—

ņemot vērā 2011. gada 3. maija Euronest parlamentārās asamblejas dibināšanas aktu un Austrumu partnerības samitā 2021. gada 15. decembrī pieņemto kopīgo deklarāciju,

—

ņemot vērā Euronest parlamentārās asamblejas reglamenta 9. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 17. panta 3. punktu,

—

ņemot vērā ANO 2014. gada 27. marta rezolūciju 68/262 par Ukrainas teritoriālo integritāti, 2022. gada 2. marta rezolūciju ES-11/1 par agresiju pret Ukrainu, 2022. gada 24. marta rezolūciju ES-11/2 par agresijas pret Ukrainu humanitārajām sekām, 2022. gada 12. oktobra rezolūciju ES-11/4 “Ukrainas teritoriālā integritāte: Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principu aizstāvēšana”, 2022. gada 14. novembra rezolūciju ES-11/5 par tiesiskās aizsardzības līdzekļu un reparācijas veicināšanu saistībā ar agresiju pret Ukrainu un 2025. gada 24. februāra rezolūciju ES-11/7 par visaptveroša, taisnīga un ilgstoša miera veicināšanu Ukrainā,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2025. gada 12. marta rezolūciju par pastāvīgu un nelokāmu ES atbalstu Ukrainai trīs gadus, kopš Krievija izvērsusi agresijas karu (1), un iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu un Krieviju, jo īpaši tās, kas pieņemtas kopš Krimas pussalas aneksijas 2014. gada 19. februārī un Krievijas kara pret Ukrainu eskalāciju 2022. gada februārī,

—

ņemot vērā ES un Ukrainas Parlamentārās asociācijas komitejas paziņojumus, kuros nosodīta Krievijas agresija pret Ukrainu, kas sākās 2014. gadā, un pilna mēroga militārais iebrukums Ukrainā kopš 2022. gada 24. februāra,

A.

tā kā Ukraina kopš 2014. gada februāra pretojas agresijas karam pēc tam, kad Krievija nelikumīgi anektēja Krimas Autonomo Republiku un Sevastopoles pilsētu un uz laiku okupēja Doņeckas un Luhanskas reģionu daļas;

B.

tā kā kopš 2022. gada 24. februāra Krievijas Federācija turpina agresijas karu pret Ukrainu, apliecinot pilnīgu nevērību pret miera procesu un izrādot vēlmi pastiprināt uzbrukumus, tostarp raķešu, dronu un bumbu terora uzbrukumus dzīvojamiem rajoniem un kritiskajai infrastruktūrai ar mērķi atņemt ukraiņiem enerģiju, siltumu un ūdeni, tuvojoties ziemai;

C.

tā kā Krievijas nesenie gaisa telpas pārkāpumi pret citām Eiropas valstīm apstiprina, ka tās agresīvie mērķi galu galā sniedzas tālu aiz Ukrainas robežām un rada eksistenciālu apdraudējumu brīvai un demokrātiskai Eiropai;

D.

tā kā Krievijas uzbrukumi Ukrainai turpinās nepārtraukti, tostarp lielas raķešu un dronu kampaņas, apzināti uzbrukumi civilajai infrastruktūrai un atkārtoti starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi;

E.

tā kā ir nogalināti tūkstošiem civiliedzīvotāju, tostarp bērni, un vēl daudz vairāk ir to, kas ir spīdzināti, vajāti, cietuši no seksuālas vardarbības, nolaupīti vai piespiedu kārtā pārvietoti, pastāvīgi veicot patvaļīgu aizturēšanu, piespiedu pazušanu, piespiedu deportāciju un nelikumīgu pārvietošanu;

F.

tā kā Krievijas revizionistiskā politika un starptautisko tiesību, pamatvērtību un globālo normu neievērošana ir pastāvīgs drauds Eiropas drošībai un stabilitātei; tā kā brīvas un demokrātiskas Ukrainas drošība un labklājība ir Eiropas Savienības drošības un labklājības neatņemama sastāvdaļa;

G.

tā kā Eiropadome 2023. gada 14. decembrī nolēma sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu un aicināja Padomi pieņemt attiecīgās sarunu programmas, tiklīdz būs veikti attiecīgie pasākumi, kas izklāstīti Eiropas Komisijas 2023. gada 8. novembra valstu ziņojumos par Ukrainu (SWD(2023)0699) un Moldovu (SWD(2023)0698);

H.

tā kā Ukraina, neraugoties uz kara laika izaicinājumiem, ir pabeigusi sarunu kopu divpusējā skrīninga procesu ar Eiropas Komisiju, iezīmējot būtisku tehnisku pagrieziena punktu ceļā uz pievienošanos ES;

I.

tā kā arī Moldova ir pabeigusi divpusējo skrīninga procesu ar Eiropas Komisiju, pārejot uz jaunu posmu ceļā uz pievienošanos; tā kā 2025. gada 28. septembrī Moldovā notika parlamenta vēlēšanas, kurās proeiropeiskā rīcības un solidaritātes partija (PAS) ieguva nepārprotamu balsu vairākumu, atkārtoti apstiprinot valsts apņemšanos izvēlēties Eiropas ceļu;

J.

tā kā, neraugoties uz tehnisko progresu, Ukrainas oficiālo sarunu kopu atvēršanu var aizkavēt politiskie šķēršļi, ko rada Ungārija, kura ir ES dalībvalsts;

K.

tā kā demokrātijas, tiesiskuma, mediju brīvības, pretkorupcijas iestāžu, noturības pret hibrīddraudiem, pilsoniskās sabiedrības iesaistes un reģionālās koordinācijas stiprināšana ir neaizstājama abu valstu ilgtspējīgai Eiropas integrācijai;

L.

tā kā Ukrainas un Moldovas virzībai uz integrāciju Eiropā arī turpmāk vajadzētu būt cieši koordinētai, stiprinot stabilitāti, solidaritāti, uzticamību un noturību Austrumu partnerības reģionā;

1.

stingri nosoda neprovocēto, nepamatoto un nelikumīgo Krievijas Federācijas pilna mēroga militāro iebrukumu Ukrainā, kas sākās 2022. gada 24. februārī un kas ir Krievijas Federācijas agresijas kara pret Ukrainu kopš 2014. gada 19. februāra turpinājums un eskalācija, rupji pārkāpjot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, starptautiskās tiesības un starptautiskās humanitārās tiesības; turklāt stingri nosoda Krievijas Federācijas konsekvento revizionisma politiku, kuras mērķis ir izmainīt robežas, tādējādi tiešā veidā apdraudot visu Eiropas drošības arhitektūru;

2.

aicina atjaunot visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainai, pamatojoties uz ANO Statūtu principu ievērošanu un Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, tostarp tās teritoriālajos ūdeņos;

3.

pauž gatavību palielināt spiedienu uz Krieviju, nosakot sankcijas gan pret šo valsti, gan tās sabiedrotajiem, stingrus tarifus un citus tirdzniecības ierobežojumus, lai atņemtu Krievijas kara mašīnai resursus, kas tai vajadzīgi agresijas uzturēšanai, un sauktu to pie atbildības par tās darbību sekām;

4.

atkārtoti apstiprina savu apņemšanos attiecībā uz Ukrainas un Eiropas drošības nedalāmību, kā arī gatavību veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai stiprinātu mūsu kopīgo aizsardzību, kas ietver militārā atbalsta Ukrainai turpināšanu un sadarbības paplašināšanu militārās ražošanas jomā;

5.

uzsver nepieciešamību nodrošināt Ukrainai efektīvas juridiski saistošas drošības garantijas, kas ir nepieciešamas, lai tagad apturētu Krievijas agresiju un nepieļautu turpmākus uzbrukumus Ukrainai un Eiropai, un šajā kontekstā apliecina, ka Ukrainas dalība ES ir svarīga drošības arhitektūras daļa, kas vajadzīga, lai stiprinātu mūsu kopīgo aizsardzību;

6.

mudina ES dalībvalstis uzlabot un paplašināt savu starptautisko palīdzību (politisko, finansiālo, diplomātisko un militāro palīdzību) Ukrainai, kā arī nodrošināt, ka Rietumu militārais atbalsts katru gadu pārsniedz 0,25 % no iekšzemes kopprodukta;

7.

uzsver, ka ir steidzami jāizstrādā tiesiskais regulējums, lai iesaldētos Krievijas aktīvus pārvērstu finansējuma resursos Ukrainas atjaunošanai un reparācijām;

8.

aicina stiprināt starptautiskos mehānismus saukšanai pie atbildības par noziegumiem, ko Krievija pastrādājusi pret Ukrainu (jo īpaši agresijas noziegumu, kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un iespējamu genocīdu), tostarp izveidot īpašu tribunālu, lai izmeklētu Krievijas līderu un viņu sabiedroto pastrādāto agresijas noziegumu pret Ukrainu un sauktu pie atbildības par to, jo tas joprojām ir viena no galvenajām prioritātēm;

9.

stingri nosoda sistemātiskos masveida raķešu un dronu uzbrukumus civilajai infrastruktūrai, piemēram, slimnīcām, skolām, dzīvojamām ēkām, muzejiem, bērnudārziem, pasta nodaļām, tirdzniecības centriem un dzelzceļa un metro stacijām, izraisot nāves gadījumus, ievainojumus un plašus postījumus;

10.

nosoda dažādas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem un bērniem vērstas darbības, kas saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām ir noziegumi, cita starpā nelikumīgu pārvietošanu, deportāciju, piespiedu “pasportizāciju” un mobilizāciju; prasa nekavējoties un bez nosacījumiem apturēt Ukrainas bērnu nelikumīgu piespiedu pārvietošanu un deportāciju uz Krievijas Federāciju vai Baltkrieviju, vai uz laiku okupēto Ukrainas teritoriju ietvaros; prasa viņus droši, nekavējoties un netraucēti nogādāt atpakaļ Ukrainā vai nogādāt citās drošās valstīs;

11.

aicina noteikt individuālas sankcijas pret personām, kas atbalsta Krievijas militārās un rūpnieciskās darbības vai gūst labumu no tām, Kremli atbalstošiem propagandistiem, māksliniekiem un mediju pārstāvjiem, kas piedalās dezinformācijā, un personām, kas iesaistītas Ukrainas bērnu piespiedu pārvietošanā vai nelikumīgā adopcijā;

12.

atzinīgi vērtē Eiropadomes lēmumus sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu un izveidot Ukrainas mehānismu; uzsver, ka Ukrainas dalība ES ir būtiska ne tikai tās nākotnei, bet arī Eiropas stabilitātei un drošībai;

13.

atzinīgi vērtē Ukrainas progresu galveno tiesību aktu reformu īstenošanā saskaņā ar Eiropas Komisijas paplašināšanās dokumentu kopumu un tās tiesību aktu skrīninga sekmīgo pabeigšanu visās kopās 2025. gada septembrī; uzsver, ka saglabāt demokrātiju, mediju brīvību, politisko plurālismu un parlamentāro uzraudzību ir svarīgi pat karastāvokļa laikā un arī pēc tam;

14.

atzinīgi vērtē to, ka Moldova ir pabeigusi skrīninga procesu, konstitucionāli nostiprinājusi savus mērķus par dalību ES un vēlēšanu laikā atkārtoti apstiprinājusi savu apņemšanos attiecībā uz Eiropu;

15.

mudina Eiropas Komisiju un ES dalībvalstis turpināt atbalstīt Ukrainu un Moldovu, lai pievienošanās sarunas varētu virzīties uz priekšu bez kavēšanās; uzsver, ka ir svarīgi veikt steidzamus pasākumus, lai atbalstītu kandidātvalstu pievienošanos;

16.

pauž bažas par to, ka pastāvīgais Ungārijas veto attiecībā uz sarunu kopu atvēršanu var kavēt uz nopelniem balstītā paplašināšanās procesa konsekvenci, un uzstāj, ka nevienai atsevišķai ES dalībvalstij nevajadzētu būt iespējai uz nenoteiktu laiku bloķēt pamatotu virzību uz priekšu kandidātvalstīm;

17.

aicina Ungārijas valdību atturēties izmantot divpusējus strīdus, iekšpolitiku vai minoritāšu jautājumus kā ieganstu pievienošanās progresa kavēšanai, pārtraukt bloķēt pirmo sarunu kopu atvēršanu un ļaut Ukrainai kopā ar kaimiņvalsti Moldovu turpināt kopīgi virzīties uz dalību ES;

18.

atgādina, ka paplašināšanās procesu nedrīkst izmantot divpusēju strīdu kārtošanai, nav pamatoti novilcināt uz nopelniem balstītas pieejas piemērošanu un ka šādas problēmas ir jārisina neatkarīgi no pievienošanās procesa, konstruktīvā dialogā un īstenā sadarbībā; atgādina, ka pārmērīga kavēšanās ceļā uz pilnīgu dalību ES var mazināt gan sabiedrības atbalstu šajā kandidātvalstī, gan ES kā globālo procesu dalībnieces uzticamību;

19.

aicina Eiropadomi un ES dalībvalstis steidzami pieņemt lēmumus, kas ļautu atvērt visas attiecīgās sarunu kopas Ukrainai un Moldovai, lai nodrošinātu nepārtrauktu pievienošanās progresu; mudina Ukrainu un Moldovu turpināt reformas tiesiskuma, korupcijas apkarošanas, mediju brīvības un publiskās pārvaldes jomā, kas ir būtiski priekšnoteikumi ilgtspējīgai Eiropas integrācijai;

20.

uzsver, ka netraucēts Ukrainas un Moldovas pievienošanās process ES veicinās drošību reģionā un Eiropā kopumā.