt preces. EPCG shēma pati par sevi ir subsīdija, kas pēc likuma ir atkarīga no eksporta rezultātiem pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē, un tā ir atzīta par specifisku un kompensējamu.

(57)

(Uzņēmumiem piešķirto labumu aprēķināja, pamatojoties uz ievedmuitas nodokļa summu, kas netika samaksāta par ievestajiem ražošanas līdzekļiem, un to sadalīja attiecībā uz laika posmu, kas atbilst šādu ražošanas līdzekļu parastajam nolietojuma laikam attiecīgā produkta nozarē, ievērojot pamatregulas 7. panta 3. punktu. Saskaņā ar iedibināto praksi, šādi aprēķinātais labuma apjoms, kas attiecināms uz IP, ir koriģēts, pievienojot procentus IP laikā, lai atspoguļotu labuma vērtību laika gaitā un tādējādi noteiktu visu labumu, ko šī shēma sniedz saņēmējam. Tā kā šī subsīdija pēc tās būtības ir pielīdzināma vienreizējai dotācijai, par atbilstošu tika uzskatīta uzņēmuma specifiskā tirgus procentu likme Indijā IP laikā. Kā norādīts (54) apsvērumā, labums saskaņā ar EPCG shēmu ir atkarīgs no eksportēto gatavo produktu palielinātās vērtības un to nepiešķir, atsaucoties uz saražoto, eksportēto vai transportēto daudzumu. Tāpēc subsīdijas apjoms tika sadalīts attiecībā uz IP laikā veiktā eksporta kopējo daudzumu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu.

(58)

Abi eksportētāji, kas sadarbojās, guva labumu no EPCG shēmas IP laikā un saņēma subsīdijas robežās no 0,1 % līdz 0,3 %.

(59)

ALS darbojas kopš 1977.–1978. gada. Shēma ir precizēta eksporta un importa politikas dokumenta 4.1.1. līdz 4.1.7. punktā un “Procedūru rokasgrāmatas” 4. nodaļas daļās.

(60)

Iepriekšējas licences ir pieejamas eksportētājiem, ražotajiem eksportētājiem vai tirgotājiem eksportētājiem, kuri saistīti ar ražotāju(-iem), attiecībā uz eksportējamo preču ražošanā izmanto izejvielu importu bez ievedmuitas nodokļa.

(61)

Importa apjoms, kas atļauts saskaņā ar šo shēmu, ir noteikts kā procenti no eksportēto gatavās produkcijas apjoma. Iepriekšējās atļaujās šādā veidā atļautās importa vienības nosaka pēc daudzuma, kā arī to vērtības. Abos gadījumos to iepirkumu apjomu noteikšanai, par kuriem nav jāmaksā nodokļi, lielākajai produktu daļai, tostarp arī attiecīgajam produktam, izmanto likmes, kuru pamatā ir SION. Pozīcijas, kas noteiktas iepriekšējās atļaujās, ir attiecīgās gatavās eksporta produkcijas ražošanas izejvielas.

(62)

Iepriekšējas licences var izsniegt:

(63)

Pārbaudē tika konstatēts, ka IP laikā viens eksportējošais ražotājs izmantoja ALS, kas minēta iepriekšējā apsvēruma i) punktā (faktiskais eksports). Tādēļ nav vajadzīgs pārbaudīt, vai uz ALS (ii), (iii) un (iv) kategoriju attiecināmi kompensācijas pasākumi.

(64)

Licences, kuras var izmantot, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus, piešķir tikai eksportējošiem uzņēmumiem. Šajā sakarā shēma ir atkarīga no eksporta rezultātiem.

(65)

Kā minēts iepriekš, tika konstatēts, ka IP laikā ALS attiecībā uz “faktisko importu” izmantoja tikai viena pārbaudāmais uzņēmums. Uzņēmums izmantoja ALS, lai ievestu izejvielas eksportētajām precēm bez ievedmuitas nodokļa.

(66)

Indijas valdība paziņoja, ka ALS ir uz daudzumu balstīta shēma un ka izejvielas, uz kurām attiecas licence, ir saistītas ar eksporta daudzumu. Tāpat tika apgalvots, ka, lai kādas izejvielas importē saskaņā ar ALS, šīs pašas izejvielas jāizmanto eksportēto ražojumu ražošanā vai to izejvielu krājuma papildināšanā, kas izmantotas jau eksportētos ražojumos. Saskaņā ar Indijas valdības teikto, importētās izejvielas jāizmanto eksportētājam un šādas izejvielas nav atļauts pārdot vai nodot citām personām.

(67)

Kaut arī tika ņemts vērā, ka nav sistēmas vai procedūras, lai apstiprinātu, kādas izejvielas tiek izmantotas eksportēto preču ražošanas procesā un vai tādas vispār izmantotas. Sistēma tikai parāda, ka preces, kas importētas bez ievedmuitas nodokļa, ir izmantotas ražošanas procesā, bez atšķirības attiecībā uz preču galamērķi (vietējais vai eksporta tirgus).

(68)

Pamatregulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļā inter alia ir paredzēts izņēmums no šā vispārējā noteikuma, jo īpaši attiecībā uz nodokļu atmaksas shēmu un nodokļu atmaksas shēmu attiecībā uz aizvietojumu, kas atbilst stingrajiem noteikumiem, kuri paredzēti pamatregulas I pielikuma i) daļā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas attiecībā uz aizvietojumu definīcija un noteikumi).

(69)

Tā kā nav ne sistēmas, ne procedūras, lai apstiprinātu to, kuras izejvielas ir patērētas eksportētā produkta ražošanas procesā un vai nav pārmaksāti ievedmuitas nodokļi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II pielikuma un III pielikuma nozīmē, ALS nevar uzskatīt par atļautu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas sistēmu attiecībā uz aizvietojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu.

(70)

Tā kā netiek piemērots iepriekš minētais izņēmums no subsīdijas definīcijas attiecībā uz nodokļu atmaksu un nodokļu atmaksu attiecībā uz aizvietojumu, kas minēts (68) apsvērumā, nerodas jautājums par pārmērīgu atmaksu un kompensējamais labums ir visas tās ievedmuitas nodokļu atmaksas, kuras parasti ir maksājamas par visu importu.

(71)

Uzņēmuma gūto labumu aprēķināja, pamatojoties uz kredītu, kas piešķirts par licencēm, kas ir izmantotas IP laikā. Kā norādīts (61) apsvērumā, subsīdija saskaņā ar ALS shēmu balstās uz eksportēto gatavo produktu daudzumu un vērtību. Tāpēc aprēķinātais subsīdijas apjoms tika sadalīts uz visu eksporta apgrozījumu IP laikā saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu. Aprēķinot labumu, atskaitīja subsīdijas saņemšanai izdotās maksas, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Pamatojoties uz to, iegūtā subsīdija bija 0,2 %.

(72)

Tika noskaidrots, ka neviens ražotājs eksportētājs neatrodas EPZ vai EOU. Attiecīgi netika uzskatīts, ka vajadzīga turpmāka analīze šīs pārbaudes nolūkā.

(73)

Ienākumu nodokļa atbrīvojuma shēmas juridiskais pamats ir 1961. gada Ienākumu nodokļa likums. Likums, ko ik gadu groza ar Finanšu likumu, nosaka pamatu nodokļu iekasēšanai, kā arī dažādiem atbrīvojumiem/atskaitījumiem, kurus var pieprasīt. Atbrīvojumi, ko uzņēmumi var pieprasīt, ietver tādus, kas paredzēti Likuma 10.A, 10.B un 80.HHC sadaļā, kur nosaka ienākumu nodokļa atbrīvojumu attiecībā uz peļņu no eksporta preču pārdošanas.

(74)

Indijas valdība apgalvoja, ka atbrīvojums no ienākumu nodokļa tika atcelts no 2003. gada 31. marta, un sniedza tam pierādījumus. Lai gan šī shēma, iespējams, IP laikā ir devusi labumu attiecīgajiem eksportētājiem, tā nenesīs nekādu labumu eksportētājiem uzņēmumiem pēc minētās dienas. Šajos apstākļos un saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu nav nepieciešams noteikt atbrīvojuma no ienākumu nodokļa kompensējamību.

(75)

Saskaņā ar pamatregulas noteikumiem, kompensējamo subsīdiju apjoms, kas izteikts ad valorem, pārbaudītajiem ražotājiem eksportētājiem ir no 14,6 % līdz 20,9 %. Ņemot vērā, ka vispārējās sadarbības līmenis Indijā bija augsts (100 % no attiecīgā produkta eksporta no Indijas uz Kopienu), atlikušo subsīdiju apjomu visiem pārējiem uzņēmumiem noteica tā uzņēmuma līmenī, kam bija visaugstākais individuālais apjoms, t.i., 20,9 %.

(76)

Kopienā līdzīgu produktu ražo SGL AG (“SGL”) un vairāki UCAR SA (“UCAR”): UCAR SNC, UCAR Electrodos Ibérica SL y Graftech SpA,kuru vārdā tika iesniegta sūdzība. SGL un UCAR ražotnes atrodas Austrijā, Beļģijā, Vācijā, Francijā, Itālijā un Spānijā.

(77)

Papildus diviem Kopienas ražotājiem SGL un UCAR, kas iesnieguši sūdzību, laikā no 1999. gada līdz IP līdzīgu produktu Kopienā izgatavoja arī divi citi ražotāji. Viens no šiem ražotājiem bankrotēja, un tam saskaņā ar Vācijas bankrota likumu bija jālūdz tiesiskā aizstāvība. Šis minētais uzņēmums no 2002. gada novembra pārtrauca ražot līdzīgo produktu. Šie divi uzņēmumi pauda atbalstu sūdzības iesniedzējam, tomēr noraidīja Komisijas uzaicinājumu pārbaudes laikā aktīvi sadarboties. Attiecīgi secina, ka minētie četri ražotāji veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē.

(78)

Abi Kopienas ražotāji prasītāji sniedza pienācīgas atbildes uz Komisijas aptaujas lapu un pārbaudes laikā pilnībā sadarbojās. IP laikā viņi pārstāvēja vairāk nekā 80 % no Kopienas ražošanas apjoma.

(79)

Tāpēc uzskata, ka viņi veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 9. panta 1. punkta un 10. panta 8. punkta nozīmē, un turpmāk tekstā viņus sauks par “Kopienas ražošanas nozari”.

(80)

Ņemot vērā, ka ir tikai divi attiecīgā produkta eksportētāji no Indijas un ka Kopienas ražošanas nozarē arī ir tikai divi ražotāji, dati kuri ir saistīti vai nu ar attiecīgā Indijas izcelsmes produkta importu Kopienā, vai ar Kopienas ražošanas nozari, ir jāindeksē, lai saglabātu konfidencialitāti saskaņā ar pamatregulas 29. pantu.

(81)

Kopienas patēriņš ir noteikts uz Kopienas ražošanas nozares Kopienas tirgū veiktās pārdošanas apjoma pamata, citu Kopienas ražotāju Kopienas tirgū veiktās pārdošanas apjoma pamata, ko novērtē uz pieejamo pierādījumu pamata, abu Indijas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojas, Kopienas tirgū veiktās pārdošanas apjoma, no Polijas importētā produkta, kas iegūts sadarbībā ar SGL, pārdošanas apjomiem, un attiecīgi koriģētiem Statistikas biroja datiem par atlikušo importu Kopienā.

(82)

Šajā sakarā no 1999. gada līdz IP Kopienas patēriņš palielinājās par 9 %. Konkrētākos skaitļos tas no 1999. līdz 2000. gadam pieauga par 14 %, 2001. gadā samazinājās par 7 procentu punktiem, un tad IP pieauga par 3 procentu punktiem. Tā kā attiecīgo produktu galvenokārt lieto elektrotērauda rūpniecībā, patēriņa attīstības tendences ir jāaplūko salīdzinājumā ar šīs konkrētās nozares ekonomiskajām tendencēm, kas 2000. gadā strauji attīstījās, bet kopš 2001. gada piedzīvo lejupslīdi.

(83)

No 1999. gadam līdz IP attiecīgā produkta imports no Indijas uz Kopienu pieauga par 76 %. Precīzāk, imports no Indijas no 1999. līdz 2000. gadam pieauga par 45 %, 2001. gadā tas pieauga vēl par 31 procentu punktu un palika praktiski nemainīgā līmenī 2002. gadā un IP.

(84)

Tirgus daļa, kas bija attiecīgās valsts eksportētājiem, attiecīgajā laikposmā pieauga par 3,4 procentu punktiem (jeb 61 %), IP laikā no 8 % sasniedzot 10 % līmeni. Vispirms tas no 1999. līdz 2000. gadam pieauga par 1,5 procentu punktiem, 2001. gadā tas pieauga vēl par 2 procentu punktiem un palika praktiski nemainīgā līmenī 2002. gadā un IP. Jāatzīmē, ka laikposmā no 1999. gada līdz IP, importa un tirgus daļas pieaugums no attiecīgās valsts sakrita ar patēriņa pieaugumu par 9 %.

(85)

No 1999. gada līdz IP attiecīgā Indijas izcelsmes produkta importa vidējā cena 2000. gadā pieauga par 2 %, 2001. gadā tā pieauga vēl par 8 procentu punktiem, un tad 2002. gadā samazinājās par 9 procentu punktiem, sasniedzot stabilu līmeni IP. Indijas izcelsmes attiecīgā produkta importa vidējā cena IP laikā bija par 1 % augstāka nekā 1999. gadā.

(86)

Tika salīdzinātas ražotāju eksportētāju un Kopienas ražošanas nozares salīdzināmu attiecīgā produkta modeļu vidējās cenas Kopienā. Šai nolūkā Kopienas ražošanas nozares ražotāju cenas nesaistītiem klientiem bez visām atlaidēm un nodokļiem tika salīdzinātas ar Indijas ražotāju eksportētāju CIF cenu uz Kopienas robežas, kas attiecīgi pielāgota pēcimportēšanas izmaksām. Salīdzinājumā atklājās, ka IP laikā Kopienā pārdotā attiecīgā Indijas izcelsmes produkta cenas bija no 6,5 % līdz 12,2 % zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām.

(87)

Jāatzīmē, ka šī cenu samazinājuma starpība pilnībā neatspoguļo sekas, kuras subsidētais imports rada Kopienas ražošanas nozarei, jo ir konstatēta gan cenu pieauguma apturēšana, gan cenu samazināšanās, ko pierāda relatīvi zemā Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte IP laikā, kura būtu varējusi darboties ar samērīgi augstāku peļņu, ja nebūtu bijusi šāda subsidēšana.

(88)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus svarīgākos ekonomikas faktorus un rādītājus, kuri ietekmē Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(89)

Lai spētu pienācīgi novērtēt dažus zaudējumu rādītājus, bija atbilstīgi jākonsolidē daži UCAR dati ar Kopienas ražošanas meitasuzņēmumu datiem (skatīt iepriekš norādīto (76) apsvērumu).

(90)

Komisija ir pievērsusi īpašu uzmanību visām iespējamām sekām saistībā ar abu Kopienas ražotāju, kas iesnieguši sūdzību, zaudējumu rādītājiem, kuri izriet no rīcības, kas vērsta pret konkurenci. Komisija pārliecinājās, ka laikā, kas izraudzīts par sākuma punktu kaitējuma novērtējumā (par 1999. g.), nekāda pret konkurenci vērsta rīcība nebija konstatēta (skatīt tālāk izklāstītos apsvērumus (120), 0 un (125)). Nosakot Kopienas ražošanas nozares izmaksas un rentabilitāti, Komisija turklāt skaidri pieprasīja un pārbaudīja, ka maksājumu tiešās izmaksas vai jebkādas ar tiem saistītas netiešās izmaksas (tostarp finansējuma maksas), kas saistītas ar konkurences iestāžu uzliktajiem sodiem, ir izslēgtas, lai būtu iespējams gūt skaidru priekšstatu par peļņu, neņemot vērā nekādus ārkārtas izdevumus.

(91)

Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoms 2000. gadā pieauga par 14 %, 2001. gadā samazinājās par 16 procentu punktiem un 2002. gadā tas samazinājās vēl par 4 procentu punktiem, bet IP laikā atkal palielinājās par 5 procentu punktiem. Straujo 2000. gada pieaugumu izraisīja labā ekonomiskā situācija, kas togad atspoguļojās arī ražošanas jaudas izmantošanas rādītāju pieaugumā.

(92)

Ražošanas jauda 2000. gadā samazinājās par aptuveni 2 % un 2001. gadā noturējās šai līmenī. 2002. gadā un IP laikā ražošanas jauda vēl samazinājās attiecīgi par 5 un 2 procentu punktiem. IP laikā ražošanas jauda bija par 9 % zemāka nekā 1999. gadā, galvenokārt tāpēc, ka tika iekonservēta Kopienas ražotāja ražotne, kas tāda arī saglabājās visu IP laiku

(93)

Ražošanas jaudas izmantošanas sākuma līmenis 1999. gadā bija 70 %, tad 2000. gadā palielinājās līdz 81 %, jo bija liels pieprasījums, jo īpaši elektrotērauda rūpniecībā. Bet 2001. un 2002. gadā tas samazinājās līdz 70 % līmenim un tad IP laikā paaugstinājās līdz 76 %.

(94)

Pārbaudē atklājās, ka iekonservētās ražotnes ekonomisko problēmu cēloņi ir dažādi, bet divi nozīmīgākie ir šie: (i) augstas ražošanas izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas cenu šai konkrētajā valstī un (ii) konkurence ar Indijas izcelsmes subsidēto importu. Ņemot vērā šo cēloņu nošķiršanas grūtības, Komisija pārbaudīja, kādas būtu bijušas iekonservētās ražotnes ražošanas jaudas un minētās jaudas izmantošanas tendences 2002. gadā un IP laikā, ja šī ražotne nebūtu bijusi iekonservēta. Šai hipotētiskajā aplēsē tika pieņemts, ka ražošanas apjoms ir nemainīgs, jo citās šā Kopienas ražotāja ražotnēs tika palielināti saražotā produkta daudzumi, lai kompensētu trūkstošo apjomu. Kā parādīts tālāk sniegtajā tabulā, ja šī ražotne nebūtu bijusi iekonservēta, gan Kopienas ražošanas nozares ražošanas jauda, gan minētās jaudas izmantošana IP laikā kopumā būtu sasniegusi 1999. gada līmenim ļoti tuvu līmeni.

(95)

Pārbaudes periodā gatavās produkcijas krājumi veidoja apmēram 3 % no Kopienas ražošanas nozares kopējā ražošanas apjoma. Kopienas ražošanas nozares noslēguma krājumu līmenis aplūkojamajā laikposmā kopumā pieauga un, salīdzinot ar 1999. gadu, pārbaudes periodā tas bija piecas reizes lielāks. Pārbaudē tomēr konstatēja, ka krājumu izmaiņas nav uzskatāmas par īpaši būtisku Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa rādītāju, jo Kopienas ražotāji galvenokārt ražo pēc pasūtījuma, un tāpēc krājumi parasti ir preces, kas vēl nav nosūtītas pasūtītājiem.

(96)

No 1999. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozares saražotās produkcijas pārdošanas apjoms nesaistītiem pasūtītājiem Kopienas tirgū samazinājās par 1 %. Konkrētāk, pārdošanas apjoms strauji pieauga par 16 % 2000. gadā, samazinājās par 17 procentu punktiem 2001. gadā un vēl par 5 procentu punktiem 2002. gadā, bet IP atkal palielinājās par 5 procentu punktiem. Pārdošanas apjoma izmaiņas atspoguļo ekonomiskās attīstības tendences elektrotērauda rūpniecībā, kas pēc 2000. gada uzplaukuma 2001. un 2002. gadā piedzīvoja lejupslīdi.

(97)

Pēc neliela sākotnējā pieauguma par vienu procentu punktu 2000. gadā, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa līdz 2002. gadam būtiski samazinājās. 2001. gadā Kopienas ražošanas nozare pazaudēja 6,5 procentu punktus no tirgus daļas un vēl 2,8 procentu punktus 2002. gadā pirms 1,9 procentu punktu atgūšanas IP. Salīdzinot ar 1999. gadu, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa IP laikā bija par 6,3 procentu punktiem mazāka vai, izsakot indeksos, par 9 % mazāka.