P10_TA(2025)0143

ES un Grenlandes un Dānijas Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums: 2025.–2030. gada īstenošanas protokols (rezolūcija)

Eiropas Parlamenta 2025. gada 8. jūlija nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Protokolu, ar ko īsteno Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandes valdību un Dānijas valdību, no otras puses (2025–2030) (14652/2024 – C10-0227/2024 – 2024/0263M(NLE))

(C/2026/1452)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (14652/2024),

—	ņemot vērā protokolu, ar ko īsteno ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandes valdību un Dānijas valdību, no otras puses (2025–2030) (14781/2024),

—	ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C10-0227/2024),

—	ņemot vērā ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (IZPN) starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandes valdību un Dānijas valdību, no otras puses, un tā īstenošanas protokols,

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 62. pantu,

—	ņemot vērā Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) konvenciju,

—	ņemot vērā Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) konvenciju,

—	ņemot vērā Konvenciju par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu daļā (OSPAR),

—	ņemot vērā Kuņminas–Monreālas globālajā biodaudzveidības satvarā,

—	ņemot vērā Nolīgumu attiecībā uz neregulētas zvejniecības novēršanu atklātās jūras teritorijās Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā,

—	ņemot vērā Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu Nr. 34 par īpašo režīmu Grenlandei,

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) brīvprātīgi ievērojamās pamatnostādnes par mazapjoma zvejas ilgtspējības nodrošināšanu,

—	ņemot vērā ES Konkurētspējas kompasu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un jo īpaši tās 29. un 31. pantu (1),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regula (ES) 2017/2403 par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (2),

—	ņemot vērā Padomes 2021. gada 5. oktobra Lēmumu (ES) 2021/1764 par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, ietverot attiecības starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (Lēmums par aizjūras asociāciju, ietverot Grenlandi) (3),

—	ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 13. oktobra kopīgo paziņojumu “Spēcīgāka ES iesaistīšanās miermīlīgas, ilgtspējīgas un pārtikušas Arktikas veidošanā” (JOIN(2021)0027),

—	ņemot vērā 2021.–2024. gada protokola ex ante un ex post izvērtēšanas pētījumu un iespējamu jaunu protokolu par IZPN īstenošanu starp ES un Grenlandi,

—	ņemot vērā ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam,

—	ņemot vērā Komisijas 2025. gada 19. februāra paziņojumu “Lauksaimniecība un pārtika — kādām tām jābūt? Pievilcīga ES lauksaimniecības un pārtikas nozare, kas kopīgi veidojama nākamo paaudžu labā” (COM(2025)0075),

—	ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2022. gada 24. jūnija kopīgo paziņojumu “Kurss — ilgtspējīga zilā planēta. Kopīgs paziņojums par Starptautiskās okeānu pārvaldības darbakārtību” (JOIN(2022)0028),

—

ņemot vēra 2021. gada 5. oktobra nenormatīvo rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandes valdību un Dānijas valdību, no otras puses, un tā īstenošanas protokolu (4),

—	ņemot vērā Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) 2023. gada ziņojumu Greenland Sea Ecosystem Overview (“Grenlandes jūras ekosistēmas pārskats”) un 2024. gada ziņojumu Greenland Sea Ecoregion – Fisheries Overview (“Grenlandes jūras ekoreģions — zvejniecības pārskats”),

—	ņemot vērā 2025. gada 8. jūlija (5) normatīvo rezolūciju par lēmuma projektu,

—	ņemot vērā Reglamenta 107. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A10-0103/2025),

A.	tā kā Grenlande kā autonoma teritorija ir atbildīga par savu zvejas resursu pārvaldību un komerciālās zvejas regulēšanu Grenlandē un tās ekskluzīvajā ekonomikas zonā, kā arī par to, kam ir atļauts zvejot tās ūdeņos;

B.	tā kā zveja Grenlandē tiek iedalīta piekrastes zvejā un tāljūras zvejā;

C.	tā kā 88 % Grenlandes iedzīvotāju ir cilvēki, kas sevi identificē kā Grenlandes inuītus;

tā kā mazapjoma piekrastes zveja un pašpatēriņa zveja ir Grenlandes piekrastes kopienu un Grenlandes inuītu tautas tradicionālās kultūras, ekonomikas un sociālās struktūras neatņemama sastāvdaļa un nodrošina gan iztikas līdzekļus, jo īpaši cilvēkiem izolētās apdzīvotās vietās, gan kultūras mantojumu;

E.	tā kā piekrastes zvejai ir būtiska nozīme pārtikas nodrošinājuma garantēšanā Grenlandē un sociālo problēmu risināšanā;

tā kā ES un Grenlandes IZPN finansiālā ziņā Eiropas Savienībai ir otrais nozīmīgākais zivsaimniecības nolīgums; tā kā saskaņā ar ex post novērtējumā iekļautajiem konstatējumiem un secinājumiem IZPN un tā protokols ir būtiski sekmējuši Grenlandes zivsaimniecības politiku, jo īpaši uzlabojot sadarbību un atbalstot ilgtspējīgu zivsaimniecības pārvaldību un tādējādi izveidojot savstarpēji izdevīgu vienošanos starp ES un Grenlandi;

G.	tā kā ES un Grenlandes IZPN un ES un Norvēģijas nolīgums ir savstarpēji cieši saistīti, un ES var apmainīt zvejas iespējas Grenlandē pret piekļuvi Norvēģijas ūdeņiem; tā kā pēdējos gados pēc kvotu apmaiņas ar Norvēģiju protokola satvarā zvejas iespējas ir piešķirtas aptuveni desmit Eiropas kuģiem;

tā kā ES uztur ciešas saiknes ar Grenlandi, tostarp izmantojot zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu, kas ir spēkā kopš 1984. gada; tā kā Grenlande ir aizjūras zeme un teritorija (AZT), kas saņem vislielāko ES finansējumu; tā kā ES atbalsts Grenlandei laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 225 miljoni EUR, kas ir līdzvērtīgs kopējai summai, ko saņēmušas pārējās 12 AZT kopā;

tā kā saskaņā ar zinātnieku sniegto informāciju Arktikas reģions sasilst gandrīz četras reizes ātrāk nekā pārējās pasaules daļas, strauji palielinās ledus kušana un tas ietekmē zivju populācijas, jūras ekosistēmas un piekrastes kopienas, kā arī zvejniecības nozari un no Arktikas ūdeņiem atkarīgo zvejnieku iztikas līdzekļus;

J.	tā kā veselīgām zivju populācijām un jūras ekosistēmām ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu noturību pret klimata pārmaiņu pieaugošo ietekmi un garantētu piekrastes zvejnieku kopienu nākotni;

K.	tā kā globālās sasilšanas paātrināšanās reģionā uzsver steidzamo nepieciešamību pēc koordinētas globālas rīcības, tostarp zivsaimniecības jomā;

tā kā Grenlande efektīvi pārvalda zvejas darbības savā EEZ un Grenlandes Zvejniecības un medību kontroles iestāde (GFJK) ir atbildīga par iekšzemes un ārvalstu nozvejas un izkrāvumu reģistrēšanu un uzraudzību un par starptautisko kontroles un izpildes nolīgumu ievērošanas nodrošināšanu, vienlaikus arī atvieglojot ikdienas datu apmaiņu ar valstīm, kurām ir zivsaimniecības nolīgumi ar Grenlandi;

M.	tā kā iepriekšējā protokola novērtējums liecina, ka tikai piecus no piecpadsmit krājumiem, ko zvejo saskaņā ar protokolu, var droši uzskatīt par tādiem, kas nav pārzvejoti, savukārt par dažiem no tiem trūkst zinātnisku datu un četri no tiem joprojām tiek uzskatīti par pārmērīgi izmantotiem;

N.	tā kā zvejas iespējas nosaka Apvienotā komiteja, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un NAFO, NEAFC un ICES ieteikumiem;

tā kā zivsaimniecība ir Grenlandei būtiska ekonomikas nozare, kas daudziem nodrošina iztiku; tā kā ir būtiski nodrošināt ilgtspējīgu zveju un aizsargāt gan jūras vidi, gan zvejniecības nākotni, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem; tā kā ir būtiski nodrošināt, ka tralēšanas negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu tiek samazināta līdz minimumam; tā kā ir būtiski nodrošināt to, lai zvejas prakse nekaitētu jūras ekosistēmām, jo īpaši ņemot vērā to, ka saskaņā ar ICES datiem lielākos fiziskos traucējumus jūras gultnē un bentiskajās dzīvotnēs Grenlandes jūras ekoreģionā rada pārvietojami grunts zvejas rīki un pastāv ievērojama sakritība starp teritorijām, kurās izplatīti koraļļi, jūras sūkļi un jūrasspalvas, un apgabaliem, kuros tiek izmantoti traļi (6); tā kā, lai aizsargātu gan jūras vidi, gan zvejniecības nākotni, ir būtiski, lai visu veidu tralēšana tiktu veikta, līdz minimumam samazinot kaitējumu jūras gultnei; tā kā saskaņā ar ex post un ex ante novērtējuma pētījumu pārvaldības pasākumi, kas piemērojami ES kuģiem, kuri darbojas Grenlandē, un to ES kuģu riska līmenis, kuriem ir negatīva ietekme uz ekosistēmām, ir tādi, ka piezvejas līmeņi un ietekme uz ekosistēmām ir minimāla;

P.	tā kā ICES arī norāda, ka citas darbības, kas rada jūras piesārņojumu, jūras piedrazojumu vai zemūdens troksni, kā arī klimata pārmaiņas, ietekmē jūras ekosistēmas un izjauc ekoreģiona līdzsvaru;

Q.	tā kā Eiropas Savienība un Grenlande, pārstāvot Dāniju, ieņem vietu NEAFC un NAFO,

IZPN priekšvēsture un vispārīgie principi

norāda uz zivsaimniecības nozares nozīmi Grenlandē, ņemot vērā to, ka jūras produktu eksports veido vairāk nekā 90 % no autonomās teritorijas kopējā eksporta un ka zveja un zivsaimniecības nozare kopā veido 15 % no kopējās nodarbinātības; uzsver Grenlandes iedzīvotāju lielo profesionalitāti zivsaimniecības nozarē un viņu plašās zināšanas, prasmes un pieredzi zivsaimniecības pārvaldībā un jūras darbībās; norāda, ka viņu dziļi iesakņojušās zināšanas liecina par stingru apņemšanos saglabāt Grenlandes zivsaimniecības ekonomisko un kultūras nozīmi; uzsver, ka Grenlandes kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) daļa, kas ES piešķirta saskaņā ar protokolu, ir salīdzinoši maza;

atgādina par Grenlandes ģeostratēģisko atrašanās vietu Arktikas reģionā; uzsver IZPN nozīmi Eiropas Savienības un Grenlandes attiecībās pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā, jo īpaši ņemot vērā neseno diplomātisko un ģeopolitisko spriedzi, ko radījusi jaunā ASV valdība, kā arī ņemot vērā klimata krīzes realitāti un tās ietekmi uz reģionu;

uzsver, ka ir svarīgi izmantot IZPN kā svarīgu satvaru tādu kopīgu problēmu risināšanai kā klimata krīze un ģeopolitiskās, drošības un sagatavotības jautājumi, ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas, zinātniskās sadarbības un vides noturības veicināšanai Arktikas ūdeņos un ekonomiskās sadarbības sekmēšanai; norāda, ka ir jāstiprina ES Arktikas politika un sadarbība ar Grenlandes valdību;

uzsver, ka, nodrošinot zvejas iespējas ES flotei, IZPN būtu jāveicina zvejas resursu izmantošana ilgtspējīgās robežās un jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšana Grenlandes ūdeņos saskaņā ar standartiem, ko noteikusi Eiropas Savienība un tādi starptautiskie forumi kā reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācijas, lai tādējādi gūtu labumu ekonomikas, sociālajā un vides jomā; atgādina, ka ES kuģiem ir jāzvejo tikai pieejamais pārpalikums, kā noteikts IZPN 3. pantā;

uzsver, ka nolīgums ir sniedzis ieguvumus abām pusēm, tostarp ES un Grenlandes ieinteresētajām personām, jo īpaši ilgtspējas, pārredzamības, taisnīguma, zinātniskās pētniecības, spēju veidošanas un valsts attīstības ziņā;

norāda, ka protokola satvarā pieejamais nozares atbalsts palīdzēs Grenlandes valdībai īstenot valsts zivsaimniecības un jūras ekonomikas stratēģiju, tostarp cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un nedeklarētu (NNN) zveju, vienlaikus veicinot pienācīgus darba apstākļus zvejas darbībām;

pieņem zināšanai sešu gadu termiņu, uz kuru tika noslēgts jaunais protokols, kas uzlabo ieinteresēto personu, jo īpaši zivsaimniecības nozares, pamanāmību;

norāda, ka ir palielinājies Eiropas Savienības kopējais finansiālais ieguldījums un zvejas operatoru maksātās maksas, kas nodrošina, ka Grenlande gūst ekonomisku labumu no piekļuves tiesībām tās ūdeņiem un ka ES kuģi darbojas saskaņā ar reglamentētiem un uzraudzītiem nosacījumiem, samazinot pārzvejas vai videi nodarīta kaitējuma risku;

uzsver IZPN augsto vērtību un to, ka katrs 1 EUR no ES budžeta, kas ieguldīts kompensācijas maksājumā par piekļuvi, atbalsta pievienotās vērtības radīšanu 6,88 EUR apmērā, no kuriem 4,32 EUR iegūst ES un 2,12 EUR — Grenlande;

Zivsaimniecības ilgtspēja IZPN satvarā

10.

atzinīgi vērtē stingro kontroles sistēmu, nejaušas nozvejas pārvaldības visaptverošo sistēmu un izmetumu aizliegumu Grenlandes ūdeņos; atzinīgi vērtē zvejas darbību kontroles centienus un novērotāju klātbūtni šajās darbībās, ko ir veicinājis IZPN satvarā sniegtais nozares atbalsts; uzsver, ka visas nozvejas, tai skaitā piezvejas un izmetumi, ir jāreģistrē un jāziņo sadalījumā pa sugām saskaņā ar piemērojamajiem Grenlandes tiesību aktiem; atzīst novērotāju būtisko lomu piemērojamo noteikumu ievērošanas nodrošināšanā, pārredzamības veicināšanā un ilgtspējīgas zivsaimniecības pārvaldības atbalstīšanā reģionā;

11.

atkārtoti pauž bažas par to, ka trūkst precīzu zinātnisku datu par to, kādā stāvoklī ir zivju krājumi, kas tiek novērtēti, izmantojot ierobežotus datus vai piesardzīgu pieeju; jo īpaši pauž nožēlu par stāvokli, kādā atrodas ziemeļu garnele, kuru zvejo gan Grenlandes, gan Kopienas kuģi (kuru nozvejotais īpatsvars gan ir mazāks); šajā sakarībā norāda uz pozitīvo soli, kas sperts, samazinot indikatīvās gada zvejas iespējas vairākiem zivju krājumiem, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem datiem;

12.

joprojām pauž bažas par ziemeļu garneles krājumu izmantošanu, jo īpaši dažos Austrumgrenlandes apgabalos, kur krājumi ir samazinājušies zvejas noslodzes, globālās sasilšanas un to dabisko plēsēju — mencu — pieauguma dēļ; uzsver, ka ir svarīgi stiprināt ilgtspējīgus pārvaldības pasākumus, tostarp pielāgot nozvejas kvotas, pamatojoties uz ICES un NAFO zinātniskajiem ieteikumiem, un uzlabot zvejas praksi, lai samazinātu piezveju un saglabātu jūras ekosistēmu; aicina Komisiju pastiprināt sadarbību ar Grenlandes iestādēm, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un līdzsvarotu šā resursa izmantošanu, kas ir būtiska vietējai ekonomikai;

13.

atkārtoti norāda, ka, pamatojoties uz IZPN, Komisijai un Grenlandei būtu jāturpina piemērot piesardzīgu pieeju un par pamatu ikgadējo zvejas iespēju noteikšanai būtu jāizmanto labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, tostarp attiecīgo reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju sniegtie zinātniskie ieteikumi, vienlaikus ņemot vērā arī sociālekonomiskos aspektus;

14.

norāda, ka ievērojama daļa no zvejas iespējām, ko Grenlande piešķīrusi Eiropas Savienībai, tiek novirzīta Norvēģijas kuģiem kvotu apmaiņas satvarā; atgādina, ka Norvēģijas kuģiem ir jāpiemēro tādi paši ilgtspējas standarti un zivsaimniecības kontroles noteikumi, kādus ievēro ES kuģi, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi;

Uzlabotas zinātniskās konsultācijas un datu vākšana

15.

atgādina, ka pieejamā pārpalikuma aprēķināšanai ir vajadzīgi stabili un uzticami dati; atkārtoti pauž bažas par pašreizējām nepilnībām dažos krājumos; šajā sakarībā iesaka īpašu uzmanību pievērst pieejamo pārpalikumu aprēķināšanai; atzinīgi vērtē zivsaimniecības nozares centienus sadarboties zinātniskās uzraudzības un datu vākšanas jomā un aicina Komisiju pastiprināt zinātnisko un finansiālo sadarbību ar Grenlandi, tostarp, piemēram, turpinot atbalstīt Grenlandes Dabas resursu institūtu;

16.

uzsver datu ierobežoto pieejamību par bentiskajām dzīvotnēm Grenlandes jūras ekoreģionā, piemēram, dzīvotnēm, ko potenciāli varētu uzskatīt par jutīgām jūras ekosistēmām; uzsver, ka ir jāiegūst visaptverošāki zinātniskie dati, lai kartētu šīs dzīvotnes, pieņemtu atbilstīgus pasākumus, jo īpaši tehniskus un telpiskus pasākumus, kuru mērķis ir mazināt zvejniecības ietekmi uz šīm ekosistēmām, un lai veicinātu ziņošanu par kuģu saskari ar jutīgu jūras ekosistēmu sugām (JJE); aicina Grenlandes iestādes apsvērt iespēju daļu no nozares atbalsta veltīt JJE kartēšanas un identificēšanas konsolidācijai;

17.

atgādina, ka kuģu satelītnovērošanas sistēmu izmantošanai ir izšķiroša nozīme zvejas darbību uzraudzībā, jo tā ļauj reāllaikā izsekot zvejas kuģiem, tādējādi ļaujot uzraudzīt atbilstību piemērojamajiem noteikumiem, tostarp jutīgos jūras apgabalos;

18.

aicina Komisiju un Grenlandi sniegt papildu novērtējumu par citu ekosistēmu ietekmējošu darbību, piemēram, jūras transporta, seismoloģiskās izpētes, piesārņojuma un klimata pārmaiņu, ietekmi uz zivju krājumiem;

Atbalsts zivsaimniecības politikai Grenlandē

19.

norāda, ka IZPN ir radījis nodarbinātības iespējas Grenlandes valstspiederīgajiem un ka nozariskais atbalsts tiek efektīvi īstenots, sniedzot ievērojamus ieguvumus Grenlandei vides, sociālajā un ekonomiskajā jomā; tomēr uzsver nelielo izkrāvumu daļu, ko ES flote veic Grenlandē, un ierobežoto skaitu Grenlandes jūrnieku, kas ir nodarbināti uz ES kuģiem (saskaņā ar iepriekšējā nolīguma novērtējumu pieci jūrnieki, t. i., 2,5 % no visām darbvietām);

20.

šajā sakarībā atgādina par ierobežoto skaitu ES kuģu, kas saskaņā ar protokolu zvejo Grenlandē (8–10 kuģi), un norāda, ka lielākā daļa kuģu neizkrauj Grenlandes ostās un nepiestāj tajās; mudina operatorus saglabāt labu sadarbību un vēl vairāk uzlabot nodarbinātības iespējas; uzsver, ka saskaņā ar ex ante un ex post novērtējuma pētījumu nav bijis abpusējas intereses izveidot kopuzņēmumus/uzņēmumus, ņemot vērā privātā sektora prioritātes Grenlandē un ES dalībvalstīs;

21.

uzskata, ka netiešā pievienotā vērtība, ko protokols sniedz Grenlandes ekonomikai, var būt augstāka nekā vērtība, ko sniedza iepriekšējie protokoli; uzskata, ka mērķis ir nodrošināt, lai nolīgums būtu savstarpēji izdevīgs ES un Grenlandei un Grenlande gūtu vispārēju labumu no šādiem nolīgumiem, ilgtspējīgi attīstot zivsaimniecības un palīgnozares Grenlandē, kam būs ilgstoša pozitīva ietekme uz vietējo ekonomiku;

22.

norāda, ka iepriekšējā protokolā paredzētie resursi nozares atbalstam palīdzēja stiprināt Grenlandes zinātnisko pētniecību un administratīvās spējas un palīdzēja uzlabot okeānu pārvaldību Grenlandē;

23.

uzsver, ka ir svarīgi, lai abas puses, īstenojot protokolu, ievērotu visas attiecīgās starptautiskās saistības, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām;

24.

atzinīgi vērtē arī to, ka ievērojama daļa no iepriekšējā protokolā paredzētā nozares atbalsta tika izmantota, lai stiprinātu zivsaimniecības kontroli, zinātnisko pētniecību un datu vākšanu, pārvaldību un atbalstu mazapjoma piekrastes zvejai;

25.

mudina Komisiju un Grenlandi IZPN ietvaros sniegt turpmāku atbalstu Grenlandes mazapjoma piekrastes zvejniecībām saskaņā ar FAO Brīvprātīgajām pamatnostādnēm ilgtspējīgas mazapjoma zvejniecības nodrošināšanai un Grenlandes iestāžu prioritātēm un vajadzībām;

26.

uzskata, ka nozares atbalsts var palīdzēt nodrošināt piekrastes zvejnieku kopienu iztikas līdzekļus, cita starpā izmantojot tādus pasākumus kā piekļuvi apmācībai, atbalstu kopvadībai piekrastes teritorijās vai pasākumus, ar kuriem zvejas darbības tiek pielāgotas klimata pārmaiņām, un uzlabot datus, tostarp datus par viņu zvejas piepūli;

27.

atbalsta Grenlandes zvejnieku kopienu un pilsoniskās sabiedrības pienācīgu iekļaušanu visā procesā, kura rezultātā tiek pieņemti protokoli, un uzsver, ka ir svarīgi palīdzēt nodrošināt to līdzdalību IZPN īstenošanā;

28.

uzsver, ka ES kuģi zvejo tālāk par 12 jūras jūdzēm no Grenlandes bāzes līnijas, kas kavē konkurenci ar mazapjoma piekrastes zvejniecībām;

29.

mudina abas puses veicināt paraugprakses apmaiņu attiecībā uz zvejas resursu pieejamības un saglabāšanas kārtību;

30.

ņem vērā Grenlandes vēlmi turpināt attīstīt savu zivsaimniecības nozari; ņem vērā neseno zivsaimniecības tiesību aktu reformu; uzsver, ka IZPN var atbalstīt Grenlandes zivsaimniecības politikas turpmāku attīstību; norāda, ka šī politika ietver tādus elementus kā Grenlandes jūras ekosistēmu ilgtermiņa veselības un produktivitātes nodrošināšana un zvejas resursu sadale, tostarp piekrastes zvejniecības kopienām; atgādina, ka Grenlandes likumdevējiem ir ekskluzīva kompetence šādās norisēs;

Reģionālā zvejniecības pārvaldība un ar Arktiku saistītie jautājumi

31.

uzsver, ka ir svarīgi zivsaimniecības nolīgumu skatīt plašākā kontekstā, kas aptver zivsaimniecības pārvaldību un reģionālās zvejniecības pārvaldību periodā pēc Brexit, ES un Norvēģijas attiecības zivsaimniecības jomā un ES Arktikas politiku; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt spēcīgu un produktīvu partnerību ar Grenlandi un tās kaimiņvalstīm ziemeļu reģionā;

32.

mudina Grenlandi attiecībā uz konkrētu krājumu pārvaldību turpināt stiprināt jau spēcīgo pārredzamību un sadarbību reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju un piekrastes valsts nolīgumu ietvaros;

33.

aicina Komisiju turpināt izmantot iespējas, ko sniedz Komisijas birojs Nūkā, jo īpaši attiecībā uz sadarbības stiprināšanu ar Grenlandes valdību;

34.

atgādina par 2021. gada 13. oktobra kopējo paziņojumu “Spēcīgāka ES iesaiste, lai nodrošinātu miermīlīgu, ilgtspējīgu un labklājīgu Arktikas reģionu”;

° °

35.

uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Grenlandes valdībai un parlamentam.

(1) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1380/oj.

(2) OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.,ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/2403/oj.

(3) OV L 355, 7.10.2021., 6. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2021/1764/oj.

(4) OV C 132, 24.3.2022., 217. lpp.

(5) Pieņemtie teksti, P10_TA(2025)0142.

(6) Sk. ICES ziņojumus Greenland Sea Ecosystem Overview (“Grenlandes jūras ekosistēmas pārskats”) (2023. gads) un Greenland Sea Ecoregion – Fisheries Overview (“Grenlandes jūras ekoreģions — zvejniecības pārskats”) (2024. gads).