STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

(Regulas (ES) 2024/1143 24. pants)

“Crémant de Bordeaux”

ES atsauces numurs: PDO-FR-A0488-AM08 – 4.2.2026.

1.   Produkta nosaukums

“Crémant de Bordeaux”

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

☑

ACVN

☐

AĢIN

☐

ĢIN

3.   Nozare

☐	Lauksaimniecības produkti

☑

Vīni

☐	Stiprie alkoholiskie dzērieni

4.   Valsts, pie kuras pieder ģeogrāfiskais apgabals

Francija

5.   Dalībvalsts iestāde, kas paziņo standarta grozījumu

Nosaukums

Lauksaimniecības un pārtikas suverenitātes ministrija, Uzņēmumu ekonomiskā un vidiskā snieguma ģenerāldirektorāts

6.   Kvalificēšana par standarta grozījumu

Francijas iestādes uzskata, ka šis pieteikums atbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 un Regulas (ES) 2024/1143 prasībām.

Šīs produkta specifikācijas grozījumi ir standarta grozījumi, kas definēti Regulas (ES) 2024/1143 24. panta 4. punktā.

Ar ACVN “Crémant de Bordeaux” apzīmētā produkta specifikācijas grozījuma pieteikums neatbilst nevienam no trim gadījumiem, kad grozījums būtu uzskatāms par Savienības grozījumu, konkrēti, tas:

a)	neietver izmaiņas nosaukumā vai nosaukuma lietojumā vai ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta(-u) produkta(-u) kategorijas izmaiņas;

b)	nerada risku, ka saikne ar ģeogrāfisko apgabalu vairs nebūs spēkā;

c)	neparedz turpmākus produkta tirdzniecības ierobežojumus.

Tāpēc Francijas iestādes uzskata, ka pieteikums attiecas uz standarta grozījumu.

7.   Apstiprinātā grozījuma (grozījumu) apraksts

Temats

Noteiktais zemesgabalu apgabals

Apraksts

Noteiktais zemesgabalu apgabals ir atjaunināts, un pielikums ir attiecīgi grozīts.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

☐	Šis grozījums ietekmē vienoto dokumentu.

Temats

Administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora atjaunināšana

Apraksts

IV daļa “Apgabali un apvidi, kur noris dažādie darbības posmi” ir pārfrāzēta. Atsauce uz oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru ir atjaunināta, lai tajā atsauktos uz 2025. gada redakciju, un ir ņemta vērā to teritoriju digitalizācija, kuras tagad var aplūkot Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta (INAO) tīmekļa vietnē.

Attiecīgo apgabalu robežas netiek mainītas.

☑	Šis grozījums ietekmē vienoto dokumentu.

VIENOTAIS DOKUMENTS

Vīnu cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

“Crémant de Bordeaux”

ES atsauces numurs: PDO-FR-A0488-AM08 – 4.2.2026.

1.   Nosaukums (nosaukumi)

“Crémant de Bordeaux”

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

☑

ACVN

☐

AĢIN

☐

ĢIN

3.   Valsts, pie kuras pieder noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Francija

4.   Lauksaimniecības produkta klasifikācija saskaņā ar kombinētās nomenklatūras pozīciju un kodu, minēta Regulas (ES) 2024/1143 6. panta 1. punktā

2204  – Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misa, izņemot pozīcijā 2009 minēto

5.   Vīnkopības produktu kategorijas, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā

5.	Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

6.   Vīna vai vīnu apraksts

Vīnkopības produkts

Kvalitatīvi dzirkstošie baltvīni vai sārtvīni

Organoleptiskās īpašības

Izskats

Vīni ir spilgtā krāsā, ar noturīgām putām.

Baltvīniem raksturīgi smalki burbulīši un dzirkstoša krāsa.

Aromāts

Vīniem ir ilga un augļaina pēcgarša.

Baltvīni ir svaigi un spēcīgi, jo īpaši tad, ja tie ražoti no “Sauvignon B” un “Sémillon B” šķirnes vīnogām.

Garša

Vīna kopšana uz nogulsnēm baltvīniem piešķir nobriedušākas aromātiskās notis, ko bieži papildina sviesta vai grauzdētas maizes notis.

Savukārt sārtvīnos, kas galvenokārt darīti no vīnogu šķirnēm “Merlot N” un “Cabernet Franc N”, parādās augļainas nianses. Šie vīni paredzēti baudīšanai jauni.

Papildu informācija par organoleptiskajām īpašībām

—

Analītiskās īpašības

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)	—
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	—
Minimālais kopējais skābums	—
Minimālā kopējā skābuma vienība	miliekvivalenti uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	—
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	—

Papildu informācija par analītiskajām īpašībām

Vīnu dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir ≥ 9 %.

Pēc otrējās fermentācijas vīniem ir:

—	kopējā spirta tilpumkoncentrācija ≥ 11 %,

—	gaistošais skābums ≤ 18 mekv./l,

—	kopējais sēra dioksīda saturs ≤ 150 mg/l,

—	ja tiek bagātināta misa, kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir ≥ 13 %.

☑	Analītiskās īpašības, kas šajā iedaļā nav norādītas, atbilst piemērojamajos ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

7.   Vīndarības metodes

7.1.   Īpašas vīndarības metodes, kas izmantotas vīna vai vīnu ražošanā, un attiecīgi ražošanas ierobežojumi

Vīndarības metode

Stādījumu biezība – atstatumi

Vīndarības metodes veids:

Audzēšanas metode

Apraksts:

Vīnogulāju stādījumu minimālā biezība ir 4 000 vīnkoku uz hektāru. Rindstarpu platums tajos nedrīkst būt lielāks par 2,50 m, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,85 m. Stādījumu biezība var būt samazināta līdz 3 300 vīnkoku stādu uz hektāru. Šādos gadījumos rindstarpu platums tajos nedrīkst būt lielāks par 3 m, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,85 m.

Vīndarības metode

Apgriešanas noteikumi

Vīndarības metodes veids:

Audzēšanas metode

Apraksts:

Ir atļauta vienīgi īsā (augļzaru) apgriešana un garā (garkoku) apgriešana. Šķirnēm “Merlot N”, “Muscadelle B” un “Sémillon B” vīnstīgu pumpuru skaits pēc apgriešanas nedrīkst pārsniegt 50 000 uz vienu hektāru un 20 uz vienu augu. Citām vīnogu šķirnēm vīnstīgu pumpuru skaits pēc apgriešanas nedrīkst pārsniegt 60 000 uz vienu hektāru un 22 uz vienu augu. Vīnkokus apgriež ne vēlāk kā izplaukušu lapu stadijā (9. stadijā pēc Lorenca skalas).

Vīndarības metode

Ražas transportēšana

Vīndarības metodes veids:

Audzēšanas metode

Apraksts:

Vīnogas pārvadā nenoslēgtos konteineros. Konteineru izmēri nedrīkst pārsniegt 1,20 × 1,00 m sānos un 0,80 m augstumā, un iekraušanas augstums nedrīkst pārsniegt 0,60 m. Vīnogas jāizspiež ne vēlāk kā 24 stundas pēc to novākšanas.

Vīndarības metode

Saņemšana un spiešana

Vīndarības metodes veids

Īpašā vīndarības metode

Apraksts

Vīnogas, kas paredzētas baltvīnu darīšanai, spiedē tiek bērtas veselas. Vīnogu saspiešanai vai smalcināšanai ir aizliegts izmantot jebkāda veida spirālveida skrūvju sistēmas. Vīnogu saspiešanai vai smalcināšanai ir aizliegts izmantot jebkāda veida spirālveida skrūvju vai ķēžu sistēmas. Obligāti jāizmanto svēršanas ierīce; tai jāatbilst vīnogu ievākšanai lietoto konteineru veidam. Veicot vīnogu padevi un virzīšanu presē, vīnogas jāsaglabā veselas. Jo īpaši jebkādas pretiesprūšanas sistēmas vai ierīces, kas bojā vīnogu misu, ir jāpārveido vai jānoņem. Spiedes uzpilde jāveic vienā piegājienā un ar daudzumu, kas atbilst tās veiktspējai. Uzpildīšana ar mazāku daudzumu pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos. Obligāti jāveic misas frakcionēšana. Sulas, kas pašas izdalījušās vīnogu transportēšanas sistēmā, atdala un neņem vērā izspiestās sulas galīgā apjoma aprēķinā. Sulas nosūta destilēšanai līdz kārtējā vīnkopības gada 31. jūlijam. Spiede obligāti jāmazgā katru dienu. Vīnogu ražas konteineri obligāti jāmazgā katru dienu Saņemšanas un spiešanas telpas grīda ir viegli iztīrāma.

Vīndarības metode

Bagātināšana

Vīndarības metodes veids:

Īpašā vīndarības metode

Apraksts:

Bāzes vīniem, kas tikuši bagātināti, fermentējamo cukuru saturs ir ≤ 5 g/l. Ja misa ir bagātināta, kopējā spirta tilpumkoncentrācija pēc sekundārās fermentācijas nepārsniedz 13 %.

7.2.   Maksimālais vīna iznākums

Visi vīni / kategorija / šķirne / veids

Visi vīni

Maksimālais vīna iznākums:

Maksimālais vīna iznākums	78
Maksimālā vīna iznākuma vienība	hektolitri no hektāra

8.   Vīna vīnogu šķirne vai šķirnes, no kā vīns vai vīni ražoti

—	“Cabernet Franc N”,

—	“Cabernet Sauvignon N”,

—	“Carmenère N”,

—	“Colombard B”,

—	“Cot N” – “Malbec”,

—	“Merlot N”,

—	“Merlot Blanc B”,

—	“Muscadelle B”,

—	“Petit Verdot N”,

—	“Sauvignon B” – “Sauvignon Blanc”,

—	“Sauvignon Gris G” – “Fié Gris”,

—	“Semillon B”,

—	“Ugni Blanc B”.

9.   Noteiktā ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

1.   Ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu ražu novāc un vīnus vinificē, gatavo, un kopj šādu Žirondas departamenta pašvaldību teritorijā, pamatojoties uz Oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, kas bija spēkā 2025. gada 1. janvārī: Abzac, Aillas, Ambarès-et-Lagrave, Ambès, Anglade, Arbanats, Arcins, Arsac, Artigues-près-Bordeaux, Arveyres, Asques, Aubiac, Auriolles, Auros, Avensan, Ayguemorte-les-Graves, Bagas, Baigneaux, Barie, Baron, Barsac, Bassanne, Bassens, Baurech, Bayas, Bayon-sur-Gironde, Bazas, Beautiran, Bégadan, Bègles, Béguey, Bellebat, Bellefond, Belvès-de-Castillon, Bernos-Beaulac, Berson, Berthez, Beychac-et-Caillau, Bieujac, Birac, Blaignac, Blaignan-Prignac, Blanquefort, Blasimon, Blaye, Blésignac, Bommes, Bonnetan, Bonzac, Bordeaux, Bossugan, Bouliac, Bourdelles, Bourg, Branne, Brannens, Braud-et-Saint-Louis, Brouqueyran, Bruges, Budos, Cabanac-et-Villagrains, Cabara, Cadarsac, Cadaujac, Cadillac-sur-Garonne, Cadillac-en-Fronsadais, Camarsac, Cambes, Camblanes-et-Meynac, Camiac-et-Saint-Denis, Camiran, Camps-sur-l’Isle, Campugnan, Canéjan, Capian, Caplong, Carbon-Blanc, Cardan, Carignan-de-Bordeaux, Cars, Cartelègue, Casseuil, Castelmoron-d’Albret, Castelnau-de-Médoc, Castelviel, Castets et Castillon, Castillon-la-Bataille, Castres-Gironde, Caudrot, Caumont, Cauvignac, Cavignac, Cazats, Cazaugitat, Cénac, Cenon, Cérons, Cessac, Cestas, Cézac, Chamadelle, Cissac-Médoc, Civrac-de-Blaye, Civrac-sur-Dordogne, Civrac-en-Médoc, Cleyrac, Coimères, Coirac, Comps, Coubeyrac, Couquèques, Courpiac, Cours-de-Monségur, Cours-les-Bains, Coutras, Coutures, Créon, Croignon, Cubnezais, Cubzac-les-Ponts, Cudos, Cursan, Cussac-Fort-Médoc, Daignac, Dardenac, Daubèze, Dieulivol, Donnezac, Donzac, Doulezon, Escoussans, Espiet, Etauliers, Eynesse, Eyrans, Eysines, Faleyras, Fargues, Fargues-Saint-Hilaire, Flaujagues, Floirac, Floudès, Fontet, Fossés-et-Baleyssac, Fours, Francs, Fronsac, Frontenac, Gabarnac, Gaillan-en-Médoc, Gajac, Galgon, Gans, Gardegan-et-Tourtirac, Gauriac, Gauriaguet, Générac, Génissac, Gensac, Gironde-sur-Dropt, Gornac, Gours, Gradignan, Grayan-et-l’Hôpital, Grézillac, Grignols, Guillac, Guillos, Guîtres, Haux, Hure, Illats, Isle-Saint-Georges, Izon, Jau-Dignac-et-Loirac, Jugazan, Juillac, La Brède, La Lande-de-Fronsac, La Réole, La Rivière, La Roquille, La Sauve, Labarde, Labescau, Ladaux, Lados, Lagorce, Lalande-de-Pomerol, Lamarque, Lamothe-Landerron, Landerrouat, Landerrouet-sur-Ségur, Landiras, Langoiran, Langon, Lansac, Lapouyade, Laroque, Laruscade, Latresne, Lavazan, Le Bouscat, Le Fieu, Le Haillan, Le Nizan, Le Pian-Médoc, Le Pian-sur-Garonne, Le Pout, Le Puy, Le Taillan-Médoc, Le Tourne, Le Verdon-sur-Mer, Léogeats, Léognan, Les Artigues-de-Lussac, Les Billaux, Les Eglisottes-et-Chalaures, Les Esseintes, Les Lèves-et-Thoumeyragues, Les Peintures, Les Salles-de-Castillon, Lesparre-Médoc, Lestiac-sur-Garonne, Libourne, Lignan-de-Bazas, Lignan-de-Bordeaux, Ligueux, Listrac-de-Durèze, Listrac-Médoc, Lormont, Loubens, Loupes, Loupiac, Loupiac-de-la-Réole, Ludon-Médoc, Lugaignac, Lugasson, Lugon-et-l’Ile-du-Carnay, Lussac, Macau, Madirac, Maransin, Marcenais, Margaux-Cantenac, Margueron, Marimbault, Marions, Marsas, Martignas-sur-Jalle, Martillac, Martres, Masseilles, Massugas, Mauriac, Mazères, Mazion, Mérignac, Mérignas, Mesterrieux, Mombrier, Mongauzy, Monprimblanc, Monségur, Montagne, Montagoudin, Montignac, Montussan, Morizès, Mouillac, Mouliets-et-Villemartin, Moulis-en-Médoc, Moulon, Mourens, Naujac-sur-Mer, Naujan-et-Postiac, Néac, Nérigean, Neuffons, Noaillac, Noaillan, Omet, Ordonnac, Paillet, Parempuyre, Pauillac, Pellegrue, Périssac, Pessac, Pessac-sur-Dordogne, Petit-Palais-et-Cornemps, Peujard, Pineuilh, Plassac, Pleine-Selve, Podensac, Pomerol, Pompéjac, Pompignac, Pondaurat, Porchères, Porte-de-Benauge, Portets, Préchac, Preignac, Prignac-et-Marcamps, Pugnac, Puisseguin, Pujols, Pujols-sur-Ciron, Puybarban, Puynormand, Queyrac, Quinsac, Rauzan, Reignac, Rimons, Riocaud, Rions, Roaillan, Romagne, Roquebrune, Ruch, Sablons, Sadirac, Saillans, Saint-Aignan, Saint-André-de-Cubzac, Saint-André-du-Bois, Saint-André-et-Appelles, Saint-Androny, Saint-Antoine-du-Queyret, Saint-Antoine-sur-l’Isle, Saint-Aubin-de-Blaye, Saint-Aubin-de-Branne, Saint-Aubin-de-Médoc, Saint-Avit-de-Soulège, Saint-Avit-Saint-Nazaire, Saint-Brice, Saint-Caprais-de-Bordeaux, Saint-Christoly-de-Blaye, Saint-Christoly-Médoc, Saint-Christophe-de-Double, Saint-Christophe-des-Bardes, Saint-Cibard, Saint-Ciers-d’Abzac, Saint-Ciers-de-Canesse, Saint-Ciers-sur-Gironde, Sainte-Colombe, Saint-Côme, Sainte-Croix-du-Mont, Saint-Denis-de-Pile, Saint-Emilion, Saint-Estèphe, Saint-Etienne-de-Lisse, Sainte-Eulalie, Saint-Exupéry, Saint-Félix-de-Foncaude, Saint-Ferme, Sainte-Florence, Sainte-Foy-la-Grande, Sainte-Foy-la-Longue, Sainte-Gemme, Saint-Genès-de-Blaye, Saint-Genès-de-Castillon, Saint-Genès-de-Fronsac, Saint-Genès-de-Lombaud, Saint-Germain-de-Grave, Saint-Germain-de-la-Rivière, Saint-Germain-d’Esteuil, Saint-Germain-du-Puch, Saint-Gervais, Saint-Girons-d’Aiguevives, Sainte-Hélène, Saint-Hilaire-de-la-Noaille, Saint-Hilaire-du-Bois, Saint-Hippolyte, Saint-Jean-de-Blaignac, Saint-Jean-d’Illac, Saint-Julien-Beychevelle, Saint-Laurent-d’Arce, Saint-Laurent-des-Combes, Saint-Laurent-du-Bois, Saint-Laurent-du-Plan, Saint-Laurent-Médoc, Saint-Léon, Saint-Loubert, Saint-Loubès, Saint-Louis-de-Montferrand, Saint-Macaire, Saint-Magne-de-Castillon, Saint-Maixant, Saint-Mariens, Saint-Martial, Saint-Martin-de-Laye, Saint-Martin-de-Lerm, Saint-Martin-de-Sescas, Saint-Martin-du-Bois, Saint-Martin-du-Puy, Saint-Martin-Lacaussade, Saint-Médard-de-Guizières, Saint-Médard-d’Eyrans, Saint-Médard-en-Jalles, Saint-Michel-de-Fronsac, Saint-Michel-de-Lapujade, Saint-Michel-de-Rieufret, Saint-Morillon, Saint-Palais, Saint-Pardon-de-Conques, Saint-Paul, Saint-Pey-d’Armens, Saint-Pey-de-Castets, Saint-Philippe-d’Aiguille, Saint-Philippe-du-Seignal, Saint-Pierre-d’Aurillac, Saint-Pierre-de-Bat, Saint-Pierre-de-Mons, Saint-Quentin-de-Baron, Saint-Quentin-de-Caplong, Sainte-Radegonde, Saint-Romain-la-Virvée, Saint-Sauveur, Saint-Sauveur-de-Puynormand, Saint-Savin, Saint-Selve, Saint-Seurin-de-Bourg, Saint-Seurin-de-Cadourne, Saint-Seurin-de-Cursac, Saint-Seurin-sur-l’Isle, Saint-Sève, Saint-Sulpice-de-Faleyrens, Saint-Sulpice-de-Guilleragues, Saint-Sulpice-de-Pommiers, Saint-Sulpice-et-Cameyrac, Sainte-Terre, Saint-Trojan, Saint-Vincent-de-Paul, Saint-Vincent-de-Pertignas, Saint-Vivien-de-Blaye, Saint-Vivien-de-Médoc, Saint-Vivien-de-Monségur, Saint-Yzan-de-Soudiac, Saint-Yzans-de-Médoc, Salaunes, Salleboeuf, Samonac, Saucats, Saugon, Sauternes, Sauveterre-de-Guyenne, Sauviac, Savignac, Savignac-de-l’Isle, Semens, Sendets, Sigalens, Sillas, Soulac-sur-Mer, Soulignac, Soussac, Soussans, Tabanac, Taillecavat, Talais, Talence, Targon, Tarnès, Tauriac, Tayac, Teuillac, Tizac-de-Curton, Tizac-de-Lapouyade, Toulenne, Tresses, Uzeste, Val-de-Livenne, Val de Virvée, Valeyrac, Vayres, Vendays-Montalivet, Vensac, Vérac, Verdelais, Vertheuil, Vignonet, Villandraut, Villegouge, Villenave-de-Rions, Villenave-d’Ornon, Villeneuve, Virelade, Virsac un Yvrac.

2.   Noteiktais zemesgabalu apgabals

Vīniem jābūt gatavotiem no vīnogām, kas audzētas zemesgabalos, kuri atrodas ražošanas apgabalā, ko Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūts (Institut national de l’origine et de la qualité – INAO) apstiprinājis attiecīgās valsts komitejas sanāksmēs.

10.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Vīnkopības produkta kategorija

5.	Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

Kopsavilkums par saikni

Ģeogrāfiskajā apgabalā ir vīna ražošanai piemēroti relatīvi viendabīgi klimatiskie apstākļi, t. i., lielu ūdensobjektu tuvums (Atlantijas okeāns, Žirondas estuārs, Garonnas un Dordoņas ielejas), kam ir liela termoregulējoša nozīme. Taču okeāna mīkstinošā ietekme uz pavasara salnām mazinās tādā mērā, kādā attiecīgais apvidus atrodas attālāk no jūras un lielajām ielejām un tuvāk Landas, Sentonžas un Dubleperigurdīnas mežu masīviem. Šīs īpašās iezīmes izskaidro, kāpēc noteiktā ģeogrāfiskā apgabala ziemeļu malā un galējā dienvidu–dienvidrietumu malā ir maz vīna dārzu. Šis apgabals aptver 497 no 538 Žirondas departamenta pašvaldībām, izņemot departamenta dienvidrietumu daļu, kas ir atvēlēta mežkopībai, nevis vīnkopībai. Bordo reģiona vīnogu šķirnēm, ko audzē okeāna piekrastes klimata apstākļos, jau kopš XVII un XVIII gadsimta bija vajadzīgi balsti (échalas), bet vēlāk plaši ieviesa špaleru sistēmas, lai nodrošinātu vienmērīgu ražas sadalījumu un pietiekamu lapotnes virsmu pienācīgai hlorofila sintēzei un optimālai vīnogu gatavības pakāpei. Optimāli nogatavojusies vīnogu raža nodrošina izcilu cukuru un skābuma līdzsvaru, kas nepieciešams gan svaigumam, gan labai otrējās fermentācijas norisei. Dažādi augšņu tipi un dažāds zemesgabala vērsums pret debespusēm prasīja attiecīgu selekcijas darbu un dažādo šķirņu pielāgošanu atkarībā no vides īpašībām; tas izskaidro vēsturisko pievēršanos vīnu ražošanai no vairāku vīnogu šķirņu maisījuma.

Var izdalīt četrus dažādus tipus:

—	māla–kaļķakmens un merģeļaina kaļķakmens augsnes, kas ir ļoti izplatītas nogāzēs, kur īpaši labi aug “Merlot N” šķirnes vīnogulāji,

—	silīcija augsnes ar māla un kaļķainu elementu piejaukumu, kas ir īpaši piemērotas, piemēram, “Merlot N” un “Sauvignon B” šķirnēm,

—	skābas lesivētas augsnes (boulbènes) ar sīkām kramzemes daļiņām; tās ir vieglas un piemērotas baltvīnu ražošanai,

—	oļainas augsnes, ko veido grants, ūdens noslīpēts kvarcs un samērā rupjas smiltis, kas veido labi drenētas, siltas terases, kuras ir ideāli piemērotas vīnogulāju audzēšanai, jo īpaši “Cabernet Sauvignon N” šķirnei.

Vīndari pārvalda kupāžas procesu, izmantojot pieredzi, kas gūta šķirņu atsevišķā vinifikācijā. Lai nodrošinātu zināmu skābuma un augļainuma līdzsvara konsekvenci, maisījumi tiek veidoti ļoti prasmīgi, ņemot vērā šķirnes un ražas gadus. Saglabājot vīnogas neskartas no ražas novākšanas brīža un ievērojot produkta specifikācijā noteiktos presēšanas noteikumus, tiek nodrošināts sulu dzidrums. Sulfītu ierobežota izmantošana ir būtiska otrējās fermentācijas kvalitātes nodrošināšanai. Vīna kopšana uz nogulsnēm piešķir vīniem terciāros aromātus, kas bagātina to aromātisko daudzveidību. Pateicoties ostai un ciešajām vēsturiskajām saitēm ar citām tautām, Bordo pilsēta jau ļoti agri bija izveidojusi labi strukturētu un spēcīgu tirdzniecību, tāpēc reģiona vīna dārzi vienmēr ir bijuši orientēti uz pārējo pasauli. Spēja gan izmantot tehniskos jauninājumus, gan veicināt to izplatību sekmēja saimniecību dinamismu, ļaujot tām nostiprināt, attīstīt un eksportēt savu zinātību, vienlaikus saglabājot uzticību gadsimtiem senām tradīcijām. No privileģētu saišu izveidošanas ar Angliju 12. gadsimtā līdz nesenajai Āzijas tirgu iekarošanai, kas tagad ir atvērti vīna produktiem, Bordo vīnkopji ir spējuši pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem, vienlaikus turpinot saudzēt vīnogulāju audzēšanas vidi. Tā rezultātā produktu klāsts ir ļoti daudzveidīgs, un arvien pieaugošā daudzumā ražotie “Crémant de Bordeaux” vīni apliecina šo dinamismu. Lai gan “Crémant de Bordeaux” vīni veido tikai daļu no Bordo reģiona vīna produkcijas, tie apliecina tradicionālo vīnogu šķirņu lielo potenciālu un apstiprina vietējo vīnkopju spēju izmantot vīndarības un inovāciju paņēmienus. Gan baltie, gan sārtie “Crémant de Bordeaux” vīni ir balstīti uz Bordo šķirņu izmantošanu un tradicionālām vīndarības metodēm, kas ietver otrējo raudzēšanu. “Crémant de Bordeaux” vīniem ir spoža krāsa, noturīgas putas un ilgstoša, augļaina pēcgarša. Baltvīni, ko raksturo sīki burbulīši un dzirkstoša krāsa, ir svaigi un dzīvīgi, jo īpaši, ja tie gatavoti no “Sauvignon B” un “Sémillon B” šķirnes vīnogām. Vīna kopšana uz nogulsnēm izceļ nobriedušākas aromātiskās notis, ko bieži papildina sviesta vai grauzdētas maizes nianses. Savukārt sārtvīnos, kas galvenokārt darīti no vīnogu šķirnēm “Merlot N” un “Cabernet Franc N”, parādās augļainas nianses. Šie vīni paredzēti baudīšanai jauni.

11.   Citas piemērojamās prasības

Prasības/atkāpes temats

Marķēšana

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu prasības/atkāpes veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu

Prasības/atkāpes apraksts

Aizsargātais cilmes vietas nosaukums ir jānorāda uz korķa daļas, kas atrodas pudeles kakliņa iekšpusē. Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt lielākas ģeogrāfiskās vienības “Vin de Bordeaux” vai “Grand Vin de Bordeaux” nosaukumu. Šīs lielākās ģeogrāfiskās vienības nosaukuma atveidošanai izmantoto burtu izmērs ne augstumā, ne platumā nedrīkst pārsniegt divas trešdaļas no to burtu izmēra, ar kuriem atveidots aizsargātais cilmes vietas nosaukums.

Prasības/atkāpes temats

Iepakojums

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu prasības/atkāpes veids

Iepakošana noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Prasības/atkāpes apraksts

Visas ražošanas darbības, sākot ar vīnogu novākšanu un beidzot ar nogulšņu atdalīšanu, veic ģeogrāfiskajā apgabalā. Vīni obligāti tiek darīti ar otrējo fermentāciju stikla pudelēs. Otrējās fermentācijas process pudelē paredz, ka vīni jāiepako noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Agrākais datums vīna iepildīšanai stikla pudelēs, kurās notiek otrējā raudzēšana, ir trīs mēneši pēc ražas novākšanas dienas, bet ne agrāk kā ražas novākšanas gada 1. decembrī. Vīnu tirgošanu patērētājam var sākt ne drīzāk kā pēc 12 mēnešus ilgas vīna kopšanas. Šā laikposma atskaiti sāk no iepildīšanas pudelē un beidz, kad pēc nogulšņu atdalīšanas pagājis vismaz viens mēnesis.

Elektroniska atsauce (URL) uz produkta specifikācijas publikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/boagri/document_administratif-bf4741ad-7734-4c87-93b4-322d72bc054b

---

(1)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2025/27 (2024. gada 30. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1143 papildina ar noteikumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, garantētu tradicionālo īpatnību produktu un fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu reģistrāciju un aizsardzību un atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 664/2014 (OV L, 2025/27, 15.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2025/27/oj).