Eiropas Reģionu komitejas atzinums – Eiropas elektrotīklu pakete

(C/2026/2610)

Ziņotāja

Clare COLLERAN MOLLOY (renew E./IE), Klēras grāfistes padomes locekle un mēra vietniece

Atsauces dokuments

COM (2025) 1005 final

COM (2025) 1007 final

COM (2025) 1006 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvas (ES) 2018/2001, (ES) 2019/944 un (ES) 2024/1788 attiecībā uz atļauju piešķiršanas procedūru paātrināšanu

Grozījumi Direktīvā (ES) 2018/2001 (Atjaunojamo energoresursu direktīva)

1. grozījums

4.a apsvērums (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Paātrinātas atļauju piešķiršanas procedūras nodrošina agrīnu un efektīvu sabiedrības līdzdalību, tostarp piekļuvi attiecīgajai informācijai un jēgpilnu apspriešanos, saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

2. grozījums

11.a apsvērums (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošana nedrīkst izraisīt vides aizsardzības standartu pazemināšanu vai Savienības vides tiesību aktos noteikto sabiedrības līdzdalības prasību vājināšanu;

3. grozījums

16.a apsvērums (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai paātrinātu atļauju piešķiršanas procedūras, vienlaikus nodrošinot sabiedrības atbalstu un teritoriālo saskaņotību, dalībvalstīm būtu jāatbalsta vietējās un reģionālās pašvaldības, izmantojot tādu pieeju kā vietējie enerģētikas politikas pasākumi un to īstenošana (LEAD). Uz tuvienes principu balstīts administratīvais atbalsts un koordinācija, uzsvaru liekot uz vietējo līdzdalību ar pievienoto vērtību, var ievērojami mazināt kavēšanos un uzlabot atļauju piešķiršanas lēmumu kvalitāti. Turklāt LEAD satvaram būtu jāveicina ainavu un kultūras ietekmes novērtējumu iekļaušana projektu plānošanas agrīnajos posmos, nodrošinot, ka vietējā līmeņa enerģētikas risinājumi joprojām ir saderīgi ar mākslas un dabas mantojuma saglabāšanu. Būs vajadzīgs īpašs finansiāls atbalsts, lai veidotu spējas šādai vietējai līdzdalībai attiecīgajā līmenī.

Pamatojums

LEAD satvars uzlabos reģionālās atļauju piešķiršanas spējas, nodrošinot, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var efektīvi īstenot un pārvaldīt atļauju piešķiršanu.

4. grozījums

16.b apsvērums (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16.b)

Paātrināta atļauju piešķiršanas procedūra tīkla infrastruktūrai būtu jābalsta uz integrētu energosistēmas plānošanu, kas nodrošina saskaņotību starp elektrotīkliem, siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmām, energoefektivitātes pasākumiem un pieprasījuma puses elastību. Reģionālo un vietējo plānošanas iestāžu iesaistīšana procesa agrīnā posmā var uzlabot projektu izstrādi, vietējo līdzdalību, sabiedrības atbalstu un izmaksu lietderību, kā arī nodrošināt, ka plānošanā tiek ņemtas vērā ainavu un mākslinieciski vai vēsturiski nozīmīgu vietu īpatnības un aizsardzības prasības.

5. grozījums

26.a apsvērums (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Savienības mēroga tīkla plānošanā tiek ievērota augšupēja pieeja, pamatojoties uz valsts un reģionālajiem plānošanas procesiem un nodrošinot pārvades sistēmu operatoru aktīvu iesaisti, kā arī vienlaikus ievērojot valsts un vietējo atbildību par energosistēmas plānošanu;

6. grozījums

1. panta 3. punkts – 15.d panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis pieņem pasākumus, ar ko nodrošina, ka daļa no ieguvumiem, ko sniedz atjaunīgās enerģijas projekti , kuru uzstādītā jauda pārsniedz 10 MW, tieši vai netieši nonāk pie vietējiem iedzīvotājiem un kopienām minēto projektu tuvumā .

Dalībvalstis nodrošina, ka vietējās un reģionālās pašvaldības tiek oficiāli iesaistītas ieguvumu sadales kārtības izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā attiecībā uz atjaunīgās enerģijas projektiem , kuru uzstādītā jauda pārsniedz 5 MW, saskaņā ar to pilnvarām, kas paredzētas valsts tiesību aktos . Šāda iesaiste ietver iespēju vietējām un reģionālajām pašvaldībām ierosināt, pieņemt vai kopīgi izstrādāt ieguvumu sadales pasākumus, kas vērsti uz vietējās un reģionālās attīstības mērķiem, vietējo ražošanu un patēriņu (local4local), elastību, vides aizsardzību vai enerģētiskās nabadzības mazināšanas pasākumiem, un nodrošina, ka samērīga daļa no ieguvumiem nonāk pie vietējiem iedzīvotājiem un kopienām minēto projektu tuvumā, lai stiprinātu sabiedrības atbalstu un teritoriālo kohēziju ;

Pamatojums

Ieguvumu sadales shēmu darbības jomas paplašināšana, lai aptvertu lielāko daļu projektu, varētu palielināt sabiedrības atbalstu.

7. grozījums

1. panta 3. punkts – 15.d panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis izraugās un finansē neatkarīgu koordinatoru, kas veicina dialogu starp projekta attīstītāju un plašu sabiedrību par atjaunīgās enerģijas projektiem, kuru uzstādītā jauda pārsniedz 10 MW. Koordinators iesaistās tikai pēc kādas attiecīgās puses pieprasījuma un (a) vajadzības gadījumā koordinē sabiedriskās apspriešanas, tostarp agrīnas apspriešanas pirms atļaujas pieteikuma iesniegšanas; (b) iesaistās, lai meklētu risinājumus vietējo kopienu paustajām iespējamām bažām; (c) attiecīgā gadījumā nodrošina atbalstu un pārredzamību ieguvumu sadales pasākuma veida izvēlē. Dalībvalstis var noteikt maksu, ko maksā projektu izstrādātāji un ar ko finansē koordinatora pakalpojumus.

Dalībvalstis sadarbībā ar kompetentajām vietējām un reģionālajām izraugās un finansē neatkarīgu koordinatoru, kas veicina dialogu starp projekta attīstītāju un plašu sabiedrību par atjaunīgās enerģijas projektiem, kuru uzstādītā jauda pārsniedz 5 MW. Koordinators iesaistās tikai pēc projekta attīstītāja, skartās vietējās vai reģionālās pašvaldības vai kādas attiecīgās puses pieprasījuma un (a) vajadzības gadījumā koordinē sabiedriskās apspriešanas, tostarp agrīnas apspriešanas pirms atļaujas pieteikuma iesniegšanas saskaņā ar esošajām vietējām un reģionālajām apspriešanām un telpiskās plānošanas procedūrām ; (b) iesaistās, lai meklētu risinājumus vietējo kopienu paustajām iespējamām bažām; (c) attiecīgā gadījumā nodrošina atbalstu un pārredzamību ieguvumu sadales /vai vietējās ražošanas un elastības pasākumu izvēli. Dalībvalstis var noteikt maksu, ko maksā projektu izstrādātāji un ar ko finansē koordinatora pakalpojumus, ar noteikumu, ka šāda maksa ir samērīga un nerada nevajadzīgu slogu, it īpaši maziem vai sabiedrības virzītiem projektiem . (d) dalībvalstis nodrošina, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir pieejama pienācīga tehniskā palīdzība un administratīvais atbalsts, lai tās varētu efektīvi veikt savus uzdevumus ;

Pamatojums

Grozījums stiprina vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi tādās jomās kā izglītība, veicināšana un sabiedriskais dialogs, ievērojot subsidiaritāti un nodrošinot efektīvu koordināciju ar esošajām vietējām procedūrām un samērīgu īstenošanu bez nevajadzīga administratīvā vai finansiālā sloga.

8. grozījums

1. panta 3. punkts – 15.d panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Direktīvas 15.d. pantam pievieno šādu 3. un 4. punktu:	15.d pantam pievieno šādu 3., 4. un 5 . punktu:[...]
	5. Dalībvalstis izveido vietējo enerģētikas politikas pasākumu un to īstenošanas (LEAD) satvaru, lai atbalstītu vietējās ražošanas, elastības pasākumu un atļauju piešķiršanas procedūru īstenošanu vietējā un reģionālā līmenī. Šāds satvars ietver obligātus apspriešanās mehānismus iestādēm, kas atbild par mākslas un ainavas mantojuma aizsardzību visu to tīkla un atjaunīgās enerģijas projektu sākotnējos posmos, kuriem var būt būtiska vizuāla vai teritoriāla ietekme. LEAD satvars sniedz tehnisku, administratīvu un ar koordināciju saistītu atbalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas iesaistītas vietējās ražošanas un elastības pasākumos, kā arī atļauju piešķiršanas procedūras saskaņā ar šo direktīvu, standartizētus rīkus un spēju veidošanas pasākumus. Komisija 12 mēnešos pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā publicē īstenošanas norādījumus, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot vietējus, uz tuvienes principu balstītus risinājumus, tostarp enerģijas ražošanas un elastības jomā, un vienkāršot atļauju piešķiršanas procedūras.

Pamatojums

9. grozījums

1. panta 3. punkts – 15.d panta 6. punkts (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar šo pantu izraudzītās kompetentās iestādes koordinē atļauju piešķiršanas procedūras ar valsts, reģionālajiem un vietējiem enerģētikas un zemes izmantošanas plānošanas procesiem, tostarp tiem, kas atspoguļoti nacionālajos enerģētikas un klimata plānos un attiecīgajās reģionālajās enerģētikas stratēģijās.

Šī koordinācija nodrošina, ka, piešķirot atļaujas attiecībā uz tīkla infrastruktūru, tiek ņemta vērā integrēta energosistēmas plānošana, tostarp elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes, energoefektivitātes, pieprasījuma puses elastības un konkrētu vietējo risinājumu plānošana saistībā ar ražošanu un elastību, kā arī zemes izmantošanas plānošana.

10. grozījums

1. panta 3. punkts – 15.d panta 7. punkts (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka tīkla izvēršanas izmaksas tiek taisnīgi sadalītas starp visiem lietotājiem, vienlaikus visaptveroši aizsargājot mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem. Dalībvalstis arī nodrošina, ka reģionus, kuros atjaunīgās enerģijas ražošanas īpatsvars pārsniedz vidējo rādītāju, nesamērīgi neapgrūtina tīkla izvēršanas izmaksas, it īpaši, ja šādas investīcijas sniedz starpreģionālus vai pārrobežu ieguvumus. Šādos gadījumos izmaksu dalīšanas mehānismi atspoguļo ieguvumu sadalījumu starp reģioniem un dalībvalstīm, ņemot vērā: a) cik lielā mērā tīkla infrastruktūra apkalpo vairākus reģionus vai nodrošina enerģijas plūsmu pāri robežām; b) uzņemošā reģiona ieguldījumu ES klimata mērķu sasniegšanā, ražojot atjaunīgo enerģiju; c) nepieciešamību nepieļaut neizdevīgus konkurences apstākļus energoietilpīgām nozarēm reģionos, kuros ir augsts atjaunīgās enerģijas ražošanas līmenis; d) solidaritātes un taisnīgas izmaksu sadales principu, kā noteikts TEN-E regulā.

Pamatojums

Lai varētu integrēt lielus atjaunīgās enerģijas apjomus, ir vajadzīgas ievērojamas investīcijas tīkla infrastruktūrā. Šī infrastruktūra nodrošina ne tikai reģionālo apgādi, bet izmaksas galvenokārt sedz reģionālie patērētāji.

11. grozījums

1. panta 4. punkts – 16. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis valsts līmenī izveido vienotu digitālo portālu visiem atjaunīgās enerģijas, uzkrāšanas un tīkla projektu atļauju piešķiršanas procedūru posmiem.

Dalībvalstis sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, vietējām enerģētikas aģentūrām un vienas pieturas aģentūrām valsts līmenī izveido vienotu digitālo portālu visiem atjaunīgās enerģijas, uzkrāšanas un tīkla projektu atļauju piešķiršanas procedūru posmiem ; portāls arī sniedz konsultācijas par mākslas un ainavu mantojuma aizsardzību, lai atbalstītu projektu atbilstību kultūras un ainavas vērtībām .

Pamatojums

Grozījums atbalsta efektīvu koordināciju starp valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm un mazina nevajadzīgu kavēšanos projektu īstenošanā.

12. grozījums

1. panta 7. punkts – 16.d panta b) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tādu uzlādes staciju uzstādīšanai, kuru kopējā uzstādītā jauda ir 100 kW vai mazāka, dalībvalstis neprasa nekādas citas administratīvas atļaujas, tostarp attiecībā uz vidiskajiem aspektiem, kā vien tīkla pieslēguma atļaujas. Neskarot 1. punktu, dalībvalstis ierobežo šā punkta piemērošanu Natura 2000 teritorijās un citās teritorijās, uz kurām attiecas nacionālās aizsardzības shēmas, un aizsargājamās kultūras vai vēstures mantojuma teritorijās;

Tāda saules enerģijas aprīkojuma un apvienotās enerģijas krātuves uzstādīšanai, kuru kopējā uzstādītā jauda ir 100 kW vai mazāka, dalībvalstis neprasa nekādas citas administratīvas atļaujas, tostarp attiecībā uz vidiskajiem aspektiem, kā vien tīkla pieslēguma atļaujas , ja vien tas ir saskaņā ar vietējo un reģionālo zemes izmantošanas plānošanu . Neskarot 1. punktu, dalībvalstis ierobežo šā punkta piemērošanu Natura 2000 teritorijās un citās teritorijās, uz kurām attiecas nacionālās aizsardzības shēmas, un aizsargājamās kultūras vai vēstures mantojuma teritorijās;

Pamatojums

Saules enerģijas iekārtas ar jaudu 100 kW var pārsniegt aptuveni 500 m2 paneļu un būtiski ietekmēt jutīgu vidi. Tāpēc tām jābūt saskaņā ar vietējo un reģionālo zemes izmantošanas plānošanu un saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem.

13. grozījums

1. panta 9. punkts – 16.i panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tādu uzlādes staciju uzstādīšanai, kuru kopējā uzstādītā jauda ir 100 kW vai mazāka, dalībvalstis neprasa nekādas citas administratīvas atļaujas, tostarp attiecībā uz vidiskajiem aspektiem, kā vien tīkla pieslēguma atļaujas, ar noteikumu, ka vietējās iestādes tiek informētas pirms uzstādīšanas un ka šādas stacijas atbilst vietējiem un reģionālajiem zemes izmantošanas plāniem un nav pretrunā telpiskās plānošanas, vides un mantojuma aizsardzības prasībām .

14. grozījums

2. pants – 8. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis izveido vai norīko vienu vai vairākus pārvades vai sadales sistēmu operatoru kontaktpunktus. Minētie kontaktpunkti pēc pretendenta pieprasījuma bez maksas sniedz pretendentam norādījumus un palīdzību visā atļaujas piešķiršanas procedūrā, kurā piešķir atļauju 1. punktā minētajām darbībām, līdz atbildīgās iestādes ir pieņēmušas lēmumu. Visa procesa laikā pretendentam nav jāsazinās ar vairāk kā vienu kontaktpunktu.

Dalībvalstis izveido vai norīko vienu vai vairākus pārvades vai sadales sistēmu operatoru kontaktpunktus. Minētie kontaktpunkti pēc pretendenta pieprasījuma bez maksas sniedz pretendentam norādījumus un veicina koordināciju ar visām attiecīgajām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm visā atļaujas piešķiršanas procedūrā, kurā piešķir atļauju 1. punktā minētajām darbībām, līdz atbildīgās iestādes ir pieņēmušas lēmumu. Visa procesa laikā pretendentam nav jāsazinās ar vairāk kā vienu kontaktpunktu ;

Pamatojums

Tas stiprina subsidiaritāti, skaidri iesaistot reģionālās un vietējās pašvaldības atļauju piešķiršanas procesā.

15. grozījums

3. pants – 8. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Gadījumos, kad, lai varētu būvēt vai ekspluatēt dabasgāzes objektus, ūdeņraža ražotnes un ūdeņraža sistēmas infrastruktūru, ir vajadzīga atļauja, piemēram, licence, atļauja, koncesija, piekrišana vai apstiprinājums, dalībvalstis vai jebkura cita to norīkota kompetenta iestāde piešķir atļaujas savā teritorijā būvēt vai ekspluatēt minētos objektus, ražotnes, infrastruktūru, cauruļvadus vai saistītu aprīkojumu saskaņā ar 2. līdz 11. punktu un 16. punktu. Dalībvalstis vai jebkura to norīkota kompetenta iestāde ar to pašu pamatojumu var piešķirt atļaujas arī dabasgāzes un ūdeņraža piegādes veikšanai un vairumlietotājiem .”

Gadījumos, kad, lai varētu būvēt vai ekspluatēt dabasgāzes objektus, ūdeņraža ražotnes un ūdeņraža sistēmas infrastruktūru, ir vajadzīga atļauja, piemēram, licence, atļauja, koncesija, piekrišana vai apstiprinājums, dalībvalstis vai jebkura cita to norīkota kompetenta iestāde , tostarp reģionālās un vietējās pašvaldības savas kompetences ietvaros, piešķir atļaujas savā teritorijā būvēt vai ekspluatēt minētos objektus, ražotnes, infrastruktūru, cauruļvadus vai saistītu aprīkojumu saskaņā ar 2. līdz 11. punktu un 16. punktu. Dalībvalstis vai jebkura to norīkota kompetenta iestāde , tostarp attiecīgā gadījumā reģionālās un vietējās iestādes, ar to pašu pamatojumu var piešķirt atļaujas arī dabasgāzes un ūdeņraža piegādes veikšanai un vairumlietotājiem ;

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/ 942,() 942 un Regulu (ES) Nr. 2024/1789 un atceļ Regulu (ES) Nr. 2022/869

16. grozījums

12. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kopīgu interešu projektu un savstarpēju interešu projektu ierosināšanai un izskatīšanai būtu jāizveido reģionālās grupas (“grupas”), kā rezultātā tiktu sagatavoti reģionālie kopīgu interešu projektu un savstarpēju interešu projektu saraksti. Lai nodrošinātu plašu konsensu, minētajām grupām būtu jāiekļauj un jānodrošina cieša sadarbība starp dalībvalstīm, valsts regulatīvajām iestādēm, projektu virzītājiem un relevantajām ieinteresētajām personām. Minētās sadarbības kontekstā valsts regulatīvajām iestādēm vajadzības gadījumā grupas būtu jākonsultē, cita starpā par ierosināto projektu valstu regulatīvo aspektu īstenojamību un par ierosinātā regulatīvās apstiprināšanas grafika īstenojamību.

Kopīgu interešu projektu un savstarpēju interešu projektu ierosināšanai un izskatīšanai būtu jāizveido reģionālās grupas (“grupas”), kā rezultātā tiktu sagatavoti reģionālie kopīgu interešu projektu un savstarpēju interešu projektu saraksti. Lai nodrošinātu plašu konsensu, minētajām grupām būtu jāietver un jānodrošina cieša sadarbība starp dalībvalstīm, valstu regulatīvajām iestādēm, vietējām un reģionālajām pašvaldībām, projektu virzītājiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām , un it īpaši jāveicina papildu vietējās ražošanas un elastības risinājumi . Minētās sadarbības kontekstā valsts regulatīvajām iestādēm vajadzības gadījumā grupas būtu jākonsultē, cita starpā par ierosināto projektu valstu regulatīvo aspektu īstenojamību un par ierosinātā regulatīvās apstiprināšanas grafika īstenojamību.

17. grozījums

46. apsvērums – a) punkts (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ir jānovērtē liela mēroga enerģētikas projektu vietējā ietekme un jāstiprina vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalība pārrobežu enerģētikas infrastruktūras plānošanā un attīstībā;

18. grozījums

4. panta 5. punkta a) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

cik steidzams ir katrs ierosinātais projekts un kāds ir tā ieguldījums, lai sasniegtu Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājus un tās 2050. gada klimatneitralitātes mērķi, tirgus integrāciju, teritoriālo dimensiju (tostarp ainavas saderību un kultūras mantojuma aizsardzību) , konkurenci, ilgtspēju, zemākas izmaksas, drošu un uzticamu enerģiju no dažādiem enerģijas avotiem un energoapgādes drošību , vienlaikus atbalstot ekonomikas izaugsmi un sociālo kohēziju ;

19. grozījums

5. panta 1. punkta e) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)	atļauju piešķiršanas process, kas minēts 10. panta 9. punkta c) apakšpunktā.

(d)	atļauju piešķiršanas process, kas minēts 10. panta 9. punkta c) apakšpunktā ;

(e)	vietējā un reģionālā līmeņa ietekmes novērtējumi .

20. grozījums

5. panta 4. punkta d) apakšpunkts (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)	attiecīgā gadījumā – pārskatītu īstenošanas plānu ar mērķi novērst kavējumus.

(c)	attiecīgā gadījumā – pārskatītu īstenošanas plānu ar mērķi novērst kavējumus.

(d)	vietējo un reģionālo pašvaldību iesaisti un attiecīgā gadījumā sadarbību ar tām, tostarp jebkādus šo pašvaldību ieteikumus, bažas vai ieguldījumu, tostarp papildu vietējās ražošanas un patēriņa (vietējais vietējam) elastības pasākumus, un to, kā tie ir ņemti vērā .

21. grozījums

6. panta 2) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija pirmās daļas e) apakšpunktā minēto Eiropas koordinatora ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un attiecīgajām grupām.	Komisija pirmās daļas e) apakšpunktā minēto Eiropas koordinatora ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam , Eiropas Reģionu komitejai un attiecīgajām grupām.

22. grozījums

7. panta 9) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina sabiedrības līdzdalību saistībā ar valsts attīstības plānu saskaņā ar Direktīvas 2001/42/EK 6. un 7. pantu, tostarp apzinot sabiedrību, kuru ietekmē vai varētu ietekmēt tas, ka tiek īstenots minētais plāns un Savienības sarakstā iekļautie projekti, kuri ietilpst šīs regulas II pielikuma 1. punktā minētajās infrastruktūras kategorijās un ir iekļauti minētajā plānā, kā arī dalībvalstis, kuras iepriekš minētais var ietekmēt.

Dalībvalstis sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām nodrošina sabiedrības līdzdalību saistībā ar valsts attīstības plānu saskaņā ar Direktīvas 2001/42/EK 6. un 7. pantu, tostarp apzinot sabiedrību, kuru ietekmē vai varētu ietekmēt tas, ka tiek īstenots minētais plāns un Savienības sarakstā iekļautie projekti, kuri ietilpst šīs regulas II pielikuma 1. punktā minētajās infrastruktūras kategorijās un ir iekļauti minētajā plānā, kā arī dalībvalstis, kuras iepriekš minētais var ietekmēt.

23. grozījums

8. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka ir viena valsts kompetentā iestāde, kura atbild par

(a)	to, ka tā darbojas kā vienīgais kontaktpunkts projektu virzītājiem atļauju piešķiršanas procesā, atbild uz viņu jautājumiem, kalpo par starpnieci saziņā ar attiecīgajām iestādēm un palīdz ar savām zināšanām un informāciju, cenzdamās panākt pēc iespējas ātrāku procesu;

(a)

to, ka tā darbojas kā vienīgais kontaktpunkts projektu virzītājiem atļauju piešķiršanas procesā , vienlaikus nodrošinot arī strukturētu sadarbību ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kurām ir tiesības visos posmos sniegt konsultācijas un galīgos ieteikumus, tostarp iekļaujot vietējās ražošanas un elastības risinājumus , atbild uz viņu jautājumiem, kalpo par starpnieci saziņā ar attiecīgajām iestādēm un palīdz ar savām zināšanām un informāciju, cenzdamās panākt pēc iespējas ātrāku procesu;

24. grozījums

8. panta 3) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Valsts kompetentā iestāde nodrošina, ka visaptverošais lēmums tiek izdots 10. panta 1. un 2. punktā noteiktajos termiņos.	3. Valsts kompetentā iestāde pēc obligātas apspriešanās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām nodrošina, ka visaptverošais lēmums tiek izdots 10. panta 1. un 2. punktā noteiktajos termiņos.
Dalībvalstis izvēlas no turpmāk minētajām shēmām, ņemot vērā to, kura shēma ir visiedarbīgākā, ņemot vērā valsts tiesību aktus un nacionālā plānošanas un atļauju piešķiršanas procesa īpatnības un to, vai shēmu var īstenot tā, ka tiek sekmēta visaptverošā lēmuma iespējami efektīvāka un savlaicīgāka izdošana.	Dalībvalstis izvēlas no turpmāk minētajām shēmām, ņemot vērā to, kura shēma ir visiedarbīgākā, ņemot vērā valsts tiesību aktus un nacionālā plānošanas un atļauju piešķiršanas procesa īpatnības un to, vai shēmu var īstenot tā, ka tiek sekmēta visaptverošā lēmuma iespējami efektīvāka un savlaicīgāka izdošana.
[…]	[…]

25. grozījums

11. panta 3) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (ENTSO-E), ūdeņraža tīklu operatoru Eiropas tīkls (ENNOH), gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (ENTSO-G) un dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz datus un informāciju, kas vajadzīgi 1. punktā minētā centrālā scenārija izstrādei. Tas cita starpā ietver tirgus un tīkla datus, piemēram, pieprasījuma un piedāvājuma prognozes, elektroenerģijas ražošanas, ūdeņraža ražošanas un tīklu raksturlielumus, elastības avotus, pieņēmumus par importu, kā arī klimatisko gadu datus. Komisija nosaka saprātīgu termiņu, kādā dati un informācija jāsniedz, ņemdama vērā to, cik sarežģīti ir vajadzīgie dati un informācija un cik steidzami tie vajadzīgi. Ja adresāts nesniedz pieprasīto informāciju Komisijas noteiktajā termiņā vai iesniedz nepilnīgu informāciju, Komisija ar lēmumu pieprasa sniegt šo informāciju. Komisija var pieprasīt, lai Aģentūra verificē Komisijai iesniegtos datus, arī verificējot valstu datus relevantajās valsts regulatīvajās iestādēs.

Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (ENTSO-E), ūdeņraža tīklu operatoru Eiropas tīkls (ENNOH), gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (ENTSO-G) , Eiropas struktūra elektroenerģijas sadales sistēmu operatoru sadarbībai Eiropas Savienībā (ES SSO struktūra) un dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz datus un informāciju, kas vajadzīgi 1. punktā minētā centrālā scenārija izstrādei. Tas cita starpā ietver tirgus un tīkla datus, piemēram, pieprasījuma un piedāvājuma prognozes, elektroenerģijas ražošanas, ūdeņraža ražošanas un tīklu raksturlielumus, elastības avotus, pieņēmumus par importu, kā arī klimatisko gadu datus. Komisija nosaka saprātīgu termiņu, kādā dati un informācija jāsniedz, ņemdama vērā to, cik sarežģīti ir vajadzīgie dati un informācija un cik steidzami tie vajadzīgi. Ja adresāts nesniedz pieprasīto informāciju Komisijas noteiktajā termiņā vai iesniedz nepilnīgu informāciju, Komisija ar lēmumu pieprasa sniegt šo informāciju. Komisija var pieprasīt, lai Aģentūra verificē Komisijai iesniegtos datus, arī verificējot valstu datus relevantajās valsts regulatīvajās iestādēs.

Pamatojums

Jāaizsargā sadales sistēmu operatoru loma un jāsaglabā elastība, kas vajadzīga vietējai plānošanai.

26. grozījums

12. panta 1) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecīgi ENTSO-E un ENNOH izstrādā infrastruktūras vajadzību apzināšanas ziņojumu, lai apzinātu infrastruktūras nepilnības, kas ietekmē ar elektroenerģiju un ūdeņradi saistītos Savienības mērķus.	Attiecīgi ENTSO-E , ENNOH un ES SSO struktūra izstrādā infrastruktūras vajadzību apzināšanas ziņojumu, lai apzinātu infrastruktūras nepilnības, kas ietekmē ar elektroenerģiju un ūdeņradi saistītos Savienības mērķus.
[...]	[...]
3. Attiecīgi ENTSO-E un ENNOH apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām par papildu datiem, pieņēmumiem un to izmantošanu infrastruktūras vajadzību apzināšanas ziņojuma izstrādē.	3. Attiecīgi ENTSO-E, ENNOH un ES SSO struktūra apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām par papildu datiem, pieņēmumiem un to izmantošanu infrastruktūras vajadzību apzināšanas ziņojuma izstrādē.
4. Sešu mēnešu laikā pēc centrālā scenārija publicēšanas saskaņā ar 11. pantu, izņemot gadījumus, kad publicēšana aprobežojas ar jutīguma analīzes pievienošanu, ENTSO-E un ENNOH iesniedz TEN-E grupai savu attiecīgo infrastruktūras vajadzību apzināšanas ziņojuma projektu, tostarp novērtējumu par to, kā projekti, kas iesniegti iekļaušanai Savienības tīkla attīstības desmit gadu plānā, atbilst apzinātajām vajadzībām. Ja publicēšana aprobežojas ar jutīguma analīzes pievienošanu, Komisija var pieprasīt ENTSO-E un ENNOH izstrādāt jaunu infrastruktūras vajadzību apzināšanas ziņojumu saskaņā ar šajā pantā noteikto procedūru.	4. Sešu mēnešu laikā pēc centrālā scenārija publicēšanas saskaņā ar 11. pantu, izņemot gadījumus, kad publicēšana aprobežojas ar jutīguma analīzes pievienošanu, ENTSO-E , ENNOH un ES SSO struktūra iesniedz TEN-E grupai savu attiecīgo infrastruktūras vajadzību apzināšanas ziņojuma projektu, tostarp novērtējumu par to, kā projekti, kas iesniegti iekļaušanai Savienības tīkla attīstības desmit gadu plānā, atbilst apzinātajām vajadzībām. Ja publicēšana aprobežojas ar jutīguma analīzes pievienošanu, Komisija var pieprasīt ENTSO-E , ENNOH un ES SSO struktūrai izstrādāt jaunu infrastruktūras vajadzību apzināšanas ziņojumu saskaņā ar šajā pantā noteikto procedūru.
[...]	[...]
6. Viena mēneša laikā pēc tam, kad Aģentūra ir informējusi TEN-E grupas dalībniekus par infrastruktūras vajadzību apzināšanas ziņojumu projektu atbilstību, tie, ņemdami vērā Aģentūras sniegto informāciju par atbilstību, var sniegt piezīmes un attiecīgi informēt ENTSO-E un ENNOH.	6. Viena mēneša laikā pēc tam, kad Aģentūra ir informējusi TEN-E grupas dalībniekus par infrastruktūras vajadzību apzināšanas ziņojumu projektu atbilstību, tie, ņemdami vērā Aģentūras sniegto informāciju par atbilstību, var sniegt piezīmes un attiecīgi informēt ENTSO-E un ENNOH.
7. Divu mēnešu laikā pēc TEN-E grupas dalībnieku piezīmju saņemšanas ENTSO-E un ENNOH pielāgo infrastruktūras vajadzību apzināšanas ziņojumu projektus, ņemot vērā TEN-E grupas un Aģentūras piezīmes, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību 2. punkta prasībām, un iesniedz Komisijai galīgo infrastruktūras vajadzību apzināšanas ziņojumu.	7. Divu mēnešu laikā pēc TEN-E grupas dalībnieku piezīmju saņemšanas ENTSO-E , ENNOH un ES SSO struktūra pielāgo infrastruktūras vajadzību apzināšanas ziņojumu projektus, ņemot vērā TEN-E grupas un Aģentūras piezīmes, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību 2. punkta prasībām, un iesniedz Komisijai galīgo infrastruktūras vajadzību apzināšanas ziņojumu.
8. Komisija galīgā infrastruktūras vajadzību apzināšanas ziņojuma projektu iesniedz apstiprināšanai TEN-E grupas lēmējstruktūrā. Pirms galīgo infrastruktūras vajadzību apzināšanas ziņojumu projektu iesniegšanas TEN-E grupas lēmējstruktūrai Komisija ar pienācīgu pamatojumu un saprātīgā termiņā var pieprasīt atjauninājumus un uzlabojumus, ja tā konstatē, ka galīgo infrastruktūras vajadzību apzināšanas ziņojumu projekti pienācīgi neatspoguļo TEN-E grupas dalībnieku piezīmes, kā arī lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību VII pielikumā noteiktajiem principiem. Attiecīgi ENTSO-E un ENNOH pilnībā izpilda šādus pieprasījumus viena mēneša laikā un atkārtoti iesniedz Komisijai pārskatītos galīgo infrastruktūras vajadzību apzināšanas ziņojumu projektus.	8. Komisija galīgā infrastruktūras vajadzību apzināšanas ziņojuma projektu iesniedz apstiprināšanai TEN-E grupas lēmējstruktūrā. Pirms galīgo infrastruktūras vajadzību apzināšanas ziņojumu projektu iesniegšanas TEN-E grupas lēmējstruktūrai Komisija ar pienācīgu pamatojumu un saprātīgā termiņā var pieprasīt atjauninājumus un uzlabojumus, ja tā konstatē, ka galīgo infrastruktūras vajadzību apzināšanas ziņojumu projekti pienācīgi neatspoguļo TEN-E grupas dalībnieku piezīmes, kā arī lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību VII pielikumā noteiktajiem principiem. Attiecīgi ENTSO-E , ENNOH un ES SSO struktūra pilnībā izpilda šādus pieprasījumus viena mēneša laikā un atkārtoti iesniedz Komisijai pārskatītos galīgo infrastruktūras vajadzību apzināšanas ziņojumu projektus.

Pamatojums

ES SSO struktūras uzdevums ir nodrošināt speciālās zināšanas par elektroenerģijas sadales tīkliem un stiprināt sadarbību starp sadales sistēmu operatoriem un pārvades sistēmu operatoriem. Šī struktūra ir ciešāk jāiesaista infrastruktūras vajadzību novērtējuma ziņojumā.

27. grozījums

19. panta 1) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

PSO 25 % no pārslodzes rentēm, kas nav iztērētas, lai garantētu piešķirtās jaudas faktisko pieejamību saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 19. panta 2. punkta a) apakšpunktu un izmaksātu kompensāciju atkrastes atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas staciju operatoriem saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 19. panta 2. punkta c) apakšpunktu, rezervē tīkla investīcijām Savienības sarakstā esošos projektos, kas ir būtiski starpsavienotāju pārslodzes mazināšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 19. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

PSO veic iemaksas no pārslodzes rentēm, kas nav iztērētas, lai garantētu piešķirtās jaudas faktisko pieejamību saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 19. panta 2. punkta a) apakšpunktu un izmaksātu kompensāciju atkrastes atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas staciju operatoriem saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 19. panta 2. punkta c) apakšpunktu, tīkla investīcijām Savienības sarakstā esošos projektos, kas ir būtiski starpsavienotāju pārslodzes mazināšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 19. panta 2. punkta b) apakšpunktu , projektos, kuriem ir tieša ietekme uz pārslodzes samazināšanu reģionos, kas veicina pārslodzes rentes .

Pamatojums

Būtu absurdi, ja dalībvalstis un reģioni, kas izvēlējušies piemērot pārslodzes rentes, lai mazinātu reģionālo pārslodzi, ieņēmumus izmantotu, lai samaksātu par projektiem, kuriem nav fiziskas vai praktiskas saiknes ar šiem reģioniem.

28. grozījums

24. pants – j) punkts (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)	nevadu risinājumu ieviešana projektu skaita un attiecīgās tīkla jaudas pieauguma ziņā.

(i)	nevadu risinājumu ieviešana projektu skaita un attiecīgās tīkla jaudas pieauguma ziņā ;

(j)

projektu teritoriālā dimensija, tostarp apspriešanās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un tas, cik lielā mērā to ieguldījums ir ņemts vērā projektu plānošanā, izstrādē un īstenošanā, tostarp alternatīvi vai papildu vietējās ražošanas un elastības risinājumi, kā arī to pasākumu efektivitāte, kuru mērķis ir nodrošināt koordināciju starp valsts iestādēm un vietējām ieinteresētajām personām .

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

atzinīgi vērtē iepazīstināšanu ar Eiropas tīklu paketi un iniciatīvu “Energomaģistrāles” kā svarīgu soli ES enerģētikas sistēmas modernizācijā; uzsver, ka pārejai uz tīru enerģiju nepieciešama steidzama rīcība, ievērojami ieguldījumi un uzlabota koordinācija, lai paātrinātu enerģētikas infrastruktūras projektu īstenošanu, vienlaikus novēršot ilgstošas atļauju piešķiršanas procedūras un izmaksu pārsniegšanu; uzsver nepieciešamību nodrošināt elektroenerģijas sistēmas noturību, drošību un uzticamību pret dabas katastrofām, piemēram, plūdiem, mežu ugunsgrēkiem, sausumiem un vētrām, kā arī pret ārējiem uzbrukumiem vai hibrīdapdraudējumiem; aicina Komisiju, dalībvalstis un valstu iestādes atbalstīt tīkla operatorus tīkla sistēmas noturības palielināšanā; uzsver nepieciešamību atbalstīt darbu klimata risku novērtēšanā, kritiskās infrastruktūras aizsardzībā, kiberdrošības rīku izstrādē un nepieciešamajos ieguldījumos, lai garantētu tīklu gatavību un atjaunošanu;

pauž nožēlu par to, ka ierosinātajā centralizētajā shēmā, kas lielā mērā paļaujas uz lejupvērstu pieeju, nav pietiekami ņemts vērā vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījums, apzinot un plānojot vietējās vajadzības tīkla infrastruktūras jomā tīkla un izstrādājot vietējās ražošanas un elastīguma risinājumus, kas palīdz mazināt pārmērīgas infrastruktūras prasības, tādējādi ierobežojot energosistēmas demokratizāciju, kurā tiku īstenota aktīva vietējā līdzdalība, kopīgas īpašumtiesības un vietējiem apstākļiem pielāgota lēmumu pieņemšana;

uzsver, ka ir steidzami jāstiprina Savienības elektrotīklu noturība, ņemot vērā nesenos plaša mēroga traucējumus, tostarp elektroenerģijas padeves pārtraukumu, kas skāra Pireneju pussalu, kā arī incidentus Berlīnē un dažās Čehijas Republikas daļās, kas liecina par Eiropas savstarpēji savienotās elektroenerģijas sistēmas neaizsargātību pret vides spriedzi, jaudas ierobežojumiem, tehniskām kļūmēm un apzinātu cilvēku iejaukšanos;

aicina paātrināt atļauju izsniegšanas procedūras atjaunīgās enerģijas projektiem, atgādinot, ka Reģionu komitejas 2025. gada ziņojumā par stāvokli ES reģionos un pilsētās administratīvās kavēšanās ir minētas kā pastāvīgs šķērslis savlaicīgai ieviešanai; mudina izveidot ES mēroga digitālu atļauju izsniegšanas sistēmu, lai samazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu ātrāku un efektīvāku apstiprināšanu vietējā līmenī; aicina ātri ieviest paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorijas;

iesaka Eiropas Komisijai un dalībvalstīm oficiāli integrēt vietējās un reģionālās pašvaldības Eiropas iniciatīvas “Energomaģistrāles” pārvaldībā, plānošanā un īstenošanā. Komisija nodrošina, ka iniciatīvas “Energomaģistrāles” pārvaldībā tiek ievēroti vides aizsardzības pasākumi, sabiedriskā apspriešana un sabiedrības atbalsts un ka vienkāršošana un paātrināšana neapdraud vides aizsardzību, biodaudzveidību, ainavas apsvērumus vai iedzīvotāju iesaisti;

atzinīgi vērtē norādījumus par efektīviem tīkla pieslēgumiem un aicina Eiropas Komisiju pieņemt saistošus ieteikumus vai regulatīvos principus, kas novērš administratīvos šķēršļus, paātrina projektu īstenošanu un nodrošina, ka tīkla attīstība sekmē vietējo enerģijas ražošanu un reģionālās dekarbonizācijas mērķus;

uzsver, ka ir jāveicina sadarbība enerģētikas tehnoloģiju un politikas jomā, lai nodrošinātu pāreju uz tīru enerģiju, it īpaši nodrošinot stabilas un drošas Eiropas piegādes ķēdes kritiskajām elektrotīkla sastāvdaļām; atgādina, ka ir jāievēro tehnoloģiskās neitralitātes princips, kas pārvades sistēmas operatoriem un sadales sistēmas operatoriem jāpiemēro savā pieejā elektroenerģijas ražošanai, tostarp no atjaunīgajiem energoresursiem, kodolenerģijas un gāzes, kā arī jāņem vērā dažāda ietekme gan uz sauszemes, gan jūras infrastruktūru;

uzsver, ka centieni vienkāršot TEN-E regulu un paātrināt atļauju piešķiršanas procedūras nedrīkst apdraudēt vides standartus, sabiedrisko apspriešanu vai vietējo kopienu un biodaudzveidības aizsardzību un aicina nepieļaut ES procesuālo tiesību vēl lielāku sadrumstalotību un padarīt atļauju piešķiršanas procedūras iespējami vienādākas dažādās ES tiesību jomās;

Vietēja mēroga rīcība enerģētikas jomā un īstenošana

aicina izveidot vietēja mēroga rīcības enerģētikas jomā un īstenošanas (LEAD) satvaru, lai atbalstītu atļauju piešķiršanas procedūru un papildu risinājumu īstenošanu vietējā un reģionālā līmenī; uzsver, ka šis satvars būtu jāiekļauj rīcības plānā, lai vietējās un reģionālās pašvaldības varētu izstrādāt, pielāgot un pārvaldīt atļauju izsniegšanas risinājumus atbilstoši vietējām vajadzībām un teritorijas īpatnībām; uzsver nepieciešamību pēc mērķtiecīgas tehniskās palīdzības un spēju veidošanas, kas balstīta uz vietējo iniciatīvu, tostarp vienota kontaktpunkta atbalsta, standartizētiem, bet elastīgiem norādījumiem un sadarbspējīgiem digitālajiem rīkiem, kas atrodas vietējā kontrolē; mudina izveidot vienotus kontaktpunktus, lai veicinātu savstarpēju pieredzes apmaiņu un paraugprakses izplatīšanu; aicina nodrošināt atbilstošu, elastīgu finansējumu, kas saskaņots ar esošajiem ES enerģētikas un kohēzijas instrumentiem, nodrošinot, ka ES atbalsts stiprina lēmumu pieņemšanu vietējā līmenī;

10.

aicina sniegt pielāgotu atbalstu teritorijām ar īpašiem ierobežojumiem. LEAD satvars nodrošina mērķorientētus pasākumus mazām pašvaldībām, salām un tālākajiem reģioniem, tostarp konsultāciju pakalpojumus un prioritāru piekļuvi finansējumam vietējai infrastruktūrai un personāla izmaksām saskaņā ar RK pierādījumiem par šķēršļiem piekļuvei finansējumam;

11.

aicina oficiāli atzīt vietējās un reģionālās pašvaldības par nozīmīgiem partneriem plānošanā, atbalsta nodrošināšanā, atļauju piešķiršanā un uzraudzībā, kas ir absolūti nepieciešams, lai tīkla paplašināšanu saskaņotu ar vietējās attīstības prioritātēm un vajadzību pēc pielāgošanās klimata pārmaiņām;

12.

pauž nožēlu, ka, neraugoties uz tīklu paketes iesniegšanu, tās teritoriālā ietekme nav pienācīgi novērtēta; aicina Eiropas Komisiju nodrošināt, ka paketes īstenošanā sistemātiski tiek integrēti vietējie un reģionālie dekarbonizācijas plāni un to atbalsta rūpīgi teritoriālās ietekmes novērtējumi, lai tīklu attīstību saskaņotu ar reģionālajām vajadzībām, telpisko plānošanu un vietējām īstenošanas spējām;

13.

aicina vietējās un reģionālās pašvaldības obligāti un sistemātiski iesaistīties reģionālo enerģētikas tīklu plānošanas struktūrās un visos tīkla attīstības desmit gadu plānu (TYNDP) apspriešanas posmos, nodrošinot ciešu sadarbību ar pārvades un sadales sistēmu operatoriem, citiem reģioniem un dalībvalstīm; uzsver, ka reģionālās dimensijas stiprināšana enerģētikas infrastruktūras plānošanai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu saskaņotību starp vietējo enerģētikas politiku, ieguldījumiem tīklā un elektrifikācijas mērķiem;

14.

uzskata, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jābūt oficiālai un pastāvīgai lomai enerģētikas plānošanā gan ES, gan valstu līmenī, tostarp papildu lomai vietējā enerģijas ražošanā un elastīguma risinājumos; mudina Komisiju uzaicināt Reģionu komiteju piedalīties Enerģētikas savienības darba grupā (1), nodrošinot, ka vietējais aspekts tiek iekļauts ES enerģētikas lēmumu pieņemšanas procesā;

15.

uzsver, ka Eiropas zaļā kursa un pašreizējās enerģētikas politikas efektīva un raita īstenošana ir atkarīga no labi aprīkotām vietējām un reģionālajām enerģētikas aģentūrām, pienācīgi finansētiem vietējiem risinājumiem un atbalsta piešķiršanas un vienas pieturas aģentūrām (2);

Cenas ziņa pieejama enerģija – elektroenerģijas izmaksas

16.

atkārtoti norāda, ka cenas ziņa pieejama enerģija ir enerģētikas pārkārtošanas pamatā. Ņemot vērā tīklu izšķirošo nozīmi atjaunīgās enerģijas integrācijā un elektrifikācijas atbalstā, tīklu attīstībai ir jānodrošina reāla pievienotā vērtība, vienlaikus pierādāmi palīdzot samazināt enerģijas rēķinus un risinot enerģētiskās nabadzības un cenas ziņā pieejamas enerģijas problēmu; uzsver, ka tīklu paplašināšanas izmaksas ir jāsadala taisnīgi starp visiem lietotājiem, visaptveroši aizsargājot mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem; uzsver, ka svarīgi ir nodrošināt, ka nevienai teritorijai netiek uzvelts nesamērīgs finansiāls apgrūtinājums, ja tīklam atvēlētie ieguldījumi galvenokārt sniedz reģionālus, pārrobežu un sistēmas līmeņa ieguvumus; uzsver, ka visiem lielajiem enerģijas patērētājiem saskaņā ar taisnīguma un izmaksu atspoguļošanas principiem būtu jāsniedz savs ieguldījums, kas atbilst to pieprasītās enerģijas ietekmei uz elektroenerģijas sistēmu; uzsver, ka būtiski ir risināt tīkla pārslodzes problēmu un paātrināt elastības risinājumu ieviešanu, lai nepieļautu atjaunīgās elektroenerģijas ierobežošanu un izšķērdēšanu, un vēlreiz norāda, ka infrastruktūras plānošanā būtu jādomā par to, kā ražošanas un uzkrāšanas jaudu saskaņot ar teritorijām, kurās ir vislielākais enerģijas pieprasījums;

17.

norāda, ka līdz 2040. gadam ES elektrotīkliem būs vajadzīgi aptuveni 1,2 triljoni EUR un ka šādām investīcijām ir jāveic rūpīga izmaksu un ieguvumu analīze, uzskatāmi jāsekmē atteikšanās no fosilā kurināmā un jāpierāda ieguvums patērētājiem, proti, cenas ziņā pieejamas un zemākas elektroenerģijas izmaksas un lielāki ekonomiskie ieguvumi vietējā līmenī; aicina izmaksu un ieguvumu analīzē atspoguļot ieguvumu teritoriālo sadalījumu un ieguldījumiem infrastruktūrā, kas kalpo starpreģionāliem un pārrobežu mērķiem, piemērot solidāras izmaksu dalīšanas mehānismus;

18.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu trīskāršot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta budžetu, kas ir nozīmīgs solis uz priekšu enerģētikas pārkārtošanas finansēšanā; tomēr uzsver, ka enerģētikas pārkārtošana ir ne tikai tehnisks vai finansiāls izaicinājums, bet gan pārveidojošs process, kuram ir vajadzīga cieša iesaiste un līdzatbildība reģionālajā un vietējā līmenī;

19.

aicina Komisiju TEN-E regulas pārskatīšanas gaitā paredzēt konkrētus pārrobežu un starpreģionālas tīkla infrastruktūras solidāras finansēšanas mehānismus, nodrošinot izmaksu taisnīgu sadalījumu atbilstoši ieguvumu ģeogrāfiskajam sadalījumam; ierosina, ka ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu prioritāri būtu jāatbalsta projekti, kas palīdz to reģionu, kuros ir augsts atjaunīgās enerģijas ražošanas līmenis, centieniem integrēt tīklu un palielināt pārvades jaudu; uzsver, ka šiem reģioniem ir būtiska nozīme Eiropas energosistēmas dekarbonizācijā un ka to ieguldījumi infrastruktūrā sniedz labumu visai Eiropai;

20.

Zemas enerģijas izmaksas ir būtiska atrašanās vietas un konkurences priekšrocība. Ņemot vērā vērienīgos digitālās politikas mērķus un nepieciešamību paplašināt datu centrus, kas ir kritiski svarīga infrastruktūra Eiropas noturībai un digitālo tehnoloģiju konkurētspējai un vienlaikus paver ievērojamu potenciālu ilgtspējas uzlabošanai, būtu jāapsver korektīvi pasākumi, piemēram, elektroenerģijas cenu kompensācija. Šajā saistībā arī CEEAG saraksts ir jāmodernizē un jāpielāgo digitālā laikmeta prasībām;

21.

aicina Eiropas Komisiju par prioritāti noteikt atbalstu maza un vidēja mēroga sadales tīklu projektiem un vietējai enerģijas ražošanai galalietotāju tuvumā, izmantojot “vietējais vietējam” pieeju, lai stiprinātu vietējo enerģētisko suverenitāti, mazinātu tīkla pārslodzi un maksimāli palielinātu enerģijas izvēršanas teritoriālos ieguvumus;

22.

uzsver, ka energokopienu veicināšanai ir vajadzīgi īpaši pasākumi, ar kuriem saskaņā ar pārredzamiem un nediskriminējošiem nosacījumiem atvieglotu to piekļuvi tīklam, stimuli vietējai ražošanai un elastības risinājumi, kas līdz minimumam samazina prasību pēc jauniem tīkliem, un atbalsts pieejamās jaudas optimālai izmantošanai; norāda, ka svarīgi ir stiprināt reģionālās un vietējās sabiedrības atbalstu, uzskatāmi parādot energokopienu radītos sociālekonomiskos, ekoloģiskos un teritoriālos ieguvumus, tostarp, vietējās vērtības radīšanu un iedzīvotāju iesaisti; uzsver, ka ar šādiem pasākumiem būtu jāatbalsta un jāpaātrina decentralizētas, noturīgas un uz patērētājiem orientētas elektroenerģijas sistēmas izveide;

Tīkla pārslodzes novēršana

23.

atbalsta Komisijas priekšlikumu aizstāt modeli “kas pirmais paprasa, tas pirmais tiek apkalpots” attiecībā uz tīkla pieslēgumiem ar principu “kas pirmais gatavs, tas pirmais tiek apkalpots”, dodot priekšroku gataviem projektiem un projektiem, kas rada kvalificētas darbvietas, un novēršot spekulācijas un tīkla pieslēgumu uzkrāšanu, mazinot vēlmi iesniegt pieslēguma pieteikumus, ja to pamatā nav stabila projekta vai ja attīstītājs nevar pierādīt pietiekamu apņemšanos projektu īstenot kā iespējamo kritēriju pieslēguma tiesību piešķiršanai; un uzsver, ka enerģētikas kopienām un vietējiem enerģijas koplietošanas projektiem nepieciešamības gadījumā būtu jāpiešķir prioritāra piekļuve tīkla jaudai, ja vien nav skaidri pamatots sistēmas efektivitātes apsvērums, kas liek rīkoties citādi; uzsver, ka prioritāšu noteikšanā būtu jāņem vērā vietējās un reģionālās vajadzības, un tāpēc atzinīgi vērtē Nīderlandes sistēmu, kurā tīkla piekļuvi piešķir, pamatojoties uz drošības un sabiedrības vērtību kritērijiem;

24.

norāda, ka cenu starpības līgumi (CfD) ir jāpielāgo pašvaldību konkrētajām vajadzībām un spējām, dodot vietējām iestādēm iespēju tieši investēt kopīpašumā esošos atjaunīgās enerģijas projektos, reinvestējot ieņēmumus vietējos energoefektivitātes projektos un tīkla modernizācijā;

25.

norāda, ka stimuliem un tirgus mehānismiem attiecībā uz elastīgumu, izmantojot digitalizāciju un viedās tehnoloģijas vietējā līmenī (sadales sistēma), ir izšķiroša nozīme, lai maksimāli paaugstināt esošā sadales tīkla efektivitāti un izvairītos no pārmērīgām būvniecības izmaksām neefektīvai jaunai infrastruktūrai;

26.

norāda, ka salas, kalnu apvidi un tālākie reģioni saskaras ar īpašām problēmām attiecībā uz tīkla jaudu un pārslogotību, kas kavē enerģētikas pārkārtošanu un palielina izmaksas patērētājiem; aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt īpaši pielāgotus regulatīvos un investīciju noteikumus, kas risina šīs specifiskās problēmas;

27.

atgādina, ka tālāko reģionu elektroenerģijas sistēmas ir izolētas un ka tās nevar savienot ar kontinentālās Eiropas tīklu; tādējādi tiek ierobežota to elastība un apgrūtināta tīras enerģijas integrācija no ārpuses. Šajā saistībā uzsver, ka investīcijas atjaunīgās enerģijas infrastruktūrā un uzglabāšanā ir būtiskas, lai garantētu piegādes drošību un optimizētu atjaunīgās enerģijas izmantošanu šajos reģionos; tādēļ atgādina, ka attiecīgās izmaksas pārsniedz teritoriju spēju pašām veikt šādus ieguldījumus;

28.

uzsver, ka tālākos reģionus nedrīkst izslēgt no Eiropas politikas jomām un fondiem, kuru mērķis ir enerģētikas pārkārtošana, jo tas apdraudētu šo reģionu sociālo un teritoriālo kohēziju, kā arī pārkārtošanos uz oglekļneitrālu ekonomiku;

29.

atzīst lielpilsētu aglomerāciju un metropoļu kā galveno elektroenerģijas sistēmas elastības mezglu stratēģisko nozīmi, kur aktīva pieprasījuma pārvaldība, sadales tīklu digitalizācija, efektīva uzkrāšana un elektrifikācija var samazināt vajadzību pēc jaunas infrastruktūras, uzlabot sistēmas stabilitāti un stiprināt Eiropas enerģētisko autonomiju;

Centieni stiprināt sabiedrības atbalstu enerģētikas pārkārtošanai

30.

uzsver, ka vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmīga līdzdalība nav fakultatīva, bet gan priekšnoteikums sabiedrības atbalstam; uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir jāiesaista informētības palielināšanas, interešu aizstāvības un plānošanas agrīnākajos posmos, izmantojot strukturētus un saistošus apspriežu mehānismus, lai mazinātu pretestību pret projektu īstenošanas paātrināšanu;

31.

uzsver stratēģisko nozīmi, kāda ir “Eiropā ražotu” tehnoloģiju un iekārtu prioritārai izmantošanai tīkla izvēršanā, lai mazinātu atkarību un stiprinātu ES rūpniecību, stimulējot vietējo ekonomikas attīstību; aicina ES un valstu iestādes saskaņot publiskā iepirkuma standartus un sertifikācijas sistēmas, lai paplašinātu Eiropas tehnoloģiju izmantošanu; Tomēr juridiskajām prasībām ir jābūt proporcionālām, ar ierobežotu administratīvo slogu un bez šķēršļiem iepirkuma pamatfunkcijai – slēgt līgumus un veikt piegādes atbilstoši iepirkuma iestādes vajadzībām un līdzekļiem;

32.

aicina palielināt vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi tādās jomās kā izglītība, veicināšana un sabiedriskais dialogs par enerģētikas un tīklu projektiem, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu, un uzsver, ka tas ir jākoordinē ar esošajām vietējām procedūrām un jāīsteno samērīgi, izvairoties no nevajadzīga administratīvā vai finansiālā sloga vietējām pašvaldībām;

33.

uzsver, ka sabiedrības atbalsts ir atkarīgs no tā, vai kopienas īsteno un gūst labumu no vietējās enerģētikas infrastruktūras; aicina ieviest izpildāmu labumu sadales sistēmu un ierosina obligātu shēmu visiem projektiem, kuru jauda pārsniedz 5 MW; enerģētikas projektiem, kas ievēro ieguvumu sadales principus, būtu jāpiešķir prioritāte atļauju izsniegšanā un pieslēgšanā tīklam;

Briselē, 2026. gada 5. martā

Eiropas Reģionu komitejas

priekšsēdētāja

Kata TÜTTŐ

(1) RK atzinums par tematu “Lētākas enerģijas rīcības plāns – kā nodrošināt lētu, stabilu un tīru enerģiju visās ES pilsētās un reģionos” ziņotāja Hanna Zdanowska.

(2) RK pētījums par tematu “Paātrināt pāreju uz tīru enerģiju vietējā un reģionālajā līmenī: paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ietekme”.