Masserud Utvikling AS 2025. gada 24. novembra prasība pret EBTA Uzraudzības iestādi

(Lieta E-27/25)

(C/2026/508)

Masserud Utvikling AS (Hvamstubben 11, 2013 Skjetten, Norvēģija), ko pārstāv advokāts Fredrik Lilleaas Ellingsen (Advokatfirmaet Selmer AS, Oslo, Norvēģija), 2025. gada 24. novembrī iesniedza EBTA Tiesai prasību pret EBTA Uzraudzības iestādi.

Masserud Utvikling AS lūdz EBTA Tiesu:

1.	daļēji atcelt EBTA Uzraudzības iestādes 2025. gada 11. jūnija Lēmumu Nr. 090/25/COL saistībā ar 2. pantu un pēc tam 3., 4. un 5. pantu; kā arī

2.	piespriest EBTA Uzraudzības iestādei atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo tiesvedību.

Juridiskā un faktiskā pamatinformācija un prasības juridiskais pamats.

—

Masserud Utvikling AS (“Masserud”) ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas attīsta un pārdod nekustamo īpašumu. Tā ir viena mērķa struktūrvienība, kas ir bijusi iesaistīta tikai dzīvojamā rajona Masserud Gaard, kas atrodas Lørenskog, attīstīšanā. Sabiedrība pilnībā pieder Olavsgaard Eiendom AS, kas ir daļa no nekustamā īpašuma grupas Olavsgaard Gruppen AS.

—	Lørenskog ir Norvēģijas pašvaldība, kas atrodas aptuveni 20 km uz austrumiem no Oslo. Pašvaldībā ir aptuveni 46 000 iedzīvotāju, un tādējādi tā ir piektā lielākā pašvaldība Oslo reģionā.

—

Norvēģijas Karalistei adresētajā 2025. gada 11. jūnija Lēmumā Nr. 090/25/COL (“apstrīdētais lēmums”) tika secināts, ka valsts zemes īpašuma bezmaksas piešķiršana Masserud, kas izrietēja no tā, ka Lørenskog pašvaldība nav nodrošinājusi sava prasījuma saskaņā ar 2014. gada janvāra pārdošanas līgumu ar Masserud izpildi, ir nelikumīgs valsts atbalsts.

—

Pieteikums tika iesniegts pēc tam, kad EBTA Uzraudzības iestāde (EUI) 2022. gada 8. augustā saņēma sūdzību no Lørenskog pašvaldības, kurā apgalvots, ka tā ir piešķīrusi nelikumīgu valsts atbalstu Masserud, jo tā bija aizmirsusi pieprasīt maksājumu no Masserud par īpašuma pārdošanu, pirms bija iestājies prasījuma noilgums. Pašvaldība lūdza EUI sākt oficiālu izmeklēšanu.

—

Prasītāja lūdz daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu un pamato savu prasību ar šādiem argumentiem:

—	EUI ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secinot, ka pasākums ir valsts atbalsts, jo EEZ līguma 61. panta 1. punktu nevar interpretēt tādējādi, ka prasības, kurām iestājies noilgums valsts noilguma noteikumu piemērošanas rezultātā, tiks uzskatītas par valsts atbalstu;

—	pasākums neattiecas uz valsti;

—	pasākums nav selektīvs;

—	prasītāja nav guvusi priekšrocību prasījuma noilguma dēļ;

—	tirdzniecība netiek ietekmēta.

—

Izvirzītie pamati inter alia ir balstīti uz šādiem argumentiem:

—	interpretējot, vai pasākums ir valsts atbalsts, ir jāņem vērā noilguma noteikumu raksturs;

—	valsts atbalsta noteikumus nevar interpretēt tādā veidā, kas paplašina priekšrocības jēdzienu, attiecinot to arī uz prasījumiem, kuriem iestājies noilgums saskaņā ar valsts noilguma noteikumiem;

—	noilgušu prasījumu kvalificēšana par valsts atbalstu apdraudētu juridisko noteiktību, ko paredzēts nodrošināt ar noilguma termiņiem, kas nav ne EEZ līguma 61. panta 1. punkta mērķis, ne paredzētās sekas.