Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2025. gada 10. decembrī iesniegusi Cour d'appel de Bruxelles (Beļģija) – État belge/Autorité de protection des données

(Lieta C-804/25, Autorité de protection des données)

(C/2026/2199)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Bruxelles

Pamatlietas puses

Prasītāja: État belge

Atbildētāja: Autorité de protection des données

Pārējie lietas dalībnieki: JC, Accidental Americans Association of Belgium (AAAB)

Prejudiciālie jautājumi

Vai, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (VDAR) (1) 96. pantu, starptautisks nolīgums, ko dalībvalsts noslēgusi pirms 2016. gada 24. maija un kas ietver personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti, atbilst Savienības tiesību aktiem, kādi tie bija piemērojami pirms 2016. gada 24. maija, un jo īpaši 6. panta 1. punkta b), c) un e) apakšpunktam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (2), vajadzības gadījumā lasot tos kopā ar Pamattiesību hartas 7., 8. un 52. pantu, jo šajā nolīgumā nodokļu vajadzībām un lai nodrošinātu starptautisko nodokļu noteikumu ievērošanu un to saistību īstenošanu, kas izriet no ASV FATCA likuma, lai apkarotu ASV valstspiederīgo izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, informācijas par visu šīs valsts pilsoņu finanšu kontiem automātiska nosūtīšana šai trešai valstij, ievērojot konfidencialitātes noteikumus (informācija, kas ietver vārdu, uzvārdu, adresi, nodokļu maksātāja identifikācijas numuru (NIF), ko konta turētājam piešķīrusi viņa dzīvesvietas valsts, dzimšanas datus, konta numuru, atlikumu vai vērtību kontā attiecīgā kalendārā gada beigās vai citā atbilstošā pārskata periodā, konkrētus datus vērtspapīru konta, noguldījumu konta vai cita veida konta gadījumā), iepriekš neatlasot kontus, uz kuriem attiecināms risks izvairīties no nodokļu maksāšanas, bez šajā nolīgumā paredzētās datu saglabāšanas ierobežojuma laikā un I pielikumā paredzētā minimālā robežvērtība 50 000 USD apmērā ir atkarīga no finanšu iestāžu labvēlības?

2)	Vai šādu nolīgumu var pamatot ar Direktīvas 95/46/EK 26. panta 1. punkta d) apakšpunktu, ja attiecīgā trešā valsts nenodrošina efektīvu savstarpību?

Vai Direktīvas 95/46/EK 26. panta 2. punkts, lasot to kopā ar Pamattiesību hartas 7., 8. un 52. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētās pietiekamās garantijas:

—	it īpaši attiecas uz norādi uz datu glabāšanas ilgumu direktīvas 6. panta 3. punkta e) apakšpunkta izpratnē un uz tiesībām uz informāciju, kas paredzētas tās 10. un 11. pantā?

—	ietver tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību un tiesību uz personas datu aizsardzību ierobežojuma darbības jomas definīciju?

—	ja ir noslēgts līgums par personas datu nosūtīšanu, tie ir skaidri jāpārņem šajā konvencijā?

Ja atbilde uz šo trešo jautājumu pilnībā vai daļēji ir apstiprinoša, vai, ņemot vērā VDAR 96. pantu, starptautisks nolīgums, ko dalībvalsts noslēgusi pirms 2016. gada 24. maija un kas ietver personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti, atbilst Savienības tiesībām, kādas tās bija piemērojamas pirms 2016. gada 24. maija, it īpaši iepriekš minētās Direktīvas 95/46/EK 26. panta 2. punktam, attiecīgā gadījumā lasot to kopsakarā ar Pamattiesību hartas 7., 8. un 52. pantu, ja tajā nav skaidri ietvertas pietiekamas garantijas, kas paredzētas šajā tiesību normā?

Ja atbilde uz pirmo un/vai otro un/vai ceturto jautājumu ir apstiprinoša, vai personas datu nosūtīšana, kas veikta saskaņā ar šo starptautisko nolīgumu, kopš 2018. gada 24. maija tomēr ir jāveic saskaņā ar VDAR noteikumiem attiecībā uz jautājumiem, kas nav īpaši minēti vai izslēgti šajā nolīgumā, jo īpaši tā 5.2., 12., 12,14., 24. un 35. pantu?

6)	Vai VDAR 96. pantā paredzēto nosacījumu izpildes pierādīšanas pienākums ir pārzinim?

Vai VDAR 96. pants, skatīts atsevišķi vai kopsakarā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta trešo daļu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 351. pantu un Pamattiesību hartas 7., 8. un 52. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm ir pienākums darīt visu iespējamo, lai grozītu, aizstātu vai atsauktu starptautiskos līgumus, kuru puses tās ir un kuri neatbilst šīs regulas noteikumiem?

b.	Vai dalībvalsts, kas 2025. gadā nav pielikusi visas pūles, lai grozītu, aizstātu vai atceltu starptautisku līgumu, kurā tā ir līgumslēdzēja puse un kurš neatbilst VDAR noteikumiem, var atsaukties uz šīs regulas 96. pantu, lai pamatotu rīcību, kas nav saderīga ar šo regulu?

Ja atbilde uz pirmo, otro vai ceturto jautājumu ir noliedzoša:

a.	vai valsts tiesai šāds nolīgums ir automātiski jānoraida?

b.	vai valsts tiesai ir jāpārbauda šāda nolīguma atbilstība VDAR?

Ja atbilde uz pirmo, otro vai ceturto jautājumu ir noliedzoša un atbilde uz astoto jautājumu ir apstiprinoša, vai pirmajā jautājumā aprakstītais starptautiskais nolīgums atbilst VDAR, konkrētāk, 5. panta b) un c) punktam, attiecīgā gadījumā lasot tos kopsakarā ar Pamattiesību hartas 7., 8. un 52. pantu?

10)

Vai Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2023/1795 (2023. gada 10. jūlijs) par personas datu pienācīgu aizsardzību, kurā konstatēts, ievērojot [VDAR], atbilstošu personas datu aizsardzības līmenis, kas nodrošināts ar ES- – ASV datu aizsardzības satvaru (3), ir lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību VDAR 45. panta 3. punkta izpratnē attiecībā uz strīdīgo datu nosūtīšanu, kas tiek veikta nodokļu vajadzībām?

11)

Ja atbilde uz pirmo, otro vai ceturto jautājumu ir noliedzoša un atbilde uz astoto jautājumu b) apakšpunktā ir apstiprinoša, vai VDAR 46. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—

tajā minētās atbilstošās garantijas attiecas uz visām vai daļu no šādām garantijām: (1) pamatjēdzienu definīcijas (kas ietver šādus jēdzienus: “personas dati”, “personas datu apstrāde”, “pārzinis”, “apstrādātājs”, “saņēmējs” un “sensitīvi dati”) (2), pamata principi datu aizsardzības jomā (tostarp principi “mērķu ierobežošana”, “precizitāte un minimizācija” (vai proporcionalitāte), datu glabāšanas termiņa ierobežošana) (3) datu subjektu tiesības (tostarp tiesības uz informāciju, piekļuves tiesības, tiesības uz labošanu, tiesības uz dzēšanu, tiesības uz ierobežošanu vai tiesības iebilst, tiesības netikt automatizētam individuālam lēmumam VDAR 22. panta nozīmē, kā arī šo tiesību īstenošanas kārtība) (4) datu tālākas nosūtīšanas un kopīgošanas ierobežošana (5), efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi (6) kontroles mehānismi un (7) atbildības princips?

—	šie aizsardzības pasākumi ir skaidri jāatspoguļo saistošajā juridiskajā instrumentā, kas minēts VDAR 46. panta 2. punkta a) apakšpunktā?

—	ja pastāv līgums, kas reglamentē personas datu nosūtīšanu trešām valstīm, vai šis saistošais tiesību akts ir tikai šis līgums, vai tas var ietvert arī tā valsts transponēšanas instrumentu?

12)

Ja atbilde uz pirmo, otro vai ceturto jautājumu ir noliedzoša un atbilde uz astotā jautājuma b) daļu ir apstiprinoša:

vai VDAR 49. panta 1. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir atļauts vai aizliegts tāds starptautisks nolīgums, kas paredz personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti, kurā nodokļu vajadzībām ir paredzēta automātiska visu šīs valsts valstspiederīgo finanšu informācijas nosūtīšana uz šo trešo valsti (kā norādīts pirmajā jautājumā)?

b.	Vai datu apmaiņas savstarpības līmenis ir atbilstošs kritērijs, lai atbildētu uz šo jautājumu?

13)

Ja atbilde uz pirmo, otro vai ceturto jautājumu ir noliedzoša un atbilde uz astotā jautājuma b) daļu ir apstiprinoša:

a.	vai “informāciju”, uz kuru attiecas VDAR 14. panta 5. punkta a) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums no pienākuma sniegt informāciju, var būt snieguši pārziņi, kuri ir ievākuši datus tieši no datu subjekta?

b.	Šādā gadījumā, kam ir pienākums pierādīt, ka informācija ir sniegta, it īpaši ņemot vērā VDAR 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 5. panta 2. punktu?

(1) OV 2016, L 119, 1. lpp.

(2) OV 1995, L 281, 31. lpp.

(3) OV 2023, L 231, 118. lpp.