Komisijas norādījumi

par divvirzienu cenu starpības līgumu izstrādi

(C/2025/6701)

Satura rādītājs

Ievads

II.

Kas ir cenu starpības līgumi?

Definīcija un galvenie principi

Cenu starpības līgumu kategorijas

Pārrobežu divvirzienu cenu starpības līgumi

III.

Priekšrocības, ko sniedz pārdomātāki cenu starpības līgumi

Investīciju izmaksu samazināšana, palielinot cenu noteiktību

Investīciju vērtības maksimalizēšana, nodrošinot elektroenerģijas sistēmas efektīvu funkcionēšanu

Atjaunīgās enerģijas ražošanas apcirpšanas samazināšana ar pienācīgiem investīciju stimuliem

Enerģijas izmaksu samazināšana, piesaistot tirgum papildu zemu izmaksu tīras enerģijas ražošanu un izstumjot augstu izmaksu fosilās degvielas enerģijas ražošanu

IV.

Tiesiskais regulējums

Gudra 2w-CfD izstrāde

VI.

Atsevišķi līguma modeļu elementi

Solīšanas prakses izkropļojumu novēršana nākamās dienas, tekošās dienas, balansēšanas un palīgpakalpojumu tirgos

Efektīvas apkopes lēmumu veicināšana

Stimuli efektīvai dalībai elektroenerģijas nākotnes tirgū

Investīciju vērtības maksimalizēšana elektroenerģijas sistēmai un patērētājiem ES

VII.

Cenu starpības līgumu kombinēšana ar elektroenerģijas pirkuma līgumiem

Kas ir elektroenerģijas pirkuma līgumi?

2w-CfD un EPL kombinācija

VIII.

Secinājumi

I pielikums.

Kopsavilkums par atsevišķiem 2w-CfD modeļu elementiem

II pielikums.

Glosārijs

I. Ievads

Eiropas elektroenerģijas sistēmā notiek strauja pārkārtošanās. Fosilā kurināmā aktīvu īpatsvars samazinās, un strauji tiek izvērsta tīra ražošana, lai sasniegtu Eiropas enerģētikas un klimata politikas mērķus dekarbonizācijas, konkurētspējas un noturības ziņā. Šī pārkārtošanās arvien vairāk balstās uz privātām investīcijām tīras enerģijas avotos, ko virza tirgus signāli, taču tā ir arī lielā mērā paļāvusies uz valsts atbalstu. Lai gan ir svarīgi palielināt tirgus virzītu investīciju daļu, valsts atbalsts var būt vajadzīgs arī tad, ja rodas tirgus nepilnības un ja nepieciešamās investīcijas neīstenotos bez valsts atbalsta.

Elektroenerģijas tirgus modeļa reformas rezultātā (1) Elektroenerģijas regulai (2) tika pievienots 19.d pants. Minētā norma paredz, ka tiešām cenu atbalsta shēmām, kas paredzētas investīcijām konkrētu veidu jaunās atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas ietaisēs (3), kā arī jaunās kodolenerģijas ražošanas ietaisēs, jābūt divvirzienu cenu starpības līgumiem vai līdzvērtīgām shēmām ar tādu pašu ietekmi (2w-CfD). 19.d pants. Šādiem 2w-CfD jābūt izstrādātiem tā, lai izvairītos no nepamatotiem konkurences un tirdzniecības izkropļojumiem iekšējā tirgū. Obligātie nosacījumi papildina spēkā esošo satvaru, kas noteikts Atjaunojamo energoresursu direktīvā (AERD III) (4), un atbalsta noteikumos, piemēram, Pamatnostādnēs par valsts atbalstu klimata, vides aizsardzības un enerģētikas pasākumiem (CEEAG) un tīras rūpniecības kursa valsts atbalsta regulējumā (CISAF) (5).

Lētākas enerģijas rīcības plānā (6) tika arī atzīta ilgtermiņa līgumu, piemēram, 2w-CfD, nozīme elektroenerģijas izmaksu samazināšanā un elektroenerģijas rēķinu atsaistīšanā no fosilā kurināmā cenu svārstīguma un papildu investīciju atbalstīšanā ražošanas tehnoloģijās ar zemām robežizmaksām.

Veicinot investīcijas tīras enerģijas aktīvos ar valsts budžeta starpniecību, 2w-CfD var samazināt elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas. Tas notiek, jo tīrāka un lētāka ražošana izdevīguma secībā aizstāj dārgākas, galvenokārt ar fosilo kurināmo darbināmas elektrostacijas (7). Rezultātā vienības, kas nosaka tirgus cenu, robežizmaksas būs zemākas, tādējādi samazinot elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas. Turklāt, atbalstot ražošanas iekārtas, 2w-CfD var arī sniegt vairākus ieguvumus enerģijas patērētājiem, piemēram, a) nodrošināt papildu tīro ražošanas jaudu par konkurētspējīgām izmaksām un b) samazināt cenu svārstīgumu, vienlaikus nodrošinot patērētājiem aizsardzību pret augstu elektroenerģijas cenu periodiem. Konkrētāk, 2w-CfD nosaka maksimālo atlīdzību to saņēmējiem un tādējādi ļaus dalībvalstīm atgūt ieņēmumus laikā, kad tirgus cenas ir augstas. Attiecīgi, pat ja zemo izmaksu ražošanas apjomi nav pietiekami, lai izstumtu dārgāko ražošanu no izdevīguma secības, 2w-CfD darbojas kā aizsardzība patērētājiem. Ieņēmumus, kas pārsniedz šo maksimālo atlīdzību, var pārdalīt patērētājiem, tādējādi faktiski aizsargājot viņus pret augstām enerģijas cenām. Visbeidzot, 2w-CfD nodrošina augstu noteiktību investoriem, nodrošinot stabilus ieņēmumus no jaunām investīcijām elektroenerģijas ražošanā, kas kļūst mazāk atkarīgas no svārstīgām elektroenerģijas cenām, kuras izraisa ražošana, kas balstīta uz fosilo kurināmo (kas parasti nosaka cenu nākamās dienas tirgū). Tāpēc 2w-CfD atvieglo atbalsta saņēmēju piekļuvi kapitālam ar zemākām finansēšanas izmaksām (piemēram, zemākām aizņēmuma procentu likmēm un riska prēmijai) un tādējādi samazina investīciju izmaksas. Tas nozīmē mazāku elektroenerģijas rēķinu patērētājiem salīdzinājumā ar hipotētisko scenāriju. Kopumā šie instrumenti padara tīras un bagātīgi pieejamas enerģijas izvēršanu lētāku, vienlaikus atbalstot enerģijas ilgtermiņa prognozējamību un pieejamību cenas ziņā.

Ņemot vērā 2w-CfD atbalstīto aktīvu pieaugošo īpatsvaru un investīciju apjomu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu ES cenu pieejamības, dekarbonizācijas un enerģētiskās drošības mērķus (8), izšķiroša nozīme būs pārdomātai 2w-CfD izstrādei. 2w-CfD būs jāizstrādā pārdomāti, lai nodrošinātu, ka Eiropas elektroenerģijas tirgus darbojas efektīvi, ka atbalstītie aktīvi tiek integrēti tirgū, vienlaikus kontrolējot sistēmas izmaksas, un tiek veicināta konkurence.

Tā kā ir ļoti svarīgi pareizi izstrādāt šos līgumus, lai izmantotu visas iepriekš aprakstītās priekšrocības, šā dokumenta mērķis ir sniegt norādījumus dalībvalstīm par to, kā izstrādāt 2w-CfD tā, lai atbalstītu efektīvas investīcijas. Šie norādījumi palīdzēs dalībvalstīm izstrādāt pašām savas atbalsta shēmas, ņemot vērā spēkā esošo tiesisko regulējumu. Tajos tiks arī sniegti piemēri tam, kā var izpildīt Elektroenerģijas regulā un Atjaunojamo energoresursu direktīvā noteiktos 2w-CfD izstrādes kritērijus. To mērķis nav sniegt izsmeļošu pārskatu par 2w-CfD shēmas visu iespējamo iezīmju atbilstību ES tiesību aktiem (9).

Lai gan Komisija mudina dalībvalstis pienācīgi ņemt vērā šajos norādījumos izklāstītos principus, šis dokuments ir paredzēts tikai orientējošiem nolūkiem. Juridisks spēks ir tikai ES tiesību aktu tekstam. Jebkādai autoritatīvai tiesību aktu interpretācijai ir jāizriet no Atjaunojamo energoresursu direktīvas un Elektroenerģijas regulas teksta, kā arī no jebkura cita relevanta ES tiesību akta un tieši no ES Tiesas judikatūras.

II. Kas ir cenu starpības līgumi?

a. Definīcija un galvenie principi

Elektroenerģijas regulā ir noteikts, ka tiešu cenu atbalstu regulā uzskaitītajiem tīras elektroenerģijas ražošanas iekārtu veidiem piešķir ar 2w-CfD palīdzību. Tie ir līgumi starp elektroenerģijas ražošanas iekārtas operatoru un partneri, parasti publisku struktūru, kas nodrošina gan minimālās atlīdzības aizsardzību, gan pārmērīgas atlīdzības ierobežojumu (10). Periods, ko aptver 2w-CfD, var būt robežās no 10 līdz 60 gadiem atkarībā no tehnoloģijas, amortizācijas perioda un tirgus ieņēmumu riskiem (11). Elektroenerģiju, ko ražo iekārtās, kuras atbalsta 2w-CfD, parasti tirgo elektroenerģijas tirgos (12).

Investīcijas tīras enerģijas aktīvos, izmantojot 2w-CfD starp attīstītāju un valsti, nodrošina attīstītājam ieņēmumu noteiktību. Tas tieši ietekmē investora riska samazināšanu un tādējādi samazina kapitāla izmaksas. Piesaistot papildu zemu robežizmaksu enerģijas ražošanas aktīvus, no izdevīguma secības var tikt izstumtas augstāku izmaksu ražošanas vienības, un tas var palīdzēt samazināt enerģijas vairumtirdzniecības cenas.

Saskaņā ar Elektroenerģijas regulā sniegto definīciju ir iespējami daudzi līgumu modeļu varianti, un šādi līgumi ir būtiski attīstījušies (13). Paredzams, ka papildu izpētes un īstenošanas rezultātā, kā arī attīstoties pašam Eiropas elektroenerģijas tirgus modelim, šie dažādie 2w-CfD modeļi turpinās attīstīties. Tāpēc šie norādījumi nebūtu jāinterpretē kā tādi, kas liedz dalībvalstīm izvēlēties citus līguma modeļus, ar nosacījumu, ka tie atbilst ES tiesību aktiem (arī valsts atbalsta noteikumiem).

Praksē 2w-CfD finanšu plūsmas ir atkarīgas no norunas cenas (14), ko parasti nosaka konkurenci veicinošā konkursa procedūrā (15), atsauces tirgus cenas un atsauces apjoma. Konkurenci veicinoša konkursa procedūra ir visefektīvākais cenu atklāšanas mehānisms, kas samazina investīciju izmaksas (16). Atsauces cenu aprēķina, nosakot vidējo tirgus cenu atsauces periodos, kuru ilgums var atšķirties atkarībā no izvēlētā 2w-CfD modeļa. Elektroenerģijas ražošanas jeb atsauces apjomi tiek aprēķināti, lai noteiktu apjomus, par kuriem tiks maksāta 2w-CfD atlīdzība. Šis atsauces apjoms var būt iekārtas faktiskais saražotais apjoms, apjoms, kas nav atkarīgs no iekārtas faktiskā saražotā apjoma, vai abu šo lielumu apvienojums (17).

Lielākajā daļā 2w-CfD modeļu atlīdzības izmaksas apjomu nosaka starpība starp norunas cenu un atsauces cenu, kā arī elektroenerģijas ražošanas vai atsauces apjoms. Ja atsauces cena ir zemāka par norunas cenu, tad, lai tiktu sasniegta norunas cena, ražotāja tirgus ieņēmumus papildina 2w-CfD darījumu partneris. Ja atsauces cena ir augstāka par norunas cenu, tā ieņēmumu daļa, kas pārsniedz norunas cenu, ražotājam jāpārskaita (18). Piemēru sk. tālāk 1. attēlā.

1. attēls Pozitīvie un negatīvie izmaksājumi 2w-CfD gadījumā

Avots:

Fabra (2022)

b. Cenu starpības līgumu kategorijas

Šajā posmā var definēt divas galvenās 2w-CfD kategorijas: uz ražošanu balstīti 2w-CfD un no ražošanas neatkarīgi 2w-CfD. Pirmās kategorijas līgumi nosaka atsauces apjomu un līgumiskos maksājumus, kas balstīti uz atbalsta saņēmēja saražoto apjomu. Otrās kategorijas līgumi ir atsaistīti no atsauces apjoma, un līdz ar to arī līgumiskie maksājumi ir atsaistīti no faktiskās ražošanas; tā vietā balstās uz rādītājiem, kas saistīti ar iekārtas ražošanas jaudu vai atsauces elektrostacijas ražošanas apjomu. Papildus tīri saražotajā apjomā balstītiem un no ražošanas apjoma neatkarīgiem līgumiem ir iespējami jaukti 2w-CfD, kas apvieno abu veidu 2w-CfD īpašības (19). Piemēram, laikā, kad nav paredzams, ka shēma radīs izkropļojumus (20), 2w-CfD varētu būt balstīts ražošanas apjomā, bet pārējā laikā – būt neatkarīgs no ražošanas (piemēram, kad paredzams, ka elektroenerģijas tirgus cenas būs zemākas par atbalstītās iekārtas ražošanas robežizmaksām).

Pēdējo desmit gadu laikā ražošanas apjomā balstīti 2w-CfD ir bijuši un joprojām ir visizplatītākais 2w-CfD veids, ko izmanto dalībvalstis. Vienkāršākajā modelī šīs shēmas var izkropļot atbalsta saņēmēju stimulus (21), jo tās stimulē maksimalizēt ražošanu neatkarīgi no šīs ražošanas saistītās vērtības elektroenerģijas sistēmai, ko atspoguļo tirgus ieņēmumi. Piemēram, ražotāji var tikt stimulēti i) maksimalizēt ražošanu, neraugoties uz kopumā pārmērīgu elektroenerģijas ražošanu un cenām tekošās dienas vai balansēšanas tirgos, kur tirgus cenas ir zemākas par iekārtas ražošanas robežizmaksām, vai ii) pieņemt lēmumus par investīcijām, kas maksimalizē iekārtas saražotos apjomus, bet nemaksimalizē saražotās elektroenerģijas vērtību elektroenerģijas sistēmai. Ja vien nenotiks pāreja uz gudrākiem 2w-CfD modeļiem, paredzams, ka šie izkropļojumi kļūs biežāki. Šāda pārdomātāka modeļa piemērs ietver apsvērumu nestimulēt ražošanu periodos, kad šīs enerģijas vērtība ir negatīva. Parasti šo problēmu var novērst, neatlīdzinot par ražošanu stundās ar negatīvām cenām. Paredzams, ka palielināsies tekošās dienas tirgus segmenta nozīme. Tāpēc būs svarīgi nodrošināt, ka, nosakot 2w-CfD atlīdzības kritērijus, tiek ņemti vērā arī negatīvo cenu signāli. Tāpēc ir vajadzīgi uzlaboti 2w-CfD modeļi, kuri palīdzētu minimalizēt enerģētikas pārkārtošanas kopējās izmaksas, ko ar enerģijas rēķiniem sedz patērētāji.

Lielāko daļu šo problēmu atrisina no ražošanas neatkarīgi 2w-CfD. Tā kā maksājums atbalsta saņēmējam nav atkarīgs no faktiskās ražošanas, atbalsta saņēmējam ir stimuls ražošanas un tirgus praksi pielāgot tā, lai maksimalizētu savus tirgus ieņēmumus. Tas stimulē atbalsta saņēmējus iekārtu ekspluatēt līdzīgi tam, kā operators to darītu bez atbalsta. Akadēmiskajā literatūrā ir minēti dažādi no ražošanas neatkarīgi 2w-CfD veidi. Tie galvenokārt atšķiras atkarībā no tā, kā tajos definēts atsauces apjoms, kas var būt balstīts, piemēram, uz aktīva spēju ražot noteiktā laikā vai uz ražošanu (virtuālā) atsauces elektrostacijā. Galvenās problēmas ar šāda veida 2w-CfD ir saistītas ar atsauces apjomu definēšanu, kas var būt krietni sarežģītāk, piemēram, tāpēc, ka ir jāizmanto kompleksas modelēšanas spējas vai jānovērš iespējamie manipulāciju riski (22).

Kopumā 2w-CfD radīto tirgus izkropļojumu novēršana ir saistīta ar dažiem kompromisiem. Piemēram, uzlabota spēja reaģēt uz tirgus signāliem samazinās vispārējās sistēmas izmaksas, t. i., tā dos labumu patērētājiem kopumā, bet tā var arī palielināt atbalsta saņēmēju individuālo ieņēmumu risku.

c. Pārrobežu divvirzienu cenu starpības līgumi

Pārrobežu 2w-CfD modelim, kas līdz šim ir izmantots reti, bet paredzams, ka to arvien vairāk izmantos sadarbībai pārrobežu biržās, principā vajadzētu būt līdzīgam citiem 2w-CfD modeļiem, un tāpēc tam būtu jāatbilst piemērojamajam tiesiskajam regulējumam un šajā dokumentā aprakstītajiem izstrādes principiem. Tomēr atšķirība attiecībā uz 2w-CfD, kas aplūkoti šajos norādījumos, ir tāda, ka pārrobežu 2w-CfD izstrādē ir iesaistīta uzņēmēja dalībvalsts un viena vai vairākas finansiālu ieguldījumu sniedzošas dalībvalstis.

Pārrobežu 2w-CfD iesaistītās dalībvalstis var piemērot atšķirīgus padziļinātas sadarbības līmeņus. Viszemākajā sadarbības līmenī uzņēmēja dalībvalsts var vienpusēji izstrādāt un īstenot shēmu un saņemt finansiālu ieguldījumu no dalībvalsts vai dalībvalstīm, kas sadarbojas.

Vidējā sadarbības līmenī pārrobežu 2w-CfD tiek izstrādāts kopā ar ieguldītāju dalībvalsti vai dalībvalstīm, bet īstenošana ir uzņēmējas dalībvalsts ziņā. Šis kopīgais modelis var būt specifisks projektam vai var būt pamatmodelis projektu kopai.

Visbeidzot, pārrobežu 2w-CfD var izstrādāt un īstenot kopā uzņēmējas valstis un ieguldītāja dalībvalsts vai dalībvalstis. Arī šajā gadījumā šī sadarbība var būt konkrētiem projektiem specifiska vai darboties kā pamatlīgums vairākiem projektiem.

III. Priekšrocības, ko sniedz pārdomātāki cenu starpības līgumi

Eiropas Komisija ir ierosinājusi 2040. gada klimata mērķrādītāju, kas paredz siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni (23). Elektrifikācija ar pilnībā dekarbonizētu elektroenerģijas sistēmu līdz 2040. gadam ir galvenais enerģētikas pārkārtošanas virzītājspēks. Paredzams, ka elektroenerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā palielināsies no aptuveni 30 % 2030. gadā līdz vairāk nekā 45 % 2040. gadā (24). Lai sasniegtu šādu līmeni, nākamajos gados ir jāveic lielas investīcijas jaunās elektrostacijās, un to apjoms nākamajos desmit gados vien tiek lēsts aptuveni 140 miljardu EUR apmērā gadā (25). Lai maksimalizētu vērtību, ko Eiropas patērētājiem sniedz investīcijas jaunās ražošanas iekārtās, kas elektroenerģijas sistēmu padara noturīgāku, tās ir pietiekami jādiversificē. Turklāt iekārtām ir jābūt piekļuvei stabilam elektrotīklam, un tās ir jāpapildina ar nefosiliem elastības resursiem. Turklāt arī atrašanās vietas signālu turpmāka pilnveidošana dos iespēju šai sistēmai funkcionēt efektīvi un ar tīras ražošanas aktīviem saražoto lēto elektroenerģiju novirzīt tur, kur tā konkrētajā brīdī patērētājiem ir visvairāk vajadzīga.

Ņemot vērā iepriekš minēto, gudrāk izstrādāti cenu starpības līgumi var palīdzēt vairākos veidos samazināt elektroenerģijas sistēmas kopējās izmaksas salīdzinājumā ar hipotētisko scenāriju, kurā līgumi nav izstrādāti gudri vai netiek piedāvāti.

a. Investīciju izmaksu samazināšana, palielinot cenu noteiktību

Investoru izmaksu atgūšana, tirgojot īstermiņa elektroenerģijas tirgus produktus, ir saistīta ar riskiem. Tas jo īpaši attiecas uz atjaunīgajiem energoresursiem, kuri ir atkarīgi no laikapstākļiem un kuru ražošana katrā tehnoloģiju grupā var būt savstarpēji cieši saistīta. Tādējādi ilgtermiņa līgumi vai nu ar privātām struktūrām (piemēram, fiksētas cenas EPL), vai arī ar valsts atbalstītiem 2w-CfD var ierobežot investoru tirgus riskus, vienlaikus aizsargājot elektroenerģijas patērētājus pret tirgus cenu svārstīguma ietekmi. Kapitāla izmaksas ir vienas no lielākajām jaunu enerģētikas investīciju izmaksām, jo aktīviem ir raksturīgi lieli kapitālizdevumi (CAPEX) un zemi darbības izdevumi (OPEX). Nodrošinot minimālo atlīdzības aizsardzības līmeni, ko nodrošina valsts garantija, 2w-CfD atvieglo piekļuvi lētākam kapitālam salīdzinājumā ar komerciālajām investīcijām un tādējādi efektīvi samazina elektroenerģijas ražošanas izmaksas. Piemēram, jaunu investīciju atbalstīšana, izmantojot 2w-CfD atkrastes vēja enerģijas projektiem, varētu samazināt kapitāla izmaksas par 3,7–5 procentpunktiem salīdzinājumā ar projektu bez valsts atbalsta (26).

b. Investīciju vērtības maksimalizēšana, nodrošinot elektroenerģijas sistēmas efektīvu funkcionēšanu

Ņemot vērā to, ka sagaidāms, ka 2w-CfD loma investīciju atbalstīšanā pieaugs, ir būtiski, ka minētās atbalsta shēmas tiek izstrādātas tā, lai tiktu nodrošināta elektroenerģijas sistēmas efektīva funkcionēšana. Ja tiktu palielināta to ražošanas iekārtu spēja reaģēt uz tirgus signāliem, par kurām noslēgts 2w-CfD, salīdzinājumā ar senāk apstiprinātajām shēmām, tiktu i) labāk atspoguļoti ieguvumi, ko ražošanas jauda sniedz sistēmas kopējām izmaksām, ii) palielināta sistēmas efektivitāte un iii) galu galā samazinātas energosistēmas izmaksas. Piemēram, pēdējos gados ir strauji pieauguši negatīvo cenu periodi (no 0 līdz 465 stundām Nīderlandes nākamās dienas tirgū 2018.–2024. gada periodā (27)); šis fenomens palielina cenu svārstīgumu un nenoteiktību, kā rezultātā ir pieaudzis pieprasījums pēc valsts atbalsta ražošanas iekārtām un balansēšanas mehānismiem. Tāpēc ir svarīgi, lai atbalsta shēmas nodrošinātu pareizos stimulus ražošanas apjoma pielāgošanai tirgus cenu līmenim un lai tiktu pieņemti optimāli izvietošanas un tehnoloģiskie lēmumi nolūkā maksimalizēt tirgus ieņēmumus un novērst šādus periodus (28). Ņemot vērā pieaugošos apjomus, kas tiek tirgoti tekošās dienas tirgū (+53 % 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu) (29), un balansēšanas izmaksu pieaugumu (30), pienācīgu stimulu nodrošināšana ražošanas iekārtām, lai tās reaģētu uz signāliem tekošās dienas un balansēšanas tirgos, ir būtiska, lai nodrošinātu sistēmas efektivitāti un minimalizētu izmaksas sabiedrībai. Pēdējos gados apstiprinātajās atbalsta shēmās arvien vairāk uzmanības pievērsts reaģēšanai uz nākamās dienas cenu signāliem. Tomēr reaģēšana uz tekošās dienas un balansēšanas tirgiem ir bijusi ļoti zema, radot nopietnus izkropļojumus. Viena no pazīmēm, kas par to liecina, ir negatīvās cenas stundu pieaugums tekošās dienas tirgos: 2024. gadā Vācijā 13 % stundu tekošās dienas tirgos bija negatīvas cenas, savukārt nākamās dienas cenas bija pozitīvas (31).

c. Atjaunīgās enerģijas ražošanas apcirpšanas samazināšana ar pienācīgiem investīciju stimuliem

Vēl viens ieguvums no labi izstrādāta cenu starpības līguma ir tas, ka tas samazina ražošanas apcirpšanu tīkla ierobežojumu dēļ. Mūsdienu sistēmā sistēmas operators var apcirpt ražošanas iekārtā ražoto enerģiju, un tas tiks kompensēts, izmantojot pārdispečēšanas mehānismu. Šādas apcirpšanas iemesli parasti ir saistīti ar tīkla pārslodzi.

Šī pārdispečēšanas sistēma nestimulē ražošanas investorus izvietot iekārtas teritorijās, kurās ir zema pārslodze un kuras ir tuvu elektroenerģijas pieprasījumam, un kurās tīkls ir gatavs uzņemt šīs jaunās ražošanas jaudas. Tā arī nemudina viņus pieņemt tehnoloģiskus lēmumus, kas varētu nodrošināt jauno aktīvu labāku integrāciju elektroenerģijas sistēmā, piemēram, ierobežojot atbalsta saņēmēju ieguldījumu pārslodzē. Tāpēc ir jāuzlabo atrašanās vietā balstīti stimuli jaunām investīcijām, lai maksimalizētu ieguvumus, ko energosistēmai sniedz atjaunīgie energoresursi. Tas var papildināt līdzīgus atrašanās vietā balstītus stimulus tīkla maksās.

Komisijas Kopīgais pētniecības centrs lēš, ka ES pārdispečēšanas izmaksas līdz 2040. gadam varētu sasniegt 100 miljardus EUR gadā (32). Ja elektroenerģijas sistēma nekļūs elastīgāka un ja nebūs lielāks pieprasījums pēc elektroenerģijas, vairāk atrašanās vietā balstītu stimulu un jaunizbūvētu tīkla aktīvu, atjaunīgās elektroenerģijas ražošana tiks apcirpta arvien vairāk un vēl vairāk saasināsies pārslodzes problēmas.

d. Enerģijas izmaksu samazināšana, piesaistot tirgum papildu zemu izmaksu tīras enerģijas ražošanu un izstumjot augstu izmaksu fosilās degvielas enerģijas ražošanu

Paredzams, ka 2w-CfD piesaistīs papildu investīcijas tīrās enerģijas ražošanas iekārtās ar zemu OPEX līmeni. Šīs papildu investīcijas dos iespēju samazināt elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas, izstumjot no izdevīguma secības dārgākus ražošanas aktīvus, galvenokārt tos, kuros izmanto fosilo kurināmo. Turklāt pat tad, ja elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu nosaka augstu izmaksu ražošanas iekārtas, 2w-CfD darbojas kā instruments, kas elektroenerģijas rēķinus atsaista no fosilā kurināmā svārstīgajām izmaksām. Nosakot maksimālo atlīdzību atbalstītajām iekārtām, 2w-CfD dalībvalstīm dod iespēju augstu tirgus cenu laikā atgūt ieņēmumus. Ieņēmumus, kas pārsniedz šo maksimālo atlīdzību, var pārdalīt patērētājiem, tādējādi tos faktiski aizsargājot pret augstām enerģijas cenām.

Ņemot vērā šajā iedaļā aprakstītos skaitļus un elementus, šķiet svarīgi nodrošināt labākus stimulus, lai iekārtas tiktu izvietotas apgabalos ar zemu pārslodzi un tādējādi apgabalos, kuros ir zems apcirpšanas risks. Tas samazinās elektroenerģijas sistēmas kopējās izmaksas un nāks par labu ES patērētājiem un ražotājiem.

IV. Tiesiskais regulējums

Saskaņā ar ES enerģētikas acquis (33) 2w-CfD izstrādē ir jāievēro konkrēti kritēriji. Šajā sakarā attiecīgais tiesiskais regulējums ir noteikts Atjaunojamo energoresursu direktīvas (Direktīva (ES) 2018/2001 – AERD) (34) 4. pantā un Elektroenerģijas regulas (Regula (ES) 2019/943) (35) 19.d un 19.a pantā.

Elektroenerģijas regulas 19.d panta 1. punktā ir noteikts, ka no 2027. gada 17. jūlija (vai no 2029. gada 17. jūlija – tādu atkrastes atjaunīgās enerģijas iekārtu gadījumā, kas savienotas ar hibrīdstarpsavienotājiem) tieša cenu atbalsta shēmās, kas paredzētas investīcijām jaunos atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas kompleksos (36) vai kodolenerģijas ražošanas kompleksos, ir jāizmanto 2w-CfD. Tajā arī noteikts, ka tirgus dalībnieku dalībai šādās shēmās vajadzētu būt brīvprātīgai.

AERD 4. pantā un Elektroenerģijas regulas 19.d pantā nav noteikts pienākums izmantot kādu konkrētu 2w-CfD veidu. Tomēr šie līgumi jāizstrādā, ievērojot konkrētus principus.

AERD 4. pantā ir noteikti konkrēti izstrādes principi, kas jāievēro attiecībā uz atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas atbalsta shēmām. Tas jo īpaši nosaka, ka šādām shēmām jānodrošina stimuli atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas integrācijai elektroenerģijas tirgū tādā veidā, kas balstīts uz tirgu un reaģē uz tirgus tendencēm, vienlaikus nepieļaujot nevajadzīgus elektroenerģijas tirgu izkropļojumus, kā arī ņem vērā iespējamas sistēmu integrācijas izmaksas un tīklu stabilitāti. Turklāt AERD 4. pants nosaka, ka šīs atbalsta shēmas jāizstrādā tā, lai maksimāli palielinātu atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas integrāciju elektroenerģijas tirgū un nodrošinātu, ka atjaunīgās enerģijas ražotāji reaģē uz tirgus cenas signāliem un maksimalizē tirgus ieņēmumus. Šis atbalsts jāpiešķir atklātā, pārredzamā, uz konkurenci balstītā, nediskriminējošā un izmakslietderīgā veidā. Elektroenerģijas regulas 19.d pantā ir sniegta sīkāka informācija par 2w-CfD modeļa elementiem un šis satvars ir paplašināts, attiecinot to arī uz kodolenerģijas ražošanu. Šo jauno noteikumu mērķis ir uzlabot to, ka atbalsta shēmas, kas izmanto 2w-CfD, saglabā spēju reaģēt uz tirgus signāliem.

Elektroenerģijas regulas 19.d panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā ir precizēts, ka 2w-CfD ir jānodrošina, ka atbalstītās iekārtas darbojas “uz tirgu reaģējošā” veidā, savukārt Elektroenerģijas regulas 19.d panta 2. punkta e) apakšpunktā un 5. punktā ir noteikti nosacījumi par to, kā valstij būtu jāizmanto ieņēmumi, kas gūti ar atgūšanas mehānisma palīdzību. Turklāt Elektroenerģijas regulas 19.a panta 5. un 6. punktā ir precizēta 2w-CfD un EPL iespējamā mijiedarbība. Elektroenerģijas regulas 19.d pantā ir arī noteikumi par izvairīšanos no nepamatotiem konkurences un tirdzniecības izkropļojumiem iekšējā tirgū (19. panta 2. punkta d) apakšpunkts), atlīdzības aizsardzības līmeni (19.d panta 2. punkta c) apakšpunkts), soda klauzulām līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā (19.d panta 2. punkta f) apakšpunkts) un dalībvalstu tiesībām atbrīvot mazas iekārtas no Elektroenerģijas regulas 19.d panta 1. punkta noteikumu piemērošanas (19.d panta 6. punkts).

Regulas (ES) 2024/1735 (37) 26. pantā ir noteikts, ka noteiktus ar cenu nesaistītus kritērijus izmanto 30 % atjaunīgās enerģijas izsoļu apjoma gadā katrai dalībvalstij (vai vismaz 6 GW gadā katrai dalībvalstij). Minētie ar cenu nesaistītie kritēriji ietver i) pirmskvalifikācijas kritērijus attiecībā uz atbildīgu darījumdarbību, kiberdrošību un datu drošību un spēju nodrošināt rezultātus, ii) kā arī pirmskvalifikācijas vai piešķiršanas kritērijus attiecībā uz izsoļu noturību un ieguldījumu ilgtspējas stiprināšanā. Tie ir sīkāk precizēti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2025/1176 (38). Ja dalībvalsts izvēlas 2w-CfD kā daļu no 30 % aptverto atjaunīgo energoresursu izsoļu, ir jāiekļauj iepriekš minētie ar cenu nesaistītie kritēriji.

Šīs shēmas būtu jāapstiprina saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. Atjaunīgo energoresursu iekārtu gadījumā galvenokārt ņem vērā CEEAG un nesen apstiprināto CISAF. Kodoliekārtu gadījumā analīze tiek veikta tieši saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu.

Praksē prasību par spēju reaģēt uz tirgus signāliem īstenošana un 2w-CfD un EPL kombinēšana ir radījusi praktiskas dabas jautājumus. Attiecīgi šajā dokumentā ir sniegti norādījumi par prasībām atbilstošu 2w-CfD izstrādi un par to iespējamo kombinēšanu ar EPL. Tas nodrošina lielāku skaidrību par prasībām, kurām 2w-CfD būtu jāatbilst, lai nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem.

V. Gudra 2w-CfD izstrāde

Ņemot vērā 2w-CfD ilgo termiņu un apjomīgās investīcijas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu 2030., 2040. un 2050.gada klimata mērķrādītājus, 2w-CfD jāizstrādā tā, lai atraisītu nepieciešamās investīcijas un nodrošinātu, ka piešķirtais atbalsts nerada elektroenerģijas tirgu darbības izkropļojumus un iekārtas tiek efektīvi integrētas elektroenerģijas sistēmā.

Pirmkārt, elektroenerģijas ražošanas iekārtām, ko atbalsta ar 2w-CfD, jābūt iespējai darboties un efektīvi piedalīties elektroenerģijas tirgos. Ir pierādījies, ka svarīgs 2w-CfD modeļa elements ir stimuli, kas nodrošina atbalstīto iekārtu spēju reaģēt uz tirgus signāliem. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai šis elements būtu visu nākotnē izstrādāto 2w-CfD shēmu pamatā saskaņā ar tiesisko regulējumu.

Otrkārt, vēl viens būtisks aspekts ne tikai attiecībā uz atjaunīgo energoresursu atbalsta shēmām, bet arī attiecībā uz kodolenerģijas rīcībpolitiku nākamajā desmitgadē ir turpināt veicināt šo shēmu ieviešanu ar iespējami zemākām izmaksām sabiedrībai. Lai to panāktu, ir jāierobežo ieņēmumu “kanibalizācijas” (39) tvērums vai jāmazina sistēmas kopējās izmaksas (piemēram, tīkla izdevumi, elastības izmaksas, piegādes drošības izmaksas vai pārdispečēšanas izmaksas). To var panākt, popularizējot tādu veidu iekārtas, tostarp hibrīdiekārtas, kurās apvienotas vairākas tehnoloģijas (piemēram, AER un akumulācija) ar augstu sistēmas vērtību, un par prioritāti nosakot to attīstīšanu vietās, kas maksimāli palielina to ieguldījumu elektroenerģijas sistēmā.

Lai sasniegtu abus mērķus, ir ļoti svarīgi izstrādāt 2w-CfD tā, lai tiktu nodrošināta atbalstīto aktīvu spēja reaģēt uz tirgus signāliem. Tas nozīmē, ka papildus nepieciešamībai ievērot tiesisko regulējumu, ir jāatrod līdzsvars starp atbalsta saņēmēja vispārējā riska samazināšanu līdz ilgtspējīgam līmenim un dažu investīciju risku nodošanu valstij. Dažus no riskiem labāk varētu pārvaldīt 2w-CfD atbalsta saņēmēji (piemēram, pieņemt lēmumus par to, kad veikt iekārtas apkopi). Lai sasniegtu šo mērķi, vispiemērotākās modeļa iezīmes var būt atkarīgas no daudziem faktoriem, piemēram, no i) atbalstītajām ražošanas tehnoloģijām, ii) attiecīgā elektroenerģijas vairumtirgus likviditātes, iii) tīkla pārslodzes līmeņa dalībvalstu tirdzniecības zonā vai zonās un iv) tirdzniecības zonu ražošanas un patēriņa modeļiem. Lai mazinātu atbalsta saņēmēja ieņēmumu risku, dalībvalstis var izstrādāt savus 2w-CfD tādā veidā, kas ierobežo cenas risku (40) un/vai apjoma risku (41) . Gan cenas risku, gan apjoma risku ierobežošana patiešām ir būtiska, lai ierobežotu finansējuma izmaksas (un tādējādi arī kapitāla izmaksas), kas rodas atbalsta saņēmējiem. Tāpēc ir būtiski rast līdzsvarotu pieeju šiem kompromisiem, lai ierobežotu tiešās un netiešās izmaksas, kas saistītas ar 2w-CfD, nolūkā maksimalizēt ieguvumus gan elektroenerģijas patērētājiem, gan nodokļu maksātājiem.

Saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 19.d panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu 2w-CfD būtu jāsaglabā salīdzināmu neatbalstītu ražotāju vai attiecīgā gadījumā trešo personu stimuli kumulatīvi veicināt turpmāk aprakstīto mērķu sasniegšanu.

1. Ražot elektroenerģiju, lai apmierinātu sistēmas vajadzības

Uz tirgu balstīta rīcība, reaģējot uz cenu signāliem, nodrošina resursu efektīvu izmantošanu un atspoguļo sistēmas vajadzības. Piemēram, pieejamās elektroenerģijas pārpilnības brīžos, par ko liecina nulles vai negatīvas tirgus cenas, papildu saražotie apjomi radīs papildu spiedienu uz sistēmu, kā rezultātā palielināsies sistēmas izmaksas. Lai absorbētu šos papildu apjomus, elektroenerģijas sistēma ir jāpadara elastīgāka, jo īpaši attīstot akumulāciju un pieprasījumreakciju, kas palielinās cenu stabilitāti. Tāpēc, līdzīgi kā iekārtām, kas darbojas tirgus apstākļos, ražošanas aktīviem, ko atbalsta ar 2w-CfD, būtu jāsaglabā savi stimuli reaģēt uz cenu signāliem, nodrošinot, ka saražotā elektroenerģija sniedz vērtību elektroenerģijas sistēmai. Tāpat deficīta laikā atbalsta saņēmēji būtu jāstimulē maksimāli palielināt ražošanu, nodrošinot, ka tie var gūt papildu peļņu.

2. Pieņemt optimālus lēmumus par investīcijām, lai veicinātu efektīvu sistēmas integrāciju

Potenciālajiem 2w-CfD atbalsta saņēmējiem būs jāpieņem lēmumi par investīcijām jaunu iekārtu uzstādīšanā. Lēmumi var attiekties, piemēram, uz iekārtas atrašanās vietu, aktīvu skaitu iekārtā vai to nominālo jaudu (piemēram, pieņemot lēmumus par pārjaudas pieeju), to novietojumu pret debespusēm, iespējamo elastības investīciju pievienošanu un citām tehnoloģiskām izvēlēm. Šādu lēmumu ietekme uz elektroenerģijas sistēmu var būt ievērojama, un, ņemot vērā 2w-CfD ilgumu, kā arī atbalstīto iekārtu paredzamo darbmūžu, tiem var būt ilgtermiņa ietekme. Tāpēc 2w-CfD atbalsta saņēmēji būtu jāstimulē pieņemt lēmumus saskaņā ar labākajām sistēmas vajadzību prognozēm. Piemēram, fotoelementu paneļi būtu jāizvieto tā, lai maksimāli palielinātu to vērtību sistēmai.

Vienlaikus ir efektīvi jāizstrādā elastības risinājumi, lai nodrošinātu, ka elektroenerģijas sistēma var absorbēt saražoto elektroenerģiju. Tāpat to varētu atspoguļot, stimulējot atbalsta saņēmēju cita starpā projektēt iekārtas, kas nodrošina ekonomiski efektīvu elektroenerģijas sistēmas elastības līmeni, (piemēram, kodolelektrostacijas, kas spēj modulēt savu izejas jaudu (42)), un investēt tajās. Atbalsta saņēmējus varētu stimulēt pieņemt lēmumus par ražošanas jaudas palielināšanu, pārsniedzot nolīgto, noslēgt tīkla pieslēguma līgumus par jaudas līmeni, kas ir zemāks par uzstādīto jaudu, vai koncentrēt vējturbīnas konkrētā vietā, neraugoties uz to, ka saražotais apjoms ir samazināts ķīļūdens efekta dēļ.

3. Piedāvāt palīgpakalpojumus un pārslodzes vadības pakalpojumus (43)

Elektroenerģijas regulā priekšroka tiek dota uz tirgu balstītai pakalpojumu sniegšanai, kā noteikts 3. pantā. Attiecīgi 2w-CfD būtu jāsaglabā atbalsta saņēmēja finansiālie stimuli izmantot iekārtu, lai sniegtu palīgpakalpojumus un pārslodzes vadības pakalpojumus atbilstoši ražošanas iekārtas tehniskajām iespējām.

4. Veikt apkopi piemērotā laikā, ņemot vērā elektroenerģijas sistēmas vajadzības

Apkope būtu jāplāno saskaņā ar sistēmas vajadzībām. Tas cita starpā nozīmē saglabāt atbalsta saņēmēja stimulus plānot apkopi, pamatojoties uz apkopes izmaksām un negūtajiem tirgus ieņēmumiem. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka ražošana ar zemām izmaksām ir pieejama tad, kad tā ir visvairāk vajadzīga, lai pazeminātu elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas, piemēram, deficīta laikā.

5. Piedāvāt savu produkciju par robežizmaksām un ņemot vērā to tehniskos ierobežojumus

Tā kā konkurences apstākļos tiek sagaidīts, ka atbalsta saņēmēji piedāvās ražošanu par robežizmaksām, 2w-CfD nevajadzētu stimulēt tos piedāvāt ražošanu par cenu, kas ir zemāka par to robežizmaksām. Jo īpaši atbalsta saņēmējiem nevajadzētu saņemt atbalstu par elektroenerģijas ražošanu periodos, kad minētās ražošanas tirgus vērtība ir negatīva (44).

Šajā dokumentā pieņem, ka saules un vēja elektroenerģijas ražošanas robežizmaksas ir nulle (45). Tāpēc ir svarīgi, lai šīs tehnoloģijas nesaņemtu atbalstu, ja saražotās elektroenerģijas tirgus vērtība ir negatīva. Turpretī dažām tehnoloģijām, piemēram, kodolelektrostacijām, ir ražošanas robežizmaksas. Attiecībā uz šiem aktīviem nepietiek tikai ar atbalsta apturēšanu elektroenerģijas ražošanai negatīvu tirgus cenu periodos, lai nodrošinātu, ka tie piedāvā ražošanu par robežizmaksām. Tāpēc attiecībā uz šādiem aktīviem ar augšupvērstu un lejupvērstu dispečēšanas spēju nebūtu jāsniedz atbalsts ražošanai stundās, kad saražotās elektroenerģijas tirgus vērtība ir zemāka par ražošanas robežizmaksām. Tas ietver gan tiešās ražošanas izmaksas, gan tehnisko ierobežojumu izmaksas, piemēram, rampveida izmaiņu izmaksas vai domātās izmaksas saistībā ar dalību citos tirgus segmentos vai laikposmos.

6. Nodrošināt, ka atbalsta saņēmēji efektīvi piedalās dažādos elektroenerģijas tirgus segmentos, īstenojot peļņas maksimalizēšanas stratēģiju

Tirgus dalībnieku mērķis ir maksimalizēt peļņu dažādos tirgus laikposmos, piemēram, nākamās dienas, tekošās dienas un balansēšanas laikposmos. Tā kā 2w-CfD modeļa iezīmes (piemēram, noteiktā atsauces cena) var stimulēt tirgus dalībniekus pārdot tikai konkrētos tirgus segmentos, 2w-CfD būtu jāizstrādā tā, lai saglabātu pienācīgus ekonomiskos stimulus elektroenerģijas ražošanas kompleksam darboties un efektīvi piedalīties visos elektroenerģijas tirgu laikposmos.

7. Nodrošināt, ka ietekme uz nākotnes elektroenerģijas tirgu likviditāti ir minimāla (46)

Atkarībā no konkrētās tehnoloģijas nākotnes tirgiem var būt svarīga nozīme, lai tirgus dalībnieki varētu nodrošināties pret cenu svārstībām. Tā kā 2w-CfD piemīt arī riska ierobežošanas funkcija, to izmantošana var samazināt likviditāti nākotnes tirgos. Šāda likviditāte ir būtiska, lai tirgus dalībnieki varētu ierobežot savu pakļautību cenas riskiem (47). Tādējādi attiecīgā gadījumā 2w-CfD būtu jānodrošina, ka atbalstītajām iekārtām joprojām ir stimuli efektīvi piedalīties nākotnes elektroenerģijas tirgū.

8. Atbalstīt taisnīgu un nekropļojošu 2w-CfD ieņēmumu sadali

Saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 19. panta d) punkta 5. apakšpunktu, ja elektroenerģijas cenas ir augstākas par 2w-CfD norunas cenu, dalībvalstīm ir iespēja atgūtos ieņēmumus, sadalīt galalietotājiem ar nosacījumu, ka

i)	“ir nodrošināta izvairīšanās no konkurences un tirdzniecības izkropļojumiem iekšējā tirgū, kas rodas no ieņēmumu sadalīšanas uzņēmumiem”, un

ii)	“ieņēmumu sadale galalietotājiem notiek tā, lai saglabātu stimulus samazināt savu patēriņu vai to novirzīt uz periodiem, kad elektroenerģijas cenas ir zemas, un lai neapdraudētu konkurenci starp elektroenerģijas piegādātājiem.”

Ieņēmumus no 2w-CfD var arī izmantot, lai finansētu tiešo cenu atbalsta shēmu izmaksas vai investīcijas elektroenerģijas izmaksu samazināšanai galalietotājiem, piemēram, AER shēmas vai nefosilā kurināmā atbalsta shēmas, ievērojot valsts atbalsta noteikumus.

Visbeidzot, 2w-CfD piešķirami konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, kas ir atklāta, pārredzama un nediskriminējoša, samazina ražošanas jaudas attīstīšanas izmaksas un nodrošina, ka 2w-CfD norunas cenas atspoguļo saražotās elektroenerģijas ilgtermiņa vērtību elektroenerģijas sistēmai. Saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem un nozaru tiesību aktiem 2w-CfD piešķiršana konkurenci veicinošās konkursa procedūrās parasti ir obligāta.

VI. Atsevišķi līguma modeļu elementi

Komisija atzīst, ka ir daudz iespējamu līguma modeļa variantu. Dalībvalstis var brīvi izstrādāt 2w-CfD saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu. Tomēr, ņemot vērā iespējamos ieguvumus, ko varētu sniegt pārdomāti izstrādāti 2w-CfD (kā izklāstīts III iedaļā), un ar tiem saistītās problēmas (izklāstītas IV iedaļā), Komisija uzskata, ka ir svarīgi sniegt norādījumus par to, kā apzināt 2w-CfD modeļa elementus, kas atbilst ES noteikumiem. Lai gan 2w-CfD būtībā investoriem nodrošina augstu noteiktības pakāpi un tādējādi zemākas investīciju izmaksas salīdzinājumā ar komerciālām shēmām, citus ieguvumus, kas aprakstīti III iedaļā, var realizēt tikai ar pārdomāti izstrādātiem 2w-CfD. Konkrētāk, a)–c) apakšiedaļā izklāstītie izstrādes principi būs svarīgi, lai nodrošinātu efektīvi funkcionējošu elektroenerģijas sistēmu, savukārt d) apakšiedaļā izklāstītais izstrādes princips atbalstīs atjaunīgās enerģijas ražošanas apcirpšanu. Šo izstrādes principu pareiza īstenošana samazinās kopējās izmaksas patērētājiem, ko rada pāreja uz tīras elektroenerģijas sistēmu. Lai risinātu V iedaļā aprakstītās problēmas, šajā iedaļā ir aplūkoti četri galvenie modeļa elementi. Valsts atbalsta apstiprināšanas procesa ietvaros attiecībā uz atbalsta shēmām 2w-CfD veidā Komisija novērtēs katru tālākajās apakšiedaļās izklāstīto apsvērumu. Tāpēc 2w-CfD izstrāde, pamatojoties uz katrā no šīm apakšiedaļām izstrādātajiem ieteikumiem, atvieglos un paātrinās šo atbalsta shēmu novērtēšanu.

a. Solīšanas prakses izkropļojumu novēršana nākamās dienas, tekošās dienas, balansēšanas un palīgpakalpojumu tirgos

2w-CfD ir jāizstrādā tā, lai nekropļotu atbalsta saņēmēju solīšanas praksi. Tas ir tāpēc, ka elektroenerģijas tirgus cenas sniedz svarīgus signālus par elektroenerģijas sistēmas stāvokli. Tie ietver atrašanās vietas informāciju (parasti par katru tirdzniecības zonu) un laika elementu (par tirgus laika vienību, kas var būt tikai 15 minūtes tūlītējo darījumu tirgiem vai gads nākotnes produktiem). Negatīvās cenas atspoguļo pārmērīgas ražošanas situāciju, ņemot vērā esošo pieprasījumu tirdzniecības zonā konkrētā laikā. Ja cenas ir negatīvas, ražotāji tiek stimulēti samazināt vai apturēt ražošanu, un tas konkrētajā situācijā atbalsta sistēmu, jo negatīvas cenas liecina par pārmērīgu ražošanu, ko sistēma nespēj absorbēt. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka 2w-CfD šos stimulus nevājina, mainot 2w-CfD atbalsta saņēmēju solīšanas praksi, un tādējādi neizkropļo elektroenerģijas sistēmas funkcionēšanu, palielinot izmaksas, ko sedz patērētāji.

Dalībvalstīm būtu ne tikai jāizvairās nodrošināt jebkādus stimulus atbalsta saņēmējiem ražot elektroenerģiju, ja cenas ir negatīvas, bet arī jāstimulē atbalsta saņēmēji iesniegt solījumus par ražošanas robežizmaksām (48). Attiecīgi periodos, kad tirgus cenas ir zemākas par ražošanas robežizmaksām vai negatīvas, 2w-CfD nebūtu atbalsta saņēmējam jāatlīdzina par elektroenerģijas ražošanu. Tomēr joprojām var tikt maksāta atlīdzība, kas nav atkarīga no faktiskās ražošanas, jo šī atlīdzība tiek piešķirta neatkarīgi no tā, vai saņēmēja elektrostacijas ir ražojušas elektroenerģiju. Šādai atlīdzībai būtu jānodrošina, ka pakļautība tirgus ieņēmumiem vai izmaksām negatīvu cenu gadījumā joprojām nodrošina pienācīgus solīšanas stimulus. Svarīgi ir tas, ka, lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem, šī atlīdzība nedrīkst būt atkarīga no atbalsta saņēmēja lēmuma ražot vai neražot. Šo atlīdzību var maksāt par konkrētām problemātiskām tirgus laika vienībām (piemēram, ar negatīvām cenām) vai to var pielāgot, lai palielinātu ieņēmumus, kas saņemti par neproblemātiskām tirgus laika vienībām (piemēram, tām, kuru cenas ir pozitīvas un pārsniedz attiecīgo iekārtu ražošanas robežizmaksas).

Ir vajadzīgi arī stimuli, kas palielinātu ražošanu augstu cenu laikā, jo īpaši attiecībā uz dispečējamiem ražošanas aktīviem (49), t. sk. kodolelektrostacijām vai atjaunīgās enerģijas ražošanas un akumulācijas hibrīdiekārtām. Tas nepieciešams tāpēc, ka šīs elektrostacijas un hibrīdiekārtas var ražot “pēc pieprasījuma”, atbalstot sistēmu deficīta laikā (ko raksturo augstas cenas) vai izstumjot mazāk efektīvus ražošanas aktīvus.

No ražošanas neatkarīgi 2w-CfD teorētiski nodrošina optimālus stimulus reaģēt uz nākamās dienas, tekošās dienas vai balansēšanas cenām. Tomēr dalībvalstīm vai attiecīgajām neatkarīgajām iestādēm, kas izstrādā shēmu, būtu jānodrošina, ka šādu 2w-CfD atsauces apjoma modelis nerada nepareizus stimulus vai neveicina manipulācijas iespējas (50). Attiecībā uz ražošanā balstītiem 2w-CfD vai jauktiem 2w-CfD var izmantot indeksus, lai aprēķinātu gan tekošās dienas cenas (ņemot vērā tekošās dienas izsoles un nepārtrauktu tirdzniecību līdz slēgšanas laikam), gan balansēšanas cenu, lai noteiktu, kad cenas nokrītas zem nulles vai robežizmaksām. Tāpēc atbalstu nevajadzētu izmaksāt, balstoties uz saražoto elektroenerģiju.

1. ilustratīvais izcēlums

Jauktos 2w-CfD lielākajā daļā periodu maksājumi ir balstīti uz iekārtas faktisko ražošanas apjomu. Tomēr maksājumi netiek korelēti ar faktisko ražošanu, un tā vietā dažos periodos tie var būt neatkarīgi no ražošanas, piemēram, lai samazinātu apjoma risku atbalsta saņēmējiem.

Lai pienācīgi stimulētu atbalsta saņēmējus, kurus atbalsta ar 2w-CfD, piedalīties balansēšanas tirgos un reaģēt uz tekošās dienas cenu signāliem, tālāk minētās modeļa iezīmes nodrošina, ka jaukti 2w-CfD saglabā pareizus stimulus, kas ierobežo tirgus izkropļojumus.

Šādu 2w-CfD varētu uzskatīt par neatkarīgu no ražošanas saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

—

atbalsta saņēmēja iekārtai jāsamazina vai jāpārtrauc ražošana pēc pārvades sistēmas operatora (PSO) pieprasījuma. Lai nodrošinātos pret šādu situāciju, varētu apsvērt iespēju noteikt, ka atbalsta saņēmējiem ir juridiski saistošs pienākums piedāvāt lejupvērstus balansēšanas pakalpojumus (51). Šis nosacījums novērstu to, ka atbalsta saņēmējiem sniegtais atbalsts kropļo balansēšanas tirgus;

—	atbalsta saņēmēja iekārtai jāsamazina vai jāaptur ražošana pēc sadales sistēmas operatora vai PSO pieprasījuma pārslodzes vadības nolūkos (52). Tas ļauj izvairīties no situācijas, ka atbalsta saņēmējiem sniegtais atbalsts kropļo sistēmas operācijas;

—	nākamās dienas cenas ir negatīvas;

—

tekošās dienas tirgus cenas ir negatīvas (53). Ņemot vērā to, ka tekošās dienas tirgus sastāv no dažādiem segmentiem (vairākas tekošās dienas izsoles un tekošās dienas nepārtrauktais tirgus), tekošās dienas cenas konstatēšana konkrētai tirgus laika vienībai var nozīmēt, ka ir jāpaļaujas uz cenu indeksu. Lai nodrošinātu, ka tekošās dienas cenu indekss atspoguļo tirgus signālus, cenu varētu noteikt, balstoties uz tekošās dienas izsoles(-ļu) rezultātu, ja izsoles mainības koeficients ir pietiekami augsts (t. i., liecina par pietiekamu likviditāti) (54), lai ierobežotu atbalsta saņēmēju iespējamo manipulāciju risku. Turklāt būtu jāņem vērā arī stundas, kad cenas tekošās dienas nepārtrauktajā tirgū ir negatīvas, ar nosacījumu, ka šis segments ir pietiekami likvīds. Lai to izdarītu, varētu aprēķināt indeksu, kura pamatā ir to pēdējo tirdzniecības stundu vidējā svērtā cena, kurās ir koncentrēta lielākā daļa tirgotā apjoma.

Jebkurā gadījumā ražotājam vienmēr vajadzētu būt finansiāli atbildīgam par tā radīto nebalansu, kā noteikts Elektroenerģijas regulas 5. pantā. Tāpēc 2w-CfD maksājumi nedrīkstētu būt balstīti uz nebalansa cenām. Tomēr var noteikt īpašus pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka atbalsta saņēmēji, ja tie sniedz palīgpakalpojumus un pārslodzes vadības pakalpojumus, var saņemt atlīdzību no 2w-CfD ar nosacījumu, ka šādi modeļi nekropļo stratēģiju, ko atbalsta saņēmēji pieņēmuši, piedaloties izsolē par šiem palīgpakalpojumiem.

1. kopsavilkuma izcēlums

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atbalstītajām ražošanas iekārtām saglabājas visi stimuli iesniegt solījumus nākamās dienas, tekošās dienas, balansēšanas un palīgpakalpojumu tirgos. Šajā saistībā ir iespējami vairāki varianti, kurus varētu kombinēt, lai sasniegtu optimālus rezultātus. Visi varianti ir rūpīgi jāapsver, lai izstrādātu modeli, kas novērš izsoles izkropļojumus (55) . Līdz šim galvenie modeļa varianti ir i) no ražošanas neatkarīgi 2w-CfD, kuros īpaša uzmanība jāpievērš tam, kā tiek noteikts atsauces apjoms; ii) no ražošanas atkarīgas shēmas, kurās paredzēti īpaši mehānismi, ar ko veic korekcijas, lai izvairītos no izsoles izkropļojumiem, piemēram, identificē periodus, kad nebūtu jāveic maksājumi par elektroenerģijas ražošanu; un iii) jauktas shēmas, kuru pamatā ir no ražošanas atkarīgi 2w-CfD ar maksājumiem, kas dažos periodos ir atsaistīti no faktiski saražotās jaudas, lai izvairītos no sistēmas izkropļojumiem.

b. Efektīvas apkopes lēmumu veicināšana

Ražošanas iekārtas ir regulāri jāapkopj. Lai gan šādas apkopes biežums ir atkarīgs no iekārtas veida un citiem faktoriem, tā būtu jāveic laikā, kad sistēmai ir mazāk vajadzīga iekārtas saražotā enerģija (piemēram, zema pieprasījuma vai pārmērīgas ražošanas brīžos). Pretējā gadījumā atbalsta saņēmēji varētu veikt apkopi neefektīvi, apturot ražošanu laikā, kad sistēmai ir vajadzīgs liels saražotās jaudas apjoms, kas varētu palielināt ne tikai cenas, bet arī piegādes drošības riskus. Lai apkope būtu efektīva, tā jāveic tad, kad izmaksu un ieguvumu scenārijs ir vislabvēlīgākais, t. i., kad šādas apkopes veikšanas izmaksas (piemēram, inženieri, transportēšanas metodes utt.) ir viszemākās attiecībā pret paredzamajiem ieņēmumiem (ko aprēķina, saražoto apjomu reizinot ar tirgus cenām (uztveršanas cenām)).

Lai veicinātu lēmumus par efektīvu apkopi, dalībvalstis var izvēlēties no ražošanas neatkarīgus 2w-CfD. Ja līgumiskie maksājumi turpinās apkopes periodos, šādi līgumi var nodrošināt optimālus stimulus. Izvēloties ražošanā balstītus 2w-CfD vai jauktus 2w-CfD, stimulus efektīvas apkopes veikšanai var nodrošināt, aprēķinot atsauces cenu, kas noteikta pietiekami ilgam periodam. Šā perioda ilgums būs atkarīgs no tehnoloģijas un tās apkopes cikliem. Atbalsta saņēmējs būtu jāstimulē iekārtas apkopi veikt periodā, kad tās izmaksas ir pēc iespējas mazākas. Šādas apkopes izmaksas, pirmkārt, radīs apkopes veikšana pati par sevi, un tāpēc tās var būt ļoti atkarīgas no laikapstākļiem. Turklāt atbalsta saņēmējam būtu jāņem vērā arī negūtie tirgus ieņēmumi, kas kopumā varētu tikt gūti apkopes periodā.

2. ilustratīvais izcēlums

No ražošanas neatkarīgu 2w-CfD un jauktu 2w-CfD gadījumā, nodrošinot, ka maksājumi tiek piemēroti arī plānotajos apkopes periodos, tiek radīti pienācīgi stimuli efektīvi veikt apkopi. Apkope ir efektīva tad, ja to veic tā, lai samazinātu sistēmas izmaksas, piemēram, veicot apkopi, kad sistēmai ir vajadzīgs mazāks papildu saražotās elektroenerģijas apjoms.

Šajā piemērā atbalsta saņēmējs nolemj plānot apkopi vai nu A periodā, vai B periodā. Abos periodos atbalsta saņēmējiem izmaksātais atbalsts paliek nemainīgs neatkarīgi no tā, vai atbalsta saņēmējs plāno veikt apkopi A periodā vai B periodā. Tāpēc, lemjot par to, kad veikt apkopi, atbalsta saņēmējs neņem vērā atbalsta maksājumu.

Salīdzinot abu scenāriju (t. i., apkopes veikšana A vai B periodā) paredzamos ieguvumus (vai zaudējumus), atbalsta saņēmēji salīdzinās atšķirības starp i) paredzamajiem tirgus ieņēmumiem vienā periodā un ii) paredzamajām apkopes izmaksām otrā periodā. Iepriekšējā ilustratīvajā piemērā operators zaudē mazāk paredzamās peļņas (t. i., paredzamā peļņa = paredzamie tirgus ieņēmumi plus paredzamie atbalsta ieņēmumi mīnus paredzamās apkopes izmaksas) (56), veicot apkopi B periodā. Tāpēc tam būtu stimuls ražot A periodā, jo apkopes veikšana šajā periodā radīs lielāku paredzamās peļņas zaudējumu salīdzinājumā ar tās veikšanu B periodā. A periods, visticamāk, sakritīs ar augsto cenu periodu, kurā šie iekārtas papildus saražotie apjomi palīdzēs samazināt vairumtirdzniecības tirgus cenas. Šis lēmums tiek pieņemts, kaut arī ir paredzams, ka uzturēšanas izmaksas B periodā būs augstākas.

Kopumā šāda modeļa iezīme stimulē atbalsta saņēmēju maksimalizēt paredzamos ieguvumus, it kā to neatbalstītu 2w-CfD, un palīdz samazināt vairumtirdzniecības cenas, darot aktīvus pieejamus tad, kad tie elektroenerģijas sistēmai ir vajadzīgi visvairāk (57).

Ražošanā balstītu 2w-CfD un jauktu 2w-CfD gadījumā ceturksni vai gadu ilga atsauces perioda izmantošana (atkarībā no ražošanas tehnoloģijas) nodrošina pietiekamus stimulus veikt apkopi izmaksefektīvi. Tehnoloģijām ar īsākiem apkopes periodiem šo atsauces periodu var samazināt līdz mēnesim ar nosacījumu, ka atsauces periods joprojām ir ievērojami ilgāks par apkopes periodu. Atsauces cenas aprēķināšana uz ilgāku periodu atbalsta saņēmējiem dod iespēju optimizēt rīcību ilgākā periodā, piemēram, izmantojot arbitrāžu dažādos tirgus segmentos vai plānojot apkopi konkrētos laikos. Tomēr ilgāku atsauces periodu ieviešana varētu būt jāpapildina ar īpašu pielāgojumu atgūšanai, piemēram, ieviešot dinamisku atgūšanu (58), lai nodrošinātu, ka stimuli reaģēt uz tirgus signāliem saglabājas nemainīgi visā atsauces cenas aprēķina periodā.

2. kopsavilkuma izcēlums

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atbalstītās ražošanas iekārtas saglabā visus stimulus veikt efektīvu apkopi. To var panākt, izstrādājot no ražošanas neatkarīgus 2w-CfD un izmaksājot iekārtām atlīdzību apkopes periodos vai ražošanā balstītu 2w-CfD gadījumā – aprēķinot 2w-CfD atsauces cenu uz ceturksni vai gadu. Varētu būt vajadzīga dinamiska atgūšana, lai nodrošinātu, ka stimuli reaģēt uz tirgus signāliem saglabājas nemainīgi visā atsauces cenas aprēķina laikā.

c. Stimuli efektīvai dalībai elektroenerģijas nākotnes tirgū

Elektroenerģijas nākotnes tirgiem ir būtiska nozīme, lai tirgus dalībnieki varētu nodrošināties un aizsargāt sevi pret cenu svārstībām. Tirgus dalībnieki neatkarīgi no tā, vai tie ir ražotāji vai patērētāji, dabiski ierobežo risku, lai samazinātu savus riskus. 2w-CfD, nosakot norunas cenu ilgā laikposmā, nodrošina atbalsta saņēmējiem riska ierobežošanu ilgtermiņā. 2w-CfD nodrošina riska ierobežošanu daudz ilgākā termiņā nekā nākotnes tirgū visvairāk tirgotie produkti, kas pašlaik piedāvā likvīdus produktus uz vienu gadu un dažos tirgos līdz trim gadiem uz priekšu. Tomēr 2w-CfD neļauj patērētājiem tieši ierobežot risku, kas ir iespējams, izmantojot biržā tirgotus instrumentus, piemēram, nākotnes tirgus produktus, un ārpusbiržas instrumentus, piemēram, EPL (59). Tā vietā 2w-CfD nodrošina netiešu riska ierobežošanu, jo dalībvalsts saskaņā ar šo instrumentu parasti iepērk elektroenerģiju 15–20 gadus par konkrētu cenu.

2w-CfD var samazināt stimulus ierobežot risku un tādējādi piedalīties elektroenerģijas nākotnes tirgū. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad 2w-CfD atsauces cenu aprēķina īsiem periodiem (piemēram, stundai). Tomēr tie var saglabāt stimulus tirdzniecībai nākotnes tirgus pieauguma periodos, piemēram, izmantojot ilgāka termiņa vidējos rādītājus par atsauces periodiem (piemēram, gadu) (60).

Lielākajai daļai elektroenerģijas nākotnes tirgu ir raksturīga zema likviditāte, kas rada augstākas riska ierobežošanas izmaksas un nevienlīdzīgu piekļuvi tirgum (61) visā ES uz to elektroenerģijas patērētāju rēķina, kuriem vajadzīga elektroenerģijas izmaksu paredzamība. Tas tieši ietekmē patērētājus, kuriem varētu būt jāmaksā pārmērīgi augstas cenas vai kuriem pat nav piekļuves fiksētas elektroenerģijas cenas līgumiem. Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER) ir atzinusi, ka atbalsta shēmu radītie negatīvie riska ierobežošanas stimuli ir svarīga ES nākotnes tirgu problēma (62).

Ņemot vērā to, ka nākotnes tirgus produktus pašlaik galvenokārt emitē kā bāzes slodzes produktus (nemainīgs profils visam mēnesim, ceturksnim vai gadam), dalība nākotnes tirgos ir īpaši svarīga, ja ražošanas profils ir salīdzinoši nemainīgs, piemēram, kodoliekārtām. Attiecībā uz atsevišķām variablas atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtām tas nav tik acīmredzami, ja izmanto esošos tirgus produktus.

Attiecībā uz šādām iekārtām atbalsta shēmās būtu jāievieš īpaši elementi, piemēram, nosakot ilgākus atsauces periodus vai definējot atsauces cenu vai atsauces periodu, lai saglabātu stimulus efektīvi darboties un piedalīties nākotnes tirgos. Kodoliekārtu gadījumā atsauces cenu 2w-CfD var noteikt tā, lai tiktu ņemti vērā vairāki tirgus segmenti (piemēram, nākotnes un nākamās dienas tirgus). Tomēr atsauces cenas noteikšana nav vienkārša. Tas ir tāpēc, ka katrā dalībvalstī var būt pieejami dažādi nākotnes produkti un nākotnes tirgus cenas, ko ņem vērā 2w-CfD atsauces cenā, ir jāsabalansē ar nepieciešamību saglabāt pienācīgus stimulus reaģēt uz īstermiņa cenu signāliem un pienācīgus investoru riskus. Lai saglabātu šādus stimulus, 2w-CfD atsauces cenu var aprēķināt ex post, balstoties uz faktiski pārdoto apjomu dažādos tirgus segmentos un šo tirgu vidējām cenām konkrētā periodā.

3. ilustratīvais izcēlums

Izmantojot atsauces cenu, kas vienkārši aprēķināta vienam tirgus segmentam (piemēram, nākamajai dienai), elektrostacija uzņemtos papildu risku, veicot pārdošanu citā tirgū, nevis tajā, kurā tiek aprēķināti cenu starpības maksājumi. Tas ir īpaši svarīgi kodolenerģijas ražošanas iekārtu gadījumā.

Lai izvairītos no šīs problēmas, iespējams risinājums varētu būt aprēķināt atsauces cenu kā vidējo tirgus cenu katram tirgum, kurā atbalsta saņēmējs veiks pārdošanu (piemēram, nākotnes, nākamās dienas, tekošās dienas tirgos), kas svērta pēc atbalsta saņēmēja faktiskā pārdošanas apjoma katrā no šiem tirgiem, un definētu tirgus cenu (piemēram, nākamā gada nākotnes tirgus produktu vidējo cenu), kas svērta pēc neizmantotās jaudas. Veidojot atsauces cenu, tirgus cenu izmantošana (pretstatā faktiskajām cenām) stimulē atbalsta saņēmējus “apspēlēt tirgu”. Jāņem vērā, ka svērums pēc faktiskā pārdošanas apjoma nozīmē, ka atsauces cenas sastāvs nav noteikts ārēji, kas varētu mākslīgi ietekmēt atbalsta saņēmēja tirdzniecības stratēģiju, bet ir iekšēji balstīts uz atbalsta saņēmēja faktisko tirdzniecības stratēģiju.

Šajā ilustrācijā izmantotā vidējā svērtā atsauces cena ļauj ierobežot elektrostacijas risku katrā tirgū (nākotnes, nākamās dienas, tekošās dienas tirgū), kurā tā darbojas, un tādējādi ļauj elektrostacijai veikt aktīvu pārdošanu katrā no šiem tirgiem. Lai ierobežotu manipulāciju risku atsauces periodos ar zemu ražošanas apjomu, atsauces cenas aprēķināšanai nosaka atsauces tirgus segmentu (63).

Tomēr, lai veicinātu to, ka tiek pieņemti efektīvi dispečēšanas lēmumi, elektrostacija būtu jāstimulē reaģēt uz īsāka termiņa cenu stimuliem pat tad, ja elektroenerģija tiek pārdota fiziski ilgāka termiņa tirgū. Lai to nodrošinātu, elektrostacijai ir jāspēj atpirkt elektroenerģiju tirgū, lai izpildītu savas pārdošanas saistības, vienlaikus modulējot ražošanu (64).

Alternatīvi valsts var pilnvarot vienu vai vairākus tirgus dalībniekus, kas ir neatkarīgi no ražošanas iekārtu operatora un atlasīti konkursa procedūrā, veikt nākotnes tirgus riska ierobežošanu valsts vārdā. Šo riska ierobežošanu varētu veikt attiecībā uz apjomu, ko saražo atbalstīto iekārtu kopums. Tas palīdzētu samazināt risku valstij, kas citādi ir pakļauta ilgtermiņa maksājumu saistībām un tūlītējo cenu svārstībām, atbalstītu nākotnes tirgus likviditāti un darītu patērētājiem pieejamu atbalstītās elektroenerģijas apjomu. Šīs pieejas priekšrocība ir tāda, ka valsts pilnvarots tirgus dalībnieks varētu pielāgot savu tirdzniecības praksi tirgus tendencēm.

Tāpat šis valsts pilnvarotais tirgus dalībnieks varētu piedāvāt daļu no iepirktā apjoma kā EPL, kas nodrošina riska ierobežošanu ilgtermiņā (65). Tas arī ļautu valstij ierobežot īstermiņa cenu risku, ko tā uzņēmās, noslēdzot 2w-CfD. Šīs pieejas priekšrocība ir tā, ka tā radīs standartizētākus EPL produktus, kas var būt pieejami mazumtirgotājiem un lielākam skaitam patērētāju, tostarp patērētājiem citās dalībvalstīs. Ja dalībvalsts ir noslēgusi vairākus 2w-CfD, tos var apvienot EPL vai tirgū pieejamos nākotnes tirgus piedāvājumos. Tādējādi varētu apvienot dažādu nepastāvīgu ražošanas iekārtu profilus, lai nodrošinātu vienotāku riska ierobežošanas profilu, kas labāk atspoguļo patērētāju vajadzības. Visai šai tirdzniecībai būtu jānotiek atbilstoši tirgus likumiem, lai novērstu izkropļojumus.

3. kopsavilkuma izcēlums

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atbalstītajām un neatbalstītajām ražošanas iekārtām tiek saglabāti līdzīgi stimuli efektīvi piedalīties elektroenerģijas tirgos, arī nākotnes tirgos. Attiecībā uz kodoliekārtām un citām ražošanas tehnoloģijām ar pastāvīgāku ražošanas profilu ir sevišķi svarīgi nodrošināt, ka 2w-CfD sistemātiski nenovirza apjomu no nākotnes tirgiem.

d. Investīciju vērtības maksimalizēšana elektroenerģijas sistēmai un patērētājiem ES

Investējot jaunās ražošanas iekārtās, investoriem ir jāpieņem noteikts skaits lēmumu par investīcijām. Lai gan dažus no šiem lēmumiem parasti nosaka 2w-CfD konkursa nosacījumi (piemēram, par ražošanas iekārtas veidu), vairāki lēmumi paliek investora ziņā. Tādu lēmumu piemēri, kas, ja tie ir pieņemti pareizi, var palīdzēt maksimalizēt investīciju sociālo ieguldījumu, var attiekties uz i) iekārtas atrašanās vietu (saules vai sauszemes vēja enerģijas gadījumā); ii) iekārtas novietojumu pret debespusēm (saules enerģijas gadījumā); iii) vējparku tehnoloģiju izvēli (66); iv) kodolelektrostacijas projektēšanu, lai nodrošinātu elastīgāku ražošanu; v) uzstādīto jaudu salīdzinājumā ar maksimālo ievadīšanas jaudu tīklā; vi) papildu investīcijām elastībā (67) vai vii) konkrētu ražošanas iekārtas modeli. Šie lēmumi var būtiski un ilgstoši ietekmēt elektroenerģijas sistēmu. Tāpēc atbalsta shēmas izstrādē ir jāiekļauj pienācīgi stimuli pieņemt optimālus lēmumus par investīcijām, maksimalizējot investīciju vērtību visai elektroenerģijas sistēmai (68). Šie optimālie lēmumi par investīcijām sniedz labumu patērētājiem, jo tie stimulē, piemēram, elektroenerģijas pieejamību lielāka pieprasījuma stundās, tādējādi pazeminot tirgus cenu visiem.

Lai nodrošinātu, ka tiek pieņemti atbilstoši lēmumi par investīcijām, ir būtiski, lai atbalsta saņēmēji arī turpmāk būtu pakļauti cenu signāliem, kā aprakstīts šajos norādījumos. Ja tas, kā veidojas tirgus cena, pilnībā un pienācīgi atspoguļo sistēmas vajadzības un vietējās īpatnības, šo cenu piemērošana investoriem palīdz virzīt lēmumus par investīcijām attiecībā uz ražošanas iekārtas atrašanās vietu, novietojumu pret debespusēm, apvienojumā ar elastību un ražošanas iekārtas izvēli.

No ražošanas neatkarīgi 2w-CfD teorētiski var nodrošināt optimālus investīciju stimulus, ja tie ir pienācīgi izstrādāti. Dalībvalstīm vai relevantajām neatkarīgajām iestādēm, kas izstrādā shēmu, būtu jāpievērš īpaša uzmanība šādu 2w-CfD atsauces apjoma struktūrai, jo paredzams, ka tas būtiski ietekmēs stimulu spēju maksimalizēt investīciju vērtību elektroenerģijas sistēmā.

Turklāt piešķīrējai iestādei būtu jāinformē potenciālie labuma guvēji par metodiku, ar ko potenciālajiem atbalsta saņēmējiem nosaka atsauces cenu un apjomu labu laiku pirms konkurenci veicinošas konkursa procedūras. Tādējādi tie varēs to optimāli ņemt vērā savos solījumos un investīciju lēmumos.

4. ilustratīvais izcēlums

Arvien straujāk attīstās hibrīdiekārtas (ražošanas aktīvs, kas kombinēts ar citu, piemēram, bateriju). Tas ir veids, kā efektīvi izmantot ierobežotos tīkla pieslēgumus un ātrāk izstrādāt projektus. Ražošanas aktīvus apvienojot ar elastības risinājumiem, iekārta kļūst dispečējama. Tāpēc šo aktīvu atbalsta shēmas modelim ir jānodrošina, ka iekārtai arī turpmāk ir stimuls veikt dispečēšanu saskaņā ar tirgus signāliem.

Laba prakse, jo īpaši hibrīdiekārtu attīstībai, ir ļaut atbalsta saņēmējiem, kas saņem maksājumu par atbalstītu elektroenerģijas ražošanas iekārtu, investēt elastības risinājumos aiz skaitītāja, piemēram, baterijā; tas atbalsta saņēmējam ietaupa tīkla pieslēguma maksu par aktīvu aiz skaitītāja un, iespējams, palīdz samazināt tīkla pārslodzi. Šādas investīcijas var veikt kopā ar investīcijām 2w-CfD atbalstītā ražošanas iekārtā vai vēlāk ražošanas iekārtas ekspluatācijas laikā. Šādos gadījumos ir svarīgi, ka atbalsts tiek sniegts tikai tādai ražošanas iekārtai, uz kuru sākotnēji attiecās atbalsta shēma, piemēram, izmantojot īpaši paredzētu un sertificētu dalītās uzskaites punktu.

Turklāt dalībvalstis var plānot ieviest no ražošanas neatkarīgu 2w-CfD, lai izpildītu šajos norādījumos aprakstītos Elektroenerģijas regulas noteikumus. Šīs dalībvalstis var nolemt pielāgot atsauces apjomu, uz kura pamata atbalsta saņēmējs tiktu stimulēts rīkoties sistēmai draudzīgākā veidā. Praksē tas varētu novest pie tā, ka atbalsta saņēmējs investē elastības risinājumos uz komerciāla pamata bez valsts atbalsta. Tomēr, pielāgojot atsauces apjomu, dalībvalstīm būtu jāievēro piesardzība, lai ierobežotu atbalsta saņēmēju ieņēmumu risku līdz tādam līmenim, ka

—	atbalsta saņēmēju finansēšanas izmaksas joprojām ir atbilstošas paredzētajam mērķim un

—	tiek saglabāta konkurenci veicinošas konkursa procedūras konkurētspēja.

Tomēr vairumtirdzniecības cenu veidošana ne vienmēr un pilnībā atspoguļo iespējamās tīkla pārslodzes un vietējā tirgus īpatnības. Pat tad, ja tirgus cenas atšķiras atkarībā no atrašanās vietas, šīs atšķirības var nebūt pietiekami lielas, lai investīcijas novirzītu turp, kur tās ir vajadzīgas visvairāk. Tāpēc dalībvalstīm papildus iepriekš minētajām iezīmēm varētu būt jāievieš īpaši korekcijas pasākumi, kuri nodrošinātu spēcīgākus atrašanās vietā balstītus stimulus. Tas var palīdzēt samazināt kopējās sistēmas izmaksas, novirzot investīcijas uz apgabaliem ar zemu pārslodzi un minimalizējot vajadzību pēc dārgiem korektīviem pasākumiem. Šādi pasākumi varētu būt, piemēram, atbalsta shēmas atlīdzības korekcijas koeficienti vai ar cenu nesaistīti kritēriji energosistēmā, ko izmanto solījumu sarindošanai, ja vien šie kritēriji ir noteikti objektīvā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Šādi kritēriji nedrīkst pārsniegt 30 % no visu atlases kritēriju svēruma, un dalībvalstij ierosinātā pieeja ir jāpamato un jānodrošina, ka tā atbilst izvirzītajiem mērķiem. Jāņem vērā, ka, izmantojot ar cenu nesaistītus papildu kritērijus, dalībvalstij cita starpā būs jāpierāda, ka tie neietekmē atbalsta saņēmēju atlases izsoļu konkurētspēju, kā arī atbilstību citiem valsts atbalsta noteikumiem (69).

Vienlaikus, lai nodrošinātu līgumu atbilstību nākotnes tirgus struktūras izmaiņām, kas ir izdevīgas elektroenerģijas sistēmai, 2w-CfD noteikumos būtu jāiekļauj noteikumi, kuros sīki izklāstīts, kā maksājumi tiktu koriģēti tad, ja notiktu šādas iespējamas izmaiņas (piemēram, tirdzniecības zonu pārkonfigurēšana vai izmaiņas tirgus laika vienības detalizācijas pakāpē).

Visbeidzot, lai maksimāli palielinātu ieguvumus sabiedrībai no investīcijām, ikreiz, kad elektroenerģijas cenas ir augstas, ieņēmumi tiek atgūti un ir jāsadala galapatērētājiem saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 19.d panta 5. punktā noteiktajām prasībām. Atgūtos ieņēmumus var izmantot arī, lai finansētu pašu 2w CfD, vai tos var izmantot, lai finansētu Elektroenerģijas regulas 19.d pantā minēto tiešā atbalsta shēmu izmaksas, piemēram, citu 2w CfD izmaksas, tādējādi veicinot investīcijas atjaunīgās enerģijas ražošanā. Ja atlikušie 2w-CfD ieņēmumi tiktu selektīvi sadalīti uzņēmumiem, dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija un vajadzības gadījumā par šādu pasākumu jāpaziņo saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem.

4. kopsavilkuma izcēlums

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atbalstītās ražošanas iekārtas joprojām ir pietiekami pakļautas tirgus cenām, lai nodrošinātu, ka tiek pieņemti optimāli lēmumi par investīcijām. To var panākt, izmantojot no ražošanas neatkarīgus 2wCfD ar atsauces projektiem, kas neatdarina atbalsta saņēmēja iekārtas ražošanas jaudu, vai ražošanā balstītus vai jauktus 2wCfD ar ilgiem atsauces periodiem. Tomēr vajadzības gadījumā varētu ieviest citas īpašas iezīmes, piemēram, atrašanās vietā balstītus stimulus, kas palīdzētu pārvarēt tīkla pārslodzi un minimalizētu vajadzību pēc dārgiem korektīviem pasākumiem.

VII. Cenu starpības līgumu kombinēšana ar elektroenerģijas pirkuma līgumiem

a. Kas ir elektroenerģijas pirkuma līgumi?

Elektroenerģijas regulas 2. panta 77) punktā EPL ir definēts kā “līgums, saskaņā ar kuru fiziska vai juridiska persona piekrīt iepirkt elektroenerģiju no elektroenerģijas ražotāja, pamatojoties uz tirgus principiem”. Pašreizējā praksē šie līgumi parasti tiek noslēgti uz laiku no 5 līdz 10 gadiem vai uz ilgāku laiku (līdz 20 gadiem). Tie var ietvert fiksētu vai mainīgu cenu. Cita starpā fiksētas cenas EPL mērķis ir nodrošināt cenu paredzamību. Līguma sniegtā ilgtermiņa paredzamība projektu virzītājiem palīdz finansēt jaunus projektus, arī atjaunīgās enerģijas vai nākotnē iespējamus kodolenerģijas projektus. Elektroenerģijas noņēmējiem tie sākotnēji bija līdzeklis, lai tieši piekļūtu tīrai elektroenerģijai. 2021.–2022. gada enerģijas cenu krīzes laikā piedzīvotais cenu svārstīgums parādīja, kā patērētāji EPL var izmantot arī kā daļu no riska ierobežošanas stratēģijas, kuras mērķis ir aizsargāt to darbības no turpmākām cenu svārstībām. Tie var arī atvieglot elektrifikācijas projektu finansēšanu.

Pašreizējā praksē pastāv dažādi EPL veidi, kas dažādos riskus sadala starp līguma pusēm. Piemēram, EPL var vai nu izmantot modeli “maksā par saražoto”, saskaņā ar kuru noņēmējs elektroenerģiju saņem atkarībā no konkrētu iekārtu saražotā apjoma, vai bāzes slodzes modeli, kurā risks, kas saistīts ar elektroenerģijas piegādes pielāgošanu lietotāja bāzes slodzes profilam, tiek pārlikts uz ražotāju (70). Līguma parakstītāji var arī vienoties par kārtību, kas ir pa vidu starp modeli “maksā par saražoto” un bāzes slodzes modeli. EPL cena ne vienmēr ir fiksēta visā līguma darbības laikā. Tā var mainīties mēnešos, sezonās vai gados saskaņā ar līguma specifikācijām.

Var arī nošķirt fiziskus un finansiālus EPL. Fiziska EPL gadījumā par balansēšanu atbildīgā puse ir noņēmējs, un elektroenerģijas ražotājs saražoto elektroenerģiju pārvada uz pircēja portfeli, neveicot tirdzniecību elektroenerģijas tirgos, un dažkārt, bet ne vienmēr, to dara, izmantojot tiešu savienojumu. Tas nozīmē, kas uzskaites mērījums tiek veikts attiecīgajos tīkla pieslēgumpunktos un ietver tiešus maksājumus no noņēmēja ražotājam par apmainīto elektroenerģiju. Finanšu EPL gadījumā gan ražotājs, gan noņēmējs fiziskajā dispečēšanā paļaujas uz elektroenerģijas tirgiem, attiecīgi pārdodot elektroenerģiju citiem tirgus dalībniekiem un pērkot to no citiem tirgus dalībniekiem par tirgus noteiktajām cenām. Pēc tam abas puses veic tiešu finansiālu norēķinu, kas balstās uz starpību starp elektroenerģijas cenu tirgū un līgumā noteikto cenu.

b. 2w-CfD un EPL kombinācija

Elektroenerģijas regulas 19.a pantā ir noteikts princips, ka atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas atbalsta shēmas “ļauj piedalīties projektiem, kas daļu no elektroenerģijas rezervē pārdošanai, izmantojot atjaunojamu EPL vai citus tirgbalstītus pasākumus” (71). Tas būtu jāatļauj ar valsts tiesību aktiem vai skaidri jānorāda iepirkuma procedūras dokumentos, vai abējādi.

Šis noteikums precizē, ka attiecībā uz vienu atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu var kombinēt abu veidu līgumus — 2w-CfD un EPL. Ir dažādi veidi, kā šo kombināciju izmantot praksē, taču visās 2w-CfD shēmās būtu jāatļauj vismaz divi aspekti:

—

2w-CfD kandidātiem būtu jāļauj 2w-CfD iepirkuma konkursā piedalīties tikai ar daļu no uzstādītās ražošanas jaudas (72). Dalībvalstīm būtu jāizstrādā pārredzamas aprēķina metodikas un/vai jāļauj veikt dalīto uzskaiti, lai to varētu īstenot praksē, vienlaikus izvairoties no riska, ka varētu tikt īstenota pret konkurenci vērsta rīcība (piemēram, attīstītāji laika gaitā varētu ietekmēt sev par labu to, kāda jauda vai ražošanas apjomi tiek ņemti vērā 2w-CfD vai EPL). Turklāt dalībvalstis, kas vēlas vēl vairāk stimulēt likvīdu EPL tirgu izveidi, var ierobežot maksimālo saražotās produkcijas daļu, uz ko var attiecināt 2w-CfD. Tas var stimulēt atbalsta saņēmējus noslēgt tirgū balstītus EPL, lai nodrošinātu paredzamus ieņēmumus par produkcijas daļu, uz kuru 2w-CfD neattiecas.

—

2w-CfD piešķiršanai nevajadzētu būt atkarīgai no elektroenerģijas pārdošanas konkrētos tirgus segmentos. Atbalsta saņēmējiem būtu jāsaglabā rīcības brīvība izlemt, kā pārdot viņu iekārtās saražoto elektroenerģiju (un jebkurā gadījumā viņi var izvēlēties apjomu, uz kuru attiecas 2w-CfD, pārdot EPL ietvaros ar nosacījumu, ka šāda dalība negatīvi neietekmē konkurenci tirgū).

Tomēr attīstītājam ir jāspēj izpildīt saistības, ko tas uzņēmies saskaņā ar dažādajiem līgumiem.

i. Riski un to mazināšanas pasākumi

Pastāv trīs galvenie riski, kas saistīti ar publiskā atbalsta un privāto noņēmēju apvienošanu vienā projektā:

—

pirmkārt, risks, ka publiskais atbalsts tiks attiecināts arī uz noņēmēju (šķērssubsidēšana), kas būtu pienācīgi jānovērtē saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. Tā kā publiskais atbalsts ļauj attīstītājam finansēt un īstenot projektu, privātais noņēmējs var gūt labumu no labākiem nosacījumiem nekā tad, ja šāda atbalsta nebūtu. Tāpēc 2w-CfD atsauces cenu nedrīkstētu aprēķināt tā, lai mudinātu atbalsta saņēmējus slēgt EPL par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenu;

—	otrkārt, EPL tirgus izkropļojumu risks pēc 2w-CfD kombinēšanas ar EPL, jo tādējādi tiek mainīti to noteikumi un cenas salīdzinājumā ar produktiem, par kuriem līgumi noslēgti, balstoties uz tirgus principiem (73);

—	visbeidzot, 2w-CfD kombinēšana ar fiziskiem EPL, kas var slāpēt stimulus to pusēm tirgoties organizētos elektroenerģijas vairumtirgos, rada risku, ka samazināsies likviditāte citos elektroenerģijas tirgos.

Lai samazinātu risku, ka publiskais atbalsts tiek attiecināts arī uz privāto noņēmēju, būtu jānosaka atbalsta saņēmējam ir pienākums izvēlēties EPL noņēmēju atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkurenci veicinošā konkursa procedūrā. Tas dotu iespēju atklāt, cik daudz uzņēmumi ir gatavi maksāt, lai piekļūtu šai ražošanai. Lai nodrošinātu, ka šādi iznākumi atspoguļo šo līgumu patieso vērtību, šāda tirdzniecība būtu jāplāno tā, lai tajā varētu piedalīties pēc iespējas lielāka ieinteresēto personu daļa. Labas prakses piemēri ir šādi: i) noteikt zemu minimālo noņemšanas apjomu (piemēram, 1 MW); ii) noteikt līguma termiņu tā, ka netiek diskriminēti mazie patērētāji, piemēram, aptuveni uz pieciem gadiem; iii) atļaut piedalīties šādās izsolēs visiem elektroenerģijas patērētājiem, arī mazumtirdzniecības piegādātājiem; iv) atļaut šajās izsolēs piedalīties pārrobežu ieinteresētajām personām. Tam nevajadzētu negatīvi ietekmēt konkurenci tirgū, jo īpaši tad, ja abas konkrētā EPL puses kontrolē viens un tas pats subjekts. Vēl viens ieguvums no šāda varianta ir tāds, ka tas maksimalizē attīstītāju ieņēmumus, tādējādi līdz minimalizējot nepieciešamo valsts atbalstu ražošanas jaudas izvēršanai.

Izsoles procesa blakusefekts ir tāds, ka tā rezultātā EPL līgumus iegūtu augstākās cenas solītāji un piekļuve EPL tirgiem varētu tikt liegta tiem potenciālajiem klientiem, kuri saskaras ar šķēršļiem iekļūšanai tirgū (74). Lai nodrošinātu, ka šāda kārtība nepalielina konkrētu noņēmēju ietekmi tirgū, varētu ierobežot jaudas apjomu, par ko var slēgt līgumus ar noņēmējiem, tostarp to meitasuzņēmumiem, kuriem ir būtiska ietekme tirgū, vai, lai atlasītu noņēmējus, izveidot dažādus izsoles grozus. Mazinot EPL noņēmēju šķērssubsidēšanas risku, tiks risināta arī nepieciešamība minimalizēt iespējamos EPL tirgus izkropļojumus. Šajā saistībā EPL būtu jāizstrādā saskaņā ar tirgus nosacījumiem, kā noteikts arī Elektroenerģijas regulā. Lai gan EPL ir jāgatavo saskaņā ar tirgus nosacījumiem, piemēram, izmantojot konkurētspējīgu izsoles procesu, 2w-CfD atbalsta saņēmējiem būtu jāsaglabā rīcības brīvība izlemt, vai pārdot savu elektroenerģiju, izmantojot EPL, vai nē. Ja valsts vēlas sasniegt citus rīcībpolitikas mērķus, piemēram, piešķirt mērķorientētu atbalstu konkrētām industrijām, pastāv citas valsts atbalsta iespējas (75). EPL potenciālo noņēmēju loka ierobežošana noteikti radītu šādus izkropļojumus, kas nāktu par sliktu citiem potenciālajiem noņēmējiem tirgū un, iespējams, būtu pretrunā valsts atbalsta noteikumus.

Lai samazinātu risku, ka varētu tikt samazināta likviditāte citos elektroenerģijas tirgos, ir ieteicams izmantot tikai finanšu EPL, kas līguma pusēm saglabā stimulus tirgoties organizētos elektroenerģijas tirgos.

ii. Varianti, kā kombinēt 2w-CfD un EPL

Saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 19.a panta noteikumu valsts vienīgais pienākums ir atļaut solītājiem daļu no saražotās elektroenerģijas rezervēt EPL vai citiem tirgū balstītiem pasākumiem. Tam principā nav vajadzīgas īpašas izsoles modeļa vai 2w-CfD modeļa iezīmes, bet tie var ietvert iepriekš minētos riska mazināšanas pasākumus.

Attīstītāji lems par iespējamo kombināciju ar EPL, balstoties uz publiskā atbalsta piedāvājuma pievilcību salīdzinājumā ar ārējo variantu parakstīt EPL vai izmantot citus tirgus pasākumus.

Viens no veidiem, kā panākt šādu 2w-CfD un EPL kombināciju, ir tāds, ka atbalsta shēma ierobežo jaudu vai ražošanu, ko var aptvert 2w-CfD, līdz noteiktai kopējās jaudas vai ražošanas daļai. Šādā gadījumā attīstītājam būtu jāatrod alternatīvas ieņēmumu plūsmas atlikušajai neatbalstītajai jaudai vai ražošanai, iespējams, ar EPL starpniecību. Līdz ar to šajos gadījumos īpaši svarīgi ir pieņemt riska mazināšanas pasākumus, lai nodrošinātu, ka šie pasākumi neizraisa šķērssubsidēšanu.

Šis variants varētu būt īpaši piemērots atkrastes vēja enerģijas iekārtām, kur valsts iznomā jūras gultni attīstītājiem. Pēc tam valsts var ierobežot valsts atbalstu līdz tādam ražošanas apjomam, kas neatbilst aplēstajam kopējam apjomam, ko var uzbūvēt attiecīgajā teritorijā, un ļaut attīstītājiem izbūvēt vairāk par shēmas atbalstīto jaudu (“pārjaudas pieeja”). Tādējādi atbalsta saņēmēji ir spiesti meklēt citus finansējuma avotus, lai izbūvētu visu iespējamo jaudu un gūtu labumu no apjomradītiem ietaupījumiem (76).

Savukārt sauszemes iekārtu gadījumā valsts parasti nav informēta par izmantojamās teritorijas lielumu un uz šā pamata nevar lemt par atbalstāmo ražošanas apjomu vai jaudu. Šādos apstākļos valsts var noteikt maksimālo procentuālo daļu no iekārtas ražošanas apjoma, par kuru var saņemt valsts atbalstu (77). Ņemiet vērā, ka, tā kā procentuālā daļa no ražošanas apjoma, uz kuru neattiecas publiskais atbalsts, var būt maza, atbalsta saņēmēji var arī izvēlēties pilnīgu atkarību no tirgus cenām, jo tiem var nebūt nepieciešams papildu ilgtermiņa līgums iekārtas finansēšanai. Jo mazāka ir publiskā atbalsta aptvertā daļa, jo lielāks stimuls parakstīt citu ilgtermiņa līgumu EPL veidā, nevis izvēlēties citus tirgus pasākumus, piemēram, tirdzniecību organizētos tirgos.

Valsts kā 2w-CfD līgumslēdzēja puse varētu arī daļu no šīs elektroenerģijas pārdot, izmantojot EPL ar īsāku termiņu (78). Tas nodrošinātu aizsardzību gan attīstītājiem, kuriem nepieciešamas ilgtermiņa investīciju saistības, gan lietotājiem, kuri, iespējams, nevar parakstīt ilgtermiņa līgumus un tāpēc tiem ir nepieciešami īsāka termiņa līgumi. Minētie EPL būtu jāizdod uz aptuveni pieciem gadiem un jāpiešķir konkursa procedūrā, kurā var piedalīties piegādātāji un patērētāji, tostarp pārrobežu piegādātāji un patērētāji. Tā kā valsts darbojas kā starpnieks, uzmanība būtu jāpievērš tam, vai pastāv valsts garantijas. Ja pastāv valsts atbalstīta garantija, tajā būtu jāiekļauj noteikumi, lai izvairītos no likviditātes samazināšanās elektroenerģijas tirgos, piemēram, izmantojot finanšu EPL, un tā nedrīkstētu atbalstīt no fosilā kurināmā ražotas enerģijas iegādi.

Visbeidzot, 19.a pantā ir minēta arī iespēja izmantot ar cenu nesaistītus kritērijus (vai nu kā pirmskvalifikācijas, vai kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus), lai veicinātu 2w-CfD un EPL kombinēšanu, taču vienīgi nolūkā atvieglot to lietotāju piekļuvi EPL tirgum, kuri saskaras ar šķēršļiem ienākšanai tajā. Regulā šī lietotāju kategorija nav definēta, bet dalībvalstij, kas izvēlas šo variantu, būtu pienācīgi jāpamato, ka izvēlētās lietotāju grupas nepārprotami ietilpst šajā kategorijā. Tipiski piemēri ir MVU vai energokopienas. Jāņem vērā, ka bez citu valsts atbalsta prasību izpildes tad, ja izmanto papildu kritērijus, dalībvalstij cita starpā būs jāpierāda, ka tie neietekmē atbalsta saņēmēju atlases izsoļu konkurētspēju un nenoved pie nepamatotas valsts atbalsta piešķiršanas EPL noņēmējiem.

5. kopsavilkuma izcēlums

Apsverot 2w-CfD un EPL kombināciju izsolē, dalībvalstīm būtu jāņem vērā šķērssubsidēšanas, EPL tirgus izkropļojumu un citu elektroenerģijas tirgus segmentu likviditātes samazināšanās riski un jāievieš atbilstoši riska mazināšanas pasākumi.

VIII. Secinājumi

Lai īstenotu pāreju uz tīras elektroenerģijas sistēmu, ir vajadzīgas straujas investīcijas ražošanas iekārtās. Dalībvalstis var atbalstīt investīcijas, izmantojot 2w-CfD, kā noteikts nesenajā elektroenerģijas tirgus modeļa reformā. Reformas rezultātā Elektroenerģijas regulas 19.a un 19.d pantā ir noteikti noteikumi, kas dalībvalstīm būtu jāņem vērā, izstrādājot 2w-CfD attiecīgajām tehnoloģijām, lai gūtu labumu no līgumiem.

Ņemot vērā šādu investīciju apjomu un atbalsta shēmu potenciālu izkropļot tirgus funkcionēšanu, kā arī sistēmas integrāciju, ir ļoti svarīgi izvēlēties piemērotus 2w-CfD modeļus. Atbalsta shēmas parasti atbalsta iekārtas ļoti ilgu laiku, un jebkādi izkropļojumi būtiski un neparedzami ietekmētu nākotnes tirgus funkcionēšanu. Turklāt 2w-CfD ierobežo risku gan atbalsta saņēmējiem, gan valstij. Abas puses varētu piedāvāt šīs riska ierobežošanas priekšrocības elektroenerģijas patērētājiem, ciktāl tas nerada izkropļojumus.

Lai atbalstītu izmaksefektīvu pāreju uz dekarbonizētu elektroenerģijas sistēmu, vienlaikus atbalstot piegādes drošību un cenu pieejamību patērētājiem, 2w-CfD būtu jāizstrādā, ievērojot šādus principus:

—

nepieļaut izsoļu izkropļojumus nākamās dienas, tekošās dienas, balansēšanas un palīgpakalpojumu tirgos, i) stimulējot ražošanu laikā, kad tai ir augsta vērtība elektroenerģijas sistēmā, ii) nodrošinot, ka ražotājs joprojām ir finansiāli atbildīgs par nebalansu saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 5. pantu;

—	saglabāt stimulus pieņemt lēmumus par efektīvu apkopi, nodrošinot, ka atlīdzība stimulē apkopi veikt laikā, kad sistēmā ir mazāka vajadzība pēc ražošanas;

—	saglabāt tādus stimulus darboties un efektīvi piedalīties nākotnes elektroenerģijas tirgos, kas līdzīgi tiem, kādi ir neatbalstītām iekārtām, un

—	saglabāt stimulus pieņemt optimālus lēmumus par investīcijām, nodrošinot, ka atbalstītās ražošanas iekārtas joprojām ir pietiekami pakļautas tirgus cenām.

2w-CfD un EPL būtu jākombinē, ievērojot šādus principus:

—	novērst šķērssubsidēšanas risku EPL noņēmējam;

—	nepieļaut izkropļojumu rašanos EPL tirgos un

—	samazināt likviditātes pazemināšanās risku citos elektroenerģijas tirgos.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1747 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko groza Regulas (ES) 2019/942 un (ES) 2019/943 attiecībā uz Savienības elektroenerģijas tirgus modeļa uzlabošanu (OV L, 2024/1747, 26.6.2024.) un groza Regulu (ES) 2019/943.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija) (OV L 158, 14.6.2019., 54.–124. lpp.).

(3) Pienākums tiešās cenu atbalsta shēmas īstenot kā 2w-CfD attiecas uz šādām atjaunīgās enerģijas ražošanas tehnoloģijām: vēja, saules, ģeotermālā enerģija un hidroenerģija bez rezervuāra.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1711 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L, 2024/1711, 26.6.2024.).

(5) C(2025) 3602.

(6) Lētākas enerģijas rīcības plāns (COM(2025) 79 final).

(7) Elektroenerģijas vairumtirgu cenu veidošana pašlaik notiek, optimizējot elektroenerģijas piedāvājumu, elektroenerģijas pieprasījumu un pieejamo pārrobežu jaudu tirdzniecībai. Elektroenerģijas cenu zonā noteiks ražošanas robežizmaksas lētākajam pieejamajam elektroenerģijas piegādes vidējam rādītājam, kas vajadzīgs, lai apmierinātu patēriņa vajadzības. Lai noteiktu lētākos piegādes līdzekļus, kas pieejami pieprasījuma apmierināšanai, visus pieejamos elektroapgādes aktīvus sarindo pēc to solījumu līmeņa, kas balstīts uz to ražošanas robežizmaksām tā dēvētajā izdevīguma secībā. Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu nosaka cenas līmenis, kas atbilst vislētākajam pieprasījuma solījumam un visdārgākajam piegādes piedāvājumam. Pievienojot zemu robežizmaksu ražošanas iekārtas, piemēram, atjaunīgos energoresursus, vienības ar zemākām robežizmaksām var noteikt vairumtirdzniecības cenu un tādējādi pazemināt vairumtirdzniecības tirgus cenu. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka vairumtirdzniecības cenu veidošanos ietekmē vairāki faktori, piemēram, elektroenerģijas sistēmā pieejamais elastības apjoms.

(8) Kā norādīts Komisijas dienestu darba dokumentā par ietekmes novērtējumu, kas pievienots paziņojumam “Rūpēs par nākotni: Eiropas 2040. gada klimata mērķrādītājs”.

(9) Piemēram, šajos norādījumos nav iekļauti ieteikumi par to, kā izsolēs iekļaut ar cenu nesaistītus kritērijus. To iekļaušana ir noteikta i) Neto nulles emisiju industrijas akta (NNEIA) (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1735 (2024. gada 13. jūnijs) par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai (OV L, 2024/1735, 28.6.2024.)) 26. pantā, ii) Regulā (ES) 2025/1176 (2025. gada 23. maijs), ar ko nosaka pirmskvalifikācijas un piešķiršanas kritērijus izsolēm par atjaunīgās enerģijas apguvi, un iii) Komisijas Ieteikumā (2024. gada 13. maijs) par atjaunīgo energoresursu enerģijas izsoļu modeli (OV L, 2025/1176) (“Akts par NNEIA 26. panta īstenošanu”). Tāpat šajos norādījumos nav sīkāk izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem 2w-CfD piemēro finanšu tiesību aktus.

(10) 2. panta 76) punkts Regulā 2019/943, kas grozīta ar Regulu (ES) 2024/1747.

(11) Lemjot par konkrēto perioda ilgumu, līguma ilgumam jābūt samērīgam ar nepieciešamo investīciju līmeni un tas nedrīkst pārsniegt paredzamo darbmūžu.

(12) Šie elektroenerģijas tirgi ietver divpusējus līgumus, piemēram, elektroenerģijas pirkuma līgumus (EPL).

(13) Sk., piemēram, Kitzing et al (2024): Contracts-for-Difference to support renewable energy technologies: Considerations for design and implementation, Research Report, RSC/FSR, Robert Schuman Centre, Florence School of Regulation, European University Institute; Newbery, D. (2023a). Efficient Renewable Electricity Support: Designing an Incentive compatible Support Scheme. The Energy Journal, 44(3); Newbery, D. (2023b). Efficient Renewable Electricity Support: Designing an Incentive compatible Support Scheme. The Energy Journal, 44(3), 1.–22. lpp.; Schlecht, I., Maurer, C., un Hirth, L. (2024). Financial contracts for differences: The problems with conventional CfDs in electricity markets and how forward contracts can help solve them. Energy Policy, 186, 113981; Fabra, N., (2023) “ Reforming European Electricity Markets: Lessons from the Energy Crisis”, Energy Economics. 126; Elia Group. (2022): Sustainable 2-sided Contract for Difference design and models for combination with Power Purchasing Agreements – Two-part explanatory note. Nav publicēts, vai Kröger, Neuhoff, Richstein (2022) Contracts for Difference Support the Expansion of Renewable Energy Sources while Reducing Electricity Price Risks, DIW Berlin Report.

(14) Viens no literatūrā aplūkotajiem 2w-CfD modeļiem paredz izmantot cenu koridoru, kuru ierobežo divas norunas cenas — zemākā robežvērtība un augstākā robežvērtība– un kura ietvaros operators ir pakļauts tirgus cenām.

(15) Elektroenerģijas regulas 19.d panta 2. punktā ir noteikts pienākums noteikt atlīdzību, kas saistīta ar 2w-CfD, izmantojot “atklātu, skaidru, pārredzamu un nediskriminējošu konkursa procedūru”. Tomēr tajā arī atzīts, ka, “ja nevar piemērot šādu konkurenci veicinošu konkursa procedūru, divvirzienu cenu starpības līgumus vai līdzvērtīgas shēmas ar tādu pašu ietekmi — un piemērojamās norunas cenas — izstrādā tā, lai nodrošinātu, ka ieņēmumu sadale uzņēmumiem nerada nepamatotus konkurences un tirdzniecības izkropļojumus iekšējā tirgū”.

(16) Sk., piemēram, Eiropas Komisija, Enerģētikas ģenerāldirektorāts (2022), Chema Zabala, Alfa Diallo: “Study on the performance of support for electricity from renewable sources granted by tender procedures in the Union 2022” (“Pētījums par to, kā 2022. gadā Savienībā tiek sniegts atbalsts atjaunīgo energoresursu elektroenerģijai, izmantojot konkursa procedūras”) un Komisijas ziņojums par to, kā Savienībā darbojas iepirkuma procedūru ietvaros piešķirtais atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem (COM(2022) 638 final).

(17) Šādu no ražošanas neatkarīgu apjomu piemēri cita starpā var būt ierobežots apjoms, ko iepriekš nosaka izsoles iestāde, vai — no ražošanas neatkarīgu 2w-CfD gadījumā — iekārtas ražošanas potenciāls, atsauces profils, kas atspoguļo ražošanu vidējā atsauces projektā.

(18) Papildus atgūšanai, kas izriet no 2w-CfD, var būt vajadzīgi vēl citi atgūšanas veidi, kas palīdzētu izvairīties no pārmērīgas kompensācijas, kā norādīts valsts atbalsta pamatnostādnēs. Atgūšanu, kas izriet no 2w-CfD, var saglabāt uz visu atbalstītā aktīva darbmūža laiku.

(19) Sk., piemēram, Komisijas Lēmumu SA.115179 (2024/N) — Itālijas FER X TCTF, Itālijas pārejas atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem, kas ir tuvu tirgus paritātei. Literatūrā ir aplūkoti arī citi iespējamie modeļi, t. sk. dažādi atsauces cenas, atsauces apjoma vai norunas cenas(-u) modeļi. Plašu pārskatu par iespējamiem modeļu variantiem sk., piemēram, Kitzing et al. (2024). Citi modeļi var ietvert prēmiju par elastīgumu vai sodus. Sk., piemēram, Fabra (2023).

(20) Atsauces uz kropļojumiem šo norādījumu kontekstā būtu jāsaprot kā 2w-CfD ietekme, kas atbalsta saņēmēju stimulē rīkoties citādi, nekā to darītu neatbalstīts ražotājs. Piemēram, 2w-CfD ir kropļojoša ietekme, ja tie atbalsta saņēmēju stimulē ražot laikā, kad tirgus cena ir zemāka par atbalsta saņēmēja ražošanas robežizmaksām, vai ja atbalsta saņēmējs neražo, lai gan tirgus cenas ir augstākas par tā ražošanas robežizmaksām. Šie kropļojumu piemēri nav izsmeļoši.

(21) Pieņemot, ka ražošanas robežizmaksas ir zemākas par norunas cenu.

(22) Tas var nozīmēt atsauces apjoma aprēķināšanu, lai atdarinātu konkrētu atjaunīgās enerģijas aktīvu iekārtu ražošanas profilu. Tas nozīmē, ka ir jāuzstāda iedarbīgi meteoroloģiskie sensori un ir jāizmanto ļoti sarežģīta elektroenerģijas ražošanas modelēšana, lai noteiktu atsauces ražošanas līkni vai saistītu “atsauces jaudu” ar atbalstīto projektu tādā veidā, kas novērš manipulāciju riskus un nerada īstenošanas izmaksas un administratīvo slogu.

(23) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar kuru groza Regulu (ES) 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru (COM(2025) 524 final).

(24) Eiropas Komisija, 2040. gada klimata mērķrādītāja plāns (SWD(2024) 63 final).

(25) Eiropas Komisija, 2040. gada klimata mērķrādītāja plāns (SWD(2024) 63 final).

(26) The Impact of Two-Sided Contracts for Difference on Debt Sizing for Offshore Wind Farms – Mak Đukan, Dogan Keles, Lena Kitzing, 2025.

(27) https://www.creg.be/sites/default/files/assets/Publications/Studies/F2590EN.pdf.

(28) https://www.creg.be/sites/default/files/assets/Publications/Studies/F2590EN.pdf.

(29) CACM 2024. gada pārskats – https://www.nemo-committee.eu/assets/files/cacm-annual-report-2024.pdf.

(30) Labākie pieejamie dati liecina, ka ES līmenī kopējās balansēšanas izmaksas 2024. gadā bija vismaz 2–3 reizes lielākas nekā 2018. gadā, taču saskaņā ar ENTSO-E Market un balansēšanas ziņojumiem par 2020.–2025. gadu nav oficiāli publicētu konsolidētu laikrindu, kas uzrādītu precīzu procentuālo rādītāju.

(31) Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka pazīmju atšķirības starp nākamās dienas un tekošās dienas laikposmu varētu būt saistītas ar izmaiņām ražošanas un patēriņa prognozēs pēc nākamās dienas tirgus, piemēram, laikapstākļu izmaiņu dēļ.

(32)

(33) Šajos norādījumos galvenā uzmanība ir pievērsta attiecīgajiem piemērojamajiem ES enerģētikas acquis noteikumiem, un to mērķis nav aptvert visus noteikumus, kas saskaņā ar ES tiesību aktiem varētu attiekties uz 2w-CfD, piemēram, valsts atbalsta noteikumi vai finanšu tiesību akti.

(34) Sk. AERD 4. un 6. pantu.

(35) Papildus enerģētikas tiesību aktiem svarīga nozīme ES prasībām atbilstošu 2w-CfD izstrādē ir arī valsts atbalsta noteikumiem. Konkrēti, runa ir par Pamatnostādnēm par valsts atbalstu klimata, vides aizsardzības un enerģētikas pasākumiem – 2022/C 80/01 (CEEAG).

(36) Šajos norādījumos termins “atjaunīgie energoresursi” attiecas uz jauniem elektroenerģijas ražošanas kompleksiem, kuros izmanto vēja enerģiju, saules enerģiju, ģeotermālo enerģiju un hidroenerģiju bez rezervuāra.

(37) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1735 (2024. gada 13. jūnijs) par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724 (OV L, 2024/1735, 28.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1735/oj).

(38) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/1176 (2025. gada 23. maijs), ar ko nosaka pirmskvalifikācijas un piešķiršanas kritērijus izsolēm par atjaunīgās enerģijas apguvi (OV L, 2025/1176, 18.6.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/1176/oj).

(39) “Kanibalizācija” notiek tad, kad konkrētas enerģijas tehnoloģijas radītie ieņēmumi un vērtība samazinās, jo palielinās minētās tehnoloģijas izplatība. Tādējādi “kanibalizācija” ir parametrs, kas, ja tāds pastāv, var ietekmēt gan rentabilitāti, gan risku investoriem, jo īpaši saistībā ar atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas aktīviem.

(40) Tas attiecas, piemēram, uz no ražošanas neatkarīgiem 2w-CfD ar atsauces periodu, kas atbilst tirgus laika vienībai. Ražotājam, kas investē projektā, kurš spēj ražot elektroenerģiju pēc tāda paša ražošanas modeļa kā atsauces ražošanas profils, tiks garantēts, ka par katru MWh, ko tas varētu būt saražojis, tiks maksāta norunas cena. Tas neskar priekšrocības, ko sniedz atsauces ražošanas profila izstrāde tādā veidā, kas labvēlīgi ietekmē sistēmas vajadzības.

(41) Tas attiecas, piemēram, uz 2w-CfD, kad dalībvalstis nolemj atbalstīt ražošanas iekārtu laikā, kad šī iekārta neražo, piemēram, negatīvu cenu stundās nākamās dienas un tekošās dienas tirgū (t. i., no ražošanas neatkarīgi vai jaukti 2w-CfD). Tādējādi atbalsta saņēmēja kopējā atlīdzība nav atkarīga no negatīvo cenu stundu biežuma un atbalsta saņēmējs var labāk prognozēt 2w-CfD atbalstīto ražošanas apjomu (MWh/gadā), piemēram, pamatojoties uz vēsturisko vidējo ražošanas apjomu. Jāņem vērā, ka tas samazina atbalsta saņēmēju riskus un tādējādi samazina norunas cenu, kas izriet no konkurenci veicinošas konkursa procedūras. No otras puses, tas nodod risku valstij, kurai būs jāizmaksā kompensācija atbalsta saņēmējam arvien biežākos negatīvo cenu periodos, tāpēc joprojām ir ļoti svarīgi, lai 2w-CfD būtu izstrādāts tā, lai nodrošinātu pienācīgus stimulus reaģēt uz tirgus signāliem, piemēram, iekļaujot ilgākus atsauces periodus.

(42) Eiropas prasību sabiedriskajiem pakalpojumiem pašreizējā redakcijā ir noteikts, ka kodolelektrostacijām noteiktās robežās jāspēj veikt ikdienas slodzes ciklēšanu. Plašāku informāciju sk. SWD(2025) 160 final, 2.2.2. iedaļa.

(43) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (pārstrādāta redakcija) (OV L 158, 14.6.2019., 125. lpp.) 2. panta 48) punktā “palīgpakalpojumi” ir definēti kā pakalpojumi, kas vajadzīgi, lai pārvades vai sadales sistēma darbotos, tostarp balansēšanas pakalpojumi un ar frekvences kontroli nesaistīti palīgpakalpojumi, bet neietver pārslodzes vadību.

(44) SK. CEEAG 123. punktu. Jāņem vērā, ka noteiktos apstākļos vienības ekspluatācijas izmaksas ietver arī jaudas palielināšanas un samazināšanas izmaksas, piemēram, kodoliekārtām.

(45) Saules vai vēja enerģijas ražošanas aktīvu ražošanas robežizmaksas (t. i., izmaksas par vienas papildu MWh saražošanu) tiek uzskatītas par ļoti zemām, gandrīz 0 EUR/MWh. Ņemot vērā to, ka nav precīzu skaitļu par konkrētām izmaksām, šajos norādījumos tiek pieņemts, ka tās ir 0 EUR/MWh.

(46) Šajā piezīmē “nākotnes tirgi” attiecas uz produktiem, kuru piegāde paredzēta divas dienas pirms elektroenerģijas patēriņa un ražošanas reāllaikā, un ietver biržā tirgotus produktus, piemēram, regulētā tirgū tirgotus nākotnes līgumus.

(47) Tas ir īpaši svarīgi piegādātājiem, kuriem jāievēro īpaša riska pārvaldības prakse saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/944 18.a pantu.

(48) Kā norādīts 123. punktā Pamatnostādnēs par valsts atbalstu klimata, vides aizsardzības un enerģētikas pasākumiem (2022) (CEEAG).

(49) Šādi aktīvi parasti neražo elektroenerģiju ar savu maksimālo ražošanas jaudu, bet gan tādā līmenī, kas samazina ražošanas robežizmaksas. Paredzamo augsto cenu gadījumā aktīvi var palielināt savu ražošanu.

(50) Piemēram, atsauces apjoma modelis varētu stimulēt potenciālos atbalsta saņēmējus maksimalizēt iekārtas nominālo ražošanas jaudu, bet ne būvēt vajadzīgās iekārtas tā, lai sasniegtu šo nominālo jaudu. Piemēram, vējturbīnu gadījumā turbīnas varētu projektēt aptuveni 10 MW jaudai, lai piekļūtu 10 MW jaudas atsauces profilam, savukārt lāpstiņu izmērs varētu tikt projektēts tā, ka varētu sasniegt tikai 6 MW ražošanas jaudu. Tas minimalizētu investīciju izmaksas, vienlaikus nodrošinot augstus ieņēmumus gadījumā, ja norunas cena būtu augstāka par atsauces cenu.

(51) Attiecībā uz šo konkrēto jautājumu sk. 55. apsvēruma b) punktu valsts atbalsta lietā SA. 115179 (2024/N).

(52) Attiecībā uz šo konkrēto jautājumu sk. 55. apsvēruma a) punktu valsts atbalsta lietā SA.115179 (2024/N).

(53) Attiecībā uz šo konkrēto jautājumu sk. 12. apsvērumu lēmumā valsts atbalsta lietā SA.115764 (2025/N) par trim atkrastes vējparkiem Francijā, kurā paredzēts izmantot tekošās dienas tirgus cenu indeksus, lai noteiktu negatīvas cenas.

(54) Piemēram, mainības koeficientu varētu izmērīt, izsolītās elektroenerģijas daļu dalot ar kopējo valstī patērēto elektroenerģiju.

(55) Līdz šim akadēmiskajā literatūrā un lietu praksē ir konstatēti vairāki iespējamie izkropļojumi. Tomēr nevar izslēgt iespēju, ka turpmākajā praksē un izpētē tiks konstatēti vēl citi izkropļojumi un pasākumi, kas jāveic, lai tos novērstu.

(56) Piemērā pieņemts, ka paredzamās izmaksas, izņemot paredzamās apkopes izmaksas, paliek nemainīgas visā ražošanas periodā vai ir vienādas ar nulli. Tomēr tās būs jāņem vērā gaidāmajā izmaksu un ieguvumu analīzē.

(57) Jāņem vērā, ka lēmums par apkopi tiek pieņemts, balstoties uz paredzamo peļņu pirms faktiskā apkopes perioda. Tiklīdz apkopes periods ir noteikts, visticamāk, būs grūti to mainīt. Faktiskās izmaksas un ieguvumi var atšķirties no prognozētā. Tomēr visi tirgus dalībnieki neatkarīgi no tā, vai tie saņem vai nesaņem valsts atbalstu, apkopes lēmumu pieņemtu, balstoties uz prognozēto.

(58) Attiecībā uz ražošanā balstītiem 2w-CfD ar ilgu periodu, kuram aprēķināta vidējā atsauces cena, prēmijas maksājums / atgūstamā summa par katru atsauces periodu ir mazāk atkarīga no tā, vai atbalsta saņēmējs ražo konkrētā laikā, un tirgū balstīto ieņēmumu īstermiņa svārstības tiek pārvirzītas uz ražotāju. Situācijās, kad perioda beigās atbalsta saņēmējs var aplēst, ka vidējā atsauces cena radīs atgūstamu summu, ņemot vērā paredzamās tūlītējās cenas atlikušajā laikā periodā, kuram aprēķināta vidējā cena, ražotājs var tikt nepamatoti stimulēts samazināt ražošanu pat tad, ja tūlītējās cenas joprojām ir pozitīvas un ražošana būtu sistēmas interesēs. Tas ir skaidrojams ar to, ka pretējā gadījumā atbalsta saņēmējam būtu jāsamaksā atgūstamā summa par papildu saražoto apjomu, nesaņemot par šo apjomu līdzvērtīgus tūlītēju darījumu tirgus ieņēmumus. Šādā kropļojošā situācijā 2w-CfD varētu ietvert dinamisku atgūšanu, kas paredz, ka atgūstamā summa tiek samazināta tikai attiecībā uz apjomu, kas saražots zemu tūlītējo cenu stundās, un ierobežota līdz atsauces perioda beigām un tikai laikā, kad atbalsta saņēmēji varētu noteikt, ka tiem tiks piemērota atgūstamā summa; tādējādi atjaunīgo energoresursu elektrostaciju ražotājiem saglabātos stimuls elektroenerģiju ievadīt tīklā laikā, kad ir (zemas) pozitīvas cenas. Šādā kropļojošā situācijā shēma atgūstamo summu varētu pielāgot tā, lai tā būtu vienāda ar minimālo vidējo atgūstamo summu vai tūlītējo cenu. Gadījumos, kad atgūstamā summa pārsniedz tūlītējo cenu, attīstītājs principā tiktu mudināts apturēt ražošanu. Tomēr, ja atgūstamā summa par konkrēto brīdi tiktu pielāgota tā, lai tā būtu vienāda ar tūlītējo cenu, attīstītājam nekas nemainītos un viņš turpinātu ražošanu, kad tas ir izdevīgi sistēmai. Sīkāku informāciju par dinamisko atgūšanu skatīt Kitzing et al (2024).

(59) EPL ir aplūkoti VII iedaļā.

(60) Tas var būt, piemēram, gadījums, kad 2w-CfD atbalsta saņēmēji mēģina “apspēlēt tirgu” un gūt lielākus tirgus ieņēmumus, pieņemot rentablus tirdzniecības lēmumus nākotnes tirgū, vienlaikus ierobežojot riskus. Jo īpaši, ja 2w-CfD atsauces cena ir noteikta ilgam periodam (piemēram, gadam), attīstītājam var būt stimuls veikt tirdzniecību nākotnes tirgū, lai ierobežotu risku.

(61) Dažādo elektroenerģijas nākotnes tirgu likviditāte lielākajā daļā tirdzniecības zonu ir ļoti zema, un tikai dažās tirdzniecības zonās tā ir pietiekama. Papildu informāciju sk. 62. zemsvītras piezīmē minētajā dokumentā.

(62) ACER rīcībpolitikas dokuments par ES elektroenerģijas nākotnes tirgus turpmāko attīstību https://www.acer.europa.eu/sites/default/files/documents/Position%20Papers/Electricity_Forward_Market_PolicyPaper.pdf.

(63) Bez šā mehānisma atsauces periodā ar zemu ražošanas apjomu elektrostacija varētu būtiski mainīt atsauces cenu (kas attiecas uz visu atsauces apjomu), vienkārši pārslēdzoties no tirdzniecības vienā tirgū uz citu.

(64) Piemēram, ja elektrostacija ir apņēmusies pārdot elektroenerģiju nākotnes tirgū un nākamās dienas vai tekošās dienas cena ir zemāka par elektrostacijas robežizmaksām, elektrostacijai vajadzētu būt iespējai atpirkt elektroenerģiju, kas jau pārdota nākotnes tirgos, lai modulētu savu ražošanas izlaidi.

(65) Atkarībā no saderības ar valsts atbalsta noteikumiem (skatīt tālāk VII.b iedaļu).

(66) Piemēram, attiecība starp lāpstiņas garumu un turbīnas lielumu vai vējturbīnu koncentrāciju uz zemes.

(67) Atjaunīgo energoresursu gadījumā papildu investīcijas elastībā var attiekties uz akumulatoru uzkrāšanas sistēmu izvietošanu līdzās. Kodolenerģijas gadījumā tās var attiekties uz aprīkojuma uzstādīšanu vai projektēšanas izvēlēm, kas vēl vairāk uzlabo stacijas spēju sekot slodzei.

(68) Nodrošinot, ka investīcijas novērš nepamatotus konkurences un tirdzniecības izkropļojumus iekšējā tirgū un palielina sistēmas vērtību, var iekļaut 2w-CfD modeļa elementus, kas stimulē efektīvu būvniecību. Šādi modeļa elementi varētu atspoguļot noteiktu būvniecības starpposma mērķu sasniegšanu saskaņā ar grafiku un plānoto budžetu. Dažas dalībvalstis ir ieviesušas sankcijas par projektu nepabeigšanu vai vāju sniegumu.

(69) Uz šāda veida kritēriju attiecas Neto nulles emisiju industrijas akta 26. pants, kas sīkāk precizēts īstenošanas aktā par Neto nulles emisiju industrijas akta 26. pantu.

(70) Praktiski tas nozīmē, ka attīstītājam ir jānodrošina elektroenerģija noņēmējam, ja iekārta, ar kuru ir saistīts līgums, neveic ražošanu; šo nepietiekamību bieži dēvē par “veidošanas izmaksām”. Laika gaitā mainās arī risku sadalījums EPL: iepriekš ar ierobežojumiem vai negatīvām cenām saistīto risku izmaksas bieži vien uzņēmās noņēmējs, tomēr, šādiem notikumiem kļūstot biežākiem, attīstītāji bieži vien ir spiesti segt daļu no šīm izmaksām vai tās visas.

(71) Citi tirgbalstīti pasākumi ietver tiešu elektroenerģijas pārdošanu organizētos elektroenerģijas tirgos bez ilgtermiņa vienošanās. Šajos norādījumos šis risinājums nav aplūkots.

(72) Piemēram, 50 MW vējparka projekta gadījumā 2w-CfD būtu jāļauj attiecināt uz 30 MW jaudas. Atlikušo jaudu varētu, piemēram, pārdot saskaņā ar EPL.

(73) Šajā saistībā skatīt EPL definīciju, kas sniegta Elektroenerģijas regulā, kuras 2. panta 77) punkts attiecas uz elektroenerģijas iegādi, pamatojoties uz tirgus principiem.

(74) Alternatīvi līdzīgus rezultātus teorētiski varētu sasniegt, piedāvājot EPL likvīda tirgus platformās. Tomēr ES pieredze ar EPL platformām ir ierobežota.

(75) Skatīt, piemēram, jaunos instrumentus, kas iekļauti CISAF 4.5. iedaļā.

(76) Sk. Komisijas lēmumu lietā SA.114440 (2024/N) — Igaunija TCTF: atkrastes vēja enerģijas atbalsta shēma.

(77) Valsts atbalsts SA.115179 (2024/N) — Itālija FER X TCTF Itālijas pārejas atbalsts elektroenerģijas ražošanai no AER stacijām, kas ir tuvu tirgus paritātei.

(78) 1.c Sk. arī VI.c iedaļu, kurā aplūkots līdzīgs nākotnes tirdzniecības mehānisms. Šādu EPL darbības ilgums būtu jānosaka tā, lai nodrošinātu, ka piedāvātie EPL neietekmē nākotnes tirgu likviditāti. Praktiski tas nozīmē, ka šādi EPL būtu jāizdod uz laiku, kas pārsniedz pietiekami likvīdu nākotnes tirgus produktu termiņu, piemēram, aptuveni uz pieciem gadiem.

Modeļa elements	Labas prakses piemērs
Novērst izsoles izkropļojumus nākamās dienas, tekošās dienas, balansēšanas un palīgpakalpojumu tirgos	No ražošanas atkarīgu 2w-CfD gadījumā: neizmaksāt atlīdzību tirgus laika vienībās, kad tirgus cena ir zemāka par ražošanas robežizmaksām (piemēram, kad vēja un saules enerģijas cenas ir negatīvas), gan nākamās dienas, gan tekošās dienas tirgos (1). Jauktu 2w-CfD gadījumā: atbalsta maksājumam vajadzētu būt neatkarīgam no faktiskās ražošanas tirgus laika vienībās, kad tirgus cenas ir zemākas par izmaksām (piemēram, kad vēja un saules enerģijas cenas ir negatīvas), gan nākamās dienas, gan tekošās dienas tirgū, taču vienlaikus jāsaglabā stimuli piedalīties palīgpakalpojumu un balansēšanas tirgos. No ražošanas neatkarīgu 2w-CfD gadījumā: ja izmaksātais atbalsts ir neatkarīgs no operatīvā lēmuma veikt (vai neveikt) ražošanu, var pieņemt, ka atbalsta saņēmējam nav stimula ražot elektroenerģiju laikā, kad cenas ir negatīvas, gan nākamās dienas, gan tekošās dienas tirgū. Runājot par tādām dispečējamām elektrostacijām kā kodolelektrostacijas, par labu praksi uzskatāmi tikai no ražošanas neatkarīgi 2w-CfD. Visu veidu 2w-CfD gadījumā: 2w-CfD izmaksu pamatā nedrīkstētu būt nebalansa cenas (t. i., balansēšanas tirgu nevar uzskatīt par attiecīgo atsauces tirgu).
Veicināt lēmumus par efektīvu apkopi	No ražošanas atkarīgu 2w-CfD gadījumā: parasti trīs mēnešus ilgs atsauces periods (2) ir pietiekams, lai pieņemtu lēmumus par efektīvu vēja un saules enerģijas ražošanas iekārtu apkopi. Jauktu 2w-CfD gadījumā: ja apkopes laikā nav plānoti 2w-CfD maksājumi, trīs mēnešus ilgs atsauces periods palīdzētu pieņemt lēmumus par efektīvu apkopi attiecībā uz vēja un saules enerģijas ražošanas iekārtām. Ja atbalstu izmaksā apkopes periodos (jo īpaši plānotas apkopes periodos) saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kas piemērojami atbalsta maksājumiem ārpus apkopes periodiem, var pieņemt, ka lēmums par apkopi reaģē uz tirgus signāliem. No ražošanas neatkarīgu 2w-CfD gadījumā: ja atbalstu izmaksā apkopes periodos (jo īpaši plānotas apkopes periodos) saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā ārpus apkopes periodiem, var pieņemt, ka lēmums par apkopi ir balstīts uz tirgus ieņēmumiem un attiecīgi ir pieņemts efektīvi.
Efektīvas līdzdalības stimulēšana nākotnes elektroenerģijas tirgū	Visu veidu 2w-CfD gadījumā: atsauces periodam jābūt pietiekami ilgam, lai nodrošinātu, ka atbalsta saņēmēji tiek stimulēti efektīvi nodrošināties pret turpmākām cenu svārstībām. Iekārtām ar relatīvi nemainīgu ražošanas profilu, piemēram, kodoliekārtām, atsauces cenu var definēt kā vidējo tirgus cenu katrā tirgū, kurā atbalsta saņēmējs veiks pārdošanu (piemēram, nākotnes, nākamās dienas, tekošās dienas tirgū), kas svērta ar elektrostacijas faktisko pārdošanas apjomu katrā no šiem tirgiem. Veidojot atsauces cenu, vidējo tirgus cenu izmantošana (pretstatā faktiskajām tirgus cenām) stimulē atbalsta saņēmējus “apspēlēt tirgu”. Jāņem vērā, ka svērums pēc faktiskā pārdošanas apjoma nozīmē, ka atsauces cenas struktūra nav noteikta ārēji, kas varētu mākslīgi ietekmēt atbalsta saņēmēja tirdzniecības stratēģiju, bet ir noteikta iekšēji, balstoties uz atbalsta saņēmēja faktisko tirdzniecības stratēģiju. Alternatīva labā prakse ir tāda, ka valsts pilnvaro vienu vai vairākus tirgus dalībniekus, kas ir neatkarīgi no ražošanas iekārtu operatora un atlasīti konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, veikt nākotnes tirgus riska ierobežošanu valsts vārdā.
Investīciju vērtības maksimalizēšana elektroenerģijas sistēmai un patērētājiem ES	No ražošanas atkarīgu 2w-CfD gadījumā: atsauces periodam jābūt pietiekami ilgam (piemēram, trīs mēneši), lai nodrošinātu, ka atbalsta saņēmējiem ir stimuls investēt iekārtā, maksimalizējot tirgus vērtību. Jauktu 2w-CfD gadījumā: ja 2w-CfD ir balstīts ražošanā, atsauces periodam jābūt pietiekami ilgam, piemēram, trīs mēneši, lai nodrošinātu, ka atbalsta saņēmējiem ir stimuls investēt iekārtā, kas maksimāli palielina tirgus vērtību. Tas ir īpaši svarīgi, jo stimuli izvietot/optimizēt investīcijas, lai izvairītos no ražošanas laikā, kad cenas ir negatīvas vai zemākas par cenām pašizmaksas stundās, tiek mazināti, ņemot vērā, ka atbalsta saņēmēji šajā laikā saņem atbalstu neatkarīgi no ražošanas. No ražošanas neatkarīgu 2w-CfD gadījumā: būtu jāpievērš īpaša uzmanība šādu 2w-CfD atsauces apjoma uzbūvei, jo paredzams, ka tas būtiski ietekmēs stimulu spēju maksimalizēt investīciju vērtību elektroenerģijas sistēmai. Turklāt potenciālie atbalsta saņēmēji būtu jāinformē par atsauces cenas un apjoma noteikšanas metodiku labu laiku pirms konkurenci veicinošas konkursa procedūras. Tas ļaus viņiem to vislabāk ņemt vērā, pieņemot lēmumus par solījumiem un investīcijām. Visu veidu 2w-CfD gadījumā: vajadzības gadījumā varētu ieviest atrašanās vietā balstītus stimulus, kas palīdzētu risināt tīkla pārslodzes problēmas, maksimalizētu investīciju vērtību sistēmai un minimalizētu vajadzību pēc dārgiem korektīviem pasākumiem. Šie stimuli varētu ietvert korekcijas koeficientus atbalsta shēmas atlīdzības maksājumos vai ar cenu nesaistītus energosistēmas kritērijus, ko izmanto solījumu sarindošanai. Visiem pasākumiem jābūt izstrādātiem saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem un pienācīgi pamatotiem. Lai nodrošinātu, ka līgumi ir noturīgi pret tirgus modeļa izmaiņām, 2w-CfD līgumos būtu jāiekļauj noteikumi, kuros sīki izklāstīts, kā maksājumi tiks koriģēti, reaģējot uz šādām izmaiņām. Tas varētu ietvert tādas izmaiņas kā tirdzniecības zonu pārkonfigurēšana vai izmaiņas tirgus laika vienības detalizācijas pakāpē.