—

atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

atcelt Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2025/1222 (2025. gada 2. aprīlis), ar ko attiecībā uz dažu vielu harmonizēto klasifikāciju un marķējumu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (OV 2025, L 1222) (turpmāk tekstā – “apstrīdētais akts”), ciktāl tā attiecas uz dislāpekļa oksīda (turpmāk tekstā – “viela” jeb “N2O”) harmonizēto klasifikāciju un marķēšanu (HKM) bīstamības kategorijā “Repr. 1B (H360Df)” (iespējama toksiska ietekme uz cilvēku reproduktīvo funkciju) (turpmāk tekstā – “apstrīdētā klasifikācija”); un,

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi tiesību kļūdu, jo pretrunā KMI regulas (1) 37. panta 5. punktam veikusi apstrīdēto klasifikāciju, pamatodamās uz prettiesisku RNK atzinumu. RNK atzinums esot prettiesisks, jo Aģentūra esot pieņēmusi “slepenu lēmumu” ieteikt apstrīdēto klasifikāciju, kas liedza apkopot nepieciešamos datus, lai pamatotu nākotnē pieņemamu regulatīvu lēmumu par klasifikāciju. RNK atzinums neesot nodalāms no apstrīdētās klasifikācijas. Komisijai esot bijis zināms, kādā ziņā RNK atzinums ir prettiesisks, un tā tomēr balstījusies uz šo lēmumu, veicot apstrīdēto prettiesisko klasifikāciju apstrīdētajā aktā.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas paļaušanās uz Aģentūras “slepeno lēmumu” esot liegusi prasītājām iespēju iegūt nepieciešamos datus, un tas ir tiesību uz aizstāvību pārkāpums.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi tiesību kļūdu, jo pretrunā KMI regulas 37. panta 5. punktam apstrīdētajā tiesību aktā ietvērusi apstrīdēto klasifikāciju, pamatodamās uz RNK atzinumu, kurā ietverti būtībā nepilnīgi dati, kas nevar pamatot izdarītos secinājumus. Tas izrietot no tā, ka Aģentūra nav novērsusi nepilnības reģistrācijas dokumentācijas datos REACH regulas (2) IX pielikuma 8.7. punkta nepareizas piemērošanas dēļ. Komisijai esot bijis zināms, kādā ziņā RNK atzinums ir prettiesisks, un tā tomēr balstījusies uz šo lēmumu, veicot apstrīdēto prettiesisko klasifikāciju apstrīdētajā aktā.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, apstrīdētajā aktā ietverot apstrīdēto klasifikāciju. Proti, tās veiktais pieejamo (būtībā nepilnīgo) datu novērtējums neesot varējis pamatot izdarītos secinājumus. It īpaši Komisija neesot varējusi izdarīt tiesību aktos prasīto secinājumu, ka pieņemšana bija “lietderīga”, pārkāpjot KMI regulas 37. panta 5. punktu. Turklāt – vai pakārtoti – Komisija neesot varējusi izdarīt tiesību aktos prasīto secinājumu, ka pastāv “skaidri pierādījumi par kaitīgu ietekmi”, tādējādi pārkāpjot I pielikuma 3.7.2.1.1. punkta 3.7.1(a) tabulā norādīto.