Galvenā ziņotāja : Magdalena CZARZYŃSKA-JACHIM (PL/EA), Sopotas mēre Atsauces dokuments : Padomes prezidentvalsts pieprasījums, pamatojoties uz Dānijas ES lietu ministres Marie Bjerre 2025. gada 15. septembra vēstuli (Adonis 2025/2768)

POLITIKAS IETEIKUMI

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Galvenie apsvērumi

1.

vērš uzmanību uz prezidentvalsts Dānijas vēstuli un atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu tajā iekļautajiem politikas ieteikumiem;

2.

atzinīgi vērtē Eiropadomes 2025. gada 23. oktobra secinājumus, kuros aicināts nepārtraukti izvirzīt priekšlikumus, kuru mērķis ir vienkāršot ES tiesisko regulējumu;

3.

atgādina par 2024. gadā M. Dragi izstrādāto ziņojumu, kurā uzsvērts, ka ES tiesiskā regulējuma sarežģītība negatīvi ietekmē ES vispārējo konkurētspēju, un tāpēc Komiteja atbalsta vienkāršošanas programmas mērķus; Komiteja uzsver, ka noteikumu vienkāršošanai un vienlaikus saglabātai regulatīvajai stabilitātei ir izšķiroša nozīme konkurētspējas nodrošināšanā; atgādina, ka ES iekšējā tirgus pamatā ir ārkārtīgi konkurētspējīga sociālā tirgus ekonomika, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo progresu, kā arī augstu vides aizsardzības līmeni un vides kvalitātes uzlabošanu;

4.

apņemas sniegt lielāku ieguldījumu vienkāršošanas programmā, ziņojot par savu locekļu un tīklu, piemēram, RegHub (Reģionālo centru tīklu ES politikas īstenošanas pārskatīšanai) vai subsidiaritātes ekspertu grupas, pieredzi saistībā ar ES tiesību aktu īstenošanu ikdienā un ierosinot praktiskas vadlīnijas turpmākām leģislatīvajām reformām; tāpat Komiteja apņemas savos atzinumos attiecīgā gadījumā izpētīt vienkāršošanas pasākumu loģisko pamatu;

Vienkāršošanas programmas pamatprincipi

5.

uzsver, ka vietējo un reģionālo pašvaldību (VRP), kā arī Reģionu komitejas iesaistīšana vienkāršošanas programmas īstenošanā ir pilnībā pamatota. VRP pārstāvju rīcībā ikdienā ir ierobežoti resursi, viņiem racionāli jāpārvalda publiskās finanses un jāmazina birokrātija. Krīzes apstākļos VRP bieži vien ir pirmais posms lēmumu pieņemšanas ķēdēs. Tāpēc tām ir gan pieredze, gan praktiska kompetence, kā vienkāršot procedūras un uzlabot pārvaldības efektivitāti; jāpiebilst, ka vienkāršošanas programmai vajadzētu būt vērstai ne tikai uz birokrātijas samazināšanu, bet arī, ciktāl iespējams, uz administratīvo izmaksu samazināšanu; turklāt brīdina, ka vienkāršošanas pasākumos, ja tie ietver atbildības pārnesi no ES uz valsts un/vai reģionālo līmeni, jāņem vērā pieejamie resursi reģionālajā un vietējā līmenī, piemēram, administratīvās spējas, zināšanas un citas spējas, kas saistītas ar šādas pārneses iespējamību. Administratīvā sloga samazināšana ES līmenī nedrīkst radīt lielāku slogu un pārmērīgu regulējumu reģionālajā vai vietējā līmenī;

6.

norāda: lai efektīvi īstenotu vienkāršošanas programmu, ir jāstiprina VRP, kā arī Reģionu komitejas institucionālā loma Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos. Tas tieši izriet no Līguma principiem, it īpaši no subsidiaritātes principa, kas nosaka kompetenču sadalījumu starp dažādiem ES pārvaldes līmeņiem – vietējo, valsts un ES – saskaņā ar kompetences piešķiršanas principu; ņemot vērā iepriekš minēto, pauž nožēlu, ka Komisija neparedz vietējo un reģionālo pašvaldību un/vai RK sistemātisku iesaistīšanu savos stratēģiskajos un īstenošanas dialogos;

7.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nodomu turpināt darbu pie vienkāršošanas savā 2026. gada darba programmā (it īpaši 3. nodaļā “Vienkāršāki noteikumi, spēcīgāka īstenošana”) un atgādina, ka pārskatītais sadarbības nolīgums starp Eiropas Komisiju un RK (https://webapi2016.cor.europa.eu/v1/documents/cor-2024-00909-00-01-tcd-ref-lv.docx/content) abām pusēm kā iestādēm uzliek pienākumu cieši sadarboties labāka regulējuma jomā, un uzskata, ka vienkāršošanai vajadzētu būt daļai no šīs sadarbības;

8.

atgādina, ka Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām ir jānodrošina tiesības uz labu pārvaldību, kā noteikts ES Pamattiesību hartas 41. pantā. Šīm tiesībām kopā ar attiecīgajiem ES Līgumu noteikumiem ir jābūt ES iestāžu, iedzīvotāju, uzņēmumu, arodbiedrību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju attiecību pamatā. RK norāda, ka laba pārvaldība šajā nozīmē ietver likumības, vienlīdzības, objektivitātes, proporcionalitātes, tiesiskās noteiktības, savlaicīguma, līdzdalības, privātuma un pārredzamības principu;

9.

uzsver, ka vienkāršošanas pasākumiem būtu jāskar visas attiecīgās ES likumdošanas un lēmumu pieņemšanas procedūru jomas, bet it īpaši: 1) likumdošanas procedūras, kurās vairāk jāņem vērā vietējo un reģionālo pašvaldību perspektīva, ko cita starpā pauž Reģionu komiteja; 2) līdzekļu un programmu pārvaldības noteikumi, kuriem – saskaņā ar aktīvas subsidiaritātes ideju – jābalstās uz partnerības principu, teritoriālu pieeju un elastību, kas ļauj politiku un darbības pielāgot reģionālajiem un vietējiem apstākļiem;

10.

brīdina, ka vienkāršošana nedrīkst novest pie Eiropas Savienības centralizācijas. Tas būtu pretrunā Līgumos noteiktajam kompetences piešķiršanas, subsidiaritātes un proporcionalitātes principam. Centralizācija tikai šķietami veicina vienkāršošanu: praksē tā noved pie politiskiem strīdiem, kavē sadarbību starp pārvaldes līmeņiem un vājina ES iestāžu un struktūru pieņemto lēmumu demokrātisko leģitimitāti, ignorējot daudzlīmeņu pārvaldības un aktīvās subsidiaritātes principus;

11.

uzskata, ka vienkāršošana būtu jāatbalsta ar visaptverošu digitalizāciju un mākslīgā intelekta (MI) drošu izmantošanu, lai automatizētu procesus, samazinātu birokrātisko slogu un nodrošinātu sadarbspēju starp pārvaldes līmeņiem. Vienkāršošana tiks sekmēta, izmantojot vienotas elektroniskās reģistrācijas un digitālās ziņošanas sistēmas, kas veicinās pieejamību 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā;

12.

brīdina arī, ka vienkāršošana nevar nozīmēt klaju regulējuma atcelšanu. Vienkāršošana var un tai vajadzētu novest pie dažādu nozaru un sektoru (piemēram, transporta) regulējuma principu pārskatīšanas, taču tie ne vienmēr nozīmē to atcelšanu, bet gan tikai intervences veida maiņu no pārmērīga regulējuma uz tādu, kura pamatā ir principi, standarti un klauzulas. Šajā sakarā ir būtiski pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus, lai novērtētu, vai tie joprojām ir piemēroti un vajadzīgi, kā arī lai izvērtētu ietekmi, kāda jebkuram jaunam tiesību aktam, kuru paredzēts īstenot, var būt attiecībā uz dažādām ieinteresētajām personām, apsverot tā līdzekļu un mērķu samērīgumu un jebkurā gadījumā nodrošinot līdzekļus tā efektivitātes novērtēšanai;

13.

atgādina, ka vienkāršošana nedrīkst ierobežot lēmumu pieņemšanas pārredzamību Eiropas Savienībā. It īpaši likumdošanas procesiem arī turpmāk vajadzētu būt pilnībā publiskiem, pārredzamiem un pakļautiem publiskai kontrolei. Pārredzamība un piekļuve informācijai ir priekšnoteikums ES leģitimitātei un lai iedzīvotāji uzticētos tās darbībām. Tāpēc vienkāršošana nedrīkst pastiprināt lielo ekonomikas dalībnieku ietekmi uz ES iestāžu un demokrātisko procedūru rēķina, ne arī vājināt MVU, kas ir ES ekonomikas pamats. Princips par vienlīdzīgu piekļuvi lēmumu pieņemšanai būtu jāpiemēro arī attiecībās ar lobiju organizācijām un konsultāciju uzņēmumiem. Vienlaikus pārredzamībai un kontroļu rezultātiem jābūt vienkāršiem un paziņotiem saprotamā valodā;

14.

stingri uzstāj, ka būtu jācenšas saglabāt Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīves līmeni, it īpaši attiecībā uz piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem un ekosistēmu pakalpojumiem. Vienkāršošana nedrīkst nozīmēt Eiropas Savienības politikas vai spēkā esošo juridisko standartu samazināšanu;

Labāks regulējums

15.

norāda, ka Eiropas Savienībā likumdošanas process prasa jaunu pieeju. Tiesību aktu pamatā vajadzētu būt vispārējiem principiem un vispārējām klauzulām, kas izriet no Kopienas acquis. Šāda pieeja padara tiesību aktus elastīgākus un ļauj labāk reaģēt uz daudzveidību, kā arī politiskajām, sociālajām un ekonomiskajām pārmaiņām, izvairoties no pārāk sīki izstrādātiem noteikumiem, kas rada pārmērīgu un nevajadzīgu birokrātisko slogu;

16.

uzskata, ka vienkāršošanai būtu jāietver dažādi virzieni: regulējuma vienkāršošana, birokrātiskā sloga samazināšana un jaunu tehnoloģiju izmantošana. Kopumā vienkāršošana uzlabo pārvaldes iestāžu efektivitāti un lietderību, kā arī samazina izmaksas un laiku, kas iedzīvotājiem vajadzīgs, lai veiktu attiecīgās procedūras;

17.

uzskata, ka vienkāršošanas pasākumi būtu jāpieņem attiecīgā juridiskā formā, kas atbilst mērķim. Izvēlei starp regulu un direktīvu būtu jābalstās uz to efektivitātes un īstenojamības analīzi;

18.

apzinās, ka Eiropas integrācijas vēsturē Komisija bieži vien sākotnēji bija ierosinājusi elastīgus instrumentus vai vispārīgas tiesību normas, lai sasniegtu kopīgi saskaņotos mērķus, bet pakāpeniski regulējums kļuva detalizētāks, jo tā īstenošana dalībvalstīs joprojām bija nevienāda. Tāpēc vienkāršošanas nolūkā var būt nepieciešams arī atkārtoti apstiprināt kopīgos mērķus un ticamas saistības to sasniegšanai, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā ES;

19.

aicina Eiropas Komisiju un likumdevējus aktīvi uzraudzīt subsidiaritātes principa ievērošanu. Šajā ziņā VRP nozīme ir ārkārtīgi svarīga, jo tās galvenokārt ir atbildīgas par ES tiesību aktu īstenošanu. Tādēļ Reģionu komiteja būtu oficiāli jāiesaista trialoga sanāksmēs ar mērķi uzraudzīt subsidiaritātes principa ievērošanu un novērst pārmērīgu regulēšanu;

20.

pārliecināti uzsver, ka ir jānovērtē, cik aktuāls un lietderīgs ir Protokols (Nr. 2) par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu. Tā lomai leģislatīvajā procesā vajadzētu būt ne tikai formālai, bet arī praktiskai. Reģionu komitejai šajā procesā vajadzētu būt juridiski garantētai lomai, tostarp iespējai veikt uz subsidiaritāti balstītu regulatīvo revīziju, kā arī īstenot teritoriālās ietekmes novērtējumu. Reģionu komitejas rīcībā vajadzētu būt konkrētiem juridiskiem instrumentiem, lai tai būtu reāla ietekme uz likumdošanas procesu;

21.

atgādina, ka ir vērts attīstīt praksi, kas veicina vienkārša un efektīva tiesiskā regulējuma izstrādi. Šajā sakarā uzmanība jāpievērš iepriekšējiem Eiropas Reģionu komitejas atzinumiem: CDR-0975-2025 “Vienkāršāka un ātrāka Eiropa” (Jelena DRENJANIN, SE/PPE) (1); CDR-5624-2023 “Aktīva subsidiaritāte: ES labāka regulējuma programmas pamatprincips” (Mark SPEICH, DE/PPE) (2); CDR-1562-2023 “Stratēģiskā prognozēšana – ES pārvaldības un labāka regulējuma instruments” (Giorgio MAGLIOCCA, IT/PPE) (3); CDR-4071-2021 “Labāks regulējums” (Pietro Mauro ZANIN, IT/PPE) (4). Prioritātei jābūt vienotas leģislatīvās metodikas un kopējas likumdošanas tehnikas principu paketes izstrādei, kura citastarp ietver: vienkāršākas leģislatīvās metodes, tostarp uz sniegumu balstītu likumdošanu, t. i., likumdošanu, kas nosaka mērķus, nevis norāda uz detalizētiem to sasniegšanas līdzekļiem; turpināmības klauzulas, kas automātiski atceļ noteikumus, ja tie netiek atjaunināti; regulāras regulējuma atbilstības revīzijas, lai izvairītos no pretrunām un nodrošinātu ES tiesību aktu faktisku pievienoto vērtību; teritoriālās ietekmes novērtējumus; īstenošanas novērtējumus, kas ļauj analizēt noteikumu efektivitāti praksē;

22.

pauž nožēlu par to, ka pašreizējā atjaunošanas vai konsolidācijas posmā ES labāka regulējuma programma ir kļuvusi diezgan neskaidra. Lai gan labāka regulējuma rīki, piemēram, īstenošanas dialogi, stratēģiskie dialogi, reālās situācijas novērtējumi un tiesību aktu izvērtēšana, Komisijas 2026. gada darba programmā ir kļuvuši daudzskaitlīgāki, šie pasākumi šķietami tiek īstenoti pēc izvēles un nenodrošina vietējo un reģionālo pašvaldību vai RK pārstāvību strukturētā vai institucionālā veidā;

Piekļuve ES fondiem un programmām

23.

ar vislielāko apņēmību uzsver, ka vienkāršošana nevar nozīmēt centralizāciju. Ar bažām jāatzīmē Eiropas Komisijas priekšlikumi konsolidēt līdzekļus 2028.–2034. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros. Šādas darbības noved pie nozīmīgu politikas jomu, tostarp kohēzijas politikas un kopējās lauksaimniecības politikas, pārmērīgas centralizācijas, padarot tās mazāk vērienīgas un vienlaikus apdraudot ES stratēģiskos mērķus, tostarp konkurētspēju;

24.

uzskata, ka plānošanā būtu jāsaglabā teritoriālā pieeja, mērķu daudzveidība un elastīguma princips, un tas nozīmē, ka ir pienācīgi jāņem vērā vietējās un reģionālās pašvaldības. Eiropas Savienības budžetā nevajadzētu mazināt reģionu lomu. Tāpēc ir jāgarantē VRP līdzdalība ES līdzekļu pārvaldībā, kā tas līdz šim ir bijis kohēzijas politikā. VRP īstenotās programmas palielina ES atpazīstamību uz vietas un palīdz veidot sabiedrības atbalstu Eiropas integrācijas procesam, konkrētāk, mazāk attīstītos, lauku un pierobežas reģionos, kur reāli ES ieguldījumi ir būtiski iedzīvotāju uzticēšanās veicināšanai;

25.

iesaka pieņemt vienotu noteikumu kopumu, kas reglamentētu visus Eiropas Savienības fondus un programmas. Tajā būtu jānosaka kopīgi noteikumi, jāierobežo sadrumstalotība un jānovērš papildu valstisko prasību rašanās (pārmērīga reglamentēšana). Vienlaikus būtu jāsaglabā pietiekama elastība, lai varētu pielāgot konkrētos noteikumus, ja to prasa programmas īpatnības;

26.

vērš Eiropas Komisijas uzmanību uz faktu, ka ES līdzekļu saņēmēji, tostarp vietējās un reģionālās pašvaldības, uzņēmumi, arodbiedrības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī iedzīvotāji, bieži saskaras ar administratīvām un regulatīvām grūtībām noteikumu sarežģītības dēļ. Konkrētāk, mazākām vietējām pašvaldībām, MVU un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir ierobežoti resursi, lai orientētos finansēšanas noteikumu labirintā. Procedūru vienkāršošana, īpaši mazajiem saņēmējiem, palielinās partneru iesaisti programmu īstenošanā, uzlabos darbību atpazīstamību un stiprinās uzticēšanos ES demokrātijai;

27.

norāda, ka būtu jāveicina vienkāršotu izmaksu, tostarp no rezultāta atkarīgu izmaksu, iespējas. Tās atvieglos līdzekļu pieejamību saņēmējiem, samazinās ziņošanas un revīzijas prasības, kā arī ļaus piemērot uz risku balstītu pārvaldības pieeju. Vienlaikus ir jāstiprina vietējām pašvaldībām un mazākiem saņēmējiem paredzētas konsultācijas un tehniskais atbalsts, it īpaši publiskā iepirkuma, revīzijas un ziņošanas jomā. Tajā pašā laikā Komiteja norāda, ka Eiropas Komisijas priekšlikumos par vienkāršotu izmaksu iespējām un sniegumu ir saglabāta faktisko izdevumu kontrole projektiem, uz kuriem attiecas valsts atbalsts vai publiskais iepirkums. Īstenībā nākotnes snieguma pārvaldības un uzraudzības sistēma pārklāsies ar divām atsevišķām pārvaldības ķēdēm, kurām katrai ir savas revīzijas un kontroles prasības. Papildus administratīvajai sarežģītībai vietējās un reģionālās pašvaldības baidās, ka šie noteikumi var apgrūtināt saņēmējiem piekļuvi informācijai;

28.

uzraudzības, atbildības un citu ar tiesību aktu īstenošanu saistīto prasību nolūkā ierosina gādāt, ka galalietotāju rīcībā ir intuitīvi, viegli saprotami un pieejami informācijas paneļi un platformas. Ja ziņošanas pienākumi kā tādi netiek vienkāršoti, pastāv risks, ka konkrētais vienkāršošanas pasākums nespēs sasniegt paredzēto rezultātu. Viedie digitālie rīki un MI var būtiski samazināt administratīvo slogu saistībā ar ziņošanas pienākumiem;

Publiskais iepirkums un valsts atbalsts

29.

pārliecinoši uzsver, ka ir jāpārskata un jāvienkāršo visi attiecīgie tiesību akti, tostarp nozaru tiesību akti, par publisko iepirkumu un publisko atbalstu piešķiršanas noteikumiem un procedūrām. To pārmērīgā sarežģītība bieži vien ir šķērslis mazākām vietējām pašvaldībām un ES līdzekļu saņēmējiem, turklāt rada juridisko nenoteiktību. Vienkāršotas procedūras palielinās publiskā iepirkuma efektivitāti, pārredzamību un pieejamību visā Eiropas Savienībā, it īpaši nelielām vietējām un reģionālajām pašvaldībām, MVU un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Būtu jāizvairās no jauna administratīvā sloga un pārāk detalizēta regulējuma, jo tas ierobežo nepieciešamo attīstību, inovāciju un konkurenci;

30.

iestājas arī par to, ka ievieš atbrīvojumu no valsts atbalsta noteikumu piemērošanas konkrētām ES programmām (piemēram, Interreg). Atbilstības prezumpcija vai izņēmums no valsts atbalsta noteikumiem būtu vēlams projektiem, kas nepārsniedz noteiktu robežvērtību, vai likumisks atbrīvojums visām darbībām, kuras nav saimnieciskas darbības, un nelielām dotācijām, tādējādi novēršot vajadzību veikt individuālu novērtējumu vai piemērot de minimis principus, ja administratīvais slogs ir nesamērīgs ar potenciālo ietekmi uz tirgu. Atbilstības prezumpcijas vai izņēmuma klauzulas ieviešana ievērojami samazinātu administratīvo slogu vadošajām iestādēm, jo tiktu likvidētas nevajadzīgas pārbaudes tūkstošiem mikrodarbību;

Papildu apsvērumi

31.

norāda, ka modernu digitālo rīku, MI un datu izmantošanai saistībā ar vienkāršošanas noteikumiem vajadzētu būt pēc iespējas saskaņotākai visā ES. Eiropas Savienībai būtu jāuzņemas vadošā loma digitalizācijā, kā arī MI un datu drošā, ētiskā, viedā un efektīvā izmantošanā, nodrošinot pamattiesību aizsardzību, privātumu un kiberdrošību. Digitālie rīki un procedūras būtu jāsaskaņo starp dalībvalstīm un starp ES, valsts un vietējo līmeni, lai nodrošinātu sistēmu saskaņotību un sadarbspēju, garantējot sistēmu juridisko noteiktību un izvairoties no regulējuma sadrumstalotības. Turklāt tiem vajadzētu būt tādiem, kas ir pieejami un saprotami saņēmējiem, un jānovērš digitālie šķēršļi un papildu administratīvais slogs;

32.

uzskata, ka lietderīgi ir izvērst debates par tiesību aktu vienkāršošanu, izmantojot tādas platformas kā RegHub jeb Reģionālo centru tīklu ES politikas īstenošanas pārskatīšanai. Tāpēc Komiteja pauž bažas par to, ka joprojām nav skaidrs, kā F4F platforma tiks turpināta vai ar ko tā tiks aizstāta un kā ar RK starpniecību tiks nodrošināta vietējo un reģionālo pārstāvju pilnīga iesaiste. Šī skaidrība ir nepieciešama, lai varētu pastāvīgi apmainīties ar pieredzi un kopīgi izstrādāt risinājumus tiesību aktu uzlabošanai;

33.

aicina gādāt par to, ka vienkāršošanai ir reāla ietekme un tā ir lietderīga jaunā ES budžeta perspektīvā (2028–2034). Tas nozīmē, ka attiecīgās institucionālās un procesuālās reformas ir jāsagatavo, jāpieņem un jāievieš jau 2026. gadā, lai tās varētu būt pilnībā operatīvas jaunajā finanšu ciklā.

---

(1)  Eiropas Reģionu komitejas atzinums – Vienkāršāka un ātrāka Eiropa (OV C, C/2025/4414, 29.8.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/4414/oj).

(2)  Eiropas Reģionu komitejas atzinum – Aktīva subsidiaritāte: ES labāka regulējuma programmas pamatprincips (pašiniciatīvas atzinums) (OV C, C/2024/5366, 17.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/5366/oj).

(3)  Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Stratēģiskā prognozēšana – ES pārvaldības un labāka regulējuma instruments” (OV C, C/2023/1327, 22.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/1327/oj).

(4)  Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Labāks regulējums: apvienojam spēkus, lai izstrādātu labākus tiesību aktus” (OV C 97, 28.2.2022., 10. lpp.).