Prasība, kas celta 2025. gada 17. oktobrī – RockRose (NL) CS1/Komisija

(Lieta T-723/25)

(C/2025/6644)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: RockRose (NL) CS1 BV (Utrehta, Nīderlande) (pārstāvis: V. van ′t Lam, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atbilstoši LESD 263. pantam atcelt lēmumu;

—	atbilstoši LESD 263. pantam atcelt deleģēto regulu;

—	atbilstoši LESD 277. pantam atzīt Neto nulles emisiju industrijas akta 23. pantu par nepiemērojamu prasītājai;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. pantam, tostarp izdevumus, kas radušies ikvienai personai, kura iestājusies lietā.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu prasību atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2025/1479 (2025. gada 22. maijs), ar ko nosaka proporcionālo ieguldījumu Savienības CO2 iesūknēšanas jaudas mērķa sasniegšanā, un Deleģēto regulu (ES) 2025/1477 (2025. gada 21. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1735 papildina, nosakot noteikumus par to atļauju saņēmušo naftas un gāzes ražotāju identificēšanu, kuriem ir pienākums sniegt ieguldījumu Savienības mērķrādītāja sasniegšanā attiecībā uz pieejamo CO2 iesūknēšanas jaudu līdz 2030. gadam, un atzīt, ka Regulas (ES) 2024/1735, ar ko nosaka pienākumu sniegt ieguldījumu Savienības mērķrādītāja sasniegšanā attiecībā uz pieejamo CO2 iesūknēšanas jaudu, 23. pants nav piemērojams, prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Regulas (ES) 2024/1735 23. pants nav saderīgs ar ES Pamattiesību hartu un vispārējiem ES tiesību principiem, piemēram, samērīguma principu, samērīguma principa procesuālajām un materiāltiesiskajām prasībām, tiesībām uz īpašumu, tiesiskās drošības principu, komerciālo brīvību, kas aizsargāta ar Hartas 16. pantu, un vienlīdzīgas attieksmes principu. Tā kā Komisijas Lēmums (ES) 2025/1479 un Deleģētā regula (ES) 2025/1477 ir pieņemts atbilstoši Regulas (ES) 2024/1735 23. pantam, tie ir prettiesiski.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas Lēmums (ES) 2025/1479 un Deleģētā regula (ES) 2025/1477 nav saderīgi ar ES Pamattiesību hartu un vispārējiem ES tiesību principiem, piemēram, samērīguma principu, samērīguma principa procesuālajām un materiāltiesiskajām prasībām, tiesībām uz īpašumu, tiesiskās drošības principu, komerciālo brīvību, kas aizsargāta ar Hartas 16. pantu, un vienlīdzīgas attieksmes principu.