—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 153. un 16. pantu,

—

ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

—

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas 2024. gada 18. jūlija politikas pamatnostādnes “Eiropas izvēle. Politikas pamatnostādnes nākamajai Eiropas komisijai (2024.–2029. gads)”,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 7. pantu par privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, 8. pantu par personas datu aizsardzību un 31. pantu par godīgiem un taisnīgiem darba apstākļiem,

—

ņemot vērā Komisijas 2025. gada 5. marta paziņojumu “Prasmju savienība”,

—

ņemot vērā Padomes Direktīvu 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/14/EK (2002. gada 11. marts), ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā. Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīga deklarācija par darba ņēmēju pārstāvību (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (3),

—

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (4),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1152 (2019. gada 20. jūnijs) par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā (5),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1158 (2019. gada 20. jūnijs) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (6),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. oktobra Direktīvu (ES) 2024/2831 par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā (7) (Platformu darba direktīva),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija Regulu (ES) 2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) (8),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (9),

—

ņemot vērā Parlamenta 2023. gada 11. maija rezolūciju par ceļvedi virzībā uz sociālu Eiropu – divus gadus pēc Portu sociālā samita (2023/2586(RSP)),

—

ņemot vērā Parlamenta 2025. gada 13. marta rezolūciju par pārstrukturēšanas procesu sociālajiem un nodarbinātības aspektiem: nepieciešamība aizsargāt darbvietas un darba ņēmēju tiesības (2024/2829(RSP)),

—

ņemot vērā Parlamenta 2025. gada 11. marta rezolūciju par Eiropas Sociālo fondu plus pēc 2027. gada (2024/2077(INI)),

—

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par tematu “Darba ņēmējiem labvēlīgs mākslīgais intelekts” (SOC/803),

—

ņemot vērā Eiropas sociālo partneru 2020. gada jūnija pamatnolīgumu par digitalizāciju,

—

ņemot vērā Komisijas 2023. gada 7. jūnija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai adresēto paziņojumu par visaptverošu pieeju garīgajai veselībai,

—

ņemot vērā Komisijas 2025. gada 29. janvāra paziņojumu “ES Konkurētspējas kompass”,

—

ņemot vērā Komisijas 2025. gada 11. februāra paziņojumu “Kopā uz priekšu: drosmīgāka, vienkāršāka, ātrāka Savienība”, ar ko tika apstiprināts mērķis samazināt administratīvo slogu par 25 % uzņēmumiem un par 35 % MVU,

—

ņemot vērā Komisijas 2025. gada 9. aprīļa paziņojumu “MI kontinenta rīcības plāns”,

—

ņemot vērā Mario Dragi 2024. gada septembra ziņojumu “The Future of European Competitiveness” (Eiropas konkurētspējas nākotne) (M. Dragi ziņojums) un Enriko Leta 2024. gada aprīļa ziņojumu “Much More Than A Market” (Daudz vairāk nekā tirgus) (E. Leta ziņojums),

—

ņemot vērā Eiropas Komisijas pasūtītā pētījuma “Pētījums par algoritmiskās pārvaldības kontekstu, problēmām, iespējām un tendencēm” (VT-2022-035) galīgo ziņojumu,

—

ņemot vērā ESAO ziņojumu “Algorithmic management in the workplace: New evidence from an OECD employer survey” (Algoritmiskā pārvaldība darbavietā: jauni pierādījumi no ESAO darba devēju apsekojuma), izd. OECD Artificial Intelligence Papers, Nr. 31,

—

ņemot vērā 2025. gada oktobra Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta Eiropas pievienotās vērtības novērtējumu ar nosaukumu “Digitalizācija, mākslīgais intelekts un algoritmiskā pārvaldība darbavietā – nodarbinātības nākotnes veidošana” (10),

—

ņemot vērā Reglamenta 47. un 55. pantu,

—

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

—

ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A10-0244/2025),

A.

tā kā digitālā pārkārtošanās, ko virza digitalizācija, automatizācija un mākslīgais intelekts (MI), pārveido darba tirgus un maina darba raksturu; tā kā, ņemot vērā to, ka daži uzdevumi tiek automatizēti, kļūst arvien svarīgāk iespējot jaunas profesijas, attīstīt darba uzdevumus, piedāvāt apmācību, pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi un pārveidot esošās darbvietas, izmantojot jaunas tehnoloģijas, lai uzlabotu konkurētspēju un veicinātu ekonomikas izaugsmi, kā arī stiprinātu darbaspēku un uzlabotu darba apstākļus; tā kā šo jauno tehnoloģiju izmantošanai ir pastāvīgi jāpielāgo publiskās iestādes, izglītības politika, uzņēmumi un darba ņēmēji, lai nodrošinātu, ka, kā liecina Pasaules Ekonomikas forums, Eiropa līdz 2030. gadam varētu baudīt lēstā neto pieauguma par 78 miljoniem darbvietu MI dēļ (7 % no pašreizējās kopējās nodarbinātības) radīts priekšrocības (11);

B.

tā kā digitālā pārkārtošanās darbavietā būtu jāvirza, ievērojot piesardzības un ētikas pēc noklusējuma principus, un tā būtu jāpārzina tā, lai aizsargātu un veicinātu cilvēka cieņu, uzlabotu ražīgumu, efektivitāti, inovāciju un Eiropas ekonomikas un kopējā tirgus konkurētspēju un lai ieguvēji būtu visi; tā kā šajā pārejā ne mazākā mērā ir jāievēro sociālā progresa un darba ņēmēju tiesību aizsardzības principi, nodrošinot, ka ar to tiek veicināta kvalitatīva nodarbinātība, labāki darba apstākļi, pilnvērtīgu iespēju garantēšana visiem darba ņēmējiem un viņu labbūtība, vienlaikus atbalstot vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, inovāciju un uzņēmumu konkurētspēju; un tā kā MI joprojām ir tehnoloģija, kas attīstās, un tādējādi ES uzņēmumiem joprojām dažos segmentos ir iespēja ieņemt vadošu pozīciju (12); tā kā nespēja ieviest MI sistēmas, lai stiprinātu ES konkurētspēju, varētu kaitēt turpmākai izaugsmei, investīcijām un inovācijai; tā kā 64 % MVU Eiropas vienotajā tirgū uzskata, ka pašlaik lielākā problēma ir regulatīvie šķēršļi vai administratīvais slogs;

C.

tā kā digitālā pārkārtošanās darba tirgū veicina augošu pieprasījumu gan pēc pamata, gan augsta līmeņa digitālajām un MI prasmēm; tā kā gan M. Dragi ziņojumā, gan E. Leta ziņojumā digitālo prasmju trūkums ir atzīts par būtisku Eiropas konkurētspējas šķērsli;

D.

tā kā mākslīgā intelekta sistēmu ātra integrācija ir jāpapildina ar pietiekamu apmācību; tā kā 2023. gadā tikai 15 % darba ņēmēju bija piedalījušies attiecīgajā apmācībā, lai gan 42 % darba ņēmēju atzīst nepieciešamību uzlabot ar MI saistītās prasmes un 61 % paredz, ka nākamo piecu gadu laikā būs vajadzīgas jaunas prasmes; tā kā tomēr jo īpaši MVU trūkst stratēģiju un resursu, lai mazinātu risku, ka mazkvalificētāks darbaspēks mazos uzņēmumos saskarsies ar prasmju atšķirību; tā kā digitālo prasmju apmācība ir visvairāk nepieciešama tiem, kam ir vismazākā iespēja tajā piedalīties (13);

E.

tā kā izglītības sistēmu, jo īpaši profesionālās izglītības un apmācības nozares, pielāgošana, kā arī labāka izglītības iestāžu, arodbiedrību un darba devēju sadarbība ir būtiska, lai paredzētu darba tirgus turpmākās vajadzības un audzēkņiem nodrošinātu prasmes, kas viņiem ir vajadzīgas, lai gūtu panākumus konkurētspējīgā, digitālā un tehnoloģiski attīstītā sabiedrībā;

F.

tā kā MI un algoritmiskā pārvaldība ir attīstības procesā esošas koncepcijas; tā kā algoritmiskās pārvaldības sistēmas galvenokārt izmanto šādām pārvaldības darbībām: pieņemšana darbā, darba/uzdevumu plānošana, darba ņēmēju uzraudzīšana/norīkošana; darba ņēmēju izvērtēšana, talantu pārvaldība/apmācība, darba ņēmēju atalgošana un darba ņēmēju atlaišana; tā kā algoritmiskā pārvaldība bieži vien netiek ieviesta, izmantojot īpašu programmatūru, bet gan kā mantotās programmatūras neatņemama sastāvdaļa; un tā kā visām turpmākajām iniciatīvām šajā jomā būtu jābūt nākotnes prasībām atbilstošām un pietiekami elastīgām, lai pielāgotos gaidāmajām norisēm;

G.

tā kā MI un algoritmiskā pārvaldība var sniegt daudzas darba optimizācijas, vadības lēmumu lielākas konsekvences un objektivitātes un uzlabotas arodveselības un drošības iespējas, kā arī darba ņēmēju apmierinātības iespējas, taču, ja tie netiek izstrādāti un izmantoti uz cilvēku vērstā veidā, tie rada arī noteiktus riskus, piemēram, mazāku darba ņēmēju autonomiju, pārredzamības trūkumu un lielāku darba intensitāti; tā kā MI un algoritmiskās pārvaldības izmantošana var samazināt vienmuļu uzdevumu daudzumu un kopējo darba slodzi, uzlabot uzdevumu sadali un ražīgumu, novērst arodriskus un samazināt izmaksas; tā kā Eiropas MI regulējums var nodrošināt, ka MI tiek izmantots kā efektīvs atbalsta strādājošajiem cilvēkiem līdzeklis, lai radītu reālu ražīguma pieaugumu un uzlabotu darba apstākļus, nevis tikai sniegtu spekulatīvus ieguvumus; tā kā pētījumi liecina, ka daudzi korporatīvie ieguldījumi ģeneratīvajā MI, neraugoties uz tā spēju radīt jaunu saturu, izmērāmus ražīguma kāpinājumus vai atdevi izraisījuši vēl nav (14);

H.

tā kā ir svarīgi nepieļaut un risināt riskus, kas ir saistīti ar kvalitatīviem darba apstākļiem un darba aizsardzību un kas izriet no MI un algoritmiskās pārvaldības sistēmām, piemēram, lielāku laika un snieguma spiedienu, darba intensifikāciju, diskrimināciju, uzmācīgu uzraudzību un nepamatotu pieskatīšanu, kā arī noteiktus MI sistēmās iebūvētus aizspriedumus, autonomijas zaudēšanu, prasmju zudumu, sociālo izolāciju, ar darbu saistītu stresu un citas garīgās veselības un psihosociālas problēmas; tā kā spēkā esošie Eiropas tiesību akti, tostarp Vispārīgā datu aizsardzības regula, Mākslīgā intelekta akts un Eiropas sociālās jomas acquis, palīdz risināt un novērst dažus no šiem riskiem; tā kā Mākslīgā intelekta akts vēl pilnībā piemērojams nav;

I.

tā kā tehnoloģiju attīstība, kas nodrošina pastāvīgu savienojamību un pieejamību, var robežas starp darba un privātās dzīves jomām padarīt blāvas;

J.

tā kā MI un algoritmiskās pārvaldības sistēmu ieviešana darbavietā paredz liela darba ņēmēju datu apjoma vākšanu un apstrādi, kas var radīt bažas par datu aizsardzību un privātumu, un prasa samazināt spēka samēra nelīdzsvarotību, kolektīvi nosakot noteikumus, izmantojot sociālo dialogu tā pārvaldībā, un atbilstību Vispārīgajai datu aizsardzības regulai un jebkādiem konkrētākiem noteikumiem par personas datu apstrādi nodarbinātības kontekstā, kā tas ir noteikts valsts tiesību aktos vai piemērojamajos koplīgumos; tā kā būtu jāuzrauga jauno tehnoloģiju ietekme uz darba vidi un iespējamie darba ņēmēju privātuma pārkāpumi;

K.

tā kā piekrišana, pamatojoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ir jāsniedz brīvi un acīmredzamas nelīdzsvarotības situācijās šāda brīvi sniegta piekrišana ir ļoti maz ticama; tā kā tādēļ, ņemot vērā datu subjekta un pārziņa nevienlīdzīgo spēku samēru nodarbinātības un līguma izpildes kontekstā, piekrišana personas datu apstrādei automatizētas uzraudzības vai automatizētas lēmumu pieņemšanas nolūkos par likumīgu pamatu uzskatāma nav;

L.

tā kā digitālās darba platformas bija tās, kas algoritmiskās pārvaldības sistēmas plaši pārņēma un ieviesa vispirms, bet, tā kā tagad tās ir plaši izplatītas visā darba tirgū;

M.

tā kā tiek lēsts, ka vairāk nekā ceturtdaļa uzņēmumu Savienībā izmanto vismaz vienu algoritmiskās pārvaldības veidu; tā kā algoritmiskās pārvaldības izmantošana, visticamāk, turpmākajos gados ievērojami pieaugs (15); tā kā 26,5 % darba ņēmēju ES darba izpilde tiek uzraudzīta, izmantojot datorprogrammu, kas ir vairāk novērojams lielajos uzņēmumos; tā kā 27,4 % darba ņēmēju uzdevumus iedala, ar datorsistēmas starpniecību (16); tā kā 35 % Eiropas uzņēmumi novērtēšanas nolūkā izmanto algoritmiskās pārvaldības sistēmas (17); tā kā ir vajadzīga visaptveroša un uz sadarbību vērsta pieeja, kā arī sociālais dialogs, lai darbavietā panāktu atbildīga MI un algoritmiskās pārvaldības vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

N.

tā kā 62 % eiropiešu labvēlīgi raugās uz robotu un MI izmantošanu darbavietā un 73 % piekrīt, ka roboti un MI paātrina darba ņēmēju uzdevumu izpildes tempu (18); tā kā 66 % eiropiešu uzskata, ka robotu un MI izmantošanas dēļ vairāk darbvietu izzudīs nekā tiks radīts; tā kā 61 % eiropiešu uzskata, ka roboti un MI kolēģu savstarpējo saziņu ietekmē negatīvi; tā kā jauniešiem un strādājošajiem, kā arī tiem, kuriem ir augstāks izglītības līmenis, ir pozitīvāks priekšstats par jauno tehnoloģiju izmantošanu darbavietā; tā kā minētais konstatējums atspoguļo pieaugošo atvērtību inovācijai un MI potenciālu uzlabot ražīgumu, darbvietu kvalitāti un ekonomikas konkurētspēju ar nosacījumu, ka tas tiek izstrādāts un īstenots atbildīgi;

O.

tā kā saskaņā ar ESAO aptauju 60 % vadītāju uzskata, ka algoritmiskā pārvaldība uzlabo viņu lēmumu pieņemšanas kvalitāti; tā kā tajā pašā laikā gandrīz divas trešdaļas aptaujāto vadītāju pauda bažas par algoritmiskās pārvaldības rīkiem, kurus viņi izmanto: neskaidra pārskatatbildība nepareiza lēmuma gadījumā (28 %), nespēja saprast algoritmisko lēmumu vai ieteikumu loģiku (27 %) un darba ņēmēju fiziskās un garīgās veselības nepietiekama aizsardzība (27 %) (19);

P.

tā kā to, ka darba devējs par digitālo tehnoloģiju izmantošanu pašlaik nodarbinātos ir informējis, apgalvo mazāk nekā puse aptaujāto šā brīža darba ņēmēju, savukārt vairāk nekā puse darba devēju un vadītāju ziņo, ka viņi to esot izdarījuši; tā kā tikai 18 % no pašlaik nodarbinātajiem ziņo, ka ir saņēmuši detalizētu skaidrojumu, tostarp informāciju par ieguvumiem, trūkumiem un viņu tiesībām;

Q.

tā kā regulāra sociālo partneru, pārvaldnieku un darba ņēmēju un viņu pārstāvju uzklausīšana un viņu iesaistīšana jauno tehnoloģiju ieviešanā ievērojami veicina labvēlību pret to izmantošanu un pozitīvu attieksmi pret to, pateicoties kam, tiek maksimāli palielināti ieguvumi un novērsti ar šīm tehnoloģijām darbavietā saistītie riski;

R.

tā kā mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) veido 99 % no visu Savienībā iedibināto uzņēmumu klāsta un tā kā visās turpmākajās iniciatīvās būtu jāņem vērā to ierobežotie tehniskie, finanšu un administratīvie resursi, kā rezultātā tiktu nodrošināta proporcionalitāte, novērsts nevajadzīgs administratīvais slogs un veicināta labvēlīga digitālo tehnoloģiju atbildīgas ieviešanas vide;

S.

tā kā mazāk nekā puse no pašlaik nodarbinātajiem apgalvo, ka viņu darba devējs viņus ir informējis par digitālo tehnoloģiju izmantošanu, savukārt vairāk nekā puse darba devēju un vadītāju ziņo, ka ir to darījuši; tā kā šis īpatsvars ietver 16 % to personu, kuras apgalvo, ka ir par to informētas, bet sīkāku informāciju nesniedz, un 18 %, kuras ziņo, ka ir saņēmušas detalizētu paskaidrojumu, tostarp informāciju par priekšrocībām, trūkumiem un viņu tiesībām (20);

T.

tā kā lielākā daļa eiropiešu atbalsta noteikumus par digitālajām tehnoloģijām darbavietā, vairāk nekā 80 % atbalsta noteikumus par darba ņēmēju privātuma aizsardzību un 77 % atbalsta darba ņēmēju iesaistīšanu tehnoloģiju izstrādē un pielāgošanā,

1.

uzsver, ka jebkura jauna tehnoloģija ir jāievieš un jāizmanto ar vispārēju mērķi kalpot cilvēkiem un tās pamatā būtu jābūt principiem “ētika pēc noklusējuma” un “piesardzība”, kā arī uz cilvēku vērstai pieejai, kuru pārvaldītu cilvēki, pamatojoties uz normām par cilvēka virsvadību, kas ir lasāmas Mākslīgā intelekta akta 14. pantā un Vispārīgās datu aizsardzības regulas 22. pantā;

2.

atgādina, ka digitālā pārkārtošanās, tostarp arvien plašāka MI un algoritmiskās pārvaldības izmantošana, var radīt pozitīvus rezultātus darba tirgū un jaunas nodarbinātības iespējas; tomēr pauž bažas par būtiskajām problēmām, ko tā rada darba ņēmējiem, jo īpaši, ja runa ir par darba un nodarbinātības apstākļiem; tādēļ uzsver, ka ikvienai jaunai iniciatīvai par MI un algoritmisko pārvaldību ir jānodrošina kvalitatīvas darbvietas un jāaizsargā darba ņēmēju labbūtība digitālajā laikmetā;

3.

uzsver, ka jaunās tehnoloģijas darbavietā var radīt konkurences priekšrocības un ka ir pierādīts, ka tās nodrošina lielāku peļņu uzņēmumiem, kuri tās izmanto; šajā sakarā uzsver to, ka uzņēmumi būtu jāmudina integrēt šādas tehnoloģijas atbildīgā, pārredzamā un iekļaujošā veidā, apspriežoties ar darba ņēmēju pārstāvjiem, ievērojot darba ņēmēju privātumu un datu aizsardzību, pateicoties kam, darba ņēmējos tiktu viesta uzticība; uzsver, ka šādu tehnoloģiju izmantošana darbavietā būtu rūpīgi jāuzrauga, nevis jāierobežo;

4.

uzsver, ka mākslīgais intelekts var kalpot par svarīgu inovatīvas uzņēmējdarbības katalizatoru, jo īpaši, ja tiktu atbalstīti mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, lai tie augtu, uzlabotu ražīgumu un konkurētu digitālajā ekonomikā; aicina Komisiju un dalībvalstis, piemērojot proporcionalitātes un darbības dzīvotspējas principu, atvieglot jaunuzņēmumu un mazo uzņēmumu piekļuvi ar MI saistītiem rīkiem, zināšanām un infrastruktūrai, tostarp, izmantojot mērķtiecīgas Savienības programmas un konsultatīvo atbalstu; uzsver, ka investīcijas MI Savienības līmenī var visā Savienībā palīdzēt radīt jaunas darbvietas un veidot noturīgāku un konkurētspējīgāku mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu ekosistēmu; atzinīgi vērtē nozaru pamatiniciatīvas, kas ir formulētas Komisijas 2025. gada 8. oktobra paziņojumā “Mākslīgā intelekta stratēģijas piemērošana”;

5.

atzīst, ka tehnoloģijpratība darbavietā, izglītība un nerimstoša kvalifikācijas celšana un pārkvalifikācija attiecībā uz darbavietā ieviestajām jaunajām tehnoloģijām, īpaši tām, kas ietekmē darba ņēmēju uzdevumus un sniegumu, ir būtiskas no pienācīgu darba apstākļu, labbūtības, drošības, autonomijas un darbinieku profesionālās izaugsmes nodrošināšanas viedokļa, kā arī no uzņēmumu vispārējo pielāgošanās spēju un konkurētspēju uzlabošanas viedokļa (21); uzsver, ka apmācība ir būtiska arī darba devējiem, vadītājiem un citām personām, kas ikdienā ievieš, attīsta un pārrauga šādu sistēmu izmantošanu; uzsver, ka darba ņēmēji un viņu pārstāvji, tostarp arodbiedrības, būtu jāinformē un jāiesaista šādu tehnoloģiju ieviešanas procedūrās, lai gūtu labus rezultātus, un viņiem ir jādod pietiekami daudz laika un atbalsta, lai viņi varētu iepazīties ar šādām tehnoloģijām;

6.

atzinīgi vērtē prasmju savienības iniciatīvu; aicina Komisiju nodrošināt, lai gaidāmajā kvalitatīvu darbvietu ceļvedī tiktu pilnībā atspoguļota nepieciešamība pēc nepārtrauktas kvalifikācijas celšanas, pārkvalifikācijas un apmācības darbavietā, tostarp par MI un algoritmiskās pārvaldību, paredzot visu darba ņēmēju individuālas tiesības uz apmācību; uzsver, ka visās attiecīgajās iniciatīvās, kuru izstrādes mērķis ir atbalstīt darba ņēmējus un uzņēmumus šajā pārejā, par prioritāti ir jānosaka prasmju attīstīšana MI un digitalizācijas jomā, lai stiprinātu Eiropas darba tirgu un globālo konkurētspēju; uzsver, ka šīs iniciatīvas ir pienācīgi jāatbalsta, tostarp, nodrošinot pietiekamus finanšu resursus Savienības un valsts līmenī;

7.

uzsver, ka svarīga loma gan pašreizējā, gan nākotnes darbaspēka sagatavošanā digitālajai pārkārtošanai ir Eiropas Sociālajam fondam Plus, kas nodrošina ieguldījumus prasmēs, apmācībā un iekļaujošās nodarbinātības iespējās; aicina Komisiju saglabāt un vēl vairāk stiprināt fondu laikposmā pēc 2027. gada tā, lai tiktu nodrošināta visu darba ņēmēju piekļuve digitālo prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, īpašu uzmanību pievēršot darba ņēmējiem, kas strādā nozarēs un reģionos, kuri tehnoloģisko izmaiņu rezultātā ir cietuši visvairāk, proti, lai fonds varētu turpināt kalpot kā svarīgs Savienības instruments taisnīgas un iekļaujošas digitālās pārkārtošanās atbalstam;

8.

uzsver, ka stratēģiskas publiskās investīcijas mākslīgajā intelektā ir būtiskas, lai papildinātu privāto inovāciju, nodrošinātu ētisku un pārredzamu mākslīgā intelekta pārvaldību un veicinātu vienlīdzīgu piekļuvi digitālajiem rīkiem un prasmēm visos reģionos; mudina dalībvalstis ciešā koordinācijā ar reģionālajām un vietējām iestādēm paātrināt minēto valstu nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos paredzēto, ar MI saistīto pasākumu īstenošanu, lai maksimāli palielinātu mehānisma ieguldījumu taisnīgā un konkurētspējīgā digitālajā pārkārtošanās;

9.

aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt uzraudzīt pieprasījumu un piedāvājumu darba tirgū un sekmēt izglītības iestāžu, darba devēju un arodbiedrību sadarbību, lai labāk paredzētu prasmes, kas nākotnē būs nepieciešamas nolūkā izmantot digitālās pārkārtošanās potenciālu; uzsver, ka rūpīgs prasmju novērtējums palīdzēs darba ņēmējiem, darba devējiem un apmācības sniedzējiem apzināt prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas vajadzības, kas ir saistītas ar mākslīgo intelektu un algoritmisko pārvaldību darbavietā; uzsver, ka šādam novērtējumam būtu jābūt praktiskam, pieejamam un pielāgotam MVU konkrētajai realitātei un tam būtu jākalpo par pamatu mērķtiecīgām apmācības programmām, kuras atbalsta ar esošo Savienības un valstu finansējumu; atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot Eiropas Prasmju novērošanas centru; uzsver, ka pašreizējais dezagregētu datu trūkums par ieviestā MI un algoritmiskās pārvaldības sistēmu izplatību un veidu un to darba ņēmēju kategorijām, uz kuriem tie attiecas, kavē uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu, un mudina Komisiju uzlabot datu vākšanu šajā jomā;

10.

uzsver, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu un valstu koplīguma attiecību sistēmu ievērošanas principu dalībvalstis var atļaut sociālajiem partneriem saglabāt, apspriest, noslēgt un izpildīt koplīgumus, ar kuriem tiktu īstenoti vai papildināti Savienības līmenī paredzētie noteikumi par MI un algoritmisko pārvaldību;

11.

pauž bažas par to, ka MI un algoritmiskās pārvaldības sistēmu izmantošana veicina pakāpenisku to noteikto iesācēja darbvietu izzušanu, kas tradicionāli ir uzskatāmas par pirmajiem soļiem darba tirgū, un uzsver faktu, ka šī tendence var nesamērīgi ietekmēt jauniešus un tos, kas meklē darbu pirmo reizi; uzsver –, lai Savienība varētu baudīt digitālās pārveides darbavietā sniegtās priekšrocības, radīt un pārveidot darbvietas, ir jānodrošina, lai darba ņēmējiem, tostarp iesācējiem un mazkvalificētiem darba ņēmējiem, būtu prasmes, kas ir vajadzīgas, lai strādātu digitālajā laikmetā; uzsver, ka MI un algoritmiskās pārvaldības attīstības nezināmā pilnā ietekme jau ietekmē citus darba veidus un arī citas darba ņēmēju kategorijas, tostarp augsti kvalificētas darbvietas; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis veikt apsteidzošas darbības, tostarp attiecīgās digitālās prasmes iestrādāt valsts izglītības sistēmās, citstarp arī arodizglītības un apmācības (AIA) mācību programmās, lai nodrošinātu, ka jaunieši, kas ienāk darba tirgū, saņemtu pienācīgu atbalstu un viņiem mainīgajā digitālajā ekonomikā tiktu piedāvātas jēgpilnas nodarbinātības iespējas;

12.

uzsver, ka arvien plašāka digitālo tehnoloģiju izmantošana darbavietā rada gan iespējas, gan problēmas, savukārt šīs pārkārtošanās pilnīga ietekme vēl zināma nav; no vienas puses, uzskata, ka šādas tehnoloģijas var palielināt elastību un nodrošināt labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, jo tiek izmantots attālināts darbs un elastīgs darba režīms; no otras puses, atzīst, ka tās rada daudzus darba ņēmēju garīgās veselības un darba un privātās dzīves līdzsvara apdraudējuma faktorus, jo izzūd robežas starp profesionālo un privāto dzīvi, kas ir skaidrojams ar to, ka pieaug spiediens uz darba ņēmējiem, lai viņi būtu sasniedzami jebkurā laikā; uzsver arī to, ka algoritmiskā pārvaldība ietver datu aizsardzības riskus, tostarp nepamatotu uzraudzību un darba ņēmēju uzraudzību ārpus darbavietas; uzsver to, ka, ka, ja šāda tendence netiek pienācīgi kontrolēta, tā var izraisīt pārmērīgu ar darbu saistītu stresu, izdegšanu, darba un privātās dzīves līdzsvara pasliktināšanos un sociālās izolācijas sajūtas pieaugumu;

13.

atzīst, ka algoritmiskā pārvaldība var būt diskriminācijas un neobjektivitātes avots, kas bez pienācīgas cilvēka virsvadības kaitē darba ņēmējiem un jo īpaši darba ņēmējām sievietēm; uzsver, ka MI un algoritmiskās pārvaldības sistēmu izstrādē, ieviešanā un izmantošanā ir apsteidzoši jānovērš aizspriedumi un diskriminācija, jo īpaši tā, kas tiek pieļauta dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, vecuma, invaliditātes, seksuālās orientācijas vai citu aizsargātu raksturlielumu dēļ, kā rezultātā tiktu veicināta un aizsargāta līdztiesība un daudzveidība darbavietā; pauž bažas par to, ka neaizsargātām grupām ir mazāka piekļuve ar MI saistītām nodarbinātības iespējām un mazāk darbavietā pieejami ražīgumu veicinoši MI rīki (22), kas varētu kavēt MI piedāvāto priekšrocību plašu un taisnīgu sadali;

14.

atzīst, ka MI un algoritmiskā pārvaldība darbavietā varētu uzlabot efektivitāti un, pateicoties tiem, darba vidē var tikt veikti individuāli pielāgojumi un attiecīgi koriģēti vispārējie darba apstākļi, bet tie var arī celt snieguma spiedienu, kura rezultātā var tikt izraisīti nopietni veselības un drošības apdraudējumi, piemēram, balsta un kustību aparāta, kā arī sirds un asinsvadu sistēmas slimības vai garīgo un fizisko spēku izsīkums, kura dēļ darba ņēmēji ignorētu vai neievērotu drošības brīdinājumus, kas savukārt ievērojami palielinātu negadījumu darbavietā risku; uzsver, ka MI un algoritmiskās pārvaldības sistēmu izmantošanai būtu jākalpo par atbalsta instrumentu, kas darba ņēmējiem nodrošinātu reālu pievienoto vērtību, un ka darba ņēmēju viedokļi par to iekļaušanu darba vidē ir visai neizpētīti;

15.

uzsver, ka šie riski ir visaptveroši jāuzrauga un jānovērš un ka jebkādas jaunas MI rīku vai algoritmiskās pārvaldības sistēmu ieviešanas vai būtisku izmaiņu to izmantošanā darbavietā priekšnoteikumam būtu jābūt veselības un drošības novērtējumam, kas ietvertu riska izvērtēšanas, nepieļaušanas un aizsardzības pasākumus, par kuriem saskaņā ar Direktīvu 89/391/EEK atbild darba devēji, un attiecībā uz šo ieviešanu vai izmaiņām pastāvīgi būtu jāveic uzraudzība, ņemot vērā jaunākās zinātniskās atziņas, un jānodrošina cilvēka veikta virsvadība pār šiem novērtējumiem un to kontrole; mudina dalībvalstis sadarbībā ar sociālajiem partneriem pienācīgā līmenī izstrādāt nozaru vadlīnijas par atbildīgu MI ieviešanu darbavietā, kurās būtu paredzēta pamattiesību ievērošana un apmaiņa ar paraugpraksi;

16.

uzsver sociālā dialoga un darba ņēmēju un viņu pārstāvju aktīvas iesaistes saskaņā ar Direktīvu 2002/14/EK izšķirošo nozīmi MI un algoritmiskās pārvaldības tehnoloģiju ieviešanā, izmantošanā un novērtēšanā darbavietā, jo īpaši, lai individualizētu to izmantošanu dažādās nozarēs; uzsver, ka darba ņēmēju un viņu pārstāvju jēgpilna līdzdalība visos lēmumu pieņemšanas procesu posmos, kā arī informācijas un konsultāciju sniegšana un apmācība darbavietā, ar kurām veicina to, ka visi darba ņēmēji izmanto jaunās tehnoloģijas, kā arī autonomijas, (paš)paļāvības un uzticēšanās sajūtas vairošana palīdz mazināt jauno tehnoloģiju riskus un kalpo par labākas, efektīvākas un uz cilvēku vērstākas MI ieviešanas darbavietā faktoru;

17.

uzsver, ka ir precīzi jānosaka virsvadības pienākumi, saskaņā ar kuriem būtu veicama MI un algoritmiskās pārvaldības sistēmu ieviešana un izmantošana darbavietās saskaņā ar principu “cilvēks kontrolē”, lai nodrošinātu pārskatatbildību, panāktu efektīvu cilvēka veiktu uzraudzību un, pateicoties kuriem, darba ņēmēji varētu identificēt cilvēka kontaktpunktu, ja viņiem ir jāizmanto savas tiesības; uzsver, ka efektīvas cilvēka veiktas uzraudzības un pārskata nolūkā ir vajadzīga patiesa spēja izprast, uzraudzīt un vajadzības gadījumā iejaukties MI sistēmu darbībā, ņemot vērā raksturīgās problēmas, ko rada sarežģītas un nepārredzamas MI sistēmas, kā arī automatizācijas “aizspriedumu” riskus; tādēļ uzsver, ka cilvēka virsvadība nedrīkst būt tikai formāls uzdevums, bet tai ir jābūt pieejamam aizsardzības līdzeklim, ar ko pārbauda, izskaidro un labo MI lēmumus, un ka šādam cilvēka kontaktpunktam ir jābūt kompetencei, izgājušam apmācību un pilnvarotam veikt minēto funkciju;

18.

uzsver, ka to personu datus, kas veic darbu, var apkopot kolektīvā datubāzē, ko varētu apstrādāt algoritmi, kādēļ ir vajadzīga datu aizsardzība arī kolektīvā līmenī.

19.

uzsver MI un algoritmiskās pārvaldības potenciālu darba ņēmēju ar invaliditāti iekļaušanā darba tirgū; uzsver, ka, pielāgojoties jaunajām tehnoloģijām darbavietā, pastāv īpašas grūtības, ar kurām var saskarties personas ar invaliditāti, vecāka gadagājuma darba ņēmēji un mazāk aizsargāti indivīdi; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai uzņēmumi, kas izmanto MI un algoritmiskās pārvaldības sistēmas, ieviestu iekļaujošus un pielāgotus atbalsta pasākumus, kas veicinātu personu ar invaliditāti lielāku līdzdalību darba tirgū un viņu piekļuvi jaunām tehnoloģijām; uzsver, ka ikvienam būtu jābauda tehnoloģisko jauninājumu radītās priekšrocības;

20.

aicina dalībvalstis garantēt personu ar invaliditāti tiesības uz reālu, saprātīgu darbvietas iekārtojumu, kā tas ir paredzēts Direktīvā 2000/78/EK, un respektēt to, ka tikai pašām šīm personām ir galīgās tiesības izlemt, vai uz MI balstītās palīgtehnoloģijas darbavietā viņu individuālajām vajadzībām atbilst vai ne; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgas ir elastīgas darba metodes un apmācība darbavietā, kā arī efektīvas iespējas izmantot palīgtehnoloģijas, apspriežoties ar personām ar invaliditāti un viņu pārstāvjiem; aicina Komisiju MI izmantošanas ietekmi darbavietā atspoguļot gaidāmajā Savienības Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijas pārskatīšanā;

21.

uzsver –, ja Savienība vēlas būt digitālās pārkārtošanās priekšgalā, tai ir jākalpo par priekšzīmi, proti, jānosaka augsti MI ieviešanas darba vidē standarti, tostarp precīzi noteikumi par pārredzamību un cilvēka virsvadību;

22.

atgādina, ka spēkā esošais Savienības acquis ir uzskatāms par svarīgu algoritmiskās pārvaldības un MI izmantošanas darbavietā regulēšanas būvelementu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Platformu darba direktīvu, ar ko cita starpā ievieš noteikumus par pārredzamību, datu aizsardzību, cilvēka veiktu virsvadību un pārskatu, informēšanu un uzklausīšanu, un veselību, un drošību nozarēs, kurās šādas tehnoloģijas arvien vairāk ietekmē lēmumus par darbu, kā arī Mākslīgā intelekta aktu un atgādina par Regulu (ES) 2016/679; tomēr uzsver, ka, neraugoties uz šo tiesisko regulējumu, joprojām pastāv vairāki likuma robi, proti, nepietiekami ir reglamentēta darba ņēmēju aizsardzība, tiesības un darba apstākļi, ja runa ir par šādu instrumentu izmantošanu darbavietā, tostarp attiecībā uz personas datu un privātuma ievērošanu, darba un privātās dzīves līdzsvaru un tiesībām būt bezsaistē; uzsver, ka Platformu darba direktīvas normas par algoritmisko pārvaldību (jo īpaši darba ņēmēju tiesībām uz pārredzamību, cilvēka veiktu pārskatu, darba ņēmēju informēšanu un uzklausīšanu un darba aizsardzību) attiecas tikai uz personām, kas veic platformu darbu, padarot citus darba ņēmējus, uz kuriem arvien vairāk attiecas algoritmiskā pārvaldība, mazāk aizsargātus; uzsver, ka ir jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret visiem darba ņēmējiem un tas, lai turpmākās iniciatīvas būtu saskaņotas ar aizsardzības satvaru, kas ir izveidots ar Platformu darba direktīvu;

23.

aicina dalībvalstis un Komisiju panākt to, ka Eiropas uzņēmumiem un publiskajām iestādēm ir pieejami uzticami un suverēni MI rīki, kas būtu izstrādāti saskaņā ar Eiropas demokrātiskajām vērtībām, un netiktu pieļauta tehnoloģiskā iesīkste pie pakalpojumu sniedzējiem, kas atrodas jurisdikcijās ārpus ES;

24.

aicina dalībvalstis un Komisiju gādāt par to, lai algoritmisko sistēmu ieviešanā darbavietā prioritāte tiktu piešķirta Eiropas Savienībā izstrādātu, apmācītu un mitinātu tehnoloģiju izmantošanai, pateicoties kam, tiktu aizsargātas pamattiesības, dati, kiberdrošība un stratēģiskā autonomija;

25.

uzsver, ka Eiropas līmeņa regulatīvie risinājumi būtu rūpīgi jāapsver un pirms tiem būtu jāveic spēkā esošo tiesību aktu analīze, kas tiktu īstenota sadarbībā ar sociālajiem partneriem un ievērojot subsidiaritāti, lai nodrošinātu saskaņotu risinājumu – augsts darba ņēmēju aizsardzības līmenis visā Savienībā un vienlīdzīgi konkurences apstākļi iekšējā tirgū –, tostarp pilnībā īstenojot spēkā esošo Eiropas un valstu tiesisko regulējumu; uzsver, ka, lai veicinātu inovāciju, konkurētspēju un godīgu konkurenci ir svarīgi nodrošināt paredzamu normatīvo vidi; aicina Komisiju raudzīties, lai visi tiesību akti un iniciatīvas, kas ir saistīti ar algoritmisko pārvaldību darbavietā, nepieļautu dublēšanos vai pārklāšanos ar spēkā esošajiem attiecīgajiem Savienības instrumentiem un neradītu nevajadzīgu administratīvo slogu, jo īpaši MVU, samazinātu izmaksas un veicinātu atbilstību;

26.

atzīst, ka uzņēmumi, it īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), jau saskaras ar ievērojamām grūtībām orientēties arvien atšķirīgajā un sarežģītākā normatīvajā vidē; uzsver nepieciešamību pēc pielāgotiem norādījumiem, rīkiem un atbalsta mehānismiem, kas palīdzētu MVU efektīvi īstenot visas prasības;

27.

aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu, ko papildinātu konkurētspējas un MVU tests, un, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 153. panta 2. punkta b) apakšpunktu kopsakarā ar 153. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 16. panta 2. punktu, kā arī uz iepriekš minēto pasākumu rezultātiem, iesniegt priekšlikumu par algoritmisko pārvaldību darbavietā, ievērojot šā priekšlikuma pielikumā izklāstītos ieteikumus, lai novērstu atlikušos robus spēkā esošajos tiesību aktos, izvairītos no juridisko instrumentu pārklāšanās un uzlabotu iekšējā tirgus saskaņošanu;

28.

uzskata, ka ar pieprasīto priekšlikumu saistītie finansiālie izdevumi ir jāsedz no pašreizējiem budžeta piešķīrumiem;

29.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju un pielikumā izklāstītos ieteikumus nosūtīt Komisijai un Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.