PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS
zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses
EIROPAS KOPIENA, turpmāk “Kopiena”,
no vienas puses,
un
KIRIBATI REPUBLIKA, turpmāk “Kiribati”,
no otras puses,
abas kopā turpmāk “Puses”,
IEVĒROJOT ciešo sadarbību starp Kopienu un Kiribati, jo īpaši saistībā ar Kotonū nolīgumu, kā arī Pušu kopējo vēlmi šo sadarbību pastiprināt,
IEVĒROJOT Pušu vēlēšanos sadarbojoties veicināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu,
ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju un Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīgumu par zivju krājumiem,
ATZĪSTOT Kiribati suverēno tiesību vai jurisdikcijas īstenošanu zonā, kura plešas 200 jūras jūdzes aiz bāzes līnijām, ko nosaka atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijai,
APZINOTIES to principu svarīgumu, kuri noteikti Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā,
APŅEMOTIES ar savstarpēji izdevīgu sadarbību veicināt atbildīgu zveju, lai nodrošinātu jūras ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu ilgtermiņā un ilgtspējīgu izmantošanu,
PĀRLIECĪBĀ par to, ka šai sadarbībai jāizpaužas tādu iniciatīvu un pasākumu veidā, kas gan kopā, gan atsevišķi viens otru papildina, nodrošinot politikas saskanību un pasākumu sinerģismu,
APŅEMOTIES tādēļ sākt dialogu par Kiribati īstenoto zivsaimniecības politiku un noteikt piemērotākos līdzekļus šīs politikas efektīvai īstenošanai, kā arī uzņēmēju un sabiedrības iesaistei,
VĒLOTIES paredzēt noteikumus un nosacījumus, ar kādiem Kopienas kuģi var zvejot Kiribati ūdeņos un ar kādiem var saņemt Kopienas atbalstu atbildīgas zvejas ieviešanai minētajos ūdeņos,
APŅEMOTIES panākt ciešāku ekonomisko sadarbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītās jomās un tādēļ dibināt un nostiprināt kopuzņēmumus, kuros iesaistās abu Pušu uzņēmumi,
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
1. pants
Priekšmets
Ar šo nolīgumu paredz principus, noteikumus un procedūras šādās jomās:
|
a) |
ekonomiskā, finansiālā, tehniskā un zinātniskā sadarbība zivsaimniecības nozarē, lai Kiribati ūdeņos veicinātu atbildīgu zveju, kas nodrošina zvejas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, un lai attīstītu Kiribati zivsaimniecības nozari; |
|
b) |
Kopienas zvejas kuģu piekļuve Kiribati ūdeņiem; |
|
c) |
sadarbība zvejas uzraudzībā Kiribati ūdeņos, lai nodrošinātu iepriekšminēto noteikumu un nosacījumu ievērošanu, zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti un lai novērstu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN zveja); |
|
d) |
uzņēmumu partnerība, kopējās interesēs izvēršot ekonomisku darbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītās jomās. |
2. pants
Definīcijas
Šajā nolīgumā:
|
a) |
“Kiribati iestādes” ir Kiribati valdība; |
|
b) |
“Kopienas iestādes” ir Eiropas Komisija; |
|
c) |
“Kiribati ūdeņi” ir ūdeņi Kiribati suverenitātē vai jurisdikcijā; |
|
d) |
“zveja” ir faktiska zivju zvejošana, noķeršana, izcelšana, nogalināšana vai ieguve vai šādu darbību veikšanas mēģinājums; tā ietver arī visas pārējās darbības, kuru sagaidāmais iznākums ir zivju zvejošana, noķeršana, izcelšana, nogalināšana vai ieguve vai šādu darbību veikšanas mēģinājums, un rīcību, kuras mērķis ir jebkuras iepriekšminētās darbības atbalstīšana vai sagatavošana; |
|
e) |
“zvejas kuģis” ir kuģis, kurš tiek izmantots vai ir pielāgots izmantošanai komerciālajā zvejā, ieskaitot laivas, apgādes kuģus, helikopterus un vieglas lidmašīnas, ko izmanto zvejas darbībās; |
|
f) |
“Kopienas kuģis” ir Kopienā reģistrēts zvejas kuģis, kas peld ar Kopienas dalībvalsts karogu; |
|
g) |
“kopuzņēmums” ir uzņēmējsabiedrība, kuru Kiribati izveidojuši Pušu kuģu īpašnieki vai uzņēmumi, lai zvejotu vai veiktu ar zveju saistītas darbības; |
|
h) |
“Apvienotā komiteja” ir komiteja, kuras sastāvā ir Kopienas un Kiribati pārstāvji un kuras funkcijas ir izklāstītas šā nolīguma 9. pantā; |
|
i) |
“pārkraušana citā kuģī” ir nozvejas pilnīga vai daļēja pārkraušana ostā no viena zvejas kuģa otrā zvejas kuģī; |
|
j) |
“kuģa īpašnieks” ir par zvejas kuģi juridiski atbildīgā persona, kuras pārziņā kuģis atrodas un kura kontrolē tā darbību; |
|
k) |
“ĀKK jūrnieki” ir jūrnieki no ārpuseiropas valstīm, kas parakstījušas Kotonū nolīgumu. Tādējādi Kiribati jūrnieks ir ĀKK jūrnieks. |
3. pants
Īstenošanas principi un mērķi
1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Kiribati ūdeņos, ievērojot principus, kas paredzēti FAO Atbildīgas zivsaimniecības vadības kodeksā, un nediskriminēšanas principu attiecībā pret dažādām minētajos ūdeņos zvejojošajām flotēm un neierobežojot nolīgumus (arī savstarpējus zivsaimniecības nolīgumus), ko ģeogrāfiska reģiona robežās noslēgušas jaunattīstības valstis.
2. Puses sadarbojas Kiribati zivsaimniecības politikas īstenošanas rezultātu uzraudzīšanā un iesaistās politiskā dialogā par vajadzīgajiem pārkārtojumiem. Puses apspriežas, lai šajā jomā pieņemtu attiecīgus pasākumus.
3. Puses turklāt sadarbojas, vērtējot atbilstīgi šim nolīgumam veiktos pasākumus, programmas un darbības. Novērtējumu rezultātus analizē 9. pantā paredzētā Apvienotā komiteja.
4. Puses apņemas nodrošināt šā nolīguma īstenošanu saskaņā ar labas ekonomiskās un sociālās vadības principiem un ievērojot zvejas resursu stāvokli.
5. Kiribati un/vai ĀKK jūrnieku nodarbināšanu uz Kopienas kuģiem reglamentē ar Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kuru piemēro atbilstīgajiem darba līgumiem un vispārējiem darba nosacījumiem. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.
4. pants
Zinātniskā sadarbība
1. Šā nolīguma darbības laikā Kopiena un Kiribati pastāvīgi vērtē resursu stāvokli Kiribati zvejas zonā.
2. Ievērojot labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, Puses apspriežas 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā un vajadzības gadījumā vienojas par pasākumiem, kurus Puses veic, lai nodrošinātu zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību.
3. Puses – tieši vai attiecīgās reģionālajās vai starptautiskajās organizācijās – apspriežas par to, kā nodrošināt tālu migrējošo zivju resursu pārvaldību un saglabāšanu reģionā, un par sadarbību attiecīgajā zinātniskās pētniecības jomā.
5. pants
Kopienas kuģu piekļuve zvejas zonām Kiribati ūdeņos
1. Kiribati apņemas ļaut Kopienas kuģiem veikt zvejas darbības Kiribati zvejas zonā saskaņā ar šo nolīgumu un tam pievienoto protokolu un pielikumu.
2. Uz šā nolīguma reglamentētajām zvejas darbībām attiecas Kiribati spēkā esošie tiesību akti. Kiribati iestādes paziņo Komisijai par visiem minētajos tiesību aktos izdarītajiem grozījumiem un par pārējiem tiesību aktiem, kuri var ietekmēt zivsaimniecības nozarē pieņemtos tiesību aktus.
3. Kiribati uzņemas atbildību par šā nolīguma protokolā noteikto zvejas uzraudzības noteikumu faktisko piemērošanu. Kopienas kuģi sadarbojas ar Kiribati iestādēm, kas atbild par minēto uzraudzību. Zveju reglamentējošie pasākumi, kurus Kiribati veic, lai saglabātu zvejas resursus, pamatojas uz objektīviem un zinātniskiem kritērijiem, kuru vidū ir arī piesardzības pieeja. Minētie pasākumi vienādi attiecas gan uz Kopienas, gan uz Kiribati un citu valstu kuģiem, neskarot nolīgumus (arī savstarpējus zivsaimniecības nolīgumus), ko ģeogrāfiska reģiona robežās noslēgušas jaunattīstības valstis.
4. Kopiena apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka tās kuģi ievēro šā nolīguma noteikumus, kā arī tiesību aktus, ar kuriem reglamentē zveju ūdeņos, kas ir Kiribati jurisdikcijā.
6. pants
Zvejas licences
1. Kopienas kuģi drīkst zvejot Kiribati zvejas zonā tikai tad, ja tiem ir saskaņā ar šo nolīgumu izdota derīga zvejas licence.
2. Zvejas licences saņemšanas procedūra kuģim, iekasējamās maksas un maksāšanas kārtība kuģu īpašniekiem ir noteikta šā nolīguma protokola pielikumā.
7. pants
Finansiālais ieguldījums
1. Kopiena piešķir Kiribati finansiālu ieguldījumu saskaņā ar šā nolīguma protokolā un pielikumā paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem. Šim ieguldījumam ir divas, savstarpēji saistītas daļas, proti:
|
a) |
Kopienas kuģu piekļuve Kiribati zvejas zonai un |
|
b) |
Kopienas finansiālais atbalsts atbildīgas zvejas un zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanai Kiribati ūdeņos. |
2. Iepriekšējā apakšpunktā minēto finansiālā ieguldījuma daļu nosaka un pārvalda, ņemot vērā mērķus, par kuriem Puses vienojas saskaņā ar šā nolīguma protokolu un kurus ir paredzēts sasniegt ar Kiribati zivsaimniecības politikas un tās īstenošanas gada un daudzgadu programmu palīdzību.
3. Kopienas piešķirto finansiālo ieguldījumu izmaksā ik gadu, ievērojot šā nolīguma protokolā paredzēto maksāšanas kārtību un piemērojot šā nolīguma un minētā protokola noteikumus, ja maksājamās summas apjomu maina šādu iemeslu dēļ:
|
a) |
izņēmuma apstākļi, kas nav dabas parādības un kas traucē zvejot Kiribati ūdeņos; |
|
b) |
Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju samazinājums, par ko Puses vienojas attiecīgo krājumu pārvaldības nolūkā, ja – ievērojot labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus – to uzskata par vajadzīgu resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai; |
|
c) |
Kopienas zvejas kuģiem piešķirto zvejas iespēju palielināšana, par ko pēc Pušu vienošanās veic, ja – ievērojot labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus – krājumu stāvoklis to ļauj; |
|
d) |
Kiribati zivsaimniecības politikas īstenošanai piešķirtā Kopienas finansiālā atbalsta nosacījumu pārvērtēšana, ja tās pamatā ir abu Pušu atzīti gada un daudzgadu programmu rezultāti; |
|
e) |
šā nolīguma darbības izbeigšana saskaņā ar 12. pantu; |
|
f) |
šā nolīguma darbības apturēšana saskaņā ar 13. pantu. |
8. pants
Sadarbības veicināšana uzņēmēju vidū un sabiedrībā
1. Puses atbalsta ekonomisku, zinātnisku un tehnisku sadarbību zivsaimniecībā un ar to saistītajās nozarēs. Tās apspriežas, lai saskaņotu dažādos iespējamos pasākumus.
2. Puses atbalsta informācijas apmaiņu par zvejas paņēmieniem un rīkiem, zvejniecības produktu saglabāšanas metodēm un rūpniecisko apstrādi.
3. Puses rada labvēlīgus apstākļus dažādas Puses pārstāvošu uzņēmumu tehniskās, ekonomiskās un komerciālās sadarbības veicināšanai, atbalstot uzņēmējdarbībai un ieguldījumiem labvēlīgas vides radīšanu.
4. Puses apņemas īstenot uz Kiribati un Kopienas uzņēmējiem orientētu rīcības plānu, kura mērķis ir veicināt to, lai Kopienas kuģi nozveju izkrautu vietējās ostās.
5. Puses jo īpaši atbalsta kopuzņēmumu veidošanu, kas ir abpusējās interesēs, un šādiem uzņēmumiem jāatbilst gan Kiribati, gan Kopienas tiesību aktu prasībām.
9. pants
Apvienotā komiteja
1. Šā nolīguma izpildes uzraudzībai izveido Apvienoto komiteju. Apvienotā komiteja veic šādas funkcijas:
|
a) |
uzrauga šā nolīguma darbību, interpretāciju un piemērošanu, jo īpaši 7. panta 2. punktā minēto gada un daudzgadu programmu izstrādi un to izpildes novērtēšanu; |
|
b) |
nodrošina vajadzīgo saziņu abas Puses interesējošos zivsaimniecības jautājumos; |
|
c) |
darbojas kā forums izlīguma panākšanai strīdos par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu; |
|
d) |
vajadzības gadījumā no jauna novērtē zvejas iespēju apjomu un līdz ar to – finansiālā ieguldījuma apjomu; |
|
e) |
veic citas funkcijas, par kurām Puses savstarpēji vienojas. |
2. Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā, pārmaiņus Kopienā un Kiribati vai jebkurā citā vietā, par kuru Puses savstarpēji vienojas, un sanāksmi vada tās rīkotāja Puse. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, Apvienotā komiteja pulcējas ārkārtējā sanāksmē.
10. pants
Piemērošanas ģeogrāfiskais apgabals
Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, uz kurām attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, un ar minētajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem un, no otras puses, Kiribati teritorijā.
11. pants
Nolīguma termiņš
Šo nolīgumu piemēro sešus gadus, sākot no spēkā stāšanās dienas; to pagarina uz turpmākiem sešu gadu periodiem, ja vien saskaņā ar 12. pantu neiesniedz paziņojumu par šā nolīguma darbības izbeigšanu.
12. pants
Nolīguma darbības izbeigšana
1. Nolīguma darbību var izbeigt jebkura no Pusēm, ja rodas izņēmuma apstākļi, piemēram, ja ir noplicināti attiecīgie krājumi vai ja konstatēts, ka samazinājies Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju izmantojums, vai ja Puses nepilda apņemšanos apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.
2. Ja kāda no Pusēm vēlas izbeigt šā nolīguma darbību, tā vismaz sešus mēnešus pirms sākotnējā vai katra nākamā termiņa beigām rakstveidā paziņo otrai Pusei par savu nodomu.
3. Ar iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriedes.
4. Šā nolīguma 7. pantā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu gadam, kurā tiek izbeigta šā nolīguma darbība, samazina samērīgi un proporcionāli laikam.
13. pants
Nolīguma darbības apturēšana
1. Nolīguma darbību var apturēt pēc jebkuras Puses pieprasījuma, ja radušās nopietnas nesaskaņas par šajā nolīgumā paredzēto noteikumu piemērošanu. Lai nolīguma darbību apturētu, attiecīgajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas Puses apspriežas, lai nesaskaņas atrisinātu izlīgstot.
2. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 7. pantā, samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no nolīguma darbības apturēšanas ilguma.
14. pants
Protokols un pielikums
Protokols un tā pielikums ir šā nolīguma neatņemama daļa.
15. pants
Valsts tiesību akti
Kopienas kuģu darbību Kiribati ūdeņos reglamentē Kiribati tiesību akti, izņemot tad, ja šajā Nolīgumā, protokolā un tā pielikumā un papildinājumos paredzēts citādi.
16. pants
Pārskatīšanas klauzula
Šā nolīguma piemērošanas trešajā gadā Puses var pārskatīt un, vajadzības gadījumā, grozīt šā nolīguma noteikumus.
17. pants
Atcelšana
Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā ar to atceļ un aizstāj Nolīgumu (2003. gada 16. septembris) starp Eiropas Kopienu un Kiribati Republiku par zveju pie Kiribati krastiem.
18. pants
Stāšanās spēkā
Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par vajadzīgo procedūru pabeigšanu, tas ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāliešu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.
PROTOKOLS,
ar kuru laikposmam no 2006. gada 16. septembra līdz 2012. gada 15. septembrim nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kiribati Republiku
1. pants
Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas
1. Kiribati piešķir gada zvejas licences Kopienas kuģiem tunzivju zvejai, ņemot vērā nolīguma 6. pantu un ierobežojumus, ko paredz Palau līgums par seineru veiktās zvejas ar riņķvadiem pārraudzību Klusā okeāna rietumu daļā, turpmāk “Palau līgums”.
2. Zvejas iespējas, kas no 2006. gada 16. decembra uz sešiem gadiem piešķirtas saskaņā ar nolīguma 5. pantu, ir šādas.
Tālu migrējošajām sugām (sugām, kas minētas ANO 1982. gada konvencijas 1. pielikumā):
|
— |
seineri zvejai ar riņķvadiem: 4 kuģi, |
|
— |
kuģi zvejai ar āķu jedām: 12 kuģi. |
3. Sākot ar šā protokola piemērošanas otro gadu un neskarot nolīguma 9. panta d) punktu un šā protokola 4. pantu, pēc Kopienas lūguma ar šā protokola 1. panta 2. punktu piešķirto zvejas licenču skaitu seineriem zvejai ar riņķvadiem var palielināt, ja zvejas resursu stāvoklis to ļauj un ja šāda rīcība ir saskaņā ar Palau līgumā noteiktajiem ikgadējiem limitiem un atbilst pēc objektīviem un zinātniskiem kritērijiem veiktiem tunzivju krājumu novērtējumiem, arī kārtējam “Pārskatam par tunzivju zveju un krājumu stāvokli Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā”, kuru ik gadu publicē Klusā okeāna kopienas Sekretariāts.
4. Šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 4. un 5. pantam.
5. Kopienas kuģi drīkst zvejot Kiribati ūdeņos tikai tad, ja tiem ir saskaņā ar šo protokolu un tā pielikumu izdota derīga zvejas licence.
2. pants
Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība
1. Nolīguma 7. pantā minēto finansiālo ieguldījumu veido – no vienas puses – 1. pantā noteiktajam laikposmam paredzēta ikgadēja summa EUR 416 000 apmērā, kas gadā atbilst 6 400 tonnu lielam atskaites daudzumam, un – no otras puses – īpaša ikgadēja summa EUR 62 400 apmērā, kas paredzēta Kiribati zivsaimniecības politikas iniciatīvu atbalstam un īstenošanai. Šī īpašā atbalsta summa ir nolīguma 7. pantā definētā finansiālā ieguldījuma neatņemama daļa.
2. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 4., 5. un 7. pantam.
3. Šā panta 1. punktā minētās summas – kopā EUR 478 400 – Kopiena maksā ik gadu šā protokola piemērošanas laikposmā.
4. Ja kopējais daudzums, kuru Kopienas kuģi nozvejojuši Kiribati ūdeņos, pārsniedz 6 400 tonnas gadā, kā paredzēts šā protokola 2. panta 1. punktā, EUR 416 000 lielā finansiālā ieguldījuma apmēru, kas paredzēts šā protokola 2. panta 1. punktā, palielina par EUR 65 par katru papildus nozvejoto tonnu. Tomēr Kopienas šādi samaksātā kopējā ikgadējā summa nedrīkst būt lielāka par divkāršotu 3. punktā minēto summu jeb par EUR 956 800. Ja Kopienas kuģu nozvejotais daudzums pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai kopējai ikgadējai summai, tad summu, kura jāmaksā par pārsniegto daudzumu, izmaksā nākamajā gadā.
5. Šā panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu izmaksā vēlākais 2007. gada 30. jūnijā par pirmo gadu un vēlākais 2008., 2009., 2010., 2011. un 2012. gada 30. jūnijā par nākamajiem gadiem.
6. Saskaņā ar 7. pantu Kiribati iestādēm ir tiesības brīvi lemt par šā finansiālā ieguldījuma izlietošanu.
7. Šā protokola 7. panta 1. punktā norādīto finansiālā ieguldījuma daļu pārskaita Kiribati valdības kontā Nr. 4 (Zivsaimniecības attīstības fonds), kuru Finanšu ministrija Kiribati valdības vajadzībām atvērusi bankā ANZ Bank of Kiribati, Ltd, kas atrodas Betio, Taravā. Pārējo finansiālā ieguldījuma daļu pārskaita Kiribati valdības kontā Nr. 1, kuru Finanšu ministrija Kiribati valdības vajadzībām atvērusi bankā ANZ Bank of Kiribati, Ltd, kas atrodas Betio, Taravā.
8. Finansiālo ieguldījumu attiecībā uz iepriekšējā protokola 5. pantā paredzētajiem pasākumiem, ja tas nav samaksāts līdz minētā protokola piemērošanas beigām, samaksā šā protokola piemērošanas laikposmā.
3. pants
Sadarbība atbildīgā zvejniecībā un gadskārtējā zinātniskā sanāksme
1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zvejniecību Kiribati ūdeņos, pamatojoties uz principiem, kas noteikti FAO Atbildīgas zivsaimniecības vadības kodeksā, un ievērojot nediskriminēšanas principu attiecībā uz dažādām minētajos ūdeņos zvejojošajām flotēm.
2. Šā protokola piemērošanas laikposmā Kopiena un Kiribati iestādes pastāvīgi vērtē resursu stāvokli Kiribati zvejas zonā.
3. Saskaņā ar nolīguma 4. pantu Puses, pamatojoties uz Palau līguma dalībnieku gadskārtējā sanāksmē pieņemtajiem secinājumiem un uz krājumu stāvokļa ikgadējo novērtējumu, ko sagatavojis Klusā okeāna kopienas Sekretariāts, vajadzības gadījumā pēc zinātniskās sanāksmes apspriežas 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā. Kiribati ar Kopienas piekrišanu var pieņemt zvejas resursu ilgtspējīgas pārvaldības pasākumus, kas ietekmē Kopienas kuģu darbību.
4. pants
Savstarpēji saskaņota zvejas iespēju pārskatīšana
1. Zvejas iespējas, kas minētas 1. pantā, pēc savstarpējas vienošanās var palielināt, ciktāl Palau līguma dalībnieku gadskārtējā sanāksmē pieņemtie secinājumi un ikgadējais krājumu stāvokļa novērtējums, ko sagatavojis Klusā okeāna kopienas Sekretariāts, apstiprina to, ka šāds palielinājums neapdraudēs Kiribati zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Tādā gadījumā 2. panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam palielina.
Tomēr Eiropas Kopienas samaksātā finansiālā ieguldījuma kopējā summa nedrīkst būt lielāka par divkāršotu 2. panta 1. punktā minēto summu. Ja Kopienas kuģu nozvejotais daudzums pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai pārskatītajai kopējai ikgadējai summai, tad summu, kura jāmaksā par pārsniegto daudzumu, izmaksā nākamajā gadā.
2. Ja turpretim Puses vienojas samazināt 1. pantā minētās zvejas iespējas, finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina.
3. Var pārskatīt arī zvejas iespēju sadalījumu starp dažādu tipu kuģiem, ja Puses par to vienojas un ievēro 3. pantā minētās zinātniskās sanāksmes ieteikumus par to krājumu pārvaldību, kurus pārskatītais sadalījums var ietekmēt. Puses vienojas par attiecīgu finansiālā ieguldījuma korekciju, ja tā vajadzīga pārskatītā zvejas iespēju sadalījuma dēļ.
5. pants
Zvejas iespējas, kas nav tunzivju zvejas iespējas
1. Ja Kopienas zvejas kuģi vēlas saņemt 1. pantā neminētas zvejas iespējas, Puses apspriežas, pirms Kiribati iestādes lemj par šādas atļaujas piešķiršanu. Attiecīgā gadījumā Puses vienojas par jauno zvejas iespēju piešķiršanas nosacījumiem un – ja vajadzīgs – izdara grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.
2. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, Puses apspriežas, lai katrā atsevišķā gadījumā paredzētu attiecīgās sugas, nosacījumus un citus parametrus izpētes zvejas veikšanai Kiribati ūdeņos.
3. Izpētes zveju veic atbilstīgi parametriem, par kuriem vajadzības gadījumā Puses panāk administratīvu vienošanos. Izpētes zvejas atļaujas dod uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus.
4. Ja izpētes zvejas rezultātus Puses atzīst par labvēlīgiem, Kiribati var piešķirt Kopienas flotei jaunu sugu zvejas iespējas, kuras paliek spēkā līdz šā protokola piemērošanas laikposma beigām. Attiecīgi palielina šā protokola 2. panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu.
6. pants
Finansiālā ieguldījuma maksājumu apturēšana un pārskatīšana nepārvaramas varas gadījumā
1. Ja rodas neparedzēti apstākļi, kuri nav dabas parādības un traucē zvejot Kiribati ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ), pēc Pušu apspriešanās, kas notikusi vēlākais divus mēnešus pēc Puses izteikta pieprasījuma, un ar noteikumu, ka Kopiena ir izmaksājusi visas summas, kuras pienācās izmaksāt līdz maksājumu apturēšanas dienai, Kopiena var apturēt 2. panta 1. punktā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumus.
2. Finansiālā ieguldījuma maksājumus atsāk, tiklīdz Puses pēc apspriešanās ir vienojušās par to, ka zveju traucējošie apstākļi vairs nepastāv un/vai ka ir iespējams zveju atsākt.
3. Derīguma termiņu licencēm, kas Kopienas kuģiem izdotas saskaņā ar nolīguma 6. pantu, pagarina uz laiku, kas atbilst zvejas pārtraukuma ilgumam.
7. pants
Atbildīgas zvejniecības veicināšana Kiribati ūdeņos
1. Pirmajā gadā 30 % no 2. pantā noteiktās finansiālā ieguldījuma kopējās summas tiek novirzīti to iniciatīvu atbalstam un īstenošanai, kas izrādītas saistībā ar Kiribati valdības izstrādāto zivsaimniecības politiku. Otrajā gadā tie ir 40 % un turpmāk – 60 %.
Attiecīgo summu Kiribati pārvalda saskaņā ar mērķiem, kas izvirzīti, Pusēm vienojoties, un ar tiem saistītajām gada un daudzgadu programmām.
2. Lai īstenotu 1. punkta noteikumus, iespējami drīz, bet vēlākais trīs mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā Kopiena un Kiribati nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem tās īstenošanas noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:
|
a) |
gada un daudzgadu pamatnostādnes par to, kā izmantot 1. punktā minēto finansiālā ieguldījuma procentuālo daļu un 2007. gadā plānotajām iniciatīvām īpaši atvēlētās summas; |
|
b) |
gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai veicinātu atbildīgu zvejniecību un ilgtspējīgu zivsaimniecību, ņemot vērā Kiribati zivsaimniecības politikas prioritātes un prioritātes citās politikas jomās, kas ir saistītas ar atbildīgas zvejniecības un ilgtspējīgas zivsaimniecības ieviešanu vai ietekmē to; |
|
c) |
gada rezultātu novērtēšanas kritēriji un procedūras. |
3. Visi ierosinātie grozījumi nozares daudzgadu programmā vai 2007. gadā plānotajām iniciatīvām īpaši atvēlēto summu izmantojumā Pusēm jāapstiprina Apvienotajā komitejā.
4. Kiribati ik gadu novirza 1. punktā minētajam procentuālajam daudzumam atbilstošu summu daudzgadu programmas īstenošanai. Protokola piemērošanas pirmajā gadā par minēto piešķīrumu Kopiena jāinformē laikā, kad Apvienotajā komitejā notiek nozares daudzgadu programmas apstiprināšana. Attiecībā uz katru turpmāko protokola piemērošanas gadu Kiribati Kopienai par minēto piešķīrumu paziņo vēlākais iepriekšējā gada 1. martā.
5. Ja nozares daudzgadu programmas īstenošanas gadskārtējais novērtējums dod attiecīgu pamatojumu, Kopiena var pieprasīt šā protokola 2. panta 1. punktā minētā finansiālā ieguldījuma summas pārskatīšanu, lai faktiski piešķirtais finansējuma apjoms atbilstu programmas īstenošanas rezultātiem.
8. pants
Domstarpības un protokola piemērošanas apturēšana
1. Visas Pušu domstarpības par šā protokola interpretāciju vai piemērošanu risina, Pusēm apspriežoties nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, kuru vajadzības gadījumā sapulcina ārkārtas sanāksmē.
2. Neskarot 9. pantu, protokola piemērošanu var apturēt pēc vienas Puses iniciatīvas, ja Pušu domstarpības uzskata par nopietnām un ja apspriedēs Apvienotajā komitejā, kā paredzēts 1. punktā, nav panākts izlīgums.
3. Lai apturētu protokola piemērošanu, ieinteresētajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu.
4. Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai domstarpības atrisinātu izlīgstot. Ja tas izdodas, protokola piemērošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atbilstīgi laikposmam, kurā protokola piemērošana bija apturēta.
9. pants
Protokola piemērošanas apturēšana nemaksāšanas gadījumā
Ievērojot 6. panta noteikumus, ja Kopiena neveic 2. pantā paredzētos maksājumus, šā protokola darbību var apturēt ar šādiem nosacījumiem:
|
a) |
Kiribati kompetentās iestādes paziņo Eiropas Komisijai par nemaksāšanu. Eiropas Komisija izdara vajadzīgās pārbaudes un attiecīgā gadījumā ne vēlāk kā 60 darbdienās pēc paziņojuma saņemšanas veic maksājumu; |
|
b) |
ja maksājums nav veikts un tas nav ticis pienācīgi pamatots šā protokola 2. panta 6. punktā paredzētajā termiņā, kompetentajām Kiribati iestādēm ir tiesības apturēt protokola piemērošanu. Par to tās tūlīt informē Eiropas Komisiju; |
|
c) |
protokola piemērošanu atsāk, tiklīdz ir veikts attiecīgais maksājums. |
10. pants
Piemērojamie valsts tiesību akti
Kopienas kuģu darbību, kas norisinās Kiribati ūdeņos saskaņā ar šo protokolu, reglamentē Kiribati tiesību akti, izņemot tad, ja nolīgumā, šajā protokolā un tā pielikumā un papildinājumos paredzēts citādi.
11. pants
Pārskatīšanas klauzula
Šā protokola un tā pielikuma un papildinājumu piemērošanas trešajā gadā Puses var pārskatīt un, vajadzības gadījumā, grozīt šā protokola un tā pielikuma un papildinājumu noteikumus.
12. pants
Atcelšana
Ar šo atceļ pielikumu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Kiribati Republiku par zveju pie Kiribati krastiem un to aizstāj ar šo protokolu.
13. pants
Stāšanās spēkā
1. Šis protokols un tā pielikums un papildinājumi stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.
2. To piemēro no 2006. gada 16. septembra.
PIELIKUMS
Kopienas kuģu zvejas darbību nosacījumi Kiribati zvejas zonā
I NODAĻA
REĢISTRĀCIJA UN LICENCES
1. IEDAĻA
Reģistrācija
1. Kopienas kuģiem zvejai Kiribati zvejas zonā nepieciešams Kiribati kompetento iestāžu izdots reģistrācijas numurs.
2. Reģistrācijas pieprasījumus sagatavo, izmantojot veidlapu, kuru šim nolūkam paredzējušas par zivsaimniecību atbildīgās Kiribati iestādes un kuras paraugs pievienots I papildinājumā.
3. Reģistrāciju var veikt tikai tad, ja ir iesniegts 15 × 20 cm liels tā kuģa fotoattēls, par kuru iesniedz pieprasījumu, un ja saskaņā ar protokola 2. panta 7. punktu Kiribati valdības kontā Nr. 1 pēc atskaitījumiem ir iemaksāta reģistrācijas nodeva EUR 600 apmērā par katru kuģi.
2. IEDAĻA
Licences
1. Tikai uz licenci tiesīgi kuģi var saņemt šādu licenci, lai zvejotu Kiribati zvejas zonā saskaņā ar Protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kiribati Republiku laikposmā no dienas, kad minētais nolīgums stājas spēkā, līdz 2012. gada 15. septembrim.
2. Kuģis ir tiesīgs zvejot, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts zvejot Kiribati. To saistībām pret Kiribati iestādēm jābūt nokārtotām tādā nozīmē, ka tiem jābūt izpildījušiem visas iepriekšējās saistības, kas izriet no zvejas darbības, kuru tie Kiribati veic saskaņā ar šīs valsts un Kopienas noslēgtajiem zivsaimniecības nolīgumiem.
3. Zvejas licenci pieprasījušos Kopienas kuģus var pārstāvēt aģents, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir Kiribati. Šā aģenta vārdu un adresi norāda licences pieprasījumā. Tomēr kuģus, kas pieprasa zvejas licenci, kura paredz izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī Kiribati ostā, obligāti jāpārstāv aģentam, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir Kiribati.
4. Kopienas kompetentās iestādes vismaz 15 dienas pirms vēlamā licences derīguma termiņa sākuma iesniedz par zivsaimniecību atbildīgajai Kiribati ministrijai pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu.
5. Pieprasījumus par zivsaimniecību atbildīgajai Kiribati ministrijai iesniedz tādā formā, kuras paraugs pievienots šā pielikuma I papildinājumā.
6. Licences pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:
|
— |
pierādījums par maksas nokārtošanu uz licences derīguma termiņa laiku, |
|
— |
citi dokumenti vai apliecinājumi, kas vajadzīgi saskaņā ar konkrētiem noteikumiem, kurus atbilstīgi protokolam piemēro attiecīgā tipa kuģiem. |
7. Pēc atskaitījumiem maksu saskaņā ar protokola 2. panta 7. punktu ieskaita Kiribati valdības kontā Nr. 1.
8. Maksā ir ietverti valsts un vietējie nodokļi. Tomēr tā neietver ostas nodokļus, maksu par pārkraušanu citā kuģī un pakalpojumu izmaksas.
9. Kuģiem licences izdod 15 dienās pēc tam, kad par zivsaimniecību atbildīgā Kiribati ministrija ir saņēmusi visus 6. punktā minētos dokumentus, un kuģu īpašnieki vai viņu aģenti licences saņem ar Eiropas Kopienu Komisijas delegācijas Kiribati (turpmāk “Delegācija”) starpniecību.
10. Ja licences parakstīšanas dienā Delegācijas birojs ir slēgts, vajadzības gadījumā licenci var nosūtīt tieši kuģa aģentam, un tās kopiju nosūta Delegācijai.
11. Licences izdod konkrētiem kuģiem, un tās nevar izmantot citi kuģi.
12. Tomēr pēc Eiropas Kopienas pieprasījuma, ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, kuģa licenci bez papildu maksas aizstāj ar jaunu licenci, ko izdod citam tādas pašas kategorijas kuģim. Šādā gadījumā, aprēķinot nozvejas apmēru, lai noteiktu, vai ir jāveic papildu maksājums, ņem vērā abu kuģu kopējās nozvejas summu.
13. Pirmā kuģa īpašnieks vai aģents ar Delegācijas starpniecību nodod anulēto licenci atpakaļ kompetentajām Kiribati iestādēm.
14. Jaunā licence stājas spēkā dienā, kad kuģa īpašnieks atdod anulēto licenci par zivsaimniecību atbildīgajai Kiribati ministrijai. Delegāciju informē par licences tiesību tālāknodošanu.
15. Licencei visu laiku jāglabājas uz kuģa. Tomēr pēc tā paziņojuma saņemšanas, kuru Eiropas Komisija Kiribati iestādēm nosūta par avansa maksājuma nokārtošanu, attiecīgo kuģi iekļauj to kuģu sarakstā, kam atļauts zvejot, un šo sarakstu nosūta par zvejas inspekciju atbildīgajām Kiribati iestādēm. Kamēr vēl nav saņemta pati licence, pa faksu var saņemt minētā saraksta kopiju; šo kopiju glabā uz kuģa.
3. IEDAĻA
Licences derīguma termiņš un maksas
1. Licences ir derīgas vienu gadu. Tās ir pagarināmas.
2. Maksa tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar peldošām āķu jedām ir EUR 35 par Kiribati zvejas zonā nozvejotu tonnu zivju.
3. Licences izdod pēc tam, kad veikti šādi vienotas likmes maksājumi kompetentajām valsts iestādēm:
|
— |
EUR 21 000 par vienu tunzivju seineri; šī summa atbilst maksai par gadā nozvejotām 600 tonnām tālu migrējošo sugu un ar tām saistīto sugu zivju, |
|
— |
EUR 4 200 par vienu kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām; šī summa atbilst maksai par gadā nozvejotām 120 tonnām tālu migrējošo sugu un ar tām saistīto sugu zivju. |
4. Galīgo paziņojumu par maksām, kuras jāveic par gadu n, Eiropas Kopienu Komisija sagatavo vēlākais 30. jūnijā gadā n+1, pamatojoties uz kuģu īpašnieku veiktajām nozvejas deklarācijām, kuras apstiprinājuši par nozvejas datu pārbaudi atbildīgie dalībvalstu zinātniskie institūti, piemēram, IRD (Institut de Recherche pour le Développement), IEO (Instituto Español de Oceanografia) un IPIMAR (Instituto de Investigação das Pescas e do Mar), un Klusā okeāna kopienas Sekretariāts.
5. Minēto paziņojumu vienlaikus nosūta par zivsaimniecību atbildīgajai Kiribati ministrijai un kuģu īpašniekiem pārbaudei un apstiprināšanai. Kiribati iestādes ar pienācīgi pamatotiem argumentiem var apstrīdēt šo paziņojumu ne ilgāk kā 30 darbdienās pēc tā nosūtīšanas dienas. Domstarpību gadījumā apspriežas ar Apvienoto komiteju. Ja paredzētajā termiņā netiek celti nekādi iebildumi, paziņojums ir apstiprināts.
6. Visus papildu maksājumus Kiribati kompetentajām iestādēm kuģu īpašnieki izdara vēlākais nākamā gada 30. septembrī, saskaņā ar protokola 2. panta 7. punktu pēc atskaitījumiem iemaksājot Kiribati valdības kontā Nr. 1 attiecīgās summas.
7. Tomēr, ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā šīs iedaļas 3. punktā paredzētais avansa maksājums, starpību kuģu īpašniekiem neatlīdzina.
II NODAĻA
ZVEJAS ZONAS
1. Kuģiem saskaņā ar Zivsaimniecības rīkojumu (33. nod.) un Kiribati valdības Likumu par jūras zonu (deklarācija) atļauj iesaistīties zvejas darbībā Kiribati zvejas zonā, izņemot apgabalus, kas atbilstīgi jūras kartei 83005-FLC apzīmēti kā lieguma zonas. Kiribati paziņo Komisijai par visām izmaiņām, kas attiecas uz minētajām zvejas zonām, un to dara vismaz divus mēnešus pirms šo izmaiņu piemērošanas.
2. Jebkurā gadījumā zvejot nav atļauts šādos apgabalos:
|
— |
divpadsmit jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, |
|
— |
trīs jūras jūdžu attālumā no jebkuras noenkurotas zivju uzkrāšanas ierīces, kuras atrašanās vietu paziņo ar ģeogrāfiskajām koordinātām. |
3. Attiecībā uz seineriem zvejai ar riņķvadiem ir aizliegts zvejot 60 jūras jūdžu attālumā no Taravas, Kantonas un Kiritimati salu bāzes līnijām.
III NODAĻA
NOZVEJAS DATU PAZIŅOŠANA UN IZKRĀVUMU DEKLARĀCIJAS
1. Kapteiņi IV papildinājumā norādītajā formātā pa faksu vai pa e-pastu sniedz Zivsaimniecības departamenta vadītājam ziņas par licencētā zvejas kuģa pārvietošanās laikiem, atrašanās vietu un uz kuģa esošo nozveju, un to dara šādos gadījumos:
|
— |
vismaz 24 stundas pirms ieiešanas Kiribati zvejas zonā un tūlīt pēc iziešanas no tās, |
|
— |
atrodoties Kiribati zvejas zonā – katru otrdienu pēc ieiešanas ziņojuma vai pēc iepriekšējā iknedēļas ziņojuma, |
|
— |
vismaz 48 stundas pirms paredzētā ieiešanas laika Kiribati ostā un tūlīt pēc iziešanas no tās, |
|
— |
tūlīt pēc nozvejas pārkraušanas licencētā transportrefrižeratorā, |
|
— |
vismaz 24 stundas pirms degvielas uzpildīšanas no licencēta bunkerētājkuģa. |
Šī informācija jādara zināma, izmantojot faksimilu (686) 21120/22287 vai sūtot e-pastu uz šādu adresi: flue@mfmrd.gov.ki.
2. Ja konstatē, ka kuģis zvejo, nepaziņojis par to Zivsaimniecības departamenta vadītājam, uzskata, ka tas neatbilst Kiribati valsts tiesību aktu prasībām.
Visā gadu ilgajā licences derīguma termiņā deklarācijās norāda datus par nozvejām, kuras attiecīgais kuģis guvis katrā reisā WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zivsaimniecības komisija) apgabalā. Jauns reiss sākas tūlīt pēc nozvejas pārkraušanas citā kuģī vai nozvejas izkraušanas, kas notikušas WCPFC apgabalā.
3.1. Nozvejas datus kuģi deklarē attiecīgajā zvejas žurnāla lapā, kuras paraugs sniegts III A un III B papildinājumā. Par laikposmiem, kuros kuģis nav atradies Kiribati ūdeņos, minētajā zvejas žurnālā izdara ierakstu “Ārpus Kiribati EEZ” vai norāda citas WCPFC apgabalā atrodošās attiecīgās piekrastes valsts EEZ nosaukumu.
4. Šajā pielikumā Kopienas kuģa reisa ilgums Kiribati ūdeņos ir:
|
— |
laikposms, kas aizritējis no ieiešanas Kiribati zvejas zonā līdz iziešanai no tās, vai |
|
— |
laikposms, kas aizritējis no ieiešanas Kiribati zvejas zonā līdz nozvejas pārkraušanai citā kuģī, vai |
|
— |
laikposms, kas aizritējis no ieiešanas Kiribati zvejas zonā līdz nozvejas izkraušanai Kiribati. |
5. Kuģiem, kam atļauts zvejot Kiribati ūdeņos saskaņā ar nolīgumu, nozvejas dati jāpaziņo par zivsaimniecību atbildīgajai Kiribati ministrijai, lai tā varētu kontrolēt nozveju, kuru apstiprina kompetentie zinātniskie institūti saskaņā ar procedūru, kas minēta šā pielikuma I nodaļas 3. iedaļas 4. punktā. Nozvejas datus paziņo šādi:
|
— |
zvejas žurnāla attiecīgās lapas oriģinālu iesniedz vietējām kompetentajām Kiribati iestādēm vai ar ierakstītu vēstuli vai kurjerpastu nosūta par zivsaimniecību atbildīgajai Kiribati ministrijai 45 dienās pēc pēdējā reisa konkrētajā laikposmā. Vienlaikus elektroniski vai pa faksu karoga dalībvalstij un par zivsaimniecību atbildīgajai Kiribati ministrijai nosūta minētā dokumenta kopiju, |
|
— |
veidlapu aizpilda salasāmi un ar lielajiem sākumburtiem; to paraksta kuģa kapteinis vai viņa pilnvarotais pārstāvis. |
6. Šīs nodaļas noteikumu neievērošanas gadījumā Kiribati valdībai ir tiesības līdz attiecīgo formalitāšu pabeigšanai apturēt pārkāpēja kuģa licences darbību un piemērot sankcijas, ko paredz spēkā esošie Kiribati tiesību akti.
7. Zivsaimniecības departamenta vadītājs un kuģu īpašnieki attiecīgos faksa paziņojumus un e-pasta vēstules glabā tik ilgi, līdz Puses vienojas par 1. nodaļā minēto galīgo paziņojumu par maksām.
8. Pēc katra tāda zvejas reisa pabeigšanas, kas pilnīgi vai daļēji notiek Kiribati zvejas zonā, seineru zvejai ar riņķvadiem īpašnieki iesniedz izkrāvuma deklarāciju. Šā noteikuma neievērošanas gadījumā Zivsaimniecības departamenta vadītājam ir tiesības līdz minēto formalitāšu nokārtošanai apturēt pārkāpēja kuģa licences darbību un piemērot sankcijas, ko paredz Kiribati tiesību akti.
IV NODAĻA
JŪRNIEKU NODARBINĀŠANA
1. Tunzivju zvejas kuģu un zvejai ar peldošām āķu jedām paredzēto kuģu īpašnieki nodarbina ĀKK valstu valstspiederīgos, arī Kiribati valstspiederīgos, ievērojot šādus nosacījumus un limitus:
|
— |
uz tunzivju seineriem Kiribati zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā nodarbina vismaz sešus ĀKK valstu jūrniekus, |
|
— |
uz kuģiem zvejai ar peldošām āķu jedām Kiribati zvejas zonā zvejas sezonā nodarbina vismaz četrus ĀKK valstu jūrniekus. |
2. Kuģu īpašniekiem jācenšas uzņemt uz kuģa vairāk Kiribati jūrnieku.
3. Attiecīgo ĀKK valstu, arī Kiribati, kompetentās iestādes iesniedz kuģu īpašniekiem jūrnieku sarakstu, no kura izvēlēties apkalpes locekļus.
4. Ja darba līgumu noslēdz ar Kiribati valstspiederīgajiem saskaņā ar šīs nodaļas 1. punktu, kuģa īpašnieks vai aģents kompetentajai Kiribati iestādei paziņo, kuri vietējie jūrnieki ir pieņemti darbā uz konkrētā kuģa un kāds ir viņu statuss apkalpē.
5. Uz Kopienas kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas, kā noteikts Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.
6. Kiribati jūrnieku darba līgumus saskaņā ar šīs nodaļas 1. punktu noslēdz kuģu īpašnieku aģents vai aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji pēc apspriešanās ar Kiribati kuģniecības iestādi. Katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru. Šie līgumi garantē jūrnieku sociālo nodrošinājumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.
7. Jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru pirms licences izdošanas vienojas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un attiecīgās ĀKK valsts iestādes. Tomēr vietējo jūrnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt neizdevīgāki par Kiribati kuģu apkalpes atalgojuma nosacījumiem un – nekādā ziņā – par ILO standartos paredzētajiem nosacījumiem.
8. Uz Kopienas kuģiem nodarbinātajiem jūrniekiem jāpiesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās stāšanās darbā. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.
9. Tomēr, ja ĀKK valstu jūrnieku kuģa apkalpē nav iepriekšējā punktā neminētu iemeslu dēļ, attiecīgo Kopienas kuģu īpašniekiem par katru zvejas reisa dienu, kas pavadīta attiecīgās ĀKK valsts ūdeņos, jāmaksā vienotas likmes summa, kuras apmērs ir EUR 20 dienā. Šis maksājums jāveic I nodaļas 2. iedaļas 6. punktā noteiktajā termiņā. Kad kuģis ieiet Kiribati EEZ, Kopienas kuģu īpašnieks paziņo uz kuģa esošo ĀKK jūrnieku skaitu.
10. Minēto summu izmanto vietējo jūrnieku apmācībai, un to iemaksā attiecīgās ĀKK valsts iestāžu norādītajā kontā.
V NODAĻA
TEHNISKIE PASĀKUMI
Kuģiem jāievēro attiecībā uz konkrēto reģionu pieņemtie WCPFC pasākumi un ieteikumi par zvejas rīkiem un to tehniskajām specifikācijām, kā arī visi pārējie tehniskie pasākumi, kas piemērojami šo kuģu zvejas darbībai.
VI NODAĻA
NOVĒROTĀJI
1. Kad Kopienas kuģi reģistrē, tas sniedz ieguldījumu “Zvejas novērotāju projekta fondā”, pēc atskaitījumiem iemaksājot EUR 400 Kiribati valdības kontā Nr. 4 saskaņā ar protokola 2. panta 7. punktu.
2. Uz kuģiem, kam saskaņā ar nolīgumu ir atļauts zvejot Kiribati ūdeņos, uzņem WCPFC izraudzītus novērotājus, un to dara, ievērojot šādus noteikumus:
|
— |
pēc WCPFC pieprasījuma Kopienas kuģi uzņem šīs organizācijas izraudzītu novērotāju, kura uzdevums ir pārbaudīt Kiribati ūdeņos gūto nozveju, |
|
— |
WCPFC izveido to kuģu sarakstu, uz kuriem jāuzņem novērotāji, un izraudzīto novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Tiklīdz saraksti ir gatavi, tos nosūta Eiropas Komisijai, un turpmāk šādus sūtījumus veic ik pēc trim mēnešiem, ja saraksti šajā laikā ir tikuši atjaunināti, |
|
— |
WCPFC paziņo attiecīgajam kuģa īpašniekam vai viņa aģentam tā novērotāja vārdu, kas izraudzīts uzņemšanai uz kuģa, šo paziņojumu veicot licences izdošanas laikā vai ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotās novērotāja uzņemšanas. |
3. Novērotājs pavada kuģi vienā zvejas reisā. Tomēr pēc skaidra WCPFC pieprasījuma uz kuģa pavadāmo laiku var sadalīt vairākiem zvejas reisiem atkarībā no reisa vidējā ilguma konkrētam kuģim. Šādu pieprasījumu WCPFC veic tad, kad paziņo, kurš novērotājs izraudzīts darbam uz konkrētā kuģa.
4. Kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un WCPFC vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotājus uzņem uz kuģa.
5. Novērotājus uz kuģa uzņem kuģa īpašnieka izvēlētā ostā, pirms sācies pirmais reiss, ko Kiribati ūdeņos veic pēc izraudzīto kuģu paziņošanas.
6. Attiecīgie kuģu īpašnieki divās nedēļās un desmit dienas iepriekš paziņo, kurās apakšreģiona ostās un kuros datumos plānots uzņemt novērotājus.
7. Ja novērotājus uz kuģa uzņem ostā, kas neatrodas apakšreģionā, kuģa īpašnieks viņiem sedz ceļa izdevumus. Ja kuģis, uz kura atrodas reģionālais novērotājs, iziet no reģiona ūdeņiem, jāveic visi attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu iespējami drīzu novērotāja atgriešanos, kuras izmaksas sedz kuģa īpašnieks.
8. Ja novērotājs nav ieradies norunātajā laikā un vietā, kā arī neierodas turpmākajās divpadsmit stundās pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no saistībām uzņemt novērotāju uz kuģa.
9. Novērotājiem uz kuģa ir kuģa virsnieku statuss. Novērotāju uzdevumi ir šādi:
|
— |
novērot kuģa zvejas darbības, |
|
— |
pārbaudīt zvejas darbībās iesaistīto kuģu atrašanās vietas koordinātas, |
|
— |
ņemt zinātniskajām programmām vajadzīgos bioloģiskos paraugus, |
|
— |
atzīmēt, kādi zvejas rīki tiek izmantoti, |
|
— |
pārbaudīt zvejas žurnāla datus par Kiribati ūdeņos gūto nozveju, |
|
— |
pārbaudīt piezvejas procentuālo daudzumu un novērtēt komerciālo sugu zivju izmetumu apmēru, |
|
— |
kamēr kuģis zvejo Kiribati ūdeņos, jebkādā piemērotā veidā reizi nedēļā paziņot nozvejas datus, arī nozvejas un piezvejas daudzumus, kuri atrodas uz kuģa. |
10. Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.
11. Ciktāl iespējams, novērotāju apgādā ar visu, kas nepieciešams viņa pienākumu veikšanai. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi novērotāja pienākumu izpildei; dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veikto zvejas darbību, tostarp zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam; kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.
12. Atrazdamies uz kuģa, novērotāji:
|
— |
veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņu ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības, |
|
— |
saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti. |
13. Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, ko nosūta WCPFC, un šā ziņojuma eksemplāru nodod kuģa kapteinim.
14. Kuģa īpašnieks sedz izmaksas par novērotāja uzturēšanos uz kuģa tādos pašos sadzīves apstākļos, kādos uzturas kuģa virsnieki, un ievērojot praktiskās iespējas, kas ir pieejamas uz kuģa.
15. Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic WCPFC.
16. Puses savstarpēji un ar citām ieinteresētajām trešajām personām iespējami drīz apspriežas par reģionālo novērotāju sistēmas noteikšanu un par kompetentās reģionālās zivsaimniecības organizācijas izvēli. Kamēr reģionālo novērotāju sistēma vēl nav ieviesta, kuģi, kam atļauts zvejot Kiribati ūdeņos saskaņā ar nolīgumu, uzņem nevis reģionālos novērotājus, bet gan novērotājus, kurus Kiribati kompetentās iestādes izraudzījušās atbilstīgi še iepriekš paredzētajiem noteikumiem.
VII NODAĻA
UZRAUDZĪBA
1. Eiropas Kopiena glabā un pastāvīgi atjaunina to kuģu sarakstu, kuriem izdota zvejas licence saskaņā ar protokolu. Tūlīt pēc šā saraksta izveidošanas un ikreiz, kad to atjaunina, sarakstu paziņo par zvejas inspekciju atbildīgajām Kiribati iestādēm.
2. Ieiešana zvejas zonā un iziešana no tās
|
— |
Kopienas kuģi vismaz trīs stundas iepriekš paziņo par zvejas inspekciju atbildīgajām Kiribati iestādēm savu nodomu ieiet Kiribati zvejas zonā vai iziet no tās, kā aprakstīts IV papildinājumā. Tie turklāt deklarē uz kuģa esošās nozvejas daudzumus un sugas. |
|
— |
Paziņojot par iziešanu, kuģi norāda arī to atrašanās vietu. Šo informāciju vēlams paziņot pa faksu vai – kuģiem, kuri nav aprīkoti ar faksu, – pa radio vai pa e-pastu. |
|
— |
Kuģus, kurus pārsteidz zvejojam bez paziņošanas kompetentajai Kiribati iestādei, uzskata par noteikumu pārkāpējiem. |
|
— |
Kad izdod zvejas licenci, kuģi informē arī par faksa un tālruņa numuriem un e-pasta adresēm. |
3. Kontroles procedūras
|
— |
Kiribati ūdeņos zvejojošo Kopienas kuģu kapteiņi ļauj uzņemt uz kuģa Kiribati amatpersonas, kas atbild par zvejas inspekciju un pārbaudi, un sadarbojas ar tām, atvieglojot minēto pienākumu izpildi. |
|
— |
Minētās amatpersonas neuzturas uz kuģa ilgāk, nekā vajadzīgs viņu pienākumu izpildei. |
|
— |
Pēc katras inspekcijas un kontroles ostā kuģa kapteinim izdod attiecīgu apliecību. |
4. Kuģa marķējums
Kopienas kuģu ārējam marķējumam jāatbilst FAO noteikumiem.
5. Satelītnovērošana
Visus Kopienas kuģus, kuri zvejo saskaņā ar nolīgumu, novēro ar satelītsistēmu, ievērojot V papildinājuma noteikumus. Šie noteikumi stājas spēkā desmitajā dienā pēc tam, kad Kiribati valdība ir paziņojusi Delegācijai par tās struktūras darbības uzsākšanu, kas atbild par Kiribati zvejas kuģu satelītnovērošanu.
6. Kuģa aizturēšana
|
— |
Kiribati kompetentās iestādes ne ilgāk kā 24 stundās informē karoga valsti un Eiropas Komisiju par visiem to konstatētajiem Kiribati ūdeņos esošo Kopienas kuģu pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām. |
|
— |
Tajā pašā laikā karoga valstij un Eiropas Komisijai iesniedz īsu ziņojumu par apstākļiem un iemesliem, kuru dēļ notikusi aizturēšana, kurā konstatēts pārkāpums. |
7. Aizturēšanas protokols
|
— |
Kuģa kapteinis paraksta aizturēšanas protokolu, kuru sastādījušas Kiribati kompetentās iestādes. |
|
— |
Parakstīšanās neierobežo kapteiņa tiesības uz aizstāvību saistībā ar iespējamo pārkāpumu. |
|
— |
Kapteinis ieved kuģi Kiribati iestāžu norādītā ostā. Sīku pārkāpumu gadījumā Kiribati kompetentās iestādes var atļaut aizturētajam kuģim turpināt zveju. |
8. Izlīgums pēc aizturēšanas
|
— |
Pirms uzsākt tiesas procesu, potenciālā pārkāpuma situāciju mēģina atrisināt izlīguma procedūrā. Šī procedūra jāpabeidz ne vēlāk kā piecās darbdienās no aizturētā kuģa ievešanas ostā. |
|
— |
Izlīguma gadījumā naudas soda lielumu nosaka saskaņā ar Kiribati tiesību aktiem. |
|
— |
Ja izlīgumu panākt nav iespējams un lieta jāiesniedz kompetentā tiesu iestādē, kuģa īpašnieks Kiribati kompetento iestāžu norādītā bankas kontā iemaksā drošības naudu, kuras apmēru nosaka atkarībā no aizturēšanas izmaksām un tā naudas soda un tās kompensācijas lieluma, kas iekasējami no pārkāpuma izdarītājiem. |
|
— |
Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām. To atbrīvo, ja tiesvedība beidzas bez notiesāšanas. Līdzīgā veidā, ja piespriestais naudas sods ir mazāks nekā iemaksātā drošības nauda, Kiribati kompetentās iestādes atbrīvo attiecīgo summu starpību. |
|
— |
Kuģi atbrīvo un tā apkalpei atļauj atstāt ostu:
|
9. Pārkraušana citā kuģī
|
— |
Kopienas kuģi, kuri nozveju vēlas pārkraut citā kuģī Kiribati ūdeņos, to veic Kiribati ostās. |
|
— |
Šo kuģu īpašniekiem vismaz 48 stundas iepriekš jāpaziņo kompetentajām Kiribati iestādēm informācija, kas prasīta IV papildinājumā. |
|
— |
Pārkraušanu citā kuģī uzskata par iziešanu no Kiribati zvejas zonas. Tāpēc kuģiem jāiesniedz kompetentajām Kiribati iestādēm attiecīgās zvejas žurnāla lapas, kuru paraugs pievienots III A un III B papildinājumā, un jāpaziņo, vai tie grasās turpināt zveju Kiribati zvejas zonā vai iziet no tās. |
|
— |
Nozvejas pārkraušana citā kuģī, ja to veic jebkādā iepriekš neminētā veidā, Kiribati zvejas zonā ir aizliegta. Personas, kas pārkāpj šo noteikumu, soda saskaņā ar Kiribati tiesību aktiem. |
10. Kiribati ostā nozveju izkraujošu vai citā kuģī pārkraujošu Kopienas zvejas kuģu kapteiņi ļauj Kiribati inspektoriem pārbaudīt minētās darbības un sadarbojas ar viņiem šā uzdevuma izpildē. Pēc inspekcijas kuģa kapteinis saņem inspekcijas ziņojuma eksemplāru.
Papildinājumi
|
I. |
Pieprasījuma veidlapa zvejas kuģa reģistrācijai Kiribati Republikā |
|
II. |
Zvejas licences pieprasījuma veidlapa |
|
III. A |
Reģionālais zvejas žurnāls seineriem Klusā okeāna dienvidu daļā |
|
III. B |
Reģionālais zvejas žurnāls āķu jedu zvejas kuģiem Klusā okeāna dienvidu daļā |
|
IV. |
Ziņojumos iekļaujamā informācija |
|
V. |
VMS protokols |
I papildinājums
Pieprasījuma veidlapa zvejas kuģa reģistrācijai Kiribati Republikā
II papildinājums
Zvejas licences pieprasījuma veidlapa
III A papildinājums
Reģionālais zvejas žurnāls seineriem zvejai ar riņķvadu Klusā okeāna dienvidu daļā
III B papildinājums
Reģionālais zvejas žurnāls āķu jedu zvejas kuģiem Klusā okeāna dienvidu daļā
IV papildinājums
ZIŅOJUMOS IEKĻAUJAMĀ INFORMĀCIJA
Ziņojumi Zivsaimniecības departamenta vadītājam
Tālr.: (686) 210 99; fakss: (686) 211 20; e-pasts: flue@mfmrd.gov.ki
1. Ziņojums par ieiešanu zvejas zonā
24 stundas pirms ieiešanas zvejas zonā nosūta šādas ziņas:
|
a) |
ziņojuma kods (ZENT); |
|
b) |
reģistrācijas vai licences numurs; |
|
c) |
radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti; |
|
d) |
ieiešanas datums (DD-MM-GG); |
|
e) |
ieiešanas laiks (GMT); |
|
f) |
ieiešanas vietas ģeogrāfiskās koordinātas; |
|
g) |
kopējā nozveja uz kuģa, norādot katrai sugai atbilstošo svaru:
Piemērs: ZENT/89TKS-PS001TN/JJAP2/11.10.89/0635Z/0230N;17610E/SJ-510:YF-120:OT-10 |
2. Ziņojums par iziešanu no zvejas zonas
Tūlīt pēc iziešanas no zvejas zonas nosūta šādas ziņas:
|
a) |
ziņojuma kods (ZDEP); |
|
b) |
reģistrācijas vai licences numurs; |
|
c) |
radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti; |
|
d) |
iziešanas datums; |
|
e) |
iziešanas laiks (GMT); |
|
f) |
iziešanas vietas ģeogrāfiskās koordinātas; |
|
g) |
nozveja uz kuģa, norādot katrai sugai atbilstošo svaru:
|
|
h) |
kopējā nozveja zvejas zonā, norādot katrai sugai atbilstošo svaru (tāpat kā norāda nozveju uz kuģa); |
|
i) |
zvejas dienu kopskaits (faktiskais to dienu skaits, kurās zvejas zonā izdarīja zvejas rīku iemetienus). Piemērs: ZDEP/89TKS-PS001TN/JJAP2/21.10.89/1045Z/0125S;16730E/SJ-450:YF-190:OT-4/SJ-42:BE-70:OT-1/14 |
3. Iknedēļas ziņojums par kuģa atrašanās vietu un zvejas zonā gūto nozveju
Kamēr kuģis atrodas zvejas zonā, katru otrdienu pēc ieiešanas ziņojuma vai pēc iepriekšējā iknedēļas ziņojuma nosūta šādas ziņas:
|
a) |
ziņojuma kods (WPCR); |
|
b) |
reģistrācijas vai licences numurs; |
|
c) |
radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti; |
|
d) |
WPCR ziņojuma datums (DD-MM-GG); |
|
e) |
kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātas; |
|
f) |
nozveja, kas gūta kopš iepriekšējā ziņojuma:
|
|
g) |
zvejas dienas, kas aizvadītas kopš iepriekšējā ziņojuma. Piemērs: WPCR/89TKS-PS001TN/JJAP2/11.12.89/0140N;16710W/SJ-23:YF-9:OT-2.0/7 |
4. Ziņojums par ieiešanu ostā, tostarp lai veiktu pārkraušanu citā kuģī, atjaunotu krājumus, ļautu izkāpt krastā apkalpes locekļiem vai veiktu ieiešanu ostā ārkārtas situācijā
Vismaz 48 stundas pirms kuģa ieiešanas ostā nosūta šādas ziņas:
|
a) |
ziņojuma kods (PENT); |
|
b) |
reģistrācijas vai licences numurs; |
|
c) |
radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti; |
|
d) |
ziņošanas datums (DD-MM-GG); |
|
e) |
kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātas; |
|
f) |
osta; |
|
g) |
paredzamais ieiešanas laiks (LST) formātā DDMM-ssmm; |
|
h) |
nozveja uz kuģa, norādot katrai sugai atbilstošo svaru:
|
|
i) |
ostā ieiešanas iemesls. Piemērs: PENT/89TKS-PS001TN/JJAP2/24.12.89/0130S;17010E/BETIO/26.12:1600L/SJ-562:YF-150:OT-4/TRANSSHIPPING |
5. Ziņojums par iziešanu no ostas
Tūlīt pēc iziešanas no ostas nosūta šādas ziņas:
|
a) |
ziņojuma kods (PDEP); |
|
b) |
reģistrācijas vai licences numurs; |
|
c) |
radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti; |
|
d) |
ziņošanas datums (GMT) formātā DD-MM-GG; |
|
e) |
osta; |
|
f) |
iziešanas datums un laiks (LST) formātā DDMM-ssmm; |
|
g) |
nozveja uz kuģa, norādot katrai sugai atbilstošo svaru:
|
|
h) |
nākamais galamērķis. Piemērs: PDEP/89TKS-PS001TN/JJAP2/30.12.89/BETIO/29.12:1600L/SJ-0.0:YF-0.0:OT-4/FISHING GROUND |
6. Ziņojums par ieiešanu zvejai slēgtā apgabalā vai iziešanu no tā
Vismaz 12 stundas pirms ieiešanas slēgtajā apgabalā un tūlīt pēc iziešanas no tā nosūta šādas ziņas:
|
a) |
ziņojuma kods (ENCA ieiešanas ziņojumam vai DECA iziešanas ziņojumam); |
|
b) |
reģistrācijas vai licences numurs; |
|
c) |
radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti; |
|
d) |
ENCA vai DECA datums; |
|
e) |
ENCA vai DECA laiks (GMT) formātā DD-MM-GG; |
|
f) |
kuģa ģeogrāfiskās koordinātas ENCA vai DECA laikā (ar precizitāti līdz vienai loka minūtei); |
|
g) |
ātrums un kurss; |
|
h) |
ENCA iemesls. Piemērs: ENCA/89TKS-PS001TN/JJAP2/30.12.89:1645Z/0130S;17010E/7:320/ENTER PORT |
7. Iepriekšējs paziņojums par degvielas iepildīšanu
Vismaz 24 stundas pirms degvielas iepildīšanas, ko veic no licencēta tankkuģa, nosūta šādas ziņas:
|
a) |
ziņojuma kods (FUEL); |
|
b) |
reģistrācijas vai licences numurs; |
|
c) |
radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti; |
|
d) |
ziņojuma datums (GMT); |
|
e) |
kuģa ģeogrāfiskās koordinātas (ar precizitāti līdz vienai loka minūtei); |
|
f) |
uz kuģa esošās degvielas daudzums (kilolitros); |
|
g) |
paredzamais degvielas iepildīšanas datums; |
|
h) |
degvielas iepildīšanai paredzamās ģeogrāfiskās koordinātas; |
|
i) |
tankkuģa vārds. Piemērs: FUEL/89TKS-PS001TN/JJAP2/06.02.90/0130S;17010E/35/08.02.90/0131S;17030E/CHEMSION |
8. Ziņojums par degvielas iepildīšanu
Tūlīt pēc degvielas iepildīšanas, ko veic no licencēta tankkuģa, nosūta šādas ziņas:
|
a) |
ziņojuma kods (BUNK); |
|
b) |
reģistrācijas vai licences numurs; |
|
c) |
radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti; |
|
d) |
degvielas iepildīšanas sākuma datums un laiks (GMT) formātā DD-MM-GG:ssmm; |
|
e) |
ģeogrāfiskās koordinātas degvielas iepildes sākumā; |
|
f) |
iepildītās degvielas daudzums kilolitros; |
|
g) |
degvielas iepildīšanas beigu laiks (GMT); |
|
h) |
ģeogrāfiskās koordinātas degvielas iepildes beigās; |
|
i) |
tankkuģa vārds. Piemērs: BUNK/89TKS-S001TN/JJAP2/08.02.90:1200Z/0131S;17030E/160/08.02.90:1800Z/0131S;17035E/CRANE PHOENIX |
9. Ziņojums par nozvejas pārkraušanu citā kuģī
Tūlīt pēc atļautā Kiribati ostā notikušas pārkraušanas licencētā transportētājkuģī nosūta šādas ziņas:
|
a) |
ziņojuma kods (TSHP); |
|
b) |
reģistrācijas vai licences numurs; |
|
c) |
radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti; |
|
d) |
citā kuģī pārkraušanas datums (DD-MM-GG); |
|
e) |
citā kuģī pārkraušanas osta; |
|
f) |
citā kuģī pārkrautā nozveja, norādot katrai sugai atbilstošo svaru:
|
|
g) |
transportrefrižeratorkuģa vārds; |
|
h) |
nozvejas galamērķis. Piemērs: TSHP/89TKS-PS001TN/JJAP2/11.12.89/BETIO/SJ-450:YF-150:OT-0.0/JAPANSTAR/PAGO PAGO |
10. Zvejas reisa noslēguma ziņojums
48 stundās pēc zvejas reisa pabeigšanas ar nozvejas izkrāvumu citās zvejas ostās (ārpus Kiribati), tostarp darbības ostā vai piederības ostā, nosūta šādas ziņas:
|
a) |
ziņojuma kods (COMP); |
|
b) |
kuģa vārds; |
|
c) |
licences numurs; |
|
d) |
radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti; |
|
e) |
izkraušanas datums (DD-MM-GG); |
|
f) |
izkrautā nozveja, norādot katrai sugai atbilstošo svaru:
|
|
g) |
osta. Piemērs: COMP/89TKS-PS001TN/JJAP2/26.12.89/SJ-670:YF-65:OT-0.0/BETIO |
V papildinājums
VMS protokols
Noteikumi par Kiribati EEZ atrodošos Kopienas zvejas kuģu satelītnovērošanu
1. Šā protokola noteikumi papildina Protokolu, ar kuru laikposmam no 2006. gada 16. septembra līdz 2012. gada 15. septembrim nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kiribati Republiku, un tos piemēro atbilstīgi 5. punktam minētā protokola pielikuma VII nodaļā “Uzraudzība”.
2. Kamēr zvejas kuģi, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m un kuri zvejo saskaņā ar Eiropas Kopienas un Kiribati nolīgumu zivsaimniecības nozarē, atrodas Kiribati EEZ, tos novēro ar satelītsistēmu.
Satelītnovērošanas vajadzībām Kiribati iestādes paziņo Kopienai Kiribati EEZ koordinātas (ģeogrāfiskais platums un garums).
Šo informāciju, kas izteikta decimālgrādos (WGS-84), Kiribati iestādes nosūta elektroniski.
3. Puses apmainās ar informāciju par X.25 adresēm un ar specifikācijām elektroniskai datu pārraidei starp to uzraudzības centriem saskaņā ar 5. līdz 7. punktu. Šajā informācijā pēc iespējas norāda atbildīgās personas, viņu tālruņa, teleksa un faksa numurus un elektroniskās adreses (interneta vai X.400 adreses), ko var izmantot vispārīgas informācijas apmaiņai starp uzraudzības centriem.
4. Nosakot kuģa atrašanās vietu, kļūda nedrīkst pārsniegt 500 m un ticamības intervālam jābūt 99 %.
5. Līdzko zvejas kuģis, uz kuru attiecas nolīguma noteikumi un kuru novēro ar satelītsistēmu saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, ieiet Kiribati EEZ, karoga valsts uzraudzības centrs tūlīt sāk sūtīt Kiribati Zvejas uzraudzības centram (FMC) ziņojumus par attiecīgā kuģa atrašanās vietu (kuģa identifikācija, ģeogrāfiskais garums un platums, uzņemtais kurss un ātrums), un tos sūta ne retāk kā reizi trijās stundās. Šo ziņojumu nosaukums ir “Ziņojums par atrašanās vietu”.
6. Ziņojumus, kas minēti 5. punktā, sūta elektroniski X.25 formātā, neizmantojot citus papildu protokolus. Šos ziņojumus sūta reālajā laikā un turpmāk tabulā norādītajā formātā.
7. Ja uz zvejas kuģa uzstādītā pastāvīgās satelītnovērošanas aparatūra darbojas ar kļūdām vai nedarbojas nemaz, kuģa kapteinis laikus nosūta 5. punktā paredzēto informāciju karoga valsts uzraudzības centram un Kiribati FMC. Šādos apstākļos kopējais ziņojums par atrašanās vietu jāsūta reizi astoņās stundās. Šajā kopējā ziņojumā par atrašanās vietu iekļauj visus ziņojumus par atrašanās vietu, kurus kuģa kapteinis ierakstījis reizi trijās stundās saskaņā ar 5. punkta noteikumiem.
Minētos ziņojumus karoga valsts uzraudzības centrs tūlīt nosūta Kiribati FMC. Bojāto aparatūru salabo vai nomaina ne ilgāk kā viena mēneša laikā. Pēc šā termiņa attiecīgajam kuģim jāatstāj Kiribati EEZ.
8. Karoga valsts uzraudzības centrs uzrauga savas valsts kuģu pārvietošanos Kiribati ūdeņos. Ja kuģu novērošana nenotiek paredzētajos apstākļos, par to tūlīt pēc šāda stāvokļa konstatēšanas informē Kiribati FMC un piemēro 7. punktā noteikto kārtību.
9. Ja Kiribati FMC konstatē, ka karoga valsts nesniedz 5. punktā paredzēto informāciju, par to tūlīt paziņo kompetentajiem Eiropas Komisijas dienestiem.
10. Novērojumu dati, kurus atbilstīgi šiem noteikumiem paziņo otrai Pusei, ir paredzēti vienīgi Kiribati iestādēm, kas kontrolē un uzrauga Kopienas zvejas flotes darbības saskaņā ar nolīgumu, kuru zivsaimniecības nozarē noslēgušas Eiropas Kopiena un Kiribati. Šos datus nekādā gadījumā nedrīkst paziņot kādam citam.
11. Satelītnovērošanas sistēmas programmatūras un aparatūras elementiem jābūt drošiem, to darbībai jāizslēdz jebkāda atrašanās vietas datu sagrozīšanas un tehnisku manipulāciju iespēja.
Sistēmai jābūt pilnībā automatizētai, tai jādarbojas bez pārtraukuma un neatkarīgi no vides un klimatiskajiem apstākļiem. Satelītnovērošanas sistēmu ir aizliegts iznīcināt, bojāt, padarīt neekspluatējamu vai iejaukties tās darbībā.
Kuģa kapteinis nodrošina to, ka:
|
— |
dati netiek sagrozīti, |
|
— |
satelītnovērošanas aparatūras antenu uztveršanas laukā nav fizisku šķēršļu, |
|
— |
elektroenerģijas padeve satelītnovērošanas aparatūrai ir nepārtraukta, |
|
— |
satelītnovērošanas aparatūra nav aizvākta no kuģa. |
12. Puses vienojas pēc pieprasījuma apmainīties ar informāciju par izmantoto satelītnovērošanas aparatūru, lai nodrošinātu to, ka ikviens aparatūras elements pilnībā atbilst otras Puses prasībām saistībā ar šiem noteikumiem.
13. Visas domstarpības par šo noteikumu interpretāciju vai piemērošanu izskata, Pusēm apspriežoties nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā.
14. Puses vienojas vajadzības gadījumā pārskatīt šos noteikumus.
VMS ziņojumu sniegšana Kiribati
Ziņojums par atrašanās vietu
|
Datu elements |
Kods |
Obligāts/fakultatīvs |
Piezīmes |
|
Ieraksta sākums |
SR |
O |
Sistēmas dati – apzīmē ieraksta sākumu |
|
Adresāts |
AD |
O |
Ziņojuma dati – adresāts. ISO trīsburtu valsts kods |
|
Sūtītājs |
FR |
O |
Ziņojuma dati – sūtītājs. ISO trīsburtu valsts kods |
|
Karoga valsts |
FS |
F |
|
|
Ziņojuma veids |
TM |
O |
Ziņojuma dati – ziņojuma veids: POS |
|
Radio izsaukuma signāls |
RC |
O |
Kuģa dati – starptautiskais radio izsaukuma signāls |
|
Līgumslēdzējas puses iekšējais pazīšanas numurs |
IR |
F |
Kuģa dati – Līgumslēdzējas puses piešķirts vienotais numurs (karoga valsts trīsburtu ISO kods, numurs) |
|
Ārējais reģistrācijas numurs |
XR |
O |
Kuģa dati – borta numurs |
|
Ģeogrāfiskais platums |
LA |
O |
Kuģa atrašanās vietas dati – atrašanās vieta grādos un minūtēs Z/D GGMM (WGS-84) |
|
Ģeogrāfiskais garums |
LO |
O |
Kuģa atrašanās vietas dati – atrašanās vieta grādos un minūtēs A/R GGMM (WGS-84) |
|
Kurss |
CO |
O |
Kuģa kurss 360° skalā |
|
Ātrums |
SP |
O |
Kuģa ātrums decimālmezglos |
|
Datums |
DA |
O |
Kuģa atrašanās vietas dati – kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums UTC (GGGGMMDD) |
|
Laiks |
TI |
O |
Kuģa atrašanās vietas dati – kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas laiks UTC (SSMM) |
|
Ieraksta beigas |
ER |
O |
Sistēmas dati – apzīmē ieraksta beigas |
Rakstzīmju kopa: ISO 8859.1
Datus pārraida pēc šāda parauga:
|
— |
pārraides sākumu apzīmē ar divkāršu slīpsvītru (//) un kodu, |
|
— |
kodu no konkrētā datu elementa atdala ar vienu slīpsvītru (/). |
Fakultatīvie dati jānorāda intervālā starp ieraksta sākumu un beigām.
Kiribati EEZ robežas
EEZ koordinātas
Kiribati Zvejas uzraudzības centra (FMC) koordinātas
FMC nosaukums:
Tālrunis, VMS:
Fakss, VMS:
E-pasts, VMS:
Tālrunis, DSPG:
Fakss, DSPG:
Adrese, X.25 =
Ieiešanas/iziešanas deklarācija: