Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums

Bioloģiskas un kvalitatīvas pārtikas nākotne un patēriņa palielināšanas iespējas

(pašiniciatīvas atzinums)

(C/2026/17)

Ziņotājs:

Decebal-Ștefăniță PADURE

Līdzziņotāja:

Kerli ATS

Padomnieks	Mircea MITRUTIU (ziņotājiem)
Pilnsapulces lēmums	23.1.2025.
Juridiskais pamats	Reglamenta 52. panta 2. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	25.6.2025.
Pieņemts plenārsesijā	18.9.2025.
Plenārsesija Nr.	599
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	149/0/2

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Saskaņota pārtikas politika. EESK uzsver nepieciešamību pēc transversālas ES pārtikas politikas, kas bioloģisko lauksaimniecību un kvalitātes shēmas integrētu vides, veselības, klimata un lauku attīstības stratēģijās.

1.2.

Plašāks atbalsts, ne tikai finansējums. Ar subsīdijām vien nepietiek; lai atbalstītu ilgtspējīgu nozares attīstību, ir nepieciešami integrēti pasākumi, piemēram, samazināts PVN, publiskais kvalitatīvas pārtikas iepirkums, konsultāciju pakalpojumi un inovācija.

1.3.

Kontroles un izsekojamības stiprināšana. Ir svarīgi pastiprināt kontroles sistēmas, saskaņot līdzvērtības standartus un ieviest digitālo izsekojamību, it īpaši importa izsekojamību.

1.4.

Integrēta popularizēšana. Popularizēšanas kampaņās, ko atbalsta specializētas valstu aģentūras, būtu jāiekļauj izglītošana par pārtiku, ilgtspējīgs tūrisms un teritoriālo zīmolu veidošana.

1.5.

Kvalitatīvu produktu patēriņa stratēģija. Ieteicama ES stratēģija, kas paredz minimālos mērķrādītājus (piemēram, 25 % kvalitatīvu produktu skolās/slimnīcās/publiskajās iestādēs u.c.), komerciālas partnerības un tematiskas kampaņas.

1.6.

Pieejamības nodrošināšana ar saskaņotiem nodokļu stimuliem. EESK aicina Eiropas Komisiju, it īpaši Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorātu, Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorātu un Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorātu, izstrādāt saskaņotu fiskālu risinājumu, kas būtu piemērojams visās dalībvalstīs un dotu iespēju samazināt PVN likmes kvalitatīviem produktiem. Šāds pasākums uzlabotu patērētāju piekļuvi, stimulētu pieprasījumu un atbalstītu pārkārtošanos uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu.

1.7.

Atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem, sievietēm un Eiropas ģimenes lauksaimniecības modelim, it īpaši mazāk attīstītās vai aizsargājamās teritorijās. EESK atbalsta to KLP pasākumu īstenošanu, kas vērsti uz gados jauniem lauksaimniekiem, sievietēm, nelielām ģimenes saimniecībām un ekoloģiskās pārkārtošanās dalībniekiem. Komiteja iesaka kandidātvalstīs šādu atbalstu sniegt, izmantojot pirmspievienošanās finansēšanas instrumentus.

1.8.

Sertifikācijas vienkāršošana. Sertifikācijas procedūras būtu jāsaskaņo un jāpielāgo sīkražotāju vajadzībām, cita starpā izmantojot tādus risinājumus kā grupu sertifikācija vai digitālie modeļi.

1.9.

Skaidra marķēšana un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība. EESK iesaka regulēt tādus jēdzienus kā “dabīgs” un “tradicionāls”, kā arī piemērot sodus par ģeogrāfisko simbolu maldinošu izmantošanu (it īpaši tas attiecas uz apstrādātiem produktiem).

1.10.

Iekļaušana starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos. EESK aicina globālās tirdzniecības kontekstā atzīt un aizsargāt ES kvalitātes standartus un marķējumus, tādējādi veicinot taisnīgu un ilgtspējīgu pārtikas modeli.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas redzējumu par ilgtspējīgu un konkurētspējīgu agropārtikas nozari līdz 2040. gadam un uzsver, ka vajadzīga saskaņota un transversāla ES pārtikas politika, kas lauksaimniekus – it īpaši ģimenes uzņēmumus – izvirzītu zaļās un digitālās pārkārtošanās centrā. EESK atzīmē Eiropas Komisijas ievērojamos centienus veicināt bioloģisko ražošanu un ES kvalitātes shēmas, it īpaši īstenojot bioloģiskās lauksaimniecības rīcības plānu un izmantojot attiecīgos KLP un veicināšanas politikas atbalsta instrumentus. Šā atzinuma mērķis ir papildināt un pastiprināt šos centienus, piedāvājot pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru izstrādātos papildu ieteikumus un perspektīvas, lai uzlabotu saskaņotību, pieejamību un ietekmi dalībvalstīs un partnervalstīs.

Eiropas Savienībā ražotā un tirgotā pārtika ir nekaitīga un atbilst augstiem kvalitātes standartiem, pateicoties stingram tiesiskajam regulējumam un spēcīgiem kontroles mehānismiem. Tomēr šajā atzinumā jēdziens “kvalitatīvs produkts” attiecas tikai uz tādiem produktiem, kas sertificēti saskaņā ar sertifikācijas shēmām — vai nu ES līmeņa shēmām (piemēram, bioloģiskas izcelsmes, aizsargāta cilmes vietas nosaukuma (ACVN), aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢIN) vai garantētas tradicionālās īpatnības shēmu), vai valstu shēmām — un kas atbilst ES kvalitātes un ilgtspējas vadlīnijām. Lai valstu sertifikācijas sistēmas tiktu atzītas, tās ir jāpaziņo Eiropas Komisijai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/1535 (1), izmantojot Tehnisko noteikumu informācijas sistēmu (TRIS).

2.2.

Kvalitatīvi pārtikas produkti ir svarīgi ES vidisko, ekonomisko un sociālo mērķu sasniegšanai. Šie produkti palīdz:

—	vairot patērētāju uzticēšanos,

—	samazināt oglekļa pēdu,

—	veicināt sabiedrības veselību un uztura kvalitāti,

—	atbalstīt dinamiskus un noturīgus lauku apgabalus,

—	veicināt Eiropas lauksaimniecības pārtikas produktu konkurētspēju pasaulē;

—	uzlabot augsnes veselību un auglību,

—	samazināt pesticīdu un antibiotiku atlieku iedarbību,

—	aizsargāt apputeksnētājus un bioloģisko daudzveidību,

—	uzlabot ūdens kvalitāti un samazināt piesārņojumu.

2.3.

Šie rezultāti atbilst tādām nozīmīgām ES stratēģijām kā Eiropas zaļais kurss, stratēģija “No lauka līdz galdam”, ES Konkurētspējas kompass, Bioekonomikas stratēģija un Gados jauno lauksaimnieku atbalsta stratēģija. Lai pilnībā atraisītu ES lauksaimniecības potenciālu, tā ir jāatbalsta, veicot mērķtiecīgas investīcijas, vienkāršojot regulējumu un nodrošinot ilgtermiņa politisko un tirgus stabilitāti.

2.4.

EESK bioloģisko lauksaimniecību un citas kvalitātes shēmas aplūko vienā atzinumā, jo abas veicina ilgtspējīgu praksi, taisnīgu atlīdzību ražotājiem un patērētāju uzticēšanos, ko nodrošina sertifikācija. To saskaņošana dod iespēju īstenot konsekventu politiku, kas stiprina to kopīgo ieguldījumu noturīgās un uz vērtībām balstītās pārtikas sistēmās.

2.5.

Bioloģiskā lauksaimniecība konkrēti ietver visaptverošu agroekoloģisku pieeju, kas tieši veicina klimata pārmaiņu ierobežošanu, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Tā atbalsta arī darbvietu radīšanu, inovāciju un paaudžu maiņu lauku apvidos.

2.6.

Tomēr bioloģiskās lauksaimniecības nozare pašlaik atrodas krustcelēs. Neskatoties uz ieguvumiem, tās attīstība dalībvalstīs joprojām ir nevienmērīga un nozare saskaras ar pastāvīgiem šķēršļiem. Daži no šķēršļiem ir zemāka noteiktu kultūru ražība, augstas sertifikācijas izmaksas, tirgus svārstīgums un tas, ka patērētājiem ir svarīga cena, — problēmas, kas ekonomiskās nenoteiktības periodos vēl saasinās.

2.7.

EESK uzsver, ka ar finanšu subsīdijām vien nepietiks, lai nodrošinātu kvalitatīvas pārtikas ražošanas ilgtspējīgu izaugsmi. Nepieciešams plašāks veicinošs satvars, kas apvieno šādus aspektus:

—	uzlabota piekļuve tirgum, ko panāk, piemēram, izmantojot zaļo/kvalitatīvu produktu publisko iepirkumu un fiskālus pasākumus (piemēram, samazinātu PVN, nodokļu kredītus),

—	bioloģiskās lauksaimniecības un produktu kvalitātes ciešāka integrācija ES pārtikas, veselības, klimata un bioloģiskās daudzveidības politikā, ievērojot pieeju “Viena veselība”;

—	atbalsts pārejai, konsultāciju pakalpojumiem un inovācijai,

—	uzlabota patērētāju izglītošana un informēšana, kas mazinātu plaisu starp vērtībām un rīcību,

—	stingri drošības pasākumi kvalitatīvu produktu marķējuma ticamības saglabāšanai, tostarp pastiprināta importa kontrole un izsekojamības;

—

mērķtiecīgi pasākumi bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam apgabalos ar vides ierobežojumiem, piemēram, Natura 2000 vai aizsargājamās dzīvotnēs, kur pāreja var būt sarežģītāka vai ierobežota ekoloģisko ierobežojumu dēļ; piekļuve zemei, tehniskā palīdzība un taisnīgi tirgus apstākļi, kas lauksaimniekiem un kvalitatīvas pārtikas ražotājiem nodrošina ilgtermiņa ekonomisko dzīvotspēju un profesionālu izaugsmi.

EESK atzīst, ka PVN politika ir TAXUD ĢD kompetencē, un mudina Eiropas Komisiju iestāžu dialogā apsvērt iespēju ieviest samazinātas PVN likmes sertificētiem kvalitatīviem produktiem.

2.8.

EESK uzsver, ka bioloģiskās pārtikas un citu kvalitatīvu pārtikas produktu shēmas ir jāiekļauj popularizēšanas stratēģijās. Tas jādara ārpus tikai komerciālu kampaņu rāmjiem — šiem tematiem jābūt integrētiem izglītošanā par pārtiku, ilgtspējīgā tūrismā, gastronomiskajā kultūrā un teritoriālo zīmolu veidošanā. Lai paaugstinātu efektivitāti un palielinātu ilgtermiņa ietekmi uz patērētājiem, ir svarīgi nodrošināt labāku koordināciju starp ES iestādēm (piemēram, Eiropas Pētniecības izpildaģentūru), valstu aģentūrām un ražotāju organizācijām. EESK uzsver, ka ES kvalitātes shēmas un bioloģiskā lauksaimniecība jau ir aptvertas ar Regulu (ES) Nr. 1144/2014 (2) par veicināšanas pasākumiem. Tomēr EESK ierosina paplašināt atbilstīgo tematu loku – ja tie ir saderīgi ar ES mērķiem –, lai iekļautu ilgtspējīgu tūrismu un teritoriālos zīmolus kā papildu instrumentus ilgtspējīgu un kvalitatīvu produktu veicināšanai.

2.9.

EESK aicina Eiropas Komisiju veikt salīdzinošu pētījumu par pastiprinošo efektu, ko rada investīcijas valstu un reģionu pārtikas jomas veicināšanas aģentūrās, īpašu uzmanību pievēršot šo investīciju devumam ekonomikas attīstībā, nodokļu ieņēmumos un lauku iedzīvotāju nodarbinātībā. Šā pētījuma mērķis būtu noteikt visefektīvākos valstu un reģionu veicināšanas modeļus, novērtēt to ietekmi uz lauku ekonomikas attīstību, nodokļu ieņēmumiem un nodarbinātību un sniegt uz pierādījumiem balstītus ieteikumus labas prakses izvēršanai citās dalībvalstīs un kandidātvalstīs.

3. Rīcības pamatprincipi. Problēmas un stratēģiskās iespējas

3.1.

Iespēju nodrošināšana lauksaimniekiem kā līdzvērtīgiem un cienītiem partneriem agropārtikas ķēdē joprojām ir viens no taisnīgas un noturīgas pārtikas sistēmas galvenajiem priekšnosacījumiem. Jāgādā, lai lauksaimnieki saņemtu taisnīgu atlīdzību un lai viņiem būtu pienācīgi darba apstākļi un vienlīdzīga piekļuve tirgiem ar pievienoto vērtību, izmantojot arī alternatīvus pārdošanas kanālus, piemēram, tiešo tirgvedību, e-komerciju un vietējos pārtikas tīklus.

3.2.

Tā kā bioloģiskā lauksaimniecība parasti ir darbietilpīgāka, EESK uzsver nepieciešamību nodrošināt taisnīgus darba apstākļus un prasmju attīstību gan ražotājiem, gan darba ņēmējiem. Sadarbības atbalstīšana visā bioloģiskās lauksaimniecības vērtības ķēdē ir ļoti svarīga nozares ilgtermiņa ilgtspējai.

3.3.

Kā viens no galvenajiem pīlāriem ikvienā kvalitatīvu produktu patēriņa palielināšanas stratēģijā ir jāietver arī patērētāju iesaiste. Patērētāju izglītošana par viņu pārtikas izvēles ietekmi uz vidi un veselību, kā arī ilgtspējīgu produktu pieejamības nodrošināšana (arī cenas ziņā) būs būtiska, lai sasniegtu ES mērķus ilgtspējas un sabiedrības veselības jomā.

3.4.

Cenas pieņemamība joprojām ir būtisks šķērslis kvalitatīvu produktu patēriņam. Daudzi piekrīt, ka kvalitatīvi produkti ir ilgtspējīgāki un veselīgāki, taču lēmumu par to iegādi bieži ierobežo cena. EESK aicina veikt pasākumus, lai novērstu šo nepieejamību cenas ziņā, tostarp ieviest mērķtiecīgus nodokļu stimulus, piemēram, samazinātu PVN, veikt investīcijas vietējās kvalitatīvu produktu piegādes ķēdēs un iekļaut kvalitatīvus produktus publiskā iepirkuma sistēmās. Šo pasākumu pamatā vajadzētu būt patērētāju ieradumu pētījumiem, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem, un 25 % iepirkuma mērķa ietvaros, kad vien iespējams, prioritāte jāpiešķir vietēji ražotiem produktiem.

3.5.

Lai stimulētu pieprasījumu, EESK iesaka izstrādāt ES mēroga stratēģiju par bioloģisko produktu patēriņu un tajā iekļaut:

—	minimālos mērķus attiecībā uz kvalitatīviem produktiem publiskajās iestādēs (piemēram, 25 % skolās un slimnīcās); lai pakāpeniski sasniegtu šo mērķi, Komiteja aicina publiskā iepirkuma procedūrās ieviest skaidrus diferenciācijas kritērijus, kas dod priekšroku kvalitātei, nevis iepirkuma cenai;

—	mērķtiecīgas popularizēšanas kampaņas, kas saistītas ar veselību, klimatrīcību un lauku attīstību,

—	ar mazumtirgotājiem un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem nodibinātas partnerības, kuras uzlabotu bioloģisko produktu atpazīstamību un pieejamību.

3.6.

EESK norāda, ka daudzās dalībvalstīs kvalitatīvu produktu nozares organizācijām trūkst institucionālo spēju koordinēt ražotājus, veidot partnerības ar mazumtirgotājiem un vadīt tirgus attīstību. Neliela mēroga publiskās investīcijas šajās organizācijās varētu radīt ievērojamu ietekmi visā vērtības ķēdē.

3.7.

EESK atkārtoti uzsver, ka liela nozīme ir pētniecībai, inovācijai un konsultāciju pakalpojumiem, kas pielāgoti bioloģiskās lauksaimniecības vajadzībām. Lai pārkārtotos uz bioloģiskās lauksaimniecības praksi vai to uzlabotu, ir nepieciešama zināšanu apmaiņa, piekļuve atbilstošām agrovides tehnoloģijām un uz lauksaimniekiem orientētām konsultāciju sistēmām. Izšķiroša nozīme ir lielākām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un dalībvalstu programmu finansētām investīcijām bioloģiskās lauksaimniecības pētniecībā un inovācijā.

3.8.

Lai stiprinātu uzticēšanos bioloģiskajai sertifikācijai, itīpaši importa sertifikācijai, nepieciešams arī stingrāks un pārredzamāks tiesiskais regulējums. EESK atzīst, ka importētajiem bioloģiskajiem produktiem ir jāievēro ES standartiem līdzvērtīgi vai atbilstīgi standarti, un norāda, ka Komisija atbalsta dalībvalstis, izmantojot digitālos rīkus, piemēram, TRACES, OFIS paziņojumus un saistītos uzraudzības mehānismus. Šajā saistībā EESK aicina plašāk un pārredzamāk izmantot šos instrumentus, lai nodrošinātu patērētāju uzticēšanos un konsekventu izpildi Eiropas Savienībā.

3.9.

EESK atbalsta bioloģiskās lauksaimniecības integrēšanu tādās lauku attīstības un teritoriālajās stratēģijās kā, piemēram, “bioapgabali”, agroekoloģiskās zonas un aprites ekonomikas klasteri. Šie modeļi veicina inovāciju, sabiedrības līdzdalību un sinerģiju lauksaimniecībā, izglītībā, tūrismā un ilgtspējīgās pārtikas sistēmās.

3.10.

Visbeidzot EESK uzsver nepieciešamību aizsargāt kvalitatīvas pārtikas sistēmas visos starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos. Šajā ziņā nepieciešams nostiprināt ES standartu atzīšanu, aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un pozicionēt bioloģisko un sertificēto produktu ražošanu kā globālu ilgtspējas, pārtikas nekaitīguma un godīgas tirdzniecības paraugu.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

EESK atbalsta izveidotās un labi regulētās ES kvalitātes shēmas, proti, bioloģiskas izcelsmes, aizsargāta cilmes vietas nosaukuma (ACVN), aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢIN) un garantētas tradicionālās īpatnības shēmas. Šīs shēmas nodrošina uzticamus rīkus produktu izcelšanai, atbalsta reģionālo identitāti un sniedz pievienoto vērtību gan ražotājiem, gan patērētājiem.

4.2.

Tomēr EESK norāda, ka neregulēti vai nekonsekventi lietoti tirgvedības termini, piemēram, “dabīgs”, “tradicionāls” un “pašdarināts”, var maldināt patērētājus un padarīt neskaidru atšķirību starp sertificētiem un nesertificētiem produktiem. Tas mazina patērētāju uzticēšanos un devalvē iedibinātās ES kvalitātes shēmas. EESK aicina Eiropas Komisiju izstrādāt skaidras un izpildāmas definīcijas un vadlīnijas šādām norādēm. Šis jautājums ir īpaši aktuāls jaunattīstības tirgos, kur patērētāju izpratne var būt vājāka un regulatīvā pārraudzība ir ierobežota. EESK iesaka sniegt valstu iestādēm tehnisko palīdzību, lai uzlabotu marķējuma noteikumu izpildi un patērētāju tiesību aizsardzību.

4.3.

Brīvprātīgo valsts kvalitātes shēmu daudzveidība var nodrošināt vērtīgus diferenciācijas rīkus, taču tā var arī radīt sadrumstalotību un neskaidrības iekšējā tirgū. EESK atbalsta saderīgu valsts shēmu atzīšanu un to saskaņošanu ar ES mēroga sistēmām, lai veicinātu lielāku pārredzamību, salīdzināmību un piekļuvi tirgum, it īpaši sīkražotājiem un vidējiem ražotājiem. Mazo uzņēmumu pārrobežu sadarbība, piemēram, Rietumbalkānos, var palīdzēt pārvarēt sadrumstalotību. EESK atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir kopīgas sertifikācijas infrastruktūras izstrāde, reģionu popularizēšanas kampaņu rīkošana un standartu saskaņošana.

4.4.

EESK uzsver, ka bioloģiskā lauksaimniecība dažādās dalībvalstīs joprojām saņem nevienmērīgu atbalstu, lai gan tās vidiskie un sociālie ieguvumi ir visiem zināmi. Lai sasniegtu ES mērķrādītāju līdz 2030. gadam panākt, ka 25 % no lauksaimniecības zemes tiek izmantota bioloģiskajai lauksaimniecībai, ir nepieciešama ciešāka saskaņotība starp KLP stratēģiskajiem plāniem, valstu bioloģiskās lauksaimniecības rīcības plāniem un ES Bioloģiskās ražošanas rīcības plānu. Bioloģiskajiem lauksaimniekiem visā ES ir jāpiedāvā konsekvents un pienācīgs atbalsts. Tas ietver arī īpaši pielāgotus “pārejas lauksaimniecības” pasākumus, kas atbalsta mazos lauksaimniekus mazāk attīstītos apgabalos viņu ceļā uz pilnīgu pārkārtošanos uz bioloģisko lauksaimniecību.

4.5.

Kvalitatīvos produktus vajadzētu ciešāk integrēt plašākās vērtības ķēdēs, tajā skaitā ilgtspējīgā tūrismā, vietējā gastronomijā, bioekonomikas stratēģijās un teritoriālo zīmolu veidošanā. Kvalitātes shēmas var kalpot arī par pamatu ražotāju kooperatīvu izveidei un attīstībai — tie palīdz stiprināt lauksaimnieku spēju aizstāvēt savas intereses un uzlabo viņu pozīciju agropārtikas piegādes ķēdē (3). Komiteja atbalsta centienus attīstīt “bioapgabalus” un teritoriālas pieejas, kas veido saikni starp sertificētu ražošanu ar reģionālo identitāti un veicina vietējās ekonomikas noturību.

4.6.

EESK aicina pienācīgi īstenot Regulu (ES) 2018/775 (4), lai novērstu maldinošu praksi un nodrošinātu godīgu konkurenci. Tā iesaka dalībvalstu kompetentajām iestādēm veikt mērķtiecīgas oficiālās kontroles attiecībā uz šīs regulas piemērošanu. EESK arī aicina Eiropas Komisiju reizi divos gados publicēt ziņojumu par oficiālo kontroļu īstenošanu šajā jomā. Ja izpilde izrādītos nepietiekama, EESK mudina Komisiju apsvērt iespēju pārskatīt Regulu 2018/775 (5) un tās skaidrojošos norādījumus, lai labāk risinātu jautājumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un valstu vai reģionu simbolu izmantošanu uz pārtikas produktiem, kas nav saistīti ar norādīto izcelsmi vai apstiprinātu sertifikācijas shēmu.

4.7.

EESK aicina nodrošināt, ka skolās, slimnīcās un sabiedriskajās ēdnīcās vismaz 25 % pārtikas ir kvalitatīvi produkti, ja iespējams, priekšroku dodot vietējiem produktiem. Ar ES iepirkuma noteikumiem būtu jāatalgo piegādātāji, kuru piedāvājumā liels ir kvalitatīvu produktu īpatsvars, un tajos jāiekļauj ilgtspējas kritēriji, kas atbalsta vietējās piegādes ķēdes. Jaunattīstības valstīs un kandidātvalstīs ir ieteicama pakāpeniska pieeja, sniedzot tehnisku un finansiālu atbalstu.

4.8.

Publiskais iepirkums var būt spēcīgs instruments vidisko un sociālo mērķu veicināšanai. Šo panākumu pamatā ir pāreja no iepirkuma, kura pamatā ir tikai cena, uz saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma (MEAT) kritēriju izmantošanu, kur prioritāte ir sociālajiem, vides un ētikas standartiem. EESK iesaka izmantot šo pieeju, kas atbilst kustības Fairtrade aicinājumam noteikt MEAT kritērijus par publiskā iepirkuma noklusējuma kritērijiem, nodrošinot, ka publiskie izdevumi atbalsta ētiskus uzņēmumus, tostarp Fairtrade dalībniekus.

4.9.

Ievērojami jāstiprina ilgtspējas un sertifikācijas finansēšanas mehānismi. EESK aicina paplašināt zaļā publiskā iepirkuma pamatnostādnes, lai tās aptvertu visas uz ilgtspēju balstītās kvalitātes shēmas, nosakot skaidrus vidiskā snieguma kritērijus pārtikas un ēdināšanas iepirkumiem.

4.10.

EESK atkārtoti uzsver, ka būtiska loma ir koordinētām un pietiekami finansētām valsts līmeņa veicināšanas struktūrām. Valstis, kurās ir valsts pārtikas kvalitātes un tirgvedības aģentūras, pastāvīgi sasniedz augstāku investīciju atdevi, pateicoties labākai patērētāju informētībai, izplatībai tirgū un eksporta pieaugumam. Dalībvalstis būtu jāatbalsta šādu aģentūru izveidē, un šīm aģentūrām būtu jāpiešķir skaidras pilnvaras popularizēt sertificētus produktus gan savā valstī, gan ārvalstīs. EESK iesaka arī izpētīt, kā šīs veicināšanas struktūras var palīdzēt kandidātvalstu ražotājiem piekļūt ES tirgiem.

4.11.

Būtisks šķērslis, it īpaši sīkražotājiem un jaunpienācējiem, joprojām ir sertifikācijas procedūru administratīvā sarežģītība. EESK aicina vienkāršot un saskaņot sertifikācijas noteikumus visās dalībvalstīs, nosakot skaidras un samērīgas prasības, kas ir pielāgotas ražošanas apjomam un veidam. Lai paplašinātu dalību jaunattīstības valstīs, būtu jāizstrādā vienkāršoti, mērogojami sertifikācijas ceļi, kas neprasa lielas izmaksas, piemēram, grupu sertifikācijas modeļi vai digitāli priekšsertifikācijas rīki.

4.12.

Lai spētu reaģēt uz tirgus pārmaiņām un politikas īstenošanu, ir nepieciešama pastāvīgas uzraudzības un izvērtēšanas sistēma. Komiteja mudina integrēt sertifikācijas, popularizēšanas un ilgtspējas mērķus ES programmu izvērtējumos un iesaka sekot līdzi progresam patēriņa un ražošanas mērķrādītāju sasniegšanā, īpaši attiecībā uz kvalitatīviem produktiem.

4.13.

Nozares paplašināšanai ir nepieciešamas investīcijas pētniecībā, inovācijā un konsultāciju pakalpojumos, kas īpaši pielāgoti bioloģiskajai lauksaimniecībai. EESK aicina piešķirt lielāku finansējumu no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un valstu pētniecības un inovācijas programmām, lai atbalstītu lietišķos pētījumus bioloģisko sistēmu, piegādes ķēdes attīstības un patērētāju ieradumu jomā. Turklāt pētniecības programmā jāiekļauj temati, kas attiecas uz mazieguldījumu un ierobežotu resursu sistēmām jaunattīstības valstīs.

4.14.

Patērētāju uzticēšanās kvalitatīvu produktu marķējumam ir atkarīga no stingrām kontroles sistēmām un pārredzamības, īpaši attiecībā uz importētiem bioloģiskajiem produktiem. Komiteja iesaka stiprināt līdzvērtības standartu piemērošanu, saskaņot pārbaudes un investēt digitālās izsekojamības rīkos, lai nodrošinātu ES kvalitātes sertifikācijas ticamību.

4.15.

EESK uzskata, ka bioloģiskā lauksaimniecība un kvalitatīvas pārtikas ražošana ir nozīmīgi paaudžu maiņas virzītājspēki lauksaimniecībā. Uz vērtībām balstītā pieeja uzrunā jauniešus un jaunpienācējus. Komiteja iesaka KLP stratēģiskajos plānos sniegt mērķorientētu atbalstu gados jauniem bioloģiskajiem lauksaimniekiem, jaunuzņēmumiem un pārstrādātājiem, tostarp kandidātvalstīs, izmantojot tādus risinājumus kā ieguldījumi, kredītu pieejamība un apmācība. EESK arī iesaka izveidot iekļaujošus pārvaldības mehānismus, piemēram, konsultatīvās padomes un līdzdalīgus pārvaldības modeļus bioapgabalos, lai gados jaunus cilvēkus iesaistītu teritoriālo stratēģiju veidošanā.

4.16.

Bioloģiskā lauksaimniecība būtu jāintegrē arī tādās teritoriālās attīstības stratēģijās kā viedie ciemati, LEADER programmas un bioekonomikas klasteri. Tas veicinās sadarbību, vietējo inovāciju un jaunas ekonomiskās iespējas lauku apvidos.

4.17.

Visbeidzot EESK uzsver, ka ES bioloģiskās un sertificētās pārtikas sistēmas ir jāaizsargā un jāveicina visos starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos. Šajā ziņā nepieciešams nostiprināt ES standartu un marķējumu atzīšanu, nodrošināt ilgtspējas prasību līdzvērtību attiecībā uz importētiem produktiem un globāli pozicionēt ES shēmas kā taisnīgu, pārredzamu un ilgtspējīgu pārtikas sistēmu paraugu. Kad vien iespējams, šie principi būtu jāpiemēro arī ar atpakaļejošu spēku esošajiem tirdzniecības nolīgumiem, lai nodrošinātu saskaņotību ar ES vides, veselības un patērētāju aizsardzības mērķiem.

5. Turpmākais darbs

5.1.

Lai Eiropas agropārtikas sistēma būtu ilgtspējīga, konkurētspējīga un taisnīga, ir nepieciešams atbalstīt un popularizēt kvalitatīvus produktus, atzīt lauksaimniekus par stratēģiskiem zaļās pārkārtošanās dalībniekiem un iekļaut viņus modernajās vērtības ķēdēs. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvāk strādāt šajā virzienā un pauž gatavību kļūt par aktīvu partneri strukturētā ES dialoga procesā.

Briselē, 2025. gada 18. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Oliver RÖPKE

(1) OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp..

(2) OV L 317, 4.11.2014., 56. lpp..

(3) OV C, C/2025/2016, 30.4.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/2016/oj un OV C, C/2025/117, 10.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/117/oj.

(4) OV L 131, 29.5.2018., 8. lpp..

(5) OV L 131, 29.5.2018., 8. lpp..