STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

(Regulas (ES) 2024/1143 24. pants)

“Metliška črnina”

ES atsauces numurs: PDO-SI-A1579-AM01 – 17.4.2026.

1.   Produkta nosaukums

“Metliška črnina”

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

☑

ACVN

☐

AĢIN

3.   Nozare

☐	Lauksaimniecības produkti

☑

Vīni

☐	Stiprie alkoholiskie dzērieni

4.   Valsts, pie kuras pieder ģeogrāfiskais apgabals

Slovēnija

5.   Dalībvalsts iestāde, kas paziņo standarta grozījumu

Nosaukums

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ministrija

6.   Kvalificēšana par standarta grozījumu

Ierosinātie grozījumi i) neattiecas uz nosaukumu vai tā lietojumu, vai produkta ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu kategoriju, ii) saglabā vienotajā dokumentā minēto saikni ar ģeogrāfisko apgabalu un iii) neietver papildu ierobežojumus produkta tirdzniecībai, tāpēc tie tiek uzskatīti par standarta grozījumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulu (ES) 2024/1143. Tā kā eAmbrosia publicētā produkta specifikācija tika izstrādāta, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007, kas pirms 11 gadiem tika atcelta, un uz daudziem citiem ES un valsts tiesību aktiem, kuri vairs nav spēkā, specifikācijas formāts un saturs ir pielāgots piemērojamajai Regulai (ES) Nr. 1308/2013 un ir atjaunināts, lai atspoguļotu citus piemērojamos noteikumus. Tekstā ir arī izlabotas gramatikas un stila kļūdas.

7.   Apstiprinātā(-o) standarta grozījuma(-u) apraksts

Temats

Standarta grozījums ar mērķi saskaņot eAmbrosia ierakstu ar valsts noteikumiem un veikt nelielus tehniskus labojumus

Apraksts

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz standarta grozījuma pieteikumu, jo Eiropas Komisijas tiešsaistes reģistrā eAmbrosia publicētā specifikācija neatbilst tai, ko reglamentē piemērojamie valsts Noteikumi par vīnu ar atzītu tradicionālo nosaukumu “Metliška črnina” un vīnu ar atzītu tradicionālo nosaukumu “Belokranjec” (Slovēnijas Republikas oficiālais vēstnesis Uradni list RS (UL RS) Nr. 112/22, turpmāk “noteikumi”).

Pieteikuma iesniedzējs nav grozījis specifikācijas pamattekstu, bet ir tajā tikai izlabojis stila un gramatikas kļūdas. Pieteikuma iesniedzējs ir grozījis tekstu tikai tiktāl, cik vajadzīgs, lai ieviestu izmaiņas, ko paredz piemērojamie valsts noteikumi. Papildus iepriekš minētajiem grozījumiem, kuru pamatā ir noteikumi (maksimālais pieļaujamais vidējais katras šķirnes vīnogu ražas iznākums no hektāra, katras šķirnes obligātais un pieļaujamais procentuālais daudzums, faktiskā spirta satura un kopējā skābuma ķīmisko parametru pieļaujamās vērtības), pieteikuma iesniedzējs specifikācijā ir izdarījis šādus tehniskus grozījumus:

—

attiecībā uz pārējām šķirnēm, kuras, pamatojoties uz izņēmumu, drīkst pievienot produktam “Metliška črnina”, pieteikuma iesniedzējs ir skaidri norādījis, ka drīkst izmantot tikai SARKANO vīnogu šķirnes, kas valsts tiesību aktos atļautas attiecībā uz Bela Krajina vīnkopības apgabalu, jo iepriekšējais noteikums bija pārāk vispārīgs (“citas šķirnes”),

—	pieteikuma iesniedzējs ir pārņēmis (..) no piemērojamajiem valsts tiesību aktiem,

—	pieteikuma iesniedzējs no neatļauto vīndarības metožu saraksta ir svītrojis tartrāta stabilizāciju ar elektrodialīzi un apstrādi ar katjonītiem,

—	pieteikuma iesniedzējs kā atļauto iepakojumu produkta pildīšanai ir pievienojis “maisu kastē”, kura tilpums ir līdz 5 l,

—	pieteikuma iesniedzējs ir atcēlis aizliegumu produktu laist tirgū pirms ražošanas gada 30. novembra.

☑	Grozījums ietekmē vienoto dokumentu.

VIENOTAIS DOKUMENTS

Vīna cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

“Metliška črnina”

ES atsauces numurs: PDO-SI-A1579-AM01 – 17.4.2026.

1.   Nosaukums(-i)

“Metliška črnina”

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

☑

ACVN

☐

AĢIN

3.   Valsts, pie kuras pieder noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Slovēnija

4.   Lauksaimniecības produkta klasifikācija saskaņā ar kombinētās nomenklatūras pozīciju un kodu, minēta Regulas (ES) 2024/1143 6. panta 1. punktā

2204  – Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misa izņemot pozīcijā 2009 minēto

5.   Vīnkopības produktu kategorijas, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā

1.

Vīns

6.   Vīna vai vīnu apraksts

Vīnkopības produkts

Sarkanvīns

Organoleptiskās īpašības

Izskats

Nedzirkstošs sarkanvīns, kura krāsa ir no intensīvi sarkanas līdz rubīnsarkanai.

Aromāts

Pirmajā gadā pēc ražas novākšanas raksturīgs sarkanogu šķirņu vīnogu primārais aromāts, ko pēc tam papildina nobrieduši aromāti, kas tipiski šķirņu sastāvam.

Garša

Pirmajā gadā pēc ražas novākšanas raksturīgs sarkanogu šķirņu vīnogu primārais aromāts, ko pēc tam papildina nobrieduši aromāti, kas tipiski šķirņu sastāvam. Vidēja tanīnu koncentrācija, kas vīna garšu dara patīkami savelkošu.

Papildu informācija par organoleptiskajām īpašībām

Produktam “Metliška črnina” ir šāds šķirņu sastāvs, kura pamatā ir deklarācijas par atsevišķām šķirnēm, kas sniegtas saskaņā ar noteikumiem, kuri reglamentē vīnogu ražas deklarācijas:

—	līdz 60 % šķirnes “Modra Frankinja N” vīnogu;

—	20–40 % šķirnes “Zametovka N” vīnogu;

—	5–20 % visu pārējo šķirņu (“Portugalka N”, “Šentlovrenka N”, “Gamay N”, “Modri Pinot N”, “Zweigelt N”) vīnogu kopā.

Neatkarīgi no iepriekšējās daļas produktu “Metliška črnina” drīkst ražot arī no citu tādu sarkanogu šķirņu vīnogām, kas attiecīgajā brīdī spēkā esošajā Slovēnijas Republikas vīnogu šķirņu sarakstā ir iekļautas kā atļautās un ieteicamās šķirnes Bela Krajina vīnkopības apgabalā. Šo šķirņu vīnogu īpatsvars drīkst būt tāds, kāds iepriekšējās daļas trešajā ievilkumā norādīts attiecībā uz visām pārējām šķirnēm.

Neatkarīgi no šā punkta otrās daļas noteikuma iepriekšējā daļā minēto šķirņu īpatsvars produktā “Metliška črnina”, ieskaitot vīnogas, par kurām atsevišķi deklarācijas nav iesniegtas, nedrīkst pārsniegt 10 %.

Analītiskās īpašības

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %):	12,5
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %):	10,5
Minimālais kopējais skābums:	4,5
Minimālā kopējā skābuma vienība:	grami uz litru (izteikts ar vīnskābi)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru):	13,3
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru):	130

Papildu informācija par analītiskajām īpašībām

Produkta “Metliška črnina” raksturīgo īpašību noteikšanai izmantoto ķīmisko analīžu rezultāti un tā sastāvdaļu obligātais saturs ir šādi:

—	faktiskais spirta saturs: no 10,5 tilp. % līdz 12,5 tilp. %;

—	kopējais cukuru saturs (izteikts ar fruktozi un glikozi): nepārsniedz 3,0 g uz litru;

—	bezcukuru ekstrakta saturs: vismaz 20 g/l;

—	pelnu saturs: vismaz 1,6 g/l;

—	kopējais skābums (izteikts ar vīnskābi): no 4,5 g/l līdz 7,0 g/l;

—	kopējais skābums (izteikts ar etiķskābi): nepārsniedz 0,8 g uz litru.

☑	Analītiskās īpašības, kas šajā iedaļā nav norādītas, atbilst piemērojamajos ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

7.   Vīndarības metodes

7.1.   Īpašas vīndarības metodes, kas izmantotas vīna vai vīnu ražošanā, un attiecīgi ražošanas ierobežojumi

Vīndarības metode

Minimālais cukuru saturs vīnogās

Vīndarības metodes veids

Attiecīgs ierobežojums vīnu ražošanā

Apraksts

Minimālais cukuru saturs, ko aprēķina kā vidējo cukuru saturu vīnogās, no kurām gatavo produktu “Metliška črnina”, attiecīgo šķirņu vīnogām ir šāds:

—	“Modra Frankinja N” un “Zweigelt N”: 169,3 g/l;

—	“Modri Pinot N” un “Šentlovrenka N”: 163,7 g/l;

—	“Portugalka N” un “Gamay N”: 158,1 g/l un

—	“Zametovka N”: 142,6 g/l.

—	Visu šķirņu vidējais dabīgais spirta saturs: vismaz 9,0 tilp. %.

Vīndarības metode

Macerācija

Vīndarības metodes veids

Attiecīgs ierobežojums vīnu ražošanā

Apraksts

Ražojot produktu “Metliška črnina”, vīnogas vispirms atdala no kātiņiem un pēc tam macerē.

Macerācijas laikā saspiesto vīnogu masas cietajai daļai vienmēr jābūt saskarē ar vīnogu misu.

Vīndarības metode

Aizliegumi vīna ražošanā

Vīndarības metodes veids

Attiecīgs ierobežojums vīnu ražošanā

Apraksts

Ražojot produktu “Metliška črnina”, nav atļauta:

—	spirta rūgšanas pārtraukšana;

—	vīnu saldināšana un

—	kālija sorbāta pievienošana.

Vīndarības metode

Bagātināšana

Vīndarības metodes veids

Attiecīgs ierobežojums vīnu ražošanā

Apraksts

Gados, kad laikapstākļi ir nelabvēlīgi vīnogu gatavošanās procesam un vīnogas nenogatavojas, vīna “Metliška črnina” ražošanai izmantoto misu drīkst bagātināt, spirta saturu palielinot ne vairāk kā par 2 tilp. %.

7.2.   Maksimālais ražas iznākums

Visi vīni / kategorija / šķirne / veids

“Zametovka N”, “Portugalka N”, “Gamay N”, jauktas šķirnes

Maksimālais ražas iznākums:

Maksimālais ražas iznākums:	11 000
Maksimālā ražas iznākuma vienība:	kilogrami vīnogu no hektāra

Visi vīni / kategorija / šķirne / veids

“Modra Frankinja N”, “Šentlovrenka N”, “Modri Pinot N”, “Zweigelt N”

Maksimālais ražas iznākums:

Maksimālais ražas iznākums:	10 000
Maksimālā ražas iznākuma vienība:	kilogrami vīnogu no hektāra

8.   Vīna vīnogu šķirne vai šķirnes, no kā vīns vai vīni ražoti

—

“Gamay N”

—

“Merlot”

—	“Modra Frankinja N” – “Frankinja”

—	“Modri Pinot N”

—	“Portugalka N”

—	“Rdeca Zlahtnina Rs”

—	“Scheurebe”

—	“Zweigelt N”

—	“Šentlovrenka N”

—	“Zametovka N”

9.   Noteiktā ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Gan pašu vīnu “Metliška črnina”, gan vīnogas, no kurām to gatavo, ražo tikai Bela Krajina vīnkopības reģiona teritorijā.

Bela Krajina vīnkopības reģiona robeža stiepjas no valsts robežas ar Horvātiju Gorjanci pakalnos pa 500 m augstuma līniju augšpus Ravnace, Drage un Dole apdzīvotajām vietām, pēc tam šķērso Novo Mesto–Metlika ceļu lejpus Mačkovec pri Suhorju apdzīvotās vietas un turpinās pa 500 m augstuma līniju gar Maline pri Štrekljevcu, Osojnik un Sv. Lovrenc pri Semiču apdzīvotajām vietām līdz Semenič pakalnam, aiz kura tā nolaižas lejup līdz ceļam, kas ved uz Gaber pri Semiču apdzīvoto vietu, pēc tam virzās gar Kočke Rebri nogāzi virs Kot pri Semiču apdzīvotās vietas, nonāk uz 400 m augstuma līnijas un virzās pa to līdz Talčji Vrh kadastrālās pašvaldības teritorijas ziemeļu robežai, ved pa šo robežu ap Vinska kalnu, nonāk uz 400 m augstuma līnijas un virzās pa to virs Rožič Vrh, Stražnji Vrh un Mavrlen apdzīvotajām vietām līdz Bistrica–Dobliče ceļam, pēc tam pa šo ceļu virzās līdz Grič pri Dobličah apdzīvotajai vietai, tad pa 350 m augstuma līniju turpinās līdz Sv. Ana baznīcai, tālāk ved pa Sv. Ana–Tanča Gora–Kvasica–Dragovanja Vas–Anjeli–Dobliče–Jelševnik–Tušev Dol–Talčji Vrh–Otovec ceļu, pa Črnomelj–Semič dzelzceļa līniju līdz Rožanec–Mihelja Vas ceļam, tālāk pa šo ceļu līdz Črnomelj–Semič ceļam, pēc tam pa šo ceļu līdz Kot kadastrālās pašvaldības teritorijas dienvidu robežai, pa Kot kadastrālās pašvaldības teritorijas austrumu robežu līdz Semič kadastrālās pašvaldības teritorijas dienvidu robežai, tad ap Vavpča Vas apdzīvoto vietu pa ceļu Semič apdzīvotās vietas virzienā, pēc tam pa Semič–Vrtača pri Semiču ceļu, pa ceļu lejpus Oskoršnica ciemata, pa ceļu uz Črešnjevec pri Semiču, pa Črešnjevec pri Semiču–Krvavčji Vrh-Metlika ceļu, aptverot Krvavčji Vrh un KZ Metlika vīna darītavu, tad turpinās pa ceļu Drašiči apdzīvotās vietas virzienā, pirms šīs apdzīvotās vietas nogriežas dienvidaustrumu virzienā un ved pa 220 m augstuma līniju, ietverot Drašiči apdzīvoto vietu, virzās pa ceļu uz Krmačina apdzīvoto vietu, ietverot šo apdzīvoto vietu, turpinās pa ceļu līdz valsts robežai ar Horvātiju un virzās gar to.

Bela Krajina vīnkopības reģionā ietilpst arī šādas teritorijas:

—	Vinji Vrh pri Semiču, kas aptver teritoriju ap Sv. Trojica baznīcu, kura atrodas augšpus ceļa;

—

Velika Plešivica, kuras robeža stiepjas pa 240 m augstuma līniju uz ziemeļiem no ceļa, kas ved pa Velika Plešivica pakalna pakāji no Dolenjci apdzīvotās vietas līdz Pribinci apdzīvotajai vietai, turpinās pa 240 m augstuma līniju ziemeļu virzienā, tad nogriežas uz dienvidaustrumiem, virzās lejpus mežmalā esošās kapelas un atgriežas uz Dolenjci–Pribinci ceļa;

—	Preložnik, kuras robeža virzās ap Preložnik pakalnu pa 260 m augstuma līniju un dienvidos stiepjas pa Purga–Velika Sela ceļu;

—	Mala Plešivica, kuras robeža stiepjas no tā ceļa atzara, kas no Gorenjci pri Adlešičih apdzīvotās vietas ved uz Mala Sela apdzīvoto vietu, uz rietumiem un ziemeļiem pa 250 m augstuma līniju, pēc tam nogriežas uz dienvidaustrumiem un aptver Mala Plešivica pakalna dienvidu nogāzes;

—	Preloka, kuras robeža stiepjas no Vinica–Adlešiči ceļa lejpus Krtinjek virsotnes pa 230 m augstuma līniju austrumu un ziemeļu virzienā, virzās garām Preloka apdzīvotajai vietai, nogriežas uz rietumiem un turpinās pāri Krtinjek virsotnei līdz Vinica–Adlešiči ceļam;

—

Perudina-Žeželj, kuras robeža stiepjas no Golek ciemata pa 230 m augstuma līniju ziemeļrietumu virzienā gar Vinica–Perudina ceļu līdz Perudina apdzīvotajai vietai, aiz kuras tā nogriežas uz ziemeļiem un ved līdz mežam, tad virzās uz dienvidaustrumiem lejpus Žeželj virsotnes līdz Podklanec ciematam, pēc tam nogriežas dienvidu virzienā un stiepjas pa 230 m augstuma līniju līdz Golek ciematam;

—	Radenci, kuras robeža ved no Stari Trg–Vinica ceļa pa ceļu uz Gornji Radenci apdzīvoto vietu rietumu virzienā un pa ceļu augšpus apdzīvotajām vietām ziemeļu un austrumu virzienā līdz Stari Trg–Vinica ceļam;

—

Stari Trg, kuras robeža stiepjas no Sodevci apdzīvotās vietas austrumu un ziemeļu virzienā, ietverot šo apdzīvoto vietu, un virzās ziemeļaustrumu virzienā lejpus Stari Trg apdzīvotās vietas, ved garām Kot apdzīvotajai vietai, savienojas ar Stari Trg–Kot ceļu, turpinās pa to līdz Kot apdzīvotajai vietai un dienvidaustrumu virzienā līdz Sodevci apdzīvotajai vietai.

Bela Krajina vīnkopības reģions ir iedalīts šādos trīs vīnkopības apakšapgabalos:

—	Metlika vīnkopības apakšapgabals;

—	Črnomelj vīnkopības apakšapgabals;

—	Semič vīnkopības apakšapgabals.

10.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Vīnkopības produkta kategorija

1.

Vīns

Kopsavilkums par saikni

Ģeoloģiskā ziņā Bela Krajina teritorija ir zemiene ar karsta reljefu, kas austrumos robežojas ar Kolpas [Kolpa] upi, ziemeļos – ar Gorjanci pakalniem, bet rietumos un dienvidos – ar Roška plakankalni. Vīndārzi galvenokārt atrodas Gorjanci pakalnu dienvidu malās, puslokā turpinās Semič virzienā un tad gar Roška plakankalnes austrumu malām Maverlen un Dobliče virzienā. Dažas salīdzinoši nelielas funkcionālas vīndārzu platības atrodas arī Velika Plešivica un Mala Plešivica saulainajās malās pie Adlešiči, kā arī Perudina (Žeželj), Preloka un Vinji Vrh pri Semiču teritorijā.

Bela Krajina baseina malu ģeoloģija un morfoloģija vīndārzu atrašanās vietās ir ļoti savdabīga. Dažādie slīpumi un vērsumi atspoguļojas ļoti daudzveidīgajos mikroklimatiskajos apstākļos. Vīndārzu zemākās daļas atrodas tuvu Bela Krajina baseina pamatnei, aptuveni 210 m augstumā virs jūras līmeņa, bet augstākās – aptuveni 390 m augstumā virs jūras līmeņa. Tā kā tā ir karsta teritorija, vīndārzos nereti sastopami izolēti kaļķakmens bloki.

Bela Krajina zemienes karsta reljefu veido krīta perioda kaļķakmens, ko vietām klāj biezs pleistocēna smilšmāla slānis, turpretim Bela Krajina baseina malas, kur atrodas lielākā daļa vīndārzu, veido juras kaļķakmens un dolomīti. Tikai pašā tālākajā austrumu malā, lejpus Gorjanci pakalniem uz Slovēnijas un Horvātijas robežas, dažviet ir sastopams terciāra merģelis. Būtiska ietekme uz vīnogulāju augšanu un ražību ir nokrišņiem, temperatūras apstākļiem, saules gaismai un citiem klimatiskajiem faktoriem. Vīndārziem bieži vien ir ļoti atšķirīgas mezoklimatiskās īpašības, ko nosaka ļoti daudzveidīgais reljefs (kurā dominē Gorjanci kalnu grēda), vērsums, augstums virs jūras līmeņa un reljefa slīpums, meži utt. Vidējā efektīvo temperatūru summa augšanas sezonā Bela Krajina vīnkopības apgabalā ir no 1 245,7 oC (Dobliče) līdz 1 329,0 oC (Metlika) un vidēji sasniedz 1 287,4 oC. Uzskata, ka efektīvo temperatūru summa atklātās vīnogu audzēšanas vietās ir par 15–20 % augstāka (no 1 480 oC līdz 1 545 oC), un nokrišņu daudzums augšanas sezonā ir vidēji aptuveni 750 mm jeb 64 % no kopējā gada nokrišņu daudzuma.

Visa šī Bela Krajina vīnkopības apgabala ģeoloģiskā un klimatiskā daudzveidība atspoguļojas audzēto šķirņu lielajā daudzveidībā, un visi no tām gatavotie vīni izceļas ar svaigumu un ir viegli baudāmi. Pareizā šķirņu un to īpašību kombinācija ļauj iegūt tipisku “Metliška črnina” vīnu.

11.   Citas piemērojamās prasības

Prasības/atkāpes temats

Vīnkoku veidošanas sistēma

Tiesiskais regulējums

Nosaka organizācija, kas pārvalda ACVN/AĢIN, ja dalībvalstis tā paredzējušas.

Citas prasības/atkāpes veids

—

Prasības/atkāpes apraksts

Audzējot vīnogu šķirnes vīna “Metliška črnina” gatavošanai, drīkst izmantot tikai Gijo tipa audzēšanas metodi un tās variantus.

Prasības/atkāpes temats

Vīnkoku skaits uz hektāru

Tiesiskais regulējums

Nosaka organizācija, kas pārvalda ACVN/AĢIN, ja dalībvalstis tā paredzējušas.

Citas prasības/atkāpes veids

—

Prasības/atkāpes apraksts

Ražojot vīnu “Metliška črnina”, vīnkoku skaitam uz tīrās vīndārzu platības vienību jāpārsniedz 4 000 vīnkoku uz hektāru, un to aprēķina, pamatojoties uz stādīšanas attālumiem, kuri noteikti saskaņā ar Noteikumiem par lauku saimniecību reģistru.

Neatkarīgi no iepriekšējās daļas terasēs, kur slīpums pārsniedz 20 %, vīnkoku skaitam jābūt lielākam par 3 100 vīnkoku uz hektāru.

Prasības/atkāpes temats

Organoleptiskais novērtējums

Tiesiskais regulējums

Nosaka organizācija, kas pārvalda ACVN/AĢIN, ja dalībvalstis tā paredzējušas.

Citas prasības/atkāpes veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu

Prasības/atkāpes apraksts

Organoleptiskajā novērtējumā vīnam “Metliška črnina” jāiegūst vismaz 16,5 punkti. Pirms organoleptiskā novērtējuma veikšanas vīna degustētāji ir jāinformē, ka viņi vērtē vīnu, kas, pamatojoties uz vīnogu un vīna ražotāju reģistra datiem un ķīmiskās analīzes rezultātiem, atbildīs nosaukuma “Metliška črnina” piešķiršanas nosacījumiem, ja izturēs organoleptisko novērtēšanu.

Prasības/atkāpes temats

Vīna kondicionēšana un laišana tirgū

Tiesiskais regulējums

Nosaka organizācija, kas pārvalda ACVN/AĢIN, ja dalībvalstis tā paredzējušas.

Citas prasības/atkāpes veids

Iepakošana noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Prasības/atkāpes apraksts

Tirgū drīkst laist tikai vīnu “Metliška črnina” oriģinālajā iepakojumā.

Vīnu “Metliška črnina” kondicionē pudelēs, kuru tilpums ir līdz 1,5 l, kastē ievietotā maisā, kura tilpums nepārsniedz 5 l, vai lielākos traukos. Kondicionēšanai izmantoto lielāku trauku (nerūsējošā tērauda mucu) tilpums var būt līdz 50 l. Šim iepakojumam jāļauj iztecināt vīnu caur dozatoru, izmantojot paaugstinātu spiedienu vai piemērotu sūkni, lai novērstu vīna oksidāciju.

Prasības/atkāpes temats

Vīnkopības apakšapgabala un vīndārza nosaukums

Tiesiskais regulējums

Nosaka organizācija, kas pārvalda ACVN/AĢIN, ja dalībvalstis tā paredzējušas.

Citas prasības/atkāpes veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu

Prasības/atkāpes apraksts

Vīnam “Metliška črnina”, kuram organoleptiskajā novērtējumā piešķirti vismaz 17,5 punkti, saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (OV L 269, 23.10.2019., 13. lpp., ar grozījumiem) 55. pantu un noteikumiem, kas reglamentē vīna ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu, drīkst pievienot vienu no šādām norādēm vai šīs abas norādes:

—	tā vīnkopības apakšapgabala ģeogrāfiskais nosaukums, kurā audzētas vīnogas;

—	tā vīndārza ģeogrāfiskais nosaukums, kurā audzētas vīnogas.

Elektroniska atsauce (URL) uz produkta specifikācijas publikāciju

https://www.gov.si/novice/2026-03-31-ministrstvo-je-potrdilo-spremembo-specifikacije-za-vino-metliska-crnina-in-belokranjec/

---

(1)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2025/27 (2024. gada 30. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1143 papildina ar noteikumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, garantētu tradicionālo īpatnību produktu un fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu reģistrāciju un aizsardzību un atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 664/2014 (OV L, 2025/27, 15.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2025/27/oj).