—

Pieņemot direktīvu, esot pārkāpts Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (2) 12., 13. un 19. punkts, Parlamenta Reglamenta (3) 170. pants un Padomes reglamenta (4) 2. panta 1. punkts.

—

Pieņemot direktīvu, atbildētājas Savienības iestādes neesot ņēmušas vērā pieejamos zinātniskos datus. Tās neesot pilnībā izvērtējušas un ņēmušas vērā vides apstākļus atsevišķos Savienības reģionos, kā arī ieguvumus un apgrūtinājumus, kas izrietētu no rīcības vai bezdarbības. Savienības iestāžu virziena maiņa attiecībā uz vilka aizsardzību neesot zinātniski pamatota. Neesot zinātniski noteikts vilka aizsardzības statuss un tas, kā aizsardzības statusa maiņa ietekmēs vilku un tā lomu ekosistēmā. Turklāt pieņēmumā, ka vilku nogalināšanu, varētu ievērojami samazināt mājlopu nogalināšanu, tiek ignorēti pieejamie zinātniskie dati. Tie pierādot, ka ganāmpulka aizsardzības pasākumi ir visefektīvākais līdzeklis mājlopu nogalināšanas samazināšanai. Tādējādi Savienība esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā. Turklāt vilku aizsardzības statusa pazemināšana neatbilstot arī Savienības vides politikas mērķiem.

—

Ar direktīvu esot pārkāpts piesardzības princips, jo neesot skaidrības par to, vai vilka aizsardzības statusa pazemināšana var apdraudēt labvēlīgā aizsardzības statusā esošās sugas saglabāšanu. Šādos apstākļos pasākums, kas var radīt neskaidru kaitējumu videi, nebūtu jāveic.

—

Savienība neesot atzinusi un izmantojusi savu rīcības brīvību saglabāt stingrāku aizsardzības statusu, nekā to prasa Bernes konvencija (5).

—

Direktīva esot pieņemta, pamatojoties uz nepareiziem vai nepilnīgiem datiem. Tādējādi esot pārkāpts samērīguma princips. Aizsardzības statusa pazemināšana arī esot nesamērīga. Nogalināšanas un medību atvieglošana neesot piemērota, lai būtiski samazinātu mājlopu nogalināšanu. Pētījumi liecina, ka medības ir piemērotas mājlopu nogalināšanas samazināšanai tikai tad, ja populācija tiek ievērojami samazināta lielās platībās. Tomēr pat pēc aizsardzības statusa pazemināšanas Savienības tiesību akti to nepieļauj. Mērķtiecīga vilku nogalināšana var samazināt mājlopu bojāeju tikai kopā ar ganāmpulka aizsardzības pasākumiem, turklāt efektivitāti galvenokārt var attiecināt uz ganāmpulka aizsardzības pasākumiem. Aizsardzības statusa pazemināšana arī nav vismaigākais līdzeklis, lai samazinātu mājlopu nogalināšanu. Maigāks līdzeklis būtu Savienības un dalībvalstu pastiprināti centieni paplašināt un uzlabot ganāmpulku aizsardzības pasākumus un sniegt intensīvāku atbalstu ganību īpašniekiem. Turklāt pazemināšanas negatīvā ietekme esot nesamērīga ar iecerēto mērķi samazināt mājlopu saplosīšanu.