Ziņotājs:

Angelo PAGLIARA

Padomnieks	Simone D'ALESSANDRO (ziņotājam)
Pilnsapulces lēmums	23/1/2025
Juridiskais pamats	Reglamenta 52. panta 2. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2/9/2025
Pieņemts plenārsesijā	18/9/2025
Plenārsesija Nr.	599
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	134/0/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atkārtoti norāda, ka Eiropas Savienības (ES) aizsardzības spējas ir jāstiprina saskaņā ar tās pamatvērtībām, centrā izvirzot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kā noteikts LES 3. pantā. Efektīva aizsardzības politika ir iespējama tikai tad, ja tā ir iekļauta ES projektā, kas vērsts uz iedzīvotāju labbūtību.

1.2.

EESK uzskata, ka no drošības viedokļa ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros ir jāpieņem kopēja aizsardzības politika un jāveido spēcīgs ES aizsardzības pīlārs, kas pārsniedz valstu modeļus un no tiem izrietošo izdevumu sadrumstalotību. Šim nolūkam vajadzīgie leģislatīvie un finansiālie pasākumi būtu jāpieņem steidzamības kārtā un vienotā satvarā, ņemot vērā arī riskus, ar kuriem saskaras tās Eiropas valstis, kuras robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju.

1.3.

EESK prasa īstenot tādu integrētu pieeju ES drošībai, kas ietvertu ne tikai militārās vajadzības, bet arī sociālos, rūpnieciskos, vidiskos un veselības aspektus. ES noturība patiešām ir atkarīga no spēcīgām publiskajām sistēmām un iedzīvotāju uzticēšanās. Mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā Eiropas iedzīvotāju labbūtību nevar nodrošināt bez pienācīga līmeņa aizsardzības spējām un sabiedrības sagatavotības. Patiesas noturības pamatā ir spēja reaģēt uz ārēju agresiju un publisko sistēmu spēks aizsargāt iedzīvotājus visos dzīves aspektos.

1.4.

EESK uzsver, ka ir steidzami jāstiprina vienotais tirgus, pārvarot aizsardzības tirgus sadrumstalotību, un jāveicina kopēja ES rūpniecības politika, kas paaugstina rūpniecības konkurētspēju, vienlaikus ievērojot pārredzamības, efektivitātes un ilgtspējas principus. Komiteja arī prasa pieņemt īpašus kopīgas finansēšanas instrumentus.

1.5.

EESK iesaka investīcijas aizsardzības jomā virzīt uz Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās bāzes (EDTIB) stiprināšanu, aktīvi iesaistot sociālos partnerus un mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) kā galvenos dalībniekus vietējās ražošanas ķēdēs. Būtiski ir veicināt kvalificētu nodarbinātību un novērst dempingu vai kaitīgu pārcelšanas praksi, lai tādējādi nodrošinātu plašu pozitīvu ietekmi uz ES ražošanas struktūru.

1.6.

EESK uzskata, ka būtiski ir nodrošināt pienācīgu koordināciju starp ES finansēšanas instrumentiem un ES fiskālo sistēmu, paredzot noteikumus, kas ļauj stratēģiskas investīcijas, tostarp investīcijas aizsardzības nozarē, izslēgt no deficīta aprēķina, izmantojot fiskālās drošības klauzulas, kuras atbilst ES mērķiem.

1.7.

EESK aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz aizsardzības fondu izcelsmi, mērķi un pārvaldību, lai izdevumu pieaugums netiktu veikts uz citu svarīgu ES mērķu, sabiedrisko pakalpojumu un veselības aprūpes rēķina.

1.8.

EESK mudina izveidot starpiestāžu integrētas drošības novērošanas centru (kurā būtu iesaistīta EESK, Reģionu komiteja (RK), Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Parlaments (EP)) ar uzdevumu uzraudzīt ES aizsardzības politikas ietekmi teritoriālā līmenī un sistemātiski apkopot sabiedrības viedokli un sabiedrības uzticēšanās līmeni.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī un pēdējo mēnešu ģeopolitiskie notikumi ir likuši ES iestādēm politiskās darba kārtības centrā izvirzīt ES aizsardzības jautājumu. Karš ir izgaismojis Eiropas atkarību no ASV atbalsta ES aizsardzības nodrošināšanā, vienlaikus atklājot tās spēju nepilnības. Satraucoša nenoteiktība transatlantiskajās attiecībās vienlaikus ir parādījusi, ka Eiropas Savienībai ir jārod ātras un vienotas atbildes uz daudziem izaicinājumiem un potenciāliem apdraudējumiem militārajā, tirdzniecības, tehnoloģiju un piegāžu jomā. Šajā kontekstā īpaša uzmanība jāvelta tām ES dalībvalstīm, kuras robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, jo tās ir vistiešāk pakļautas tūlītējām krīzēm un hibrīddraudiem.

2.2.

Sākot ar 1954. gadā izveidoto Eiropas Aizsardzības kopienu (EAK), Eiropas Savienībā ir bijuši vairāki neveiksmīgi integrācijas mēģinājumi aizsardzības jomā. Šā atzinuma mērķis ir sniegt ieguldījumu ES debatēs, ņemot vērā, ka ģeopolitiskais konteksts prasa izlēmīgu rīcību, kas vērsta uz kopējas aizsardzības sistēmas stiprināšanu, taču vienlaikus uzdevums ir investēt kopējā aizsardzībā, pabeigt vienotā tirgus izveidi, neapdraudot sociālo kohēziju un investīcijas ES iedzīvotāju labbūtībā, un nodrošināt atbilstību Līgumiem.

2.3.

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā ir uzsvērts, ka Savienības mērķis ir veicināt savu pilsoņu labklājību, ekonomisko un sociālo kohēziju, kā arī dalībvalstu līdzsvarotu un harmonisku attīstību. Ņemot to vērā, tiek gaidīts, ka Eiropas aizsardzības politika integrēs šos aspektus un atbalstīs minēto mērķu sasniegšanu, lai nodrošinātu mierīgu un drošu dzīvi ES pilsoņiem.

2.4.

Šā atzinuma kontekstā EESK balstās uz daudziem citiem dokumentiem, ko tā jau ir pieņēmusi, kā arī tādiem, kuri aizsardzības un drošības jomā šobrīd vēl tiek izstrādāti, konkrēti, uz vairākiem atzinumiem, kuros šis jautājums ir padziļināti un detalizēti aplūkots (1). Šie atzinumi sniedz visaptverošu un saskaņotu satvaru aizsardzības lomai tādas ES suverenitātes veidošanā, kas atbilst tās vērtībām, piemēram, miers, demokrātija un sociālais taisnīgums.

2.5.

ES spēja stiprināt savu kopējo aizsardzību un pārvarēt ģeopolitiskos un industriālos izaicinājumus ir cieši saistīta ar Eiropas integrācijas stiprināšanu. EESK aicina Komisiju un Padomi izpētīt visus Līgumos paredzētos mehānismus, lai pēc iespējas ātrāk sāktu institucionālo reformu procesu un pabeigtu integrācijas procesu.

2.6.

Eiropas Savienībā notiekošās politiskās debates un šķelšanās, kas saistītas ar Komisijas nesenajiem priekšlikumiem, liecina, ka izšķiroša nozīme ir līdzsvaram starp aizsardzības izdevumiem un sociālajām investīcijām. Militāri stiprākai Eiropas Savienībai ir arī jākļūst par taisnīgāku, saliedētāku un noturīgāku Savienību tās iedzīvotājiem.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.

Dragi ziņojumā (2) norādīts, ka 2022.–2023. gadā 78 % no ES militārajiem izdevumiem tika novirzīti iepirkumiem no piegādātājiem ārpus ES, bet 63 % nonāca ASV. Šī atkarība ierobežo ES stratēģisko autonomiju, palielinot ģeopolitiskos riskus un padarot ES drošību neaizsargātu pret trešo dalībnieku rūpnieciskajiem un politiskajiem lēmumiem. Turklāt iepirkumu sadrumstalotība starp dalībvalstīm kavē vienota aizsardzības tirgus izveidi, atstājot ES rūpniecību pakārtotā pozīcijā salīdzinājumā ar pasaules lielvarām un neļaujot definēt kopīgus standartus, kas nepieciešami sadarbspējai un industriālajai efektivitātei.

3.2.

Aizsardzības iepirkumu koordinācijas trūkums kropļo iekšējo tirgu, dod priekšroku ārpus Eiropas esošām rūpniecības nozarēm un ierobežo ražošanas un pētniecības izaugsmi Eiropā. Saskaņā ar Itālijas Budžeta novērošanas centra datiem kopējie ES militārie izdevumi 2024. gadā ievērojami pārsniedza Krievijas izdevumus pirktspējas paritātes (PPP) (3) ziņā; tomēr kopīgas stratēģijas trūkums starp dalībvalstīm mazina to kopējo efektivitāti. Ražošanas un piegādes sadrumstalotība neļauj stratēģiski izmantot resursus, padarot ES aizsardzības nozari mazāk konkurētspējīgu salīdzinājumā ar Krievijas aizsardzības nozari, kas ir centralizētāka. Šajā saistībā tehnisko prasību un bruņojuma sistēmu standartizācijas trūkums ir konkrēts šķērslis sadarbspējai, loģistikas efektivitātei un izmaksu samazināšanai (šajā kontekstā vienlīdz svarīgi ir nodrošināt saskaņotību ar NATO standartiem). Lai mazinātu šo atkarību un stiprinātu ES stratēģisko autonomiju, pirmkārt, ir jāpaātrina vienotā aizsardzības tirgus izveides pabeigšana, saskaņojot noteikumus, investējot pētniecībā un izstrādē, uzlabojot valstu sistēmu sadarbspēju un izveidojot stabilu kopīgā iepirkuma mehānismu, kas ļauj dalībvalstīm piešķirt prioritāti ES piegādātājiem un tādējādi izvairīties no resursu izkliedēšanas.

3.3.

Eiropas Savienībai ir vajadzīgs stabils aizsardzības satvars, kas spēj risināt ne tikai tūlītējas krīzes, bet arī ilgtermiņa uzdevumus. Tam ir vajadzīga spēcīga rūpnieciskā bāze, kas spēj atbalstīt tehnoloģiju attīstību, garantēt stratēģisko autonomiju un nodrošināt, ka investīcijām ir pozitīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību. Bez skaidras rūpniecības politikas aizsardzības plāni var būt neefektīvi. EESK uzsver, ka ir jāstiprina investīcijas rūpniecības politikā, tostarp izveidojot ES valsts ieguldījumu fondu, kas spētu finansēt kopīgus stratēģiskus projektus.

3.4.

Turklāt EESK un Reģionu komiteja būtu strukturētā veidā jāiesaista Eiropas aizsardzības industriālajā stratēģijā, kurai būtu jāveicina noturīgu teritoriālo ražošanas ķēžu izveide. Rūpniecības pārstrukturēšanas radītais nodarbinātības potenciāls var radīt stabilas un kvalitatīvas darbvietas tikai tad, ja tiek novērsta pārcelšana un sociālā dempinga prakse, nodrošinot taisnīgus un iekļaujošus apstākļus visiem ES ekonomikas dalībniekiem.

3.5.

EESK uzskata, ka ES aizsardzības stiprināšanai vajadzīgie likumdošanas un finanšu pasākumi būtu jāveic Kopienas līmenī. Kopēja finansēšanas sistēma, kuras pamatā būtu izdevumu koordinēšana un resursu optimizācija, ļautu uzlabot iekšējo tirgu, novērst izšķērdēšanu un maksimāli palielināt investīciju efektivitāti, vienlaikus samazinot atkarību no piegādātājiem ārpus ES. Jaunākās makroekonomiskās prognozes liecina, ka aizsardzības izdevumi vieni paši nespēj radīt vērā ņemamu strukturālu ietekmi uz ekonomiku. Šā iemesla dēļ tās ietekme ir jāuzskata par daļu no plašākas stratēģijas, kas ietver koordinētas publiskās investīcijas sociālajā jomā un rūpniecības nozarēs (4).

3.6.

Desmit gadu laikā militārie izdevumi Eiropā ir palielinājušies vidēji par 50 % – no 145 miljardiem euro 2014. gadā līdz 215 miljardiem euro 2023. gadā (5). EESK uzsver, ka ES aizsardzības spēju stiprināšana ir arī iespēja atjaunot ES industriālo un tehnoloģisko bāzi. Dažās analīzēs, tostarp Dragi ziņojumā un Eiropas Komisijas 2025. gada pavasara ekonomikas prognozē, tiek uzskatīts, ka koordinēts aizsardzības izdevumu palielinājums varētu veicināt IKP pieaugumu, darbvietu radīšanu un inovāciju. Piemēram, simulācijā, kurā izmantots QUEST modelis, tiek lēsts, ka pakāpenisks dalībvalstu aizsardzības izdevumu pieaugums līdz 1,5 % no IKP līdz 2028. gadam varētu palielināt ES IKP par aptuveni 0,5 % līdz minētā perioda beigām, vienlaikus par aptuveni 2 procentpunktiem palielinot parāda attiecību pret IKP. Taču šādu izdevumu efektivitāte nerodas automātiski: tās ietekme lielā mērā ir atkarīga no rūpniecības koordinācijas pakāpes un integrēta iekšējā aizsardzības tirgus attīstības. Ja nav kopīgas stratēģijas, pastāv risks, ka aizsardzības izdevumu ekonomiskais multiplikators arī turpmāk būs zems, it īpaši ES ārējā importa lielā īpatsvara dēļ, kā liecina nesenā ielaides un izlaides analīze (6. zemsvītras piezīme). Kopēji standarti, sadarbspēja un kopīga iepirkuma mehānismi ir būtiski, lai nodrošinātu, ka investīcijas aizsardzībā rada ilgstošus ieguvumus un sniedz jēgpilnu ieguldījumu ES stratēģiskajā autonomijā.

3.7.

Investīcijām aizsardzības nozarē jābūt daļai no stratēģijas, kuras mērķis ir stiprināt kontinentālās ražošanas ķēdes, stimulēt inovāciju un piesaistīt kvalificētus darbiniekus. Ciešāka rūpniecības koordinācija ES līmenī, izmantojot kopīgus standartus, sadarbspēju un kopīgu iepirkumu, varētu palielināt aizsardzības izdevumu ekonomiskā multiplikatora efektu. Nesenie pētījumi, kuru pamatā ir ielaides un izlaides analīze, liecina par risku, ka bez šādas koordinācijas minētais multiplikatora efekts paliks ierobežots, jo importa apjoms no valstīm ārpus ES ir ļoti liels (6). Tāpēc integrēta iekšējā aizsardzības tirgus izveide ir prioritāte, lai atbalstītu ES stratēģisko autonomiju.

3.8.

Jaunākā 2024. gada ziņojuma par dzīves apstākļiem dati liecina par vispārēju pasliktināšanos: 19,1 % ES mājsaimniecību ir grūtības segt ikdienas izdevumus (16,8 % 2020. gadā); to cilvēku skaits, kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība, ir pieaudzis līdz 16,5 % (no 14,3 % 2019. gadā); ienākumu nevienlīdzība ir palielinājusies no 28,7 % līdz 29,6 %; smaga materiālā un sociālā nenodrošinātība ir vēl vairāk palielinājusies – no 6,7 % līdz 6,8 %; mājsaimniecības, kas nespēj segt neparedzētus izdevumus, veido 33,5 % (salīdzinājumā ar 30,2 % 2020. gadā). Paredzamais mūža ilgums samazinājies no 81,3 gadiem 2019. gadā līdz 80,1 gadiem 2023. gadā (7). Šo pasliktināšanos apstiprina arī Parlamenta 2024. gada Eirobarometra aptauja, kurā konstatēts, ka ES iedzīvotāju galvenās bažas ir šādas: cenu un dzīves dārdzības pieaugums (42 %) un ekonomiskā situācija (41 %). Šie skaitļi norāda uz sociālo apstākļu pasliktināšanos, kas, ja netiks risināta, var apdraudēt pašus ES drošības pamatus.

3.9.

ES veselības aprūpes sistēmas stiprināšana būtu jāuzskata par ES aizsardzības sistēmas pīlāru. Jaunākie pieejamie ziņojumi rāda, ka valstu veselības aprūpes sistēmās joprojām pastāv strukturālas problēmas: personāla trūkums, nepietiekamas infrastruktūras un nevienlīdzīga piekļuve pakalpojumiem (8). EESK uzskata, ka pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā nepieciešamība palielināt investīcijas veselības aprūpes jomā nav saderīga ar pašreizējo Stabilitātes un izaugsmes paktu, kas ir šķērslis Eiropas Savienības drošības un sociālās noturības mērķu sasniegšanai.

3.10.

Krīzēs ES iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības atbalsts iestādēm ir būtisks. EESK aicina Komisiju izpētīt iespēju izveidot starpiestāžu novērošanas centru, kura sastāvā būtu EESK, RK, EK un EP un kura uzdevums būtu uzraudzīt, kā vietējā līmenī tiek uztverti ES lēmumi, un veicināt kopēju ES aizsardzības koncepciju, kas aptver sociālos, ekonomiskos un veselības aspektus. Pārredzamība, demokrātiskā pārskatatbildība un pilsoniskā līdzdalība ir būtiski nosacījumi, lai veidotu iedzīvotāju uzticēšanos ES iestādēm. Ja nav uzticēšanās, pat visprogresīvākā drošības politika var zaudēt savu efektivitāti un leģitimitāti. Novērošanas centram būtu jāpalīdz uzraudzīt ne tikai teritoriālo ietekmi, bet arī sabiedrības uzticēšanos un sabiedrības izpratni par ES izvēlēm aizsardzības jomā.

3.11.

EESK uzsver, ka ES drošība balstās uz integrētu pieeju, kurā aizsardzības spējas tiek apvienotas ar ES maigās varas spēku: sadarbību, diplomātiju un attīstības un stabilitātes veicināšanu. Šā līdzsvara saglabāšana un stiprināšana ir būtiska, lai ES varētu pildīt ticamu un autonomu lomu globālajā scenārijā.

---

(1)   OV C 100, 16.3.2023., 132. lpp.; OV C, C/2024/4663, 9.8.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/4663/oj; OV C, C/2024/4662, 9.8.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/4662/oj; OV C, C/2025/2013, 30.4.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/2013/oj; OV C, C/2024/2489, 23.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/2489/oj; OV C, C/2024/4056, 12.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/4056/oj; OV C 486, 21.12.2022., 168. lpp.; OV C, C/2025/5162, 28.10.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/5162/oj.

(2)   Dragi ziņojums par ES konkurētspēju.

(3)   Facciamo chiarezza: nel 2024 la spesa militare europea eccedeva quella russa del 58 %.

(4)   Eiropas Komisija (2025), The economic impact of higher defence spending, īpaša nodaļa 2025. gada pavasara ekonomikas prognozē.

(5)   Stamegna, M., Bonaiuti, C., Maranzano, P., Pianta, M. (2024). “The economic impact of arms spending in Germany, Italy, and Spain” . Peace Economics, Peace Science and Public Policy, 30(4), 393-422.

(6)   Stamegna, M., Bonaiuti, C., Maranzano, P., Pianta, M. (2024). “The economic impact of arms spending in Germany, Italy, and Spain” . Peace Economics, Peace Science and Public Policy, 30(4), 393-422.

(7)   Key figures on European living conditions – 2024 edition .

(8)   Key figures on European living conditions – 2024 edition .