A.

tā kā 2009. gadā uzsāktā Austrumu partnerības politika ir demonstrējusi ievērojamus panākumus noturības stiprināšanā un ciešāku politisko un ekonomisko saišu veicināšanā visā Austrumu partnerības reģionā; tā kā Austrumu partnerības politika ir svarīgs instruments, ar ko veicināt reģionālās prioritātes, jo īpaši attiecībā uz tiesiskuma reformām un drošību, jo īpaši saistībā ar Krievijas nelikumīgo, neprovocēto un nepamatoto pilna mēroga militāro iebrukumu Ukrainā, kura ceturtais gads sākās 2025. gadā;

B.

tā kā ES paplašināšanās politika ir visefektīvākais ES ārpolitikas instruments; tā kā izredzes pievienoties ES joprojām ir galvenais ilgtermiņa drošības, miera, stabilitātes un labklājības virzītājspēks Eiropā un tās turpina veicināt kopīgas vērtības, tostarp demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesību ievērošanu, vienlaikus veicinot ekonomikas izaugsmi;

C.

tā kā iekļaujošai demokrātiskai pārveidei ir nepieciešama visu iedzīvotāju pilnīga aizsardzība un līdzdalība neatkarīgi no viņu seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes, dzimuma pašizpausmes vai dzimumpazīmēm; tā kā dzimumu līdztiesība un nediskriminācija ir Eiropas Savienības pamatvērtības;

D.

tā kā ES pievienošanās sarunu sākšana ar Moldovu un Ukrainu 2024. gada 25. jūnijā bija vēsturisks pagrieziena punkts šo valstu ceļā uz Eiropu un raidīja politisku signālu par Savienības apņemšanos attiecībā uz to turpmāko dalību, kas būtu jāpapildina, pēc iespējas drīzāk sākot sarunas par I kopu (Pamatjautājumi);

E.

tā kā Armēnija un Azerbaidžāna ir panākušas vēsturisku progresu, lai izbeigtu gandrīz četras desmitgades ilgstošo konfliktu, parafējot Nolīgumu par miera un starpvalstu attiecību izveidi; tā kā ilgstošam mieram, sadarbībai un izlīgumam joprojām ir būtiska nozīme plašāka Austrumu partnerības reģiona stabilitātē un drošībā;

F.

tā kā Armēnijas parlaments 2025. gada 26. martā pieņēma ES Integrācijas aktu, uzsākot pievienošanās ES procesu un apliecinot apņemšanos veicināt attiecības ar ES;

G.

tā kā nesenie notikumi Gruzijā liecina par nopietnu demokrātijas lejupslīdi, tostarp negodīgās parlamenta vēlēšanas 2024. gada 26. oktobrī, valdības 2024. gada 28. novembra paziņojums, ka tā aizkavēs sarunas par pievienošanos ES līdz 2028. gadam, un tam sekojošā vairāku tādu nedemokrātisku tiesību aktu īstenošana, kuru mērķis ir apklusināt visus iespējamos disidentu viedokļus, jo īpaši no pilsoniskās sabiedrības, akadēmiskajām aprindām un neatkarīgajiem medijiem, vērsties pret minoritātēm, jo īpaši pret LGBTI+ kopienu, un izskaust dzīvotspējīgu demokrātisko politisko opozīciju;

H.

tā kā 30 gadus ilgais autoritārais Baltkrievijas režīms, ko vada Aleksandrs Lukašenko, turpina sistemātiski apspiest politiskos aktīvistus, pilsonisko sabiedrību, cilvēktiesību aizstāvjus, arodbiedrību pārstāvjus, juristus un žurnālistus gan Baltkrievijā, gan ārvalstīs;

I.

tā kā Azerbaidžānas iestādes ir stingri ierobežojušas pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo mediju telpu, veicot plašas un novājinošas represijas pret cilvēktiesību aizstāvjiem, arodbiedrību pārstāvjiem, žurnālistiem un pilsonisko un politisko darbību un ierobežojot pilsoniskās brīvības; tā kā politieslodzīto skaits Azerbaidžānā pēdējos gados ir strauji palielinājies, sasniedzot gandrīz 400; tā kā cilvēktiesību stāvoklis Azerbaidžānā ir tāds pats vai pat sliktāks nekā Baltkrievijā; tā kā pēdējās prezidenta vēlēšanas, kas notika 2024. gada februārī, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) vēlēšanu novērošanas misija novērtēja kā tādas, kuras “nav konkurētspējīgas” un “notika ierobežojošā vidē”; tā kā EDSO vēlēšanu novērošanas misija piebilda, ka nesenie kritiski noskaņotu žurnālistu aresti ir kavējuši mediju brīvu darbību, kas radīja nopietnas bažas par balsojuma slepenību, par to, ka trūkst aizsardzības pasākumu, kas neļautu cilvēkiem balsot vairāk nekā vienu reizi, par balsu falsifikācijas norādēm un par nepareizu balsu skaitīšanu un ziņošanu par tām,

1.

uzsver un atzinīgi vērtē to, ka šobrīd, kad vērojama politiska nestabilitāte, demokrātijas lejupslīde, pieaugošs autoritārisms un uz noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības izaicinājumi, kā arī ģeopolitiskā sarežģītība, ko saasina Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, Austrumu partnerības politikai ir bijusi izšķiroša nozīme, saglabājot atsauces punktu Austrumu partnerības valstīm un to iedzīvotājiem attiecībā uz Eiropas Savienības noteikumiem un principiem; pauž pārliecību, ka turpmāki ieguldījumi efektīvos tiesiskuma pasākumos, stabilās demokrātiskās iestādēs un drošībā ir vienīgais veids, kā saglabāt iepriekšējos sasniegumus, nodrošināt pārticīgu nākotni un, pats svarīgākais, nodrošināt ilgtermiņa, ilgtspējīgas un neatgriezeniskas pārmaiņas un tuvināšanos Eiropas Savienībai, kopā ar lielākiem ieguldījumiem dezinformācijas apkarošanā; uzsver, ka ir svarīgi cīnīties pret dezinformāciju, jo gadījumos, kad Krievija neiejaucas ar militāriem līdzekļiem, tā cenšas dominēt informācijas telpā Austrumu partnerības valstīs, un Gruzija tam ir skaidrs piemērs; uzsver, ka Austrumu partnerības politika joprojām nodrošina satvaru, kas nodrošina ilgtspējīgu sadarbību starp valdību un pilsonisko sabiedrību ar mērķi saglabāt demokrātisko pārskatatbildību un uzraudzību neatkarīgi no tā, vai tiek apturētas vai atliktas sarunas par pievienošanos ES;

2.

aicina ES līdz 2027. gadam organizēt Austrumu partnerības politisko samitu, lai noteiktu pārskatītas prioritātes, ko apstiprinājušas ES dalībvalstis, Austrumu partnerības valstis un pilsoniskā sabiedrība; uzsver Eiropas kaimiņattiecību instrumenta izšķirošo nozīmi 2028.–2034. gada daudzgadu finanšu shēmā, lai pienācīgi atbalstītu atjaunotās Austrumu partnerības politikas prioritātes laikposmam pēc 2025. gada; uzsver, ka pilsoniskajai sabiedrībai ir izšķiroša nozīme kā uzticamam sarunu partnerim un pārmaiņu virzītājspēkam; pauž dziļas bažas par nesenajiem finansējuma samazinājumiem un aicina pastiprināt institucionālo atbalstu, spēju veidošanas programmas un ilgtspējīgus pamatfinansējuma mehānismus Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO), tostarp trimdā esošajām;

3.

aicina ES pielāgot Austrumu partnerības politiku jaunajai ģeopolitiskajai realitātei, ņemot vērā to, ka dažas Austrumu partnerības valstis ir ceļā uz demokrātijas regresa padziļināšanos, savukārt citas pašlaik tiecas pievienoties ES, un tas var likt apšaubīt Austrumu partnerības satvara atbilstību tā pašreizējai situācijai; norāda, ka Austrumu partnerības reformai ir jākoncentrējas uz dažādo dinamiku katrā no tās partnervalstīm un jāpielāgojas tai, kā arī jāpiešķir prioritāte valstīm, kuras apliecina pilnīgu apņemšanos ievērot ES vērtības un principus; norāda, ka Austrumu partnerības reformā varētu ņemt vērā arī Austrumu partnerības politikas pašreizējās ģeogrāfiskās darbības jomas paplašināšanu; tomēr uzsver, ka tam nevajadzētu negatīvi ietekmēt ES apņemšanos atbalstīt demokrātiju un cilvēktiesības visās Austrumu partnerības valstīs;

4.

atgādina par ES paplašināšanās politikas, kas ir viena no veiksmīgākajām Savienības politikas jomām, pārveidojošo spēku; atgādina, ka pievienošanās process ES ir uz nopelniem balstīts un stingri nosacīts politiskais process, un atkārtoti apstiprina Kopenhāgenas kritēriju spēkā esību; atzīst, ka ES ir jāuzlabo savas jaunās paplašināšanās stratēģijas efektivitāte un vajadzības gadījumā tā jāatjaunina, ņemot vērā jauno, sarežģīto un strauji mainīgo ģeopolitisko kontekstu;

5.

atgādina, ka ES finansiālā un tehniskā palīdzība Austrumu partnerības valstīm ir atkarīga no tiesiskuma, demokrātisko iestāžu un pamattiesību ievērošanas saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības un Savienības finanšu interešu aizsardzības principiem; uzsver, ka savstarpēja pārskatatbildība starp Eiropas Savienību un Austrumu partnerības valstīm ir būtiska, lai nodrošinātu uzticēšanos, pārredzamību un ilgtermiņa sadarbību;

6.

atkārtoti visstingrākajā veidā nosoda Krievijas nelikumīgo, neprovocēto un nepamatoto pilna mēroga militāro iebrukumu Ukrainā, kurš ilgst jau ceturto gadu un kurā nelikumīgais Lukašenko režīms ir līdzdalīgs; prasa Krievijai izbeigt visas militārās darbības, kas notiek Ukrainā un ir vērstas pret Ukrainu, un izvest visus militāros spēkus un militāro ekipējumu no Ukrainas teritorijas starptautiski atzītās robežās, tostarp teritoriālajos ūdeņos; stingri uzsver Ukrainas neatņemamās tiesības uz pašaizsardzību saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu; atkārtoti apstiprina ES un Austrumu partnerības valstu apņemšanos atjaunot visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainai saskaņā ar ANO Statūtiem, kurā tiek ievērota Ukrainas suverenitāte un teritoriālā integritāte un kura pamatā ir Ukrainai un tās tautai pieņemami noteikumi;

7.

atkārtoti pauž stingru nosodījumu par to, ka Ukrainas pilsoņi ir spiesti dienēt agresorvalsts bruņotajos spēkos, uz laiku okupēto Ukrainas teritoriju iedzīvotāji tiek piespiesti iegūt Krievijas pases, tiek iznīcināta Ukrainas identitāte un bērni un jaunieši tiek indoktrinēti un militarizēti, klaji pārkāpjot 1949. gada Ženēvas Konvenciju par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā;

8.

atzīst, ka Ukrainas uzvara un tās pilnīgas teritoriālās integritātes atjaunošana starptautiski atzītās robežās, tostarp teritoriālajos ūdeņos, ir būtiska, lai nodrošinātu visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru, drošību un stabilitāti ne tikai Austrumu partnerības reģionā, bet visā Eiropas kontinentā; uzsver, ka Ukrainas panākumi, aizstāvot Eiropas demokrātijas, tiesiskuma un teritoriālās suverenitātes vērtības pret Krievijas agresijas karu, ir būtisks atturošs faktors turpmākiem destabilizācijas mēģinājumiem Eiropā; uzsver, ka ilgtspējīgs miers Eiropā nav iespējams bez stingrām drošības garantijām Ukrainai, kas novērstu turpmākus Krievijas agresijas aktus; aicina ES un tās starptautiskos partnerus pastiprināt atbalstu Ukrainas aizsardzības spējām un pēckara rekonstrukcijai kā investīcijām Eiropas drošības arhitektūrā; uzsver, ka Ukrainas turpmākā dalība ES ievērojami stiprinās Savienības austrumu robežas un veicinās visu Eiropas tautu kolektīvo drošību;

9.

aicina Ukrainas iestādes saglabāt demokrātiju, cilvēktiesības un parlamentāro plurālismu, attīstīt demokrātiskas iestādes, nodrošināt neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu, politiskās opozīcijas, pretkorupcijas struktūru un PSO darbību ceļā uz to, lai efektīvi atvērtu pirmo sarunu sadaļu ar ES par pamatjautājumiem, pamatojoties uz Kopenhāgenas kritērijiem, atturēties no darbībām, kas apdraud pilsonisko un politisko vienotību, atcelt visus ierobežojumus brīvai parlamentārajai diplomātijai un reformēt tiesu un tiesībaizsardzības sistēmas saskaņā ar ES prasībām; uzsver, ka demokrātiskās vērtības ir pamats efektīvai opozīcijai pret notiekošo Krievijas agresiju cīņā par brīvību;

10.

uzsver pilnīgu atbalstu izmeklēšanai, kuru Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) prokurors patlaban veic par stāvokli Ukrainā, un kuras tvērumā iekļauti iespējami kara noziegumiem, noziegumi pret cilvēci un genocīds; atzinīgi vērtē to, ka Ukraina ir ratificējusi Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus; šajā sakarībā pauž nopietnas bažas par ASV sankcijām pret SKT un tās prokuroriem, tiesnešiem un darbiniekiem, kas ir uzskatāms par nopietnu uzbrukumu starptautiskajai tiesu sistēmai; aicina Komisiju steidzami aktivizēt Bloķēšanas statūtu un dalībvalstis steidzami pastiprināt diplomātiskos centienus, lai aizsargātu un nodrošinātu SKT kā neatņemamu starptautiskās tiesu sistēmas stūrakmeni;

11.

godina tūkstošiem cilvēku, kuri ir atdevuši savu dzīvību, lai Ukraina būtu brīva, neatkarīga un demokrātiska; atkārtoti apliecina nelokāmo solidaritāti ar Ukrainas tautu un savu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās, iekļaujot tās teritoriālos ūdeņus; nosoda to, ka Krievijas Federācija sistemātiski deportē un nelikumīgi aiztur tūkstošiem Ukrainas bērnu, kas ir smags starptautisko tiesību, tostarp ANO Konvencijas par bērna tiesībām, un starptautisko humanitāro tiesību pamatprincipu pārkāpums; turklāt nosoda to, ka kopā ar šīm darbībām ir notikusi bērnu apzināta nošķiršana no viņu ģimenēm, nelikumīga Krievijas pilsonības uzspiešana un mēģinājumi piespiedu kārtā asimilēt Ukrainas pilsoņus kultūrā un identitātē, kas nav saistīta ar viņu dzimto vidi, valodu vai tradīcijām; uzsver, ka šāda prakse aizskar pašu cilvēka cieņas būtību un ka starptautiskajai sabiedrībai uz to ir jāreaģē vienoti un apņēmīgi; prasa nekavējoties un bez nosacījumiem, īstenojot starptautisku uzraudzību, atgriezt Ukrainā visus cietušos bērnus;

12.

atkārtoti norāda, ka ir vēl vairāk jāstiprina starptautiskā arhitektūra saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu; atbalsta to, ka tiek turpināta Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radītā kaitējuma reģistra izstrāde, kas ir svarīgs instruments kara radītā kaitējuma, zaudējumu un ievainojumu dokumentēšanai; aicina izveidot īpašu pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunālu, nodrošinot, ka augstākā politiskā un militārā līmeņa atbildīgās personas tiek sauktas pie atbildības; mudina visus partnerus strādāt pie starptautiska līguma parakstīšanas, lai līdz 2025. gada beigām izveidotu Starptautisko Kompensācijas prasību komisiju Ukrainai kā papildu mehānismu reparāciju un efektīva tiesiskuma nodrošināšanai cietušajiem;

13.

stingri nosoda ārkārtīgo brutalitāti un sistemātisko nežēlību, ko krievi īsteno pret Ukrainas civiliedzīvotājiem un karagūstekņiem, jo īpaši to, ka Krievijas spēki izpilda nāvessodu Ukrainas karagūstekņiem, kas ir kara noziegums un smags Ženēvas konvenciju pārkāpums, kā arī Ukrainas karagūstekņu smago spīdzināšanu, sliktu izturēšanos pret viņiem un sliktu uzturu; mudina Krieviju nekavējoties piekrist visaptverošai “visi pret visiem” karagūstekņu apmaiņai ar Ukrainu un to īstenot atbilstoši tās saistībām saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām un Ženēvas konvenciju un atbrīvot visus nelikumīgi aizturētās Ukrainas civilpersona;

14.

atzinīgi vērtē humāno palīdzību, ko ES un AP valstis, jo īpaši Moldova, ir sniegušas Ukrainai; atgādina, ka kopš 2022. gada marta ES, pamatojoties uz Pagaidu aizsardzības direktīvu (1), ir nodrošinājusi drošību un patvērumu vairāk nekā 4 miljoniem ukraiņu, kas bēg no kara; atzinīgi vērtē ES 2025. gada jūnija lēmumu pagarināt šo pagaidu aizsardzību līdz 2027. gada martam;

15.

uzsver, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir eksistenciāls drauds Eiropas drošībai un stabilitātei un Austrumu partnerības reģionam; atgādina, ka Krievijas spēcīgā politiskā iejaukšanās, aneksijas mēģinājumi un teritoriju nelikumīga okupācija citās Austrumu partnerības valstīs, piemēram, Abhāzijā un Chinvali reģionā Gruzijā un Moldovas Republikas Piedņestras reģionā, arī rada nopietnus draudus Austrumu partnerības reģionam un Eiropai kopumā; tādēļ aicina pastiprināt ekonomiskās un finansiālās sankcijas pret Krievijas Federāciju un ierobežot tirdzniecības operācijas ar šo valsti līdz brīdim, kad tā izbeigs agresijas karu pret Ukrainu un hibrīduzbrukumus, kas apdraud ES un Austrumu partnerības valstis; uzsver, ka ilgtspējīgs miers un cilvēku drošība Austrumu partnerības reģionā ir būtiska ES; atkārtoti apliecina savu nelokāmo atbalstu Austrumu partnerības valstu suverenitātei, teritoriālajai integritātei un politiskajai neatkarībai to starptautiski atzītajās robežās, iekļaujot teritoriālos ūdeņus, un atbalsta to centienus panākt šo principu pilnīgu ievērošanu;

16.

atgādina, ka ir svarīgi veicināt cilvēka drošības un ilgtspējīga miera stratēģiskos mērķus visā Austrumu partnerības reģionā un ārpus tā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Armēnijas un Azerbaidžānas samitu, kuru Amerikas Savienotās Valstis rīkoja 2025. gada 8. augustā un kurā tika parafēts Nolīgums par miera un starpvalstu attiecību izveidi, un Armēnijas un Azerbaidžānas līderi atkārtoti apstiprināja, ka visi reģionālie sakari un infrastruktūra tiks atvērti, pamatojoties uz abu valstu suverenitātes, teritoriālās integritātes un jurisdikcijas ievērošanu, tostarp savienojamības projektu “Trump Route for International Peace and Prosperity” (“Trampa ceļš uz starptautisko mieru un labklājību”); atzinīgi vērtē abu valdību apņemšanos izbeigt gandrīz četras desmitgades ilgstošo konfliktu; mudina puses pēc iespējas drīzāk parakstīt un ratificēt miera līgumu; atzinīgi vērtē ES aktīvo iesaistīšanos šā procesa un šo sarunu atbalstīšanā; aicina panākt turpmāku progresu robežu noteikšanas procesā un pilnībā izvest Azerbaidžānas spēkus no Armēnijas Republikas teritorijas; atgādina, ka ir jāatrisina neatrisinātie jautājumi saistībā ar armēņu ieslodzītajiem Azerbaidžānā un pārvietotajiem armēņiem no bijušā Kalnu Karabahas autonomā reģiona, un aicina izbeigt armēņu kultūras mantojuma iznīcināšanu šajā reģionā;

17.

uzskata, ka Austrumu partnerības politika ir jāpielāgo pašreizējām ģeopolitiskajām problēmām un dinamikai; pauž dziļas bažas par Krievijas Federācijas organizēto dezinformācijas un propagandas kampaņu pieaugošo mērogu Austrumu partnerības valstīs; norāda, ka šādas darbības papildina pastiprināta iejaukšanās valstu politiskajos procesos, ko panāk, izmantojot informācijas sfēru, iekļaujot gan tradicionālos medijus, gan sociālos tīklus;

18.

aicina uzlabot ES mehānismus un pastiprināt starptautisko sadarbību, lai Austrumu partnerības valstīs apkarotu Krievijas dezinformāciju un propagandu, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrību, graut uzticēšanos demokrātiskām iestādēm un izplatīt nepatiesus vēstījumus par Eiropas Savienību un tās vērtībām, tostarp maldinošus apgalvojumus, ka dalība ES nozīmētu valsts suverenitātes un identitātes zaudēšanu; uzsver, ka ir būtiski stiprināt kolektīvo noturību pret mākslīgā intelekta ļaunprātīgu izmantošanu dezinformācijas un safabricēta satura radīšanai un izplatīšanai, kā arī efektīvi identificēt, apstrīdēt un neitralizēt manipulatīvus Krievijas vēstījumus, tostarp tos, kuru mērķis ir slēpt vai attaisnot noziegumus;

19.

uzsver, ka šī satraucošā tendence, kas pēdējos gados ir pastiprinājusies, apdraud reģiona stabilitāti un integritāti un var radīt būtiskus drošības riskus reģiona nākotnei un ES kaimiņvalstīm kopumā;

20.

uzskata, ka ES drošība ir cieši saistīta ar tās tuvāko Eiropas kaimiņvalstu drošību; pauž dziļas bažas un nosodījumu par Krievijas pastāvīgajiem mēģinājumiem destabilizēt Austrumu partnerības valstis, izmantojot ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos, kiberuzbrukumus, korupciju vēlēšanās, politisko slepkavību nelikumīgu ārējo finansēšanu, draudus, iejaukšanos vēlēšanās un teritoriālo okupāciju, reliģisko iestāžu ļaunprātīgu izmantošanu un reliģijas instrumentalizāciju, kā arī mobilizāciju un radikalizāciju tiešsaistē, lai grautu Austrumu partnerības valstu centienus tuvināties Eiropai un apdraudētu to stabilitāti; uzsver pieaugošo ietekmi, ko rada plaša mēroga dezinformācijas un sociālo mediju kampaņas, kuru mērķis ir apzināti šķelt sabiedrību, graut uzticēšanos demokrātiskām iestādēm un destabilizēt politisko kārtību; aicina ES un tās partnerus vēl vairāk stiprināt noturības programmas, medijpratības iniciatīvas un stratēģiskās komunikācijas centienus; aicina pastiprināt militāro un drošības sadarbību ar kandidātvalstīm un partneriem, tostarp noturības, kiberdrošības, hibrīddraudu, riska mazināšanas, robežu pārvaldības, terorisma apkarošanas un dezinformācijas apkarošanas jomā, un aicina palielināt palīdzību civilajai aizsardzībai; atkārtoti norāda, ka šajā saistībā ir vajadzīga cieša sadarbība ar NATO; aicina pastiprināt militāro un drošības sadarbību ar Ukrainu un turpināt atbalstīt valsts pretošanos Krievijas agresijai, turpinot esošās programmas un izveidojot jaunas, atgādinot par ES jau īstenotajiem centieniem Ukrainas atbalstam; atzinīgi vērtē pirmās drošības un aizsardzības partnerības ar Moldovu parakstīšanu 2024. gadā, kas varētu kalpot par paraugu ciešākai sadarbībai drošības jomā ar Austrumu partnerības valstīm, un Armēnijas iekļaušanu Eiropas Miera mehānismā (EMM) 2024. gada jūlijā; pilnībā atbalsta kopējās drošības un aizsardzības politikas militārās un civilās misijas Austrumu partnerības valstīs;

21.

aicina Austrumu partnerības valstis pakāpeniski saskaņot savus politikas virzienus ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku; aicina Austrumu partnerības valstis pieskaņoties ES sankciju politikai pret Krieviju, kas noteikta par tās agresijas karu pret Ukrainu, vienlaikus nodrošinot, ka tās nekļūst par sankciju apiešanas kanāliem; mudina ES dalībvalstis turpināt stiprināt sankciju režīmu pret Krieviju un tās sabiedrotajiem, pilnībā un visaptveroši īstenot pieņemtos pasākumus un apkarot sankciju apiešanu; aicina ES dalībvalstis un Austrumu partnerības valstis pastiprināt to uzņēmumu uzraudzību, kuri ražo un tirgo militārās un divējāda lietojuma preces, ko Krievijas Federācija izmanto raķetēm un droniem savos brutālajos uzbrukumos Ukrainai, un veikt stingrus pasākumus pret visiem iesaistītajiem uzņēmumiem;

22.

aicina ES un tās starptautiskos partnerus veikt izšķirošus pasākumus, lai konfiscētu imobilizētos Krievijas valsts aktīvus, nodrošinot to izmantošanu Ukrainas atjaunošanai un atveseļošanai kā likumīgu pārskatatbildības un reparācijas pasākumu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; uzsver, ka Krievijai ir jāuzņemas pilna finansiālā atbildība par tās nodarītajiem postījumiem un kaitējumu;

23.

nosoda “Gruzijas sapņa” režīma sistēmiskos uzbrukumus Gruzijas demokrātiskajām iestādēm, politiskajai opozīcijai, neatkarīgajiem medijiem, pilsoniskajai sabiedrībai, akadēmisko aprindu pārstāvjiem un tiesu iestāžu neatkarībai; pauž nožēlu par negodīgajām parlamenta vēlēšanām 2024. gada 26. oktobrī, kurās tika pārkāptas demokrātiskās normas un standarti, un tādēļ neatzīst partijas “Gruzijas sapnis” pašpasludināto autoritāti; stingri nosoda miermīlīgu protestu brutālo apspiešanu, parasto iedzīvotāju, žurnālistu, aktīvistu un politisko līderu patvaļīgu aizturēšanu un sistemātiskos pamatbrīvību pārkāpumus; mudina Gruzijas iestādes nekavējoties atbrīvot visus politieslodzītos un citas nelikumīgi aizturētās personas; jo īpaši prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Saharova balvas laureāti Mzia Amaglobeli un atsaukt visas pret viņu izvirzītās apsūdzības; nosoda viņas politiski motivēto apcietināšanu un kriminālvajāšanu; pauž dziļu nožēlu, ka valdošā partija “Gruzijas sapnis” ir atteikusies no virzības uz Eiropas integrāciju un dalību NATO; norāda, ka antidemokrātisku likumu pieņemšana ir faktiski apturējusi Gruzijas ES integrācijas procesu; norāda, ka partijas “Gruzijas sapnis” nodoms aizliegt politiskās partijas faktiski izveidotu vienpartijas diktatūru Gruzijā un prasa tūlītēju starptautiskās sabiedrības rīcību; aicina Komisiju un Padomi pārskatīt Gruzijas bezvīzu ceļošanas statusu, lai to apturētu attiecībā uz mērķgrupām, kas ir atbildīgas par Gruzijas autoritāro lejupslīdi; uzsver, ka “Gruzijas sapnis” ir pilnībā atbildīgs par visām sekām, kas izriet no bezvīzu režīma ceļošanas iespējamās atcelšanas Gruzijas iedzīvotājiem;

24.

aicina Komisijas priekšsēdētāju, Komisijas priekšsēdētājas vietnieci/ Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropadomes priekšsēdētāju iesaistīties augsta līmeņa diplomātijā ar dalībvalstu vadītājiem, lai nekavējoties sniegtu stingru un skaidru Eiropas Savienības atbildi uz notiekošo demokrātiskās kārtības pilnīgu izjaukšanu Gruzijā; aicina ES iestādes atbalstīt neatkarīgus Gruzijas medijus, izmantojot visus iespējamos instrumentus, tostarp finanšu instrumentus, lai Gruzijā saglabātu preses brīvību un mediju plurālismu;

25.

atkārtoti uzsver, ka neatzīst Aleksandra Lukašenko tā dēvētās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas 2025. gada 26. janvārī; uzskata, ka Baltkrievijas pašreizējais režīms ir neleģitīms, nelikumīgs un krimināls; atkārtoti apstiprina savu nelokāmo atbalstu Baltkrievijas tautai tās cīņā par demokrātiju, brīvību un cilvēktiesībām; nosoda pastāvīgās represijas Baltkrievijā; atgādina, ka vairāk nekā 1 250 politieslodzīto joprojām atrodas ieslodzījumā politiski motivētu iemeslu dēļ, tostarp Nobela Miera prēmijas laureāts Ales Bialiatski un 37 žurnālisti; jo īpaši atgādina par ievērojama Polijas un Baltkrievijas žurnālista un ilgstoša demokrātisko brīvību aizstāvja Andrzej Poczobut lietu, kurš Baltkrievijā joprojām ir nepamatoti aizturēts kā politieslodzītais; prasa viņu un visus pārējos politieslodzītos nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot;

26.

uzsver Eiropas politisko fondu svarīgo lomu Austrumu partnerības valstīs, jo tie palīdz veidot noturīgu un plurālistisku sabiedrību, izmantojot politisko izglītību, atbalstu demokrātijai un dialoga projektus; prasa arī turpmāk aizsargāt Eiropas politiskos fondus un sniegt tiem palīdzību, ņemot vērā pieaugošās represijas;

27.

nosoda kristiešu un citu reliģisko minoritāšu pieaugošo vajāšanu atsevišķās reģiona daļās, jo īpaši Baltkrievijā un Krievijā; uzsver baznīcu un reliģisko kopienu kā galveno dalībnieku svarīgo lomu izlīguma, sociālās kohēzijas un cilvēka cieņas aizsardzības veicināšanā; pauž nožēlu par ASV administrācijas lēmumu iesaldēt ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) līdzekļus, kam ir bijusi tieša negatīva ietekme uz PSO un kas apdraud mediju neatkarību un varētu palielināt oligarhu un ārvalstu propagandas kontroli; uzsver, ka ir apdraudēta PSO izšķirošā loma Austrumu partnerības valstu tiesību aktu izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā un demokrātisko reformu atbalstīšanā; aicina ES atbalstīt Austrumu partnerības pilsonisko sabiedrību, atvieglojot labāku piekļuvi ES finansējumam;

28.

atzinīgi vērtē ES un Armēnijas attiecību ievērojamo padziļināšanos, tostarp neseno politisko vienošanos par jaunās ES un Armēnijas partnerības programmas tekstu, Armēnijas neseno likumu par pievienošanās ES procesa sākšanu, vīzu režīma liberalizācijas dialoga sākšanu 2024. gada septembrī, ES misijas Armēnijā pilnvaru pagarināšanu un lielāku ES finansējuma atbalstu saskaņā ar 270 miljonu EUR noturības un izaugsmes plānu 2024.–2027. gadam; atzīst Armēnijas centienus veicināt stabilitāti Dienvidkaukāzā;

29.

aicina ES stiprināt neatkarīgos medijus un palielināt atbalstu žurnālistiem Austrumu partnerības valstīs; pauž dziļas bažas par žurnālistu patvaļīgu aizturēšanu, vajāšanu un vardarbību pret viņiem Gruzijā un drakonisku tiesību aktu, piemēram, Ārvalstu aģentu reģistrācijas likuma, pieņemšanu; atgādina, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir smagi ietekmējis neatkarīgos medijus; aicina ES par prioritāti noteikt žurnālistu fizisko un digitālo drošību un izstrādāt neatkarīgas un pārredzamas finansiālā atbalsta sistēmas neatkarīgiem medijiem dezinformācijas apkarošanai; nosoda Baltkrievijas režīmu par tā ekstrēmisma apkarošanas tiesību aktiem, kas visneatkarīgākos medijus apzīmē kā “ekstrēmistiskus”; atzinīgi vērtē ES atbalstu Baltkrievijas neatkarīgajiem medijiem, tostarp izveidojot mediju brīvības centru, kas ļauj medijiem turpināt darbību, stiprināt digitālo drošību un sniegt uz faktiem balstītu informāciju iedzīvotājiem, neraugoties uz cenzūru un represijām; pauž dziļas bažas par pilnīgu preses brīvības trūkumu Azerbaidžānā, varas iestādēm pastiprinot represijas pret nedaudzajiem atlikušajiem neatkarīgajiem medijiem un žurnālistiem; pauž sašutumu par bargajiem cietumsodiem, kas Azerbaidžānā piespriesti politiski motivētās lietās, piemēram, pēc “Abzas Media” ziņu kanāla un citu kritisku viedokļu apspiešanas; prasa garantēt preses un vārda brīvību un neierobežot mediju organizāciju darbu; mudina Azerbaidžānas iestādes nekavējoties atbrīvot visus politieslodzītos un citas nelikumīgi aizturētās personas; jo īpaši uzstāj, ka Dr. Gubad Ibadoghlu nekavējoties un bez nosacījumiem jāatbrīvo no mājas aresta un jāatsauc visas pret viņu izvirzītās apsūdzības, un nosoda viņa politisko vajāšanu; atgādina Eiropas Parlamenta nostāju, kurā Komisija aicināta apturēt 2022. gada saprašanās memorandu par stratēģisku partnerību enerģētikas jomā starp ES un Azerbaidžānu; atzinīgi vērtē finansējumu 1,5 miljonu EUR apmērā Armēnijas informācijas ekosistēmas atbalstam;

30.

norāda uz ES jauno stratēģisko pieeju Melnajai jūrai un gaida paziņojumu par sīkāku informāciju; uzsver Melnās jūras reģiona stratēģisko nozīmi Austrumu partnerības reģionālajai sadarbībai, energodrošībai un aizsardzībai; aicina ES integrēt Melnās jūras stratēģiju Austrumu partnerības politikā un nodrošināt sinerģiju ar paplašināšanās procesu.