Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
LV
C sērija
|
|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2026/2777 |
19.5.2026 |
Paziņojums par apstiprinātu standarta grozījumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta produkta specifikācijā: publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2025/27 (1) 5. panta 4. punktu
(C/2026/2777)
STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS
(Regulas (ES) 2024/1143 24. pants)
“Penedès”
ES atsauces numurs: PDO-ES-A1551-AM06 – 20.2.2026.
1. Produkta nosaukums
“Penedès”
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
|
☑ |
ACVN |
|
☐ |
AĢIN |
|
☐ |
ĢIN |
3. Nozare
|
☐ |
Lauksaimniecības produkti |
|
☑ |
Vīns |
|
☐ |
Stiprie alkoholiskie dzērieni |
4. Valsts, pie kuras pieder ģeogrāfiskais apgabals
Spānija
5. Dalībvalsts iestāde, kas paziņo standarta grozījumu
Nosaukums
Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrija, Pārtikas ģenerāldirektorāts, Pārtikas kvalitātes kontroles un agropārtikas laboratoriju apakšģenerāldirektorāts
6. Kvalificēšana par standarta grozījumu
Kompetentā iestāde šo ar ACVN “Penedès” apzīmētā produkta specifikācijas grozījumu uzskata par standarta grozījumu; to nevar uzskatīt par Savienības grozījumu, jo tas neatbilst nevienam no gadījumiem, kas minēti Regulas (ES) 2024/1143 par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm 24. panta 3. punktā. Konkrēti, tas: neietver izmaiņas nosaukumā vai nosaukuma lietojumā vai ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta(-u) produkta(-u) kategorijas izmaiņas, nerada risku, ka vairs nebūs spēkā saikne ar ģeogrāfisko apgabalu, neparedz turpmākus produkta tirdzniecības ierobežojumus.
7. Apstiprinātā(-o) standarta grozījuma(-u) apraksts
Temats
Izmaiņas minimālā faktiskā spirta satura robežvērtībā
Apraksts
Sarkanvīnu minimālais faktiskais spirta saturs no 11,5 % ir samazināts līdz 11 %.
Grozīts produkta specifikācijas 2.1.1. punkts un vienotā dokumenta 6. punkts.
|
☑ |
Grozījums ietekmē vienoto dokumentu. |
Temats
Bioloģiskais vīns
Apraksts
Pievienota prasība, ka visiem 1., 3., 8. un 16. kategorijas vīniem (vīnam, desertvīnam, pusdzirkstošajam vīnam un pārgatavu vīnogu vīnam), kas gatavoti no vīnogām, kuru raža novākta 2025. gadā un turpmākajos gados, jābūt sertificētiem kā bioloģiskiem.
Pievienota prasība, ka 2025. gadā un turpmākajos gados novākto vīnogu ražai jābūt sertificētai kā bioloģiskai.
Šīs prasības jau attiecās uz kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem (5. kategorija).
Grozīts produkta specifikācijas 2.1.1., 2.1.3., 2.1.4., 2.1.5. un 5.1. punkts un vienotā dokumenta 7.1. punkts.
|
☑ |
Grozījums ietekmē vienoto dokumentu. |
Temats
Jauna desertvīna paveida ieviešana
Apraksts
Ieviests jauns desertvīna paveids, proti, “Malvasia de Sitges” saldais vīns.
Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 2.4.1. punktu, bet vienoto dokumentu neietekmē.
|
☐ |
Grozījums ietekmē vienoto dokumentu. |
Temats
Izmaiņas attiecībā uz gaistošo skābumu
Apraksts
Ieviesta maksimālā gaistošā skābuma robežvērtība – 1,08 g/l – baltvīniem un sārtvīniem, kas tajā pašā gadā raudzēti vai izturēti koka mucās.
Attiecībā uz vīniem, kuru kopējais sēra dioksīda saturs ir mazāks par 40 mg/l, ir ieviesta maksimālā faktiskā gaistošā skābuma robežvērtība, proti, 1,08 g/l baltvīniem un sārtvīniem un 1,2 g/l sarkanvīniem.
Grozīts produkta specifikācijas 2.6.1. punkts un vienotā dokumenta 6. punkts.
|
☑ |
Grozījums ietekmē vienoto dokumentu. |
Temats
Izmaiņas organoleptisko īpašību aprakstā
Apraksts
Uzlabots dažādu veidu vīna organoleptisko īpašību apraksts.
Grozīts produkta specifikācijas 2.2. punkts un vienotā dokumenta 6. punkts.
|
☑ |
Grozījums ietekmē vienoto dokumentu. |
Temats
Dažu izņēmumu svītrošana attiecībā uz šķirnēm “Forcada” un “Moneu”
Apraksts
Ņemot vērā šķirņu “Forcada” un “Moneu” pēdējo gadu ražošanas rādītājus, šīs šķirnes vīnogulāju veidošanas, ražas iznākuma un ražas novākšanas veida ziņā ir līdzīgas pārējām šķirnēm.
Svītrota prasība, saskaņā ar kuru pie šīm šķirnēm piederošu pēc 2019. gada 1. augusta stādītu vīnogulāju audzēšanā varēja izmantot tikai tradicionālās kausa vai puskausa formas veidošanas metodes. Tāpat ir pievienots nosacījums, ka šo šķirņu vīnogām jābūt sertificētām kā bioloģiskām, jo ar šo produkta specifikācijas grozījumu ieviestā prasība attiecas uz visām šķirnēm. Svītrota prasība, ka šo šķirņu raža jānovāc ar rokām, un prasība, ka šo šķirņu ražas iznākumam no hektāra jābūt zemākam, salīdzinot ar pārējām šķirnēm.
Grozīts produkta specifikācijas 3.1., 3.2. un 5.1. punkts un vienotā dokumenta 7. punkts.
|
☑ |
Grozījums ietekmē vienoto dokumentu. |
Temats
Mazāku ģeogrāfisko vienību robežu noteikšana
Apraksts
Iedaļā par saikni ir grozīts to zemesgabalu saraksts, kas veido mazākas ģeogrāfiskās vienības. Šā grozījuma iemesls ir tāds, ka pēc tehniskā pētījuma veikšanas ir nedaudz mainījušās robežas starp mazākām ģeogrāfiskajām vienībām Alts d’Ancosa un Costers del Montmell un starp Marina del Garraf un Massís del Garraf.
Grozīts specifikācijas 4.2. punkts un vienotā dokumenta 9. punkts.
|
☑ |
Grozījums ietekmē vienoto dokumentu. |
Temats
Izmaiņas marķēšanas noteikumos
Apraksts
Teikums “Teksta “Denominación de Origen” [cilmes vietas nosaukums] augstumam ir jābūt mazākam par 1,2 mm” ir mainīts uz “(..) augstumam ir jābūt vismaz 1,2 mm”.
Pievienots noteikums, ka tad, ja produkti ir duļķaini vai pieder pie vīna, desertvīna vai pārgatavu vīnogu vīna kategorijas, tas jānorāda marķējumā.
Kvalitatīvu dzirkstošo vīnu galvenajā etiķetē drīkst norādīt tikai šādas vīnogu šķirnes: “Macabeo”, “Xarel·lo”, “Parellada”, “Subirat Parent”, “Garnacha blanca”, “Moscatel de Alejandría”, “Moscatel de grano menudo”, “Malvasia de Sitges”, “Chardonnay”, “Garnacha tinta”, “Sumoi tinto”, “Cariñena”, “Pinot noir” un “Xarel·lo rosado”. Citu šķirņu norādīšana sertifikācijas etiķetē vairs nav atļauta.
Svītrota prasība, ka mazākas ģeogrāfiskās vienības norādei jāatrodas blakus nosaukumam “Penedès”.
Tagad ir noteikta prasība kā specifiskas vai galvenās šķirnes (kuras tādējādi drīkst norādīt mazākā ģeogrāfiskā vienībā ražota vīna galvenajā etiķetē) minēt šādas: “Sumoll Blanco”, “Xarel·lo Rosado”, “Forcada” un “Moneu”.
Pievienotas jaunas prasības apzīmējuma “Gran Vino de Mas” izmantošanai attiecībā uz atļautajām šķirnēm.
Grozīts produkta specifikācijas 8.7.1., 8.7.2. un 8.7.3. punkts un vienotā dokumenta 11. punkts.
|
☑ |
Grozījums ietekmē vienoto dokumentu. |
VIENOTAIS DOKUMENTS
Vīna cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
“Penedès”
ES atsauces numurs: PDO-ES-A1551-AM06 – 20.2.2026.
1. Nosaukums (nosaukumi)
“Penedès”
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
|
☑ |
ACVN |
|
☐ |
AĢIN |
|
☐ |
ĢIN |
3. Valsts, pie kuras pieder definētais ģeogrāfiskais apgabals
Spānija
4. Lauksaimniecības produkta klasifikācija saskaņā ar kombinētās nomenklatūras pozīciju un kodu, minēta Regulas (ES) 2024/1143 6. panta 1. punktā
2204 – Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misa, izņemot pozīcijā 2009 minēto
5. Vīnkopības produktu kategorijas, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā
|
1. |
Vīns |
|
3. |
Desertvīns |
|
5. |
Kvalitatīvs dzirkstošais vīns |
|
8. |
Pusdzirkstošais vīns |
|
16. |
Pārgatavu vīnogu vīns |
6. Vīna(-u) apraksts
Vīnkopības produkts
VĪNS – baltvīns un sārtvīns
Organoleptiskās īpašības
BALTVĪNS
Krāsa – no gaiši dzeltenas līdz tumši dzeltenai. Ja vīns ir duļķains, tas jānorāda marķējumā. Vīns, kas ražots ar dulce de frío [ledus vīnu] metodi, – dzintara, zeltainā vai brūngani sarkanā krāsā.
SĀRTVĪNS
Krāsa – no gaiši rozā līdz ķiršu sarkanai. Ja vīns ir duļķains, tas jānorāda marķējumā. Nav duļķains; dzidrs un mirdzošs.
BALTVĪNS
Balto un tropu augļu primārie aromāti. Ja vīns turēts mucā, būs jūtami nogatavojušos augļu un terciārie aromāti.
Notis, kas atspoguļo izturēšanu un laiku, cik ilgi vīns turēts mucā. Bez sliktas smaržas vai nepilnībām.
SĀRTVĪNS
Augļains sarkano augļu aromāts. Bez sliktas smaržas vai nepilnībām.
BALTVĪNS
Augļains. Skābens, viegls un svaigs. Attiecīgā gadījumā jūtamas izturēšanai raksturīgas notis. Bez nepilnībām.
SĀRTVĪNS
Augļains, skābens, viegls un svaigs. Bez nepilnībām.
Papildu informācija par organoleptiskajām īpašībām
—
Analītiskās īpašības
|
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): |
— |
|
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): |
9,5 |
|
Minimālais kopējais skābums: |
— |
|
Minimālā kopējā skābuma vienība: |
miliekvivalentos uz litru |
|
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): |
11,67 |
|
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): |
— |
Papildu informācija par analītiskajām īpašībām
Ja vīna ražošanā izmantota dulce de frío [ledus vīnu] metode, faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir > 9,5 tilp. %.
Gaistošais skābums:
vīniem, kas izturēti ilgāk nekā vienu gadu, un vīniem, kuri tajā pašā gadā raudzēti vai izturēti koka mucās: < 18 mekv./l;
vīniem, kuros kopējais sēra dioksīda saturs ir mazāks nekā 40 mg/l: < 18 mekv./l;
vīniem, kuru ražošanā izmantota dulce de frío [ledus vīnu] metode: < 33,33 mekv./l.
|
☑ |
Analītiskās īpašības, kas šajā iedaļā nav norādītas, atbilst piemērojamajos ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām. |
Vīnkopības produkts
VĪNS – sarkanvīns
Organoleptiskās īpašības
Jaunvīni – granātsarkanā krāsā. Izturēti vīni – brūngani sarkanā krāsā. Ja vīns ir duļķains, tas jānorāda marķējumā. Vīns, kas ražots ar dulce de frío [ledus vīnu] metodi, – sarkanā krāsā.
Sarkano un/vai meža augļu aromāts. Bez sliktas smaržas vai nepilnībām.
Augļaina, skābena, viegla, attiecīgā gadījumā jūtamas izturēšanai raksturīgas notis. Bez nepilnībām.
Papildu informācija par organoleptiskajām īpašībām
—
Analītiskās īpašības
|
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): |
— |
|
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): |
11 |
|
Minimālais kopējais skābums: |
— |
|
Minimālā kopējā skābuma vienība: |
miliekvivalentos uz litru |
|
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): |
11,67 |
|
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): |
— |
Papildu informācija par analītiskajām īpašībām
Ja vīna ražošanā izmantota dulce de frío [ledus vīnu] metode, faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir > 9,5 tilp. %.
Gaistošais skābums:
vīniem, kas izturēti ilgāk nekā vienu gadu, un vīniem, kuri tajā pašā gadā raudzēti vai izturēti koka mucās: < 20 mekv./l;
vīniem, kuros kopējais sēra dioksīda saturs ir mazāks nekā 40 mg/l: < 20 mekv./l;
vīniem, kuru ražošanā izmantota dulce de frío [ledus vīnu] metode: < 33,33 mekv./l.
|
☑ |
Analītiskās īpašības, kas šajā iedaļā nav norādītas, atbilst piemērojamajos ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām. |
Vīnkopības produkts
DESERTVĪNS
Organoleptiskās īpašības
Dzeltena, dzintara, zeltaina, sarkana, brūngani sarkana krāsa. Ja vīns ir duļķains, tas jānorāda marķējumā.
Cukurotu augļu aromāti, kas raksturīgi katrai šķirnei. Notis, kas atspoguļo izturēšanu, ja vīns turēts mucā. Bez sliktas smaržas vai nepilnībām.
Augļaina, skābena, silta un samtaina.
Papildu informācija par organoleptiskajām īpašībām
—
Analītiskās īpašības
|
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): |
— |
|
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): |
15 |
|
Minimālais kopējais skābums: |
— |
|
Minimālā kopējā skābuma vienība: |
miliekvivalentos uz litru |
|
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): |
33,33 |
|
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): |
— |
Papildu informācija par analītiskajām īpašībām
—
|
☑ |
Analītiskās īpašības, kas šajā iedaļā nav norādītas, atbilst piemērojamajos ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām. |
Vīnkopības produkts
KVALITATĪVS DZIRKSTOŠAIS VĪNS
Organoleptiskās īpašības
No dzeltenas līdz gaiši sarkanai krāsai, nav dzintara vai ķiršu sarkanā krāsā. Pastāvīga dzirkstīšana, nav strauja. Nav duļķains; dzidrs un mirdzošs.
Primārie balto vai tropu augļu aromāti. Bez sliktas smaržas vai nepilnībām.
Augļaina, skābena, viegla, attiecīgā gadījumā jūtamas izturēšanai raksturīgas notis. Bez nepilnībām.
Papildu informācija par organoleptiskajām īpašībām
—
Analītiskās īpašības
|
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): |
— |
|
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): |
11 |
|
Minimālais kopējais skābums: |
5 |
|
Minimālā kopējā skābuma vienība: |
grami uz litru, izteikts ar vīnskābi |
|
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): |
13,33 |
|
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): |
185 |
Papildu informācija par analītiskajām īpašībām
—
|
☑ |
Analītiskās īpašības, kas šajā iedaļā nav norādītas, atbilst piemērojamajos ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām. |
Vīnkopības produkts
PUSDZIRKSTOŠAIS VĪNS
Organoleptiskās īpašības
Gaiši dzeltenā vai gaiši rozā krāsā, ar pastāvīgu dzirkstīšanu, kas nav strauja. Nav duļķains; dzidrs un mirdzošs.
Primārie balto vai tropu augļu aromāti. Bez sliktas smaržas vai nepilnībām.
Augļaina, skābena, viegla, attiecīgā gadījumā jūtamas izturēšanai raksturīgas notis. Bez nepilnībām.
Papildu informācija par organoleptiskajām īpašībām
—
Analītiskās īpašības
|
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): |
— |
|
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): |
9,5 |
|
Minimālais kopējais skābums: |
— |
|
Minimālā kopējā skābuma vienība: |
miliekvivalentos uz litru |
|
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): |
— |
|
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): |
— |
Papildu informācija par analītiskajām īpašībām
—
|
☑ |
Analītiskās īpašības, kas šajā iedaļā nav norādītas, atbilst piemērojamajos ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām. |
Vīnkopības produkts
PĀRGATAVU VĪNOGU VĪNS
Organoleptiskās īpašības
Dzeltena, dzintara, zeltaina, sarkana vai brūngani sarkana krāsa. Nav duļķains; dzidrs un mirdzošs. Ja vīns ir duļķains, tas jānorāda marķējumā.
Nogatavojušos vai cukurotu augļu aromāti, kas raksturīgi katrai šķirnei. Bez sliktas smaržas vai nepilnībām.
Augļaina, skābena, silta, samtaina, bez nepilnībām.
Papildu informācija par organoleptiskajām īpašībām
—
Analītiskās īpašības
|
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): |
— |
|
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): |
12 |
|
Minimālais kopējais skābums: |
— |
|
Minimālā kopējā skābuma vienība: |
miliekvivalentos uz litru |
|
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): |
33,33 |
|
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): |
— |
Papildu informācija par analītiskajām īpašībām
—
|
☑ |
Analītiskās īpašības, kas šajā iedaļā nav norādītas, atbilst piemērojamajos ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām. |
7. Vīndarības metodes
7.1. Īpašas vīndarības metodes, kas izmantotas vīna vai vīnu ražošanā, un attiecīgi ražošanas ierobežojumi
—
Attiecīgais ierobežojums vīndarībā
Apūdeņošanu drīkst veikt tikai ar mērķi uzlabot vīnogu kvalitāti apstākļos, kad zemes gabalu ūdensapgāde un vides apstākļi vīndārzā neļauj sasniegt optimālo kvalitātes līmeni, proti, tad, kad ir jānodrošina ražas apjoma un ražas iznākuma atbilstība šīs specifikācijas noteikumiem. Ja cilmes vietas nosaukuma pārvaldības struktūra uzskata, ka šī prakse negatīvi ietekmē kvalitāti vai var izraisīt noteikumu neievērošanu, tā drīkst aizliegt šo praksi konkrētā zemes gabalā. Zemes gabalos, kur audzē vīnogulājus, var līdzsvarot ūdensapgādi atbilstoši augsnes mitruma apstākļiem, kā arī vides apstākļiem vīndārzā. Apūdeņošanu nekādā gadījumā nedrīkst atļaut pēc vīnogu nogatavošanās sākuma.
Vīnogām, kas novāktas, sākot no 2025. gada, jābūt sertificētām kā bioloģiskām.
—
Īpašā vīndarības metode
Ekstrakcijas iznākums nedrīkst pārsniegt 66,6 litrus vīna no katriem novāktajiem 100 kg balto vīnogu šķirņu gadījumā un 70 litrus vīna sarkano vīnogu šķirņu gadījumā.
Visiem vīniem, kas gatavoti no vīnogām, kuras novāktas, sākot no 2025. gada, jābūt sertificētiem kā bioloģiskiem.
7.2. Maksimālais ražas iznākums
Baltogu šķirnes un kvalitatīvs dzirkstošais vīns
Maksimālais ražas iznākums
|
Maksimālais ražas iznākums: |
12 000 |
|
Maksimālā ražas iznākuma vienība: |
kilogrami vīnogu no hektāra |
Baltogu šķirnes un kvalitatīvs dzirkstošais vīns
Maksimālais ražas iznākums
|
Maksimālais ražas iznākums: |
79,92 |
|
Maksimālā ražas iznākuma vienība: |
hektolitri no hektāra |
“Vino de Mas” un “Gran Vino de Mas”, baltogu šķirnes un kvalitatīvs dzirkstošais vīns
Maksimālais ražas iznākums
|
Maksimālais ražas iznākums: |
10 200 |
|
Maksimālā ražas iznākuma vienība: |
kilogrami vīnogu no hektāra |
“Vino de Mas” un “Gran Vino de Mas”, baltogu šķirnes un kvalitatīvs dzirkstošais vīns
Maksimālais ražas iznākums
|
Maksimālais ražas iznākums: |
67,93 |
|
Maksimālā ražas iznākuma vienība: |
hektolitri no hektāra |
Sarkanogu šķirnes
Maksimālais ražas iznākums
|
Maksimālais ražas iznākums: |
9 000 |
|
Maksimālā ražas iznākuma vienība: |
kilogrami vīnogu no hektāra |
Sarkanogu šķirnes
Maksimālais ražas iznākums
|
Maksimālais ražas iznākums: |
63 |
|
Maksimālā ražas iznākuma vienība: |
hektolitri no hektāra |
“Vino de Mas” un “Gran Vino de Mas”, sarkanogu šķirnes
Maksimālais ražas iznākums
|
Maksimālais ražas iznākums: |
7 650 |
|
Maksimālā ražas iznākuma vienība: |
kilogrami vīnogu no hektāra |
“Vino de Mas” un “Gran Vino de Mas”, sarkanogu šķirnes
Maksimālais ražas iznākums
|
Maksimālais ražas iznākums: |
53,55 |
|
Maksimālā ražas iznākuma vienība: |
hektolitri no hektāra |
8. Vīna vīnogu šķirne vai šķirnes, no kā vīns vai vīni ražoti
|
— |
“AGUDELO” – “CHENIN BLANC” |
|
— |
“ALARIJE” – “SUBIRANT PARENT” |
|
— |
“CABERNET FRANC” |
|
— |
“CABERNET SAUVIGNON” |
|
— |
“CHARDONNAY” |
|
— |
“FORCADA” |
|
— |
“GARNACHA BLANCA” |
|
— |
“GARNACHA TINTA” |
|
— |
“GEWÜRZTRAMINER” |
|
— |
“MACABEO” – “VIURA” |
|
— |
“MALVASIA AROMÁTICA” – “MALVASÍA SITGES” |
|
— |
“MAZUELA” – “SAMSÓ” |
|
— |
“MERLOT” |
|
— |
“MERSEGUERA” – “SUMOLL BLANCO” |
|
— |
“MONASTRELL” |
|
— |
“MONEU” |
|
— |
“MOSCATEL DE ALEJANDRÍA” |
|
— |
“MOSCATEL DE GRANO MENUDO” |
|
— |
“PARELLADA” |
|
— |
“PETIT VERDOT” |
|
— |
“PINOT NOIR” |
|
— |
“RIESLING” |
|
— |
“SAUVIGNON BLANC” |
|
— |
“SUMOLL TINTO” |
|
— |
“SYRAH” |
|
— |
“TEMPRANILLO” – “SULL DE LLEBRE” |
|
— |
“VIOGNIER” |
|
— |
“XARELLO” |
|
— |
“XARELLO ROSADO” |
9. Noteiktā ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija
Ražošanas apgabalu veido tālāk norādīto pašvaldību teritorija Barselonas un Taragonas provincē.
|
|
Abrera (1) |
|
|
Aiguamúrcia (2) |
|
|
Albinyana (2) |
|
|
L’Arboç (2) |
|
|
Avinyonet del Penedès (1) |
|
|
Banyeres del Penedès (2) |
|
|
Begues (1) |
|
|
Bellvei (2) |
|
|
La Bisbal del Penedès (2) |
|
|
Bonastre (2) |
|
|
Les Cabanyes (1) |
|
|
Calafell (2) |
|
|
Canyelles (1) |
|
|
Cabrera d’Igualada (1) |
|
|
Castellet i la Gornal (1) |
|
|
Castellví de la Marca (1) |
|
|
Castellví de Rosanes (1) |
|
|
Cervelló (1) |
|
|
Corbera de Llobregat (1) |
|
|
Cubelles (1) |
|
|
Cunit (2) |
|
|
Font-rubí (1) |
|
|
Gelida (1) |
|
|
La Granada (1) |
|
|
Els Hostalets de Pierola (1) |
|
|
La Llacuna (1) |
|
|
Llorenç del Penedès (2) |
|
|
Martorell (1) |
|
|
Masquefa (1) |
|
|
Mediona (1) |
|
|
Montmell (2) |
|
|
Olèrdola (1) |
|
|
Olesa de Bonesvalls (1) |
|
|
Olivella (1) |
|
|
Pacs del Penedès (1) |
|
|
Piera (1) |
|
|
El Pla del Penedès (1) |
|
|
Pontons (1) |
|
|
Puigdàlber (1) |
|
|
Sant Cugat Sesgarrigues (1) |
|
|
Sant Esteve Sesrovires (1) |
|
|
Sant Jaume dels Domenys (2) |
|
|
Sant Llorenç d’Hortons (1) |
|
|
Sant Martí Sarroca (1) |
|
|
Sant Pere de Ribes (1) |
|
|
Sant Pere de Riudebitlles (1) |
|
|
Sant Quintí de Mediona (1) |
|
|
Sant Sadurní d’Anoia (1) |
|
|
Santa Fe del Penedès (1) |
|
|
Santa Margarida i els Monjos (1) |
|
|
Santa Maria de Miralles (1) |
|
|
Santa Oliva (2) |
|
|
Sitges (1) |
|
|
Subirats (1) |
|
|
Torrelavit (1) |
|
|
Torrelles de Foix (1) |
|
|
Vallirana (1) |
|
|
El Vendrell (2) |
|
|
Vilafranca del Penedès (1) |
|
|
Vilanova i la Geltrú (1) |
|
|
Vilobí del Penedès (1) |
|
(1) |
Barselonas province |
|
(2) |
Taragonas province |
Atkarībā no vīnogu izcelsmes vīna darītavas var pēc izvēles marķējumā norādīt turpmāk minētās papildu/neobligātas mazākas ģeogrāfiskās vienības.
|
|
Alts d’Ancosa |
|
|
Conca del Foix |
|
|
Costers de l’Anoia |
|
|
Costers de Lavernó |
|
|
Costers del Montmell |
|
|
Marina del Garraf |
|
|
Massís del Garraf |
|
|
Muntanyes d’Ordal |
|
|
Turons de Vilafrana |
|
|
Vall Bitlles-Anoia |
Iepriekš minētajās mazākās ģeogrāfiskajās vienībās iekļauto zemes gabalu sarakstu skatīt šajā saitē:
https://incavi.gencat.cat/ca/normativa/plecs-condicions-do-catalanes/do-penedes/
10. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu
Vīnkopības produkta kategorija
|
1. |
Vīns |
Kopsavilkums par saikni
“Penedès” baltvīni ir slaveni ar svaigo, skābo, augļaino garšu, ko tie iegūst, pateicoties augsnes veidam un unikālajam klimatam. Cilvēkfaktors, t. i., cilvēki, kas strādā vīndārzos, ir viens no iemesliem, kāpēc vīni, kas gatavoti no tām pašām šķirnēm citos apgabalos, nav salīdzināmi ar šiem vīniem. Tikai Penedès reģionā balto vīnogu šķirnes var optimāli nogatavoties, lai no tām varētu gatavot “Penedès” vīnus. Tas ir saistīts ar reģiona unikālo augsnes, klimata un vīndarības metožu apvienojumu. Penedès reģiona sārtvīni ir slaveni ar krāsu, aromātu un augļainumu, kas, pateicoties augsnei un klimatam, ir raksturīgi šo vīnu ražošanā izmantotajām šķirnēm. Arī cilvēku ieguldītais darbs vīndārzos un vīna darītavās veicina “Penedès” sārtvīnu unikālās īpašības. Penedès reģiona sarkanvīnus raksturo to struktūra un bagātīgums, antocianīni, vieglie tanīni un it īpaši intensīva smarža un paliekoša garša un pēcgarša. Penedès reģiona klimata un augsnes mijiedarbība nodrošina labu nogatavošanos. Liela nozīme ir arī nakts un dienas temperatūras atšķirībām jūlijā un augustā. Šo apvienoto faktoru dēļ Penedès reģionā audzētajās sarkanajās vīnogās ir augsts antocianīnu un tanīnu saturs, kad tās nogatavojušās, un bagātīgs sarkano augļu aromāts. Tas nozīmē, ka Penedès reģionā ražotos sarkanvīnus citos apgabalos nevar atdarināt.
Vīnkopības produkta kategorija
|
5. |
Kvalitatīvs dzirkstošais vīns |
Kopsavilkums par saikni
Ar ACVN “Penedès” apzīmētie kvalitatīvie dzirkstošie vīni ir unikāli un ļoti atšķirīgi no tiem, kurus ražo citos apgabalos. Šo atšķirību daļēji rada šķirnes, taču galvenokārt to nodrošina klimats, saule un ražošanas metodes, kuras izmanto pirmējās un otrējās raudzēšanas procesā. Šos dzirkstošos vīnus nav iespējams izgatavot citos apgabalos.
Vīnkopības produkta kategorija
|
8. |
Pusdzirkstošais vīns |
Kopsavilkums par saikni
Pusdzirkstošie vīni ir tradicionāli vīni Penedès reģionā. Šie vīni ir ļoti labi pielāgoti reģiona šķirnēm, kā arī tā klimatam un augsnei.
Vīnkopības produkta kategorija
|
3. |
Desertvīns |
Kopsavilkums par saikni
Penedès reģiona klimats, kā arī augsnes veids un šķirnes nozīmē to, ka nogatavojušos vīnogu misu var izmantot, lai gatavotu desertvīnus. Metodē ietvertā izturēšana un klimata apstākļi vīndārzā nozīmē to, ka ir iespējams izgatavot saldus, vieglus, izturētus vīnus, saglabājot nogatavojušos augļu garšu un smaržu, kas ir tipiska izturēšanas procesam.
Vīnkopības produkta kategorija
|
16. |
Pārgatavu vīnogu vīns |
Kopsavilkums par saikni
Penedès reģiona klimats, kā arī augsnes veids un šķirnes ļauj ar cilvēku darba palīdzību pārgatavināt vīnogas, tādējādi iegūstot unikālus vīnus ar izmeklētām īpašībām.
11. Citas piemērojamās prasības
Prasības/atkāpes temats
IEPAKOŠANA ĀRPUS NOTEIKTĀ APGABALA
Tiesiskais regulējums
Valsts tiesību akti
Citas prasības/atkāpes veids
Iepakošana noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā
Prasības/atkāpes apraksts
Iepakošana jāveic tikai ar ACVN “Penedès” apzīmēto vīnu ražošanas apgabalā. Tas saistīts ar to, ka neiepakotus vīnus nevar transportēt lielus attālumus, nodrošinot ar ACVN apzīmēto vīnu izmeklētās kvalitātes un īpašību saglabāšanu. Tiklīdz vīni ir iepildīti pudelēs, saglabājas to īpašības un kvalitāte, ko var atzinīgi novērtēt patērētāji. Tādēļ pildīšana pudelēs ir jāveic pareizajos apstākļos.
Prasības/atkāpes temats
MARĶĒJUMS
Tiesiskais regulējums
Valsts tiesību akti
Citas prasības/atkāpes veids
Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu
Prasības/atkāpes apraksts
Nosaukumam “Penedès” izmantoto rakstzīmju augstumam ir jābūt no 3 mm (minimāli) līdz 7 mm (maksimāli). Teksta “Denominación de Origen” [cilmes vietas nosaukums] augstumam ir jābūt vismaz 1,2 mm.
Kopumā, ja obligātais teksts, ietverot tekstu “PENEDÈS Denominación de Origen” [cilmes vietas nosaukums “PENEDÈS”], ir izvietots pudeles aizmugurē (tā dēvētajā sertifikācijas etiķetē), galvenajā etiķetē ar preču zīmi jānorāda nosaukums “PENEDÈS”, kura rakstzīmju augstums ir no 3 līdz 7 mm.
Izmantojot taisnstūrveida pārbaudes marķējumu, kuram ir oficiāls izmērs (60 x 13 mm) un kurā ietverti vārdi “Penedès Denominación de Origin”, prasību galvenajā etiķetē iekļaut nosaukumu “Penedès” var nepildīt. Šīs pārbaudes zīmes būs atšķirīgas vīniem ar apzīmējumiem “Vino de Mas” un “Gran Vino de Mas”.
Ja obligātais teksts etiķetē izvietots kopā ar preču zīmi un tekstu “PENEDÈS Denominación de Origen” [cilmes vietas nosaukums “PENEDÈS”], vārds “PENEDÈS” nav obligāti jāiekļauj arī sertifikācijas etiķetē.
Etiķetēs var norādīt arī šādu informāciju: šķirnes (kvalitatīvu dzirkstošo vīnu gadījumā galvenajā etiķetē var norādīt tikai dažas šķirnes), vīnogu novākšanas datums un apzīmējums “Vino de Finca” [īpašuma vīns], ievērojot konkrētus nosacījumus.
Etiķetēs jānorāda šāda informācija: informācija par pudeļu pildītāju / eksportētāju, faktiskais spirta saturs, sulfītu klātbūtne, pudeļu pildītāja reģistrācijas numurs, ražas novākšanas datums un nogulšņu izsviešanas datums kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem, partijas numurs, apzīmējums “Vino de Mas” vai “Gran Vino de Mas” (vienmēr etiķetes priekšpusē un norādot vīnogu ražas novākšanas datumu), “Classic Penedès” (ievērojot izmantošanas nosacījumus) un vārdi “No degollado” [nav izsviestas nogulsnes] (kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem, kas gatavoti saskaņā ar tradicionālo metodi un ievērojot konkrētus nosacījumus). Ja produkti ir duļķaini vai pieder pie vīna, desertvīna vai pārgatavu vīnogu vīna kategorijas, tas jānorāda marķējumā.
Pastāv plaši noteikumi par mazāku ģeogrāfisko vienību un apzīmējumu “Vino de Mas” un “Gran Vino de Mas” izmantošanas nosacījumiem.
Elektroniska atsauce (URL) uz produkta specifikācijas publikāciju
(1) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2025/27 (2024. gada 30. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1143 papildina ar noteikumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, garantētu tradicionālo īpatnību produktu un fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu reģistrāciju un aizsardzību un atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 664/2014 (OV L, 2025/27, 15.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2025/27/oj).
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2026/2777/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)