13.4.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 103/3 |
PADOMES LĒMUMS
(2012. gada 13. marts)
par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Vienošanos starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par šo valstu līdzdalību to komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu
(2012/193/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 74., 77. un 79. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,
tā kā:
(1) |
Pēc Komisijai 2006. gada 15. maijā piešķirtā pilnvarojuma ir noslēgtas sarunas ar Īslandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par šo valstu līdzdalību to komiteju darbā, kuras palīdz Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu. |
(2) |
Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2012/192/ES (1) un ņemot vērā tās noslēgšanu vēlāk, Vienošanās starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par šo valstu līdzdalību to komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu, (“Vienošanās”) Eiropas Savienības vārdā ir parakstīta 2011. gada 22. septembrī. |
(3) |
Šī Vienošanās būtu jānoslēdz. |
(4) |
Šis lēmums neietekmē Apvienotās Karalistes nostāju saskaņā ar Protokolu par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (2). |
(5) |
Šis lēmums neietekmē Īrijas nostāju saskaņā ar Protokolu par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (3). |
(6) |
Šis lēmums neietekmē Dānijas nostāju saskaņā ar Protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Vienošanās starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par šo valstu līdzdalību to komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu, (“Vienošanās”) un tai pievienotā kopīgā deklarācija.
Vienošanās teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā deponēt Vienošanās 7. panta 4. punktā paredzēto apstiprinājuma dokumentu, lai paustu Savienības piekrišanu atzīt to par saistošu.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2012. gada 13. martā
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
M. VESTAGER
(1) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.
(2) OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.
(3) OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.
VIENOŠANĀS
starp Eiropas Savienību un Islandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par šo valstu līdzdalību to komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu
EIROPAS SAVIENĪBA,
kā arī
ĪSLANDES REPUBLIKA,
turpmāk – “Īslande”,
LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE,
turpmāk – “Lihtenšteina”,
NORVĒĢIJAS KARALISTE,
turpmāk – “Norvēģija”, un
ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,
turpmāk – “Šveice”,
kopā turpmāk “asociētās valstis”,
ŅEMOT VĒRĀ nolīgumu, ko Eiropas Savienības Padome 1999. gada 18. maijā noslēdza ar Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (turpmāk – “Asociācijas nolīgums ar Īslandi un Norvēģiju”),
ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Savienības, Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas 2004. gada 26. oktobrī parakstīto Nolīgumu par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (turpmāk – “Asociācijas nolīgums ar Šveici”),
ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Savienības, Eiropas Kopienas, Šveices Konfederācijas un Lihtenšteinas Firstistes 2008. gada 28. februārī parakstīto Protokolu par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (turpmāk – “Asociācijas protokols ar Lihtenšteinu”),
ŅEMOT VĒRĀ nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, kas 1999. gada 18. maijā noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi, Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par komitejām, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru,
ŅEMOT VĒRĀ nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, kas 2004. gada 26. oktobrī parakstīts starp Eiropas Savienības Padomi un Šveices Konfederāciju par komitejām, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru,
ŅEMOT VĒRĀ deklarāciju, kas pievienota 2008. gada 28. februārī parakstītajam Asociācijas protokolam ar Lihtenšteinu par līdzdalību komitejās, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru,
IEVĒROJOT to, ka jaunos Šengenas acquis tiesību aktus vai pasākumus, ko, īstenojot izpildvaru, ir pieņēmusi Eiropas Komisija, turpmāk – “Komisija”, un attiecībā uz ko ir piemērotas šajā Vienošanās paredzētās procedūras, piemēro vienlaicīgi Eiropas Savienībā un tās attiecīgajās dalībvalstīs, kā arī asociētajās valstīs,
IEVĒROJOT vajadzību nodrošināt jauno Šengenas acquis tiesību aktu vai pasākumu piemērošanu un vienotu īstenošanu, kam nepieciešama asociēto valstu līdzdalība to komiteju darbā, kuras palīdz Komisijai īstenot izpildvaru, ja tiek pieņemti lēmumi par tiesību aktiem vai pasākumiem, kas pilnveido Šengenas acquis,
TĀ KĀ asociācijas nolīgumos nav skarti sīki izstrādāti noteikumi par asociēto valstu līdzdalību to komiteju darbā, kuras palīdz Komisijai īstenot izpildvaru, ja tiek pieņemti lēmumi par tiesību aktiem vai pasākumiem, kas pilnveido Šengenas acquis,
TĀ KĀ Īslandes Republikas, Norvēģijas Karalistes un Lihtenšteinas Firstistes līdzdalība komitejā, kas palīdz Komisijai īstenot izpildvaru, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (1), pašreiz ir paredzēta Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu, bet Šveices Konfederācijas līdzdalība šajā komitejā ir paredzēta vēstuļu apmaiņā, kas pievienota Asociācijas nolīgumam ar Šveici,
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
1. pants
Šī Vienošanās ir piemērojama tiesību aktiem vai pasākumiem, ar kuriem groza vai kuru pamatā ir Šengenas acquis un kurus pieņēmusi Komisija, īstenojot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu.
2. pants
1. Asociētās valstis tiek asociētas kā darba novērotājas komitejās, kuras palīdz Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu, turpmāk – “Šengenas komitoloģijas komitejas”, un kuras minētas šīs Vienošanās pielikumā.
2. Ja ar jaunu tiesību aktu, ar kuru groza vai kura pamatā ir Šengenas acquis, tiek izveidota jauna komiteja, kas palīdz Komisijai īstenot izpildvaru, asociētās valstis asociē šīs komitejas darbā no brīža, kad tiesību akts, ar kuru komiteju izveido, ir stājies spēkā.
3. Komisija regulāri atjaunina Šengenas komitoloģijas komiteju sarakstu un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
3. pants
1. Asociēto valstu pārstāvjus asociē Šengenas komitoloģijas komiteju darbā atbilstoši šajā pantā izklāstītajiem noteikumiem.
2. Šengenas komitoloģijas komitejās asociētajām valstīm ir iespēja:
— |
izskaidrot problēmas, ar kurām tās saskaras saistībā ar konkrētu tiesību aktu vai pasākumu par Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu vai pilnveidošanu, vai reaģēt uz tām problēmām, ar kurām saskaras citas delegācijas, |
— |
paust savu viedokli par jebkuru jautājumu attiecībā uz to noteikumu izstrādi un pilnveidošanu, kas tām ir svarīgi, vai šo noteikumu īstenošanu. |
3. Asociētajām valstīm ir tiesības iesniegt ierosinājumus Šengenas komitoloģijas komitejās. Pēc apspriešanās Komisija var izskatīt šādus ierosinājumus ar mērķi sagatavot priekšlikumu vai uzņemties iniciatīvu.
4. Asociētās valstis nepiedalās Šengenas komitoloģijas komiteju balsošanā un pamet sanāksmi komitejas balsošanas laikā.
5. Ja tiek sasauktas Šengenas komitoloģijas komiteju sanāksmes, asociētās valstis vienlaikus ar ES dalībvalstīm saņem darba kārtību, pasākumu projektu, par kuriem tām tiek lūgts sniegt atzinumu, un jebkurus citus attiecīgos darba dokumentus.
6. Šengenas komitoloģijas komiteju dokumentu publiskuma principi un nosacījumi ir tādi paši, kādi tiek piemēroti Komisijas dokumentiem (2).
7. Šīs Vienošanās piemērošanai un nosakot Šengenas komitoloģijas komiteju procesuālos aspektus, jāatsaucas uz šo pantu.
4. pants
Izstrādājot projektus priekšlikumiem, ar kuriem groza vai kuru pamatā ir Šengenas acquis, Komisija neoficiāli apkopo asociēto valstu ekspertu padomus tādā pašā veidā, kā tā apkopo Eiropas Savienības dalībvalstu ekspertu, turpmāk – “dalībvalstis”, padomus savu priekšlikumu izstrādei.
5. pants
1. Tādu jaunu tiesību aktu vai pasākumu pieņemšana, kas pilnveido Šengenas acquis, paliek Eiropas Savienības kompetento iestāžu ziņā (3).
Ievērojot 3. punktu:
— |
šādi tiesību akti vai pasākumi stājas spēkā vienlaicīgi Eiropas Savienībā un tās attiecīgajās dalībvalstīs, kā arī asociētajās valstīs, ja vien šajos tiesību aktos vai pasākumos nav skaidri noteikts citādi, |
— |
tiesību aktu pieņemšana no katras asociētās valsts puses rada tiesības un pienākumus starp minēto asociēto valsti, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, kurām šie tiesību akti un pasākumi ir saistoši, no otras puses. |
2. Par to tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanu, kas minēti 1. punktā un kuriem piemērotas šajā Vienošanās noteiktās procedūras, paziņo asociētajām valstīm.
Komisijas Ģenerālsekretariāts, atsaucoties uz šo pantu, paziņo asociētajām valstīm par to tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanu, kuri minēti 1. punktā, ja par šo tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanu tiek paziņots dalībvalstīm.
Ja Komisijas Ģenerālsekretariāts dalībvalstīm nepaziņo par 1. punktā minēto tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanu, tad par šo tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanu asociētajām valstīm, atsaucoties uz šo pantu, paziņo tas Komisijas ģenerāldirektorāts, kas ir atbildīgs par attiecīgo tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanu.
3. Katra asociētā valsts neatkarīgi izlemj par 1. punktā minēto tiesību aktu vai pasākumu satura pieņemšanu un to ieviešanu savā iekšējā tiesību sistēmā. Šos lēmumus paziņo Komisijai 30 dienu laikā pēc tam, kad Komisija ir paziņojusi par attiecīgajiem tiesību aktiem vai pasākumiem.
Saistībā ar 1. punktā minēto tiesību aktu un pasākumu pieņemšanu no asociēto valstu puses un sekām par šo tiesību aktu un pasākumu nepieņemšanu ir piemērojami šādi noteikumi:
— |
Īslande un Norvēģija – 8. pants Asociācijas nolīgumā ar Īslandi un Norvēģiju, |
— |
Šveice – 7. pants Asociācijas nolīgumā ar Šveici, |
— |
Lihtenšteina – 5. pants Asociācijas protokolā ar Lihtenšteinu. |
6. pants
1. Attiecībā uz administratīvajām izmaksām, kas saistītas ar šīs Vienošanās īstenošanu, asociētās valstis Eiropas Savienības vispārējā budžetā veic ikgadēju iemaksu saskaņā ar savu valstu iekšzemes kopprodukta procentuālo daļu attiecībā pret visu iesaistīto valstu iekšzemes kopproduktu EUR 500 000 apmērā, ievērojot ikgadēju korekciju atkarībā no inflācijas līmeņa Eiropas Savienībā.
Summu EUR 500 000 pielāgo, izmantojot vēstuļu apmaiņu, ja tas nepieciešams to Šengenas komitoloģijas komiteju, kurās piedalās asociētās valstis, skaita vai sanāksmju biežuma izmaiņu dēļ.
2. Pārstāvjiem, kas piedalās Šengenas komitoloģijas komiteju darbā, ceļošanas izmaksas netiek atlīdzinātas.
7. pants
1. Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs ir šīs Vienošanās depozitārijs.
2. Eiropas Savienība un asociētās valstis apstiprina šo Vienošanos atbilstīgi savām procedūrām.
3. Lai šī Vienošanās stātos spēkā, tā ir jāapstiprina Eiropas Savienībai un vismaz vienai asociētajai valstij.
4. Šī Vienošanās stājas spēkā starp Eiropas Savienību un attiecīgo asociēto valsti otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad attiecīgais apstiprinājuma vai ratifikācijas dokuments ir nodots depozitārijam.
5. Lihtenšteinas gadījumā šī Vienošanās stājas spēkā tikai pēc tam, kad ir stājies spēkā Asociācijas protokols ar Lihtenšteinu.
8. pants
1. Norvēģijas un Īslandes gadījumā šo Vienošanos izbeidz, ja attiecīgais Asociācijas nolīgums ar Īslandi vai Norvēģiju tiek izbeigts.
2. Šveices gadījumā šo Vienošanos izbeidz, ja Asociācijas nolīgums ar Šveici tiek izbeigts.
3. Lihtenšteinas gadījumā šo Vienošanos izbeidz, ja Asociācijas protokols ar Lihtenšteinu tiek izbeigts.
4. Par izbeigšanu paziņo depozitārijam.
9. pants
Šī Vienošanās un kopīgā deklarācija ir sagatavota vienā oriģināleksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru, īslandiešu un norvēģu valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.
Съставено в Брюксел на двадесет и втори септември две хиляди и единадесета година.
Hecho en Bruselas, el veintidós de septiembre de dos mil once.
V Bruselu dne dvacátého druhého září dva tisíce jedenáct.
Udfærdiget i Bruxelles den toogtyvende september to tusind og elleve.
Geschehen zu Brüssel am zweiundzwanzigsten September zweitausendelf.
Kahe tuhande üheteistkümnenda aasta septembrikuu kahekümne teisel päeval Brüsselis.
Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι δύο Σεπτεμβρίου δύο χιλιάδες έντεκα.
Done at Brussels on the twenty-second day of September in the year two thousand and eleven.
Fait à Bruxelles, le vingt-deux septembre deux mille onze.
Fatto a Bruxelles, addì ventidue settembre duemilaundici.
Briselē, divi tūkstoši vienpadsmitā gada divdesmit otrajā septembrī.
Priimta du tūkstančiai vienuoliktų metų rugsėjo dvidešimt antrą dieną Briuselyje.
Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenegyedik év szeptember huszonkettedik napján.
Magħmul fi Brussell, fit-tnejn u għoxrin jum ta' Settembru tas-sena elfejn u ħdax.
Gedaan te Brussel, de tweeëntwintigste september tweeduizend elf.
Sporządzono w Brukseli dnia dwudziestego drugiego września roku dwa tysiące jedenastego.
Feito em Bruxelas, em vinte e dois de setembro de dois mil e onze.
Întocmit la Bruxelles la douăzeci și doi septembrie două mii unsprezece.
V Bruseli dňa dvadsiateho druhého septembra dvetisícjedenásť.
V Bruslju, dne dvaindvajsetega septembra leta dva tisoč enajst.
Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenätoisena päivänä syyskuuta vuonna kaksituhattayksitoista.
Som skedde i Bryssel den tjugoandra september tjugohundraelva.
Gjört í Brussel þann tuttugasta og annan september árið tvö þúsund og ellefu.
Utferdiget i Brussel den tjueandre september to tusen og elleve.
За Европейския съюз
Por la Unión Europea
Za Evropskou unii
For Den Europæiske Union
Für die Europäische Union
Euroopa Liidu nimel
Για την Ευρωπαϊκή Ένωση
For the European Union
Pour l'Union européenne
Per l'Unione europea
Eiropas Savienības vārdā –
Europos Sąjungos vardu
Az Európai Unió részéről
Għall-Unjoni Ewropea
Voor de Europese Unie
W imieniu Unii Europejskiej
Pela União Europeia
Pentru Uniunea Europeană
Za Európsku úniu
Za Evropsko unijo
Euroopan unionin puolesta
För Europeiska unionen
Fyrir hönd lýðveldisins Íslands
Für das Fürstentum Liechtenstein
For Kongeriket Norge
Für die Schweizerische Eidgenossenschaft
Pour la Confédération suisse
Per la Confederazione svizzera
(1) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
(3) Šīs Vienošanās parakstīšanas laikā minētos aktus vai pasākumus pieņem Komisija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.), vai arī saskaņā ar 5.a pantu Padomes Lēmumā 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2006/512/EK (2006. gada 17. jūlijs) (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).
PIELIKUMS
Pašreiz pastāvošo komiteju saraksts, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu:
— |
Komiteja, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1683/95 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu (1), |
— |
Komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (2006. gada 20. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (2) un ar Padomes Lēmumu 2007/533/TI (2007. gada 12. jūnijs) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (3); šī komiteja palīdz Eiropas Komisijai arī šādu juridisko instrumentu piemērošanā:
|
— |
Komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2004/201/TI (2004. gada 19. februāris) par kārtību, kādā groza Sirene rokasgrāmatu (7), un ar Padomes Regulu (EK) Nr. 378/2004 (2004. gada 19. februāris) par kārtību, kādā groza Sirene rokasgrāmatu (8), – lai palīdzētu Eiropas Komisijai veikt grozījumus Sirene rokasgrāmatā, |
— |
Komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2005/267/EK (2005. gada 16. marts), ar ko izveido drošu tīmeklī izvietotu informācijas un koordinācijas tīklu dalībvalstu migrācijas pārvaldes dienestiem (9), |
— |
Komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (10), – lai palīdzētu Eiropas Komisijai ārējo robežu jautājumos, |
— |
Komiteja “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 574/2007/EK (2007. gada 23. maijs), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Ārējo robežu fondu kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (11), |
— |
Komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (12), – “Vīzu komiteja”. |
(1) OV L 164, 14.7.1995., 1. lpp.
(2) OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.
(3) OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.
(4) OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.
(5) OV L 299, 8.11.2008., 1. lpp.
(6) OV L 299, 8.11.2008., 43. lpp.
(7) OV L 64, 2.3.2004., 45. lpp.
(8) OV L 64, 2.3.2004., 5. lpp.
(9) OV L 83, 1.4.2005., 48. lpp.
(10) OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.
LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR ĪPAŠU ASOCIĒŠANU ŠENGENAS ACQUIS ĪSTENOŠANĀ, PIEMĒROŠANĀ UN PILNVEIDOŠANĀ
Līgumslēdzējas puses kopīgi deklarē, ka Īslandes Republikas, Lihtenšteinas Firstistes, Norvēģijas Karalistes un Šveices Konfederācijas īpašā asociēšana Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā netiek uzskatīta par juridisku vai politisku precedentu jebkurā citā Eiropas Savienības un šo valstu sadarbības jomā.