Apelācijas sūdzība, ko 2025. gada 10. jūlijā Landesbank Baden-Württemberg iesniegusi par Vispārējās tiesas (desmitā palāta paplašinātā sastāvā) 2025. gada 30. aprīļa rīkojumu lietā T-400/18 Landesbank Baden-Württemberg/Vienotā noregulējuma valde (VNV)

(Lieta C-457/25 P)

(C/2025/5434)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Landesbank Baden-Württemberg (pārstāvji: H. Berger, M. Weber, D. Schoo, advokāti)

Pārējās lietas dalībnieces: Vienotā noregulējuma valde (VNV) un Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi ir šādi:

1.	atcelt Vispārējās tiesas 2025. gada 30. aprīļa rīkojumu lietā T-400/18 Landesbank Baden-Württemberg/VNV;

atzīt par spēkā neesošu Vienotās noregulējuma valdes 2022. gada 8. augusta lēmumu par tās 2018. gada 12. aprīļa lēmuma attiecībā uz ex ante iemaksu par 2018. gadu aprēķinu (SRB/ES/SRF/2018/03), ciktāl tas attiecas uz lēmuma I pielikumā minētajām “iestādēm”, un attiecībā uz šo “iestāžu”ex ante iemaksu vienotajā noregulējuma fondā par 2018. gadu aprēķinu (SRB/ES/2022/46) atsaukšanu un tā pielikumus, ciktāl tas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzējas iemaksas aprēķinu uz lēmuma 2. punkta pamata; pakārtoti – atzīt, ka strīdīgais lēmums, ciktāl tas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju, juridiski nepastāv;

3.	pakārtoti – nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;

4.	piespriest VNV atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar tiesvedību Tiesā un Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumā apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza sešus pamatus:

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot izdarījusi tiesību kļūdu, pārsūdzēto rīkojumu pieņemdama uz Vispārējās tiesas Reglamenta 126. panta pamata.

Otrkārt, Vispārējā tiesa esot izdarījusi tiesību kļūdu, vērtējumā par Deleģētās regulas (ES) 2015/63 (1) 7. panta 4. punkta otrās daļas saderību ar Direktīvas 2014/59/ES (2) 103. panta 7. punkta h) apakšpunktu pirmajā minētajā normā nekonstatēdama pienākumu, formulējot riska rādītāju “Dalība institucionālajā aizsardzības shēmā”, uz visām “iestādēm”, kuras ietilpst vienā un tajā pašā institucionālajā aizsardzības shēmā, attiecināt vienādu svērumu un lemdama, balstoties uz nesaprātīgiem apsvērumiem un neņemot vērā tiesiskā regulējuma iekšējās pretrunas, Komisija saistībā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/63 7. panta 4. punkta otro daļu neesot pārsniegusi savu kompetenci.

Treškārt, Vispārējā tiesa esot izdarījusi tiesību kļūdu vērtējumā par to, vai Deleģētās regulas (ES) 2015/63 7. panta 4. punkta otrajā daļā ir konstatējama acīmredzama kļūda vērtējumā.

Ceturtkārt, Vispārējā tiesa savu vērtējumu par Deleģētās regulas (ES) 2015/63 7. panta 4. punkta otrās daļas saderību ar vienādas attieksmes principu esot balstījusi uz juridiski kļūdaini izveidotu salīdzinājuma grupu.

Piektkārt, Vispārējā tiesa esot izdarījusi tiesību kļūdu, nolemdama, ka Regulas (ES) Nr. 806/2014 (3) 81. panta 4. punkts pieļauj to, ka saistoša ir strīdīgā lēmuma versija angļu valodā, lai gan apelācijas sūdzības iesniedzēja kā saziņas un dokumentācijas valodu attiecībās ar VNV ar tiešu formulējumu esot izvēlējusies vācu valodu.

Sestkārt, Vispārējā tiesa esot izdarījusi tiesību kļūdu, noliegdama, ka strīdīgajā lēmumā līdz ar apelācijas sūdzības iesniedzējas iemaksas aprēķinam nozīmīgo datu par citām “iestādēm” nesniegšanu – lai gan šā lēmuma pieņemšanas laikā kopš šo datu sagatavošanas jau bija pagājuši vairāk nekā pieci gadi un tātad tie vairs nebija uzskatāmi par konfidenciāliem – nav izpildīts LESD 296. pantā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu un ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants.

(1) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/63 (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2015, L 11, 44. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.).