1)

Vai LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā kopsakarā ar LES 2. pantu paredzētais tiesnešu neatkarības princips [..] jāinterpretē tādējādi, ka tas neļauj valsts iestādēm, kurām ir izmeklēšanas un/vai apsūdzības celšanas funkcijas, pārbaudīt tiesnešu nolēmumus saistībā ar izdarītu noziedzīgu nodarījumu tikai tāpēc, ka nav piemērots valsts augstākā likumdevēja pieņemts valsts likums, jo valsts tiesa bija konstatējusi pretrunu ar Savienības tiesībām, un vai ir pieļaujams, ka šīs valsts iestādes, kurām nav tiesu funkcijas, pārbauda tiesnešu nolēmumu pareizību attiecībā uz Savienības tiesību piemērojamību un tad, ja tās nepiekrīt Savienības tiesību piemērošanai konkrētā lietā, ierosina piemērot tiesnešiem disciplinārsodus?

2)

Vai LESD 267. pants kopsakarā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. panta pirmo daļu jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu par Savienības tiesību interpretāciju, katrai nākamajai valsts tiesai, kas izskata lietu, kuras iznākums ir atkarīgs no Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma, ir pienākums apturēt tiesvedību, lai nodrošinātu Savienības tiesību vienveidīgu piemērošanu?

3)

Vai ir pieļaujams, ka valsts tiesas, pārbaudot valsts tiesību normu saderību ar Savienības tiesībām, patstāvīgi atsaucas uz LES 2. pantā nostiprinātajiem tiesiskuma principiem, tostarp samērīguma principu, ierobežojot pilsoņu pamattiesības?

4)

Vai, pamatojoties uz LES 2. pantā nostiprinātajiem tiesiskuma principiem, tostarp samērīguma principu, ierobežojot pilsoņu pamattiesības, ir pieļaujams pamatot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas normu piemērojamību, ņemot vērā, ka šie principi attiecas uz visām dalībvalstīm un ir daļa no Savienības kompetences?

5)

Vai LES 2. pantā paredzētie tiesiskuma principi, tostarp samērīguma princips, ierobežojot pilsoņu pamattiesības, kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. panta 3. punktā un 52. panta 1. punktā noteikto prasību ievērot noziedzīgo nodarījumu un sodu samērīgumu, kā arī uzlikt ierobežojumus tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā Nakazatelen kodeks (Krimināllikums, Bulgārija; turpmāk tekstā – “NK”) 53. pants un 343.b panta 5. punkts, saskaņā ar kuru obligāti jākonfiscē noziedzīga nodarījuma rīks vai priekšmets, neparedzot tiesām iespēju pārbaudīt, vai ir nodrošināts līdzsvars starp konkurējošām pilsoņu tiesībām, izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu un izdarītāja personību?

6)

Kura interpretācija jāizmanto valsts tiesām, piemērojot NK 53. pantu un 343.b panta 5. punktu, ja rodas pretruna starp valsts konstitucionālās tiesas nolēmumu un Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu?