par nolīguma slēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Čīles Republiku, ar ko groza V papildinājumu Nolīgumā par vīnu tirdzniecību, kas pievienots Asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses

ņemot vērā Padomes 2002. gada 18. novembra Lēmumu 2002/979/EK par nolīguma parakstīšanu un dažu noteikumu pagaidu piemērošanu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses (1), un jo īpaši tā 5. panta 1. punktu,

Ar šo Kopienas vārdā apstiprina nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Čīles Republiku, ar ko groza V papildinājumu Nolīgumā par vīnu tirdzniecību, kas pievienots Asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses.

Ar šo par lauksaimniecības un lauku attīstības jautājumiem atbildīgais Komisijas loceklis tiek pilnvarots parakstīt vēstuļu apmaiņu, lai tā kļūtu Kopienai saistoša.

NOLĪGUMS VĒSTUĻU APMAIŅAS VEIDĀ

starp Eiropas Kopienu un Čīles Republiku par V papildinājuma grozījumiem Nolīgumā par vīnu tirdzniecību, kas pievienots Asociācijas līgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses

Briselē, 2009. gada 4. janvārī

Godātais kungs!

Man ir gods atsaukties uz 29. panta 2. punktu Nolīgumā par vīnu tirdzniecību, kurš pievienots 2002. gada 18. novembra Asociācijas līgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, un kurā noteikts, ka līgumslēdzējas puses, abpusēji vienojoties, var grozīt šā nolīguma papildinājumus.

Sakarā ar Kopienā atļautajiem jaunajiem vīndarības praksē izmantojamajiem paņēmieniem vai to jaunajām atļautajām modifikācijām, kuri jūsu iestādēm paziņoti 2006. gada 11. oktobrī, un ņemot vērā Čīles galvaspilsētā Santjago 2008. gada 10. janvārī notikušās Nolīguma par vīnu tirdzniecību Apvienotās komitejas trešās sanāksmes secinājumus, jāgroza 2. punkts V papildinājumā Nolīgumam par vīnu tirdzniecību (Vīndarības praksē izmantojamie paņēmieni un procesi un produktu specifikācijas).

Tāpēc man ir gods ierosināt aizstāt tekstu 2. punkta V papildinājumā Nolīgumam par vīnu tirdzniecību ar šai vēstulei pievienoto tekstu, kas stātos spēkā dienā, kad tiks saņemta Jūsu atbilde, kurā apstiprināta piekrišana attiecībā uz šīs vēstules saturu.

Būšu pateicīga, ja apstiprināsit, ka Jūsu valdība piekrīt šīs vēstules saturam.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus!

Eiropas Kopienas vārdā —

Mariann FISCHER BOEL

Briselē, 2009. gada 8. janvārī

Cienījamā kundze!

Man ir gods apliecināt, ka esmu saņēmis šādu Jūsu šā gada 4. janvāra vēstuli, kurā ir teikts:

“Man ir gods atsaukties uz 29. panta 2. punktu Nolīgumā par vīnu tirdzniecību, kurš pievienots 2002. gada 18. novembra Asociācijas līgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, un kurā noteikts, ka līgumslēdzējas puses, abpusēji vienojoties, var grozīt šā nolīguma papildinājumus.

Būšu pateicīga, ja apstiprināsit, ka Jūsu valdība piekrīt šīs vēstules saturam.”

Man ir gods Jums paziņot, ka Čīles Republika piekrīt šīs vēstules saturam.

Cienītā kundze, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Čīles Republikas vārdā —

Juan SALAZAR SPARKS

PIELIKUMS

V papildinājuma 2. punkta tekstu Nolīgumā par vīnu tirdzniecību aizstāj ar šādu:

“2.

Vīndarības praksē izmantojamie paņēmieni un procesi, kas atļauti Kopienas izcelsmes vīniem saskaņā ar šādiem noteikumiem vai, ja tādu nav, saskaņā ar Kopienas noteikumos paredzētajiem nosacījumiem

1)	Aerācija vai barbotēšana ar argonu, slāpekli vai skābekli.

2)	Termiskā apstrāde.

3)	Tādu svaigu vīna nogulšņu izmantošana sausajos vīnos, kas ir nebojātas un neatšķaidītas un satur raugus, kuri radušies sausā vīna nesenā vinifikācijā.

4)	Centrifugēšana un filtrēšana ar inertu filtrēšanas aģentu vai bez tā ar noteikumu, ka tādā veidā apstrādātos produktos nepaliek nekādas nevēlamas atliekas.

5)	Raugu izmantošana vīnu ražošanai.

6)	Rauga šūnsienu preparātu izmantošana.

7)	Polivinilpolipirolidona izmantošana.

8)	Pienskābes baktēriju izmantošana vīna suspensijā.

Vienas vai vairāku šādu vielu pievienošana, lai veicinātu raugu augšanu:

pievienots:

—	diamonija fosfāts vai amonija sulfāts,

—	amonija sulfīts vai amonija bisulfīts;

ii)	pievienots tiamīna hidrohlorīds.

10)	Oglekļa dioksīda, argona vai slāpekļa izmantošana atsevišķi vai kombinējot, tikai lai radītu inertu atmosfēru un rīkotos ar produktu, pasargājot to no gaisa iedarbības.

11)	Oglekļa dioksīda pievienošana.

12)	Sēra dioksīda, kālija bisulfīta vai kālija metabisulfīta, ko var saukt arī par kālija disulfītu vai kālija pirosulfātu, izmantošana.

13)	Sorbīnskābes vai kālija sorbāta pievienošana.

14)	L-askorbīnskābes pievienošana.

15)	Citronskābes pievienošana vīna stabilizācijai ar noteikumu, ka galīgais saturs apstrādātajā vīnā nepārsniedz 1 gramu litrā.

16)	Vīnskābes izmantošana paskābināšanai ar noteikumu, ka sākotnējo skābumu palielina ne vairāk kā par 2,5 g/l, izsakot vīnskābē.

17)

Vienas vai vairāku šādu vielu izmantošana atskābināšanai:

—	neitrālais kālija tartrāts,

—	kālija bikarbonāts,

—	kalcija karbonāts, kas nelielā daudzumā var saturēt L (+) vīnskābes un L (–) ābolskābes kalcija dubultsāļus,

—	homogēns preparāts smalka pulvera veidā, kas sastāv no vīnskābes un kalcija karbonāta līdzīgās daļās,

—	kalcija tartrāts vai vīnskābe.

18)

Dzidrināšana, vīndarībā izmantojot vienu vai vairākas šādas vielas:

—	pārtikas želatīns,

—	augu olbaltumvielas,

—	bentonīts,

—	zivju līme,

—	kazeīns un kālija kazeināts,

—	olu albumīns, piena albumīns,

—

kaolīns,

—	pektolītiskie enzīmi,

—	silīcija dioksīds gela vai koloīda šķīduma veidā,

—

tanīns,

—	betaglikanāzes enzīmpreparāti.

19)	Tanīna pievienošana.

20)	Nenorūgušas vīnogu misas un jaunvīna, kas vēl atrodas fermentācijas procesā, apstrāde ar vīndarībā izmantojamo kokogli līdz zināmai robežai.

21)

Šāda apstrāde:

—	baltvīnu un sārtvīnu apstrāde ar kālija ferocianīdu,

—	sarkanvīnu apstrāde ar kālija ferocianīdu vai ar kalcija fitātu ar noteikumu, ka šādi apstrādāts vīns atlieku veidā satur dzelzi.

22)	Mezovīnskābes pievienošana.

23)	Akācijas izmantošana pēc fermentācijas.

24)	DL-vīnskābes, ko sauc arī par racēmisko skābi, vai tās neitrālo kālija sāļu izmantošana kalcija pārākuma izgulsnēšanai.

25)

Šādu vielu izmantošana, lai izgatavotu dzirkstošos vīnus, kas iegūti, fermentējot tos pudelē, un kam nogulsnes atdala dekantējot:

—	kalcija algināts vai

—	kālija algināts.

26)	Vara sulfāta izmantošana.

27)	Kālija bitartarāta vai kalcija tartrāta pievienošana vīnakmens nogulsnēšanās veicināšanai.

28)	Grauzdēta cukura pievienošana deserta vīnu krāsas pastiprināšanai.

29)	Kalcija sulfāta izmantošana, lai ražotu dažus NRR kvalitatīvus deserta vīnus.

30)	Alepo priedes sveķu izmantošana, lai ražotu galda vīnu Retsina, ko drīkst ražot tikai Grieķijas ģeogrāfiskajā teritorijā, saskaņā ar Kopienas noteikumos paredzētajiem nosacījumiem.

31)	Lizocīma pievienošana.

32)	Elektrodialīze, lai garantētu vīna vīnskābes stabilizāciju.

33)	Ureāzes izmantošana urīnvielas satura samazināšanai vīnā.

34)	Vīnogu misas vai attīrītas koncentrētas vīnogu misas pievienošana vīna saldināšanai, ievērojot Kopienas noteikumos minētos nosacījumus.

35)	Daļēja koncentrācija ar fizikāliem procesiem, ieskaitot apgrieztās osmozes metodi, lai palielinātu vīnogu misas vai vīna dabīgo alkohola saturu.

36)	Saharozes, koncentrētas vīnogu misas vai rektificētas koncentrētas vīnogu misas izmantošana, lai palielinātu vīnogu, vīnogu misas vai vīna dabīgo alkohola saturu, ievērojot Kopienas noteikumus.

37)	Vīna vai žāvētu vīnogu destilāta vai neitrāla vīna izcelsmes alkohola izmantošana deserta vīnu ražošanai.

38)	L-askorbīnskābes pievienošana līdz zināmai robežai.

39)	Vīnu mikrobioloģiskā stabilizācija, pievienojot dimetildikarbonātu (DMDC) zināmās robežās un ievērojot tādus noteikumus, kuri vēl jāparedz.

40)	Rauga mannoproteīnu pievienošana, lai nodrošinātu vīniem vīnskābes un proteīna stabilizāciju.

41)	Ozola koksnes gabalu izmantošana vīna darīšanas procesā.”