1.1.

iedzīvotāju drošība (piemēram, aizsardzība no dabas un cilvēka izraisīta apdraudējuma, nelegālas zāļu ražošanas aizkavēšana), ieskaitot krīzes un ārkārtas situāciju vadību;

1.2.

kritisko infrastruktūru, pamatresursu, lauksaimniecības, sabiedrisko pakalpojumu, komunikāciju un finanšu pakalpojumu drošība un elastība;

1.3.

drošības un sabiedrības mijiedarbe, ieskaitot cilvēka un ierīces saskarnes, uzvedības modeļu pētniecību, ar privātumu saistītus jautājumus un biometriju;

1.4.

robežkontroles un robežšķērsošanas drošība, ieskaitot sauszemes un jūras robežas;

1.5.

izmantotās tehnikas optimizācija un sadarbspēja;

1.6.

galalietotāju tehnoloģijas un ierīču izstrāde, novēršot trūkumus un apmierinot pieprasījumu tādās jomās kā civilā aizsardzība un pirmās palīdzības sniegšana;

1.7.

attiecīgo prasību, standartu, iespējamo nelabvēlīgo seku novērtējumu, savstarpējā atkarīguma analīžu, sertifikācijas, labas prakses, pamatnostādņu, mācību programmu, testu protokolu, datu, programmatūras, iekārtu izstrāde un apmaiņa, personāla pilnīgošana un apmaiņa.

2.1.

Sadarbības pasākumi var būt vismaz šādi:

3.1.

ASV un EK ir iecerējušas ciešā sadarbībā koordinēt kopējos pasākumus. Tāpēc no katras puses vajadzīgi divi pārstāvji, kam uztic koordinēt pasākumus (“vadības grupa”). Pārstāvji var tikties pēc vajadzības, parasti vienreiz gadā. Parasti sanāksmes notiek pārmaiņus Eiropas Savienībā un Amerikas Savienotajās Valstīs, sanāksmes rīkotājai pusei veicot organizatoriskos un administratīvos uzdevumus.

3.2.

Vajadzības gadījumā katra puse var izraudzīt papildu dalībniekus, kas piedalītos šajās sanāksmēs. Sanāksmju vadībā piedalās Iekšzemes drošības departamenta zinātnes un tehnikas apakšsekretārs un EK par drošību un pētniecību atbildīgais direktors. Vadības grupai nav oficiāla statusa.

3.3.

Vadības grupas uzdevums ir pārraudzīt un veicināt sadarbības pasākumus, kas izriet no šīs īstenošanas vienošanās. Tai jāapmainās ar informāciju par praksi, tiesību aktiem, citiem normatīviem aktiem un programmām, kas saistīti ar sadarbību, ko paredz šī īstenošanas vienošanās. Tai jāplāno un jāizvirza mērķi un iespējas katram nākamajam gadam, jāierosina ad hoc pasākumi, jāpārskata pasākumi un dalība tajos un jāveic tamlīdzīgi uzdevumi katras puses programmā, uz kuru attiecas šī īstenošanas vienošanās. Tai regulāri jāizdod progresa ziņojums par sadarbību.

4.1.

Sadarbības pasākumiem, uz kuriem attiecas šī īstenošanas vienošanās, ir pieejami pietiekami līdzekļi, tiem ir piemērojami katras puses normatīvie akti, politikas un programmas un nolīguma un šīs īstenošanas vienošanās noteikumi. No šīs īstenošanas vienošanās neizriet finanšu saistības.

4.2.

Katra puse sedz izdevumus, kas saistīti ar tās dalību vadības grupas sanāksmēs. Tomēr izdevumus, kas nav ceļa un uzturēšanās izdevumi, bet ir cieši saistīti ar vadības grupas sanāksmēm, sedz tā puse, kas rīko sanāksmi, ja vien nav panākta citāda vienošanās.

4.3.

Katra puse atbild par sadarbības pasākumu palīgdarbību, ko tā veic, revīziju, ieskaitot visu tās dalībnieku veiktos pasākumus. Revīzijai katrā pusē jāatbilst tās piemērotajai praksei.

6.1.

Klasificēta informācija, ar kuru apmainās vai kuru rada puses, tiek marķēta, ar to rīkojas un to aizsargā saskaņā ar 2007. gada 30. aprīļa Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienoto Valstu valdību par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un tā īstenošanas vienošanos, Drošības vienošanos starp ES Padomes Ģenerālsekretariāta drošības dienestu (GSCSO) un Eiropas Komisijas Drošības direktorātu (ECSD), un Amerikas Savienoto Valstu Valsts departamentu par klasificētās informācijas apmaiņu starp ES un ASV.

6.2.

Katra puse izraugās drošības iestādi kā vienīgo kontaktpunktu un atbildīgo iestādi izstrādes procedūrām, kas reglamentē tās klasificētās informācijas drošību, uz kuru attiecas šī īstenošanas vienošanās.

6.3.

Informācija, iekārtas un materiāli, kas tiek sniegti vai radīti saskaņā ar šo īstenošanas vienošanos ASV tiek klasificēti kā SECRET un ES – SECRET UE/EU SECRET.

7.1.

ASV “Controlled Unclassified Information” un ES sensitīva neklasificēta informācija ir attiecīgi informācija vai provizoriski dati, ko neuzskata par klasificētu informāciju, bet kurai saskaņā ar pušu attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, politikām vai pamatnostādnēm piemēro piekļuves vai izplatīšanas ierobežojumus un instrukcijas, kā ar to rīkoties.

7.2.

Attiecīgā gadījumā, ja saskaņā ar šo īstenošanas vienošanos sniedz vai rada informāciju, tā jāmarķē, lai saskaņā ar pušu attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, politikām vai pamatnostādnēm norādītu tās sensitīvo ievirzi.

7.3.

ASV “Controlled Unclassified Information” ir vismaz tā informācija, kas marķēta ar “Sensitive Security Information”, “For Official Use Only”, “Law Enforcement Sensitive Information”, “Protected Critical Infrastructure Information”, “Sensitive But Unclassified (SBU)”, un tā var ietvert arī konfidenciālu komercinformāciju. Eiropas Komisijai sensitīva neklasificēta informācija ir informācija ar Eiropas Komisijas Drošības direktorāta oficiāli apstiprinātu marķējumu.

7.4.

ASV “Controlled Unclassified Information” un ES sensitīvā neklasificētā informācija, ko sniedz saskaņā ar šo īstenošanas vienošanos:

7.5.

Saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem puses veic visus vajadzīgos pasākumus, kas ir to rīcībā, lai aizsargātu neklasificēto informāciju, kurai nepieciešami piekļuves un izplatīšanas ierobežojumi attiecībā uz neatļautu izpaušanu.

7.6.

Puses var noteikt sīki izstrādātu drošības režīmu attiecībā uz neklasificētu ierobežotas piekļuves informāciju.

8.1.

Strīdus, kas saistīti ar intelektuālo īpašumu, izšķir, kā paredzēts nolīguma pielikumā.

8.2.

Izņemot strīdus, kas saistīti ar intelektuālo īpašumu, visus jautājumus vai strīdus, kas rodas šīs īstenošanas vienošanās dēļ vai ir ar to saistīti, izšķir, pusēm savstarpēji vienojoties un saskanīgi ar nolīguma noteikumiem, tostarp 12. pantu.