1.

uzsver, ka DPA prasa nepilngadīgajiem pieejamām tiešsaistes platformām ieviest pienācīgus un samērīgus pasākumus, ar ko nodrošināt, ka nepilngadīgajiem, kad tie izmanto platformu pakalpojumus, tiek nodrošināts augsta līmeņa privātums un drošība;

2.

pieņem zināšanai Komisijas vadlīnijas par pasākumiem augsta līmeņa privātuma un drošības nodrošināšanai nepilngadīgajiem tiešsaistē saskaņā ar DPA 28. panta 4. punktu; atzinīgi vērtē plašo vadlīniju tvērumu, kas ietver tādus principus kā integrēts privātums un drošība, kā arī praktiskus norādījumus par pārbaudes mehānismu piemērošanu, izmantojot uz risku balstītu pieeju, tostarp ieteikumu augsta riska platformām pieņemt precīzus, stingrus un privātumu aizsargājošus vecuma verifikācijas mehānismus; turklāt atzinīgi vērtē vadlīniju atbalstu aizsardzības noklusējuma iestatījumiem, atkārtoti apstiprināto lietotņu nodrošinātāju atbildību neatkarīgi no deleģēšanas operētājsistēmas (OS) operatoriem un jau pastāvošu rīku, piemēram, integrētas drošības tiešsaistes kodeksu un bērnu tiesību ietekmējuma novērtējumu, popularizēšanu;

3.

uzskata, ka Komisijas vadlīnijas varētu vēl vairāk uzlabot, jo īpaši attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību pret atkarību izraisošu dizainu, profilēšanā balstītiem ieteikumiem un uz iesaisti balstītiem ieteikumiem; turklāt atzīmē, ka šīs vadlīnijas nav juridiski saistošas un ka varētu būt nepieciešami turpmāki likumdošanas pasākumi;

4.

uzsver, ka ir svarīgi ātri īstenot un rezultatīvi izpildīt DPA un citus attiecīgos tiesību aktus, ieskaitot AVMPD, kas ir pilnībā jāīsteno valstu līmenī, lai sasniegtu mērķi nepilngadīgajiem garantēt drošu tiešsaistes vidi; atzinīgi vērtē izmeklēšanas, kuras Komisija saskaņā ar DPA veic nepilngadīgo tiešsaistes aizsardzības jomā un kurās īpaša uzmanība tiek pievērsta atkarību izraisošai uzvedībai, “truša alas” fenomenam, vecuma pārbaudes mehānismiem un ieteikumu sistēmām; mudina Komisiju drīz pabeigt izmeklēšanu un veikt visus vajadzīgos papildu pasākumus, ieskaitot naudas sodus un iedarbīgus korektīvos pasākumus, saskaņā ar DPA paredzētajiem noteikumiem;

5.

atgādina, ka Komisija 2025. gada 27. maijā par tādu pienākumu pārkāpumiem, kas izriet no DPA, sāka oficiālas procedūras pret lielākajām pornogrāfijas platformām; uzsver, ka Komisijas veiktās izmeklēšanas ir īpaši vērstas uz nepilngadīgo aizsardzību tiešsaistē un rezultatīvu lietotāju vecuma pārbaudes pasākumu trūkumu; atgādina, ka pornogrāfisks saturs, kā arī vardarbīgs saturs un saturs, kas tiražē mizoginiskus, rasistiskus vai homofobiskus uzskatus, var radīt ārkārtīgi nopietnas fiziskas, sociālas un emocionālas sekas nepilngadīgajiem, negatīvi ietekmējot viņu psiholoģisko attīstību;

6.

uzsver, ka ir svarīgi koordinēt Patērētāju aizsardzības sadarbības (PAS) tīkla darbības nepilngadīgo aizsardzībā tiešsaistē, kuras jo īpaši pievēršas tiešiem aicinājumiem bērniem reklāmās, agresīvas komercprakses izmantošanai, skaidras un pārredzamas informācijas trūkumam un ietekmētāju tirgvedībai;

7.

pauž bažas par bīstamu tendenču un problēmu, tostarp mērķorientētu dezinformācijas kampaņu, izplatīšanos tiešsaistes platformās, norādot, ka tās varētu kaitēt nepilngadīgajiem; uzsver, ka vecākiem un aizbildņiem trūkst izpratnes un bieži vien ir ierobežotas spējas reaģēt, pirms kaitējums tiek nodarīts; mudina tiešsaistes platformas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem proaktīvi novērtēt riskus nepilngadīgajiem un atklāt jaunas bīstamas tendences un izaicinājumus; aicina Komisiju sadarbībā ar drošāka interneta centriem izveidot efektīvu ES līmeņa ātrās brīdināšanas mehānismu, ar ko šādas problēmas atklāt un pieprasīt platformām tās mazināt; aicina Komisiju ierosināt platformām rādīt krīzes resursu paneļus ar tādu trešās puses atbalsta dienestu kontakttālruņa numuriem kā, piemēram, ēšanas traucējumu vai pašnāvību novēršanas labdarības organizācijas;

8.

pauž bažas par nepilngadīgo vervēšanu noziedzīgos tīklos tiešsaistes platformās; pauž bažas par to, ka trūkst vērienīgāku riska mazināšanas pasākumu, kuri aizsargātu nepilngadīgos, jo īpaši attiecībā uz pamanīšanu un rīcību, hiperpersonalizētiem un uz iesaisti balstītiem ieteikumu algoritmiem, kas noved pie atkarību izraisošas uzvedības, un maldinošām saskarnēm; ar bažām atzīmē to, ka dažu lielu tiešsaistes platformu darbībā nesen kļuvusi vērojama stingras satura moderācijas prakses mīkstināšana; pauž dziļas bažas par to, ka šāda rīcība var palielināt nepilngadīgo un citu nepasargātu lietotāju pakļaušanu kaitīgam, nelikumīgam vai nepiemērotam saturam, tādējādi apdraudot centienus nodrošināt drošu tiešsaistes vidi;

9.

uzsver DPA ietverto riska novērtējuma noteikumu nozīmi un to, ka riska novērtējumi, ko saskaņā ar DPA ļoti lielas tiešsaistes platformas un ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas veic attiecībā uz nepilngadīgo drošību tiešsaistē, bieži vien ir nepietiekami, nesniedz pietiekami sīku informāciju līdzās tai, kas jau pieejama publiski, ka tiem trūkst pienācīgas neatkarīgas pārraudzības un tie nepietiekami novērtē nepilngadīgajiem radītos riskus; aicina Komisiju pilnībā izmantot instrumentus, kas pieejami saskaņā ar DPA, lai šīs problēmas risinātu un nodrošinātu, ka riska novērtēšanas pienākumi un saistītie riska mazināšanas pasākumi tiek ievēroti pilnībā; aicina Komisiju DPA paredzēto izpildes panākšanas pilnvaru satvarā pārbaudīt arī to, vai tiešsaistes platformas ievēro pašas savus noteikumus; aicina Komisiju kā galēju līdzekli apsvērt iespēju aizliegt pastāvīgi neatbilstīgas vietnes un lietotnes; aicina Komisiju sniegt norādījumus, kritērijus, etalonus un skaidru satvaru neatkarīgām revīzijām;

10.

aicina Komisiju padarīt riska novērtēšanu stingrāku, precizējot informāciju, datus un novērtējumus, kas jāiekļauj sistēmiskā riska novērtējumos, piemēram, datus par ieņēmumiem no personalizētām un nepersonalizētām reklāmām bērniem un novērtējumu par riskiem nepilngadīgajiem un algoritmu ietekmi uz nepilngadīgu lietotāju pieredzi, sevišķi to, kā algoritmi var nepilngadīgos pakļaut nelikumīgam saturam vai atkarību izraisošam dizainam; uzsver, ka ir svarīgi riska novērtējumos iekļaut nepilngadīgos, aizbildņus un visus attiecīgos ekspertus, lai nodrošinātu, ka, izstrādājot pakalpojumu, tiek pienācīgi ņemtas vērā nepilngadīgo intereses un vajadzības; pauž lielas bažas par to, ka lielās digitālās platformas savos pakalpojumos pastāvīgi neaizsargā nepilngadīgos pienācīgi, kā ziņojuši trauksmes cēlēji, kuri ir izpauduši ziņas par nopietniem pārkāpumiem un kaitīgu praksi; aicina Komisiju aktīvi sadarboties ar trauksmes cēlējiem, kuri ir pauduši bažas par nepilngadīgo aizsardzību digitālajās platformās, un izmantot viņu speciālās zināšanas un atziņas, lai uzlabotu ES rīcībpolitiku un izpildes panākšanas mehānismu rezultativitāti nepilngadīgo aizsardzībā tiešsaistē;

11.

atgādina, ka Komisijai un dalībvalstīm ir kopīga atbildība par DPA izpildes panākšanu; pauž bažas par to, ka vairākās dalībvalstīs ievērojami kavējas digitālo pakalpojumu koordinatoru (DPK) iecelšana un/vai pilnvarošana, kas būtiski apdraud patērētāju, tostarp nepilngadīgo, aizsardzību visā ES; atzinīgi vērtē pārkāpuma procedūras, kas sāktas pret vairākām dalībvalstīm, kuras nav iecēlušas un/vai pilnvarojušas DPK; mudina dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, nekavējoties norīkot un pilnvarot DPK un aicina piešķirt pienācīgus resursus DPK un citām attiecīgajām iestādēm, kas iesaistītas DPA izpildes panākšanā; uzsver, ka daudzgadu finanšu shēmā ir jānodrošina, ka iestādēm ir visi nepieciešamie resursi, lai tās varētu pienācīgi un rezultatīvi veikt savu darbu;

12.

aicina Komisiju nodrošināt saskaņotu pieeju dalībvalstu izpildes panākšanas darbībām, arī ar saskaņotām DPK darbības procedūrām, lai novērstu iekšējā tirgus sadrumstalotību; aicina Komisiju, Digitālo pakalpojumu koordinatoru padomi un attiecīgās valstu iestādes cieši uzraudzīt un izvērtēt, cik rezultatīvi tiešsaistes platformu pasākumi aizsargā nepilngadīgos; mudina Komisiju veicināt DPK un SPTAJ iestāžu sadarbību dalībvalstu līmenī un sniegt norādījumus, kas dalībvalstīm palīdzētu šo sadarbību strukturēt;

13.

atzinīgi vērtē SPTAJ tīkla izpildes panākšanas centienus patērētāju aizsardzības jomā, jo īpaši e-komercijas un videospēļu jomā, aizsargāt nepilngadīgos no kaitīgas prakses, kā arī pastāvīgo dialogu ar videospēļu nozari; mudina Komisiju ierosināt SPTAJ regulas pārskatīšanu, lai nodrošinātu, ka Komisijai ir centralizētas izmeklēšanas un izpildes panākšanas pilnvaras visā ES tajos gadījumos, kad notikuši plaši ES patērētāju aizsardzības tiesību aktu pārkāpumi;

14.

atzinīgi vērtē Komisijas veikto patērētāju tiesību aktu digitālā taisnīguma atbilstības pārbaudi; uzsver, ka dažas problēmas, kas saistītas ar patērētāju aizsardzību tiešsaistē, joprojām nav atrisinātas un nepilngadīgie ir atzīti par īpaši nepasargātiem pret negodīgu un manipulatīvu tiešsaistes praksi; aicina Komisiju stiprināt nepilngadīgo aizsardzību tiešsaistē, izmantojot gaidāmo Digitālā taisnīguma aktu; uzskata, ka Digitālā taisnīguma akts būtu jāattiecina uz tiešsaistes rīcībspēku izmantotajām pārliecināšanas tehnoloģijām, piemēram, mērķorientētu reklāmu, ietekmētāju tirgvedību, atkarību izraisošu dizainu, laupījumkastēm, lietotnes valūtām videospēlēs un maldinošām saskarnēm, un tam būtu jānovērš juridiskās nepilnības un jāatbilst pašreizējiem juridiskajiem instrumentiem, lai labāk aizsargātu patērētājus, sevišķi nepilngadīgos, tiešsaistē, ņemot vērā, ka jāizvairās no nevajadzīga regulatīvā sloga;

15.

pieņem zināšanai to, ka pašlaik visā ES pastāv sadrumstalota pieeja vecuma pārbaudes (vecuma verifikācijas, vecuma aplēšanas un pašdeklarēšanas) pasākumiem un ka tas noved pie iekšējā tirgus sadrumstalotības; atzīst, ka dažas dalībvalstis ir īstenojušas progresīvus pasākumus, ar ko uzlabot nepilngadīgo aizsardzību tiešsaistē; pauž nožēlu par to, ka atšķirīgās valstu pieejas var novest pie nepilngadīgo aizsardzības tiešsaistē līmeņa atšķirībām ES; atzīst, cik svarīgas ir notiekošās diskusijas par šo jautājumu gan valstu, gan ES līmenī, lai noteiktu, kā vislabāk risināt šo problēmu ES līmenī;

16.

uzsver, ka kultūras normas, sabiedrības vērtības un sabiedrības izpratne par sensitīviem jautājumiem attiecībā uz digitālajiem rīkiem un datu izmantošanu dalībvalstīs ievērojami atšķiras, savukārt tas ietekmē to, kā sabiedrība uztver un pieņem tādus pasākumus kā vecuma verifikācija un tai uzticas; uzsver, ka šīs atšķirības ir rūpīgi jāapsver, lai nodrošinātu, ka visās Eiropas līmeņa iniciatīvās tiek ņemts vērā valstu konteksts un sabiedrības uzticēšanās, vienlaikus nodrošinot iedarbīgus nepilngadīgo aizsardzības instrumentus;

17.

atzinīgi vērtē uz risku balstīto pieeju, ko Komisija izmantojusi savās vadlīnijās par rezultatīviem, samērīgiem un privātumu aizsargājošiem vecuma verifikācijas mehānismiem, ar ko aizsargāt nepilngadīgos tiešsaistē, saskaņā ar DPA; uzsver, ka Komisija uzskata, ka ar vecuma verifikācijas metodēm atbalstītu piekļuves ierobežojumu izmantošana ir piemērots un samērīgs pasākums, ar ko nepilngadīgajiem nodrošināt augstu privātuma un drošības līmeni; aicina Komisiju vajadzības gadījumā nākt klajā ar piemērotiem likumdošanas pasākumiem, kas nodrošinātu juridisko noteiktību un saskaņotu pieeju drošiem un uzticamiem vecuma pārbaudes mehānismiem, ņemot vērā Komisijas vadlīnijas par nepilngadīgo aizsardzību visā ES un garantējot vienlīdzīgu aizsardzības līmeni nepilngadīgajiem Savienībā;

18.

tomēr norāda uz bažām par vecuma pārbaudes mehānismiem tādos aspektos kā iespējamas neparedzētas sekas bērna brīvībām un tiesībām; tāpēc aicina rūpīgi novērtēt, kā jebkādi likumdošanas pasākumi, kas saistīti ar vecuma pārbaudes mehānismiem, ietekmēs pamattiesības, lai nepieļautu novērošanas prakses nostiprināšanu un nodrošinātu, ka visos piedāvātajos risinājumos prioritāte tiek piešķirta pasākumiem, kas ir visiedarbīgākie un vislabāk saglabā privātumu, un ka tie tiek pieņemti tikai tad, ja tie ir absolūti nepieciešami, samērīgi un ietver stingrus aizsardzības pasākumus;

19.

aicina Komisiju nodrošināt, ka dažādie ES tiesību akti attiecībā uz nepilngadīgo drošību tiešsaistē šajā jomā ir konsekventi;

20.

uzsver, ka vecuma pārbaudes mehānismi nav brīnumlīdzeklis, kas aizsargā nepilngadīgos no daudzajiem riskiem, ar kuriem viņi saskaras tiešsaistē; uzsver, ka šādi rīki nevar atcelt platformu atbildību par to, ka tām jānodrošina, lai to produkti dizaina ziņā un pēc noklusējuma būtu droši un piemēroti nepilngadīgajiem; mudina izstrādāt nepilngadīgo vecumam piemērotas sociālo mediju pakalpojumu versijas;

21.

uzsver Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas iniciatīvu izveidot ekspertu grupu, kas cita starpā ātri novērtētu jautājumu par digitālajiem vecuma ierobežojumiem un to, kādi tiešsaistes pakalpojumi būtu jāaptver;

22.

uzskata, ka, pieprasot lietotāju vecuma apstiprināšanu, Komisijai būtu jāpieprasa izmantot tikai tādus mehānismus, kas ir visprecīzākie, visstingrākie un visvairāk saglabā privātumu; uzskata, ka šādi mehānismi būtu sistemātiski jāievieš tiešsaistes platformām vai digitālajiem pakalpojumiem, kas pārdod produktus vai pakalpojumus, uz kuriem attiecas vecuma ierobežojums saskaņā ar ES vai valstu tiesību aktiem, un sociālo mediju platformām, video kopīgošanas platformām un MI pavadoņiem, kas rada risku nepilngadīgajiem;

23.

mudina sadarboties dalībvalstis, kas jau ir izstrādājušas digitālus rezultatīvas vecuma verifikācijas rīkus, un Komisiju, lai izstrādātu spēcīgu un rezultatīvu vecuma verifikācijas rīku ES līmenī, nodrošinot pilnīgu atbilstību tehniskajām specifikācijām, kas izriet no eIDAS2 regulas;

24.

atzinīgi vērtē Komisijas centienus nodrošināt ES mēroga risinājumu, izstrādājot vecuma verifikācijas lietotni un ES digitālās identitātes (eID) maku; iesaka Komisijai turpināt ieguldīt privātuma saglabāšanas sistēmās, piemēram, nulles līmeņa zināšanu pierādījumu protokolos, pamatojoties uz minimālas pakļautības un datu minimizēšanas principiem; aicina Komisiju nodrošināt, ka ieviestie vecuma pārbaudes mehānismi ir precīzi, rezultatīvi, uzticami, stingri, neintruzīvi, saglabā privātumu un ir nediskriminējoši jau dizaina līmenī un nestimulē tādu tehnoloģiju izstrādi, kuru pamatā ir lietotāju, jo īpaši nepilngadīgo, novērošana, vai citu neētisku tehnoloģisko metožu ieviešana;

25.

uzsver, ka personām būtu jāpiešķir piekļuve tiešsaistes platformām, kas pēc noklusējuma izmanto vienkāršāko, drošāko un privātumam visdraudzīgāko iespēju; uzskata, ka līdz šim eID maks atbilst šiem mērķiem; aicina Komisiju nodrošināt, ka tirgū laistie vecuma pārbaudes mehānismi, kas ļauj piekļūt tiešsaistes pakalpojumiem, nav balstīti uz personu izsekošanu vai profilēšanu un atbilst maksimālam privātuma un precizitātes līmenim attiecībā uz lietotāju vecuma verifikāciju; uzsver, ka ir jānodrošina, ka tiešsaistes platformas uz jautājumu par to, vai lietotājs ir sasniedzis noteiktu vecumu, saņem tikai atbildi “jā” vai “nē”, nevis identificē lietotāju; aicina Komisiju ieviest nesaistāmības principu, lai nodrošinātu, ka ne valdības, ne tiešsaistes platformas nevar izsekot, kuri pakalpojumu lietotāji ir izmantojuši to vecuma pārbaudes rīku;

26.

uzsver, ka pakalpojumu sniedzēju galvenais pienākums ir nodrošināt rezultatīvu vecuma pārbaudi nepilngadīgajiem, kuri piekļūst to pakalpojumam; atzinīgi vērtē Komisijas apsvērumu, ka pakalpojumu sniedzējam ir pienākums pārliecināties, ka trešās personas izmantotā metode ir rezultatīva;

27.

atzīmē, ka vairāki tiešsaistes platformu nodrošinātāji ir ieviesuši mehānismus, ar kuriem kontrolē un/vai verificē, kas var piekļūt to pakalpojumiem, no kuriem dažiem ir nopietni trūkumi precizitātes un privātuma ziņā vai kuri paļaujas uz neobjektīviem mehānismiem; turklāt atzīmē, ka dažas tiešsaistes platformas savos noteikumos jau ir norādījušas, ka to pakalpojumus nevar izmantot nepilngadīgie, kas jaunāki par 13 gadiem; uzsver, ka, neraugoties uz šiem mehānismiem, nepilngadīgie lielā mērā ir pakļauti saturam, kas nav piemērots vecumam, tāds saturs viņiem tiek ieteikts vai uz viņiem vērsts un viņi ir pakļauti tādiem riskiem kā atkarība no sociālajiem medijiem, video kopīgošanas platformām vai videospēlēm; uzsver, ka pašreizējos mehānismus var viegli apiet un ka to izmantošana ir jāpapildina ar stingriem un piemērotiem aizsardzības pasākumiem, lai garantētu pietiekamu nepilngadīgo aizsardzības līmeni tiešsaistē;

28.

aicina noteikt saskaņotu Eiropas digitālo vecuma ierobežojumu, kas būtu 16 gadi kā standarta slieksnis, līdz kuram piekļuve tiešsaistes sociālo mediju platformām nebūtu jāatļauj, ja vien vecāki vai aizbildņi saviem bērniem nav atļāvuši citādi; aicina tādu pašu vecuma ierobežojumu piemērot video kopīgošanas platformām un MI pavadoņiem, kas rada risku nepilngadīgajiem; turklāt aicina noteikt saskaņotu Eiropas digitālo vecuma ierobežojumu, kas būtu 13 gadu vecums, līdz kuram neviens nepilngadīgais nevar piekļūt sociālo mediju platformām; aicina priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas ierosināto ekspertu grupu savu pilnvaru ietvaros izvērtēt 13 gadu vecuma ierobežojuma piemērošanu video kopīgošanas pakalpojumiem un MI pavadoņiem; uzsver, ka tas kalpotu kā aizsardzības pasākums, kas palīdzētu vecākiem pārvaldīt savu bērnu digitālo klātbūtni un nodrošinātu vecumam piemērotu iesaisti tiešsaistē;

29.

lai stimulētu labāku atbilstību, aicina Komisiju turklāt apsvērt iespēju ieviest personisku augstākās vadības atbildību gadījumos, kad nopietni un pastāvīgi netiek ievēroti DPA 34.–35. pantā paredzētie nepilngadīgo aizsardzības noteikumi;

30.

uzsver, ka, lai gan tiešsaistes platformas ievieš vecuma pārbaudes mehānismus, ir jārīkojas aktīvāk, lai padarītu tiešsaistes pakalpojumus drošus nepilngadīgajiem, kā arī pārējai sabiedrībai; secina, ka ir jāatbrīvojas no atkarību izraisošām funkcijām un citiem problemātiskiem mehānismiem un šis jautājums ir steidzami jārisina;

31.

aicina palielināt sadarbību starp vecākiem, sakaru pakalpojumu sniedzējiem, mediju uzņēmumiem, videospēļu izdevējiem un izstrādātājiem un tiešsaistes platformām, lai apzinātu apdraudējumus bērnu drošībai tiešsaistē un apmainītos ar paraugpraksi šajā jomā;

32.

uzsver, ka DPA prasa tiešsaistes platformām nodrošināt, ka ir ieviesti rezultatīvi aizsardzības pasākumi nepasargātu grupu, piemēram, nepilngadīgo, aizsardzībai; uzsver, ka nepilngadīgajiem piekļūstamu tiešsaistes platformu nodrošinātāji var ieviest viegli saprotamus un lietotājdraudzīgus vecākvadības pasākumus, lai vecāki un aizbildņi varētu palīdzēt aizsargāt nepilngadīgos pret kaitīga satura risku; atgādina, ka AVMPD ir noteikti līdzīgi pienākumi video kopīgošanas platformām; uzsver, ka vecākvadības pasākumiem vajadzētu būt rezultatīviem un izstrādātiem, paturot prātā privātumu, un tiem nevajadzētu nepilngadīgo darbību tiešsaistē uzraudzīt pārmērīgi; uzskata, ka vecākiem šie rīki nebūtu jāizmanto obligāti; uzsver, ka vecākvadības rīki neskar tiešsaistes platformu atbildību nodrošināt, ka to produkti jau dizaina ziņā vai pēc noklusējuma ir droši un piemēroti nepilngadīgajiem, piemēram, pēc noklusējuma nosakot visstingrākos drošības un privātuma iestatījumus nepilngadīgo kontiem vai izstrādājot skaidrus un kodolīgus viegli atrodamus ziņošanas mehānismus, jo īpaši nepilngadīgajiem;

33.

pauž bažas par to, ka vecākiem bieži vien trūkst zināšanu, kompetenču un piemērotu un rezultatīvu rīku nepilngadīgo tiešsaistes darbību uzraudzībai un pārvaldībai vai ka viņi nezina, kādi rīki viņiem ir pieejami; atzīmē, ka pat tad, ja tiek izmantoti vecākvadības rīki, tie ne vienmēr ir viegli atrodami vai pārlūkojami un nepilngadīgie tos var viegli apiet; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai šādi rīki būtu lietotājdraudzīgi, intuitīvi un viegli atrodami un saprotami visiem vecākiem un aizbildņiem, tostarp personām ar invaliditāti; mudina platformas uzņemties lielāku atbildību vecākvadības sistēmu rezultativitātes veicināšanā un uzlabošanā un aicina tās publicēt attiecīgus datus par šo sistēmu rezultativitāti;

34.

uzskata, ka, lai gan vecākvadības rīki ir nozīmīgs risinājums, kā ierobežot bērnu pakļaušanu nepiemērotam saturam, pakalpojumiem vai pārmērīgam ekrāna laikam, tie joprojām ir sadrumstaloti pa dažādām platformām un ierīcēm un vidusmēra vecākam vai aizbildnim bieži vien ir grūti tos rezultatīvi izmantot; aicina Komisiju mudināt tiešsaistes platformas un citus digitālos pakalpojumus izstrādāt sadarbspējīgus vecākvadības rīkus, tostarp sadarbspējīgu funkciju pamatkopumu, lai pārvarētu sadrumstalotību pa dažādām operētājsistēmām un ierīcēm un vecāki varētu pārvaldīt savu bērnu ierīces un lietotnes neatkarīgi no zīmola vai operētājsistēmas; uzskata, ka šai pieejai vajadzētu būt arī daļai no atjauninātajām Komisijas vadlīnijām par nepilngadīgo aizsardzību;

35.

uzsver, cik svarīgas ir jau pastāvošās sabiedrības informēšanas iniciatīvas, ko dažas dalībvalstis īsteno, lai atbalstītu vecākus un aizbildņus nepilngadīgo drošības nodrošināšanā internetā un sociālo mediju platformās, sniedzot informāciju un vairojot izpratni par vecākvadības rīku izmantošanu;

36.

atzīst, ka dažas dizaina iezīmes var darboties arī pozitīvi, piemēram, palīdzēt lietotājiem atrast vajadzīgu un kvalitatīvu saturu un darīt iespējamu lietotājorientētu satura kvalitātes novērtējumu; tomēr uzsver, ka atkarību izraisoša digitālo produktu un pakalpojumu izmantošana rada ekonomiska, fiziska un garīga kaitējuma risku nepilngadīgajiem; uzsver, ka atkarību izraisošas dizaina iezīmes bieži ir raksturīgas platformu uzņēmējdarbības modelim, sevišķi sociālajiem medijiem, kā arī konkrētiem tiešsaistes pakalpojumiem un tiešsaistes spēlēm, taču tās izmanto arī citi pakalpojumu sniedzēji, kas neietilpst DPA darbības jomā, kā rezultātā nepilngadīgie tiek komerciāli izmantoti; turklāt uzsver, ka dažas atkarību izraisošas dizaina iezīmes var izpausties arī algoritmiskās ieteikumu sistēmās, kuras prioritāti piešķir stipri emocionālam, ekstrēma rakstura, nepiemērotam vai (hiper-)personalizētam saturam, lai maksimāli palielinātu lietotāju iesaisti; pauž bažas par to, ka tiešsaistes platformas var nepilngadīgos ievilināt kaitīgās toksiska satura “truša alās” vai ar reklāmu ļaunprātīgi izmantot nepilngadīgo nepasargātību; atzīmē, ka Komisija saskaņā ar DPA jau ir sākusi izmeklēšanas par atkarību izraisošu dizainu; aicina panākt, ka riska novērtēšanas un mazināšanas pienākumu satvarā tiek rezultatīvi izpildīti spēkā esošie DPA noteikumi, kas attiecas uz atkarību izraisošām dizaina iezīmēm; aicina Komisiju ierosināt tiesību aktus, kas paredz vecumam piemērotu dizainu, integrētu drošību un drošību pēc noklusējuma, pieprasot, lai visas platformas un citi tirgotāji attiecīgos gadījumos savās ieteikumu sistēmās iekļautu nepieciešamos uz risku balstītos aizsardzības pasākumus, aizliegtu uz iesaisti balstītus ieteikumu algoritmus, aizliegtu viskaitīgākās atkarību izraisošās prakses un pēc noklusējuma izslēgtu citas atkarību izraisošas dizaina iezīmes;

37.

uzsver, ka tādas iezīmes kā “bezgalīgā ritināšana” (20), “automātiskā atskaņošana” (21), “pavilkšana atsvaidzināšanai”, pazūdošie stāsti, atlīdzības par pastāvīgu vai atkārtotu izmantošanu, tādas izmantošanas stimuli, sodi par neaktivitāti, strīki, pārmērīgi pašpiegādes paziņojumi, azartspēlēm līdzīgi mehānismi (laupījumkastes) un kaitīgas spēliskošanas prakses ar nolūku ir vērstas uz to, lai ietekmētu nepilngadīgo lēmumu pieņemšanu, izmantojot manipulatīvas stratēģijas, kuru mērķis ir palielināt viņu iesaisti un tiešsaistē iztērēto laiku un naudu, un var palielināt atkarību; uzsver, ka šādas iezīmes var negatīvi ietekmēt nepilngadīgo spēju koncentrēties un veselīgi izmantot tiešsaistes saturu; uzsver, ka tādas iezīmes kā automātiskā atskaņošana jau tiek izmantotas video saturam, kas vērsts uz nepilngadīgajiem; vēlreiz aicina patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktu pārskatīšanā iedarbīgi vērsties pret atkarību izraisošu dizainu visos tiešsaistes pakalpojumos un attiecībā uz visām vecuma grupām un šajā sakarā aicina steigšus vērienīgi rīkoties ES līmenī;

38.

uzsver, ka dažas digitālo pakalpojumu iezīmes, piemēram, “tīkšķa” funkcija, sociālās validācijas cilpas un izlasīšanas apstiprinājumi, var uzskatīt par tādām, kas veicina pieņemšanas meklēšanu un sociālo salīdzināšanu un vājina sevis pieņemšanu un pašpārliecību, ja vēlamās atsauksmes netiek saņemtas, un uzsver, ka tiešsaistes platformas un tirgotāji minētās iezīmes izmanto kā spēcīgu iesaistes motivācijas faktoru, sevišķi nepilngadīgo gadījumā;

39.

aicina Komisiju nodrošināt, ka sociālo mediju un video kopīgošanas platformu ieteikumu sistēmu nodrošinātāji nepiedāvā saturu nepilngadīgajiem, pamatojoties uz profilēšanu; uzsver, ka tas palīdz aizsargāt nepilngadīgo psihoemocionālo veselību, samazināt atkarību izraisošu uzvedību un veicināt jēgpilnāku pieredzi bezsaistē;

40.

uzsver pārmērīga ekrānlaika un problemātiskas viedtālruņu lietošanas ietekmi uz psihoemocionālo un fizisko veselību; atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētājas 2025. gada runā par stāvokli Savienībā izziņoto ieceri līdz gada beigām sasaukt ekspertu grupu jautājumos par bērnu piekļuvi sociālajiem medijiem; aicina Komisiju šādu ekspertu grupu sasaukt steidzami un nodrošināt, ka tā sadarbojas ar Pasaules Veselības organizāciju un dalībvalstu veselības aizsardzības iestādēm, kā arī jaunatnes un vecāku pārstāvjiem, lai, balstoties uz Francijā, Zviedrijā un Nīderlandē jau paveikto darbu, ar mērķi uzlabot nepilngadīgo patērētāju aizsardzību tiešsaistē izdotu mūsdienīgas, pierādījumos balstītas Eiropas vadlīnijas par nepilngadīgo ekrānlaiku; atzīmē, ka šajās vadlīnijās būtu jāiekļauj norādījumi par vecumam piemērotu ekrānlaiku, tostarp maksimālo laiku katram vecumam, ieteikumi par katru tiešsaistes pakalpojumu veidu pa dažādām vecuma kategorijām un ieteicamais minimālais vecums viedtālruņu un attiecīgā gadījumā citu ierīču izmantošanai, kā arī, piemēram, ieteikumi par viedtālruņu izmantošanu skolās; uzsver, ka ir steidzami jāpanāk progress attiecībā uz konstatējumiem ES mēroga aptaujā par sociālo mediju plašāku ietekmi, kam būtu plašāk jāaptver ekrānlaiks un kas varētu kalpot par pamatu turpmākai rīcībai nepilngadīgo aizsardzības jomā; aicina Komisiju un dalībvalstis risināt to, ka lietotājiem vājinās kontrole pār tiešsaistē pavadīto laiku un pārmērīgi ieilgst ekrānlaiks, un palielināt vecāku informētību par pārmērīga ekrānlaika sekām un riskiem un attiecīgā gadījumā par problemātisku interneta izmantošanu, attiecīgā gadījumā balstoties uz minētajām vadlīnijām;

41.

uzsver, ka tiešsaistē aizvien vairāk tiek izplatīts ekstrēma rakstura saturs, ko var uzskatīt par nelikumīgu; uzskata, ka tas bieži vien ir cieši saistīts ar konkrētu tiešsaistes platformu komerciālo dizainu, kas var ietvert iezīmes, kuras veicina digitālo atkarību, maksimāli palielina iesaisti un negatīvi ietekmē pilsonisko diskursu; atzīmē, ka attīstības faktoru dēļ, piemēram, paaugstinātas emocionālās reakcijas, kritiska vērtējuma trūkuma un ierobežotas impulsa kontroles dēļ, nepilngadīgie var būt īpaši nepasargāti pret šādu saturu; uzsver, ka, tā kā nepilngadīgie daudz laika pavada tiešsaistē, viņu pakļaušana ekstrēma rakstura saturam tiešsaistē var pakāpeniski veicināt dažu veidu ekstrēmisma normalizēšanos; uzskata, ka šī pieaugošā problēma būtu steidzami jārisina riska novērtējumos un mazināšanas pasākumos saskaņā ar DPA 34. un 35. pantu, kuros skaidri minēta dzimumbalstīta vardarbība, nepilngadīgo aizsardzība, garīgā labbūtība un satura moderācijas un algoritmiskās pastiprināšanas nozīme šajā sakarā; atzīmē, ka pēdējos gados ir ievērojami palielinājusies nepilngadīgo ekstrēmistu aktivitāte;

42.

uzsver, ka 97 % (22) no populārākajām tīmekļa vietnēm un lietotnēm, ko izmanto ES patērētāji, izmanto vismaz vienu maldinošu saskarni; uzsver, ka nepilngadīgie ir īpaši nepasargāti pret maldinošām saskarnēm; uzsver, ka attīstības stadijas un psiholoģiskā trausluma dēļ ar nepilngadīgajiem ir vieglāk manipulēt, piemēram, lai iegūtu viņu personas datus vai panāktu, ka viņi izdara netīšus pirkumus tiešsaistē vai uzstāda lietojumprogrammas; uzsver, ka ir vajadzīga stingra attiecīgo tiesību aktu, sevišķi NKD un DPA noteikumu, izpildes panākšana, lai nepieļautu, ka tiek izstrādātas manipulatīvas saskarnes, īpaši tādas, kas vērstas uz nepasargātiem lietotājiem;

43.

uzsver, ka maldinošu saskarņu jomā nav vienota visaptveroša ES regulējuma; uzsver, ka ES ir rīkojusies, lai vērstos pret maldinošām saskarnēm, izmantojot dažādus juridiskus instrumentus, piemēram, NKD un DPA; tomēr uzsver, ka DPA noteiktais maldinošo saskarņu aizliegums attiecas tikai uz tiešsaistes platformām, bet maldinošas saskarnes tiek plaši izmantotas visās nozarēs; atgādina, ka NKD paredz vispārēju maldinošu saskarņu aizliegumu un ka NKD melnajā sarakstā tieši aizliegtas ir tikai dažas maldinošās saskarnes, un ka neviens no pašreizējiem aizliegumiem neattiecas konkrēti uz digitālajām saskarnēm; pauž bažas par to, ka tas rada juridisku nenoteiktību patērētājiem, tostarp nepilngadīgajiem, kā arī uzņēmumiem un iestādēm;

44.

tādēļ mudina Komisiju precizēt mijiedarbību starp spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas reglamentē maldinošas saskarnes, un apsvērt iespēju pārskatīt NKD I pielikumā iekļauto negodīgas komercprakses sarakstu, lai vajadzības gadījumā novērstu papildu juridiskās nepilnības; jo īpaši norāda uz tādiem paņēmieniem kā konkrētu izvēles iespēju izcelšana, kad patērētājiem prasīts pieņemt lēmumu, iespēju priekšatlase, pieprasījums patērētājiem izdarīt izvēli, kas jau ir izdarīta, brīvas izvēles kavēšana, piemēram, likvidējot visas apturēšanas norādes, noklusējuma iestatījumu maiņas apgrūtināšana, emocionālas valodas lietojums nolūkā patērētājus pamudināt uz konkrētām izvēlēm, neviennozīmīgu formulējumu izmantošana nolūkā samulsināt patērētājus, kad tiem prasīts pieņemt lēmumu, steidzamības sajūtas radīšana ar maldinošām norādēm, ka arī citi lietotāji pašlaik ir ieinteresēti konkrētos produktos vai pakalpojumos vai ka palikuši tikai daži produkti, vai maldinošām norādēm, ka daudzi lietotāji nesen iegādājušies konkrētu produktu;

45.

uzsver, ka tiešsaistes videospēles ietilpst DPA darbības jomā, ciktāl tās ir uzskatāmas par starpniecības pakalpojumiem vai platformu; aicina Komisiju enerģiski panākt attiecīgo DPA noteikumu izpildi; tomēr uzsver, ka uz tādu tiešsaistes videospēļu nodrošinātājiem, kas nav kvalificējamas kā starpniecības pakalpojumi vai platformas, DPA paredzētie noteikumi neattiecas; aicina Komisiju attiecīgā gadījumā nodrošināt DPA līdzvērtīgus minimālos pienākumus attiecībā uz visām tiešsaistes videospēlēm neatkarīgi no tā, vai tās saskaņā ar DPA var tikt kvalificētas kā tiešsaistes platformas; aicina Komisiju pieprasīt, lai nolūkā pastāvīgi identificēt un mazināt riskus bērniem par nepilngadīgajiem paredzētām tiešsaistes spēlēm tiktu novērtēta ietekme uz bērniem;

46.

uzsver videospēļu nozares apņemšanos nodrošināt pašregulāciju, par ko liecina vecuma ieteikumu sistēmu ieviešana, kura palīdz aizsargāt gados jaunākās auditorijas un veicināt atbildīgas spēlēšanas prakses; atgādina, ka visām Eiropā piegādātajām videospēlēm būtu jāievēro PEGI rīcības kodeksa noteikumi;

47.

pauž bažas par to, ka videospēles arvien vairāk kļūst par komercvidi nepilngadīgajiem, bieži vien mudina uz negribētiem tēriņiem un ietver virtuālu priekšmetu pārdošanu, arī uz varbūtību balstītu atlīdzību un azartspēlēm līdzīgus mehānismus, piemēram, laupījumkastes, kā arī lietotnes virtuālo starpniekvalūtu izmantošanu, kas var apgrūtināt darījuma patiesās vērtības un katra atsevišķa pirkuma reālās cenas izvērtēšanu;

48.

uzsver, ka videospēles, kurās ir čata lodziņi, kas lietotājam dod iespēju sazināties ar citiem lietotājiem, rada lielu risku bērniem un padara viņus nepasargātus pret slepenu spiedienu iegādāties preces un kopīgot personas datus, tostarp bankas datus;

49.

pauž nožēlu par to, ka nav tādu ES tiesību aktu, kas tieši reglamentētu tādas iezīmes kā virtuālie priekšmeti un lietotnes valūtas; uzsver, ka dažas dalībvalstis ir pieņēmušas valsts tiesību aktus, lai vēl vairāk regulētu videospēles, un ka tas rada tirgus sadrumstalotību, kas kaitē patērētājiem un ES uzņēmumiem; aicina Komisiju šīs valstu iniciatīvas novērtēt, lai noteiktu, vai ir vajadzīga ES līmeņa iniciatīva, lai izvairītos no tirgus sadrumstalotības un nodrošinātu Savienībā saskaņotu un augstu aizsardzības līmeni;

50.

atzīmē, ka daudzi nepilngadīgie skatās e-sporta sacensības; pauž nožēlu par to, ka līdztekus leģitīmai e-sporta komandu vai sacensību sponsorēšanai e-sporta spēlētājus, komandas un sacensības arvien vairāk sponsorē trešās puses tīmekļa vietnes, kas dod iespēju apmainīt vai pirkt un pārdot par īstu naudu virtuālās preces, izmantojot automatizācijas programmatūru (botus), un tādējādi kropļo spēļu ekonomiku un apdraud godīgu konkurenci; atgādina, ka šāda prakse bieži pārkāpj videospēļu izdevēju noteikumus; aicina videospēļu izdevējus veikt pasākumus, lai noteikumu pārkāpumu gadījumā šādu praksi novērstu;

51.

uzsver, ka personām ar invaliditāti vajadzētu būt iespējai spēlēt tiešsaistes videospēles; atzīmē videospēļu uzņēmumu centienus nodrošināt piekļūstamību un mudina videospēļu uzņēmumus tos turpināt; aicina Komisiju sadarbībā ar videospēļu izdevējiem nākt klajā ar iniciatīvām, kā uzlabot tiešsaistes videospēļu piekļūstamību personām ar invaliditāti;

52.

mudina Komisiju garantēt augstu aizsardzības līmeni nepilngadīgajiem, kas spēlē videospēles, jo īpaši aizliedzot laupījumkastes un citu nejaušinātu saturu, piemēram, laimes ratus, balvu ratus, kāršu pakas apmaiņā pret īstu naudu, spēlēs, kurām varētu piekļūt nepilngadīgie, kā arī vērsties pret riskiem, kas saistīti ar lietotnes valūtām, mikrodarījumiem, apmaksāta progresa un apmaksātas uzvaras mehānismiem, kuriem var piekļūt nepilngadīgie un kuri var būt attēloti tā, ka pamudina uz pārmērīgiem tēriņiem vai azartspēlēm raksturīgu uzvedību, vai kuri ir iestrādāti spēles pamata dinamikā un tādējādi tiek uzspiesti lietotājiem;

53.

uzsver, ka rotaļlietas, kas ietver mākslīgo intelektu (MI), var apdraudēt bērnu fizisko un psihoemocionālo veselību, kā arī privātumu, datu aizsardzību un drošību; uzsver, ka saskaņā ar Rotaļlietu drošuma regulu (23) rotaļlietas, kuru drošības sastāvdaļas ir MI sistēmas, tiek klasificētas kā augsta riska MI sistēmas un tām ir nepieciešams trešās personas veikts atbilstības novērtējums, ja vien nav piemēroti attiecīgi saskaņotie standarti; aicina ražotājus nodrošināt atbilstību gan Rotaļlietu drošuma regulai, gan Mākslīgā intelekta aktam (MI aktam), īstenojot rezultatīvu riska pārvaldību, pārredzamību, cilvēka veiktu pārraudzību un stingru datu pārvaldību, lai aizsargātu nepilngadīgos tiešsaistē;

54.

uzsver, ka izsekošana un mērķorientēšana palielina asimetriju starp nepilngadīgajiem, no vienas puses, un tirgotājiem un digitālo pakalpojumu sniedzējiem, no otras puses, un palielina negodīgas komercprakses, jo īpaši manipulācijas, risku; atzīmē, ka nepilngadīgo izsekošana tiešsaistē var arī radīt drošības risku, piemēram, padarot viņus mazāk pasargātus pret krāpšanu, manipulāciju vai ārvalstu ietekmi, ja par viņiem savāktie dati tiek izmantoti pret viņiem; norāda, ka nepilngadīgie šajā ziņā ir īpaši nepasargāti, jo viņus var vieglāk izmantot vai maldināt; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību šādu risku noturībai, īpaši gaidāmajās iniciatīvās;

55.

uzsver, ka, neraugoties uz DPA paredzēto tiesisko aizsardzību, pētījumi liecina, ka uz nepilngadīgajiem joprojām ir iespējams orientēt reklāmu, izmantojot starpniekkategorijas; uzsver, ka pētījumā konstatēts, ka daudzu veidu reklāma ir slēpta un krāpnieciska un tādēļ jo īpaši var maldināt nepilngadīgos (24); aicina Komisiju šādai iespējamai NKD apiešanai nepilngadīgo aizsardzības ziņā īpašu uzmanību pievērst, panākot attiecīgo DPA noteikumu izpildi, un novērst iespējamos trūkumus;

56.

uzsver, ka nepilngadīgajiem ir vajadzīga lielāka aizsardzība pret uzvedības monitoringu, profilēšanu un ietekmēšanu; uzsver, ka DPA aizliedz uz profilēšanu balstītu mērķorientētu reklāmu nepilngadīgajiem tiešsaistes platformās; aicina Komisiju šā aizlieguma pārkāpuma gadījumos sākt izmeklēšanu; uzsver, ka šis aizliegums šobrīd neattiecas uz citiem tirgotājiem un digitālajiem pakalpojumiem, kas var nodarboties ar personalizētu reklāmu; uzsver, ka nepilngadīgajiem būtu jānodrošina augsts un konsekvents aizsardzības līmenis neatkarīgi no pakalpojuma veida; aicina Komisiju ieviest līdzvērtīgus pienākumus, kas būtu piemērojami visiem digitālajiem pakalpojumiem un tirgotājiem;

57.

uzsver, ka, lai gan sabiedriskas nozīmes komunikācijā, piemēram, nepilngadīgajiem paredzētu aizsardzības palīdzības līniju popularizēšanā, var izmantot līdzīgus kanālus un paņēmienus kā reklāmā, tie ne vienmēr ir reklāma, jo īpaši tad, ja to galvenais mērķis ir informēt sabiedrību vai sniegt tai labumu, nevis gūt komerciālu labumu; tomēr atzīmē, ka DPA noteiktais uz nepilngadīgajiem mērķorientētas reklāmas aizliegums var šādu komunikāciju liegt; aicina Komisiju novērtēt šo jautājumu un apsvērt, kā šādu sabiedrības interešu komunikāciju, kuras mērķis ir aizsargāt nepilngadīgos, var turpināt rezultatīvi īstenot;

58.

uzsver, ka ES patērētāju tiesību akti tikai daļēji risina problēmas, ko rada ietekmētāju tirgvedība, un ka ietekmētāju veikta nereālistiska dzīvesveida, bīstamu vai neveselīgu produktu vai pakalpojumu popularizēšana nepilngadīgajiem un kaitīgā komercprakse, ko ietver ietekmētāju tirgvedība, joprojām ir realitāte;

59.

ar bažām uzsver arī to, ka “ietekmētāji vecāki” un “ietekmētājas ģimenes” izmanto nepilngadīgo attēlus ārpus jebkāda tiesiskā regulējuma vai ētikas satvara, bieži vien apmaiņā pret finansiālu atlīdzību, un tas raisa nopietnus jautājumus par piekrišanu, privātumu un nepilngadīgo komerciālo izmantošanu;

60.

uzsver, ka, neraugoties uz sociālo mediju platformu minimālā vecuma prasībām, šajās platformās kā ietekmētāji darbojas nepilngadīgie, kas šo vecumu nav sasnieguši; uzsver šo plaši izplatīto nepilngadīgu klātbūtni un aizvien lielāko tendenci dažādu vecumu nepilngadīgajiem darboties kā ietekmētājiem;

61.

uzsver, ka nepilngadīgo ietekmētāju sekotāji parasti paši ir nepilngadīgie; uzsver, ka tieša nepilngadīgo pamudināšana iegādāties reklamētus produktus vai pārliecināt savus vecākus vai citus pieaugušos viņiem iegādāties reklamētos produktus ļoti bieži notiek, izmantojot nepilngadīgo ietekmētāju tirgvedību, un tāpēc tā ir pretrunā NKD (25); uzsver, ka nepilngadīgo ietekmētāju zināšanas par tiesību normām, kas reglamentē viņu darbību, ir apšaubāmas;

62.

uzsver problēmas, ar kurām nepilngadīgie var saskarties kā ietekmētāji vai cita ietekmētāja radītā satura (t. i., vecāku veiktas pārmērīgas kopīgošanas) galvenie varoņi; uzsver, ka šī darbība padara nepilngadīgos ietekmētājus atkarīgus no platformām, sabiedrības atsauksmēm, piemēram, reakcijas “patīk”, no skatītāju datiem/reitingiem un spiediena pastāvīgi radīt saturu komerciāla labuma gūšanai;

63.

aicina Komisiju aizsargāt nepilngadīgos no komerciālas izmantošanas, tostarp aizliedzot platformām monetizēt nepilngadīgo ietekmētāju darbību vai tai citādi nodrošināt finansiālus vai materiālus stimulus; uzsver, ka dažas dalībvalstis savus spēkā esošos valsts tiesiskos režīmus, kas aizsargā bērnus aktierus, ir paplašinājušas, attiecinot tos arī uz nepilngadīgajiem ietekmētājiem; aicina dalībvalstis apsvērt iespēju noteikt līdzvērtīgus nepilngadīgo aizsardzības līmeņus, piemērojot līdzīgu regulatīvo pieeju;

64.

uzsver, ka patērētājiem, tostarp nepilngadīgajiem, nav pietiekami redzams, ka sociālo mediju ietekmētāji reklamē produktus par maksu, un viņiem ir grūtības nošķirt komerciālu un nekomerciālu saturu; uzsver, ka vairākas dalībvalstis ir sākušas īstenot noteikumus par ietekmētājiem valsts līmenī; uzsver, ka ir vajadzīgs ES mēroga pārredzamības un izpaušanas mehānisms attiecībā uz ietekmētāju popularizēto reklāmas saturu; turklāt uzsver nepieciešamību samazināt spēkā esošo noteikumu piemērošanas un izpildes panākšanas sadrumstalotību un vēl vairāk stiprināt ES patērētāju aizsardzības noteikumus; norāda, ka pārredzamības pienākumi būtu jāpapildina ar skaidriem noteikumiem par to, kā patērētājiem, jo īpaši nepilngadīgajiem, attēlot apmaksātu saturu, ņemot vērā arvien plašāk atzīto nepieciešamību ieviest papildu pārredzamības pienākumus un panākt lielāku saskaņotību vienotajā tirgū;

65.

atzinīgi vērtē Komisijas izveidoto Ietekmētāju juridisko centru, kas nodrošina resursus un apmācību, lai palīdzētu ietekmētājiem un citām attiecīgajām pusēm izprast un ievērot ES tiesību aktus patērētāju aizsardzības un reklāmas jomā;

66.

aicina Komisiju pamudināt zīmolus sadarboties ar ietekmētājiem, kas var brīvprātīgi iziet sertifikācijas procesu, lai nodrošinātu, ka viņiem ir zināšanas par tiesību normām, kuras piemērojamas viņu darbībai, dodot zīmoliem, kas sadarbojas ar sertificētiem ietekmētājiem, pamatu uzticēties, ka to produkti tiek popularizēti juridiski atbilstošā veidā, un dodot lietotājiem iespēju vairāk uzticēties ietekmētājiem;

67.

atgādina, ka AVMPD nodrošina nepilngadīgo aizsardzību pret komercpaziņojumiem, kas veicina uzvedību, kura kaitē personas veselībai vai drošībai; tomēr atzīmē, ka AVMPD uz ietekmētājiem attiecas vien tiktāl, cik tie ir kvalificējami kā mediju pakalpojumu sniedzēji; uzsver, ka tādēļ AVMPD neattiecas uz visiem ietekmētājiem; turklāt atzīmē, ka Komisijas 2021. gada norādījumos par NKD ir precizēts, ka uz ietekmētājiem var attiekties NKD, arī maldinošas un negodīgas komercprakses aizliegums; tomēr atzīmē, ka 2024. gada digitālā taisnīguma atbilstības pārbaudē Komisija secināja, ka joprojām pastāv juridiskā nenoteiktība par piemērojamajiem noteikumiem un ka pastāv regulējuma sadrumstalotības risks; tādēļ aicina Komisiju dziļāk novērtēt nepieciešamību novērst juridisko nenoteiktību, cita starpā ieviešot saskaņotu jēdziena “ietekmētāju tirgvedība” definīciju, un attiecīgā gadījumā stiprināt tādas komercprakses aizliegumu, kura ietver to, ka ietekmētāji popularizē produktus, tendences, izaicinājumus vai uzvedību, kas var apdraudēt nepilngadīgos, tostarp veselības vai finansiālā ziņā;

68.

pauž bažas par to, ka strauji tiek izplatīts MI radīts saturs, kas atdarina slavenas personības, tiešsaistes satura radītājus un zīmolus un kas izmanto lietotāju uzticēšanos komerciāla labuma gūšanai vai dezinformācijas izplatīšanai; aicina Komisiju krāpniecību un maldinošu personu atdarināšanu klasificēt par daļu no iespējamiem sistēmiskiem riskiem saskaņā ar DPA un MI aktu un apsvērt iespēju pieņemt pasākumus, kas aizsargātu nepilngadīgos pret maldināšanu un dotu regresa iespēju uzņēmumiem un patērētājiem, kurus šīs krāpnieciskās darbības un maldinošu atdarināšanu skārušas;

69.

aicina Komisiju pielāgot ES noteikumus, cita starpā vajadzības gadījumā precizējot atbildību, kas ir platformām, ietekmētājiem un citiem vērtības ķēdes rīcībspēkiem, piemēram, to aģentūrām, kā arī zīmoliem, kuru produkti un pakalpojumi tiek popularizēti;

70.

uzsver, ka arvien vieglāk ir piekļūt ģeneratīvā MI rīkiem, kas ir pieejami arī nepilngadīgajiem; uzsver riskus, kuri attiecas uz pārredzamību, apmācības datiem, manipulāciju un MI antropomorfismu, dziļviltojumiem, sarunbotiem pavadoņiem un MI aģentiem, kas var novest pie realitātes izkropļojumiem un nepatiesas informācijas izplatīšanās vai kaitēt psihoemocionālajai veselībai — tas dažos gadījumos jau ir izraisījis smagas traģēdijas, ieskaitot pašnāvības, un licis lietotājiem izdarīt netīšus pirkumus tiešsaistē un kopīgot personas datus; jo īpaši brīdina par tiešsaistē pieejamu bērnu attēlu nepareizu izmantošanu, kurus MI tehnoloģijas var izmantot nepienācīgiem vai kaitīgiem mērķiem, tostarp manipulēta vai ļaunprātīga satura radīšanai; ir ļoti nobažījies par to, ka uzņēmumi ir sākuši mazināt centienus testēt MI modeļus (26) attiecībā uz to drošumu un pamattiesību aizsardzību, tādējādi radot īpašu risku nepilngadīgajiem, kas mijiedarbojas ar MI; uzsver, ka šajā sakarā ir svarīgi īstenot MI aktu un rezultatīvi panākt tā izpildi;

71.

uzsver, ka ar MI darbinātas lietotnes var vākt un apstrādāt bērnu datus bez bērna vai viņa likumīgo aizbildņu informētas piekrišanas vai informētības, jo īpaši attiecībā uz bērna kā datu subjekta tiesībām;

72.

uzsver iespējamos ģeneratīvā MI programmu radītos riskus, tostarp iespēju tās lietot, lai izmantotājiem būtu vieglāk iedraudzināt bērnus seksuālas izmantošanas nolūkā, kā arī nepilngadīgos attēlojošu seksualizētu dziļviltojumu radīšanu, ko vienaudži izmanto kiberbulinga nolūkos, un uzsver, ka pakalpojumu sniedzējiem un platformām, kas šādus rīkus dara pieejamus, ir šādi riski jānovērš;

73.

atzīst būtisko apdraudējumu, ko rada ar MI darbinātas izģērbšanas lietotnes, ar ko lietotāji var ģenerēt manipulētus personu attēlus bez viņu piekrišanas, tādējādi pārkāpjot personas privātumu un cieņu; atzīst šādu tehnoloģiju potenciālu veicināt dzimumbalstītu kibervardarbību; aicina Komisiju steidzami risināt šo tehnoloģiju radītās ētiskās un juridiskās problēmas;

74.

uzsver, ka nepilngadīgie ir īpaši nepasargāti pret atkarību izraisošām interaktīvo MI lietotņu un spēļu dizaina iezīmēm, kas bieži var būt tīši izstrādātas tā, lai maksimāli palielinātu iesaisti; uzsver, ka uz MI balstīti ieteikumu algoritmi var novest pie pārmērīga ekrānlaika un izraisīt atkarību, tādējādi kavējot nepilngadīgo kognitīvo, emocionālo un sociālo attīstību un ierobežojot individuālu prasmju un kompetenču attīstību;

75.

uzsver, ka MI akts ir svarīgs instruments, ar ko novērst sistēmiskos riskus, kurus rada MI sistēmas, jo īpaši sabiedrības veselībai, drošumam, sabiedriskajai drošībai, pamattiesībām vai sabiedrībai kopumā (27), un noteikt minimālo MI drošuma un uzticamības slieksni ES, ieskaitot MI sistēmas, ko izmanto satura radīšanā, ieteikumu sistēmās un lietotāju mijiedarbībā tiešsaistes platformās; aicina ātri īstenot visus pienākumus, kas izriet no MI akta, un panākt to izpildi, lai garantētu drošu un uzticamu MI, kurš ir drošs arī nepilngadīgajiem; aicina Komisiju un dalībvalstis stingri panākt to MI akta noteikumu izpildi, kas vērsti pret manipulatīviem un maldinošiem sarunbotiem;

76.

uzsver, ka izšķiroša nozīme ir vispārīga lietojuma MI (VLMI) modeļu prakses kodeksam kā stūrakmenim MI aktā noteikto sistēmiskā riska mazināšanas pienākumu rezultatīvā īstenošanā, it sevišķi pamattiesību aizsardzībā un nepilngadīgajiem radīto risku novēršanā;

77.

atzīmē, ka tiešsaistē arvien vairāk darbojas MI aģenti, pavadoņi un sarunboti nepilngadīgajiem un tie var būtiski apdraudēt nepilngadīgo tiesības un veselīgu attīstību; uzsver, ka Komisijai pastāvīgajā patērētāju aizsardzības tiesību aktu izvērtēšanā būtu jāapsver papildu aizsardzības pasākumi, pārredzamības standarti un antropomorfisku iezīmju aizliegums, lai nepieļautu, ka bērni tiek pamudināti izdarīt pirkumus, un nodrošinātu, ka bērni var viegli pārtraukt mijiedarbi ar MI sarunbotiem;

78.

aicina dalībvalstis steidzami iecelt kompetentās iestādes, kas atbild par aizliegumu izpildes panākšanu, un vērienīgi un rezultatīvi īstenot MI aktu, jo īpaši, bet ne tikai attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību; uzsver, ka kompetentajām iestādēm īpaša uzmanība būtu jāpievērš MI sistēmām, jo īpaši tām, ko izmanto sociālo mediju platformas, un jāizmeklē, vai MI sistēmas, kuras varētu mijiedarboties ar nepilngadīgajiem, izmanto nepilngadīgo nepasargātību vai kropļo viņu uzvedību tā, ka pakļautajai personai vai citai personai rada vai, domājams, varētu radīt būtisku kaitējumu, neievērojot MI aktā noteiktos aizliegumus;

79.

uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt izpēti par bērniem paredzētu MI un tā mijiedarbību ar bērniem, kā arī veicināt stimulus digitālās plaisas novēršanai;

80.

atzīst, ka medijpratība un digitālā pratība pilda svarīgu lomu, dodot nepilngadīgajiem iespēju droši un atbildīgi orientēties tiešsaistes vidē un izmantot kritisko domāšanu; atgādina, ka dalībvalstis un Eiropas Savienība ir kompetentas pieņemt īpašus pasākumus šajā jomā, arī izglītības kontekstā; iesaka medijpratību un digitālo pratību iekļaut valstu mācību programmās un izstrādāt regulāras apmācības programmas skolotājiem un pedagogiem; uzsver, ka medijpratība ir jāsaista ar pamatprasmēm, piemēram, lasītprasmi, un uzsver, ka MI pratība un digitālā pratība ir svarīgas kā priekšnoteikums drošākas interneta vides izveidei un tiešsaistes risku atpazīšanai; uzsver, ka ir jāizvērtē gan iespējamais kaitējums, gan pieejamie ietekmes mazināšanas instrumenti, vienlaikus arī izpētot pozitīvo lomu, kāda digitālajai videi var būt attiecībā uz informācijas, izglītības un pilsoniskās līdzdalības pieejamību; atzīst sabiedrisko mediju nozīmi tāda daudzveidīga un kvalitatīva satura nodrošināšanā nepilngadīgajiem, kurš palīdz sasniegt izglītības un kultūras mērķus; mudina digitālās platformas popularizēt izglītojošus materiālus un kultūru daudzveidību, jo īpaši Eiropas autoru un publisko iestāžu materiālus;

81.

uzsver, ka nepilngadīgo aizsardzība tiešsaistē ir kopīga atbildība, kas prasa vecāku, aizbildņu, publisko iestāžu, platformu un skolu iesaistīšanos; uzsver, ka ir vajadzīgi pienācīgi resursi, un aicina veidot strukturētu sadarbību starp izglītības sistēmām, digitālajām platformām un regulatīvajām iestādēm, lai izveidotu kvalitatīvas digitālās pratības un medijpratības programmas; aicina Komisiju veicināt paraugprakšu apmaiņu un pārrobežu sadarbību, lai nodrošinātu drošu un atbildīgu tiešsaistes vidi;

82.

uzsver, ka vecākiem un aizbildņiem ir jānodrošina pienācīga apmācība un norādījumi, kas viņiem palīdzētu atbalstīt savu bērnu digitālo pieredzi; aicina īstenot ES finansētas apmācības un izpratnes veicināšanas iniciatīvas vecākiem, aizbildņiem, skolotājiem un pedagogiem, tostarp par ietekmi, ko rada pārmērīga sociālo mediju izmantošana, pakļautība kaitīgam saturam un atkarība no tiešsaistes vides; uzsver, ka nepilngadīgie, ņemot vērā viņu attīstības posmu un to, ka viņu medijpratība un kritiskās domāšanas prasmes vēl nav līdz galam izveidojušās, ir īpaši nepasargāti pret dezinformāciju tiešsaistē; uzsver, ka skolās ir steidzami vajadzīgas vecumam piemērotas izpratnes veicināšanas kampaņas, lai palīdzētu nepilngadīgajiem atpazīt tiešsaistes riskus un ziņot par tiem; mudina tiešsaistes platformas un digitālo pakalpojumu sniedzējus ieviest brīvprātīgus pasākumus un rīkus, kas palīdzētu stiprināt nepilngadīgo digitālās prasmes, kritisko domāšanu un digitālo pratību un atbalstītu vecākus un aizbildņus nepilngadīgo tiešsaistes pieredzes ievirzīšanā; atgādina, ka visnepasargātākie bērni bezsaistē bieži vien ir arī visnepasargātākie tiešsaistē, un uzsver, ka ir vajadzīgs mērķorientēts atbalsts nepasargātiem bērniem, tostarp bērniem no trūcīgām ģimenēm un bērniem ar invaliditāti; mudina sniegt vecumam piemērotu pratības atbalstu nepilngadīgajiem, kuri darbojas kā digitālā satura radītāji, sniedzot norādījumus skolotājiem un jaunatnes darbiniekiem, kā arī ētikas vadlīnijas par bērnu attēliem un naratīviem tiešsaistē;

°

° °

83.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.