Ziņotāja : Hanna ZDANOWSKA (PL/PPE), Lodzas mēre Atsauces dokuments : Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Lētākas enerģijas rīcības plāns Enerģētikas savienības patiesās vērtības atraisīšana: lētas, efektīvas un tīras enerģijas nodrošināšana ikvienam Eiropas iedzīvotājam” COM(2025) 79 final

IPOLITIKAS IETEIKUMI

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

Vispārīgie principi – stratēģiskie mērķi

1.

norāda, ka piekļuve cenas ziņā pieejamai, stabilai un tīrai enerģijai ir ekonomiskās un sociālās attīstības, kohēzijas un konkurētspējas stūrakmens, ES enerģētikas politikas pamatprincips un demokrātiskās leģitimitātes priekšnoteikums ES ceļā uz klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam; uzsver, ka pārkārtošanās laikā, kā arī pašreizējās ģeopolitiskās spriedzes apstākļos Eiropas Savienībai ir jānodrošina pieejami, uzticami un galvenokārt pašmāju ilgtspējīgas enerģijas avoti, vienlaikus stiprinot solidaritāti, reģionālo kohēziju un noturību un palīdzot mazināt reģionālo un sociālo nevienlīdzību; uzsver, ka teritoriālās noturības priekšnoteikums ir nodrošināt, lai reģioni būtu savstarpēji savienoti un pēc iespējas enerģētiski neatkarīgi un spējīgi patstāvīgi reaģēt uz elektroenerģijas padeves pārrāvumiem vai piegādes traucējumiem;

2.

šajā sakarībā atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas Lētākas enerģijas rīcības plānu (Plāns), kas ir svarīgs solis ceļā uz visaptverošu un sen gaidītu stratēģiju enerģijas izmaksu samazināšanai iedzīvotājiem, īpaši neaizsargātām grupām, kopienām un uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un nozarēm, it īpaši energoietilpīgām nozarēm, vienlaikus nodrošinot atbilstību ES enerģētikas un klimata mērķiem izmaksu ziņā lietderīgā, tehnoloģiski neitrālā, ekoloģiski atbildīgā un sociāli taisnīgā veidā;

3.

uzsver, ka tehnoloģiskajai neitralitātei ir būtiska nozīme energoapgādes drošības uzlabošanā un centienos nepieļaut atkarības veidošanos un veicināt ilgtspējību, klimatnoturību, ekonomisko efektivitāti un taisnīgu pārkārtošanos; vēlreiz arī norāda, ka, ņemot vērā enerģētikas infrastruktūrā veicamo investīciju apmēru, svarīgi ir nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti un ir jāiegulda līdzekļi dažādu ilgtspējīgu tehnoloģiju klāstā, kas ļautu reģioniem izmaksu ziņā efektīvā veidā ieviest tehnoloģijas un sistēmas risinājumus, kas vislabāk atbilst to sociālajām, ekonomiskajām un ekoloģiskajām vajadzībām un iespējām, padarot enerģiju lētāku un pieejamāku;

4.

uzsver, ka, īstenojot Plānu, ir svarīgi līdzsvarot īstermiņa intervences, ar kurām nekavējoties samazina izmaksas un pasargā mājsaimniecības un uzņēmumus no cenu satricinājumiem, ar ilgtermiņa pasākumiem, kas veicina investīcijas atjaunīgajos energoresursos, citos vides ziņā ilgtspējīgas enerģijas avotos, energoefektivitātē un viedos un noturīgos tīklos un infrastruktūrā; šajā sakarā uzsver nepieciešamību palielināt investīcijas digitalizācijā un viedajos skaitītājos, lai optimizētu enerģijas izmantošanu un stiprinātu patērētāju tiesības; lai panāktu šādas sistēmiskas pārmaiņas, aicina Komisiju sākt plašas politikas pārdomas baltās grāmatas veidā un izpētīt, kāds ir lokalizētu robežcenu potenciāls Eiropas Savienībā, lai veicinātu atjaunīgo energoresursu un viedo starpsavienojumu izmantošanu, vienlaikus samazinot kopējās ražošanas izmaksas un SEG emisijas;

5.

atzinīgi vērtē septiņus konkrētos Eiropas Komisijas pasākumus, kuru mērķis ir steidzami samazināt enerģijas cenas un kuru pamatā ir APAE, un aicina nodrošināt pārredzamību un spēcīgu daudzlīmeņu pārvaldību, it īpaši ES kohēzijas fondu izmantošanā, atļauju piešķiršanas procedūrās un pārrobežu starpsavienojumu un vietējo tīklu plānošanā;

6.

pieņem zināšanai Komisijas ierosināto grozījumu Eiropas Klimata aktā, lai noteiktu ES 2040. gada SEG samazināšanas mērķrādītāju, bet uzsver, ka šis mērķis būtu jāpapildina ar labvēlīgiem apstākļiem iedzīvotājiem un rūpniecībai un uz to ir jātiecas tā, lai nodrošinātu konkurētspēju un ilgtermiņa stabilitāti Eiropas Savienībā; uzsver, ka atzītu pētniecības centru veiktā analīze liecina par būtiskām atšķirībām attiecībā uz risku, kādam dalībvalstis pakļautas pārkārtošanās laikā; uzsver, ka arī nolūkā nodrošināt cenas ziņā pieejamu enerģiju visā ES, 2040. gada mērķrādītājos – gan to līmenī, gan īstenošanā – ir pilnībā jāatspoguļo taisnīga izmaksu sadale, kā arī atsevišķo dalībvalstu un it īpaši neaizsargāto vai no oglēm atkarīgo reģionu dažādie sākumpunkti un potenciāls taisnīgas pārkārtošanās jomā;

7.

iesaka cenas ziņā pieejamas enerģijas nodrošināšanas pasākumos ieviest teritoriālu dimensiju, lai garantētu, ka visas pilsētas un reģioni, tostarp lauku, salu, kalnu un tālākie reģioni, tie reģioni, kurus to attālinātības dēļ nevar savienot ar kontinentu, kā arī enerģētiski neatkarīgas kopienas, saņem mērķtiecīgu atbalstu, kas pielāgots to specifiskajiem ierobežojumiem, infrastruktūras nepilnībām un resursu pieejamībai; norāda: vietējām un reģionālajām pašvaldībām kā iedzīvotājiem vistuvākajam pārvaldības līmenim ir būtiska nozīme Plāna īstenošanā atbilstoši vietējām problēmām, spējām, vajadzībām un sociālekonomiskajam kontekstam;

8.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisiju ierosināto Eiropas elektrotīklu paketi; aicina to vērst ne tikai uz jaunas infrastruktūras būvniecību, bet arī uz visas energosistēmas optimizāciju, tostarp decentralizētiem elastības risinājumiem, inovatīviem enerģētikas centriem un integrētas plānošanas pieejām;

9.

uzsver, ka līdztekus enerģijas ražotājiem, pārvades un sadales sistēmas operatoriem un Eiropas un valstu iestādēm vietējās un reģionālās pašvaldības ir līdzatbildīgas par stabilas un cenas ziņā pieejamas enerģijas nodrošināšanu mājsaimniecībām, uzņēmumiem un neaizsargātiem patērētājiem, kā arī par esošās energoinfrastruktūras aizsardzību un modernizāciju un jaunas energoinfrastruktūras izveidi; norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības pārvalda arī publiskos mājokļus, centralizēto siltumapgādi, vietējo transportu un pilsētplānošanu, kas visi tieši ietekmē enerģijas izmantošanu; uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir unikālas iespējas mobilizēt vietējās kopienas, nodrošināt iedzīvotāju līdzdalību pārkārtošanās procesā un atbalstu tam un tām ir būtiska loma cīņā pret attiecīgo dezinformāciju un viltus ziņām; tāpat uzskata, ka reģionālajām iestādēm ir jāpiešķir skaidras pilnvaras un resursi, kas ļautu tām pārvaldīt ārkārtas situācijas enerģētikas jomā un nodrošināt piegādes nepārtrauktību vietējā līmenī;

10.

aicina stiprināt vietējos tīklus, konsultāciju pakalpojumus un pašvaldību enerģijas operatorus, jo tie ir nozīmīgi cenas pieejamas un ilgtspējīgas enerģijas piegādes veicinātāji;

11.

uzsver, cik svarīga ir sistēmiska pārvaldības pieeja, kas saskaņo lēmumu pieņemšanu Eiropas, valstu un vietējā līmenī, un aicina izstrādāt ES ilgtermiņa redzējumu par alternatīviem energonesējiem, tostarp ūdeņradi, kurā decentralizēti tīkli tiktu atzīti par kritisko infrastruktūru;

12.

uzsver, ka plaša mēroga enerģētikas pārkārtošanas panākšanai no 2026. gada līdz 2030. gadam ik gadu ir jāpiesaista vairāk nekā 660 miljardi EUR, bet no 2031. gada līdz 2040. gadam – 695 miljardi EUR (1); uzsver: lai gan vietējās iedzīvotāju iniciatīvas sekmē zaļo enerģiju, būs nepieciešama ne tikai demokrātiski pārvaldītu un publiskā sektora iestāžu iesaistīšanās, bet arī privātā sektora, kas ir atbildīgs par 80 % CO2 emisiju ES, pienācīga līdzdalība;

13.

uzsver, ka ir svarīgi stiprināt daudzlīmeņu pārvaldību, kurā vietējās un reģionālās pašvaldības darbojas ne tikai kā ES un valstu enerģētikas politikas īstenotājas, bet arī kā līdzveidotājas; aicina nodrošināt vietējās un reģionālās pašvaldības ar nepieciešamajām kompetencēm, prasmēm, resursiem un institucionālo atbalstu, lai parūpētos par pilnīgu to iesaisti gan īstermiņa, gan strukturālo pasākumu plānošanā un īstenošanā, kuri nepieciešami ES enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanai;

14.

mudina nekavējoties turpināt darbu pie attiecīgajiem tiesību aktiem un to īstenošanas, lai pabeigtu patiesas enerģētikas savienības izveidi visās tās piecās dimensijās labu laiku pirms 2030. gada, nodrošinot pieņemamas cenas, konkurētspēju, drošību un ilgtspēju visiem eiropiešiem un aizsargājot iedzīvotājus no pārmērīgām piegādes izmaksām; pieņem zināšanai, ka Komisija jūnijā izveidos Enerģētikas savienības darba grupu, un uzsver, ka ir svarīgi ņemt vērā vietējo un reģionālo perspektīvu darba grupas darbības pamatjomās (tostarp ātrāka atļauju izsniegšana, labāku elektrotīklu starpsavienojumu nodrošināšana gan dalībvalstīs, gan starp tām, kā arī vietējās enerģētikas infrastruktūras pilnīga integrācija); tādēļ aicina tās darbā iesaistīt RK pārstāvi;

Energoapgādes drošība un noturība

15.

uzsver, ka Krievija energoapgādi izmanto kā ieroci, un tas ir ļoti ietekmējis ES dalībvalstis un to reģionus un pilsētas, izraisot smagas gāzes krīzes 2006. un 2009. gadā un saasinot 2022. gada enerģētikas krīzi, kas nopietni apdraudēja enerģijas pieejamību ES mājsaimniecībām un uzņēmumiem;uzsver, ka Krievijas pilna mēroga agresijas karš pret Ukrainu iezīmē neatgriezenisku punktu tās attiecībās ar ES un tās dalībvalstīm enerģētikas jomā; atzinīgi vērtē Komisijas tiesību akta priekšlikumu koordinētā veidā pakāpeniski izbeigt Krievijas gāzes un naftas importu, kas ir svarīgs solis Plāna īstenošanā, nodrošinot stabilāku, prognozējamāku un cenas ziņā pieejamāku energoapgādi; aicina Eiropas Parlamentu un Padomi ātri pabeigt sarunas par šo regulu;

16.

piekrīt, ka atbilstošs Krievijas enerģijas importa apjoma novērtējums ir priekšnoteikums, lai pakāpeniski izbeigtu šo atkarību; pauž nožēlu par to, ka Krievijas enerģijas imports joprojām tiek attaisnots, un uzsver nepieciešamību pēc lielākas pārredzamības ES enerģijas tirgū; aicina dalībvalstis publicēt datus par importētās, eksportētās un patērētās Krievijas gāzes izcelsmi un mudina piemērot visus pasākumus pret Krievijas enerģijas importa attaisnošanu; norāda, ka šā mērķa sasniegšanai var palīdzēt attiecīgās ziņošanas saistības, kas noteiktas Regulā (ES) 2024/1787 (2) par metāna emisiju samazināšanu enerģētikas sektorā;

17.

atgādina, ka enerģija ir pamatvajadzība; uzsver, ka Krievijas enerģijas importa pakāpeniska izbeigšana ir jāveic kopīgiem spēkiem, nodrošinot, ka neviena dalībvalsts, uzņēmums vai mājsaimniecība netiek atstāta novārtā; uzsver, ka dalībvalstis nav vienlīdzīgā situācijā, lai vienādā veidā pakāpeniski izbeigtu Krievijas enerģijas importu, un tādēļ aicina tās uz ciešu solidaritāti, kā arī Komisiju uz atbilstošiem atbalsta pasākumiem, lai nodrošinātu taisnīgu un saskaņotu pārkārtošanos;

18.

uzsver, ka ir jāpiešķir prioritāte enerģētikas infrastruktūras noturībai, balstoties uz pieredzi, kas gūta no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu; uzskata, ka jaunajiem enerģētikas aktīviem vajadzētu būt “noturīgiem pēc savas būtības”, tostarp pret iespējamiem militāriem draudiem un ekstremāliem laikapstākļiem;

19.

aicina nodrošināt stingrāku regulējumu, pārraudzību un pārredzamību attiecībā uz trešo valstu investīcijām kritiskajā energoinfrastruktūrā un uzņēmumos, lai nodrošinātu stratēģisko autonomiju, aizsargātu sensitīvas tehnoloģijas un stiprinātu ES energosistēmas noturību;

Tehnoloģiju neitralitāte ar uzsvaru uz maksimālo jaudas pieprasījumu

20.

aicina ES taksonomijā neizslēgt tādas biogāzes un šķidrās biodegvielas izmantošanu transportā, kas atbilst regulētiem ilgtspējas kritērijiem, un vienlaikus vispārējā politikā nodrošināt – biomasas izmantošanas un pieejamības ziņā – vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp bioenerģiju un bioplastmasu. Turklāt būtu jāveicina reāla enerģijas reģenerācija, kad tiek sadedzināti tādi atkritumi, kas nav piemēroti pārstrādei, un pienācīgi jāņem vērā inovācija un attīstība atkritumu pārstrādes jomā;

21.

šajā sakarā uzsver pilsētas atkritumu sadedzināšanas nozīmi, ievērojami stiprinot vietējo enerģētisko neatkarību, nodrošinot stabilu, cenas ziņā pieejamu un vietēji ražotu elektroenerģiju un siltumu, kā arī paātrinot enerģētikas pārkārtošanu; uzsver, ka, pārvēršot sadzīves atkritumus uzticamā bāzes slodzes enerģijā, šīs iekārtas palīdz saglabāt patērētājiem pieņemamas cenas, kā arī līdzsvarot centralizētās siltumapgādes sistēmas, uzlabojot to stabilitāti un noturību;

22.

aicina pilnveidot ES elektroenerģijas tirgus regulējumu, pievēršot lielāku uzmanību maksimālajam elektroenerģijas pieprasījumam, piemēram, neuzskatot jaudas mehānismus par valsts atbalstu, un vienlaikus, nekropļojot konkurenci, nodrošināt netraucētu energosistēmas darbību.

23.

aicina bez kavēšanās izvērst atjaunīgo enerģiju, pienācīgi ņemot vērā ne tikai tīkla jaudu un maksimumjaudu, kas ir noturīga pret laikapstākļiem , bet arī esošās infrastruktūras apstākļus un ierobežojumus, sevišķi salu un tālākajos reģionos;

24.

aicina pielāgot ES būvniecības noteikumus (ĒESD I pielikums), lai nodrošinātu, ka pasākumi, kas veicina saules enerģiju objektā uz vietas, tiek papildināti ar risinājumiem, kas efektīvi samazina sezonālo maksimumjaudas pieprasījumu ēkās, vienlaikus saglabājot stingru atbalstu decentralizētai atjaunīgās enerģijas ražošanai;

Enerģētiskās nabadzības izskaušana

25.

norāda, ka enerģētiskā nabadzība bieži ir nabadzības aspekts kopumā, kas jārisina ar sociālo, izglītības un nodarbinātības politiku; cīņā pret enerģētisko nabadzību lielāka nozīme jāpiešķir izglītības, sociālajām un kopienas informācijas programmām, it īpaši digitālā jomā nelabvēlīgā situācijā esošu grupu vidū, lai nodrošinātu, ka ikvienam ir piekļuve energoefektīviem risinājumiem;

26.

uzsver, ka piekļuve enerģijai par pieņemamu cenu ir ne tikai ekonomisks jautājums, bet arī sociālas pamattiesības; uzsver, ka enerģijas cenu pieauguma apstākļos un taisnīgas enerģētikas pārkārtošanas ietvaros steidzami ir jāveic vērienīgāki pasākumi pret enerģētisko nabadzību, kas skar vairāk nekā 47 miljonus eiropiešu; šajā sakarībā uzsver arī karstuma viļņu un vasaras enerģētiskās nabadzības augošo problēmu, kam nepieciešami īpaši pielāgošanās pasākumi un mērķtiecīgs atbalsts;

27.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par tās nodomu līdz 2025. gada beigām nākt klajā ar Iedzīvotāju enerģētikas paketi; uzsver, ka šajā paketē par prioritāti būtu jānosaka enerģijas patērētāju – gan individuālo patērētāju, gan kopienu – iespēju palielināšana un aizsardzība, kā arī atjaunīgo energoresursu kopienu un ražojošu patērētāju modeļu attīstības veicināšana, uz patērētājiem orientētas elektrifikācijas popularizēšana un pārkārtošanas posmā esošo ogļu ieguves reģionu dekarbonizācijas centienu atbalstīšana; aicina spēcīgāk atbalstīt enerģijas kopīgošanu un iedzīvotāju līdzdalību, kas veicina vietējo līdzatbildību un pārkārtošanās pieņemšanu;

28.

norāda, ka nepieciešamo energoefektivitātes uzlabojumu un ēku renovācijas augstās sākotnējās izmaksas nesamērīgi ietekmē mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem un enerģētiski nabadzīgas mājsaimniecības; aicina veikt mērķtiecīgus vietējos pasākumus, piemēram, pašvaldību renovācijas programmas, bezprocentu aizdevumus, atbalstu kopienu virzītiem enerģētikas projektiem un mājokļu kooperatīviem, sociālos tarifus un tiešu finansiālu palīdzību, piemēram, enerģijas kuponus neaizsargātām mājsaimniecībām; uzsver, ka līdztekus šiem pasākumiem, veicinot maza apjoma investīcijas, viegli īstenojami energoefektivitātes risinājumi var nodrošināt tūlītēju un ilgtspējīgu atvieglojumu un uzlabot efektivitāti, it īpaši mājsaimniecībām ar ierobežotām iespējām veikt ievērojamu renovāciju;

29.

vērš uzmanību uz dzīvojamā fonda stāvokli lauku apvidos un tā milzīgo uzlabošanas potenciālu; atgādina, ka atbalsta pasākumi mājokļu renovācijai lauku apvidos ne tikai palīdz paaugstināt ēku energoefektivitāti, bet arī risina iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu, motivējot iedzīvotājus palikt šajos apvidos; šajā saistībā aicina izstrādāt īpašas lauku apvidu atbalsta programmas, kurās būtu ņemtas vērā problēmas un šķēršļi, ar kuriem šie apvidi saskaras mājokļu renovācijas jomā;

30.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāizstrādā šie pasākumi tā, lai panāktu lielāku efektivitāti un sabiedrības atbalstu; uzsver, ka ir vajadzīgs stabils ES un valstu līdzfinansējums, lai izvairītos no izmaksu novirzīšanas uz jau tāpat noslogotajiem vietējiem budžetiem;

31.

atbalsta pārnozaru pieeju ES vērienīgo 2030. un 2050. gada klimata mērķu sasniegšanai; norāda uz prognozēm, ka ETS2 dēļ transporta un apkures izmaksas līdz 2030. gadam varētu pieaugt par 30–40 %; mudina atkārtoti izvērtēt ETS2 sociālo, teritoriālo un politisko ietekmi; brīdina, ka ETS2 īstenošana tās pašreizējā veidā un termiņā bez pienācīgiem preventīviem un kompensējošiem mehānismiem tā vietā, lai sniegtu skaidrus cenu signālus uzņēmumiem un iedzīvotājiem nolūkā samazināt CO2 emisijas, var izraisīt strauju enerģētiskās nabadzības pieaugumu, it īpaši dažās pilsētās un reģionos, radot nopietnas sociālas sekas, un varētu mazināt sabiedrības uzticēšanos klimata politikai un Eiropas Savienībai; īpaši aicina iekļaut ETS2 izmaksu pagaidu subsīdijas, kas būtu paredzētas mājsaimniecību patērētājiem, kuri apkurei un siltumenerģijai izmanto dabasgāzi, tikmēr, kamēr elektrības sadales tīkli tiek pielāgoti, lai apmierinātu elektrifikācijas rezultātā augošo pieprasījumu vai kamēr tiek izvērsta alternatīva apgāde ar biometānu;

32.

aicina izveidot ES mēroga sistēmas sociālo izmaksu un ieguvumu analīzei, kad tiek veikta izvēle starp infrastruktūras veidiem (elektrība, ūdeņradis, siltums), un ierosina izveidot īpašu finansēšanas instrumentu – iespējams, saistītu ar ETS ieņēmumiem –, lai atbalstītu decentralizētus un inovatīvus tīkla projektus ar skaidru ES pievienoto vērtību;

33.

tāpēc pauž bažas par to, ka daudzas dalībvalstis kavējas ar nepieciešamo instrumentu sagatavošanu, lai varētu izmantot Sociālo klimata fondu un izstrādāt sociālos klimata plānus; norāda, ka Eiropas Komisija savā 2025. gada maija novērtējumā par nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem mudina dalībvalstis paātrināt sagatavošanās darbus un aicina pienācīgi iesaistīt šo instrumentu izstrādē tās vietējās un reģionālās pašvaldības, kurām ir tieša informācija par neaizsargātību teritoriālajā līmenī; atkārtoti aicina, lai – nolūkā uzlabot mērķtiecību un efektivitāti – vismaz 35 % no Sociālā klimata fonda tiešā veidā pārvaldītu vietējās un reģionālās pašvaldības; uzskata, ka ir nepieciešams reālistisks novērtējums par to, vai Sociālais klimata fonds pašreiz paredzētajā formā būs pietiekams, lai kompensētu ETS nesamērīgo ietekmi uz neaizsargātām grupām un teritorijām;

34.

mudina Komisiju radīt telpu regulatīviem eksperimentiem, piemēram, “smilškastes” modeļiem, lai paātrinātu inovatīvu enerģētikas risinājumu ieviešanu un vienkāršotu vides atļauju piešķiršanas procedūras paātrinātas apguves zonās, it īpaši maza mēroga un mazas ietekmes projektiem;

35.

norāda, ka enerģētisko nabadzību bieži saasina uzticamas informācijas trūkums un digitālā atstumtība; aicina veicināt energopratību vietējā un reģionālā līmenī, tostarp skolās; mudina Komisiju un dalībvalstis sniegt norādījumus un finansējumu, lai paplašinātu vienas pieturas aģentūras saskaņā ar Ēku energosnieguma direktīvu, dodot iespēju mājsaimniecībām, it īpaši visneaizsargātākajām un lauku apvidos dzīvojošajām personām, kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) pieņemt uz informāciju balstītus un izdevīgus lēmumus kā enerģijas patērētājiem un ražojošiem patērētājiem;

36.

mudina dalībvalstis aktīvi piedalīties ES Enerģētiskās nabadzības konsultāciju centrā, stiprināt vietējo atbalstu, dalīties paraugpraksē un uzlabot vietējo un reģionālo pašvaldību spējas efektīvi palīdzēt neaizsargātām mājsaimniecībām; kā uzsvērts Eiropas Reģionu komitejas pieņemtajā atzinumā par elektroenerģijas tirgus struktūru, šādiem koordinētiem pasākumiem un zināšanu apmaiņai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamu enerģiju un sistēmas stabilitāti visos reģionos;

37.

iesaka uzlabot piekļuvi energosistēmas datiem, tostarp metadatiem par CO2 emisijām un enerģijas plūsmām, un aicina ES mērogā standartizēt digitālos dvīņus, lai atbalstītu stratēģisko telpisko plānošanu un tīkla attīstību vietējo un reģionālo pašvaldību līmenī;

38.

uzsver nepieciešamību vēl vairāk stiprināt atbalstu reģioniem un pilsētām, izmantojot tādas iniciatīvas kā Eiropas Investīciju bankas Eiropas vietējā enerģijas atbalsta (ELENA) mehānisms; mudina dalībvalstis izveidot līdzīgas projektu izstrādes atbalsta shēmas vietējā un reģionālā līmenī, pilnā mērā izmantojot ES un valsts finansējumu;

Finansējums cenas ziņā pieejamas enerģētikas pārkārtošanai

39.

uzsver, ka enerģētikas pārkārtošanai ir vajadzīgas ievērojamas ilgtermiņa investīcijas ar lēnu atdeves tempu, kas var palielināt valsts parāda līmeni; norāda, ka saskaņā ar pašreizējiem juridiskajiem un finanšu noteikumiem lielākā daļa vietējo un reģionālo pašvaldību nespēj vienas pašas finansēt pārkārtošanos, tostarp līdzfinansējumu, kas nepieciešams ES dotācijām; norāda, ka tas tiešā veidā ierobežo pašvaldību spēju nodrošināt mājsaimniecībām un uzņēmumiem enerģiju par pieņemamu cenu; tādēļ uzsver, ka ir jāizveido jauni mehānismi, lai piesaistītu ievērojamas privātās investīcijas;

40.

uzsver, ka šādām investīcijām jāpiemēro atbrīvojumi no pašvaldību parāda ierobežojumiem vai tie jānosaka elastīgāk, lai netiktu kavēti būtiski projekti, kuru mērķis ir nodrošināt enerģiju par pieņemamu cenu, energoefektivitāti un vietējo pašapgādi; norāda, ka dažas dalībvalstis jau ir ieviesušas lielāku fiskālo elastību attiecībā uz investīcijām enerģētikā un klimata jomā, kas varētu būt piemērs citām;

41.

uzsver ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumu būtisko nozīmi stabilas atjaunīgās enerģijas piegādes nodrošināšanā un cenu svārstību ietekmes mazināšanā; aicina, lai vietējās un reģionālās pašvaldības plašāk izmantotu elektroenerģijas pirkuma līgumus un lai pašvaldību uzņēmumi piedalītos tirdzniecībā enerģijas biržās, tādējādi nodrošinot pieejamu un ilgtspējīgu enerģiju vietējā līmenī; mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt veicinošu tiesisko regulējumu un tehnisko palīdzību, lai palīdzētu vietējām un reģionālajām pašvaldībām efektīvi izmantot šos instrumentus, uzlabojot iedzīvotāju un uzņēmumu, it īpaši MVU energoapgādes drošību un stabilitāti;

42.

aicina dalībvalstis atbalstīt vietējās un reģionālās pašvaldības stratēģisku publiskā un privātā sektora partnerību (PPP) izveidē, lai uzlabotu gan tehnoloģijā balstītus, gan dabā balstītus risinājumus un izvērstu inovācijas ekosistēmas, uzņēmējdarbību un tehnoloģiju nodošanu, vienlaikus uzlabojot energoefektivitāti un noturību dažādās nozarēs un teritorijās visā Eiropas Savienībā;

43.

norāda, ka daudzām vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir ierobežots budžets un konkurējošas prioritātes, kas kavē to spēju īstenot zaļo pārkārtošanos; brīdina, ka bez pieejama un mērķtiecīga finansējuma, tostarp ES līmenī, vietējās un reģionālās atšķirības var padziļināties; tādēļ uzsver, ka enerģētikas pārkārtošanai ir jābūt vienai no svarīgākajām prioritātēm nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) (2028–2034), sniedzot atbalstu tehnoloģiski neitrālā, ilgtspējīgā, izmaksu ziņā lietderīgā un sistēmiskā veidā, nodrošinot atbilstību klimata neitralitātes un cenas ziņā pieejamas enerģijas mērķiem un neveicot investīcijas, kas varētu radīt ilgtermiņa atkarību no enerģijas avotiem ar augstu emisiju līmeni, aptverot ražošanu, uzglabāšanu, pārvadi un sadali; īpaši uzsver nepieciešamību atbalstīt investīcijas centralizētās siltumapgādes dekarbonizācijā, kā arī elektrotīklos kā sabiedriskā labumā, tostarp investīcijas reģionālā atbalsta infrastruktūrā, piemēram, mikrotīklos un izkliedētās pašpatēriņa sistēmās, kas vairo noturību pret elektroenerģijas padeves pārrāvumiem, pastiprinot finansiālo atbalstu vietējo un reģionālo sadales tīklu modernizācijai un paplašināšanai, ja tas nav iespējams komerciālu iemeslu dēļ un pārmērīgi neapgrūtinot galalietotājus ar šo investīciju izmaksām; uzstāj, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām kā nozīmīgiem partneriem nākamā DFS veidošanā un īstenošanā ir jābūt pilnībā pilnvarotām un pienācīgi finansētām un izsaka bažas par to, ka Eiropas Komisijas 2025. gada vidū iesniegtajos priekšlikumos nav atbilstošu noteikumu, kas to nodrošinātu; atkārtoti aicina piešķirt vietējām un reģionālajām pašvaldībām tiešā veidā piekļūstamus līdzekļus zaļā kursa projektu finansēšanai;

Siltumapgādes un aukstumapgādes nozares dekarbonizācija un ETS reforma

44.

uzsver, ka centralizēta siltumapgāde vietējā un reģionālajā līmenī gan nodrošina cenas ziņā pieejamu un drošu siltumapgādi un karsto ūdeni aptuveni 67 miljoniem eiropiešu, taču pašvaldībām bieži vien trūkst finanšu un tehnisko resursu, kas vajadzīgi, lai modernizētu un dekarbonizētu infrastruktūru, integrētu vietējos atjaunīgos energoresursus un saglabātu stabilas cenas; uzsver arī to, ka būtu jāturpina pētīt mazu modulāro reaktoru potenciālu centralizētās siltumapgādes dekarbonizācijā, kā tika norādīts kodoljomas pārskata programmā, bet ar nosacījumu, ka tiek risinātas drošības problēmas, neatrisinātā kodolatkritumu problēma un tāds jautājums kā nepieciešamība nodrošināt kodoldegvielas ilgtspējīgu ieguvi; aicina ES un valstu līmenī izveidot tādu normatīvo vidi, kas veicina investīcijas ilgtspējīgās apkures sistēmās, tostarp izmantojot atbalsta mehānismus un procedūru vienkāršošanu; mudina Komisiju to pienācīgi atspoguļot gaidāmajā siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģijā;

45.

aicina izveidot saistošu ES satvaru, lai pakāpeniski izbeigtu visas tiešās un netiešās fosilā kurināmā subsīdijas, vienlaikus gādājot par enerģētisko drošību, pieejamību cenas ziņā un konkurētspēju, un pārdalītu šos līdzekļus taisnīgas pārkārtošanās prioritātēm, tostarp sabiedriskajam transportam, energoefektivitātei un neaizsargātu mājsaimniecību atbalstam, ņemot vērā tehnoloģiskās, nozaru un reģionālās īpatnības;

46.

aicina pakāpeniski pārtraukt ES ETS emisijas kvotu bezmaksas iedali centralizētajai siltumapgādei pēc 2030. gada un pagarināt Modernizācijas fonda darbību pēc 2030. gada; norāda, ka dalībvalstīm ir jāsniedz vietējām un reģionālajām pašvaldībām atbalsts, tostarp finansiāls, vietējo siltumapgādes un aukstumapgādes plānu īstenošanā saskaņā ar Energoefektivitātes direktīvu (EED); aicina Komisiju palielināt pieļaujamās atbalsta intensitātes robežvērtības gaidāmajā Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas (VGAR) pārskatīšanā, lai piesaistītu finansējumu investīcijām centralizētajā siltumapgādē;

47.

norāda, ka ES ETS gan ir svarīgs ES klimata politikas instruments, ņemot vērā oglekļa cenu nepieredzēto pieaugumu pēdējo gadu laikā, taču ir vajadzīga dziļāka reforma, lai mazinātu cenu svārstīgumu, garantētu drošību un nodrošinātu pārkārtošanos visās dalībvalstīs, pilsētās un reģionos saskaņā ar Plānu; aicina izveidot efektīvu pārmērīgas cenas mehānismu saskaņā ar 29.a pantu; norāda, ka sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekļaušana ETS sniegtu zināmu labumu videi, radot stimulus atkritumu rašanās novēršanai un reciklēšanai.

48.

uzsver, ka visos ES tiesību aktos, it īpaši ETS un Atjaunojamo energoresursu direktīvā (RED), biomasas iekārtām ir vajadzīga konsekventa ilgtspējas sertifikācija un SEG aiztaupījumu verifikācija; uzsver, ka ETS izsoļu ieņēmumi būtu jāparedz konkrētām dekarbonizācijas programmām, un atkārtoti aicina, lai vietējās un reģionālās pašvaldības tieši pārvaldītu 20 % no šiem ieņēmumiem;

49.

uzsver, ka dalībvalstu elektroenerģijas tīklu modernizācijai un paplašināšanai ir būtiska nozīme, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc atjaunīgās enerģijas un lai nodrošinātu savienotību tādiem rūpniecības projektiem, kas palīdzēs ne tikai ģenerēt vietējo labklājību, bet arī līdzfinansēt tīkla attīstību, vienlaikus atzīmējot, ka tīklu pārslodze kavē mājsaimniecību piekļuvi atjaunīgajai elektroenerģijai un ierobežo vietējo un reģionālo pašvaldību spēju veicināt enerģētikas pārkārtošanu;

Birokrātijas samazināšana un pārkārtošanās paātrināšana

50.

uzsver, ka vides aizsardzībai, klimata pārmaiņu ierobežošanai, enerģētiskajai drošībai, pieejamībai cenas ziņā un konkurētspējai arī turpmāk jābūt ES enerģētikas politikas centrā un, ja vēlamies šos mērķus sasniegt, ir steidzami jāvienkāršo administratīvās procedūras, lai paātrinātu ilgtspējīgas enerģētikas projektu izstrādi, kur izšķiroša nozīme ir investīciju noteiktībai un skaidriem termiņiem;

51.

uzsver, ka ir jāvienkāršo, jāstandartizē, jāracionalizē un jāpaātrina atļauju piešķiršanas process energoinfrastruktūras un tīklu, uzglabāšanas un atjaunīgās enerģijas projektiem, jo administratīvais slogs joprojām ir būtisks šķērslis to savlaicīgai izvēršanai, kā rezultātā attīstītājiem pieaug izmaksas, netiek izmantotas investīciju iespējas un kavējas dekarbonizācija un rodas tīkla pārslodzes risks; arī brīdina, ka vietējo un reģionālo sadales tīklu piesātinājums bloķē jaunas investīcijas, tāpēc par prioritāti jāizvirza to modernizācija un stiprināšana kā būtisks enerģētiskās pārkārtošanās priekšnoteikums; šajā sakarībā aicina saskaņā ar ES pamatnostādnēm atjaunīgās enerģijas projektus klasificēt kā tādus, kas ir sevišķi svarīgās sabiedrības interesēs; turklāt aicina ātri īstenot RED III direktīvā paredzētās paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorijas, kā arī nodrošināt, ka atļauju piešķiršanas un ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūras ir samērīgas ar projektu mērogu un riska profilu, tostarp paredzot iespēju atbrīvot no prasībām maza mēroga, zemas ietekmes atjaunīgo energoresursu projektus vai vienkāršot šīs prasības, vienlaikus ir jāatvēl pietiekami daudz laika vietējiem un reģionāliem demokrātiskiem procesiem, lai nodrošinātu vietējiem apstākļiem piemērotus un pieņemamus risinājumus;

52.

uzsver nepieciešamību izveidot vienkāršotas digitālo atļauju sistēmas, lai līdz minimumam samazinātu administratīvos šķēršļus un dotu iespēju vietējām kopienām un publiskās pārvaldes iestādēm paātrināt atļauju piešķiršanas procesu, padarot to efektīvāku, pārredzamāku un līdzdalīgāku;

53.

uzsver, ka atļauju piešķiršanas un regulatīvajām prasībām attiecībā uz energoinfrastruktūru vajadzētu būt samērīgām ar uzņēmumu un vietējo operatoru lielumu un jaudu, nodrošinot, ka mazākas pašvaldības un reģionālie enerģijas piegādātāji netiek finansiāli pārslogoti;

54.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pārskatīt publiskā iepirkuma regulējumu, kas pašlaik ierobežo vietējo un reģionālo pašvaldību iespējas piedalīties izkliedētās enerģijas ražošanas un patēriņa organizācijās, tostarp atjaunīgās enerģijas kopienās un kooperatīvos; aicina Komisiju pielāgot publiskā iepirkuma noteikumus, lai vietējās pašvaldības, it īpaši pilsētu pašvaldības, varētu nodrošināt cenas ziņā pieejamu enerģiju, tādējādi palielinot vietējo ekonomiku noturību un samazinot izmaksas par sabiedriskajiem pakalpojumiem, ko tās sniedz iedzīvotājiem, rūpniecībai un uzņēmumiem;

Vietējās ekonomikas un MVU atbalstīšana

55.

uzsver, ka MVU ir īpaši pakļauti svārstīgām enerģijas cenām, kas var apdraudēt to konkurētspēju un radītās darbvietas; tādēļ uzsver: ar Plānu ir jānodrošina, ka cenas ziņa pieejamas enerģijas nodrošināšanas pasākumi attiecas ne tikai uz mājsaimniecībām, bet arī uz mazajiem uzņēmumiem visās dalībvalstīs, pilsētās un reģionos; uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību lomu MVU līdzdalības veicināšanā atjaunīgās enerģijas kopienās, sadarbības shēmās un kopīgā iepirkuma platformās, kas dod tiem iespēju gūt labumu no stabilām un pieejamām enerģijas cenām;

56.

uzsver, ka, ņemot vērā MVU lielo inovācijas potenciālu, tiem ir būtiska nozīme enerģētikas pārkārtošanā un tīras rūpniecības kursa īstenošanā; tādēļ prasa piešķirt MVU vienlīdzīgu piekļuvi jaunajiem finanšu instrumentiem, kurus Komisija ierosinājusi nākamajā DFS; norāda, ka publiskā īpašuma kritēriji nedrīkst izslēgt vietējos sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumus no finansēšanas iespējām un maziem un vidējiem uzņēmumiem pieejamajiem administratīvā sloga samazināšanas pasākumiem;

Spējas, prasmes un vietējie darba tirgi

57.

ar bažām konstatē, ka cilvēkkapitāla trūkums un nepietiekami konkurētspējīgas publiskā sektora algas kavē vietējo enerģētikas projektu plānošanu un īstenošanu; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt Plāna efektīvu ieviešanu vietējā un reģionālajā līmenī; tādēļ aicina izstrādāt ES un dalībvalstu līmeņa spēju veidošanas programmas un iniciatīvas nolūkā stiprināt vietējās un reģionālās pārvaldes iestādes, tostarp veikt pasākumus kvalificēta personāla apmācībai, pieņemšanai darbā un noturēšanai, lai nodrošinātu spēju iedzīvotājiem nodrošināt cenas ziņā pieejamus un ilgtspējīgus enerģētikas risinājumus;

58.

uzsver, ka vietējam darbaspēkam ir jāpalīdz apgūt prasmes, kas vajadzīgas enerģētikas pārkārtošanai, it īpaši ar pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi; aicina palielināt ES un valstu investīcijas profesionālajā izglītībā, zaļo prasmju programmās, kas veicina radošumu un sabiedrības inovāciju, un nodarbinātības atbalsta shēmās, īpašu uzmanību pievēršot ogļu ieguves reģioniem pārkārtošanās posmā, teritorijām, kas ir atkarīgas no energoietilpīgām nozarēm, un teritorijām, kuras saskaras ar strukturālām darba tirgus problēmām, īpaši reģionos, kas nonākuši talantu izaugsmes strupceļā (3); mudina Komisiju nodrošināt vietējo un reģionālo pašvaldību aktīvo iesaisti prasmju savienībā, ņemot vērā to unikālo spēju apzināt vietējo zināšanu trūkumu; uzsver, kāda loma zaļo prasmju attīstīšanā ir valsts nodarbinātības dienestiem un reģionālām izglītības iestādēm kā būtiskiem partneriem;

59.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām, darbojoties ar savu enerģētikas aģentūru starpniecību, ir izšķiroša nozīme vietējo zaļo darba tirgu veicināšanā un apmācības centru izveidē sadarbībā ar izglītības iestādēm un vietējo rūpniecību; aicina piešķirt pienācīgu ES un valsts finansējumu, kā arī tehnisko palīdzību, lai atbalstītu pašvaldības zaļo darbvietu iniciatīvu izstrādē un prasmju novērošanas centru izveidē ar mērķi uzraudzīt darba tirgus vajadzības un prognozēt turpmāko pieprasījumu.

---

(1)  Eiropas Komisijas 2025. gada ziņojums par enerģētikas savienības stāvokli.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1787 (2024. gada 13. jūnijs) par metāna emisiju samazināšanu enerģētikas sektorā un ar ko groza Regulu (ES) 2019/942 (OV L, 2024/1787, 15.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1787/oj).

(3)   “Talantu izmantošana Eiropas reģionos” (COM(2023) 32 final).