Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par pārskatīto rīcības plānu attiecībā uz ES makroreģionālo stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam

(COM(2025) 191 final)

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES makroreģionālo stratēģiju īstenošanu

(COM(2025) 196 final)

(C/2026/874)

Ziņotājs:

Stefano PALMIERI

Padomnieks	Marco CELI (ziņotājam)
Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 6.6.2025. un 29.8.2025.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	20.11.2025.
Pieņemts plenārsesijā	3.12.2025.
Plenārsesija Nr.	601
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	218/0/6

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzīst makroreģionālo stratēģiju (MRS) nozīmi daudzlīmeņu sinerģijas veidošanā starp rīcībpolitikām, programmām un dalībniekiem. Tās ir atbalstījušas zaļo un digitālo pārkārtošanos un pandēmijas un pašreizējo ģeopolitisko krīžu laikā ir izvērsušas svarīgas noturības un solidaritātes spējas.

1.2.

Tā kā joprojām pastāv reģionālās atšķirības administratīvajās spējās un pieejamajos resursos, ir lietderīgi stiprināt vertikālo un horizontālo daudzlīmeņu pārvaldību, nodrošinot vietējo struktūru iesaisti.

1.3.

EESK pozitīvi vērtē pārskatīšanas procesus un aicina stiprināt sociālo dimensiju, pilsonisko līdzdalību un starpreģionālo sadarbību. MRS ir jādarbojas kā sociālās iekļaušanas un inovācijas laboratorijām, atbalstot zaļo fiskalitāti un cilvēkkapitālu un īpašu uzmanību pievēršot jauniešu līdzdalībai un starppaaudžu dialogam.

1.4.

EESK pieņem zināšanai ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam (EUSBSR) rezultātus, kura ir veicinājusi ilgtspēju un savienojumus Baltijas jūrā. 2021. gadā veiktā pārskatīšana līdz ar Baltijas jūras stratēģijas punktu nostiprināja sadarbību un pārvaldību. Lai gan attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju ir apturētas, stratēģija joprojām ir spēkā.

1.5.

EESK atzīmē ES makroreģionālās stratēģijas Donavas reģionam (EUSDR) progresu. 2020. gada pārskatīšana palielināja saskaņotību ar ES prioritātēm un jauniešu līdzdalību, lai gan pastāv nevienlīdzība un nevienmērīga politiska apņemšanās. Prezidentvalstis ir veicinājušas inovāciju un pārvaldību.

1.6.

EESK uzsver ES stratēģijas Adrijas un Jonijas jūras reģionam (EUSAIR) rezultātus, kuras ietvaros nesen tika atjaunināts rīcības plāns, ieviešot piekto sociālo pīlāru. Stratēģija integrē paplašināšanos, aprites ekonomiku un digitalizāciju, stiprina partnerības un noturību reģionā, ko skārusi enerģētikas, klimata un demogrāfiskā krīze.

1.7.

EESK pozitīvi vērtē ES stratēģiju Alpu reģionam (EUSALP), kas ir konsolidējusi sadarbību un stabilu pārvaldību un ir atvērta trešajām valstīm. Pārskatīšanā ir integrētas prioritātes digitalizācijas, enerģētikas, ūdens resursu un aprites ekonomikas jomā.

1.8.

EESK pieņem zināšanai, ka paplašināšanās uz Rietumbalkāniem, Ukrainu un Moldovu ir stratēģiska prioritāte un ka MRS ir potenciāls stiprināt sadarbību, institucionālās spējas un saskaņotību ar Kopienas acquis.

1.9.

EESK norāda, ka Krievijas militārā agresija pret Ukrainu ir apstiprinājusi MRS kā solidaritātes un noturības instrumentu nozīmi. EUSDR atbalstīja iekļaušanu, apmācību un nodarbinātību; EUSBSR ir uzsākusi humānās palīdzības un vidiskās iniciatīvas; EUSAIR ir veicinājusi zaļo programmu Balkāniem; EUSALP ir risinājusi jautājumus par enerģētikas krīzi un bēgļu uzņemšanu.

1.10.

EESK uzskata, ka izšķiroša nozīme ir MRS vietējiem apstākļiem pielāgotai pieejai, kas ES prioritātes piemēro teritoriālajām īpatnībām un veicina kohēziju, izmantojot tādus instrumentus kā sabiedrības virzīta vietējā attīstība un inovatīvas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību, jauniešu nodarbinātību, ilgtspējīgu mobilitāti un atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un universitātēm.

1.11.

EESK aicina stiprināt pārvaldību un finansējumu, integrējot makroreģionālo stratēģiju prioritātes galvenajās ES programmās. Ir jāspēcina vietējās prasmes, jākonsolidē partnerības un aktīvi jāiesaista pilsoniskā sabiedrība un jaunieši. Tas ļaus MRS pārveidot par instrumentiem, kas ir iekļaujošāki, noturīgāki un ar strukturālu ietekmi uz publiskās politikas jomām.

1.12.

EESK uzskata, ka jaunā daudzgadu finanšu shēma (proti, 2028.–2034. gadam) rada riskus MRS pienācīgai darbībai. Tāpēc ir būtiski, lai stratēģiskie dalībnieki nodrošinātu prioritāšu iekļaušanu partnerības plānos, noteiktu skaidrus un izmērāmus mērķus, veicinātu un uzraudzītu pārrobežu sadarbību un izvairītos no reģionālo un vietējo ieinteresēto personu tīri formālas iesaistes.

1.13.

EESK uzsver, ka makroreģionālajās stratēģijās iesaistītajās iestādēs ir vajadzīga pārredzama, pārskatatbildīga un no korupcijas brīva pārvaldība. Integritātei, pareizai pārvaldībai un tiesiskumam ir būtiska nozīme ticamības, efektivitātes un savstarpējās uzticēšanās nodrošināšanā.

1.14.

EESK mudina Vidusjūras reģionā izveidot jaunu makroreģionu, lai risinātu tādas kopīgas problēmas kā klimata pārmaiņas, migrācijas plūsmas, enerģētikas pārkārtošana un zilā ilgtspēja. Šī iniciatīva, kas tiktu integrēta nesen izstrādātajā Vidusjūras reģiona paktā (1), stiprinātu stabilitāti, sadarbību un iekļaušanu, uzlabojot savienojumus starp Eiropu, Ziemeļāfriku un Tuvajiem Austrumiem un palīdzot nostiprināt ES stratēģisko lomu Vidusjūras reģionā. EESK arī uzsver, ka svarīgi ir turpināt darbu pie citām makroreģionālajām stratēģijām, piemēram, pie stratēģijas Atlantijas reģionam un Karpatu stratēģijas.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

Kopš 2009. gada Eiropas Savienība veicina makroreģionālās stratēģijas (MRS) kā inovatīvus instrumentus, kas ļauj risināt kopīgus uzdevumus ģeogrāfiski un funkcionāli savienotās pārvalstiskās teritorijās. Pēc ieinteresēto valstu kopīga impulsa, ko atbalstīja Eiropas Komisija, šīs stratēģijas iesaista gan dalībvalstis, gan trešās valstis vienlīdzīgās partnerattiecībās un sniedz dinamisku satvaru kopīgu vidisko, ekonomikas un sociālo problēmu risināšanai.

2.2.

MRS pamatā ir teritoriālie kritēriji (upju, jūras vai kalnu baseini) un vēsturiskās, kultūras un ekonomiskās saiknes. Katras MRS pamatā ir elastīgs rīcības plāns, kas ir pielāgojams ģeopolitiskajām, klimata un demogrāfiskajām pārmaiņām.

2.3.

EESK norāda, ka MRS ir stiprinājušas daudzlīmeņu sinerģiju starp rīcībpolitikām un dalībniekiem un kļuvušas par efektīviem zaļās un digitālās pārkārtošanās, teritoriālās kohēzijas un noturības instrumentiem. Pandēmijas un Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu laikā no sadarbības platformām MRS ir kļuvušas par konkrētas solidaritātes instrumentiem.

2.4.

Divu gadu periodā no 2022. gada līdz 2023. gadam pateicoties stratēģijām tika uzsāktas strukturālas apmācības programmas ar mērķi reaģēt uz sarežģītiem uzdevumiem, piemēram, klimata pārmaiņām, ES paplašināšanos, enerģētikas pārkārtošanu, demogrāfisko lejupslīdi un migrācijas spiedienu.

2.5.

EESK pozitīvi vērtē šos pārskatīšanas procesus un mudina vērienīgāk integrēt sociālo dimensiju, pilsonisko līdzdalību un starpreģionālo sadarbību.

3. Vispārīgs makroreģionālo stratēģiju īstenošanas novērtējums

3.1. ES stratēģija Baltijas jūras reģionam (EUSBSR)

3.1.1.

EUSBSR, kas uzsākta 2009. gadā, ir iesaistītas astoņas ES dalībvalstis un četras kaimiņos esošas trešās valstis. Stratēģijai ir trīs galvenie mērķi: “glābt jūru”, “savienot reģionu” un “vairot labklājību”, un tā ir tematiski sadalīta 14 savstarpēji saistītās politikas jomās, kas aptver riskus, bioekonomiku, veselību un izglītību. Laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam Interreg Baltijas jūras reģiona programmas budžets ir 259 miljoni euro.

3.1.2.

2021. gadā tika pārskatīts EUSBSR rīcības plāns, samazināts darbību skaits, ieviesta sistēma ciešākas sadarbības veicināšanai starp ieinteresētajām personām (tostarp ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem) un izveidots jauns instruments – Baltijas jūras stratēģijas punkts (Baltic Sea Strategic Point) – administratīvā un tehniskā atbalsta sniegšanai stratēģijas pārvaldībai, izvēršanai un komunikācijai par to.

3.1.3.

EUSBSR ir atbalstījusi reģionus, kas iesaistīti izvirzīto ilgtspējīgas un gudras izaugsmes mērķu sasniegšanā. Neraugoties uz to, ka sadarbības apturēšana ar Krieviju un Baltkrieviju pēc Krievijas nepamatotās un neprovocētās militārās agresijas pret Ukrainu ir radījusi šķērsli galveno problēmu risināšanai reģionā, stratēģijai joprojām ir ievērojams potenciāls risināt jaunus uzdevumus.

3.2. ES stratēģija Donavas reģionam (EUSDR)

3.2.1.

2010. gada decembrī uzsāktajā un 2020. gadā atjauninātajā EUSDR ir iesaistītas 14 valstis (deviņas ES dalībvalstis un piecas trešās valstis), un tās pamatā ir četri pīlāri: 1) reģiona savienošana; 2) vides aizsardzība; 3) labklājības veidošana; 4) reģiona stiprināšana. Šie mērķi ir sadalīti 12 prioritārajās jomās. Laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam programmas Interreg kopējais budžets ir 213,1 miljoni euro.

3.2.2.

EUSDR rīcības plāna pārskatīšana uzlaboja saskaņotību ar ES prioritātēm, tostarp zaļo kursu, un pastiprināja jauniešu iesaisti un sadarbību ar ES fondiem. Lai gan joprojām pastāv sociālekonomiskā nevienlīdzība, ierobežoti resursi un nevienmērīga politiskā iesaiste, stratēģija ir stiprinājusi transnacionālo sadarbību un atbalstījusi pirmspievienošanās Eiropas Savienībai procesu.

3.2.3.

Nesenās prezidentvalstis ir pārdefinējušas EUSDR prioritātes: Austrija (2024. g.) veicināja inovāciju, konkurētspēju un sadarbību ar Eiropas Komisiju, atbalstot kandidātvalstu ES perspektīvu; Slovēnija (2023. g.) sāka pārvaldības reformas un sniedza 13 ieteikumus ieinteresēto personu iesaistes stiprināšanai. Tādas iniciatīvas kā Vācijas 2023. gada rezolūcija un starpstratēģiju koordinācija mobilitātes jomā ir apstiprinājušas stratēģijas noturību, kuras pamatā ir stabila pārvaldības sistēma un Donavas stratēģijas punkta (Danube Strategy Point) loma.

3.3. ES stratēģija Adrijas un Jonijas jūras reģionam (EUSAIR)

3.3.1.

EUSAIR tika izveidota 2014. gadā, aptver 10 valstis (četras ES dalībvalstis un sešas trešās valstis) un ir veidota ap četriem galvenajiem pīlāriem: zilā izaugsme, reģionālā savienošana, vides kvalitāte un ilgtspējīgs tūrisms. EUSAIR kontaktpunkts (Facility point) sniedz operatīvu atbalstu koordinācijai un īstenošanai. Attiecībā uz finansējumu laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam no Interreg Adrijas-Jonijas jūras programmas ir pieejami 136,7 miljoni euro.

3.3.2.

EESK konstatē, ka EUSAIR ir stiprinājusi partnerības un uzticēšanos starp ieinteresētajām personām, veicinot ES paplašināšanās procesu. Tomēr reģions saskaras ar pēcpandēmijas krīzēm, kara sekām, inflāciju un sarežģīto enerģētikas pārkārtošanu, ko saasina atkarība no fosilā kurināmā. Šī klimatiski jutīgā zona ir īpaši neaizsargāta pret ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem, pārtuksnešošanos un biodaudzveidības zudumu, savukārt ievērojamā demogrāfiskā lejupslīde (dažās valstīs līdz pat 11 % laikposmā no 2012. gada līdz 2022. gadam) vājina sociālo kohēziju un darbaspēka pieejamību.

3.3.3.

Ar jauno rīcības plānu tiek ieviests piektais sociālais pīlārs, kas attiecas uz jaunatni, nodarbinātību, dzimumu līdztiesību un inovāciju. Tas stiprina saistības digitalizācijas, klimatneitralitātes un lauku attīstības jomā un ietver paplašināšanos kā transversālu jautājumu. Trīs Interreg Adrion projekti ir spēcinājuši pārvaldību. EESK atzinīgi vērtē EUSAIR integrēto un daudzlīmeņu pieeju vidisko, ekonomikas un demogrāfisko uzdevumu risināšanai.

3.4. ES stratēģija Alpu reģionam (EUSALP)

3.4.1.

EUSALP tika uzsākta 2015. gadā, un tā ir visjaunākā Eiropas Savienības apstiprinātā stratēģija. Tajā ir iesaistītas septiņas valstis, proti, piecas ES dalībvalstis un divas trešās valstis, un tā aptver trīs tematiskās jomas: ekonomikas izaugsme un inovācija, mobilitāte un savienotība, kā arī vide un enerģētika. Laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam programmas Interreg kopējais pieejamais budžets ir 107 miljoni euro, kas ir centrēts uz četrām prioritātēm, kuru mērķis ir nodrošināt klimatnoturīgu reģionu, kas spēj īstenot zaļo pārkārtošanos un panākt oglekļneitralitāti.

3.4.2.

EUSALP ir konsolidējusi transnacionālo sadarbību Alpu reģionā, piedāvājot kopīgus risinājumus kopīgiem izaicinājumiem. Šveices prezidentūra (2023. g.) un pašreizējā Austrijas un Lihtenšteinas līdzprezidentūra (2025. g.) ir palielinājušas atvērtību uz trešām valstīm. Stabila pārvaldība ir nodrošinājusi pārvaldības un reaģēšanas nepārtrauktību, īpaši krīzes situācijās.

3.4.3.

Laikposmā no 2022. gada līdz 2023. gadam EUSALP noteica piecas tematiskās prioritātes un četras transversālas prioritātes (digitalizācija, enerģētika, ūdens resursi, aprites ekonomika), uzsākot rīcības plāna pārskatīšanu, kas jāpabeidz 2025. gadā. Jaunatnes padome ir kļuvusi par neatņemamu pārvaldības daļu un stiprinājusi paaudžu iekļaušanu. Ar AlpGov 2 starpniecību rīcības grupas atjaunināja darba plānus un palielināja starpnozaru sadarbību, vairāk iesaistot MVU, pilsonisko sabiedrību un reģionus.

4. Makroreģionālo stratēģiju loma un ietekme uz zaļās, digitālās un sociālās pārkārtošanās īstenošanu

4.1.

MRS ir galvenie instrumenti ES vidiskās, digitālās un sociālās pārkārtošānās īstenošanai, jo tās mobilizē reģionus un kopienas, lai stiprinātu konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību. Saskaņā ar zaļo kursu tās veicina biodaudzveidību, aprites ekonomiku, resursefektivitāti, dekarbonizāciju un energoefektivitāti.

4.2.

Digitalizācija kļūst arvien svarīgāka, un MRS veicina infrastruktūras, prasmes un inovāciju publiskajā un privātajā sektorā. Tomēr joprojām pastāv atšķirības, kas saistītas ar reģionu dažādajām administratīvajām un finansiālajām spējām. Tāpēc EESK uzsver, ka šīs atšķirības ir steidzami jānovērš, stiprinot daudzlīmeņu pārvaldību.

4.3.

Lai gan divējādā zaļā un digitālā pārkārtošanās sniedz iespējas, pastāv risks, ka tā var saasināt sociālekonomisko nevienlīdzību. EESK atkārtoti uzsver, ka sociālā dimensija ir strukturāli jāintegrē makroreģionālajās stratēģijās, aktīvāk iesaistot pilsonisko sabiedrību, sociālos un ekonomiskos partnerus, kā arī citus vietējos dalībniekus, lai nodrošinātu taisnīgumu un teritoriālo kohēziju.

4.4.

Lai panāktu iekļaujošāku un noturīgāku teritoriālo ekonomiku, stratēģijām būtu jāveicina viedā specializācija, vietējie klasteri un sociālā inovācija, nodrošinot līdzsvarotu piekļuvi ekonomiskajām un sociālajām iespējām. EESK aicina izmantot MRS kā laboratorijas pārdales instrumentu, zaļo nodokļu un integrētu kohēzijas rīcībpolitiku testēšanai.

4.5.

Ir jāstiprina sadarbība starp stratēģijām, it īpaši mazāk attīstītos reģionos un trešajās valstīs. EESK uzsver, ka svarīgi ir ieguldīt cilvēkkapitālā – apmācībā, jauniešu līdzdalībā, paaudžu dialogā –, lai nodrošinātu taisnīgu un kopīgu pārkārtošanos.

4.6.

Attiecībā uz konkrētām MRS jānorāda, ka:

—	EUSBSR : būtiski veicina zaļo pārkārtošanos (CiNURGi, BALTIPLAST, EMPEREST) un aprites ekonomiku. Tādi projekti kā reāllaika ekonomika un DistanceLAB veicina digitalizāciju, savukārt RESIST un BSR Cultural Pearls stiprina sociālo kohēziju un pilsonisko līdzdalību;

—	EUSDR , neraugoties uz reģionālo nevienlīdzību, veicina vidisko ilgtspēju (DALIA, STOPFIRES, DanubeParks) un atjaunīgo enerģiju (NRGCom). Plan-C un RIS4DANU veicina digitalizāciju un aprites ekonomiku; sociālajā jomā Fem2Forests un Back on Track atbalsta iekļaušanu un nodarbinātību;

—	EUSAIR savos pīlāros integrē ilgtspēju (PET HAB ECO, NAMIRS) un spēcina digitālo jomu ar tādiem projektiem kā EUREKA un BLUEAIR. SI4CARE un TESI atbalsta sociālo inovāciju un apmācību. Jaunajā rīcības plānā galvenā uzmanība ir pievērsta kohēzijai un prasmēm;

—	EUSALP investē zaļajos projektos (IMAGHyNE, MICROCLIM), digitālajos projektos (SmartCommUnity, CIRCULAR4.0) un sociālajos projektos (vispārīgās prasmes, mobilitāte Alpu reģionā), kuru mērķis ir iekļaujoša teritoriālā izaugsme.

5. ES makroreģionālās stratēģijas un paplašināšanās

5.1.

ES paplašināšanās Rietumbalkānu, Ukrainas un Moldovas virzienā ir stratēģiska prioritāte. Šajā kontekstā makroreģionālajām stratēģijām ir būtiska loma daudzlīmeņu sadarbības un institucionālo spēju stiprināšanā, kā arī saskaņošanā ar Kopienas acquis. EESK uzsver, ka svarīgi ir novērtēt to efektivitāti sociālās kohēzijas, teritoriālās iekļaušanas un ilgtspējas veicināšanā.

5.2.

EUSDR , kurā iesaistītas piecas kandidātvalstis, ir paplašināšanās procesa pīlārs. Nesenās prezidentvalstis (Ukraina, Slovēnija, Austrija) pievienošanās darba kārtību ir integrējušas stratēģiskajās darbībās. Tādi projekti kā NRGCom, GeoHeCo un DALIA sekmē enerģētikas un vidisko pārkārtošanu, savukārt Back on Track un Fem2Forests veicina nodarbinātību un iekļaušanu. Stratēģija atbalsta regulējuma pielāgošanu un stiprina iestādes.

5.3.

EUSAIR , kuras ietvaros darbojas daudzas kandidātvalstis, ir atjauninājusi rīcības plānu, lai atbalstītu pievienošanos Eiropas Savienībai. Tās uzmanības centrā ir administratīvās spējas, inovācija (BLUEAIR, EUREKA) un sociālā kohēzija (TESI, SI4CARE). Vides jomā tādi projekti kā PET HAB ECO un NAMIRS pastiprina biodaudzveidības saglabāšanu un riska pārvaldību. Stratēģija sniedz ieguldījumu zaļajā kursā un zaļajā programmā Balkāniem.

5.4.

Lai gan EUSBSR nav iekļautas kandidātvalstis, tā kopš 2022. gada ir intensificējusi atbalstu Ukrainai, stiprinot noturību un sadarbību. Iekļaušana Interreg tīklos ir veicinājusi regulējuma konverģenci un apmācību. Tādas iniciatīvas kā OpenRisk II un BALTIPLAST piedāvā atkārtojamus ilgtspējas modeļus un veicina Ukrainas virzību uz Eiropas Savienību.

6. Makroreģionālais scenārijs un neprovocētā un nepamatotā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu

6.1.

Krievijas militārā agresija pret Ukrainu ir būtiski ietekmējusi MRS, kas ir sevi apliecinājušas kā galvenie instrumenti solidaritātes, noturības un sadarbības veicināšanai. EESK uzsver MRS nozīmi Ukrainas un Moldovas rekonstrukcijā un Eiropas integrācijā, jo tās optimāli izmanto vietējo kopienu un pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu.

6.2.

Tas visvairāk attiecas uz EUSDR , jo Ukraina un Moldova ir tās dalībvalstu vidū. 2022. gada Ukrainas prezidentūra, pēc kuras sekoja Slovēnijas prezidentūra, strādāja pie tādām prioritātēm kā iekļaušana, apmācība, mobilitāte un nodarbinātība. EESK atzīst dialoga ar pilsonisko sabiedrību Ukrainā un Moldovā vērtību, kas atklājās arī 2023. gada forumā. Iniciatīvas “Cilvēki un prasmes” ietvaros, kā arī Eiropas Sociālā fonda izmantošana ir devusi konkrētus risinājumus sociālajām un izglītības vajadzībām.

6.3.

EUSBSR tika apturētas attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju un uzsākti projekti Ukrainas atbalstam, it īpaši humānās palīdzības, vides un apmācības jomā. EESK atzinīgi vērtē Ukrainas dalībnieku iekļaušanu Interreg projektos un viņu dalību ES pasākumos, apliecinot MRS potenciālu veicināt Eiropas integrāciju ar teritoriālo sadarbību.

6.4.

EUSAIR pauda solidaritāti, atbalstot zaļo programmu Rietumbalkānos un stiprinot sadarbību enerģētikas, mobilitātes un ekonomiskās un sociālās noturības jomā. EESK mudina MRS saskaņot ar pirmspievienošanās politiku, ņemot vērā arī teritoriālo kohēziju.

6.5.

EUSALP risināja konflikta netiešās sekas, piemēram, enerģētikas krīzi un bēgļu uzņemšanu. Tā popularizēja enerģētisko neatkarību, atjaunīgos energoresursus un ilgtspējīgu praksi. EESK norāda, ka MRS var stiprināt ES iekšējo kohēziju nestabilitātes apstākļos, pateicoties daudzlīmeņu pārvaldībai un vietējām spējām.

7. Makroreģionālo stratēģiju teritoriālā dimensija un atbalsts kohēzijas procesiem

7.1.

MRS ietver efektīvu vietējiem apstākļiem pielāgotu pieeju, lai īstenotu ES politiku, kas ir jutīga pret reģionu ģeogrāfiskajām, ekonomiskajām un kultūras īpatnībām. Darbojoties funkcionālās teritorijās, piemēram, upju baseinos, kalnu reģionos vai piekrastes reģionos, tās atvieglo sadarbību starp kaimiņreģioniem un veicina kopīgus risinājumus kopējiem uzdevumiem, stiprinot integrētu teritoriālo attīstību un starpreģionālo kohēziju.

7.2.

EESK atzīmē, ka svarīgi ir makroreģionālajās stratēģijās integrēt tādus instrumentus kā sabiedrības virzīta vietējā attīstība, lai stiprinātu vietējo kopienu līdzdalību stratēģisko prioritāšu noteikšanā. Daudzlīmeņu pārvaldības un pilsoniskās līdzdalības apvienojums veicina taisnīgāku un efektīvāku vidisko, digitālo un sociālo pārkārtošanos un mazina teritoriālo nevienlīdzību.

7.3.

MRS ļauj svarīgākās ES stratēģijas pielāgot vietējām vajadzībām. Tādas iniciatīvas kā SMART ERA (pret iedzīvotāju skaita samazināšanos), BSR Cultural Pearls (kultūras noturība) un ADRIONCYCLETOUR (ilgtspējīga mobilitāte) liecina par MRS potenciālu veicināt inovāciju, līdzdalību un ilgtspēju. EESK atzīst pievienoto vērtību šai pieredzei, kas palīdz ES kohēziju padarīt konkrētāku un iesakņojušos reģionos.

7.4.

MRS ir spēcīgs instruments, ar ko atbalstīt ES kohēziju arvien sarežģītāku vidisko, digitālo un sociālo pārmaiņu kontekstā. Faktiski MRS ļauj risināt pārnacionālus uzdevumus ar koordinētiem risinājumiem, veicinot vidisko noturību un teritoriālo ilgtspēju.

7.5.

Demogrāfiskie izaicinājumi, piemēram, iedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības novecošana, ir vieni no galvenajiem riskiem ES kohēzijai. MRS nodrošina satvaru konkrētām darbībām un veicina ilgtspējīgu mobilitāti, jauniešu nodarbinātību un lauku un kalnu apvidu priekšrocību izmantošanu.

7.6.

MRS veicina sociālo un ekonomisko kohēziju, iesaistot vietējās pašvaldības, pilsonisko sabiedrību, uzņēmumus un universitātes. EESK aicina samazināt teritoriālo nevienlīdzību, stiprināt līdzdalības un teritoriālos instrumentus, kas paredzēti izglītībai, kultūrai, apmācībai, MVU atbalstam un inovācijai.

8. Makroreģionālā partnerība un pilsoniskās sabiedrības loma

8.1.

EESK uzskata: lai stiprinātu MRS efektivitāti, leģitimitāti un teritoriālo ietekmi, svarīgi ir iesaistīt pilsonisko sabiedrību, sociālos un ekonomiskos partnerus un jauniešus. Šīs stratēģijas tuvina Eiropu tās iedzīvotājiem, veicinot iekļaušanu un līdzdalību, taču ir vajadzīga labāka komunikācija par darbībām un rezultātiem.

8.2.

MRS, kas sasniegušas augstāko brieduma pakāpi, piemēram, EUSBSR un EUSDR , jau ir integrējušas pilsoniskos dalībniekus pārvaldībā kā tematiskos koordinatorus vai vadības komiteju locekļus. Tādas iniciatīvas kā Danube Participation Days un DANUBE4all liecina par daudzlīmeņu partnerības principa efektīvu piemērošanu, veicinot sociālo dialogu un kopienu iesaisti.

8.3.

EUSAIR ietvaros tirdzniecības kameru vai universitāšu tīkli piedāvā spēcīgu infrastruktūru teritoriālajai līdzdalībai, tostarp izmantojot tādus instrumentus kā Pilsoņu Agoras.

8.4.

EUSALP izceļas ar labu praksi pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanā, izmantojot rīcības grupas un Interreg projektus. EESK mudina sistemātiski paplašināt šos modeļus un atzīst vietējo kopienu izšķirošo lomu ilgtspējas, kohēzijas un sociālās inovācijas veicināšanā, it īpaši nomaļos vai pārrobežu reģionos.

8.5.

MRS paredz arī konstruktīvu dialogu ar uzņēmējdarbības vidi: MVU, vietējie uzņēmumi un sociālie partneri aktīvi piedalās projektos, piemēram, ilgtspējīgas enerģijas nozarē EUSDR kontekstā, un sniedz praktiskus risinājumus reģionu zaļās pārkārtošanās un ražošanas atveseļošanas jomā.

8.6.

EESK atzīst, ka jauniešu līdzdalība ir iekļaujošas un ilgtspējīgas demokrātijas svira, un atbalsta makroreģionālo jaunatnes padomju veidošanu un pastāvīgu tīklu, tostarp digitālo tīklu, izveidi, iedvesmojoties no tādas pieredzes kā Popri Youth un Baltic Sea Youth Camps. Turklāt Komiteja iestājas par transmakroreģionālu pilsoniskās sabiedrības tīklu, turpinot iniciatīvu, ko 2024. gadā uzsāka Eiropas māja Budapeštā.

9. Pārvaldība, administratīvās spējas un piekļuve finansējumam

9.1.

EESK uzskata, ka efektīva pārvaldība, uzlabotas administratīvās spējas un koordinēta piekļuve finansējumam ir svarīgi elementi MRS panākumiem. Šīm stratēģijām ir jānodrošina daudzlīmeņu sadarbība, jāstiprina teritoriālā kohēzija un jānosaka skaidras prioritātes, kas atbilst izaicinājumiem un uzdevumiem, ar kuriem saskaras ES, atbilstoši kritērijiem, kuru pamatā ir steidzamība, atbilstība un resursu pieejamība.

9.2.

EESK uzsver, ka svarīga ir vietējo un reģionālo pašvaldību aktīva iesaistīšana, kas dažādās stratēģijās joprojām ir pārāk nevienmērīga. EUSALP ir labs spēcīgas teritoriālās līdzdalības modelis, kas var kalpot kā paraugprakse. Jāstiprina subsidiaritātes princips, optimāli izmantojot vietējo dalībnieku ieguldījumu visās stratēģijās.

9.3.

Tā kā MRS nav sava budžeta, tās balstās uz ES, valstu, reģionālajiem un privātiem resursiem. Transnacionālās Interreg programmas (Baltijas jūras reģions, Donavas reģions, Adrijas-Jonijas jūras reģions, Alpu reģions) un Interreg NEXT kaimiņattiecību politikai ir būtisks finanšu pīlārs. EESK atbalsta MRS prioritāšu integrāciju darbības programmās, ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), “Apvārsnis Eiropa”, LIFE, Erasmus+ un citi instrumenti.

9.4.

Ir jāintensificē dialogs starp vadošajām iestādēm un MRS koordinatoriem, veidojot stabilas finansēšanas platformas kā Alpu telpas programmā. EESK aicina plānošanas procesā vairāk iesaistīt sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību, lai stratēģijas padarītu iekļaujošākas, līdzdalīgākas un operatīvākas.

9.5.

MRS var stiprināt ražošanas ķēžu noturību un atbalstīt MVU integrāciju, izmantojot pārrobežu projektus stratēģiskās nozarēs. EESK iesaka spēcināt vietējās administratīvās spējas ar apmācību, paraugprakses apmaiņu un partnerības principa praktisku piemērošanu, iesaistot pilsonisko sabiedrību, iestādes un ekonomikas dalībniekus.

10. Turpmākā rīcība

10.1.

MRS nākotni iezīmēs arvien lielāki izaicinājumi: klimata pārmaiņas, digitālā pārkārtošanās, enerģētiskā drošība, iedzīvotāju skaita izmaiņas un ģeopolitiskās pārmaiņas. EESK uzsver, ka steidzami ir vajadzīgi koordinēti un integrēti teritoriālie risinājumi, kuru pamatā ir efektīva daudzlīmeņu pārvaldība un strukturēta pilsoniskā līdzdalība.

10.2.

EESK atzīmē pilsoniskās sabiedrības organizāciju, sociālo partneru un jauniešu stratēģisko lomu ES reģionu un politikas savienošanā. Viņu aktīva un strukturēta līdzdalība visos MRS posmos ir būtiska, lai veicinātu iekļaušanu, aktīvu pilsoniskumu un piederības sajūtu.

10.3.

Ir jāstiprina pārvaldība, nošķirot politiskos un darbības līmeņus. EESK aicina aktīvāk iesaistīt reģionus, vietējās pašvaldības un tematiskās ieinteresētās personas, vienkāršot lēmumu pieņemšanas procesus, uzlabot administratīvās spējas un garantēt pietiekamus un pieejamus resursus.

10.4.

MRS ir jāattīstās, no nesaistošiem sadarbības instrumentiem kļūstot par mehānismiem ar strukturālu ietekmi. EESK iesaka noteikt skaidrus un izmērāmus mērķus, izmantot uzraudzības un pārraudzības sistēmas, kā arī izveidot “projektu ķēdes”, kas rezultātus pārvērstu ilgtspējīgās publiskajās rīcībpolitikās.

10.5.

MRS integrācija galvenajos ES finansēšanas instrumentos ir ļoti svarīga. EESK atbalsta sistemātisku iekļaušanu kohēzijas programmās, Pirmspievienošanās palīdzības instrumentā (IPA), Interreg un tieši pārvaldītās programmās un aicina veidot stabilu sadarbību ar jūrlietu stratēģijām, lai spēcinātu sinerģiju.

10.6.

MRS ir jāsniedz izlēmīgāks ieguldījums zaļās, digitālās un taisnīgas pārkārtošanās procesā. EESK aicina veikt stingrākus pasākumus enerģētikas pārkārtošanai, sociālajai iekļaušanai un digitalizācijai un papildināt šos procesus ar apmācības un pārkvalifikācijas programmām, it īpaši visneaizsargātākajām personām.

10.6.1.

Makroreģionālajās stratēģijās ir jāpastiprina sociālo nosacījumu sistēma, lai attīstības projekti tiktu novērtēti, ņemot vērā arī iekļaušanas un taisnīguma līmeni un īpašu uzmanību pievēršot vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas principu ievērošanai.

10.7.

Lai risinātu demogrāfiskās problēmas, piemēram, novecošanu un lauku iedzīvotāju skaita samazināšanos, ir vajadzīga kaimiņattiecību politika. EESK uzskata, ka prioritāte ir investēt dzīves kvalitātē, pienācīgas kvalitātes nodarbinātībā un pamatpakalpojumos, pilnīgāk izmantojot vietējo ekonomiku un stimulējot jauniešus palikt savā reģionā.

10.8.

EESK atbalsta tādus instrumentus kā Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG), eiroreģioni un vietējās energokopienas, kas var stiprināt MRS īstenošanu ar kopīgiem risinājumiem tādās jomās kā vidiskā pārvaldība, ilgtspējīga mobilitāte un pielāgošanās klimata pārmaiņām, veicinot institucionalizētu sadarbību.

10.9.

Komunikācijas jomā EESK norāda ne tikai uz progresu, bet arī uz trūkumiem. Ir jāpalielina MRS pamanāmība ārpus institucionālajiem kanāliem, plašāk izmantojot vietējos medijus, jauniešu tīklus un ekonomikas jomas ieinteresētās personas. Pilsoniskās agoras un makroreģionālie jaunatnes forumi ir instrumenti, kas jāspēcina.

10.10.

EESK atbalsta MRS aktīvu lomu ES paplašināšanās procesā kā integrācijas laboratorijas starp iestādēm, uzņēmumiem, universitātēm un pilsonisko sabiedrību un atkārtoti uzsver, ka ir jāizveido viena vai vairākas MRS Vidusjūras reģionā saskaņā ar nesen Eiropas Komisijas izstrādāto Vidusjūras reģiona paktu.

10.11.

EESK uzskata, ka svarīgi ir radīt apstākļus pārredzamai, pārskatatbildīgai un no korupcijas brīvai pārvaldībai iestādēs, kas iesaistītas makroreģionālajās stratēģijās.

11. Makroreģionālās stratēģijas jaunajā kohēzijas politikā: izaicinājumi un risinājumi

11.1.

Jaunā daudzgadu finanšu shēma (DFS) 2028.–2034. gadam ar iespējamām izmaiņām kohēzijas politikā rada riskus MRS, jo valstu līmeņa pieeja partnerības plāniem varētu vājināt to transnacionālo dimensiju, ierobežot sadarbību un centralizēt programmu pārvaldību.

11.2.

Tā kā katrai dalībvalstij būs savs partnerības plāns, stratēģijas un prioritātes var atšķirties, sarežģījot MRS koordināciju. Pastāv risks, ka kopīgos projektus kavēs nesaskaņoti finansēšanas cikli, savukārt reģioniem ar vājāku pārvaldību var būt mazāka spēja ietekmēt valstu plānus un piekļūt līdzekļiem, tādējādi saasinot nevienlīdzību.

11.2.1.

EESK uzskata, ka MRS galvenajiem dalībniekiem būtu jācenšas:

—	nodrošināt, ka makroreģionālās prioritātes tiek integrētas valstu un reģionālajos partnerības plānos, savlaicīgi mijiedarbojoties ar valdībām un ietverot pārrobežu sadarbību;

—	izstrādāt stratēģiskus dokumentus ar skaidriem mērķiem, izmērāmiem rādītājiem un nepieciešamības pierādījumiem, stiprinot savu pozīciju sarunās;

—	veicināt pārrobežu sadarbību valsts/reģionālajos plānos, paredzot īpašus piešķīrumus un uzraudzību kopīgiem un vidiskiem projektiem;

—	izvairīties no formālas apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību un sociālajiem partneriem, bet garantēt reālus līdzdalības un pārstāvības mehānismus.

12. Plašāka informācija par EUSAIR

12.1.

EESK atzinīgi vērtē ES stratēģijas Adrijas un Jonijas jūras reģionam pārskatīšanu un atzīst pirmajos desmit tās īstenošanas gados panākto progresu. Rīcības plāna atjaunināšana, prioritāšu paplašināšana un uzraudzības sistēmas stiprināšana ir nepieciešami pasākumi, lai risinātu jaunus ģeopolitiskos un vidiskos uzdevumus.

12.2.

Komiteja uzsver: svarīga ir iesaistīto valstu augsta līmeņa un ilgtermiņa politiskā apņemšanās. Tikai ar kopīgu un stabilu pārvaldību būs iespējams nodrošināt saskaņotību un efektivitāti stratēģisko mērķu īstenošanā un makroreģionālās sadarbības stiprināšanā.

12.3.

EESK pilnībā atbalsta jauno rīcības plānu, kurā ierosināti konkrēti un inovatīvi risinājumi, kā izmantot reģiona ekonomiskās, sociālās un vidiskās iespējas. Komiteja arī aicina Komisiju saglabāt aktīvu lomu tehniskā un finansiālā atbalsta sniegšanā, lai stratēģija varētu dot taustāmus ieguvumus iesaistītajiem iedzīvotājiem un reģioniem.

12.4. Stratēģijas pīlāri

12.4.1.

EUSAIR stratēģija, kuras pamatā ir pieci ekonomikas, sociālie un vidiskie pīlāri, veicina sadarbību un ilgtspējīgu attīstību. Pārskatītais rīcības plāns stiprina tās saskaņotību un ievieš inovatīvus risinājumus.

12.4.2.

Transports un enerģētika – uzlabot autoceļu un dzelzceļa infrastruktūras, veicināt ilgtspējīgas mobilitātes veidus un konkurētspējīgu ostu sistēmu. Palielināt enerģētisko drošību, atjaunīgo energoresursu integrāciju un dekarbonizāciju.

12.4.3.

Vide – apkarot klimata pārmaiņas, jūras un piekrastes piesārņojumu un biodaudzveidības zudumu. Veicināt pārrobežu sadarbību un dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

12.4.4.

Ekotūrisms – līdzsvaroti pārvaldīt tūrisma plūsmas, atbalstīt lauku tūrismu un popularizēt Vidusjūras uztura modeli. Sekmēt konkurētspēju un ilgtspēju lauksaimniecības pārtikas un tūrisma nozarē.

12.4.5.

Lielāka sociālā kohēzija – risināt jautājumu par demogrāfisko nelīdzsvarotību, bezdarbu un nabadzību. Uzlabot jauniešu iekļaušanu, prasmes un līdzdalību, attīstot sociālo inovāciju veicinošu ekosistēmu.

12.5. Horizontāli un transversāli temati

12.5.1.

Pārskatot rīcības plānu, tika identificēti potenciāli autonomi temati, kas tomēr pārklājas ar citām jomām; lai izvairītos no sadrumstalotības, tie tika iekļauti kā transversāli temati. EESK atzinīgi vērtē izvēli, kas stiprina politikas saskaņotību, sinerģiju un efektivitāti.

12.5.2.

Stratēģija, kas palīdz kandidātvalstīm pielāgoties ES standartiem, atbalsta paplašināšanos, kas kļuva par prioritāti pēc kara sākuma Ukrainā. Lai pārvaldība būtu efektīva, ir vajadzīgas pamatīgas administratīvās spējas un iestāžu koordinācija. Turklāt plāns veicina pētniecību un inovāciju un atbalsta MVU, jaunuzņēmumus un pārdomātas specializācijas stratēģijas.

12.5.3.

Klimatneitralitātes pamatā ir aprites ekonomika, kas mazina izšķērdēšanu un vides noslogojumu, integrējot atjaunīgo enerģiju, zaļās tehnoloģijas un ekotūrismu. Zaļā lauku attīstība stiprina noturīgas kopienas, savukārt digitalizācija rada inovatīvus centrus un savienotus tīklus, kas sniedz labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

12.5.4.

EESK uzsver, ka Adrijas un Jonijas jūras reģiona stratēģijai ir vajadzīga efektīvāka un nepārtrauktāka pārvaldība. Pārskatītajā plānā tiek stiprināta uz rezultātiem balstīta pieeja, izcelti dažādi institucionālie līmeņi, kā arī ar rotējošās prezidentūras un tematisko grupu starpniecību nodrošināta īstenošana un koordinācija, tādā veidā veicinot pilsoniskās sabiedrības un jauniešu iesaisti.

Briselē, 2025. gada 3. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Séamus BOLAND

(1) Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Vidusjūras reģiona pakts.Kopīga jūra, kopīgs pakts, kopīga nākotne” (JOIN/2025/26 final).