1.   Ievads

2026. gada Eiropas pusgada pavasara paketē Komisija norādīja, ka dalībvalstīm būs iespēja lūgt pašreizējās attiecībā uz aizsardzību iedarbinātās valsts izņēmuma klauzulas (NEC) tvēruma paplašināšanu, lai iekļautu pasākumus, kas stiprina Eiropas energosistēmas strukturālo noturību un paātrina atteikšanos no fosilajām degvielām (1) (turpmāk “enerģētiskās drošības pasākumi”). Tas atbilst atziņai, ka nolūkā paātrināt tādu pasākumu īstenošanu, kas nodrošina Eiropas ilgtermiņa enerģētisko drošību, dalībvalstis varētu saskarties ar ievērojamām sākotnējām fiskālajām izmaksām.

Pievienotajā piezīmē ir sīkāk izklāstīts Komisijas dienestu viedoklis par to, kā varētu paplašināt attiecībā uz aizsardzības izdevumiem iedarbināto NEC, lai iekļautu enerģētiskās drošības pasākumus. Piezīmē uzsvērts, ka visiem pasākumiem, kas gūst labumu no šīs elastības, ir jāsniedz tiešs ieguldījums enerģētikas pārkārtošanas paātrināšanā, un šis princips ir iekļauts gan minētās elastības tvērumā, gan attiecināmības kritērijos.

Piezīmē arī paskaidrots, kā paplašinātā NEC tiks integrēta esošajā fiskālās uzraudzības sistēmā, vienlaikus nodrošinot fiskālo ilgtspēju jeb fiskālo stabilitāti. Nosakot robežvērtību vispārējās elastības tvērumam saskaņā ar NEC, fiskālās ilgtspējas riskus var mazināt. Turklāt skaidri definētu un īpašu robežvērtību ieviešana enerģētiskās drošības pasākumiem palīdzēs panākt pienācīgu līdzsvaru starp atbalstu ar enerģētiku saistītām investīcijām un elastību, kas jau ir pieejama attiecībā uz aizsardzības izdevumiem.

Piezīmē ir izklāstīta arī procedūra, kas paredz, kā lūgt NEC tvēruma paplašināšanu, kā arī Komisijas pieeja turpmākai elastības uzraudzībai.

2.   Attiecināmo enerģētikas pasākumu definīcija

Elastības tvērums

Attiecībā uz aizsardzību iedarbinātās NEC paplašinātais tvērums attieksies tikai uz pasākumiem, kas stiprina Eiropas energosistēmas strukturālo drošību un noturību un paātrina atteikšanos no fosilajām degvielām  (2) . Attiecināmie pasākumi būtu jāfinansē no valsts līdzekļiem, ar tiešu ietekmi uz budžetu. Attiecināmie pasākumi ietver atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem atkarības no fosilajām degvielām /fosilā kurināmā mazināšanai un dekarbonizācijas veicināšanai, tai skaitā pasākumus, kas paātrina galapatēriņa nozaru elektrifikāciju, atbalstu investīcijām elektrotīklos, tīras enerģijas uzkrāšanai (piemēram, akumulatoros), energotaupībai un tīras enerģijas avotu jaudas palielināšanai. Turpmāk tabulā ir sniegts ilustratīvs un neizsmeļošs potenciāli attiecināmo pasākumu saraksts. Dalībvalstis var apsvērt arī plašāku klāstu ar pasākumiem, kas iekļauti paziņojumā par “AccelerateEU” (3)un Elektrifikācijas rīcības plānā un kas ir saskaņoti ar piezīmē izklāstītajiem attiecināmības kritērijiem. Dalībvalstīm būtu jāpaskaidro, kā pasākumi palīdz stiprināt Eiropas enerģētisko drošību un noturību. Komisija novērtēs pasākumu attiecināmību, izskatot katru gadījumu atsevišķi.

1. tabula

Ilustratīvs un neizsmeļošs to pasākumu saraksts, kuru mērķis ir mazināt atkarību no fosilā kurināmā / fosilajām degvielām un pastiprināt enerģētisko drošību

Mērķgrupa	Pasākumu veids
Mājsaimniecības	Subsīdijas ģeotermālajai un saules enerģijai.
	Subsīdijas dzīvojamo ēku enerģijas uzkrāšanas sistēmām.
	Subsīdijas fosilā kurināmā katlu aizstāšanai ar tīrām alternatīvām, piemēram, siltumsūkņiem.
	Subsīdijas investīcijām elektrotransportlīdzekļu mājas uzlādes infrastruktūrā.
	Subsīdijas un/vai aizdevumi ar pazeminātām procentu likmēm dzīvojamo ēku vidējai vai pamatīgai renovācijai (4).
Publiskais sektors	Investīcijas atjaunīgās enerģijas ražošanā un uzkrāšanā uz vietas objektā.
	Investīcijas ēku vidējā vai pamatīgā renovācijā.
Uzņēmumi	Fiskālie stimuli elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūrai.
	Subsīdijas un/vai aizdevumi ar pazeminātām procentu likmēm ēku vidējai vai pamatīgai renovācijai.
	Mērķtiecīgi finansiālie stimuli, lai palielinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1735 pielikumā definēto industriālo dekarbonizācijas tehnoloģiju ieviešanas tempu (5).
Transporta infrastruktūra	Publiskās investīcijas elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūrā.
	Publiskās investīcijas tīra pilsētas transporta infrastruktūrā un ritošajā sastāvā, piemēram, tramvajos un metro.
	Publiskās investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā un ritošajā sastāvā.
Enerģētikas nozare	Investīcijas atjaunīgās enerģijas projektos, tai skaitā elektroenerģijas ražošanā un siltumapgādē.
	Investīcijas bateriju (akumulatoru) un enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijās.
	Investīcijas kodolelektrostacijās.
	Investīcijas elektrotīkla infrastruktūrā un tehnoloģijās.
	Investīcijas tehnoloģijās ūdeņraža ražošanai elektrolīzē, izmantojot atjaunīgo vai mazoglekļa elektroenerģiju (6).
	Investīcijas ar energosistēmu saistītās energoefektivitātes tehnoloģijās.
	Investīcijas ilgtspējīgā atjaunīgajā kurināmajā/degvielā.
	Divvirzienu cenu starpības līgumi tīras enerģijas ražošanai.
	Investīcijas energosistēmu fiziskās drošības un kiberdrošības uzlabošanai (7).
(4)  Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu 2. panta 20. punktu “pamatīga renovācija” ir renovācija, kuras rezultātā ēka vai ēkas daļa tiek pārveidota par gandrīz nulles enerģijas ēku. Jēdziens “vidēja renovācija” ir izklāstīts 2.3.1.1. punktā Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786 par ēku renovāciju, kurā prasīts primārās enerģijas ietaupījums vismaz 30 % apmērā. (5)  Konkrētāk, uz dekarbonizāciju orientētas transformatīvas industriālās tehnoloģijas, siltumsūkņi un ģeotermālās enerģijas tehnoloģijas, ūdeņraža tehnoloģijas, bateriju (akumulatoru) un enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas, oglekļa uztveršanas un oglekļa uzglabāšanas tehnoloģijas, sauszemes vēja un atkrastes atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas, saules enerģijas tehnoloģijas, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas un elektrotīkla tehnoloģijas. (6)  Tās ietver ar ūdeņraža infrastruktūru saistītas investīcijas ar nosacījumu, ka tās joprojām ir vērstas uz pasākumiem ar skaidru īstermiņa vērtību ES enerģētiskajai drošībai vai atkarības no fosilā kurināmā līmenim. Tās var ietvert, piemēram, esošos kopīgu interešu projektus (KIP) un savstarpēju interešu projektus (SIP), kā arī esošās dabasgāzes infrastruktūras pārprofilēšanu tikai ūdeņraža izmantošanai neatkarīgi no tā, vai šādi pārprofilēšanas projekti paši ir iekļauti Savienības KIP vai SIP sarakstā. (7)  Lai uzlabotu infrastruktūras fizisko noturību, sistēmas pietiekamību un nefosilo elastību, aizsardzību pret kiberdraudiem un hibrīddraudiem, kritisko enerģijas piegādes ķēžu diversifikāciju, stratēģisko enerģētikas aktīvu noturību.

Turpretī pasākumi ar citiem mērķiem, pat ja tie ir kaut kādā veidā saistīti ar Tuvo Austrumu krīzi, nebūs attiecināmi uz elastību. Piemēram, elastības tvērums neattieksies uz akcīzes vai citu nodokļu samazināšanu fosilajam kurināmajam / fosilajām degvielām, fiksētām cenām, subsīdijām fosilajam kurināmajam / fosilajai degvielai, uz ienākumiem balstītu atbalstu vai citām subsīdijām, kuru mērķis ir mazināt augsto enerģijas cenu ietekmi, vai pasākumiem, kas rada tikai netiešus enerģijas ietaupījumus, nesniedzot strukturālus uzlabojumus Eiropas energosistēmas noturībā.

Papildināmība: attiecināmi ir tikai jauni pasākumi, par kuriem lēmums pieņemts pēc 2026. gada 28. februāra.

Elastība attiecas tikai uz budžeta pasākumiem, par kuriem lēmums pieņemts pēc 28. februāra. Lai gan Eiropa jau ir panākusi ievērojamu progresu enerģijas avotu dažādošanā un investīciju atjaunīgajā enerģijā palielināšanā, ir svarīgi, lai elastība veicinātu ātrāku atteikšanos no fosilā kurināmā / fosilajām degvielām, jo tās steidzamība ir palielinājusies līdz ar karu Tuvajos Austrumos. Attiecīgi tikai tie politikas pasākumi, par kuriem lēmums pieņemts pēc 28. februāra, būs attiecināmi saskaņā ar NEC paplašināto tvērumu. Piemērošana ar atpakaļejošu spēku, kas attiektos uz iepriekš pieņemtiem pasākumiem, neveicinātu enerģētikas pārkārtošanas paātrināšanu un tā vietā vienkārši radītu fiskālo telpu citiem mērķiem, tādējādi apdraudot elastības mērķi.

Valsts izņēmuma klauzula paliek spēkā līdz 2028. gadam. Pēc attiecībā uz aizsardzību iedarbinātās NEC perioda (pēc 2028. gada) joprojām spēkā esošie enerģētiskās drošības pasākumi būs jāīsteno, pārskatot prioritātes valstu budžetos. Nosakot prasības turpmākajiem vidēja termiņa fiskāli strukturālajiem plāniem, tiks ņemts vērā lielāks valdības budžeta deficīts vai parāda līmenis, kas izrietēs no elastības izmantošanas, un turpmākajos gados būs nepieciešama papildu fiskālā korekcija. Tāpēc dalībvalstīm būtu rūpīgi jāizvērtē vidēja termiņa ietekme uz budžetu, ko radītu pasākumi, kuru rezultātā notiktu novirze no ieteiktās izdevumu virzības, pat ja uz šīm novirzēm pašlaik attiecas NEC.

Mērķtiecība un izmaksu lietderība

Enerģētiskās drošības pasākumi elastības ietvaros būtu jāizstrādā tā, lai maksimāli palielinātu ietekmi un līdz minimumam samazinātu fiskālās izmaksas. Dalībvalstīm būs jāsniedz pierādījumi, ka pasākumi, attiecībā uz kuriem tās lūdz elastību, ir mērķtiecīgi un izmaksu ziņā lietderīgi. Piemēram, ka prioritāte ir piešķirta darbībām, kas atbalsta enerģētikas pārkārtošanu vismazaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, tai skaitā energoietilpīgiem uzņēmumiem.

3.   Elastības integrēšana fiskālajā uzraudzībā

Trīs robežvērtības: vispārējā, gada un kumulatīvā robežvērtība attiecībā uz enerģiju

Fiskālās ilgtspējas aizsardzības pasākumi pilnībā paliks spēkā. Pašreizējā elastības robežvērtība līdz 1,5 % no IKP papildu izdevumiem atbilstoši attiecībā uz aizsardzību iedarbinātajai NEC paliks nemainīga. Lai gan elastības tvērumu var paplašināt, fiskālās ilgtspējas risks un fiskālās korekcijas pieaugums turpmākajos periodos joprojām būs ierobežots. Ir arī svarīgi, lai, paplašinot NEC tvērumu, netiktu izslēgta Eiropas aizsardzības kapacitātes nepieciešamā nostiprināšana. Īpašās robežvērtības gada un kumulatīvam elastības izmantojumam enerģētiskās drošības pasākumiem palīdzēs nodrošināt līdzsvaru starp elastību, kas paredzēta ar enerģētiku saistītiem pasākumiem, un elastību, kas pieejama aizsardzības izdevumiem.

Elastībai tiks noteikta robežvērtība, pamatojoties uz pasākumu fiskālajām izmaksām. Vispārējā robežvērtība 1,5 % no IKP saskaņā ar NEC elastību arī turpmāk tiks novērtēta, pamatojoties uz dalībvalstu kumulatīvo novirzi no neto izdevumu pieauguma virzības. Turklāt attiecināmo pasākumu kopējām fiskālajām izmaksām tiks piemērotas enerģētiskās drošības pasākumu elastības robežvērtības (8). Praksē tas nozīmē, ka, tiklīdz izmantotās elastības kopējās fiskālās izmaksas, pamatojoties uz ex post datiem, sasniegs kumulatīvo robežvērtību, turpmāka elastība attiecībā uz enerģētiskās drošības pasākumiem nebūs pieejama. Tāpēc visi papildu pasākumi būtu jāīsteno, samazinot neto izdevumus citur.

Attiecināmo enerģētiskās drošības pasākumu izmaksām periodā no 2026. līdz 2028. gadam tiks noteiktas robežvērtības 0,3 % no IKP gadā un 0,6 % no IKP kumulatīvi. Tas jāinterpretē atbilstoši turpmāk izklāstītajam.

i)	Maksimālā pieejamā elastība sakarā ar enerģētiskās drošības pasākumiem katru gadu atbilst to pasākumu budžeta izmaksām, par kuriem ziņojusi dalībvalsts un kurus Komisija atzinusi par attiecināmiem NEC īstenošanai attiecīgajā gadā, nepārsniedzot 0,3 % no IKP.

ii)

Maksimālais izmantotās elastības apjoms sakarā ar enerģētiskās drošības pasākumiem visā 2026.–2028. gada periodā nevar pārsniegt 0,6 % no IKP līdz 2028. gada beigām (9). Piemēram, ja dalībvalsts izmanto elastību no enerģētiskās drošības pasākumiem 0,3 % apmērā no IKP 2026. un 2027. gadā, kumulatīvā elastība (0,6 % no IKP) tiek pilnībā izmantota. Alternatīvi dalībvalsts varētu izmantot elastību 0,2 % no IKP katrā no trim gadiem (2026.–2028. gadā) vai 0,3 % no IKP 2026. gadā, 0,2 % apmērā 2027. gadā un 0,1 % apmērā 2028. gadā.

Dalībvalstis, kas robežvērtībai 1,5 % no IKP tuvojas aizsardzības izdevumu dēļ, varēs lūgt pagaidu un ierobežotu papildu elastību ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta fiskālā ilgtspēja. 2026., 2027. vai 2028. gadā dalībvalsts, iespējams, jau ir plānojusi izmantot 1,2 % no IKP vai vairāk no elastības aizsardzības izdevumu palielināšanai (10). Ja attiecīgā dalībvalsts piesakās arī uz elastību enerģētiskās drošības pasākumiem (līdz 0,3 % no IKP), 1,5 % robežvērtību var sasniegt, pirms var pilnībā izmantot elastību enerģētiskās drošības pasākumiem. Dalībvalstis, kas saskaras ar šādiem apstākļiem, var lūgt izņēmumu, lai pārsniegtu robežvērtību 1,5 % no IKP, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā riskus, ko tas rada šo valstu publisko finanšu ilgtspējai. Praksē šāds atbrīvojums nozīmēs papildu fiskālās korekcijas turpmākā plānā, attiecībā uz kuru dalībvalstīm būtu jāapņemas nodrošināt, ka vidējā termiņā tiek saglabāta fiskālā ilgtspēja. Šāds apsvērums būs īpaši svarīgs tām dalībvalstīm, kuras pašlaik tiek novērtētas kā tādas, kas pakļautas augstam fiskālās ilgtspējas riskam (11). Joprojām tiktu piemēroti īpašās gada (0,3 % no IKP) un kumulatīvās (0,6 % no IKP) robežvērtības enerģētiskās drošības pasākumiem.

4.   Procedūra, kas jāīsteno, lai lūgtu elastību un uzraudzību

Lūgums paplašināt attiecībā uz aizsardzību iedarbināto NEC, iekļaujot tajā enerģētisko drošību

Lēmums lūgt NEC tvēruma paplašināšanu ir katras dalībvalsts ziņā, un tas būs jāapstiprina Padomei pēc Komisijas ieteikuma  (12) . Dalībvalstis ir aicinātas līdz 2026. gada jūlija beigām / augusta vidum iesniegt savus lūgumus par NEC tvēruma paplašināšanu, taču tiks izskatīti arī vēlāk iesniegti lūgumi. Pēc lūguma novērtēšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 26. panta prasībām Komisija var ieteikt Padomei to apstiprināt. Komisijas ieteikumi varētu būt gatavi septembrī, un pieņemšana Padomē varētu notikt ECOFIN sanāksmē oktobrī.

Dalībvalstīm, kas lūdz NEC pirmo reizi, NEC elastība attieksies gan uz aizsardzības izdevumiem, gan uz enerģētiskās drošības pasākumiem, kas ir divi Eiropas drošības pīlāri. Tāpat kā iepriekš, Komisija novērtēs visus saņemtos jaunos lūgumus, lai nodrošinātu, ka klauzulas iedarbināšana neapdraud fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā.

No dalībvalstīm tiek gaidīts, ka tās savā lūgumā sniegs sākotnēju sarakstu ar plānotajiem enerģētiskās drošības pasākumiem, kuriem tās vēlētos izmantot elastību, norādot aplēstās budžeta izmaksas. Šī informācija noderēs, lai ilustrētu iecerēto stratēģiju enerģētiskās drošības nostiprināšanai, un ļaus pirmreizēji novērtēt pasākumu papildināmību un ilgtermiņa fiskālo ietekmi. Kā sīkāk izklāstīts turpmāk, elastība tiks piešķirta, pamatojoties uz ex post datiem.

Enerģētiskās drošības pasākumu elastības uzraudzība fiskālās uzraudzības ietvaros

Elastības īstenošanai būs vajadzīgi papildu ziņojumi no dalībvalstīm, lai Komisija varētu novērtēt, vai pasākumi atbilst attiecināmības nosacījumiem. Atšķirībā no elastības, ko piemēro aizsardzības izdevumiem, neviena izveidotā Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (ESA) izdevumu statistikas kategorija pilnībā neaptver to attiecināmo pasākumu klāstu, uz kuriem attiecas enerģētiskās drošības elastība. Tā rezultātā dalībvalstīm, kas vēlas paplašināt NEC tvērumu, tiks piemērotas pastiprinātas ziņošanas prasības. Dalībvalstīm būs jāsniedz Komisijai pietiekami pierādījumi, ka enerģētikas pasākumi, attiecībā uz kuriem tās izmanto elastību, atbilst attiecināmības kritērijiem tvēruma, papildināmības un mērķtiecības / izmaksu lietderības ziņā. Šajā nolūkā Komisija nodrošinās dalībvalstīm ziņošanas veidni, kurā norādīts katram pasākumam nepieciešamais detalizācijas līmenis. Šāda regulāra ziņošana par enerģētikas pasākumiem būs daļa no turpmākā fiskālās uzraudzības procesa, kas notiks divreiz gadā. Dalībvalstīm, kas izmantos papildu elastību, pirms katra uzraudzības cikla būs jāsniedz atjaunināta informācija par šādiem pasākumiem un to ietekmi uz budžetu (t. i., pavasarī līdz 15. aprīlim un rudenī līdz 15. oktobrim).

---

(1)  Eiropas Komisija (2026), paziņojums “2026. gada Eiropas pusgads – pavasara pakete”, pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52026DC0200.

(2)  Izstrādājot pasākumus, rūpīgi jāapsver, kā izvairīties no pārmērīgas atkarības no atsevišķiem piegādātājiem vai no jaunas stratēģiskās atkarības, kas var būt pretrunā ar enerģētisko drošību.

(3)  Eiropas Komisija (2026), “AccelerateEU — Enerģētikas savienība. Paātrināta rīcība nolūkā nodrošināt pietiekamu enerģiju par pieejamu cenu”, COM(2026) 370 final, 2026. gada 22. aprīlis.

(4)  Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu 2. panta 20. punktu “pamatīga renovācija” ir renovācija, kuras rezultātā ēka vai ēkas daļa tiek pārveidota par gandrīz nulles enerģijas ēku. Jēdziens “vidēja renovācija” ir izklāstīts 2.3.1.1. punktā Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786 par ēku renovāciju, kurā prasīts primārās enerģijas ietaupījums vismaz 30 % apmērā.

(5)  Konkrētāk, uz dekarbonizāciju orientētas transformatīvas industriālās tehnoloģijas, siltumsūkņi un ģeotermālās enerģijas tehnoloģijas, ūdeņraža tehnoloģijas, bateriju (akumulatoru) un enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas, oglekļa uztveršanas un oglekļa uzglabāšanas tehnoloģijas, sauszemes vēja un atkrastes atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas, saules enerģijas tehnoloģijas, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas un elektrotīkla tehnoloģijas.

(6)  Tās ietver ar ūdeņraža infrastruktūru saistītas investīcijas ar nosacījumu, ka tās joprojām ir vērstas uz pasākumiem ar skaidru īstermiņa vērtību ES enerģētiskajai drošībai vai atkarības no fosilā kurināmā līmenim. Tās var ietvert, piemēram, esošos kopīgu interešu projektus (KIP) un savstarpēju interešu projektus (SIP), kā arī esošās dabasgāzes infrastruktūras pārprofilēšanu tikai ūdeņraža izmantošanai neatkarīgi no tā, vai šādi pārprofilēšanas projekti paši ir iekļauti Savienības KIP vai SIP sarakstā.

(7)  Lai uzlabotu infrastruktūras fizisko noturību, sistēmas pietiekamību un nefosilo elastību, aizsardzību pret kiberdraudiem un hibrīddraudiem, kritisko enerģijas piegādes ķēžu diversifikāciju, stratēģisko enerģētikas aktīvu noturību.

(8)  Par attiecināmiem saistībā ar elastību tiks uzskatīti tikai tie enerģētiskās drošības pasākumi, ko dalībvalstis iesniegušas Komisijai.

(9)  “Izmantotā elastība” ir pozitīva novirze kontroles kontā, ko var izskaidrot ar aizsardzības izdevumu pieaugumu, un tāpēc to nereģistrē kā debetu. Tas ir pieejamās elastības apjoms, kas vajadzīgs, lai pozitīvā kontroles konta bilance būtu pēc iespējas tuvāka nullei. Izmantotā elastība sakarā ar enerģētiskās drošības pasākumiem tiks aprēķināta pēc tam, kad būs ņemta vērā elastība sakarā ar aizsardzības izdevumiem.

(10)  To mēra attiecībā pret saskaņoto atsauces gadu, kas ir vai nu 2021., vai 2024. gads.

(11)  Eiropas Komisija (2026), 2025. gada parāda ilgtspējas pārskats. Pieejams: https://economy-finance.ec.europa.eu/publications/debt-sustainability-monitor-2025_en.

(12)  Tas tika ieviests ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1263 (2024. gada 29. aprīlis) par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību 26. pantu.