|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2025/5912 |
5.11.2025 |
Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta b) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām
(C/2025/5912)
Pēc šīs publikācijas dalībvalsts vai trešās valsts iestādes vai fiziska vai juridiska persona, kurai ir leģitīmas intereses un kura ir iedibināta vai ir rezidents trešā valstī, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1143 (1) 61. pantu trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas var iesniegt Komisijai iebildumu.
PRODUKTA SPECIFIKĀCIJA GARANTĒTU TRADICIONĀLO ĪPATNĪBU GADĪJUMĀ
“Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee”
ES Nr.: TSG-TR-02942 – 12.5.2023.
Dalībvalsts vai trešā valsts: Turcija
1. Reģistrējamais nosaukums vai nosaukumi
“Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee”
2. Produkta veids
1.8. grupa “Citi Līguma I pielikumā minētie produkti (kafija, tēja un garšvielas, izņemot mate u. c.)”.
2.28. grupa “Dzērieni no augu ekstraktiem”.
3. Reģistrācijas pamatojums
3.1. Produkts
|
☒ |
iegūts ar minētajam produktam vai pārtikas produktam paredzētajai tradicionālajai praksei atbilstošu ražošanas veidu, pārstrādi vai sastāvu; |
|
☐ |
ražots no tradicionāli izmantotām izejvielām vai sastāvdaļām. |
Nosaukums “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” var attiekties uz maltu kafiju vai dzērienu.
Maltā kafija “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” ir izveidojusies, pateicoties tradicionālajai kafijas pupiņu malšanas un grauzdēšanas metodei, ko tradicionāli izmanto “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” dzēriena pagatavošanai.
Dzēriens “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” ir izveidojies, pateicoties tam, ka tradicionālā pagatavošanas metode tiek nodota no paaudzes paaudzē. Pagatavošanas metode ietver maltas kafijas kontrolētu gatavošanu vienā traukā ar ūdeni.
3.2. Nosaukums
|
☒ |
ir tradicionāli lietots attiecībā uz īpašo produktu; |
|
☐ |
identificē produkta tradicionālo raksturu vai specifiskās iezīmes. |
Nosaukumu “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” tradicionāli izmanto gan tādas maltas kafijas aprakstīšanai, kas sagatavota īpašos grauzdēšanas un malšanas procesos, gan tāda dzēriena aprakstīšanai, ko pasniedz, pagatavojot šo kafiju ar īpašām metodēm. “Turkish Coffee” ir nosaukuma “Türk Kahvesi” ekvivalents angļu valodā.
Kā to apstiprina vairāki avoti, nosaukums “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” tradicionāli ir attiecināts uz konkrētiem produktiem, kas ir gan malts produkts, gan dzēriens.
1873. gadā publicētajā grāmatā “All About Coffee” [“Viss par kafiju”] minēts, ka 1669. gadā Turcijas vēstnieks Francijas galvaspilsētas iedzīvotājus iepazīstināja ar kafiju, kas pagatavota turku gaumē, 1683. gadā Franz George Kolschitzky pirmoreiz pasniedza “Turkish Coffee” Vīnē, Venēcijā “Turkish Coffee” pirmo reizi pasniedza 1775. gadā, un “Turkish Coffee” pagatavošana ietver kontrolētu vārīšanu līdz viršanas temperatūrai un pasniegšanu mazās tasītēs.
Austrijas laikrakstā “Salzburger Chronik”, kas datēts ar 1884. gada 22. oktobri, ir minēts, ka viesiem Rumānijā tiek pasniegts dzēriens “Turkish Coffee”.
Velsas laikrakstā “Weekly Mail”, kas datēts ar 1891. gada 2. maiju, ir minēts, ka Austrijas imperatore Elizabete katru vakaru dzer “Turkish Coffee”.
Velsas laikrakstā “The North Wales Times”, kas datēts ar 1898. gada 31. decembri, minēts, ka Grieķijā “Turkish Coffee” pagatavošanu uzskata par mājsaimniecības pienākumu.
Dažādos Francijas laikrakstos, kas izdoti laikposmā no 1911. līdz 1976. gadam, ir atrodamas vairāku tādu Francijas kafejnīcu reklāmas, kur pasniedz “Turkish Coffee”.
Amerikāņu laikrakstā “The Danville Register”, kas datēts ar 1965. gada 10. decembri, ir minēts, ka Atēnu iedzīvotāju vidū “Turkish Coffee” patēriņš ir divi miljoni tasīšu.
Austrijas laikrakstos “Erlafthal-Bote”, kas datēti ar 1970. gada 7. februāri, 1970. gada 14. februāri un 1970. gada 11. jūliju, minēts, ka “Turkish Coffee” pasniedz kādā krodziņā, uzņēmumā Šeibā un uzņēmumā Vīselburgā.
Spānijas laikrakstā “Diario de Las Palmas”, kas datēts ar 1990. gada 26. februāri, ir minēts, ka Grankanārijas salā ir uzņēmums, kas pasniedz “Turkish Coffee” un gūst no tā milzu peļņu.
Žurnālā “Marketing Türkiye”, kas datēts ar 1997. gada 1. augustu, minēts, ka dzēriens “Turkish Coffee” pasniegts Kannās (Francijā) notiekošajā festivālā “Cannes Lions’97”.
Vācijā 2019. gadā publicētajā grāmatā “Türk Kahvesinin Üçyüz (300) Yıllık Almanya Yolculuğu” ir sniegta informācija par dzēriena “Turkish Coffee” 300 gadu ilgo vēsturi Vācijā.
1873. gadā publicētajā grāmatā “All About Coffee” [“Viss par kafiju”] ir minēts, ka: kafijas pupiņas tiek sasmalcinātas ļoti smalkā pulverveida formā, un šo malto “Turkish Coffee” izmanto dzēriena “Turkish Coffee” pagatavošanai.
Dažādos Francijas laikrakstos, kas izdoti laikposmā no 1928. līdz 1947. gadam, ir atrodamas reklāmas par maltās kafijas “Turkish Coffee” pārdošanu vairākās vietās Francijā.
1955. gadā publicētajā grāmatā ar nosaukumu “Empezando la vida: memorias de una infancia en Marruecos 1914–1920” ir minēts, ka maltu “Turkish Coffee” pārdod tirdziņos “mantelete” Meliljā, Spānijā.
Dažādās valstīs ir reģistrētas vairākas preču zīmes, kas ietver atsauci uz maltu “Turkish Coffee”. Vācijas Patentu un preču zīmju birojs 1958. gada 16. decembrī reģistrēja preču zīmi, kas ietver “Türkisch Kaffee”, 1980. gada 28. augustā citu preču zīmi, kas ietver “Türk Kahvesi”, un 1999. gada 28. decembrī trešo preču zīmi, kas ietver “Kaffee Auf Türkische Art”. Bulgārijas Republikas Patentu birojs 2002. gada 28. martā reģistrēja preču zīmi, kas ietver “Turkish Coffee”.
Vācijā 2019. gadā publicētajā grāmatā “Türk Kahvesinin Üçyüz (300) Yıllık Almanya Yolculuğu” ir sniegta informācija par maltās kafijas “Turkish Coffee” 300 gadu ilgo vēsturi Vācijā.
4. Apraksts
4.1. Ar 1. punktā minēto nosaukumu apzīmētā produkta apraksts, tostarp tā galvenās fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās vai organoleptiskās īpašības, kas ir produkta specifikas pamatā (šīs regulas 7. panta 2. punkts)
Produkts “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” ir malta kafija, ko iegūst smalki vai ļoti smalki sasmalcinot viegli, vidēji vai tumši grauzdētas kafijas pupiņas no Coffea arabica (“Arabica”) un Coffea canephora (“Robusta”) augiem, un ko izmanto dzēriena pagatavošanā, kā arī pats dzēriens, kas izgatavots no šīs maltās kafijas. “Arabica” un “Robusta” kafiju var izmantot atsevišķi vai kombinācijā.
Malto kafiju “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” ražo no viegli, vidēji un tumši grauzdētām pupiņām. Smalki samaltā, pulverveida (75–125 mikroni) struktūra atšķir “Turkish Coffee” no citām maltajām kafijām. Īpaši smalkais malums nodrošina unikālu dzēriena pagatavošanas procesu, kura rezultātā veidojas putas un nogulsnes, radot drosmīgu, rūgteni saldu garšu. Maluma izmēram ir svarīga nozīme kafijas pagatavošanas procesā. Īpaši smalkais malums ļauj ekstrahēt vairāk garšas un aromātu. Jo vairāk šādas tekstūras kafijas pievienots ūdenim, jo bagātīgāka garša. “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” pagatavošanā neizmanto šķīstošus produktus, kas sajaukti ar tvaiku vai karstu ūdeni.
Dzērienu “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” gatavo, izmantojot tradicionālo “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” gatavošanas metodi. “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” kā dzērienu iegūst, kontrolēti gatavojot maltu kafiju kopā ar ūdeni līdz viršanas temperatūrai. Tādējādi lēni karsējot kafiju ar ūdeni, tiek nodrošināta vienmērīga ekstrakcija. Tā rezultātā “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” ir bagātīga, aromātiska, ar tai raksturīgajām putām un nogulsnēm, un to pasniedz nelielās tasītēs.
4.2. Apraksts (vajadzības gadījumā ar norādījumiem par izmantoto izejvielu vai sastāvdaļu raksturu un īpašībām) par ražošanas metodi, kas jāievēro ar 1. punktā minēto nosaukumu apzīmētā produkta ražotājiem, un par produkta sagatavošanas metodi (šīs regulas 7. panta 2. punkts)
Maltās kafijas “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” sagatavošana
Lai saražotu malto “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee”, neapstrādātas kafijas pupiņas, kas iegūtas no Coffea arabica (“Arabica”) un Coffea canephora (“Robusta”) augiem, grauzdē un pēc tam samaļ.
Grauzdēšana
Grauzdēšanas procesā kafijas pupiņas karsē, pastāvīgi maisot, lai nodrošinātu viendabīgu grauzdēšanu, līdz tiek sasniegta vēlamā brūnā krāsa. Kafijas pupiņas grauzdēšanas laikā izdala mitrumu un maina krāsu – vispirms uz salmu dzeltenu un pēc tam uz brūnu. Grauzdēšanas laikā ķīmisko reakciju rezultātā veidojas garša un aromāta savienojumi.
Grauzdētas kafijas pupiņas šķiro pēc to krāsas. “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” ražo no viegli, vidēji un tumši grauzdētām pupiņām. Viegli grauzdētu kafiju iegūst, neapstrādātas kafijas pupiņas grauzdējot 175–185 °C temperatūrā 8–15 minūtes, vidēji grauzdētu kafiju iegūst, grauzdējot 16–25 minūtes, un tumši grauzdētu kafiju – grauzdējot 26–30 minūtes. Grauzdēšanas laikā kafijas pupiņas nedrīkst apdegt un sadalīties. Kad grauzdēšanas process ir pabeigts, kafijas pupiņas notur istabas temperatūrā vismaz 48 stundas, kuru laikā tiek pabeigta degazācija un samazināts skābums. Pēc noturēšanas kafijas pupiņas līdz malšanai būtu jāuzglabā istabas temperatūrā gaisa, mitruma un gaismas necaurlaidīgās kastēs vai maisos.
Malšana
Tā kā maltā kafija “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” tiek termiski apstrādāta ūdenī, pupiņām jābūt smalki samaltām. Maltās kafijas daļiņu vidējam lielumam jābūt no 75 līdz 125 mikroniem. Lai iegūtu vēlamo garšu un putas un krūzē paliktu nogulsnes, ir svarīgi nepieļaut, ka malšanas laikā temperatūra pārsniedz 40 °C.
Uzglabāšanas apstākļi
“Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” pēc malšanas jāuzglabā gaismas, mitruma un gaisa necaurlaidīgos traukos, lai neizzustu produkta garša un aromāts. To var uzglabāt ne ilgāk kā vienu gadu gaisu necaurlaidīgā iepakojumā.
Dzēriena “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” pagatavošana
Lai kafijas un ūdens maisījuma karsēšanas laikā kontrolētu temperatūru un putu veidošanos, “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” tradicionāli gatavo par “cezve” dēvētās kanniņās. To var pagatavot arī kafijas automātos ar slēptiem elektriskās pretestības sildelementiem, ja vien karstumu un putu veidošanos var kontrolēt.
Jāizmanto tīrs dzeramais ūdens ar pH no 6,8 līdz 7 un cietību no 7,20 Fr līdz 14,20 Fr, jo tas tieši ietekmē kafijas garšu un aromātu. Nedrīkst izmantot iepriekš uzkarsētu ūdeni, ūdenim jābūt istabas vai zemākā temperatūrā.
Attiecībai starp malto “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” (g), ko iegūst ar iepriekš minēto kafijas pupiņu grauzdēšanas un malšanas metodi no Coffea arabica (“Arabica”) un Coffea canephora (“Robusta”) augiem, un ūdeni (ml) jābūt 1 g/10 ml. “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” tradicionāli izmantotās tasītes tilpums ir no 60 līdz 90 ml. “Cezve” kanniņā vienlaicīgi var pagatavot vairāk nekā vienu kafijas tasīti.
“Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” atkarībā no pievienotā cukura attiecības katrā tasītē:
|
— |
“Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” bez cukura (cukurs nav pievienots), |
|
— |
“Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” ar nelielu cukura saturu (1 cukura grauds vai 2–3 g cukura), |
|
— |
“Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” ar mērenu cukura saturu (1,5 cukura graudi vai 3–4,5 g cukura), |
|
— |
salda “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” (2 cukura graudi vai 4–6 g cukura). |
Dzēriena pagatavošanai kafijas kanniņā vispirms ielej ūdeni un pēc tam pievieno kafiju atbilstošā attiecībā. Tad pievieno vēlamo cukura daudzumu. Kafijas kannas saturu maisa ar karoti, kamēr veidojas viendabīgs dzēriens. Ja “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” gatavo pārāk ilgi, veidojas deguma un rūgtuma garša un putas ātri pazūd. Savukārt, ja “Turkish Coffee” gatavo īsu laiku augstā temperatūrā, tai raksturīga negatava produkta garša un nepietiekama putu veidošanās. Šo iemeslu dēļ “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” pagatavošanas laiks un temperatūra ir labi jāpielāgo. Jānodrošina, ka maisījumu kafijas kannā gatavo 2,5–3 minūtes 88–92 °C temperatūrā. Gatavošanas laikā kafiju nedrīkst vārīt, jo tas izraisīs nevēlamu aromātu veidošanos.
Pasniegšana
Pirmkārt, vienmērīgi izlīdzina pagatavotās “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” putas, un pēc tam katrā tasītē sadala kafiju un kafijas kanniņā palikušos kafijas biezumus. “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” tradicionāli pasniedz kopā ar ūdeni, lai patērētājs, iedzerot ūdeni, vispirms varētu neitralizēt nevēlamo garšu mutē un labāk izjust kafijas garšu.
4.3. Apraksts par galvenajiem elementiem, kas nosaka produkta tradicionālās īpašības (šīs regulas 7. panta 2. punkts)
“Turkish Coffee” gatavošanas un baudīšanas tradīcija ir aizsākusies pirms vairākiem gadsimtiem. Ir daudz avotu, kuros dokumentēts “Turkish Coffee” kultūras bagātais mantojums un unikālais produkts, kas radies šīs tradīcijas rezultātā. Termins “Turkish Coffee” attiecas ne tikai uz īpašo dzērienu, kas pagatavots ar īpašu metodi, bet arī uz smalki maltu kafiju, ko izmanto tā pagatavošanā.
Tālāk ir uzskaitīti tradicionālie elementi, kas raksturīgi produktam “Turkish Coffee” – gan maltajai kafijai, gan dzērienam – un kas ir nodoti no paaudzes paaudzē un saglabāti bez izmaiņām līdz pat mūsdienām.
“Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” kā dzēriena tradicionālie elementi ietver maltas kafijas “Türk Kahvesi”/“Turkish Coffee” izmantošanu pagatavošanas laikā, kafijas pagatavošanu kopā ar ūdeni tradicionālā kanniņā, ko dēvē par “cezve”, auksta vai istabas temperatūras ūdens izmantošanu pagatavošanas procesā, kafijas karsēšanu līdz viršanas temperatūrai un karsēšanas pārtraukšanu brīdī, kad sāk veidoties putas, kafijas ar putu kārtiņu pasniegšanu mazās tasītēs un kafijas ar biezumiem pasniegšanu.
Informācija par tradicionālo dzēriena “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” pagatavošanas veidu ir minēta dažādos avotos.
1873. gadā publicētajā grāmatā “All About Coffee” [“Viss par kafiju”] ir sniegti norādījumi par dzēriena “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” pagatavošanu, uzsverot tradicionālās īpašības, piemēram, kontrolētu gatavošanu īpašā kannā un pasniegšanu mazās tasītēs.
Austrijas laikrakstā “Der fortschrittliche Landwirt”, kas datēts ar 1933. gada 10. jūniju, ir sniegti norādījumi par dzēriena “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” pagatavošanu, uzsverot tradicionālās īpašības, piemēram, auksta ūdens izmantošanu un gatavošanu īpašā kannā.
Francijas žurnālā “Marie Claire”, kas datēts ar 1940. gada 20. maiju, ir sniegti norādījumi par dzēriena “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” pagatavošanu, uzsverot tradicionālās īpašības, piemēram, kontrolētu gatavošanu un raksturīgās putas.
Austrijas laikrakstā “Linzer Volksblatt”, kas datēts ar 1949. gada 28. septembri, ir sniegti norādījumi par dzēriena “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” pagatavošanu, uzsverot tradicionālās īpašības, piemēram, auksta ūdens izmantošanu un gatavošanu īpašā kannā.
Francijas laikrakstā “Construire”, kas datēts ar 1966. gada 6. aprīli, ir sniegti norādījumi par dzēriena “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” pagatavošanu, uzsverot tādu tradicionālu īpašību kā kontrolēta gatavošana īpašā kannā.
Francijas laikrakstā “Le Confédéré”, kas datēts ar 1970. gada 1. oktobri, ir sniegti norādījumi par dzēriena “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” pagatavošanu, uzsverot tādu tradicionālu īpašību kā kontrolēta gatavošana īpašā kannā.
Francijas Kafijas, kakao un citu stimulantu augu institūta 1981. gadā publicētajā ziņojumā ir sniegti norādījumi par dzēriena “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” pagatavošanu, uzsverot tradicionālās īpašības, piemēram, kontrolētu gatavošanu īpašā kannā un tai raksturīgās putas.
Francijas laikrakstā “StampaSera”, kas datēts ar 1982. gada 12. maiju, ir sniegti norādījumi par dzēriena “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” pagatavošanu, uzsverot tādas tradicionālās īpašības kā kontrolēta gatavošana un tai raksturīgās putas.
Spānijas laikrakstā “ABC” (Madrid. Ed. impresa), kas datēts ar 1988. gada 20. augustu, ir sniegti norādījumi par dzēriena “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” pagatavošanu, uzsverot tādu tradicionālu iezīmi kā pasniegšana ar kafijas biezumiem.
1990. gadā publicētā grāmatā ar nosaukumu “τούρκικος καήής εν Ελλάδι” (“Turku kafija Grieķijā”) ir sniegti norādījumi par dzēriena “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” pagatavošanu, uzsverot tradicionālās īpašības, piemēram, kontrolētu gatavošanu īpašā kannā un tai raksturīgās putas.
2011. gadā Slovākijā publicētā grāmatā “Turci na Slovensku: fakty, mýty, legendy” ir sniegti norādījumi par dzēriena “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” pagatavošanu, uzsverot tādas tradicionālās īpašības kā kontrolēta gatavošana īpašā kannā un tai raksturīgās putas.
Tradicionāla maltās kafijas “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” īpašība ir tās pulverveida struktūra, kas veidojas smalkās malšanas rezultātā. Šo smalki malto kafiju izmanto vienīgi dzēriena “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” pagatavošanai.
Austrijas laikrakstā “Mitteilungen der Belterr. Gesellschaft für Technik im Haushalt”, kas datēts ar 1927. gada 1. decembri, un Francijas laikrakstā “Paris Presse”, kas datēts ar 1953. gada 12. martu, ir atrodamas reklāmas par dzirnaviņām, kas spēj samalt pupiņas smalkāk “Turkish Coffee” pagatavošanai.
Laikrakstos “Der fortschrittliche Landwirt” (Austrija), kas datēts ar 1933. gada 10. jūniju, “Linzer Volksblatt” (Austrija), kas datēts ar 1949. gada 28. septembri, “Construire” (Francija), kas datēts ar 1966. gada 6. aprīli, “Le Confédéré” (Francija), kas datēts ar 1970. gada 1. oktobri, “StampaSera” (Francija), kas datēts ar 1982. gada 12. maiju, un Francijas Kafijas, kakao un citu stimulantu augu institūta 1981. gadā publicētajā ziņojumā ir sniegta informācija par “Türk Kahvesi” / “Turkish Coffee” pulverim līdzīgo formu.
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1143 (2024. gada 11. aprīlis) par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vīnam, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem, kā arī garantētu tradicionālo īpatnību produktiem un lauksaimniecības produktu fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2019/787 un (ES) 2019/1753 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (OV L, 2024/1143, 23.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1143/oj).
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/5912/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)