(1)

Uz dzīviem dzīvniekiem, tai skaitā kaķiem un suņiem, attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikums, un tie ir daļa no Savienības kopējās lauksaimniecības politikas. Savienībā pastāv šo dzīvnieku tirgus, arī ievērojama pārrobežu tirdzniecība. Daudzas dalībvalstis ir parakstījušas Eiropas Konvenciju par lolojumdzīvnieku aizsardzību. Ir daudz pierādījumu par suņu un kaķu iekšējā tirgus neoptimālu darbību Savienībā, kā arī par šo dzīvnieku nelikumīgu tirdzniecību un importēšanu Savienībā. Tāpēc būtu jānosaka minimālās prasības attiecībā uz objektos audzētu un turētu suņu un kaķu labturību, kā arī stingrākas prasības attiecībā uz Savienībā piegādātu suņu un kaķu izsekojamību.

(1)

Uz dzīviem dzīvniekiem, tai skaitā kaķiem un suņiem, attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikums, tie ir daļa no Savienības kopējās lauksaimniecības politikas un to labturība būtu jāaizsargā . Savienībā pastāv šo dzīvnieku tirgus, arī ievērojama pārrobežu tirdzniecība. Daudzas dalībvalstis ir parakstījušas Eiropas Konvenciju par lolojumdzīvnieku aizsardzību. Ir daudz pierādījumu par suņu un kaķu iekšējā tirgus neoptimālu darbību Savienībā, kā arī par šo dzīvnieku nelikumīgu tirdzniecību un importēšanu Savienībā. Tāpēc , ņemot vērā atklājumus par dzīvniekiem, proti, dzīvnieku spēju izjust emocijas un sāpes, kā arī spēju socializēties, būtu jānosaka minimālās prasības attiecībā uz objektos audzētu un turētu suņu un kaķu labturību, kā arī stingrākas prasības attiecībā uz Savienības tirgū laistu suņu un kaķu izsekojamību.

(2)

Tā kā Savienības labturības noteikumu attiecībā uz suņu un kaķu audzēšanu, turēšanu un laišanu tirgū nav, bet valstu noteikumi, ja tādi pastāv, ir atšķirīgi, šie dzīvnieki ļoti bieži dzimst, tiek audzēti un pārdoti vai bez maksas adoptēti apstākļos, kas kaitē to labturībai. Konkurence starp suņu un kaķu komerciālajiem audzētājiem dažādās dalībvalstīs nenotiek vienlīdzīgos apstākļos, jo viens no galvenajiem šo operatoru konkurētspējas elementiem ir dzīvnieku labturības nosacījumi, kas dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Rezultātā konkurence ir izkropļota, jo īpaši attiecībā uz audzētājiem un turētājiem, kuri ievēro augstus standartus un nevar monetizēt savus ieguldījumus dzīvnieku labturībā, veicot pārrobežu tirdzniecību, jo saskaras ar operatoriem, kuri gūst labumu no standartiem neatbilstīgiem dzīvnieku labturības apstākļiem, ierobežojot konkurenci un pazeminot cenas un standartus.

(2)

Suņus un kaķus, kuriem ir unikālas bioloģiskās un uzvedības vajadzības, Savienībā pārdod un tur kā lolojumdzīvniekus. Tā kā Savienības labturības noteikumu attiecībā uz suņu un kaķu audzēšanu, turēšanu un laišanu tirgū nav, bet valstu noteikumi, ja tādi pastāv, ir atšķirīgi, šie dzīvnieki atsevišķos gadījumos dzimst, tiek audzēti un pārdoti vai bez maksas adoptēti apstākļos, kas varētu izraisīt smagas sekas to labturībai. Konkurence starp suņu un kaķu komerciālajiem audzētājiem dažādās dalībvalstīs nenotiek vienlīdzīgos apstākļos, jo viens no galvenajiem šo operatoru konkurētspējas elementiem ir dzīvnieku labturības nosacījumi, kas dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Rezultātā konkurence ir izkropļota, jo īpaši attiecībā uz audzētājiem un turētājiem, kuri ievēro augstus standartus un nevar monetizēt savus ieguldījumus dzīvnieku labturībā, veicot pārrobežu tirdzniecību, jo saskaras ar operatoriem, kuri gūst labumu no standartiem neatbilstīgiem dzīvnieku labturības apstākļiem, ierobežojot konkurenci un pazeminot cenas un standartus.

(3)

Turklāt patērētāji ir nepietiekami aizsargāti, jo, iegādājoties suni vai kaķi, bieži saskaras ar negatīvām sekām, ko radījuši sliktie labturības apstākļi, kādos dzīvnieki audzēti un turēti attiecīgajos objektos, piemēram, iegādātā vai iegūtā suņa vai kaķa veselības problēmām, uzvedības problēmām vai ģenētiskiem defektiem.

(3)

Turklāt patērētāji ir nepietiekami aizsargāti, jo, iegādājoties suni vai kaķi, bieži saskaras ar negatīvām sekām, ko radījuši sliktie labturības apstākļi, kādos dzīvnieki audzēti un turēti attiecīgajos objektos, piemēram, iegādātā vai iegūtā suņa vai kaķa veselības problēmām, uzvedības problēmām vai ģenētiskiem defektiem. Lai patērētāji spētu izdarīt apzinātu izvēli un lai veicinātu atbilstību Savienības noteikumiem, ir būtiski informēt sabiedrību un palielināt izpratni par atšķirību starp atbildīgu un neatbilstīgu vai nelikumīgu audzēšanas praksi.

(3a)

Lai gan valsts līmenī vairākas dalībvalstis jau ir ieviesušas pozitīvus sarakstus dzīvnieku īpašumtiesību reglamentēšanai, trūkstot labturības noteikumu vienotam Savienības labturības satvaram attiecībā uz tādu sugu lolojumdzīvnieku audzēšanu, turēšanu un laišanu tirgū, kas nav suņi un kaķi, kā arī pastāvot atšķirīgiem valstu noteikumiem, tiek radīta nekonsekvence, nepilnības piemērošanā, patērētāju neizpratne un bieži vien nopietni tiek skarta tādu sugu dzīvnieku labturība, kuras nav piemērotas, lai tos turētu kā lolojumdzīvniekus, kā arī tiek apdraudēta biodaudzveidība, cilvēka veselība, drošība un dabas aizsardzība.

(3b)

Jau iepriekš ir pausti aicinājumi izveidot zinātniski pamatotu Savienības mēroga tādu dzīvnieku sarakstu, kuri ir novērtēti kā piemēroti turēšanai kā lolojumdzīvnieki atbilstošos apstākļos, nenodarot kaitējumu savvaļas populācijām un līdz ar to arī Eiropas biodaudzveidībai vai cilvēku veselībai un drošībai. Šajā saistībā ir būtiski nodrošināt, lai tiek novērtēta ietekme uz dzīvniekiem, arī to labturību, uzvedību, uztura vajadzībām un veterināro aprūpi, lai izvairītos no situācijām, kuras varētu radīt nevajadzīgas ciešanas, neatbilstīgus dzīves apstākļus un sugu apdraudēšanu.

(4a)

Būtu jāuzlabo sadarbība starp dalībvalstīm, lai identificētu nelikumīgus audzēšanas objektus, likvidētu saistītos tīklus un nodrošinātu piemērojamo noteikumu efektīvu izpildi. Pārrobežu sadarbības, informācijas apmaiņas un koordinētu inspekciju stiprināšana ir būtiska, lai novērstu konkrētu nelikumīgu darbību transnacionālās iezīmes un aizsargātu dzīvnieku labturību un patērētāju intereses visā Savienībā.

(4b)

Iepriekšējo gadu laikā lolojumdzīvnieku skaits Savienībā ir ievērojami palielinājies, kas parāda Savienības pilsoņu ciešo saikni ar suņu un kaķu labturības ievērošanu. Ņemot vērā zinātnes attīstību dzīvnieku labturības jomā, Savienība un tās dalībvalstis būtu jāmudina veicināt juridisku pieeju, kas uzsver ne tikai dzīvnieka kā īpašuma statusu, bet arī cilvēka ētisko atbildību par dzīvnieku labturību un aizsardzību.

(6)

Nelikumīga suņu un kaķu tirdzniecība ir attīstījusies daļēji tāpēc, ka šie dzīvnieki nav izsekojami līdz izcelsmes metienam. Savukārt nelikumīga tirdzniecības prakse ir saistīta ar to suņu un kaķu ciešanām, kuru audzēšanā tiek izmantoti nekontrolēti paņēmieni. Bez uzticamiem līdzekļiem dzīvnieku izcelsmes izsekošanai nav iespējams nodrošināt, ka operatori ievēro tos pašus dzīvnieku labturības standartus, un nodrošināt vienādus konkurences apstākļus iekšējā tirgū saistībā ar suņu un kaķu piegādi . Tāpēc ir svarīgi nodrošināt suņu un kaķu izsekojamību, izmantojot sistēmu, kurā suņus un kaķus identificē un reģistrē pirms to pirmās piegādes Savienībā, kā arī ikreiz, kad mainās dzīvnieka īpašnieks.

(6)

Nelikumīga suņu un kaķu tirdzniecība ir attīstījusies daļēji tāpēc, ka šie dzīvnieki nav izsekojami līdz izcelsmes metienam un ka patērētāji ļoti vēlas turēt dzīvniekus, turklāt radušos situāciju veicina iespēja dzīvniekus iegādāties tiešsaistē . Savukārt nelikumīga tirdzniecības prakse ir saistīta ar to suņu un kaķu ciešanām, kuru audzēšanā tiek izmantoti nekontrolēti paņēmieni. Bez uzticamiem līdzekļiem dzīvnieku izcelsmes izsekošanai nav iespējams nodrošināt, ka operatori ievēro tos pašus dzīvnieku labturības standartus, un nodrošināt vienādus konkurences apstākļus iekšējā tirgū saistībā ar suņu un kaķu laišanu tirgū . Tāpēc ir svarīgi nodrošināt suņu un kaķu izsekojamību, izmantojot sistēmu, kurā suņus un kaķus identificē un reģistrē pirms to pirmās laišanas tirgū Savienībā, kā arī ikreiz, kad mainās dzīvnieka īpašnieks.

(6a)

Šī regula ievieš obligātu reģistrāciju, pastiprinātu kontroli attiecībā uz pārdošanu tiešsaistē un suņu un kaķu pilnveidotu izsekojamību ar pārejas periodiem līdz pat 10 gadu garumā, lai attiecīgās iestādes varētu sagatavoties. Turklāt ir uzsvērts, cik nozīmīgi ir Savienības mēroga standarti attiecībā uz atbildīgu audzēšanu, lai novērstu kaitīgu ietekmi uz suņu un kaķu veselību un labturību. Šī regula minētās problēmas risina, paredzot skaidras labturības prasības un nodrošinot, ka audzēšanas prakse atbilst visaugstākajiem standartiem.

(7)

Ir palielinājusies suņu un kaķu nelikumīga tirdzniecība no valstīm ārpus ES. Pašreizējie ES noteikumi par suņu un kaķu pārvietošanu uz ES, piemēram, Regulas (ES) Nr. 576/2013 un Dzīvnieku veselības tiesību akta noteikumi, neparedz pietiekamus instrumentus šādas nelikumīgas tirdzniecības novēršanai. Tas nozīmē, ka suņu un kaķu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai vajadzīgi papildu noteikumi. Spēkā esošie dzīvnieku veselības noteikumi paredz, ka gan komerciālas, gan nekomerciālas pārvietošanas nolūkos Savienībā ievestajiem suņiem un kaķiem ir jābūt identificētiem ar mikroshēmu. Lai šos izsekojamības noteikumus pastiprinātu, Savienībā ievesto suņu un kaķu īpašniekiem galamērķī būtu jānodrošina to reģistrācija kādā no dalībvalstu datubāzēm. Tas nodrošinās lielāku kontroli attiecībā uz šo dzīvnieku pārvietošanu.

(7)

Ir palielinājusies suņu un kaķu nelikumīga tirdzniecība no valstīm ārpus ES. Pašreizējie ES noteikumi par suņu un kaķu pārvietošanu uz ES, piemēram, Regulas (ES) Nr. 576/2013 un Dzīvnieku veselības tiesību akta noteikumi, neparedz pietiekamus instrumentus šādas nelikumīgas tirdzniecības novēršanai. Tas nozīmē, ka suņu un kaķu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai vajadzīgi papildu noteikumi. Spēkā esošie dzīvnieku veselības noteikumi paredz, ka gan komerciālas, gan nekomerciālas pārvietošanas nolūkos Savienībā ievestajiem suņiem un kaķiem ir jābūt identificētiem ar mikroshēmu. Lai šos izsekojamības noteikumus pastiprinātu, Savienībā ievesto suņu un kaķu īpašniekiem vai par suņiem un kaķiem atbildīgajām personām galamērķī būtu jānodrošina to reģistrācija kādā no dalībvalstu datubāzēm. Tas nodrošinās lielāku kontroli attiecībā uz šo dzīvnieku pārvietošanu.

(8)

Šā priekšlikuma izsekojamības noteikumi, uzlabojot dzīvnieku labturību un veselību un labāk kontrolējot dzīvnieku slimību (no kurām dažas ir zoonotiskas) iespējamo pārnēsāšanu, veicina arī sabiedrības veselības aizsardzību, tādējādi ievērojot pieeju “Viena veselība”.

(8)

Šā priekšlikuma izsekojamības noteikumi, uzlabojot dzīvnieku labturību un veselību un labāk kontrolējot dzīvnieku slimību (no kurām dažas ir zoonotiskas un dažas tiek nodotas savvaļas dzīvniekiem ) iespējamo pārnēsāšanu, veicina arī sabiedrības veselības aizsardzību, tādējādi ievērojot pieeju “Viena veselība”.

(8a)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/429 ir reglamentētas pārnēsājamas dzīvnieku slimības, lai novērstu šādu slimību izplatīšanos Savienībā. Dzīvnieku veselība ir viena no piecām dzīvnieku labturības jomām, un tāpēc uz to attiecas šī regula. Tomēr šī regula attiecas nevis uz Regulā (ES) 2016/429 uzskaitītajām slimībām, bet gan uz suņu un kaķu veselības stāvokli, ko rada nepārnēsājamas slimības (piemēram, traumas) vai sarakstā neiekļautas slimības (piemēram, atsevišķi parazīti). Tāpēc šajā regulā paredzētie noteikumi papildina Regulu (ES) 2016/429 un nedublē minētajā regulā paredzētos noteikumus, kā arī ar tiem nepārklājas.

(10)

Regulā (ES) 2016/429 ir noteikta prasība identificēt suņus un kaķus ar mikroshēmu tikai tad, ja tos pārvieto starp dalībvalstīm un ieved Savienībā. Minētajā regulā paredzētā identificēšana nav pilnā mērā saskaņota, jo tajā nav iekļauti precīzi standarti attiecībā uz mikroshēmām. Turklāt minētajā regulā nav prasīts, lai dalībvalstis uzturētu suņu un kaķu datubāzes. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānosaka prasība izveidot un uzturēt Savienības tirgum piegādāto suņu un kaķu datubāzes, lai nodrošinātu šo dzīvnieku izsekojamību. Jānodrošina arī šo datubāzu sadarbspēja. Tas atvieglos informācijas atrašanu par suņiem un kaķiem visā Savienībā, kā arī ļaus kompetentajām iestādēm veikt oficiālas kontroles, lai nodrošinātu atbilstību dzīvnieku labturības noteikumiem.

(10)

Regulā (ES) 2016/429 ir noteikta prasība identificēt suņus un kaķus ar mikroshēmu tikai tad, ja tos pārvieto starp dalībvalstīm un ieved Savienībā. Minētajā regulā paredzētā identificēšana nav pilnā mērā saskaņota, jo tajā nav iekļauti precīzi standarti attiecībā uz mikroshēmām. Turklāt minētajā regulā nav prasīts, lai dalībvalstis uzturētu suņu un kaķu datubāzes. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāprasa izveidot un uzturēt Savienības tirgū laisto suņu un kaķu datubāzes, lai nodrošinātu šo dzīvnieku izsekojamību. Jānodrošina arī šo datubāzu sadarbspēja. Tas atvieglos informācijas atrašanu par suņiem un kaķiem visā Savienībā, kā arī ļaus kompetentajām iestādēm veikt oficiālas kontroles, lai nodrošinātu atbilstību dzīvnieku labturības noteikumiem.

(11)

Suņu un kaķu piegāde neatkarīgi no tā, vai to veic peļņas nolūkā vai bez maksas, ietekmē iekšējo tirgu. Tāpēc, lai novērstu krāpšanu, būtu jānodrošina visu Savienības tirgū tirgoto dzīvnieku izsekojamība un būtu jāpiemēro detalizēti noteikumi attiecībā uz dzīvnieku turēšanu audzēšanas objektos, zooveikalos vai dzīvnieku patversmēs .

(11)

Suņu un kaķu laišana tirgū neatkarīgi no tā, vai to veic peļņas nolūkā vai bez maksas, ietekmē iekšējo tirgu. Tāpēc, lai novērstu krāpšanu, būtu jānodrošina visu Savienības tirgū tirgoto dzīvnieku izsekojamība un būtu jāpiemēro detalizēti noteikumi attiecībā uz dzīvnieku turēšanu audzēšanas un pārdošanas objektos, dzīvnieku pagaidu mājvietās vai patversmēs. Armijas, policijas vai muitas dienesti, kas audzē vai tur suņus dienesta vajadzībām, neatrodas minētajā situācijā, jo šie dienesti audzēšanas un turēšanas darbības neveic ar mērķi laist tirgū.

(11a)

Kucēnu un kaķēnu neregulāra piegāde, ko veic to īpašnieki, kuri suņus vai kaķus kā mājdzīvniekus tur personiskam vai ģimenes priekam bez jebkāda komerciāla nodoma vai mērķa, būtiski neietekmē iekšējo tirgu, un tāpēc ir pamatoti minētās piegādes darbības izslēgt no šīs regulas piemērošanas jomas.

(13)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/63/ES (4) ir reglamentēta zinātniskiem mērķiem izmantojamu dzīvnieku, arī suņu un kaķu, turēšana, audzēšana un piegāde. Tāpēc zinātniskiem mērķiem izmantojamie suņi un kaķi no šīs regulas piemērošanas jomas būtu jāizslēdz.

(13)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/63/ES (4) ir reglamentēta zinātniskiem mērķiem izmantojamu dzīvnieku, arī suņu un kaķu, turēšana, audzēšana un piegāde. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/6 ir reglamentēti veterināro zāļu klīniskie izmēģinājumi, kuros iesaistīti dzīvnieki, tostarp suņi un kaķi. Tāpēc zinātniskiem mērķiem izmantojamie vai izmantotie suņi un kaķi , kā arī tādos klīniskos izmēģinājumos izmantotie suņi un kaķi, kas nepieciešami veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas saņemšanai, no šīs regulas piemērošanas jomas būtu jāizslēdz.

(14)

Uz lielu skaitu suņu un kaķu pirmo reizi attieksies detalizēti labturības noteikumi, kas nodrošinās, ka tiks uzlaboti to dzīves apstākļi. Tomēr, ņemot vērā to, ka dažos gadījumos ir grūti praktiski noteikt, vai suņus un kaķus tur kā lolojumdzīvniekus vai nolūkā tos laist tirgū un piegādāt, ar šo regulu no dažiem pienākumiem būtu jāatbrīvo lolojumdzīvnieku īpašnieki, kas tur vairākus suņus un kaķus, bet kuru mazuļu metienu skaits nepārsniedz noteiktu robežvērtību. Pretējā gadījumā minētajiem lolojumdzīvnieku īpašniekiem būtu jāpiemēro šīs regulas attiecīgās prasības, kas nebūtu proporcionāli.

(14)

Uz lielu skaitu suņu un kaķu pirmo reizi attieksies detalizēti labturības noteikumi, kas nodrošinās, ka tiks uzlaboti to dzīves apstākļi. Tomēr, ņemot vērā to, ka dažos gadījumos ir grūti praktiski noteikt, vai suņus un kaķus tur kā lolojumdzīvniekus vai izmanto lauksaimniecībā, piemēram, ganīšanai, lauksaimniecības dzīvnieku sargāšanai, lauku saimniecības apsardzībai, vai nolūkā tos laist tirgū un piegādāt, ar šo regulu no pienākumiem būtu jāatbrīvo lolojumdzīvnieku īpašnieki, kas tur vairākus suņus un kaķus, bet kuru mazuļu metienu skaits nepārsniedz noteiktu robežvērtību. Pretējā gadījumā minētajiem lolojumdzīvnieku īpašniekiem būtu jāpiemēro šīs regulas attiecīgās prasības, kas nebūtu proporcionāli. Klaiņojoši kaķi, kas dzīvo savā vaļā un kontrolē grauzēju populācijas, ilgstoši ir bijuši daļa no līdzsvara saglabāšanas lauku apvidos, un lauku saimniecībās to loma ir funkcionāla un simbiotiska. Pienācīgi būtu jāņem vērā situācija lauku un attālos apgabalos, kuros piekļuve veterinārajiem pakalpojumiem un atbilstīgai infrastruktūrai var būt ierobežota, kā arī būtu jāizvairās no nesamērīga sloga radīšanas lauksaimniekiem un mazajiem audzētājiem.

(17)

Turklāt Savienības tirgū suņus un kaķus piegādā dažādu veidu operatori , kas veic dažādu veidu darbības. Papildus komerciālajiem audzētājiem ir arī zooveikali , kuros pārdošanai tiek turēti suņi un kaķi, kas parasti dzimuši un audzēti citos objektos. Šo dzīvnieku aizsardzība var būt neoptimāla, un nav vienotu labturības standartu, kas šajos objektos būtu jāievēro. Tā kā lolojumdzīvnieku veikali ir komerciāli operatori, kas laiž tirgū suņus un kaķus, šiem objektiem jāpiemēro šīs regulas prasības.

(17)

Turklāt Savienības tirgū dažādu veidu operatori, kas veic dažādu veidu darbības, laiž tirgū suņus un kaķus . Papildus komerciālajiem audzētājiem ir arī pārdošanas objekti , kuros pārdošanai tiek turēti suņi un kaķi, kas parasti dzimuši un audzēti citos objektos. Šo dzīvnieku aizsardzība var būt neoptimāla, un nav vienotu labturības standartu, kas šajos objektos būtu jāievēro. Tā kā pārdošanas objekti ir komerciāli operatori, kas laiž tirgū suņus un kaķus, šiem objektiem jāpiemēro šīs regulas prasības.

(19)

Neraugoties uz atšķirībām darbībās, ko veic, no vienas puses, komerciālie audzētāji un zooveikali un, no otras puses, dzīvnieku patversmes, tie visi piegādā suņus un kaķus Savienības tirgum , un pastāv zināma pārklāšanās, jo īpaši pieprasījuma līmenī. Meklējot suni vai kaķi, patērētāji izvēlas, vai iegādāties dzīvnieku no audzētāja (tieši, zooveikalā vai no starpnieka) vai adoptēt to no patversmes. Suņu vai kaķu iegāde tieši no lolojumdzīvnieku īpašniekiem ir salīdzinoši reta. Svarīgs faktors suņa vai kaķa izvēlē ir iespējamās uzvedības vai citas problēmas, kas dzīvniekam var būt tāpēc, ka tas turēts sliktos labturības apstākļos, un kas var mazināt tā piemērotību tikt turētam kā lolojumdzīvniekam neatkarīgi no tā, vai dzīvnieks ir turēts komerciālā audzēšanas objektā, zooveikalā vai patversmē. Turklāt, ņemot vērā to, ka tirdzniecību veic arī starpnieki un tā galvenokārt tiek veikta tiešsaistē, patērētāji pirms suņa vai kaķa iegādes var nebūt informēti par to, vai dzīvnieks nāk no patversmes, audzētāja vai zooveikala . Ir pierādījumi, ka patversmes Savienības tirgum piegādā ievērojamu skaitu dzīvnieku, jo īpaši kaķu. Ir arī pierādījumi, ka dzīvnieki, jo īpaši suņi, no dažu dalībvalstu patversmēm tiek piegādāti potenciālajiem lolojumdzīvnieku īpašniekiem citās dalībvalstīs. Lai garantētu, ka tiek sasniegts šīs regulas mērķis nodrošināt suņu un kaķu iekšējā tirgus netraucētu darbību un nozares racionālu attīstību, vienlaikus augstā līmenī nodrošinot dzīvnieku labturību, dažas no šīs regulas prasībām ir jāpiemēro patversmēm, kurās tiek turēts noteikts minimālais skaits dzīvnieku, neatkarīgi no tā, vai šīs patversmes dzīvniekus pārdod vai tikai piegādā bez maksas vai pēc pamatotu izmaksu atlīdzināšanas. Tomēr proporcionalitātes labad un ņemot vērā to, ka patversmju darbība atšķiras no citu operatoru darbībām un var pildīt sabiedrības interešu aizsardzības funkciju, patversmēm būtu jāpiemēro tikai dažas šīs regulas prasības, konkrēti, prasības attiecībā uz dzīvnieku aprūpētāju skaitu un kompetenci, izmitināšanu, barošanu un dzirdināšanu, ar uzvedību saistītajām vajadzībām un sāpīgiem paņēmieniem, kā arī konsultatīviem veterinārārsta apmeklējumiem.

(19)

Neraugoties uz atšķirībām darbībās, ko veic, no vienas puses, komerciālie audzētāji un pārdošanas objekti un, no otras puses, dzīvnieku patversmes, tie visi Savienības tirgū laiž suņus un kaķus, un pastāv zināma pārklāšanās, jo īpaši pieprasījuma līmenī. Meklējot suni vai kaķi, patērētāji izvēlas, vai iegādāties dzīvnieku no audzētāja (tieši, pārdošanas objektā vai no starpnieka) vai adoptēt to no patversmes. Suņu vai kaķu iegāde tieši no lolojumdzīvnieku īpašniekiem ir salīdzinoši reta. Svarīgs faktors suņa vai kaķa izvēlē ir iespējamās uzvedības vai citas problēmas, kas dzīvniekam var būt tāpēc, ka tas turēts sliktos labturības apstākļos, un kas var mazināt tā piemērotību tikt turētam kā lolojumdzīvniekam neatkarīgi no tā, vai dzīvnieks ir turēts komerciālā audzēšanas objektā, pārdošanas objektā vai patversmē. Turklāt, ņemot vērā to, ka tirdzniecību veic arī starpnieki un tā galvenokārt tiek veikta tiešsaistē, patērētāji pirms suņa vai kaķa iegādes var nebūt informēti par to, vai dzīvnieks nāk no patversmes, audzētāja vai pārdošanas objekta. Šādas informācijas sniegšana varētu palīdzēt pircējiem izdarīt apzinātu un atbildīgu izvēli . Ir pierādījumi, ka patversmes Savienības tirgū laiž ievērojamu skaitu dzīvnieku, jo īpaši kaķu. Ir arī pierādījumi, ka dzīvnieki, jo īpaši suņi, no dažu dalībvalstu patversmēm tiek laisti tirgū, tos pārdodot potenciālajiem lolojumdzīvnieku īpašniekiem citās dalībvalstīs. Lai garantētu, ka tiek sasniegts šīs regulas mērķis nodrošināt suņu un kaķu iekšējā tirgus netraucētu darbību un nozares racionālu attīstību, vienlaikus augstā līmenī nodrošinot dzīvnieku labturību, dažas no šīs regulas prasībām ir jāpiemēro patversmēm, kurās tiek turēts noteikts minimālais skaits dzīvnieku, neatkarīgi no tā, vai šīs patversmes suņus vai kaķus laiž Savienības tirgū par maksu, bez maksas vai pēc pamatotu izmaksu atlīdzināšanas. Tomēr proporcionalitātes labad un ņemot vērā to, ka patversmju darbība atšķiras no citu operatoru darbībām un var pildīt sabiedrības interešu aizsardzības funkciju, patversmēm būtu jāpiemēro tikai dažas šīs regulas prasības, konkrēti, prasības attiecībā uz dzīvnieku aprūpētāju skaitu un kompetenci, izmitināšanu, barošanu un dzirdināšanu, ar uzvedību saistītajām vajadzībām un sāpīgiem paņēmieniem, kā arī konsultatīviem veterinārārsta apmeklējumiem.

(19a)

Dalībvalstis ir konstatējušas, ka pagaidu mājvietas aizvien biežāk izmanto operatori, kas ir atbildīgi par negribētiem, pamestiem, klaiņojošiem, noklīdušiem vai konfiscētiem suņiem vai kaķiem. Ņemot vērā, ka pagaidu mājvietās turēto suņu un kaķu skaits var ietekmēt suņu un kaķu tirgu, šī regula būtu jāpiemēro pagaidu mājvietām. Šādos gadījumos operatoriem, kas suņus vai kaķus ievieto pagaidu mājvietās, vajadzētu būt atbildīgiem par šīs regulas prasību ievērošanu pagaidu mājvietās. To inter alia varētu panākt ar līgumattiecību nostiprināšanu starp operatoru un pagaidu mājvietu.

(20)

Turklāt, ņemot vērā ievērojamo skaitu dzīvnieku, ko patversmes piegādā Savienībā , un vajadzību nodrošināt šīs regulas mērķu sasniegšanu attiecībā uz izsekojamību un nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, uz patversmēm būtu jāattiecina arī šīs regulas prasības par suņu un kaķu identificēšanu un reģistrēšanu neatkarīgi no tā, vai patversmju darbība uzskatāma par saimnieciska rakstura darbību vai ne.

(20)

Turklāt, ņemot vērā ievērojamo skaitu dzīvnieku, ko patversmes laiž Savienības tirgū , un vajadzību nodrošināt šīs regulas mērķu sasniegšanu attiecībā uz izsekojamību un nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, uz patversmēm būtu jāattiecina arī šīs regulas prasības par suņu un kaķu identificēšanu un reģistrēšanu neatkarīgi no tā, vai patversmju darbība uzskatāma par saimnieciska rakstura darbību vai ne. Par patversmēm atbildīgie operatori būtu jāmudina veikt atbilstīgus pasākumus, lai novērstu suņu vai kaķu vairošanos patversmēs.

(23)

Lai nodrošinātu šīs regulas pienācīgu izpildi, ir svarīgi, lai kompetentās iestādes varētu identificēt objektus, uz kuriem attiecas to oficiālās kontroles. Tāpēc operatoriem, kas objektos tur suņus un kaķus, par savu darbību jāpaziņo kompetentajām iestādēm.

(23)

Lai nodrošinātu šīs regulas pienācīgu izpildi, ir svarīgi, lai kompetentās iestādes varētu identificēt objektus, uz kuriem attiecas to oficiālās kontroles. Tāpēc operatoriem, kas objektos tur suņus un kaķus, par savu darbību jāpaziņo kompetentajām iestādēm , kurām savukārt jāuztur un jāatjaunina attiecīgo objektu reģistrs. Lai mazinātu administratīvo slogu operatoriem, šajā nolūkā kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai izmantot informāciju vai datus, kas savākti suņu un kaķu objektu reģistrā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429.

(24)

Būtiska loma dzīvnieku labturības apstākļu uzlabošanā ir labi apmācītiem un prasmīgiem darbiniekiem. Kompetencei dzīvnieku labturības jomā ir nepieciešamas zināšanas par attiecīgās sugas uzvedības pamatmodeļiem un vajadzībām. Dzīvnieku aprūpētāju kompetencei dzīvnieku labturības jomā būtu atbilst viņu veiktajiem uzdevumiem un dzīvniekiem, kurus viņi aprūpē, lai suņiem un kaķiem neradītu sāpes, stresu un ciešanas.

(24)

Suņu un kaķu stress un ciešanas apmācības laikā, kuru veic neizglītoti vai slikti izglītoti kopēji, var negatīvi ietekmēt suņu un kaķu uzvedību ar iespējamiem riskiem cilvēku veselībai un drošībai, kā arī videi. Tādēļ būtiska loma dzīvnieku labturības apstākļu uzlabošanā ir labi apmācītiem un prasmīgiem darbiniekiem , arī tādu suņu audzēšanā, turēšanā un aprūpē, kuri paredzēti militārajiem, policijas un muitas dienestiem . Kompetencei dzīvnieku labturības jomā ir nepieciešamas zināšanas par attiecīgās sugas uzvedības pamatmodeļiem un vajadzībām. Dzīvnieku aprūpētāju kompetencei dzīvnieku labturības jomā būtu atbilst viņu veiktajiem uzdevumiem un dzīvniekiem, kurus viņi aprūpē, lai suņiem un kaķiem neradītu sāpes, stresu un ciešanas. Dzīvnieku aprūpētājiem un attiecīgajām iestādēm, tostarp valdības aģentūrām būtu regulāri jāatjaunina sava kompetence, izmantojot apmācības programmas, kas veicina tādas apmācības metodes kā “operantā kondicionēšana”, kur par prioritāti izvirza pozitīvo nostiprināšanu, nevis metodes, kas balstās uz sodīšanu.

(25)

Ņemot vērā to, ka dzīvnieku labturība ietver dzīvnieku veselību, veterinārārsti ir tie, kas vislabāk var sniegt konsultācijas operatoriem, lai uzlabotu dzīvnieku labturības stāvokli objektos. Veterinārārstiem būtu aktīvi jāpiedalās izpratnes veidošanā par šo dzīvnieku veselības un labturības savstarpējo saistību. Tāpēc objektus, kuros tiek turēti suņi un kaķi , dzīvnieku labturības nodrošināšanas nolūkā būtu regulāri jāapmeklē veterinārārstam .

(25)

Ņemot vērā to, ka dzīvnieku labturība ietver dzīvnieku veselību, veterinārārsti ir tie, kas vislabāk var sniegt konsultācijas operatoriem, lai uzlabotu dzīvnieku labturības stāvokli objektos. Veterinārārstiem būtu aktīvi jāpiedalās izpratnes veidošanā par šo dzīvnieku veselības un labturības savstarpējo saistību. Tāpēc pirmajā šīs regulas piemērošanas gadā vai pirmajā gadā pēc jauna objekta paziņošanas dzīvnieku labturības nodrošināšanas nolūkā veterinārārstam būtu jāapmeklē objektus, kuros suņi un kaķi tiek turēti daudzumā, kas pārsniedz noteiktu robežvērtību, un jāsniedz konsultācijas par dzīvnieku labturību , savukārt pēc minētā laikposma veterinārārstam attiecīgais objekts būtu jāapmeklē pēc vajadzības, pamatojoties uz kompetento iestāžu riska analīzi .

(25a)

Lai nodrošinātu dzīvnieku labturības augstu līmeni, veterinārārstiem ir jāsaglabā pienācīgs profesionālās neatkarības līmenis no operatora, kā arī visaptveroši jāizglītojas un pastāvīgi jāpapildina zināšanas, lai neatpaliktu no zinātnes sasniegumiem un pilnveidotos profesionāli. Šāda apmācība attiecīgā gadījumā var ietvert arī elementus, kas saistīti ar vardarbības un dzīvnieku ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu atpazīšanu.

(25b)

Ja veterinārārsti apmeklējumos, kad tiek pārbaudīta dzīvnieku veselība un labturība, konstatē apstākļus, kas nopietni varētu ietekmēt suņu vai kaķu labturību, veterinārārsti tiek mudināti vajadzības gadījumā informēt attiecīgās iestādes vai apsvērt iespēju veikt papildu apmeklējumu, lai izvērtētu situāciju.

(25c)

Ja suņiem un kaķiem ir jāatņem dzīvība, to vēlams darīt veterinārārstam un ar metodēm, kas mazina sāpes un stresu. Izņēmuma gadījumos, piemēram, ja medību suns vai lauksaimniecības dzīvnieku ganu suns tiek smagi ievainots nomaļā vietā, kurā nav pieejama veterinārā palīdzība, var izmantot citas metodes, cik vien iespējams cenšoties mazināt ciešanas.

(26)

Dažas suņu un kaķu audzēšanas stratēģijas var radīt labturības problēmas. Estētisku vai citu tirgvedības apsvērumu dēļ selekcijas procesā izvēloties noteiktas ģenētiskās iezīmes, var tikt radītas un nākamajām paaudzēm nodotas arī no dzīvnieku labturības viedokļa nevēlamas iezīmes. Tāpēc operatoriem būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka viņu audzēšanas stratēģijas nerada šādas negatīvas sekas suņu un kaķu labturībai.

(26)

Dažas suņu un kaķu audzēšanas stratēģijas var radīt labturības problēmas. Estētisku vai citu tirgvedības apsvērumu dēļ selekcijas procesā izvēloties noteiktas ģenētiskās iezīmes, var tikt radītas un nākamajām paaudzēm nodotas arī no dzīvnieku labturības viedokļa nevēlamas iezīmes. Tāpēc operatoriem būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka viņu audzēšanas stratēģijas nerada šādas negatīvas sekas suņu un kaķu labturībai. Jo īpaši tirgvedības nolūkiem izmantotas audzēšanas stratēģijas var novest pie tā, ka atsevišķu šķirņu suņiem un kaķiem rodas “pretdabiskas uzbūves iezīmes”. Tā kā šādas pretdabiskas uzbūves iezīmes attiecīgajiem suņiem un kaķiem var radīt nopietnas veselības problēmas, audzētājiem šādi suņi un kaķi būtu jāizslēdz no audzēšanas programmām.

(26a)

Suņu vai kaķu demonstrējumi, izstādes un konkursi ietekmē peļņas iespējas un suņu un kaķu pārdošanas cenu. Kropļojumi un atsevišķas audzēšanas stratēģijas, kuru rezultātā suņi vai kaķi iegūst pretdabiskas uzbūves iezīmes, var būt izdevīgas audzētājiem, kas konkurē suņu vai kaķu demonstrējumos, izstādēs un konkursos. Šādu pasākumu organizēšanu un dalību tajos var veicināt citi ar dzīvnieku labturību nesaistīti faktori, piemēram, estētiskie standarti nolūkā reklamēt noteiktas šķirnes un fiziskās iezīmes. Lai nodrošinātu, ka audzētāji par prioritāti nosaka savu audzēto suņu un kaķu labturību un jo īpaši to, ka suņiem un kaķiem nerodas pretdabiskas uzbūves iezīmes un ka audzētāji tos nekropļo nolūkā sasniegt neveselīgus estētiskos standartus, audzēšanas un pārdošanas objektu operatoriem un šādu demonstrējumu, izstāžu un konkursu organizētājiem nevajadzētu izmantot vai iekļaut suņus vai kaķus ar pretdabiskām uzbūves iezīmēm vai suņus vai kaķus, kas ir kropļoti ar mērķi piedalīties šādos demonstrējumos, izstādēs vai konkursos.

(27)

Zinātniskie pierādījumi rāda, ka dzīvnieku veselību un labturību ļoti negatīvi ietekmē inbrīdings. Tāpēc suņu un kaķu inbrīdings, ieskaitot pirmās un otrās radniecības pakāpes dzīvnieku pārošanu, būtu jāaizliedz, jo tas palielina iedzimtu traucējumu sastopamību un apdraud imūnsistēmas darbību, tādējādi negatīvi ietekmējot suņu un kaķu veselību un labturību.

(27)

Zinātniskie pierādījumi rāda, ka dzīvnieku veselību un labturību ļoti negatīvi ietekmē inbrīdings. Tāpēc suņu un kaķu inbrīdings starp vecākiem un pēcnācējiem , sibiem, pussibiem vai starp vecvecākiem un to trešās radniecības pakāpes pēcnācējiem būtu jāaizliedz, jo tas palielina iedzimtu traucējumu sastopamību un apdraud imūnsistēmas darbību, tādējādi negatīvi ietekmējot suņu un kaķu veselību un labturību. Tomēr, ja inbrīdings ir nepieciešams, lai saglabātu vietējās šķirnes, kurām ir ierobežots genofonds, būtu jāparedz inbrīdinga iespējas, ja to vietējo šķirņu saglabāšanas nolūkā ir atļāvusi kompetentā iestāde.

(29a)

Zinātniskie pierādījumi apstiprina, ka pastāvīga piekļuve piemērotam uzturam un ūdenim ir būtiska suņu un kaķu labturībai. Tāpēc šajā ziņā ir lietderīgi noteikt minimālās prasības operatoriem. Barošanas un dzirdināšanas iekārtas būtu jāuztur tīras un jāprojektē, jābūvē un jāuzstāda tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi visiem dzīvniekiem, tādējādi mazinot sāncensību un novēršot agresīvu uzvedību. Turklāt šādas iekārtas būtu jāprojektē tā, lai līdz minimumam samazinātu barības zudumus, nepieļautu barības un ūdens piesārņošanu ar kaitīgām vielām un novērstu jebkādu iespējamu kaitējumu suņiem un kaķiem.

(30)

Zinātniskie pierādījumi skaidri parāda, ka suņiem un kaķiem vajag pietiekami daudz vietas, lai tie paustu savu dabisko uzvedību un tiem būtu normāla sociālā saskarsme. To nav iespējams nodrošināt, dzīvniekus turot norobežojumā un būros . Tāpēc suņu un kaķu turēšana būros būtu jāaizliedz.

(30)

Zinātniskie pierādījumi skaidri parāda, ka suņiem un kaķiem vajag pietiekami daudz vietas, lai tie paustu savu dabisko uzvedību un tiem būtu normāla sociālā saskarsme. To nav iespējams nodrošināt, dzīvniekus ilgstoši turot norobežojumā un konteineros . Tāpēc suņu un kaķu ilgstoša turēšana konteineros būtu jāaizliedz , izņemot gadījumus, ja tas vajadzīgs nolūkā pārvadāt un īslaicīgi izolēt atsevišķus suņus un kaķus laikā, kad notiek demonstrējumi, izstādes vai konkursi, un ja ir jāpārvadā kucēni vai kaķēni, kuriem vēl nav attīstījusies dabiska termoregulācijas spēja, vai ja kucēni vai kaķēni ir jāpārvadā kopā ar to mātēm, un šādos gadījumos līdz minimumam ir jāsamazina stress un ciešanas, ko rada ekstremālas temperatūras, kā arī ir jānodrošina, ka suņi un kaķi spēj nostāties un apgulties dabiskā pozā .

(33)

Lai novērstu sarežģījumus grūsnības laikā un neapdraudētu kuču un kaķeņu labturību, tās būtu jāizmanto vaislai tikai tad, kad ir nobriedis to skelets un tās sasniegušas dzimumgatavību . Lai kucēm un kaķenēm ļautu fiziski atgūties no grūsnības un zīdīšanas, tās būtu atkārtoti jāizmanto vaislai tikai pēc pietiekama laikposma. Tomēr, lai novērstu noteiktus patoloģiskus kuču un kaķeņu reproduktīvās veselības stāvokļus, piemēram, piometru, būtu jāatļauj ne vairāk kā trīs secīgas grūsnības , pēc kurām tiek nodrošināts pienācīgs atgūšanās periods. Kucēm un kaķenēm kļūstot vecākām, to vaisla būtu pakāpeniski jāpārtrauc .

(33)

Lai novērstu sarežģījumus grūsnības laikā un neapdraudētu kuču un kaķeņu labturību, tās būtu jāizmanto vaislai tikai tad, kad tās ir pietiekami nobriedušas . Lai kucēm un kaķenēm ļautu fiziski atgūties no grūsnības un zīdīšanas, tās būtu atkārtoti jāizmanto vaislai tikai pēc pietiekama laikposma. Tomēr, lai novērstu noteiktus patoloģiskus kuču un kaķeņu reproduktīvās veselības stāvokļus, piemēram, piometru, būtu jāatļauj ne vairāk kā trīs metieni 2 gadu laikposmā , pēc kuriem tiek nodrošināts pienācīgs atgūšanās periods , kam jābūt ne īsākam par 1 gadu kucēm un kaķenēm, kurām 2 gadu laikposmā bijuši 3 metieni, ieskaitot nedzīvi dzimušos . Kucēm un kaķenēm kļūstot vecākām, un kucēm un kaķenēm, kurām bijuši divi ķeizargriezieni, to vaisla būtu jāpārtrauc, jo nevar izslēgt, ka vēl viena grūsnība negatīvi ietekmēs to labturību. Visas mātītes, kuras tiek izmantotas vaislai, regulāri ir jāuzrauga veterinārārstam.

(34a)

Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par efektīvām, samērīgām un atturošām sankcijām, ja netiek ievērota šī regula, ietverot gadījumus, kad operatori suņus un kaķus pamet. Jo īpaši stingri un atturoši sodi būtu jāpiemēro audzēšanas objektiem, kuri piekopj ļaunprātīgu praksi, kas apdraud dzīvnieku labturību. Šāda prakse būtu skaidri jānosoda, un vainīgajām personām būtu jāaizliedz turpināt darbību jebkurā citā dalībvalstī. Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka šādos objektos turētie dzīvnieki nekavējoties tiek izņemti un tiek nodrošināta to pienācīga aprūpe un aizsardzība.

(36)

Nopietna negatīva ietekme uz kaķu un suņu labturību ir procedūrām, kuru mērķis ir mainīt kaķu un suņu izskatu vai novērst konkrētas to uzvedības izpausmes, piemēram, ausu apgriešanai, astes un nagu amputēšanai un balss saišu izoperēšanai. Šīs procedūras rada sāpes un neļauj kaķiem un suņiem paust iedzimto uzvedību. Šā iemesla dēļ tās būtu jāatļauj tikai tad, ja tās veic veterinārārsts un tikai tad, ja tās nepieciešamas medicīnisku iemeslu dēļ.

(36)

Nopietna negatīva ietekme uz kaķu un suņu labturību ir procedūrām, kuru mērķis ir mainīt kaķu un suņu izskatu vai novērst konkrētas to uzvedības izpausmes, piemēram, ausu apgriešanai, astes un nagu amputēšanai un balss saišu izoperēšanai. Šīs procedūras rada sāpes un neļauj kaķiem un suņiem paust iedzimto uzvedību. Šā iemesla dēļ tās var atļaut tikai tad, ja tās veic veterinārārsts un tikai tad, ja tās nepieciešamas medicīnisku iemeslu dēļ. Tomēr atsevišķām šķirnēm, piemēram, medību suņiem, šādas procedūras varētu atļaut profilaktisku, diagnostikas un/vai ārstniecisku apsvērumu dēļ, taču tikai tad, ja tās veic veterinārārsts. Konkrētā kontekstā un atsevišķos Eiropas reģionos astes amputēšana var būt pamatota arī tāpēc, lai nepieļautu astes savainošanu, ja vien pirms šādas amputācijas veic pilnīgu un rūpīgu medicīnisko izvērtējumu.

(36a)

Suņi, kurus izmanto armijas, policijas un muitas dienestā, parasti iziet ļoti specifisku apmācību, lai tos sagatavotu darbam nacionālās drošības interesēs. Lai nodrošinātu vispiemērotāko apmācību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piešķirt atbrīvojumus operatoriem, kuri audzēšanas vai pārdošanas objektos tur suņus nolūkā tos izmantot armijas, policijas vai muitas dienestā.

(37)

Lai nodrošinātu suņu un kaķu pienācīgu turēšanu un aprūpi pirms to laišanas tirgū, īpaši svarīgi ir apstākļi audzēšanas objektos. Tāpēc ir svarīgi, lai šos objektus apstiprinātu kompetentās iestādes un lai pirms to apstiprināšanas tajos tiktu veikta pārbaude. Svarīgi ir arī šo apstiprināto objektu sarakstu darīt publiski pieejamu, lai potenciālie pircēji varētu pārbaudīt savu piegādātāju statusu . Tā kā visiem objektiem ir dots papildu laikposms , līdz tiks piemērotas prasības attiecībā uz novietnēm un veselību, būtu jānodrošina, ka pienākumu audzēšanas objektiem saņemt apstiprinājumu sāktu piemērot tajā pašā dienā, kad sāk piemērot prasības attiecībā uz novietnēm un veselību .

(37)

Objektu iepriekšēja pārbaude, ko veic oficiāli veterinārārsti vai — ja oficiālās pārbaudes uzdevums ir deleģēts, — citi speciālisti, un objektu apstiprināšana pēc pārbaudes ir efektīvs veids, kā nodrošināt objektu atbilstību šīs regulas prasībām. Tomēr, ņemot vērā valsts pilnvaroto veterinārārstu ierobežoto pieejamību dalībvalstīs, nav samērīgi pieprasīt iepriekšēju pārbaudi uz vietas un apstiprinājumu visiem objektiem, un līdz ar to oficiālajiem veterinārārstiem būtu jākoncentrējas uz objektiem, kas rada lielāku risku no dzīvnieku labturības viedokļa. Lai nodrošinātu suņu un kaķu pienācīgu audzēšanu, turēšanu un aprūpi pirms to laišanas tirgū, īpaši svarīgi ir apstākļi audzēšanas objektos , jo slikti dzīvnieku labturības apstākļi sevišķi ietekmē suņus un kaķus agrīnā vecumā . Tāpēc ir svarīgi, lai šos objektus apstiprinātu kompetentās iestādes un lai pirms to apstiprināšanas tajos tiktu veikta pārbaude. Svarīgi ir arī šo apstiprināto objektu sarakstu darīt publiski pieejamu, lai potenciālie pircēji varētu pārbaudīt audzēšanas objektu statusu, un līdz ar to tiktu stiprināta publiskā kontrole un uzlabota iedzīvotāju izpratne .

(38)

Daži operatori, kas laiž tirgū suņus un kaķus, vai patversmes, kas piegādā suņus un kaķus, mudina potenciālos klientus par katru cenu iegādāties dzīvniekus, izmantojot emocionālus argumentus un neinformējot potenciālo īpašnieku par sekām, ko rada lolojumdzīvnieka turēšana. Citi operatori vai patversmes neatlaidīgi atgādina par lolojumdzīvnieku īpašnieka atbildību, un tas ierobežo to spēju dzīvniekus pārdot. Šī atšķirīgā operatoru attieksme parasti dod priekšrocības mazāk atbildīgiem operatoriem un rada konkurences izkropļojumus, neraugoties uz to, cik svarīgi dzīvnieku labturībai un sabiedriskajai kārtībai ir informēt klientus, kas pērk suni vai kaķi, par viņu atbildību. Tāpēc ir pamatoti pieprasīt, lai visi, kas Savienības tirgū piegādā suņus un kaķus turēšanai kā lolojumdzīvniekus, informētu nākamos īpašniekus par viņu atbildību. Turklāt, ja suņa vai kaķa piegāde tiek veicināta ar tiešsaistes līdzekļiem, tiešsaistes reklāmā būtu jāiekļauj attiecīgs brīdinājums, lai sekmīgi nodotu paziņojumu par dzīvnieku atbildīgu turēšanu.

(38)

Daži operatori, kas laiž tirgū suņus un kaķus, mudina potenciālos klientus par katru cenu iegādāties dzīvniekus, izmantojot emocionālus argumentus un neinformējot potenciālo īpašnieku par sekām, ko rada lolojumdzīvnieka turēšana. Citi operatori vai patversmes neatlaidīgi atgādina par lolojumdzīvnieku īpašnieka atbildību, un tas ierobežo to spēju dzīvniekus pārdot. Šī atšķirīgā operatoru attieksme parasti dod priekšrocības mazāk atbildīgiem operatoriem un rada konkurences izkropļojumus, neraugoties uz to, cik svarīgi dzīvnieku labturībai un sabiedriskajai kārtībai ir informēt klientus, kas pērk suni vai kaķi, par viņu atbildību. Tāpēc ir pamatoti pieprasīt, lai visi operatori , kas Savienības tirgū laiž suņus un kaķus turēšanai kā lolojumdzīvniekus, informētu nākamos īpašniekus par viņu atbildību. Turklāt, ja suņa vai kaķa laišana tirgū tiek veicināta ar tiešsaistes līdzekļiem, tiešsaistes reklāmā būtu jāiekļauj attiecīgs brīdinājums, lai sekmīgi nodotu paziņojumu par dzīvnieku atbildīgu turēšanu.

(39)

Nelikumīgu tirdzniecību un krāpniecisku praksi saistībā ar suņu un kaķu pārdošanu vai nodošanu adopcijai veicina izsekojamības trūkums, jo attiecībā uz šiem dzīvniekiem nav identifikācijas un reģistrācijas prasību. Turklāt krāpnieciska prakse var izveidoties, ja suņu un kaķu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas nav saskaņotas vai ja tās nevar viegli izmantot nesaderīgu tehnisko sistēmu dēļ. Tāpēc ir būtiski saskaņot identifikācijas un reģistrācijas līdzekļu standartus un nodrošināt, ka suņu un kaķu identifikācija un reģistrācija tiek veikta, pirms dzīvnieks pirmo reizi tiek piegādāts Savienībā . Suņu un kaķu piegādātājiem pirms dzīvnieka pirmās laišanas Savienības tirgū būtu jāsniedz pierādījumi par identifikāciju un reģistrāciju kādā no datubāzēm, ko šim nolūkam izveidojušas dalībvalstis. Pēc tam ikreiz, kad mainās īpašumtiesības vai atbildība par dzīvnieku, piegādātājam kādā no datubāzēm jāsniedz pierādījums par dzīvnieka identifikāciju un reģistrāciju . Proporcionalitātes labad šis pienākums nebūtu jāattiecina uz fiziskām personām, kuras suņus un kaķus piegādā neregulāri, izmantojot citus līdzekļus, kas nav tiešsaistes platformas.

(39)

Nelikumīgu tirdzniecību un krāpniecisku praksi saistībā ar suņu un kaķu pārdošanu vai nodošanu adopcijai veicina izsekojamības trūkums, jo attiecībā uz šiem dzīvniekiem nav identifikācijas un reģistrācijas prasību. Turklāt krāpnieciska prakse var izveidoties, ja suņu un kaķu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas nav saskaņotas vai ja tās nevar viegli izmantot nesaderīgu tehnisko sistēmu dēļ. Tāpēc ir būtiski saskaņot identifikācijas un reģistrācijas līdzekļu standartus un nodrošināt, ka suņu un kaķu identifikācija un reģistrācija tiek veikta, pirms dzīvnieks pirmo reizi tiek laists Savienības tirgū . Fiziskām vai juridiskām personām, kas laiž tirgū suņus un kaķus, pirms dzīvnieka pirmās laišanas Savienības tirgū būtu jāsniedz pierādījumi par identifikāciju un reģistrāciju kādā no datubāzēm, ko šim nolūkam izveidojušas dalībvalstis. Pēc tam ikreiz, kad mainās īpašumtiesības vai atbildība par dzīvnieku, šāda maiņa attiecīgi būtu jāreģistrē kādā no datubāzēm . Proporcionalitātes labad šis pienākums nebūtu jāattiecina uz fiziskām personām, kuras suņus un kaķus piegādā neregulāri, izmantojot citus līdzekļus, kas nav tiešsaistes platformas.

(40)

Suņu un kaķu piegādātājiem būtu jāsniedz ne tikai pierādījumi par identifikāciju, uzrādot dzīvniekam implantētās mikroshēmas kodu, bet arī pierādījumi par minētā dzīvnieka reģistrāciju oficiālā datubāzē. Tas ļauj nodot galveno informāciju par dzīvnieku jaunajam īpašniekam un nodrošina izsekojamību.

(40)

Fiziskām vai juridiskām personām, kas Savienības tirgū laiž suņus un kaķus, būtu jāsniedz ne tikai pierādījumi par identifikāciju, uzrādot dzīvniekam implantētās mikroshēmas kodu, bet arī pierādījumi par minētā dzīvnieka reģistrāciju oficiālā datubāzē. Tas ļauj nodot galveno informāciju par dzīvnieku jaunajam īpašniekam un nodrošina izsekojamību.

(41)

Tā kā lielākā daļa pārdodamo vai dāvināmo suņu un kaķu pašlaik tiek piedāvāta, izmantojot tiešsaistes platformās izvietotus sludinājumus , tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, veicot starpniecības pakalpojumus attiecībā uz suņu un kaķu piegādi, būtu jārīkojas rūpīgi. Tāpēc, neskarot Regulu (ES) 2022/2065, tiešsaistes platformām būtu jāpielāgo savu sludinājumu par suņiem un kaķiem noformēšanas kārtība tā, lai piegādātāji tajos sniegtu pierādījumus par pārdošanai vai dāvināšanai paredzēto suņu un kaķu identifikāciju un reģistrāciju. Turklāt Komisijai būtu jānodrošina, ka tiek izstrādāta bez maksas publiski pieejama sistēma, kas ļauj pārbaudīt suņa vai kaķa identifikācijas un reģistrācijas autentiskumu. Šā pasākuma mērķis ir labāk apkarot krāpniecību, uzlabojot Savienībā piegādāto suņu un kaķu izsekojamību līdz to izcelsmei, nodrošinot, ka kompetentās iestādes var labāk veikt kontroli, un galu galā uzlabojot šo dzīvnieku labturību. Tam nebūtu jākļūst ne par tiešsaistes platformu pienākumu kopumā uzraudzīt tajās izvietotos sludinājumus, ne par vispārēju faktu noskaidrošanas pienākumu, kura mērķis ir novērtēt identifikācijas un reģistrācijas pareizību pirms piedāvājuma publicēšanas.

(41)

Tā kā lielākā daļa pārdodamo vai dāvināmo suņu un kaķu pašlaik tiek piedāvāta, izmantojot tiešsaistes platformās izvietotas reklāmas , tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, veicot starpniecības pakalpojumus attiecībā uz suņu un kaķu piegādi, būtu jārīkojas rūpīgi. Tāpēc, neskarot Regulu (ES) 2022/2065, tiešsaistes platformām būtu jāpielāgo savu reklāmu par suņiem un kaķiem noformēšanas kārtība tā, lai fiziskās vai juridiskās personas, kas Savienības tirgū laiž suņus un kaķus, sniegtu pierādījumus par pārdošanai vai dāvināšanai paredzēto suņu un kaķu identifikāciju un reģistrāciju. Turklāt Komisijai būtu jānodrošina, ka tiek izstrādāta bez maksas publiski pieejama sistēma, kas ļauj pārbaudīt suņa vai kaķa identifikācijas un reģistrācijas autentiskumu. Šā pasākuma mērķis ir labāk apkarot krāpniecību, uzlabojot Savienības tirgū laisto suņu un kaķu izsekojamību līdz to izcelsmei, nodrošinot, ka kompetentās iestādes var labāk veikt kontroli, un galu galā uzlabojot šo dzīvnieku labturību. Tam nebūtu jākļūst ne par tiešsaistes platformu pienākumu kopumā uzraudzīt tajās izvietotos sludinājumus, ne par vispārēju faktu noskaidrošanas pienākumu, kura mērķis ir novērtēt identifikācijas un reģistrācijas pareizību pirms piedāvājuma publicēšanas.

(43)

Lai nodrošinātu suņu un kaķu izsekojamību, dzīvnieki ne tikai būtu jāmarķē ar unikālu identifikatoru transpondera veidā, bet to identifikācija būtu arī jāreģistrē datubāzē. Tāpēc dalībvalstīm, kurās valsts datubāzu attiecībā uz suņiem un kaķiem vēl nav, šādas datubāzes būtu jāizveido, lai identifikācija būtu uzticama un pārbaudāma. Turklāt , lai nodrošinātu izsekojamību Savienībā , šīm valstu datubāzēm vajadzētu būt sadarbspējīgām un jāļauj kompetentajām iestādēm un attiecīgajām ieinteresētajām personām pārbaudīt identifikācijas autentiskumu .

(43)

Lai nodrošinātu suņu un kaķu izsekojamību, tiem ne tikai vajadzētu būt individuāli identificējamiem un marķētiem ar unikālu identifikatoru transpondera veidā, bet to identifikācija būtu arī jāreģistrē datubāzē. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāprasa , lai tās izveidotu un uzturētu Savienības tirgū laisto suņu un kaķu datubāzes nolūkā nodrošināt šo dzīvnieku izsekojamību. Jānodrošina arī šo datubāzu sadarbspēja. Līdz ar to būs vieglāk atrast informāciju par suņiem un kaķiem visā Savienībā , kā arī kompetentās iestādes varēs veikt oficiālas kontroles , lai nodrošinātu atbilstību dzīvnieku labturības noteikumiem. Lai veicinātu sadarbspēju starp valstu datubāzēm, Komisijai būtu jāizveido indeksēta datubāze .

(44a)

Lai racionalizētu identificēto un reģistrēto suņu un kaķu pārrobežu pārvietošanu un laikus nodrošinātu veterinārārstu piekļuvi attiecīgajai medicīniskajai informācijai, dalībvalstis tiek mudinātas izveidot digitālo pasu sistēmu. Šādā digitālajā dokumentā būtu jāiekļauj būtiski dati par dzīvnieka identifikāciju un vakcinācijas statusu, kas uzlabotu gan dzīvnieku veselības pārvaldību, gan administratīvo efektivitāti.

(44b)

Datu aizsardzība saistībā ar personas datu apstrādi ir pamattiesības. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1725 ir paredzēti noteikumi par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti. Attiecīgo procedūru gaitā dalībvalstu veiktajai personas datu apstrādei piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679.

(44c)

Datu aizsardzība saistībā ar personas datu apstrādi ir pamattiesības. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1725 ir paredzēti noteikumi par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti. Attiecīgo procedūru gaitā dalībvalstu veiktajai personas datu apstrādei piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679. Lai nodrošinātu datu aizsardzības augstu līmeni, ir skaidri jānosaka Komisijas un dalībvalstu uzdevumi saistībā ar personas datu apstrādi šajā regulā paredzētajos gadījumos.

(46)

Iepriekšējā apsvērumā minētie noteikumi būtu jāīsteno , iekļaujot sarakstā trešās valstis, kas apstiprinātas suņu un kaķu piegādei uz Savienību , pamatojoties uz Komisijas novērtējumu par to oficiālo kontroļu uzticamību, lai nodrošinātu šajā regulā noteikto dzīvnieku labturības noteikumu vai līdzvērtīgu noteikumu izpildi to teritorijā esošajos objektos, kuri piegādā vai plāno piegādāt suņus un kaķus Savienībā . Turklāt, lai nodrošinātu izsekojamību un kontroli Savienības robežkontroles punktos, būtu jāizveido to objektu saraksts, kuros audzē un tur suņus un kaķus minētajās trešās valstīs un kuriem ir ļauts šos dzīvniekus eksportēt uz Savienību. Komisijai, ievērojot uz risku balstītu pieeju, būtu jāveic revīzijas, lai pārbaudītu oficiālo kontroļu sistēmas uzticamību trešās valstīs, kas apstiprinātas saskaņā ar šo regulu, kā arī tajās valstīs, kuras lūdz apstiprinājumu saskaņā ar šo regulu.

(46)

Importēšanas noteikumu izpilde būtu jānodrošina , iekļaujot sarakstā trešās valstis, kas apstiprinātas suņu un kaķu laišanai Savienības tirgū , un apstiprinājums jābalsta uz Komisijas novērtējumu par attiecīgo trešo valstu oficiālo kontroļu uzticamību, lai nodrošinātu šajā regulā noteikto dzīvnieku labturības noteikumu vai Savienības par līdzvērtīgiem atzītu noteikumu izpildi attiecīgo trešo valstu teritorijā esošajos objektos, kuri eksportē vai plāno eksportēt suņus un kaķus uz Savienības tirgu . Turklāt, lai nodrošinātu izsekojamību un kontroli Savienības robežkontroles punktos, būtu jāizveido to objektu saraksts, kuros audzē un tur suņus un kaķus minētajās trešās valstīs un kuriem ir ļauts šos dzīvniekus eksportēt uz Savienību. Komisijai, ievērojot uz risku balstītu pieeju, būtu jāveic revīzijas, lai pārbaudītu oficiālo kontroļu sistēmas uzticamību trešās valstīs, kas apstiprinātas saskaņā ar šo regulu, kā arī tajās valstīs, kuras lūdz apstiprinājumu saskaņā ar šo regulu. Visbeidzot, atbilstība attiecīgajiem šīs regulas noteikumiem vai noteikumiem, ko Savienība atzinusi par līdzvērtīgiem, būtu jāapliecina attiecīgā veselības sertifikātā, kas izmantots šādam eksportam. Šajā nolūkā Komisijai būtu jācenšas grozīt attiecīgo oficiālā sertifikāta paraugu, lai iekļautu attiecīgo dzīvnieku labturības apliecinājumu.

(46a)

Lai uzlabotu patērētāju aizsardzību un nodrošinātu Savienībā importēto suņu un kaķu pienācīgu izsekojamību, ir lietderīgi pieprasīt, lai tie tiktu identificēti pirms ievešanas un lai importētāji nodrošinātu to reģistrāciju kādā no dalībvalstu datubāzēm. Šādi tiks panākta lielāka kontrole attiecībā uz šo dzīvnieku pārvietošanu. Turklāt 2022. un 2023. gadā īstenotā ES koordinētā rīcība attiecībā uz kaķu un suņu nelikumīgu tirdzniecību parādīja, ka viena no izplatītākajām krāpnieciskajām darbībām tirdzniecībā ar suņiem un kaķiem ir tirdzniecībai paredzētu suņu un kaķu importēšana Savienībā, apgalvojot, ka minētā pārvietošana ir nekomerciāla pārvietošana, kā definēts Savienības dzīvnieku veselības noteikumos, proti, tādu suņu un kaķu pārvietošana, kas pavada savus īpašniekus vai īpašnieka pilnvarotu personu bez nodoma nodot īpašumtiesības. Lai dalībvalstīm būtu instrumenti, ar ko veikt uz risku balstītas pārbaudes šādas krāpnieciskas prakses izskaušanai, ir būtiski, lai par suņu un kaķu nekomerciālu ievešanu tiktu paziņots iepriekš, izmantojot tam paredzētu Savienības ceļotāju ar lolojumdzīvniekiem datubāzi. Šajā datubāzē būtu jāvāc paziņojumi par visiem šādiem ievešanas gadījumiem Savienībā neatkarīgi no ievešanas vietas, lai dalībvalstīm būtu nepieciešamā pārredzamība un lai atklātu aizdomīgu pārvietošanu. Tādēļ ir lietderīgi, ka Komisija izveido un uztur minēto datubāzi, lai dalībvalstīm būtu piekļuve visai informācijai, kas pieejama nolūkā veikt pārbaudes savā valstī.

(47)

Lai pārvaldītu pārnēsājamu dzīvnieku slimību ievešanas Savienībā risku, saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429 ir izveidots to trešo valstu saraksts, no kurām Savienībā atļauts ievest suņus un kaķus. Tāpēc iepriekšējā apsvērumā minētais trešo valstu saraksts būtu jāattiecina tikai uz trešām valstīm, kuras apstiprinātas saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429 un kuras sniedz pienācīgas garantijas attiecībā uz to kompetentās iestādes spēju kontrolēt un nodrošināt objektu, kuros audzē un tur suņus un kaķus eksportam uz Savienību, atbilstību šajā regulā noteiktajām dzīvnieku labturības prasībām.

(47)

Lai pārvaldītu pārnēsājamu dzīvnieku slimību ievešanas Savienībā risku, saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429 ir izveidots to trešo valstu saraksts, no kurām Savienībā atļauts ievest suņus un kaķus. Tāpēc 46.  apsvērumā minētais trešo valstu saraksts būtu jāattiecina tikai uz trešām valstīm, kuras apstiprinātas saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429 un kuras sniedz pienācīgas garantijas attiecībā uz to kompetentās iestādes spēju kontrolēt un nodrošināt objektu, kuros audzē un tur suņus un kaķus eksportam uz Savienību, atbilstību šajā regulā noteiktajām dzīvnieku labturības prasībām.

(47a)

Lai efektīvi izsekotu suņa vai kaķa izcelsmei trešā valstī un risinātu jautājumu par nelikumīgu importu Savienībā un krāpniecisku praksi nekomerciālas pārvietošanas aizsegā, kā noteikts Savienības dzīvnieku veselības noteikumos, ir svarīgi, lai suņi un kaķi no trešām valstīm tiktu importēti saskaņā ar šo regulu attiecībā uz to reģistrāciju dalībvalsts datubāzē 2 darba dienu laikā pēc to ierašanās Savienībā.

(48)

Lai ņemtu vērā tehnikas un zinātnes attīstību, kā arī tās sociālo, ekonomisko un vidisko ietekmi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt šīs regulas 6. pantu, lai audzēšanas stratēģiju rezultātā nerastos genotipi, kuriem ir kaitīga ietekme uz suņu un kaķu veselību vai labturību.

(48)

Lai ņemtu vērā tehnikas un zinātnes attīstību, īpaši Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) atzinumus, kā arī tās sociālo, ekonomisko un vidisko ietekmi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā papildināt šīs regulas 6. a  pantu, lai noteiktu genotipu un fenotipu īpašības un pretdabiskas uzbūves iezīmes, kuras būtu jāizslēdz no reproducēšanas tā, lai audzēšanas stratēģiju rezultātā nerastos genotipi, kuriem ir kaitīga ietekme uz suņu un kaķu veselību vai labturību. Demonstrējumu, izstāžu un konkursu kontekstā, ņemot vērā gan EFSA zinātnisko atzinumu, gan nozares īpašos sociālos un ekonomiskos apstākļus, deleģētajos aktos būtu jāatspoguļo progresīva un līdzsvarota pieeja, lai nodrošinātu samērīgu un praktiski sasniedzamu īstenošanu.

—

17. panta 5. punkts, lai noteiktu informāciju, kas piegādātājiem jāsniedz kā suņu un kaķu identifikācijas un reģistrācijas apliecinājums, kad tos piedāvā, izmantojot gan tiešsaistes platformas, gan citus līdzekļus,

—

21. panta 5. punkts, lai noteiktu kārtību, kādā Savienība atzīst nosacījumu, saskaņā ar kuriem suņus un kaķus audzē un tur objektos trešā valstī, kas plāno eksportēt dzīvniekus uz Savienību, līdzvērtību šīs regulas noteikumiem par objektiem.

(53a)

Dalībvalstis var apsvērt iespēju palielināt informētību par dzīvnieku labturību un atbildīgu dzīvnieku aprūpi.

(55)

Savienības tiesību aktus ir svarīgi regulāri uzraudzīt un izvērtēt, lai tos varētu pielāgot nolūkā panākt gaidāmo ietekmi. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz pienākums Komisijai uzraudzīt suņu un kaķu labturību Savienībā un veikt izvērtējumu, kas jāiesniedz citās Savienības iestādēs.

(55)

Savienības tiesību aktus ir svarīgi regulāri uzraudzīt un izvērtēt, lai tos varētu pielāgot nolūkā panākt gaidāmo ietekmi. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz pienākums Komisijai uzraudzīt suņu un kaķu labturību Savienībā un veikt izvērtējumu, kas jāiesniedz citās Savienības iestādēs. Izvērtējumā jo īpaši būtu jāanalizē jaunās izstrādātās tehnoloģijas un radušos zinātnes sasniegumus, tostarp suņu vai kaķu identifikācijas līdzekļus un iespēja izmantot alternatīvus līdzekļus, kas ir mazāk invazīvi nekā transpondera implantācija. Izvērtējumam būtu arī jāgarantē, ka Savienības izsekojamības sistēma ir droša un noturīga pret krāpšanu, kā arī jānodrošina identifikācijas izmaksu samērīgums fiziskām un juridiskām personām, uz kurām saskaņā ar šo regulu attiecas identifikācijas pienākums.

b)

Savienības tirgū laistu vai Savienībā piegādātu suņu un kaķu izsekojamību.

b)

minimālās prasības attiecībā uz Savienībā audzētu vai turētu vai Savienības tirgū laistu suņu un kaķu izsekojamību.

—

fiziskām personām, kas tur suņus vai kaķus personiskām vai ģimenes vajadzībām un pavadīšanai un kas ļauj šādiem dzīvniekiem vairoties ne vairāk kā vienam metienam no katras sugas vienā mājsaimniecībā 18 mēnešos, nelaižot tos tirgū;

—

un lauku saimniecībām, izņemot 5. pantā paredzētos noteikumus.

1a)

“Suņi, kas iesaistīti specifiskā darbā vai profesionālajā darbībā” ir dzīvnieki, kuri, atlasīti pēc to fiziskajām, instinktīvajām un temperamenta spējām, ir apmācīti palīdzēt cilvēkiem konkrētā reglamentētā darbībā vai uzdevumā, piemēram, tādi, kurus izmanto medībās, darbā, ganīšanā, glābšanā, palīdzības sniegšanā, sporta nolūkos, un kurus izmanto tiesībaizsardzības iestādes, kā arī suņi pavadoņi, suņi asistenti vai dzīvnieki, kas paredzēti zooterapijai un ir apmācīti centros vai specializētas profesionālas personas vadībā, lai pavadītu un vadītu cilvēkus ar funkcionālām atšķirībām un palīdzētu viņiem;

3a)

“audzēšana” ir suņu vai kaķu turēšana audzēšanas objektā vaislas nolūkā;

3b)

“reklamēšana” ir jebkāda veida komunikācija, kas tieši vai netieši reklamē suni vai kaķi, lai izraisītu interesi, un kas veicina saistību uzņemšanos vai pārdošanu, tostarp reklamē kādu šķirni vai kādas fiziskās īpašības;

4)

“turēšana” ir jebkura darbība, kuras laikā dzīvnieks tiek paturēts vai aprūpēts objektā;

4)

“turēšana” ir jebkura darbība, kuras laikā suņi un kaķi tiek turēti, izmitināti, paturēti vai aprūpēti objektā vai atrodas operatora atbildībā ;

5)

“laišana tirgū” ir suņu un kaķu turēšana , lai tos pārdotu, piedāvātu pārdošanai, izplatītu vai jebkādā citā veidā nodotu dzīvnieka īpašumtiesības vai atbildību par dzīvnieku pret atlīdzību vai vismaz atmaksājot radušās izmaksas , arī dzīvnieku reklamēšana iepriekš minētajos nolūkos;

5)

“laišana tirgū” ir pārdošana, piedāvāšana pārdošanai , izplatīšana vai dzīvnieka īpašumtiesību vai atbildības par dzīvnieku nodošana jebkādā citā veidā vai nu par samaksu, vai bez maksas, izņemot suņu vai kaķu atdošanu laiku pa laikam, neregulāri un nelielā skaitā, ja to veic fiziskas personas un veidā , kas nav saistīts ar starpniecību tiešsaistes platformā, kā arī dzīvnieku reklamēšanu visos iepriekš minētajos nolūkos;

6)

“piegāde” ir suņu un kaķu īpašumtiesību vai atbildības par tiem nodošana, izmantojot jebkādus līdzekļus vai jebkādā veidā, par atlīdzību vai bez tās, izņemot suņu vai kaķu neregulāru piegādi, ko veic fiziskas personas, kuras izmanto līdzekļus, kas nav tiešsaistes platforma;

7)

“tiešsaistes platforma” ir Regulas (ES) 2022/2065 3. panta i) punktā definētā tiešsaistes platforma, kas ir starpnieks suņu un kaķu laišanā tirgū vai piegādē ;

7)

“tiešsaistes platforma” ir Regulas (ES) 2022/2065 3. panta i) punktā definētā tiešsaistes platforma, kas ir starpnieks suņu vai kaķu laišanā tirgū;

8)

“sludinājums” ir tiešsaistes platformā publicēta reklāma attiecībā uz suņa vai kaķa piegādi;

10a)

“lauksaimniecības dzīvnieku ganu suns” ir suns, kas galvenokārt tiek turēts vai apmācīts lauksaimniecības dzīvnieku uzraudzīšanai, pārvietošanai vai kontrolēšanai lauksaimniecības vai ganību apstākļos, tostarp saimniecībās, ganību teritorijās vai pārvadāšanas laikā;

11)

“objekti” ir audzēšanas objekti, dzīvnieku patversmes un zooveikali ;

11)

“objekti” ir audzēšanas objekti, pārdošanas objekti, dzīvnieku patversmes un pagaidu mājvietas ;

12)

“audzēšanas objekti” ir jebkuras telpas vai konstrukcijas, tai skaitā mājsaimniecības, kurās suņus un kaķus tur vaislai un to pēcnācējus paredz laist tirgū;

12)

“audzēšanas objekti” ir jebkuras telpas vai konstrukcijas, tai skaitā mājsaimniecības, kurās suņus vai kaķus tur vaislai un to pēcnācējus paredz laist tirgū;

12a)

“lauku saimniecība” ir lauku saimniecība Regulas (ES) 2018/1091 nozīmē, kas nav audzēšanas objekts, kā definēts šajā regulā;

13)

“zooveikali” ir jebkuras telpas vai konstrukcijas, kurās suņus un kaķus tur pārdošanai kā lolojumdzīvniekus, bet kurās šie suņi un kaķi nav dzimuši;

13)

“pārdošanas objekti” ir jebkuras telpas vai konstrukcijas, kurās suņus vai kaķus tur pārdošanai un kurās tie nav dzimuši;

14)

“dzīvnieku patversmes” ir jebkuras telpas vai konstrukcijas, izņemot mājsaimniecības, kuras pārvalda fiziskas vai juridiskas personas un kurās tiek turēti negribēti, pamesti, iepriekš klaiņojuši, nomaldījušies vai konfiscēti suņi un kaķi, kas paredzēti piegādei pret atlīdzību vai bez maksas ;

14)

“dzīvnieku patversmes” ir jebkuras telpas vai konstrukcijas, tostarp mājsaimniecības, kuras pārvalda fiziskas vai juridiskas personas un kurās tiek turēti negribēti, pamesti, iepriekš klaiņojuši, nomaldījušies vai konfiscēti suņi vai kaķi, kas paredzēti laišanai tirgū ;

14a)

“pagaidu mājvieta” ir mājsaimniecība, kurā negribēti, pamesti, iepriekš klaiņojuši, nomaldījušies vai konfiscēti suņi un kaķi tiek turēti par tiem atbildīga operatora uzdevumā;

15)

“operators” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas audzē , tur , tirgo vai laiž tirgū tā kontrolē esošus suņus un kaķus (arī uz ierobežotu laiku) , izņemot personas , kas atbildīgas par patversmēm ;

15)

“operators” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas suņus un kaķus laiž tirgū , kas ir atbildīga par audzēšanas objektu , pārdošanas objektu vai patversmi un kas ir atbildīga par minētajos objektos turētiem suņiem un kaķiem, vai kuras atbildībā ir negribēti, pamesti , iepriekš klaiņojuši , nomaldījušies vai konfiscēti suņi un kaķi un kura tos izmitina pagaidu mājvietās ;

16)

“piegādātājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas piegādā suņus vai kaķus, tai skaitā arī fiziskas vai juridiskas personas, kas atbild par patversmēm;

18a)

“eitanāzija” ir nāves izraisīšana, izmantojot anestēziju un atsāpināšanu pēc tās, pielietojot zāles, kas izraisa ātru un neatgriezenisku samaņas zaudēšanu ar minimālām sāpēm un minimālu stresu dzīvniekam;

19)

“kropļošana” ir iejaukšanās, arī ķirurģiska iejaukšanās, kuru veic ar terapeitiskiem vai diagnostiskiem mērķiem nesaistītu iemeslu dēļ un kuras rezultātā tiek bojāta vai zaudēta jutīga ķermeņa daļa vai izmainīta kaulu struktūra;

19)

“kropļošana” ir iejaukšanās, arī ķirurģiska iejaukšanās, kuru veic ar terapeitiskiem vai diagnostiskiem mērķiem nesaistītu iemeslu dēļ , kas nav sterilizācija vai transpondera implantēšana, un kuras rezultātā tiek bojāta vai zaudēta jutīga ķermeņa daļa vai izmainīta suņa vai kaķa kaulu struktūra;

19a)

“sterilizācija” ir process, kurā ķirurģiski tiek iznīcināta suņu vai kaķu spēja radīt pēcnācējus, tostarp ķirurģiski tiek izņemtas gonādas, proti, vīrišķās kārtas suņiem un kaķiem izņem sēkliniekus, bet kucēm un kaķenēm izņem vai nu olnīcas, vai olnīcas un dzemdi;

19b)

“neķirurģiska sterilizācija” ir ķirurģiskas sterilizācijas vai kastrācijas alternatīvas, kas saglabā suņa vai kaķa ķermeņa integritāti un kas nav saistītas ar suņa vai kaķa ķermeņa daļu izņemšanu vai neatgriezenisku pārveidošanu;

20)

“ciešanas” ir nepatīkams, nevēlams fizisks vai psihisks stāvoklis, ko izraisījusi dzīvnieka pakļaušana kaitīgiem stimuliem vai svarīgu pozitīvu stimulu trūkums;

20)

“ciešanas” ir nepatīkams, nevēlams fizisks vai psihisks stāvoklis, ko izraisījusi dzīvnieka pakļaušana kaitīgiem stimuliem vai nepārtraukts svarīgu pozitīvu stimulu trūkums;

21)

“novietne” ir tādas ēkas vai tāda norobežota āra platība objektos, kur tur suņus un kaķus;

21)

“novietne” ir tādas ēkas vai tāda norobežota āra platība objektos, kur uz laiku vai pastāvīgi tur suņus un kaķus;

22)

“suņu voljērs” ir fiziska konstrukcija, kurā ir viena vai vairākas norobežotas vietas suņu izmitināšanai;

22)

“suņu voljērs” ir fiziska konstrukcija, kurā ir viena vai vairākas vietas suņu izmitināšanai;

23)

“kaķu voljērs” ir fiziska konstrukcija, kurā ir viena vai vairākas norobežotas vietas kaķu izmitināšanai;

23)

“kaķu voljērs” ir fiziska konstrukcija, kurā ir viena vai vairākas vietas kaķu izmitināšanai;

24)

“dzīvnieku aprūpētājs” ir persona, kas aprūpē objektā audzētos vai turētos suņus un kaķus;

24)

“dzīvnieku aprūpētājs” ir persona, tostarp brīvprātīgie, praktikanti un nepilna laika darbinieki, kas aprūpē objektā audzētos vai turētos suņus un kaķus;

26)

“piesiešana” ir dzīvnieka piesiešana enkurpunktam, lai to noturētu vēlamajā vietā;

26)

“piesiešana” ir dzīvnieka piesiešana enkurpunktam vai priekšmetam , lai to noturētu vēlamajā vietā vai ierobežotu tā pārvietošanos ;

27)

“konteiners” ir jebkurš sprosts, kaste, tvertne vai cita izturīga konstrukcija, ko izmanto suņu un kaķu norobežošanai;

27)

“konteiners” ir jebkurš krātiņš, sprosts, kaste, tvertne vai pārvietojama konstrukcija, ko izmanto suņu vai kaķu norobežošanai;

28)

“lolojumdzīvnieks” ir suns vai kaķis, ko paredzēts turēt mājsaimniecībā savam priekam vai pavadībai;

29)

“atbildīgas īpašumtiesības” ir suņa vai kaķa īpašnieka vai suņa vai kaķa nākamā īpašnieka apņemšanās veikt dažādus pienākumus, kas vērsti uz suņa vai kaķa uzvedības, vides un fizisko vajadzību apmierināšanu, un novērst riskus, ko suns vai kaķis var radīt kopienai, citiem dzīvniekiem vai videi.

29)

“atbildīgas īpašumtiesības” ir suņa vai kaķa īpašnieka vai suņa vai kaķa nākamā īpašnieka apņemšanās veikt dažādus pienākumus, kas vērsti uz suņa vai kaķa veselības, uzvedības, vides un fizisko vajadzību apmierināšanu, un mazināt riskus, ko suns vai kaķis var radīt kopienai, citiem dzīvniekiem vai videi.

—

audzēšanas objektiem , kuros tur ne vairāk kā trīs kuces vai kaķenes un kopā vienā objektā iegūst ne vairāk kā divus metienus kalendārajā gadā ,

—

audzēšanas objektam , kurā laišanai tirgū iegūst ne vairāk kā divus metienus kalendārajā gadā, piemēro tikai tos pienākumus, kas izklāstīti 5. pantā, 6. panta 1., 1.a un 1.b punktā, 6.a pantā, 7. un 8. pantā, 11. panta 2. , 3. un 4. punktā, 12. panta 3., 4. un 7. punktā, 13. panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā, 14. panta 2., 3., 4. un 5.a punktā, 15. pantā un 15.a panta 1. punktā.

—

zooveikaliem, kuros nekad netur vairāk nekā trīs suņus vai vairāk nekā sešus kaķus,

—

pagaidmājām, kurās jebkurā konkrētajā laikā tur piecus vai mazāk suņus vai desmit vai mazāk kaķus.

a)

suņiem un kaķiem nodrošina ūdeni un barību tādā kvalitātē un daudzumā, kas nodrošina to labu barošanu un hidratāciju;

a)

suņiem un kaķiem nodrošina ūdeni un barību tādā kvalitātē un daudzumā, kas nodrošina to labu un piemērotu barošanu un hidratāciju;

b)

suņus un kaķus tur labā fiziskajā vidē, kas jo īpaši vietas, temperatūras un vienkāršas pārvietošanās ziņā ir ērta.

b)

suņus un kaķus tur piemērotā un tīrā fiziskajā vidē, kas jo īpaši vietas, gaisa kvalitātes, temperatūras , gaismas, aizsardzības pret sliktiem klimatiskajiem apstākļiem un brīvas pārvietošanās ziņā ir droša un ērta , nepieļaujot pārpildītību .

c)

suņus un kaķus tur drošībā un tīrībā un nodrošina, ka tiem ir laba veselība, novēršot slimības, funkcionālos traucējumus, ievainojumus un sāpes, jo īpaši saistībā ar pārvaldību, aprūpes metodēm vai kropļošanu;

c)

suņus un kaķus tur drošībā un tīrībā un nodrošina, ka tiem ir laba veselība, novēršot slimības, funkcionālos traucējumus, ievainojumus un sāpes, jo īpaši saistībā ar pārvaldību, aprūpes metodēm , audzēšanas metodēm vai kropļošanu;

e)

suņus un kaķus tur tā, lai optimizētu to psihisko stāvokli, novēršot vai samazinot to negatīvo pieredzi laika un intensitātes ziņā, kā arī maksimāli palielinot pozitīvas pieredzes gūšanas iespējas dažādajās jomās, kas minētas a) līdz d) punktā.

e)

suņus un kaķus tur tā, lai optimizētu to psihisko stāvokli, novēršot vai samazinot to negatīvo pieredzi ilguma un intensitātes ziņā, kā arī maksimāli palielinot pozitīvas pieredzes gūšanas iespējas , novēršot anormālas atkārtotas un citas uzvedības rašanos, kura liecina par negatīvu dzīvnieku labturību, un ņemot vērā katra suņa vai kaķa vajadzības dažādajās jomās, kas minētas a) līdz d) punktā.

c)

objekta veids: audzēšanas objekts, zooveikals vai patversme ;

c)

objekta veids: audzēšanas objekts, pārdošanas objekts, patversme vai pagaidmājas ;

e)

maksimālais dzīvnieku skaits, ko var turēt objektā.

e)

objekta kapacitāte, kas izteikta kā maksimālais suņu un kaķu skaits, ko var turēt objektā.

a)

jebkuras izmaiņas attiecībā uz 1. punktā minēto informāciju;

b)

jebkādu darbības izbeigšanu un arī termiņa norādīšanu, līdz kuram darbība ir jāslēdz un kuram nevajadzētu būt ilgākam par vienu mēnesi pēc izbeigšanas, kā arī sniedzot informāciju par to, kas notiks ar dzīvniekiem;

b)

spēja atpazīt to izpausmes, arī jebkādas ciešanu pazīmes, un noteikt piemērotus pasākumus, kas šādos gadījumos jāveic, lai tās mazinātu;

b)

spēja atpazīt to izpausmes, arī jebkādas ciešanu pazīmes, un noteikt un veikt piemērotus pasākumus, kas šādos gadījumos jāveic, lai tās mazinātu;

c)

spēja piemērot labu dzīvnieku pārvaldības praksi, lietot un uzturēt aprīkojumu, ko izmanto viņu aprūpē esošajām sugām, un līdz minimumam samazināt jebkādu risku dzīvnieku labturībai;

c)

spēja piemērot labu dzīvnieku pārvaldības praksi, lietot un uzturēt aprīkojumu, ko izmanto viņu aprūpē esošajām sugām, un līdz minimumam samazināt jebkādu risku dzīvnieku labturībai , novēršot ciešanas ;

a)

nodrošina, ka to atbildībā esošos objektus vismaz reizi gadā apmeklē veterinārārsts, lai operatoram vai fiziskajai vai juridiskajai personai, kas atbild par patversmi, sniegtu ieteikumus par pasākumiem, kuri veicami, lai novērstu jebkādus dzīvnieku labturības riska faktorus ;

a)

nodrošina, ka līdz... [1 gads pēc šīs regulas piemērošanas sākuma datuma] vai pirmā gada laikā pēc jauna objekta paziņošanas datuma, to atbildībā esošos objektus vismaz reizi gadā nepaziņoti apmeklē oficiāls veterinārārsts, kuru nolīgusi kompetentā iestāde, lai apzinātu un novērtētu jebkādus riska faktorus dzīvnieku labturībai, lai operatoram vai fiziskajai vai juridiskajai personai, kas atbild par patversmi, sniegtu ieteikumus par pasākumiem, kuri veicami, lai novērstu dzīvnieku labturības , veselības un vides riskus, un — ja konstatējumi liecina par nopietniem riska faktoriem — ziņotu kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625 un divu mēnešu laikā veiktu turpmākas pārbaudes apmeklējumu ;

b)

reģistrē a) apakšpunktā minētā veterinārārsta apmeklējuma laikā izdarītos konstatējumus un ar tiem saistītos turpmākos pasākumus un glabā minētos ierakstus vismaz sešus gadus, pēc pieprasījuma darot tos pieejamus kompetentajām iestādēm.

b)

glabā a) apakšpunktā minētā veterinārārsta apmeklējuma laikā izdarīto konstatējumu reģistrācijas datus un ar tiem saistītos turpmākos pasākumus un ierakstus par tiem glabā vismaz 5 gadus pēc apmeklējuma dienas , un pēc pieprasījuma tos dara pieejamus kompetentajām iestādēm un veterināram, kurš veicis apmeklējumu .

a)

dzeramo ūdeni ad libitum;

a)

tīru un svaigu ūdeni ad libitum;

b)

tādu barību pietiekamā daudzumā un kvalitātē, kas apmierina suņu un kaķu fizioloģiskās, ar uzturu un vielmaiņu saistītās, kā arī izsalkuma remdēšanas vajadzības un ir daļa no uztura, kurš pielāgots suņu un kaķu vecumam, šķirnei, kategorijai, aktivitātes līmenim un veselības stāvoklim;

b)

tādu barību pietiekamā daudzumā un kvalitātē, kas apmierina suņu un kaķu fizioloģiskās, ar uzturu un vielmaiņu saistītās, kā arī izsalkuma remdēšanas vajadzības un ir daļa no uztura, kurš pielāgots suņu vai kaķu vecumam, šķirnei, kategorijai, aktivitātes līmenim un veselības stāvoklim , ar vispārēju mērķi panākt un uzturēt labu veselības stāvokli ;

a)

nodrošinātu, ka visi suņi un kaķi tām var vienādi piekļūt , tādējādi samazinot konkurenci starp tiem un izvairoties no agresīvas uzvedības, jo īpaši gadījumos, kad suņiem un kaķiem nav ad libitum piekļuves barībai ;

a)

nodrošinātu, ka visi suņi un kaķi tām var vienādi piekļūt;

c)

audzēšanas objektos vai zooveikalos , kuros tiek turēti dzīvnieki, gaisa cirkulācija, putekļu līmenis , temperatūra, relatīvais gaisa mitrums un gāzes koncentrācija tiek uzturēta robežās, kas suņiem un kaķiem nenodara kaitējumu, un ventilācija tajos ir pietiekama, lai izvairītos no to pārkaršanas , kā arī vajadzības gadījumā tiek izmantotas apsildes iekārtas, lai novērstu pārmērīgu mitrumu ;

c)

audzēšanas objektos un pārdošanas objektos , kuros suņus un kaķus tur iekštelpās , temperatūra, relatīvais gaisa mitrums un gāzes koncentrācija suņiem vai kaķiem nenodara kaitējumu, un ventilācija tajos ir pietiekama, lai izvairītos no to pārkaršanas;

d)

suņiem un kaķiem ir pietiekami daudz vietas, lai tie varētu brīvi pārvietoties un atbilstīgi savām vajadzībām paust sugai specifisko uzvedību , un ir nodrošināta pietiekama vieta vides uzlabošanas materiāliem un konstrukcijām, iespēja dzīvniekiem socializēties un nošķirties, kā arī tīras atpūtas vietas ;

d)

suņiem un kaķiem ir pietiekami daudz vietas, lai tie varētu brīvi pārvietoties un atbilstīgi savām vajadzībām paust sugai specifisko uzvedību;

a)

suņus un kaķus, par kuriem tie ir atbildīgi, vismaz reizi dienā pārbauda dzīvnieku aprūpētāji;

a)

suņus vai kaķus, par kuriem tie ir atbildīgi, vismaz reizi dienā pārbauda dzīvnieku aprūpētāji un biežāk pārbauda mazāk aizsargātus suņus un kaķus, piemēram, jaundzimušus, slimus vai ievainotus suņus un kaķus, kā arī grūsnas kuces un kaķenes ;

b)

suņus vai kaķus, kuriem ir slimības pazīmes, ievainojumi vai kuru labturība ir citādi apdraudēta, vajadzības gadījumā bez nepamatotas kavēšanās pārvieto uz atsevišķu vietu, kur tos attiecīgā gadījumā aprūpē veterinārārsts un kur tos tur, kamēr tie ir pilnīgi atveseļojušies , vai arī bez nepamatotas kavēšanās eitanazē ;

b)

suņus vai kaķus, kuriem ir slimības pazīmes, ievainojumi vai kuru labturība ir citādi apdraudēta, vajadzības gadījumā bez nepamatotas kavēšanās pārvieto uz atsevišķu vietu, kur tos attiecīgā gadījumā aprūpē veterinārārsts un kur tos tur, kamēr tie ir pilnīgi atveseļojušies;

c)

suņa vai kaķa eitanāziju veic tikai veterinārārsts ;

c)

ja b) apakšpunktā minētajos gadījumos atveseļošanās nav iespējama un suņi vai kaķi cieš lielas sāpes vai ciešanas, ko nav iespējams atvieglināt, un dzīvnieka dzīvības uzturēšana ir pretrunā dzīvnieku labturības noteikumiem, eitanāziju var veikt vienīgi veterinārs ar operatora iepriekšēju piekrišanu ;

d)

pienācīgi ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, ir ieviesti pasākumi, tostarp tiek izmantotas veterinārās zāles, lai novērstu un kontrolētu ārējos un iekšējos parazītus, un tiek veikta profilaktiska veterinārā aprūpe, lai novērstu izplatītas slimības, ar kurām suņi vai kaķi varētu slimot;

d)

pienācīgi ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, ir ieviesti pasākumi, lai novērstu un kontrolētu ārējos un iekšējos parazītus, un tiek veikta profilaktiska veterinārā aprūpe , piemēram, vakcinācija , lai novērstu izplatītas slimības, ar kurām suņi vai kaķi varētu slimot;

e)

vides uzlabošanas materiāli nerada traumu vai bioloģiskas vai ķīmiskas kontaminācijas risku , kā arī nekādu citu risku veselībai .

e)

vides uzlabošanas materiāli nerada nekādu bioloģiskas vai ķīmiskas kontaminācijas risku.

ea)

ja iespējams, suņa vai kaķa ieguvējam tiek sniegta attiecīgā ar veselību saistītā informācija, tai skaitā informācija par vakcināciju, alerģijām, slimībām un atbildīgām īpašumtiesībām saskaņā ar 8. panta 1. punktu.

eb)

dzīvnieku veselības aprūpe atbilst pieejai “Viena veselība”, piemēram, tiek piesardzīgi lietotas antibiotikas, lai izvairītos no rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR).

–a)

tiek veikti suņu vai kaķu veselības aizsardzības pasākumi saskaņā ar 1. pielikuma 3. punktu;

a)

kuces un kaķenes tiek izmantotas vaislai tikai pēc tam, kad ir sasniegušas minimālo vecumu saskaņā ar I pielikuma 3 .1. un 3.2 . punktu un ir beigusies to skeleta augšana, un tikai tad, ja tām nav slimību vai nepastāv fiziski apstākļi, kas varētu negatīvi ietekmēt to grūsnību un labturību;

a)

kuces vai kaķenes tiek izmantotas vaislai tikai pēc tam, kad ir sasniegušas minimālo vecumu saskaņā ar I pielikuma 3. punktu un ir beigusies to skeleta augšana, un tikai tad, ja tām nav diagnosticēta slimība, klīniskas slimības pazīmes vai nepastāv fiziski apstākļi, kas varētu negatīvi ietekmēt to grūsnību un labturību;

b)

tiek ievērots kuču un kaķeņu grūsnības maksimālais biežums;

b)

tiek ievērots kuču vai kaķeņu grūsnības maksimālais biežums saskaņā ar I pielikuma 3. punktu ; ;

(d)

jebkuru kuci, kuras vecums ir astoņi gadi vai vairāk, un jebkuru kaķeni, kuras vecums ir seši gadi vai vairāk, pirms izmantošanas vaislai veterinārārsts fiziski izmeklē, lai rakstiski apstiprinātu, ka grūsnība neapdraudēs tās labturību, tai skaitā veselību;

e)

pieaugušus sieviešu kārtas suņus un kaķus, ko (arī šīs regulas noteikumu dēļ) vairs neizmanto vaislai, nenonāvē vai nepamet. Operatori turpina nodrošināt šo dzīvnieku labturību saskaņā ar regulu.

e)

suņus un kaķus, ko (arī šīs regulas noteikumu dēļ) vairs neizmanto vaislai, vai nu patur vai pārdod, atdod vai atrod tiem jaunas mājvietas, un tos nedrīkst nonāvēt vai pamest .

a)

fiziski izmeklējumi, arī dzīvnieku identificēšana;

a)

fiziski izmeklējumi;

b)

dzīvnieku iezīmēšana identifikācijas nolūkos ;

b)

suņu un kaķu individuāla identifikācija un identifikācijas informācijas nolasīšana ;

d)

ilgstoša uzpurņu izmantošana, ja vien tas nav jādara veselības vai labturības apsvērumu dēļ; tādā gadījumā uzpurņa izmantošanas laikposmu ierobežo līdz nepieciešamajam minimālajam laikposmam;

e)

suņu vai kaķu celšana aiz ekstremitātēm, galvas, astes un spalvas.

e)

suņu vai kaķu celšana aiz ekstremitātēm, galvas, astes , ausīm, ādas vai spalvas.

ea)

dzelkšņu kaklasiksnu izmantošana;

eb)

savelkošu kaklasiksnu bez drošības gredzena izmantošana;

a)

pierādījumu par dzīvnieka identifikāciju un reģistrāciju saskaņā ar 1. un 2. punktu;

a)

pierādījumu par suņa vai kaķa identifikāciju un reģistrāciju saskaņā ar 1. un 2. punktu un tīmekļa saiti uz 6. punktā minēto sistēmu ;