Apelācijas sūdzība, ko 2026. gada 5. jūnijā DP un DQ iesniegušas par Vispārējās tiesas (desmitā palāta) 2026. gada 25. marta spriedumu lietā T-183/24 DP un DQ/EAAPI

(Lieta C-603/26 P)

(C/2026/3647)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: DP un DQ (pārstāve: N. Flandin, advokāte)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—

apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumus pirmajā instancē un līdz ar to: — atzīt prasību par pieņemamu; — atzīt apelācijas sūdzības iesniedzēju prasību par pamatotu, ciktāl — atbildētāja ir pieļāvusi pietiekami būtiskus tiesību normu un it īpaši LESD 339. panta, kā arī labas pārvaldības principa, kas nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā, pārkāpumus; — apelācijas sūdzības iesniedzējām nodarīts nemantiskais kaitējums; — apelācijas sūdzības iesniedzējām nodarītais kaitējums izriet tieši no iepriekš minētās prettiesiskās rīcības.

Sekas:

—	piespriest atlīdzību par apelācijas sūdzības iesniedzējām nodarīto kaitējumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus pirmajā un apelācijas instancē vai, ja tas nav iespējams,

—	nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā un noteikt, ka tiesāšanās izdevumus apelācijas instancē sedz atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas Reglamenta 184. panta noteikumiem.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza vienu pamatu.

Vispārējā tiesa, uzskatīdama, ka kompetences trūkums neietilpst labas pārvaldības principa tvērumā, kā arī izslēgdama faktu, ka ārējās izmeklēšanas veicēja, kam trūkst kompetences, iecelšana pati par sevi ir labas pārvaldības principa pārkāpums, ir pieļāvusi tiesību kļūdu attiecībā uz labas pārvaldības principa pārkāpumu.