1.   Komisija regulāri uzrauga Savienības sensitīvo produktu tirgu, jo īpaši attiecībā uz importa un eksporta tendencēm, ražošanu un cenu attīstību. Šajā nolūkā Komisija regulāri sadarbojas un apmainās ar datiem ar dalībvalstīm un Savienības ražošanas nozari.

1.   Komisija ar to Savienības tirgus novērošanas centru atbalstu, kas izveidoti ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (1a), pastāvīgi un proaktīvi uzrauga Savienības sensitīvo produktu tirgu, jo īpaši attiecībā uz importa un eksporta tendencēm, ražošanu un cenu attīstību. Šajā nolūkā Komisija regulāri sadarbojas un apmainās ar datiem ar dalībvalstīm , Eiropas Parlamentu un Savienības ražošanas nozari.

2.a     Ja tiek saņemts pienācīgi pamatots attiecīgās Savienības ražošanas nozares lūgums, Komisija var paplašināt 1. punktā minētās uzraudzības tvērumu, attiecinot to arī uz jebkādiem citiem ražojumiem vai nozarēm, kas nav minēti pielikumā.

2.b     Sadarbība un informācijas apmaiņa notiek gan vertikāli starp Komisiju un dalībvalstīm, gan horizontāli dalībvalstu vidū.

2.c     Komisija līdz 2026. gada 1. martam izstrādā un dara dalībvalstīm pieejamus tehniskos norādījumus par rādītājiem, parametriem un datu veidiem, ko var uzraudzīt tirgos valstu un vietējā līmenī.

3.   Komisija reizi sešos mēnešos iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei uzraudzības ziņojumu, kurā ietverts tās novērtējums par tādu sensitīvu produktu importa ietekmi, kuriem saskaņā ar nolīgumu ir piešķirta preferenciāla piekļuve tirgum. Šādi ziņojumi aptver Savienības tirgu un attiecīgā gadījumā arī situāciju vienā vai vairākās dalībvalstīs.

3.   Komisija reizi trīs mēnešos iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei uzraudzības ziņojumu, kurā ietverts tās novērtējums par tādu sensitīvu produktu importa ietekmi, kuriem saskaņā ar nolīgumu ir piešķirta preferenciāla piekļuve tirgum. Šis ziņojums aptver Savienības tirgu un attiecīgā gadījumā arī konkrēto situāciju vienā vai vairākās dalībvalstīs.

3.   Ja nav pretēju norāžu, Komisija parasti uzskata, ka attiecīgā ražojuma, kam piemēro preferenciālus noteikumus, importa no attiecīgās valsts apjoma pieaugums par vairāk nekā 10  % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pirmšķietams pierādījums nopietnam kaitējumam vai nopietna kaitējuma draudiem Savienības ražošanas nozarei, ja vienlaikus minētā importa no attiecīgās valsts vidējā importa cena parasti ir vismaz par 10  % zemāka nekā līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu attiecīgā vidējā iekšzemes cena tajā pašā laikposmā, pamatojoties uz pieejamajiem datiem.

3.   Ja nav pretēju norāžu, Komisija parasti uzskata, ka attiecīgā ražojuma, kam piemēro preferenciālus noteikumus, importa no attiecīgās valsts apjoma pieaugums par vairāk nekā 5  % salīdzinājumā ar trīs gadu vidējo rādītāju ir pirmšķietams pierādījums nopietnam kaitējumam vai nopietna kaitējuma draudiem Savienības ražošanas nozarei, ja vienlaikus minētā importa no attiecīgās valsts vidējā importa cena parasti ir vismaz par 5  % zemāka nekā līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu attiecīgā vidējā iekšzemes cena tajā pašā laikposmā, pamatojoties uz pieejamajiem datiem.

4.   Ja nav pretēju norāžu, Komisija parasti uzskata, ka attiecīgā ražojuma, kuru no attiecīgās valsts importē Savienībā, piemērot preferenciālus noteikumus, vidējā importa cenas samazinājums par vairāk nekā 10  % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pirmšķietams pierādījums nopietnam kaitējumam vai nopietna kaitējuma draudiem Savienības ražošanas nozarei, ja vienlaikus minētā ražojuma importa no attiecīgās valsts vidējā importa cena parasti ir vismaz par 10  % zemāka nekā līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu attiecīgā vidējā iekšzemes cena tajā pašā laikposmā, pamatojoties uz pieejamajiem datiem.

4.   Ja nav pretēju norāžu, Komisija parasti uzskata, ka attiecīgā ražojuma, kuru no attiecīgās valsts importē Savienībā, piemērojot preferenciālus noteikumus, vidējā importa cenas samazinājums par vairāk nekā 5 % salīdzinājumā ar trīs gadu vidējo rādītāju ir pirmšķietams pierādījums nopietnam kaitējumam vai nopietna kaitējuma draudiem Savienības ražošanas nozarei, ja vienlaikus minētā ražojuma importa no attiecīgās valsts vidējā importa cena parasti ir vismaz par 5  % zemāka nekā līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu attiecīgā vidējā iekšzemes cena tajā pašā laikposmā, pamatojoties uz pieejamajiem datiem.

4.a     Nosakot pirmsšķietamu pierādījumu nopietnam kaitējumam, Komisija neņem vērā vienīgi šajā pantā noteiktās kvantitatīvās robežvērtības. Lai pierādītu nozarei nodarīto kaitējumu, var pietikt ar skaidrām norādēm par nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos visā Savienībā vai dalībvalsts līmenī, tostarp iekšzemes cenu ilgstošu samazināšanos, un šīs norādes var būt par pamatu izmeklēšanas sākšanai.

3.   Ja iespējams, izmeklēšanu pabeidz sešos mēnešos pēc dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums par izmeklēšanas sākšanu. Izņēmuma gadījumos, piemēram, kad ir neparasti liels ieinteresēto personu skaits vai kad ir sarežģīta tirgus situācija, minēto termiņu var pagarināt par trim mēnešiem. Komisija par šādiem pagarinājumiem informē visas ieinteresētās personas un izskaidro to iemeslus. Ja izmeklēšana attiecas uz sensitīviem produktiem, Komisija to pabeidz pēc iespējas drīz ar mērķi pieņemt galīgo lēmumu četru mēnešu laikā no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums par izmeklēšanas sākšanu.

3.   Ja iespējams, izmeklēšanu pabeidz trijos mēnešos pēc dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums par izmeklēšanas sākšanu. Izņēmuma gadījumos, piemēram, kad tiek iesaistītas neparasti daudzas ieinteresētās personas vai kad ir sarežģīta tirgus situācija, minēto termiņu var pagarināt par trim mēnešiem. Komisija par šādiem pagarinājumiem informē visas ieinteresētās personas un izskaidro to iemeslus. Ja izmeklēšana attiecas uz sensitīviem produktiem, Komisija to pabeidz pēc iespējas drīz ar mērķi pieņemt galīgo lēmumu divu mēnešu laikā no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums par izmeklēšanas sākšanu.

5.   Komisija novērtē visus objektīvos un kvantitatīvos atbilstīgos faktorus, kuri skar Savienības ražošanas nozares stāvokli, jo īpaši attiecīgā ražojuma importa pieauguma tempu un apjomu absolūtā un relatīvā izteiksmē, pieaugušā importa aizņemto iekšzemes tirgus daļu un izmaiņas Savienības ražošanas nozarē attiecībā uz pārdošanas apjoma, ražošanas apjoma, ražīguma, jaudas izmantojuma, peļņas un zaudējumu un nodarbinātības līmeni. Šis uzskaitījums nav izsmeļošs, un Komisija, nosakot, vai pastāv nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi, var ņemt vērā arī citus atbilstīgus faktorus, piemēram, krājumus , cenas , peļņu no ieguldītā kapitāla, naudas plūsmu, tirgus daļu lielumu un citus faktorus, kas Savienības ražošanas nozarei rada vai ir varējuši radīt nopietnu kaitējumu vai rada nopietna kaitējuma draudus.

5.   Komisija novērtē visus objektīvos un kvantitatīvos atbilstīgos ekonomiskos rādītājus un faktorus, kuri skar Savienības ražošanas nozares stāvokli, jo īpaši attiecīgā ražojuma importa pieauguma tempu un apjomu absolūtā un relatīvā izteiksmē, pieaugušā importa aizņemto iekšzemes tirgus daļu un izmaiņas Savienības ražošanas nozarē attiecībā uz pārdošanas apjoma, tostarp cenu, ražošanas apjoma, ražīguma, jaudas izmantojuma, peļņas un zaudējumu un nodarbinātības līmeni. Šis uzskaitījums nav izsmeļošs, un Komisija, nosakot, vai pastāv nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi, var ņemt vērā arī citus atbilstīgus faktorus, piemēram, krājumus, peļņu no ieguldītā kapitāla, naudas plūsmu, tirgus daļu lielumu un citus faktorus, kas Savienības ražošanas nozarei rada vai ir varējuši radīt nopietnu kaitējumu vai rada nopietna kaitējuma draudus.

3.   Sensitīvu produktu gadījumā pagaidu aizsardzības pasākumus saskaņā ar 18. panta 4. punktā minēto procedūru pieņem nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 21 dienas laikā no izmeklēšanas sākšanas, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko būtu grūti novērst, tostarp gadījumos, kad šāds kaitējums var būt ģeogrāfiski koncentrēts vienā vai vairākās dalībvalstīs.

3.   Sensitīvu produktu gadījumā pagaidu aizsardzības pasākumus saskaņā ar 18. panta 4. punktā minēto procedūru pieņem nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 14 dienu laikā no izmeklēšanas sākšanas, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko būtu grūti novērst, tostarp gadījumos, kad šāds kaitējums var būt ģeogrāfiski koncentrēts vienā vai vairākās dalībvalstīs.

1.   Ja izmeklēšanas rezultātā tiek secināts, ka 3. panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, Komisija var pieņemt galīgus aizsardzības pasākumus saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Ja izmeklēšanas rezultātā tiek secināts, ka 3. panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, Komisija pieņem galīgus aizsardzības pasākumus saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.     Komisija sāk izmeklēšanu un pieņem aizsardzības pasākumus saskaņā ar šo regulu, ja ir ticami pierādījumi, ka imports, kam piemēro tarifa preferences, neatbilst līdzvērtīgām vides, dzīvnieku labturības, veselības, pārtikas nekaitīguma vai darba aizsardzības prasībām, kas piemērojamas Savienības ražotājiem.

2.     Ja pastāv dokumentēts risks cilvēka, dzīvnieku vai augu veselībai, tostarp tiek izmantotas Savienībā aizliegtas ražošanas metodes vai netiek ievērotas sanitārās un fitosanitārās prasības, Komisija saskaņā ar 9. panta 3. punktu var nekavējoties apturēt tā produkta importu, uz kuru attiecas tarifa preferences. Pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, ir nepieciešami un samērīgi, un tos pārskata saskaņā ar 12. pantu.

1.     Ja Komisija konstatē, ka aizsardzības pasākumi tiek apieti, mainot tirdzniecības maršrutus, tostarp importu no pusēm, kas atbrīvotas no aizsardzības pasākumiem, tā var paplašināt aizsardzības pasākumu darbības jomu, attiecinot to arī uz šo importu, vai pieņemt citus nepieciešamos īstenošanas pasākumus.

2.     Komisija stiprina muitas sadarbību ar dalībvalstīm, pārbaudot izcelsmes noteikumus un nodrošinot sensitīvu ražojumu importa pilnīgu izsekojamību.