Prasība, kas celta 2026. gada 22. janvārī – LS u.c./ECB

(Lieta T-45/26)

(C/2026/1358)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: LS un 19 citi prasītāji (pārstāvis: S. Orlandi, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt ECB priekšsēdētāja 2025. gada 12. novembra lēmumus, ar kuriem noraidītas prasītāju sūdzības;

—	uzdot ECB pārrēķināt maksājumus, kas veikti sakarā ar darba attiecību izbeigšanu saskaņā ar Regulu Nr. 260/68 (1), tostarp kompensāciju par neizmantoto apmaksāto ikgadējo atvaļinājumu;

—	noteikt ECB pienākumu atmaksāt nepamatoti ieturētos nodokļus un samaksāt kompensācijas procentus pēc ECB galveno refinansēšanas operāciju likmes, pieskaitot 3,5 %;

—	piespriest ECB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu prasību, prasītājas izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpta Regula Nr. 260/68 (3., 6. un 10. pants) un nepareizi piemērota procedūra.

—

ECB esot nepareizi piemērojusi Regulas Nr. 260/68 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu, izmantojot “ar nodokli apliekamo summu” nevis “pamata apliekamo summu” kā saucēju, aprēķinot piemērojamo nodokļa likmi maksājumiem, kas veikti sakarā ar darba attiecību izbeigšanu, kas izraisīja sistemātisku pārmērīgu aplikšanu ar nodokli. Tā arī nenodrošināja vienotu piemērošanu visās iestādēs, kā to prasa 10. pants. Apzīmējot grozījumus kā “ex gratia”, ECB centās izvairīties no pilnīgām nelikumīgu aprēķinu juridiskajām sekām, kas ir nepareizi piemērota procedūra.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas pamattiesības uz vienlīdzīgu attieksmi (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. pants).

—	Ierobežojot korektīvos pasākumus ar maksājumiem, kas veikti pēc 2021. gada 1. novembra, ECB ieviesa patvaļīgu atšķirīgu attieksmi, pamatojoties vienīgi uz laika ierobežojumu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas tiesības uz labu pārvaldību un rūpības pienākums (Hartas 41. pants).

—	Pēc vairāku gadu iekšējās pārskatīšanas atzīstot sistēmisku kļūdu, ECB saskaņā ar rūpības pienākumu un labas pārvaldības principu bija pienākums lojāli, konsekventi un bez diskriminācijas novērst tās sekas.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Hartas 31. panta 2. punkts un Direktīvas 2003/88 (2) 7. pants.

—	ECB nelikumīgi neiekļāva pabalstus kompensācijas aprēķinā par neizmantoto apmaksāto ikgadējo atvaļinājumu, kaut arī pabalsti tiek iekļauti aprēķinā par apmaksāto ikgadējo atvaļinājumu darba attiecību laikā.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka neesot nodrošināta pilnīga atlīdzība un neesot piešķirti kompensācijas procenti.

—	Nepamatoti ieturētās summas jāatmaksā kopā ar kompensācijas procentiem, kas aprēķināti no nepamatotās maksājuma dienas līdz atlīdzināšanas dienai. Atsakoties piešķirt procentus, tostarp daļēju korektīvo maksājumu gadījumos, ECB esot pārkāpusi pilnīgas atlīdzības principu.

(1) Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko paredz Eiropas Kopienu nodokļa piemērošanas nosacījumus un procedūru (OV 1968, L 56, 8. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV 2003, L 299, 9. lpp.).