KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Norādījumi par Natura 2000 tīklu un zvejošanu

Dzīvotņu direktīvas 6. panta un Putnu direktīvas 4. panta piemērošana jūras zvejas darbībām

(C/2025/5392)

Saturs

Akronīmu saraksts

Ievads

Dzīvotņu direktīvas 6. panta un Putnu direktīvas 4. panta piemērošana zvejas darbībām

Tiesiskais regulējums

Par Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punkta un Putnu direktīvas 4. panta piemērošanu zvejas darbībām

3.1.

Kad ir piemērojams Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punkts?

3.2.

Kās ir “dzīvotņu un sugu ekoloģiskās prasības”?

3.3.

Kā noteikt teritorijai specifiskus aizsardzības mērķus?

3.4.

Kas ir “vajadzīgie aizsardzības pasākumi”?

3.5.

Kā Putnu direktīvas 4. pants ir piemērojams īpaši aizsargājamām teritorijām?

Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkta piemērošana zvejas darbībām

4.1.

Kad ir piemērojams Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkts?

4.2.

Kas ir “noplicināšana” un “nozīmīgi traucējumi”?

4.3.

Kā noteikt, vai zvejas darbības varētu izraisīt dzīvotņu noplicināšanu un nozīmīgu iztraucējumu sugām?

4.4.

Kas ir “atbilstīgi pasākumi”?

Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta piemērošana zvejas darbībām

5.1.

Kad ir piemērojams Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkts?

5.2.

Kas ir “plāni” un “projekti”?

5.3.

Kas ir “pienācīgs novērtējums”?

5.4.

Kas ir “būtiska ietekme”?

5.5.

Kas ir kombinētā ietekme?

5.6.

Kas ir “teritorijas viengabalainība”?

5.7.

Kāda ir saikne starp 6. panta 2. punktu un 6. panta 3. punktu?

Dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punkta piemērošana zvejas darbībām

6.1.

Kad ir piemērojams Dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punkts?

6.2.

Kas ir “alternatīvi risinājumi”?

6.3.

Kas ir “sevišķi svarīgas sabiedrības intereses”?

6.4.

Kas ir “kompensācijas pasākumi”?

Dzīvotņu direktīvas 6. panta un Putnu direktīvas 4. panta piemērošana kopējās zivsaimniecības politikas kontekstā

7.1.

Pasākumi, ko dalībvalstis var pieņemt valsts līmenī

7.1.1.

Valstu pasākumi saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas regulu

7.1.2.

Valstu pasākumi saskaņā ar Tehnisko pasākumu regulu

7.1.3.

Valstu pasākumi saskaņā ar citām regulām

7.2.

Pasākumi, ko dalībvalstis var ierosināt pieņemšanai ES (reģionalizācija)

7.3.

Dalībvalstu kopīgie pienākumi

Zvejas kuģiem piemērojamie pasākumi, kas ir ārpus kopējās zivsaimniecības politikas

Pielikumi. Piemēri

1. pielikums.

Natura 2000 jūras teritorijām specifisku aizsardzības mērķu noteikšana saskaņā ar Putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu

2. pielikums.

Ieinteresēto personu iesaistīšana zvejniecības pārvaldības pasākumu noteikšanā

3. pielikums.

Zvejas darbību uzraudzība un monitorings

4. pielikums.

Zvejas apgabalu saglabāšanas pasākumu piemērošana rifu un smilšu sēkļu aizsardzībai Baltijas jūrā

5. pielikums.

Komerciālās zvejas darbību ietekmes riska novērtēšana uz sugām un dzīvotnēm Natura 2000 jūras teritorijās

6. pielikums.

Pasākumu piemērošana, lai novērstu rifu struktūru stāvokļa pasliktināšanos zvejas darbību rezultātā Baltijas jūrā

7. pielikums.

Pienācīga novērtējuma piemērošana zvejas darbībām

8. pielikums.

Zvejas kuģiem piemērojamie pasākumi, kas ir ārpus kopējās zivsaimniecības politikas

Akronīmu saraksts

AJT	aizsargājamas jūras teritorijas
BSAC	Baltijas jūras konsultatīvā padome
DSV	datu standartveidlapa
DVS	datu vākšanas sistēma
DzD	Dzīvotņu direktīva
EEZ	ekskluzīva ekonomikas zona
EJZAF	Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds
ES	Eiropas Savienība
EST	Eiropas Savienības Tiesa
EUNIS	Eiropas Dabas informācijas sistēma
ĢIS	ģeogrāfiskās informācijas sistēmas
iKNT	ierosināta Kopienā nozīmīga teritorija
IVN	ietekmes uz vidi novērtējums
ĪADT	īpaši aizsargājama dabas teritorija
ĪAT	īpaši aizsargājamā teritorija
JSPD	Jūras stratēģijas pamatdirektīva
KNT	Kopienā nozīmīga teritorija
KZP	kopējā zivsaimniecības politika
LESD	Līgums par Eiropas Savienības darbību
LIFE	ES instruments vides un klimatrīcības pasākumu finansēšanai
NVO	nevalstiska organizācija
PD	Putnu direktīva
SJO	Starptautiskā Jūrniecības organizācija
SSSI	sevišķi svarīgas sabiedrības intereses
SVN	stratēģiskais vides novērtējums
UNCLOS	Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija
VMS	kuģu satelītnovērošanas sistēma
ZZTEK	Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja

1. Ievads

Jūras ekosistēmām ir izšķiroša nozīme Zemes apbrīnojamā un biezi sazarotā dzīvības koka uzturēšanā. Arī klimatam un sabiedrībai ir svarīgi, lai tās arī turpmāk būtu veselīgas un produktīvas. Jūras un okeāni nodrošina gaisu, ko elpojam, un pārtiku, ko ēdam. Tomēr jūras ekosistēmu stāvoklis Eiropas Savienībā (ES) nav labs un turpina pasliktināties (1). Biodaudzveidības zudums un ekosistēmu sabrukums patlaban ir viens no vislielākajiem draudiem, ar ko saskaras cilvēce (2). Vienu no galvenajiem jūras biodaudzveidības noslogojumiem rada zveja (3), kas savukārt ir ļoti atkarīga no veselīgām un noturīgām ekosistēmām. Tāpēc jūras ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana ir būtiska mūsu cīņā pret biodaudzveidības zudumu un klimata pārmaiņām, kā arī mūsu piekrastes un zvejnieku kopienu nākotnes nodrošināšanā un augstas kvalitātes pārtikas ražošanā.

Savienībai ir spēcīga politika un tiesiskais regulējums ilgtspējīgas zvejas nodrošināšanai un jūras ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai. Jūras stratēģijas pamatdirektīva (JSPD) (4) paredz tiesisko regulējumu tīru, veselīgu un produktīvu okeānu un jūru nodrošināšanai. Tās mērķis ir panākt “labu vides stāvokli” jūras ūdeņos un ilgtspējīgi aizsargāt resursus, no kuriem ir atkarīga saimnieciskā un sociālā darbība. Putnu direktīva (5) un Dzīvotņu direktīva (6) ir ES biodaudzveidības politikas stūrakmeņi. Tās nodrošina Kopienā nozīmīgu dzīvotņu veidu un sugu aizsardzību un saskaņā ar tām ir izveidots Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīkls. Tajā pašā laikā Dabas atjaunošanas regulas (7) mērķis ir panākt pastāvīgu un noturīgu biodaudzveidīgas un izturētspējīgas dabas ilgtermiņa atkopšanos ES sauszemes un jūras teritorijās, nosakot saistošus atjaunošanas mērķrādītājus virknei ekosistēmu, ieskaitot jūras ekosistēmas.

Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu ES dalībvalstīm ir jānosaka Natura 2000 teritorijas deviņiem konkrētiem jūras dzīvotņu veidiem un 16 jūras sugām. Turklāt Putnu direktīvā ir noteiktas 60 putnu sugas, kas ir atkarīgas no jūras vides un ir jāaizsargā, izmantojot Natura 2000 tīklu. Lai atbalstītu dalībvalstis šajā procesā, Komisija ir izdevusi vadlīnijas Natura 2000 tīkla izveidei jūras vidē (8). Līdz šim visā ES ir noteiktas vairāk nekā 3 000 Natura 2000 jūras teritorijas, kas aptver vairāk nekā 9 % dalībvalstu jūras ūdeņu.

ES kopējai zivsaimniecības politikai (KZP), kas noteikta KZP regulā (9) un ar to saistītajos tiesību aktos, ir jāīsteno ekosistēmas pieeja zvejniecības pārvaldībā, lai nodrošinātu, ka zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu tiek samazināta līdz minimumam. Tajā ir noteikts tiesiskais regulējums jūras bioloģisko resursu saglabāšanai un to zvejniecību un flotu pārvaldībai, kuras izmanto šādus resursus, un tās mērķis ir nodrošināt, ka zvejniecība un akvakultūra ir ekoloģiski ilgtspējīga un tiek pārvaldīta veidā, kas atbilst mērķiem panākt ieguvumus ekonomikas, sociālajā un nodarbinātības jomā.

Jūras telpiskās plānošanas direktīva (JTPD) (10) var būt noderīga, plānojot darbību līdzās pastāvēšanu jūrā, arī attiecībā uz zivsaimniecību un dabas aizsardzību. Izveidojot un īstenojot jūras telpisko plānošanu, dalībvalstīm jāapsver ekonomiskos, sociālos un vides aspektus, lai atbalstītu jūrlietu nozaru ilgtspējīgu attīstību un izaugsmi, piemērojot ekosistēmas pieeju, un veicinātu attiecīgo darbību un izmantošanas veidu līdzāspastāvēšanu.

ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam (11) ir vispusīgs un vērienīgs ilgtermiņa plāns, kā aizsargāt dabu un apvērst ekosistēmu degradācijas tendenci. Stratēģijas mērķis ir līdz 2030. gadam panākt Eiropas biodaudzveidības atjaunošanos, un tajā ir ietverti konkrēti pasākumi un saistības, arī attiecībā uz jūras ekosistēmām.

ES rīcības plāna par jūras ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu zvejniecības ilgtspējai un izturētspējai (12) mērķis ir nodrošināt ES vides politikas un kopējās zivsaimniecības politikas konsekventāku īstenošanu. Pamatojoties uz Biodaudzveidības stratēģijā pausto apņemšanos juridiski aizsargāt 30 % mūsu jūras teritoriju, no kurām viena trešdaļa būtu stingri jāaizsargā, tajā ir aplūkoti trūkumi, kas konstatēti Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā par jūras vidi (13), galveno uzmanību pievēršot aizsargājamām jūras teritorijām (AJT) un tam, kā zvejniecības pārvaldība var veicināt jūras bioloģiskās daudzveidības efektīvāku aizsardzību un atjaunošanu.

Dzīvotņu direktīvas 6. pantā ir paredzēti noteikumi, kas reglamentē saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu noteikto Natura 2000 teritoriju – Kopienā nozīmīgu teritoriju (KNT) un īpaši aizsargājamu dabas teritoriju (ĪADT) – aizsardzību un apsaimniekošanu. Daži no šiem noteikumiem attiecas arī uz īpašām aizsargājamām teritorijām (ĪAT), kas klasificētas saskaņā ar Putnu direktīvu, proti, tās 4. pantu.

Komerciālās un atpūtas zvejas darbības var negatīvi ietekmēt dzīvotnes un sugas, kas tiek aizsargātas Natura 2000 teritorijās (14). Tādējādi Putnu direktīvas 4. panta un Dzīvotņu direktīvas 6. panta ievērošanas nolūkā var būt nepieciešams regulēt jebkāda veida zvejas darbības gadījumos, kad tām ir negatīva ietekme uz jūras dzīvotnēm un sugām, kuru aizsardzībai ir noteiktas KNT, ĪADT un ĪAT.

Komisija ir publicējusi norādījumus par saglabāšanas pasākumu noteikšanu saskaņā ar KZP Natura 2000 teritorijām un par pasākumiem, kas saistīti ar JSPD (15). Minētajos norādījumos galvenā uzmanība tika pievērsta KZP paredzētajai saglabāšanas pasākumu ieviešanas procedūrai, nevis materiāltiesiskajiem pienākumiem saskaņā ar Putnu direktīvas 4. pantu un Dzīvotņu direktīvas 6. pantu. Uz akvakultūras darbībām attiecas citas vadlīnijas (16).

Tāpēc šā Komisijas paziņojuma mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm pareizi īstenot Putnu direktīvas 4. panta un Dzīvotņu direktīvas 6. panta noteikumus par Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanu attiecībā uz jūras komerciālās un atpūtas zvejas darbībām. Tas balstās uz vispārējiem norādījumiem par Dzīvotņu direktīvas 6. panta piemērošanu (17) un metodiskajām vadlīnijām par Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. un 4. punkta noteikumiem (18) un ir jālasa saistībā ar šiem dokumentiem.

Eiropas Savienības Tiesa (EST) nodrošina ES tiesību aktu vienotu piemērošanu un interpretāciju. Tās nolēmumiem ir bijusi svarīga nozīme Dzīvotņu direktīvas un Putnu direktīvas īstenošanā un interpretācijā. Šajā dokumentā ir izcelti galvenie nolēmumi, kas attiecas uz Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punkta, 6. panta 2. punkta, 6. panta 3. un 4. punkta un Putnu direktīvas 4. panta piemērošanu, ieskaitot attiecībā uz zvejas darbībām. Visu nolēmumu pilni teksti ir pieejami tīmekļa vietnē http://curia.europa.eu.

Šis dokuments atspoguļo vienīgi Komisijas viedokli un nav juridiski saistošs. ES tiesību aktu galīgā interpretācija ir Eiropas Savienības Tiesas kompetencē.

2. Dzīvotņu direktīvas 6. panta un Putnu direktīvas 4. panta piemērošana zvejas darbībām

Tiesiskais regulējums

Dzīvotņu direktīvas 6. pantā ir ietverti trīs noteikumu kopumi, ar kuriem izveido galveno regulējumu ĪADT pārvaldībai saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu:

6. panta 1. punktā ir noteikts, ka dalībvalstis nosaka vajadzīgos aizsardzības pasākumus.

6. panta 2. punktā ir noteikts pienākums novērst dzīvotņu noplicināšanu un nozīmīgu iztraucējumu, kas skar sugas.

Direktīvas 6. panta 3. un 4. punktā ir ietverti īpaši noteikumi, ko piemēro, ja tiek ierosināti plāni un projekti, kas varētu būtiski ietekmēt Natura 2000 teritoriju.

Putnu direktīvas 4. pantā ir ietverti noteikumi, kas ir līdzīgi Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punktam, un Dzīvotņu direktīvas 7. pantā ir noteikts, ka tās 6. panta 2., 3. un 4. punktā paredzētie noteikumi ir piemērojami saskaņā ar Putnu direktīvu noteiktām ĪAT.

Plašas zvejas darbības notika jau pirms daudzu Natura 2000 teritoriju noteikšanas. Var mainīties arī zvejas darbību tvērums, laiks un vieta. Piemēram, tās var aptvert jaunas sugas vai tajās var sākt izmantot jaunus zvejas rīkus. Tāpēc šādas darbības, visticamāk, radīs spiedienu un apdraudējumu šajās teritorijās aizsargātajām dzīvotnēm un sugām.

Lai palīdzētu izveidot efektīvu sistēmu, kurā tiek vērtēta zvejas darbību ietekme Biotopu direktīvas 6. panta un Putnu direktīvas 4. panta kontekstā, turpmāk ir uzskaitīti attiecīgie pienākumi, kas izriet no šiem noteikumiem, kopā ar atsaucēm uz konkrētām nodaļām šajā norādījumu dokumentā (sk. 1. attēlu).

Šajos norādījumos ir ierosināti turpmāk aprakstītie pasākumi, kuru mērķis ir nodrošinātu atbilstību Dzīvotņu direktīvas 6. pantam un Putnu direktīvas 4. pantam.

Vispirms dalībvalstīm, pamatojoties uz labākajiem konsolidētajiem zinātniskajiem datiem, būtu jāapzina zvejas darbības, kas varētu radīt dzīvotņu veidu vai sugu dzīvotņu noplicināšanu un/vai būtisku iztraucējuma risku aizsargājamām sugām Natura 2000 teritorijās.

Pasākumi, kādus pienākas veikt, lai novērstu dzīvotņu noplicināšanu un būtisku iztraucējumu sugām, dalībvalstīm jāveic, tiklīdz teritoriju ierosina noteikt par KNT vai klasificēt kā ĪAT (sk. 4. nodaļu par 6. panta 2. punktu).

Pēc tam dalībvalstīm, lai sasniegtu teritorijas saglabāšanas mērķus, būtu jāapsver iespējami papildu pasākumi, kas pārsniedz tikai dzīvotņu noplicināšanas vai sugām radīta būtiska iztraucējuma novēršanu (sk. 3. nodaļu par 6. panta 1. punktu).

Attiecībā uz KNT dalībvalstīm būtu jāpabeidz šis otrais solis laikā, kad teritorijas ir noteiktas par ĪADT, un tam jānotiek ne vēlāk kā sešu gadu laikā pēc tam, kad teritorija ir noteikta par KNT.

Attiecībā uz ĪAT šie abi soļi būtu jāveic vienlaikus, jo Putnu direktīvā ir noteikts, ka aizsardzības pasākumi ir jāīsteno, tiklīdz teritorija ir klasificēta.

Ja zvejas darbības uzskata par plāniem vai projektiem, kas ietekmē teritoriju un nav tieši saistīti ar teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, tās jānovērtē saskaņā ar īpašu procedūru (sk. 5. nodaļu par 6. panta 3. punktu).

1. attēls. Pasākumi Dzīvotņu direktīvas (DzD) 6. panta un Putnu direktīvas (PD) 4. panta īstenošanai attiecībā uz zvejas darbībām.

1. piemērs. Bagarēšana rifu dzīvotnē

ĪADT, kas noteikta konkrēta rifu dzīvotņu veida apakštipa aizsardzībai, notiek zvejas darbības ar dragām, par kurām zināms, ka tās šim dzīvotņu veidam ļoti kaitē. Lai izvairītos no dzīvotnes degradācijas un ievērotu 6. panta 2. punktu, teritorijās, kurās pastāv šis dzīvotņu veids, šīs zvejas darbības būtu jāreglamentē.

Šajā piemērā, ja šīs teritorijas aizsardzības mērķi paredz paplašināt konkrētās dzīvotnes platību šajā teritorijā, lai palīdzētu sasniegt labvēlīgu aizsardzības statusu dzīvotnes veidam “rifs” šīs dalībvalsts bioģeogrāfiskajā reģionā atbilstoši direktīvas 6. panta 1. punkta prasībām, kā pirmo nepieciešamo aizsardzības pasākumu dalībvalsts varētu izvietot jaunus akmens bluķus, paplašinot piemērotā substrāta platību teritorijā. Lai varētu pakāpeniski izveidot jaunu biocenozi, kas veido šo dzīvotņu veidu uz šiem jaunajiem akmeņiem, zvejas darbības ar dragām būtu jāaizliedz arī šajā citā teritorijas daļā.

2. piemērs. Zveja jūras zīdītāju barošanās vietā

ĪADT, kas izraudzīta noteiktu jūras zīdītāju aizsardzībai, barošanās vietās notiek zveja, zvejojot šo zīdītāju barību. Tāpēc, lai nodrošinātu atbilstību 6. panta 1. punktam un 6. panta 2. punktam, šīs zvejas darbības būtu jāreglamentē, lai nepieļautu dzīvotnes noplicināšanos un sugām pieejamās barības samazināšanos, palielinātu barības pieejamību sugām attiecīgo saglabāšanas mērķu sasniegšanai un novērstu to nejaušu nozveju zvejas rīkos.

3. piemērs. Zvejas atļaujas

Dažkārt dalībvalsts izdod vai atjauno zvejas atļaujas, kas ļauj noteiktā laikposmā veikt konkrētas zvejas darbības konkrētā apgabalā vai konkrētā zvejniecībā, ievērojot īpašus nosacījumus. Ja šādas zvejas darbības varētu būtiski ietekmēt Natura 2000 teritorijas, uz šīm atļaujām būtu jāattiecina Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā noteiktā procedūra.

3. Par Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punkta un Putnu direktīvas 4. panta piemērošanu zvejas darbībām

Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punktā ir noteikts vispārējs aizsardzības režīms, kas dalībvalstīm ir jānosaka visām ĪADT.

Šajā pantā noteikta prasība īstenot vajadzīgos aizsardzības pasākumus, lai sasniegtu teritorijai specifiskus aizsardzības mērķus. Mērķis ir palīdzēt saglabāt vai atjaunot ĪADT dabiskās dzīvotnes un savvaļas faunas un floras sugu populāciju, panākot labvēlīgu aizsardzības statusu valsts bioģeogrāfiskajā līmenī.

Tādējādi teritorijai specifiski aizsardzības mērķi ir konkrētu mērķu kopums, kas būtu jāsasniedz teritorijā, lai nodrošinātu, ka teritorija pēc iespējas efektīvāk palīdz sasniegt labvēlīgu aizsardzības statusu valsts bioģeogrāfiskajā līmenī attiecībā uz teritorijā sastopamajiem I pielikumā minētajiem dzīvotņu veidiem un II pielikumā minētajām sugām.

Līdzīgi saskaņā ar Putnu direktīvas 4. pantu īpaši aizsardzības pasākumi ir jāpiemēro putniem, kas tiek aizsargāti īpaši aizsargājamās teritorijās (SPA), ar mērķi veicināt to populāciju saglabāšanu vai atjaunošanu līdz drošam stāvoklim.

Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punkts

Attiecībā uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dalībvalstis nosaka vajadzīgos aizsardzības pasākumus, attiecīgā gadījumā tajos iekļaujot atbilstīgus apsaimniekošanas plānus, kas izstrādāti īpaši šīm teritorijām vai iekļauti citos attīstības plānos, kā arī atbilstīgus normatīvus, administratīvus vai līgumiskus pasākumus, kuri atbilst šajās teritorijās sastopamo I pielikuma dabisko dzīvotņu veidu un II pielikuma sugu ekoloģiskajām prasībām.

Putnu direktīvas 4. pants

Sugām, kuras minētas I pielikumā, jāpiemēro īpaši dzīvotņu aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu to izdzīvošanu un vairošanos savā izplatības areālā. Šim nolūkam jāapzina:

a)	sugas, kurām draud izzušana;

b)	sugas, kuras ir jūtīgas pret dažām izmaiņām savās dzīvotnēs;

c)	sugas, kuras savas skaitliski mazās populācijas vai ierobežotās vietējās izplatības dēļ uzskatāmas par retām sugām;

d)	citas sugas, kuras īpaši jāsaudzē to dzīvotņu īpatnību dēļ.

Veicot novērtēšanu, par pamatu ņem populācijas attīstības tendences un svārstības. Kā īpašas aizsargājamās teritorijas šo sugu aizsardzībai dalībvalstis pirmām kārtām nosaka skaitliski un lieluma ziņā vispiemērotākās teritorijas, ņemot vērā aizsardzības prasības ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz kuru attiecas šī direktīva.

Dalībvalstis veic līdzīgus pasākumus attiecībā uz tādu regulāri sastopamu migrējošo sugu vairošanās, spalvu mešanas un ziemošanas vietām, kā arī atpūtas vietām migrācijas maršrutā, kuras nav minētas I pielikumā, ņemot vērā to aizsardzības nepieciešamību ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz kuru attiecas šī direktīva. Tālab dalībvalstīm īpaša uzmanība jāvelta mitrāju, un pirmām kārtām starptautiski nozīmīgu mitrāju, aizsardzībai.

Dalībvalstis nosūta Komisijai visu vajadzīgo informāciju, kas tai ļauj paziņot attiecīgās koordinācijas iniciatīvas, kuras nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka 1. un 2. punktā paredzētās teritorijas veido vienotu sistēmu saskaņā ar šo sugu aizsardzības prasībām ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz ko attiecas šī direktīva.

Attiecībā uz 1. un 2. punktā minētajām aizsargājamām teritorijām dalībvalstis attiecīgi rīkojas, lai nepieļautu dzīvotņu piesārņošanu vai kaitējuma nodarīšanu tām, kā arī novērš jebkurus traucējumus putnu dzīvei, ciktāl tie būtiski skar šā panta mērķus. Dalībvalstis cenšas nepieļaut dzīvotņu piesārņošanu vai kaitējuma nodarīšanu tām arī ārpus šīm aizsargājamām teritorijām (19) .

3.1. Kad ir piemērojams Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punkts?

1.	Direktīvas 6. panta 1. punktu piemēro visām ĪADT un visiem I pielikumā uzskaitītajiem dabisko dzīvotņu veidiem un II pielikumā minētajām sugu dzīvotnēm, kas sastopamas konkrētajās teritorijās, izņemot tās, kas Natura 2000 datu standartveidlapā (DSV) identificētas kā nebūtiskas (20).

2.	Kad KNT ir piešķirts ĪADT statuss, kam jānotiek sešu gadu laikā pēc KNT statusa piešķiršanas, ir jāīsteno 6. panta 1. punkta noteikumi.

3.	Direktīvas 6. panta 1. punkts attiecas arī uz tām KNT, kurām sešu gadu termiņš ir beidzies, bet kurām vēl nav piešķirts ĪADT statuss (21).

3.2. Kās ir “dzīvotņu un sugu ekoloģiskās prasības”?

1.	Ekoloģiskās prasības ietver visas ekoloģiskās vajadzības, kas tiek uzskatītas par nepieciešamām, lai nodrošinātu saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu aizsargāto dzīvotņu veidu un sugu aizsardzību.

Šīs ekoloģiskās prasības ietver gan abiotiskus, gan biotiskus faktorus. To pamatā vajadzētu būt labākajām konsolidētajām zinātniskajām atziņām, un tos var noteikt tikai katrā gadījumā atsevišķi. Ekoloģiskās prasības var atšķirties ne tikai katrai sugai, bet arī vienai un tai pašai sugai dažādās teritorijās un visā tās dzīves ciklā.

Dalībvalstu pienākums ir apzināt teritorijā sastopamo I pielikumā noteikto dabisko dzīvotņu veidu un II pielikumā uzskaitīto sugu ekoloģiskās prasības.

Ekoloģisko prasību piemēri

Jūras zīdītāju ekoloģiskās prasības, piemēram, ir saistītas ar dzīvotnes kvalitāti, ieskaitot attiecībā uz zemūdens trokšņa vai kontaminantu maksimālo līmeni, barības kvalitāti un pieejamību vai īpašām vairošanās vai mazuļu attīstības vajadzībām.

Posidonia audžu (22) ekoloģiskās prasības ir, piemēram, ūdens temperatūra, kādā augs izdzīvo (aptuveni no 10 °C līdz 29 °C), ūdens kvalitāte (izdzīvošanai vajadzīgi caurspīdīgi, oligotrofiski un skābekli saturoši ūdeņi), minimālās gaismas prasības (0,1–2,8 mol PAR fotonu dienā-1 m-2), sāļums (no 33 līdz 39 %), zemūdens substrāts piestiprināšanās vajadzībām un barības vielu uzņemšanai.

Tās ietver arī ekoloģiskās prasības tipiskām sugām, kas ir atkarīgas no Posidonia pļavām, piemēram, mikroaļģēm un makroaļģēm, hidroīdiem, briozojiem, foraminiferām, gliemjiem, vēžveidīgajiem, jūras ežu un zivju sugām.

3.3. Kā noteikt teritorijai specifiskus aizsardzības mērķus?

ĪADT specifiskie aizsardzības mērķi būtu jānosaka saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu un ĪAT aizsardzības mērķi – saskaņā ar Putnu direktīvu (23).

Teritorijai specifiski aizsardzības mērķi būtu jābalsta uz teritorijā sastopamo dabisko dzīvotņu veidu un sugu ekoloģiskajām prasībām. Mērķos būtu jānosaka teritorijā esošo dzīvotņu un sugu vēlamais aizsardzības stāvoklis, izmantojot īpašus raksturlielumus (24) un mērķrādītājus. Nosakot aizsardzības mērķus, varētu būt noderīgi vēsturiskie dati par dzīvotņu stāvokli pirms rūpnieciskās zvejas.

Tiem būtu jāatspoguļo teritorijas nozīme teritorijā sastopamo dzīvotņu veidu un sugu saglabāšanā vai atjaunošanā labvēlīgā aizsardzības statusā valsts bioģeogrāfiskajā līmenī un Natura 2000 tīkla saskaņotības nodrošināšanā.

Tiem arī jāatspoguļo noplicināšanās vai iznīcināšanas draudi, kam pakļautas teritorijā sastopamās dzīvotnes un sugas, ieskaitot draudus, ko rada klimata pārmaiņas.

Teritorijai specifisku aizsardzības mērķu noteikšana ir svarīga, lai paredzētu vajadzīgos aizsardzības pasākumus ĪADT saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punktu un ĪAT aizsardzības pasākumus saskaņā ar Putnu direktīvas 4. pantu, kā arī saistībā ar plānu un projektu caurskatīšanu un pienācīgu novērtēšanu saskaņā ar 6. panta 3. punktu. Aizsardzības mērķos nosaka teritorijai specifiskus uzdevumus dzīvotnes vai sugas saglabāšanai vai atjaunošanai labvēlīgā aizsardzības statusā, savukārt aizsardzības pasākumi ir darbības, ko veic, lai īstenotu šos uzdevumus. Tāpēc tie ir būtiski, lai sasniegtu direktīvas vispārējo mērķi. Pienācīgā novērtējuma mērķis ir novērtēt plānu vai projektu ietekmi uz teritorijas aizsardzības mērķiem, kam ir svarīga nozīme teritorijas apsaimniekošanā.

Dažādu dalībvalstu teritorijai specifisku aizsardzības mērķu piemērus sk. 1. pielikumā.

3.4. Kas ir “vajadzīgie aizsardzības pasākumi”?

Aizsardzības pasākumi ir faktiskie mehānismi un darbības, kas jāveic Natura 2000 teritorijā, lai sasniegtu tās aizsardzības mērķus un novērstu spiedienu un apdraudējumus, ar ko saskaras sugas un dzīvotnes šajā teritorijā (25).

Saistībā ar 6. panta 1. punktu aizsardzības pasākumus var veikt saskaņā ar teritorijas apsaimniekošanas plānu, un tie var ietvert normatīvus, administratīvus vai līgumiskus pasākumus (26).

Aizsardzības pasākumus, kas vajadzīgi, lai saglabātu vai atjaunotu labvēlīgu aizsardzības statusu valsts bioģeogrāfiskajā līmenī attiecīgajā teritorijā aizsargātajām dzīvotnēm un sugām, ir ne tikai jāpieņem, bet arī – svarīgākais – jāīsteno (27). Tas izriet no Dzīvotņu direktīvas 1. panta 1. punkta, kurā ĪADT ir definēta kā KNT, kur “piemēro” aizsardzības pasākumus, un no šīs direktīvas astotā apsvēruma, saskaņā ar kuru katrā noteiktajā teritorijā ir “jāīsteno” vajadzīgie pasākumi, ņemot vērā izvirzītos aizsardzības mērķus.

Nepieciešamie aizsardzības pasākumi ir jānosaka neatkarīgi no tā, vai tie tiek piemēroti individuālās teritorijās vai dažos gadījumos, iespējams, pat ārpus teritorijas robežām (vajadzības gadījumā) vai vairākās teritorijās. Tas var jo īpaši attiekties uz jūras teritorijām, kur nozīmīgs elements 6. panta 1. punkta izpildē varētu būt, piemēram, plašāks zvejas darbību regulējums. Šādu plašāku pasākumu piemērotība jāpārbauda, ņemot vērā konkrētās teritorijas aizsardzības mērķus un zvejas darbību vietējo ietekmi, un vajadzības gadījumā tie jāpapildina ar papildu pasākumiem.

Attiecībā uz zvejas darbībām piemēroti saglabāšanas pasākumi ietver nozvejas, zvejas piepūles regulēšanu un tādu tehnisko pasākumu noteikšanu kā zvejas aizliegumi, zvejas rīku pielāgošana un sugu minimālie izmēri vai alternatīvu zvejas rīku izmantošana. Laba prakse, nosakot vajadzīgos aizsardzības pasākumus, ir lēmumu pieņemšanas procesa agrīnā posmā apspriesties ar ieinteresētajām personām, kuru darbības varētu tikt reglamentētas, un iesaistīt tās. Tam nepieciešama savlaicīga un efektīva zvejnieku un viņu organizāciju iesaistīšanās un līdzdalība aizsardzības pasākumu izstrādē un īstenošanā. Šai praksei būtu jārada lielāka zvejnieku līdzatbildības apziņa un apņemšanās īstenot pasākumus ilgtermiņā (sk., piemēram, 2. pielikumu).

Turklāt dalībvalstīm būtu jānovērtē aizsardzības pasākumu sociālekonomiskā ietekme uz zivsaimniecību un to ieguvumi. Lai mazinātu vai kompensētu iespējamo negatīvo sociālekonomisko ietekmi, atbalsttiesīgos gadījumos dalībvalstis var atbalstīt aizsardzības pasākumus, izmantojot finansiālu atbalstu un stimulus, vai iekļaut darbības savās programmās, ko finansē no Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF). Arī programmu LIFE var izmantot konkrētu darbību atbalstam.

Ir svarīgi nodrošināt teritorijā aizsargāto dzīvotņu un sugu stāvokļa regulāru un rūpīgu monitoringu, kā arī pienācīgu aizsardzības pasākumu efektivitātes uzraudzību, lai vajadzības gadījumā pasākumus varētu pielāgot.

Tikpat svarīgi ir nodrošināt aizsardzības pasākumu ievērošanu un izpildi, efektīvi uzraugot, kontrolējot un pārraugot darbības teritorijā un jebkādas zvejas darbības saskaņā ar Kontroles regulu (28). Apvienojumā ar komunikācijas pasākumiem, informācijas apmaiņu un sadarbību ar jūras lietotājiem tam būtu jānodrošina 6. panta 1. punktā noteikto aizsardzības pasākumu efektīva izpilde. Sk., piemēram, 3. pielikumu.

Aizsardzības pasākumu piemērs (zvejniecības pārvaldības pasākumi)

Vācijas 2013.–2018. gada pārskata perioda ziņojums par to sugu un dzīvotņu aizsardzības statusu, kas aizsargātas saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu,, liecina, ka Baltijas jūras bioģeogrāfiskajā reģionā dzīvotņu veidiem “Smilšu sēkļi” (1110) un “Rifi” (1170) ir nelabvēlīgs aizsardzības statuss. Līdz ar to pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot to aizsardzības statusu Natura 2000 teritorijās saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punktu, ir jāīsteno kā zvejniecības pārvaldības pasākumi saskaņā ar KZP regulas 11. un 18. pantu.

Pēc apspriešanās ar Baltijas jūras konsultatīvo padomi (BSAC) Vācija (kā ierosinātāja dalībvalsts) kopā ar Dāniju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Somiju un Zviedriju 2022. gada 7. septembrī iesniedza Komisijai priekšlikumu par zvejniecībā piemērojamiem aizsardzības pasākumiem smilšu sēkļu un rifu aizsardzībai pret ietekmi, ko rada pārvietojamie grunts zvejas rīki ĪADT.

Pasākumi paredz, ka dažos Fehmarnbelt, Kadetrinne un Pommersche Bucht mit Oderbank apgabalos, kā arī visā Westliche Rönnebank un Adlergrund ĪADT tiek visu gadu aizliegta zvejniecība, kurā izmanto pārvietojamus grunts zvejas rīkus. Pasākumi tika pieņemti kā Komisijas deleģētā regula (29).

Sīkāku informāciju sk. 4. pielikumā.

3.5. Kā Putnu direktīvas 4. pants ir piemērojams īpaši aizsargājamām teritorijām?

Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punkts neattiecas uz ĪAT, kas noteiktas saskaņā ar Putnu direktīvu. Tomēr atbilstoši Putnu direktīvas 4. panta 1. un 2. punktam ĪAT ir piemērojami līdzvērtīgi noteikumi. Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas kopīgais mērķis ir aizsargāt biodaudzveidību, saglabājot dzīvotnes un sugas un panākot, ka dzīvotņu un sugu aizsardzības statuss ES ir labvēlīgs. Tiesa nosprieda, ka Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas specifisko prasību interpretācija nedrīkst atšķirties, jo tās ietver līdzīgus apsvērumus (30). Tāpēc to vispārējie mērķi būtu jāinterpretē konsekventi.

Konkrētāk, saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 3. panta 1. punktu gan ĪADT, kas noteiktas saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu, gan ĪAT, kas noteiktas saskaņā ar Putnu direktīvu, ir jāveicina saskaņota Eiropas ekoloģiskā tīkla (Natura 2000) izveide. Šo tīklu, ko veido ĪADT un ĪAT, “izmanto, lai minētos dabisko dzīvotņu veidus un sugu dzīvotnes saglabātu vai attiecīgā gadījumā atjaunotu to labvēlīgo aizsardzības statusu dabiskās izplatības areālā”.

Putnu direktīvas 4. panta 1. un 2. punktā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina ĪAT tiesiskās aizsardzības režīms, kas it īpaši spēj nodrošināt, ka izdzīvo un vairojas gan direktīvas I pielikumā uzskaitīto sugu putni, gan tur neuzskaitītu regulāri sastopamo migrējošo sugu putni (31). Dalībvalstīm ir jāpieņem īpaši aizsardzības pasākumi attiecībā uz šajās teritorijās aizsargāto putnu dzīvotnēm.

Tiesa jau ir nospriedusi, ka dalībvalstīm ir jānosaka aizsardzības mērķi, to vidū mērķis, kas attiecas uz ĪAT aizsargājamo putnu sugu populāciju un dzīvotnēm, kā arī jāpieņem un jāīsteno aizsardzības pasākumi, kas atbilst tieši šo sugu ekoloģiskajām vajadzībām (32). Tāpēc šajā nodaļā aprakstītie jēdzieni, jo īpaši tie, kas saistīti ar aizsardzības mērķiem un aizsardzības pasākumiem, būtu jāpiemēro arī ĪAT.

4. Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkta piemērošana zvejas darbībām

Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkts

Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī lai novērstu traucējumu, kas skar sugas, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija, ja šāds traucējums varētu būt nozīmīgs attiecībā uz šīs direktīvas mērķiem.

Tiesiskajam regulējumam saskaņā ar 6. panta 2. punktu ir jābūt konkrētam, konsekventam un pilnīgam, un tam ir jāspēj efektīvi aizsargāt attiecīgās teritorijas.

Dalībvalstīm ir rīcības brīvība, veicot attiecīgas darbības 6. panta 2. punkta īstenošanai, ja tiek garantēts, ka nenotiks noplicināšana un neradīsies nozīmīgs iztraucējums (33).

4.1. Kad ir piemērojams Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkts?

Direktīvas 6. panta 2. punkts attiecas uz visām KNT, ĪADT un ĪAT un aptver iepriekš īstenotas, pašreizējas vai turpmākas darbības un notikumus.

Dalībvalstīm ir jāveic preventīvi pasākumi, lai novērstu dzīvotņu noplicināšanu un nozīmīgu iztraucējumu, kas skar sugas un kas saistīts ar paredzamu notikumu, darbību vai procesu.

Šie preventīvie pasākumi attiecas uz visām sugām un dzīvotnēm, kuru dēļ teritorijas ir tikušas noteiktas, un vajadzības gadījumā tie ir jāveic arī ārpus teritorijām (34).

Zvejas darbības var ietilpt 6. panta 2. punkta darbības jomā, ja šīs darbības var izraisīt dabisko dzīvotņu noplicināšanu vai nozīmīgu iztraucējumu sugām, kuru dēļ teritorija noteikta.

Tās var būt pastāvīgas zvejas darbības gan Natura 2000 teritorijā, gan ārpus tās, ja pastāv dzīvotņu noplicināšanas vai nozīmīga sugu iztraucējuma risks.

Direktīvas 6. panta 2. punkts attiecas uz visu veidu zvejas darbībām – gan atpūtas, gan komerciālām – neatkarīgi no tā, uz kāda pamata tika izsniegtas atļaujas vai licences, ja tādas ir, un neatkarīgi no tā, vai šādas darbības iespējamā ietekme ir tīša vai netīša (35).

4.2. Kas ir “noplicināšana” un “nozīmīgi traucējumi”?

Nedrīkst pieļaut, ka Natura 2000 teritorijas ekoloģiskās īpašības pasliktinās salīdzinājumā ar līmeni teritorijas noteikšanās laikā. Ja ir panākts labāks stāvoklis, par atskaites punktu uzskata šo jauno stāvokli.

Ja zveja ir saistīta ar varbūtību vai risku, ka tā varētu radīt nozīmīgu iztraucējumu sugai vai dabiskās dzīvotnes vai sugas dzīvotnes noplicināšanu, piemēro 6. panta 2. punktā paredzēto aizsardzību, un dalībvalstīm ir jāveic attiecīgi pasākumi, lai šādus riskus novērstu.

Dzīvotņu gadījumā noplicināšanās teritorijā notiek, kad salīdzinājumā ar to sākotnējo vai atjaunoto stāvokli samazinās dzīvotņu veida aizņemtā platība vai konkrētā struktūra un funkcijas, kas vajadzīgas šīs dzīvotnes vai ar to saistīto sugu ilgtermiņa saglabāšanai (36). Prasība novērst noplicināšanos attiecas ne tikai uz Dzīvotņu direktīvas I pielikumā uzskaitītajiem dzīvotņu veidiem, kuru dēļ teritorija ir noteikta, bet arī uz Dzīvotņu direktīvas II pielikumā un Putnu direktīvas I pielikumā uzskaitītajām sugu dzīvotnēm, kā arī uz migrējošo sugu dzīvotnēm, kuru dēļ teritorija ir noteikta un kurām ir piemērojams Putnu direktīvas 4. panta 2. punkts (37).

Attiecībā uz sugām nozīmīgs iztraucējums rodas, ja darbība veicina populācijas ilgtermiņa samazināšanos vai tās areāla sarukumu vai sarukuma risku, kā arī pieejamās dzīvotnes samazināšanos (38).

Noplicināšana un nozīmīgs iztraucējums jānovērtē, ņemot vērā teritorijas aizsardzības mērķus. Šis jēdziens ir jāinterpretē dinamiski, atbilstoši attiecīgās teritorijas dzīvotnes vai sugu aizsardzības statusa izmaiņām. Ja teritorijai specifiski aizsardzības mērķi paredz uzlabot dzīvotņu stāvokli (vai to atjaunošanu) vai palielināt sugu populāciju teritorijā, tas būtu īpaši jāņem vērā.

Vajadzības gadījumā, ieskaitot gadījumus, kad pirms teritoriju noteikšanas apgabalā regulāri notikušas zvejas darbības, teritoriju noteikšanas laikā būtu jāievieš preventīvi pasākumi, lai tajās novērstu dzīvotņu noplicināšanu un nozīmīgu iztraucējumu sugām.

Lai nodrošinātu, ka 6. panta 2. punkta noteikumi ir efektīvi, ir jāveic preventīvi pasākumi, lai novērstu to dzīvotņu noplicināšanos, kuru stāvoklis ir labs, kā arī lai izvairītos no tādu dzīvotņu turpmākas noplicināšanās, kurām jau ir nodarīts kaitējumus un kuru stāvoklis nav labs. Turklāt, ja aizsargājamās dzīvotnes Natura 2000 teritorijās pastāvīgi būtu sliktā stāvoklī, tas būtu pretrunā Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas mērķim. Tā kā Natura 2000 teritoriju tīkls ir galvenais instruments labvēlīga aizsardzības statusa sasniegšanai saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 3. panta 1. punktu, pasākumiem, kas veikti saskaņā ar direktīvas 6. panta 2. punktu, tīkla teritorijās ir jānodrošina dzīvotņu atjaunošana labā stāvoklī, ja šāda atjaunošana izriet no aizsardzības pasākumiem, kas veikti saskaņā ar minētās direktīvas 6. panta 1. punktu un Putnu direktīvas 4. pantu.

Attiecībā uz teritorijām, kurās esošo dzīvotņu stāvoklis nav labs, jo attiecīgajā teritorijā regulāri notiek kaitējošas zvejas darbības, pasākumos, ko veic saskaņā ar 6. panta 2. punktu, būtu jāņem vērā: lai gan dzīvotņu atjaunošanās sākas uzreiz pēc tam, kad ir beigusies kaitējošā darbība, atjaunošanās var nebūt pamanāma uzreiz. Līdz ar to dalībvalstīm ir pienākums veikt preventīvus pasākumus saskaņā ar 6. panta 2. punktu un nepieļaut turpmākas kaitējošas darbības, kas turpinātu noplicināt tīkla teritorijās esošās dzīvotnes vai nostabilizētu šo dzīvotņu atrašanos sliktā stāvoklī.

Tas pats novēršanas princips attiecas uz nozīmīgu iztraucējumu sugām.

Ar dzīvotņu struktūru un funkciju saistītas noplicināšanās piemērs

Lielo plēsīgo zivju pārzveja var izraisīt piekrastes barības tīklu izmaiņas, kas var novest pie dzīvotņu noplicināšanās un to struktūras un funkcijas zuduma. Piemēram, kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem Zviedrijas ūdeņos seklās piekrastes teritorijās ir krasi palielinājies pavedienveida makroaļģu paklājs un tajā pašā laikā ir izzuduši vairāk nekā 60 % parasto jūraszāļu (parastā jūraszāle ir jūraszāle, kas raksturīga vairākiem dzīvotņu veidiem, piemēram, “smilšu sēkļiem, ko pastāvīgi sedz neliels daudzums jūras ūdens”, “piekrastes lagūnām” vai “plašām seklūdens ietekām un līčiem”) (39).

Par galvenajiem šo izmaiņu iemesliem uzskata gan barības vielu piesārņojumu, gan pārzveju. Tiek uzskatīts, ka lielo plēsēju zudums piekrastes ekosistēmā zvejas dēļ ir izraisījis trofisku kaskādi – pavedienveida makroaļģu augšana vairs netiek kontrolēta, un augstas barības vielu koncentrācijas apstākļos varēja savairoties un veidot plašus paklājus, kas negatīvi ietekmēja parastās jūraszāles augšanu.

Lai pārvarētu šīs problēmas un panāktu sistēmas atgriešanos stāvoklī, kurā dominē parastā jūraszāle, būtu jāveic vairāki pasākumi, kas ļautu lielajām plēsējzivīm atgriezties piekrastes ekosistēmās, un tas, visticamāk, ietvertu gan zvejas un barības vielu piesārņojuma pastiprinātu regulējumu, gan parastās jūraszāles atjaunošanu.

Piemērs par nozīmīgu iztraucējumu, kas saistīts ar piezveju zvejas rīkos

Tika ziņots, ka kareta (Caretta caretta) Vidusjūrā ir nonākusi nelabvēlīgā aizsardzības statusā, un tās populācija kopš pēdējā pārskata perioda (2013.–2018. gads) ir samazinājusies. Ir konstatēts, ka vairākas Natura 2000 teritorijas, kas noteiktas karetām Vidusjūrā, ir pakļautas lielam zvejas radītam spiedienam. Turklāt attiecībā uz ūdeņiem šajās teritorijās un ap tām ir ziņots par lielām nejaušām karetes nozvejām zvejas rīkos (piezveju).

Piezvejošana var bruņurupučus nonāvēt, un pētījumi liecina, ka pat tad, ja dzīvnieki, šķiet, ir izdzīvojuši, pastāv liela iespējamība, ka tie pēc atbrīvošanas varētu nomirt.

Lai noteiktu, vai karetu piezveja kādā teritorijā būtu nozīmīgs iztraucējums, ir rūpīgi jāizpēta šādas nejaušas nozvejas un nonāvēšanas ietekme uz i) teritorijas aizsardzības mērķu sasniegšanu, ii) sugas populāciju teritorijā un tās apkārtnē un iii) labvēlīga aizsardzības statusa sasniegšanu vai saglabāšanu valsts bioģeogrāfiskajā līmenī.

Ietekmi var uzskatīt par nozīmīgu, ja sugai ir nelabvēlīgs aizsardzības statuss un nejauša nozveja un nonāvēšana varētu būt daļa no sugas populācijas ilgtermiņa samazināšanās vai tās izplatības areāla sarukuma riska vai šādu risku palielināt.

Ietekme būtu jānovērtē kā nozīmīga arī tad, ja regulāri tiek nejauši nozvejots un nonāvēts liels skaits dzīvnieku un tas varētu ietekmēt teritorijā esošo sugas apakšpopulāciju vai vietējo populāciju tādā veidā, ka tiek traucēta teritorijas aizsardzības mērķu sasniegšana.

4.3. Kā noteikt, vai zvejas darbības varētu izraisīt dzīvotņu noplicināšanu un nozīmīgu iztraucējumu sugām?

Lai noteiktu, vai zvejas darbības varētu izraisīt dzīvotņu noplicināšanu vai nozīmīgu iztraucējumu sugām Natura 2000 teritorijā, to iespējamā ietekme jānovērtē, ņemot vērā teritorijai specifiskos aizsardzības mērķus. Šajā nolūkā vispirms ir jāiegūst informācija par teritorijā aizsargātajiem dzīvotņu veidiem (40) un sugām un zvejas darbībām, kas tiek veiktas vai, iespējams, nākotnē tiks veiktas, teritorijā un ap to. Tas ietver informāciju teritorijas līmenī par apgabalu un dzīvotņu un sugu populāciju stāvokli, kā arī informāciju par zvejas rīku izmantošanu (zvejas piepūle telpas un laika ziņā) un to iespējamo ietekmi. Tāpēc DSV sniegtā informācija ir jāsaglabā precīza un atjaunināta, kā arī jāveic regulārs dzīvotņu un sugu stāvokļa un teritorijā esošo noslodžu monitorings.

Informācija jāapkopo, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus (t. i., in situ vai attālo monitoringu), metodes (satelītus, zvejas kuģu izsekošanas ierīces, novērotājus uz kuģa) un pieejas (t. i., ĢIS, prognostiskus modeļus utt.). Šī informācija ir būtiska 6. panta 2. punkta īstenošanai, un tai vajadzētu būt pieejamai pirms teritorijas noteikšanas vai drīz pēc tam.

Lai atbalstītu KZP, dalībvalstis vāc bioloģiskos, vidiskos, ekonomiskos un sociālos datus zivsaimniecības nozarē. Ar ES datu vākšanas sistēmu (DCF) (41) ir noteikti pamatprincipi un vispārējie noteikumi par datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu saskaņā ar KZP. Dalībvalstīm ir skaidrs pienākums darīt datus pieejamus zinātnisko datu galalietotājiem, arī Komisijas izraudzītām struktūrām (42). Zvejas darbību datus, tai skaitā kuģa atrašanās vietas datus, kas savākti saskaņā ar Kontroles regulu (43), var tikt nodoti neatkarīgām zinātniskām struktūrām zinātniskās pētniecības veikšanai vai zinātnisko ieteikumu sniegšanai, pēc datu pieprasījuma nosūtīšanas attiecīgajām valsts iestādēm (44) un saskaņā ar apstrādes, pārvaldības un izmantošanas prasībām, kas noteiktas DVS un citos attiecīgos tiesību aktos par datu aizsardzību un konfidencialitāti.

Pēc tam šī informācija būtu jāizmanto, lai apkopotu konfliktu matricas par katru teritoriju, aprakstot katru zvejas rīka veidu, kas rada risku ietekmēt dzīvotnes vai radīt nozīmīgu iztraucējumu teritorijā aizsargātajām sugām.

Lai atvieglotu šo novērtējumu attiecībā uz dzīvotņu veidiem, kas satur daudzus apakštipus, ir ieteicams dzīvotnes sadalīt pēc iespējas sīkāk (piemēram, līdz EUNIS (45) dzīvotņu klasifikācijas sistēmas 4. vai 5. līmenim). Tas pats var būt nepieciešams attiecībā uz zvejas rīkiem (piemēram, zvejas veidu (46) 6. līmenī).

Dažas dalībvalstis ir izstrādājušas detalizētas riska novērtējuma tabulas (sk. 5.1. pielikumu), kuras tās izmanto, lai atvieglotu vajadzīgo zvejniecības pārvaldības pasākumu īstenošanu, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktam. Riska novērtēšanas pieeju ES līmenī ierosināja arī Jūras ekspertu grupa (sk. 5.2. pielikumu). Ja valsts pieejas nav, par sākumpunktu var izmantot ES līmenī izstrādāto riska novērtējumu.

Šādu riska novērtējuma matricu piemērošana ļauj identificēt zvejas rīkus, kas var izraisīt dzīvotņu noplicināšanu vai nozīmīgu iztraucējumu sugām. Pēc tam iespējamā ietekme būtu jānovērtē, ņemot vērā teritorijai specifiskos aizsardzības mērķus (sk. 3. nodaļu, 1. pielikumu). Ja zvejas darbība var izraisīt dzīvotņu noplicināšanu vai nozīmīgu iztraucējumu teritorijā aizsargātajām sugām, dalībvalstij jāveic attiecīgi pasākumi, lai šādu noplicināšanu vai nozīmīgu iztraucējumu novērstu, ieviešot vajadzīgos zvejniecības pārvaldības pasākumus.

Ja situācija ir nenoteikta, piemēram, datu trūkuma dēļ par dzīvotnēm vai sugām, zvejas piepūli vai konkrētu zvejas rīku ietekmi, būtu jāpiemēro piesardzīga pieeja, līdz tiek savākti pietiekami dati. Tas nozīmē, ka līdz brīdim, kad zvejas darbības ietekme uz aizsargājamām dzīvotnēm vai sugām kļūst pilnībā skaidra, par nepieciešamiem var uzskatīt tādus aizsardzības pasākumus kā zvejas ierobežošana vai aizliegums (47). Tas atbilst principam “piesardzīga pieeja zvejniecības pārvaldībā” KZP (48), saskaņā ar kuru atbilstošas zinātniskās informācijas trūkums nebūtu jāizmanto par pamatojumu, lai atliktu vai neveiktu pārvaldības pasākumus, kuru mērķis ir saglabāt mērķsugas, saistītās vai atkarīgās sugas, nemērķa sugas un to vidi.

4.4. Kas ir “atbilstīgi pasākumi”?

Tieši piemērojami reglamentējoši pasākumi ir vajadzīgi visām Natura 2000 teritorijām, kurās notiek zvejas darbības, par kurām ir pierādīts, ka tās var izraisīt dzīvotņu noplicināšanu vai nozīmīgu iztraucējumu sugām, kuru dēļ šīs teritorijas ir noteiktas (49).

Nav pieņemami gaidīt, līdz noplicināšana vai iztraucējums ir noticis, un tikai tad veikt pasākumus, un dalībvalstīm ir pienācīgi jārīkojas, lai nodrošinātu, ka noplicināšana vai nozīmīgs iztraucējums nenotiek.

Ja negatīvā ietekme jau ir radusies, minētā ietekme ir jānovērš, vajadzības gadījumā pārtraucot darbību un/vai veicot ietekmes mazināšanas un atjaunošanas pasākumus (50).

Brīvprātīgas vienošanās, piemēram, zvejas prakses kodekss Natura 2000 teritorijā, visticamāk, nebūs pietiekamas, lai izpildītu pienākumus saskaņā ar 6. panta 2. punktu, un arī ar riska novērtēšanas procesu, kurā tiek noteikti vajadzīgie pasākumi, bet netiek nodrošināts to juridiskais pamats, nepietiks. Tiesa konstatēja, ka juridiski saistošu aizsardzības pasākumu nepieņemšana pret noteiktām darbībām, kas izraisa dzīvotņu noplicināšanos teritorijās, ir Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkta pārkāpums (51). Tiesa arī konstatēja, ka pilnvaras atļaut kompetentajām iestādēm slēgt teritorijas apsaimniekošanas līgumus ar teritoriju īpašniekiem vai apsaimniekotājiem nav uzskatāmas par pietiekamām, lai īstenotu 6. panta 2. punktu, jo tie nav obligāti (52).

Piemēri par 6. panta 2. punkta piemērošanu zvejas darbībām

Lai nodrošinātu aizsargātu rifu struktūru (dzīvotņu tips 1170) pienācīgu aizsardzību pret zvejas darbībām un tādējādi i) palīdzētu izpildīt pienākumu sasniegt labvēlīgu aizsardzības statusu un ii) veicinātu Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkta ievērošanu, Dānija kopā ar Zviedriju un Vāciju 2014. gada vasarā veica pasākumus septiņās tās jurisdikcijā esošajās teritorijās Baltijas jūrā.

Rifu struktūru aizsardzības statuss septiņās teritorijās ir “nelabvēlīgs” fiziska iztraucējuma un salīdzinoši augsta barības vielu līmeņa dēļ vertikālajā ūdens slānī. Saskaņā ar septiņu teritoriju Natura 2000 apsaimniekošanas plāniem zveja ar pārvietojamiem grunts zvejas rīkiem ir norādīta kā apdraudējums rifu struktūrām un iespējams apdraudējums smilšu sēkļiem.

Dānija, Vācija un Zviedrija 2015. gada 13. martā iesniedza Komisijai priekšlikumu par zvejniecībā piemērojamiem aizsardzības pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt rifu struktūras Dānijas Natura 2000 teritorijās Baltijas jūrā, ierobežojumu teritorijās aizliedzot visas zvejas darbības ar grunts zvejas rīkiem. Komisija šos pasākumus pieņēma ar deleģēto aktu (53).

Sīkāku informāciju sk. 6. pielikumā.

5. Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta piemērošana zvejas darbībām

6. panta 3. punkts

Visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, pienācīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus.

Ņemot vērā novērtējuma atzinumus par ietekmi uz minēto teritoriju, un saskaņā ar 4. punkta noteikumiem, kompetentā valsts iestāde piekrīt plāna vai projekta īstenošanai tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība, un vajadzības gadījumā noskaidrojusi plašas sabiedrības viedokli.

6. panta 3. punktā ir definēta pakāpeniska procedūra tādu plānu un projektu izskatīšanai, kuriem var būt būtiska ietekme uz Natura 2000 teritoriju. Darbībām, kas neietilpst 6. panta 3. punkta piemērošanas jomā, joprojām ir jābūt saderīgām ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkta noteikumiem (54).

Procedūras pirmā daļa ietver pirmsnovērtēšanas posmu (iepriekšēja izpēte), kurā nosaka, vai plāns vai projekts ir tieši saistīts ar teritorijas apsaimniekošanu vai vajadzīgs tai, un vai tam varētu būt būtiska ietekme uz teritoriju; Procedūras otrā daļa attiecas uz pienācīgu novērtējumu, ņemot vērā teritorijas aizsardzības mērķus, un trešā – uz kompetento valsts iestāžu lēmumu.

5.1. Kad ir piemērojams Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkts?

Direktīvas 6. panta 3. punkts pastāvīgi piemērojams visām KNT, ĪADT un ĪAT.

To piemēro:

—	darbībām, kuru veikšanai nav vajadzīga atļauja, bet kuras varētu būtiski ietekmēt teritoriju (55);

—	ja notiek iejaukšanās dabiskajā vidē, ieskaitot regulāras darbības, kuru mērķis ir dabas resursu izmantošana (56);

—	regulārām darbībām, ko veic periodiski (57);

—	darbības intensitātes palielināšanai (58);

—	plānu un projektu izmaiņām (59);

—	darbībām, ko veic ārpus teritorijas, bet kas varētu to būtiski ietekmēt (60);

Dažām darbībām nevar piemērot vispārēju atbrīvojumu (61).

Projekta apjomam nav nozīmes (62).

Plāna novērtējums neatbrīvo atsevišķus projektus no novērtēšanas veikšanas. Visos gadījumos galvenais ierobežojošais faktors saskaņā ar 6. panta 3. punktu ir tas, vai ir iespējama būtiska ietekme uz teritoriju.

Tādējādi 6. panta 3. punkts ir piemērojams zvejas darbībām, kas varētu būtiski ietekmēt teritoriju tādā mērā, ka tiktu apdraudēta teritorijas aizsardzības mērķu sasniegšana.

5.2. Kas ir “plāni” un “projekti”?

Terminam “plāns” ir plaša nozīme – tas ietver gan zemes izmantojuma plānus un telpiskos plānojumus, gan nozares plānus un programmas (63). Zvejas darbību kontekstā izskatāmie plāni ietver, piemēram, jūras telpiskos plānojumus saskaņā ar Direktīvu 2014/89/ES (64), ja tie ietver zvejas darbības vai īpašus zvejniecības pārvaldības plānus.

Zvejniecības pārvaldības plāni, kas dalībvalstīm jāapsver, ietver, piemēram, pārvaldības plānus zvejniecībai ar traļiem, kuģu vadiem, krastā velkamiem vadiem, aptverošiem zvejas tīkliem un dragām dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos, ko dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar Vidusjūras regulas (65) 19. pantu, ja tie varētu būtiski ietekmēt Natura 2000 teritoriju, ņemot vērā tās aizsardzības mērķus (66).

Attiecībā uz “projekta” juridisko standartu Tiesa pieņem ļoti plašu interpretāciju, kas aptver visus projektus Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvas (IVN direktīvas) (67) izpratnē un pat attiecas uz jebkuru darbību, kurai var būt nozīmīga ietekme uz aizsargātu teritoriju (68). Tiesa jau ir nospriedusi, ka lopu ganīšanu un mēslojuma iestrādāšanu uz augsnes vai augsnē Natura 2000 teritoriju tuvumā var uzskatīt par“projektu” (69).

Spriedumā par sirsniņgliemeņu zvejošanu ar mehāniskiem paņēmieniem Vadenzē ĪAT Nīderlandē (70) Tiesa konstatēja, ka tas apstāklis, ka zvejas darbība šajā teritorijā tiek veikta periodiski vairākus gadus un ka tai katru gadu ir jāsaņem licence, un katrā jaunā izdošanas reizē ir jāizvērtē iespēja turpināt šo darbību un teritoriju, kurā tā var tikt turpināta, pats par sevi nav šķērslis, lai katra pieteikuma iesniegšanas brīdī to uzskatītu par atsevišķu plānu vai projektu Dzīvotņu direktīvas nozīmē.

Tāpēc 6. panta 3. punktu piemēro visām zvejas darbībām Natura 2000 teritorijās, kurām ir izdotas vai atjaunotas īpašas atļaujas zvejas darbību veikšanai noteiktā laikposmā, konkrētā apgabalā vai konkrētai zvejniecībai saskaņā ar īpašiem nosacījumiem.

Šajā zvejas darbību gadījumā var būt jāapsver pašreizējās noslodzes intensitātes izmaiņas saskaņā ar 6. panta 3. punktu (71), jo īpaši tad, ja uz darbībām attiecas īpaši atļaujas pieprasījumi, ja vien tas netiek darīts, piemērojot 6. panta 1. punktu un 6. panta 2. punktu. Tas varētu notikt, piemēram, ja tiek izdotas jaunas vai papildu atļaujas zvejai Natura 2000 teritorijā.

Plāni un projekti, kas ir tieši saistīti ar teritorijas aizsardzības pārvaldību (atsevišķi vai citu plānu vai projektu ietvaros), principā jāizslēdz no 6. panta 3. punkta noteikumu piemērošanas jomas, tomēr to ar aizsardzību nesaistītie elementi joprojām var būt jānovērtē (72).

Piemēram, pasākumus, kas reglamentē zvejas darbības, atkarībā no to satura varētu uzskatīt par “plāniem vai projektiem (..), kas ir tieši saistīti ar teritoriju vai vajadzīgi tās apsaimniekošanai”, un tāpēc uz tiem neattiecas pienācīgais novērtējums, kas jāveic saskaņā ar 6. panta 3. punktu. Tomēr būtu rūpīgi jāizpēta un vajadzības gadījumā jānovērtē minēto pasākumu (piemēram, zvejas darbību pārvietošanas uz tām pašām vai citām Natura 2000 teritorijām vai zvejas rīku pielāgošanas) iespējamā ietekme, kas nāk par labu vienai teritorijā aizsargātajai sugai, bet var būt nelabvēlīga citai sugai.

Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu var piemērot tikai dalībvalstu iestāžu apstiprinātiem plāniem vai projektiem, nevis Savienības pieņemtajiem plāniem vai projektiem.

5.3. Kas ir “pienācīgs novērtējums”?

Komisijas norādījumos par 6. panta īstenošanu ieteikts, ka novērtējumā uzsvars būtu jāliek uz to, lai, pamatojoties uz apstiprinošiem pierādījumiem, objektīvi parādītu, ka, visticamāk, nebūs aizsardzības mērķus skarošas nozīmīgas ietekmes uz Natura 2000 teritoriju (iepriekšēja izpēte) vai ka nebūs negatīvas ietekmes uz Natura 2000 teritorijas viengabalainību (pienācīgs novērtējums). Tāpēc pienācīgajā novērtējumā īpaši jāpievēršas ietekmei uz sugām un/vai dzīvotnēm, kuru dēļ attiecīgā Natura 2000 teritorija ir noteikta.

Lai nodrošinātu atbilstību 6. panta 3. punktam, pienācīgā novērtējumā ir jāiekļauj pilnīgi, precīzi un galīgi secinājumi, kas var kliedēt visas zinātniski pamatotās šaubas par ietekmi uz teritoriju, ņemot vērā tās aizsardzības mērķus (73).

Tajā galvenā uzmanība jāpievērš plāna vai projekta ietekmei uz teritoriju, ņemot vērā tās aizsardzības mērķus.

Tāpēc būtu jāņem vērā attiecīgās dzīvotnes tipiskās sugas vai sugas, kas ir daļa no barības tīkliem, no kuriem ir atkarīga teritorijas mērķa īpašība (74). Šajā sakarā būtu lietderīgi apsvērt holistiskas pieejas īstenošanu teritorijas apsaimniekošanā, ņemot vērā visu ekosistēmu. Tas varētu veicināt ātrāku ekosistēmas atveseļošanos un lielāku vides noturību.

Lai gan pienācīgais novērtējums var būt daļa no ietekmes uz vidi novērtējuma, kas prasīts IVN direktīvā, vai stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma, kas noteikts Stratēģiskā vides novērtējuma direktīvā (SVN direktīva) (75), vai to var veikt līdztekus šim procesam, tam ir jābūt skaidri atšķiramam no šiem citiem novērtējumiem, jo pienācīgā novērtējuma konstatējumi (t. i., vai var pārliecināties, ka attiecīgā darbība neietekmēs teritorijas viengabalainību) nosaka to, vai tiks dota piekrišana 6. panta 3. punkta otrajā teikumā minētajai īstenošanai.

Plāni un projekti, kas neatrodas Natura 2000 teritorijās, joprojām būs pienācīgi jāizvērtē, ņemot vērā teritorijas aizsardzības mērķus, ja pastāv iespējamība, ka teritorijas tiks būtiski ietekmētas. Zvejniecības gadījumā piemērs būtu zvejas darbība, kas notiek ārpus Natura 2000 teritorijas un kas rada nogulšņu mākoņus, kuri būtiski ietekmē teritorijā aizsargātās bentiskās kopienas, vai zvejas darbības ārpus teritorijas, kas kaitē teritorijā aizsargājamo sugu populācijām to ļoti mobilā rakstura dēļ.

Pienācīgam novērtējumam galu galā būtu jāļauj kompetentajām iestādēm pārliecināties, vai plāns vai projekts neizjauks attiecīgās teritorijas viengabalainību (76), ņemot vērā tās aizsardzības mērķus.

Piemēri par 6. panta 3. punkta piemērošanu zvejas darbībām

Īrijā pēc tam, kad 2021. gadā tika iesniegts Natura zivsaimniecības plāna projekts, kurā izklāstīta pārvaldības kārtība, kas jāīsteno kuģu īpašniekiem, kuriem ir atļauts zvejot ēdamo sirsniņgliemeni (Cerastoderma edule) Dandolkas līcī (ĪADT IE0004026 un ĪAT IE0000455), lauksaimniecības, pārtikas un jūras lietu ministrs nolēma, ka plāna projekts ir pienācīgi jāizvērtē saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu.

Jūras institūts sagatavoja pienācīga novērtējuma ziņojumu, un ziņojums un pielikumi, ieskaitot pašu Natura zivsaimniecības plāna projektu, tika publicēti, nosakot sešu nedēļu ilgu sabiedriskās apspriešanas periodu.

Pēc visu apsvērumu un sniegtās informācijas saņemšanas un saistībā ar pienācīgā novērtējuma rezultātiem ministrs nolēma pieņemt grozītu Natura zivsaimniecības plāna versiju. Papildinformāciju sk. 7. pielikumā.

Nīderlandē 2024. gadā Nīderlandes Lauksaimniecības, dabas un pārtikas kvalitātes ministrijai tika iesniegts jauns atļaujas pieprasījums Ensis makstgliemeņu zvejai vairākās Natura 2000 teritorijās. Lai šādu atļaujas pieprasījumu varētu apsvērt, tam jāpievieno pienācīgs novērtējums, kurā izklāstīta visa darbības iespējama negatīva ietekme uz attiecīgo Natura 2000 teritoriju aizsardzības mērķiem vai šo teritoriju dabiskajām īpašībām.

Pamatojoties uz pienācīgā novērtējuma rezultātiem, tika nolemts ar konkrētiem nosacījumiem atļauju Ensis makstgliemeņu zvejai konkrētās Natura 2000 teritorijās piešķirt. Atļauja ir derīga sešus gadus. Pēc tam jāiesniedz jauns atļaujas pieprasījums, kam pievienots jauns pienācīgs novērtējums. Papildinformāciju sk. 7. pielikumā.

5.4. Kas ir “būtiska ietekme”?

“Būtiskuma” jēdziens ir jāinterpretē objektīvi.

Ietekmes būtiskums ir jānosaka saistībā ar specifiskajām īpašībām un vidiskajiem apstākļiem, kas raksturīgi aizsargātajai teritorijai, kuru ietekmē plāns vai projekts, īpaši ņemot vērā teritorijas aizsardzības mērķus un ekoloģiskās īpašības (77).

Pienācīgs novērtējums, ņemot vērā teritorijas aizsardzības mērķus, vienmēr ir nepieciešams, ja pastāv pamatotas šaubas par būtiskas nelabvēlīgas ietekmes neesamību (78).

Šim novērtējumam par to, vai var tikt ietekmēti teritorijas aizsardzības mērķi, ir jābalstās uz labākajām konsolidētajām zinātnes atziņām šajā jomā.

Zvejas kontekstā, visticamāk, būs apstākļi, kuros – piemēram, saistībā ar jaunām zvejas metodēm, pašreizējo zvejas darbību intensitātes izmaiņām, jauniem esošo zvejas rīku pielietojumiem vai mazāk labi izpētītas mijiedarbības gadījumā – zinātnisko atziņu par iespējamo ietekmi pietrūks. EST ir lēmusi, ka tad, ja šādos apstākļos pastāv šaubas par būtiskas ietekmes neesamību, ir jāveic pienācīgs novērtējums, ņemot vērā teritorijas aizsardzības mērķus, un ka ietekmes noteikšanai ir jābalstās uz piesardzības principu (79).

Saskaņā ar piesardzības principu tiek uzskatīts, ka šāds risks pastāv, ja, pamatojoties uz objektīvu informāciju, nevar izslēgt iespēju, ka plāns vai projekts būtiski ietekmēs attiecīgo teritoriju (80).

Kaitējuma samazināšana (piemēram, konkrētu zvejas rīku ietekmes samazināšana) ar pašreizējās tehnoloģijas ierobežojumiem nav pietiekama, lai uzskatītu, ka nebūs būtiskas ietekmes. Piemēram, Tiesa uzskatīja, ka “pienākums pārbaudīt, vai nelabvēlīgā ietekme uz vidi, no kuras tehnoloģiski nevar izvairīties, ir samazināta līdz minimumam, negarantē, ka šāds projekts minēto kaitējumu neradīs” (81).

Ir veikti daudzi pētījumi, kuros pētīta un ziņota komerciālās un atpūtas zvejas iespējamā ietekme uz jūras biodaudzveidību Eiropas ūdeņos, un tos var izmantot, lai nodrošinātu pienācīgu zvejas darbību novērtējumu. Tie ietver pētījumus par mijiedarbību ar dzīvotnēm un sugām, kas ir Natura 2000 jūras teritoriju aizsargājamas iezīmes (82). Vairākas dalībvalstis, kas veikušas šādu analīzi, ir apkopojušas savus secinājumus matricās, kurās norādīts, vai ir sagaidāms, ka dažādām zvejas metodēm būs būtiska ietekme uz Natura 2000 iezīmēm (sk. 4. nodaļu un 5. pielikumu).

Veikto ietekmes mazināšanas pasākumu efektivitātes kontroli nevar tikt uzskatīta par pietiekamu, lai nodrošinātu Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā (83) paredzētā pienākuma izpildi, jo “tieši lēmuma par piekrišanu projekta īstenošanai pieņemšanas brīdī, no zinātnes viedokļa raugoties, nav jābūt nekādām pamatotām šaubām par kaitējuma attiecīgās teritorijas viengabalainībai neesamību” (84).

5.5. Kas ir kombinētā ietekme?

Nosakot iespējamo būtisko ietekmi, attiecīgā plāna vai projekta novērtējumā būtu jāņem vērā arī jebkura kombinācija ar citiem plāniem un/vai projektiem, lai ņemtu vērā iespējamo kumulatīvo ietekmi.

Noteikums par kombinēto ietekmi attiecas uz citiem plāniem vai projektiem, kas jau ir pabeigti, tiem, kas ir apstiprināti, bet nav pabeigti, un tiem, kas pašlaik tiek ierosināti (85), pat ja šie plāni vai projekti ir veikti pirms Dzīvotņu direktīvas transponēšanas datuma (86).

Šie noteikumi attiecas arī uz dažādiem plānu un projektu veidiem. Tas nozīmē, ka 6. panta 3. punkta piemērošanai ir nepieciešams ne tikai izvērtēt zvejas plānus un projektus, kas varētu būtiski ietekmēt Natura 2000 teritoriju, bet arī jebkādu iespējamo ietekmi, ko rada kombinēšana ar citiem plānu un projektu veidiem, piemēram, piekrastes aizsardzības darbiem, atkrastes vējparku būvniecību un minerālo materiālu bagarēšanas darbībām.

Šādā veidā būtu jāanalizē kumulatīvā ietekme, kas izriet no plāniem un projektiem, kuri darbojas dažādos mērogos, un daudzu maza mēroga projektu un dažādu veidu plānu un projektu iespējamā ietekme, neatkarīgi no tā, vai tiek uzskatīts, ka tiem varētu būt būtiska ietekme atsevišķi.

Galvenā problēma var būt daudzu citu plānu un projektu apstrāde vai datu trūkums. Šādos apstākļos ir vajadzīgas labākās zinātniskās atziņas un, ja šādu datu vai zināšanu nav vai tie ir nepietiekami, ir jāpiemēro piesardzības princips (87)..

Jūras telpiskajiem plānojumiem saskaņā ar Direktīvu 2014/89/ES, kas ietver vai var ietekmēt Natura 2000 teritorijas, ir jāpiemēro 6. panta 3. punkts (88). Plānos ietvertās darbības, arī zveja, būtu jānovērtē, tai skaitā plašākā ģeogrāfiskā mērogā, ņemot vērā kumulatīvo ietekmi pāri jūras robežām. Lai to izdarītu, var būt nepieciešams iegūt informāciju no citām dalībvalstīm.

Lai novērtētu kombinēto ietekmi, ietverot zivsaimniecības plānus un projektus, var būt jāapsver arī plāni un projekti, kas darbojas dažādos laika posmos (piemēram, vasaras un ziemas zveja), ir koncentrēti uz dažādiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem (piemēram, smilšu sēkļi un blakus esošie rifi) vai ir telpiski nodalīti vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā (piemēram, bentiskajās un pelaģiskajās dzīvotnēs).

Zvejniecībai pēc būtības ir pārrobežu raksturs. ES zvejas operatori darbojas saskaņā ar KZP, un kuģiem, kas kuģo ar dalībvalstu karogu, ir īpašas tiesības un piekļuve konkrētiem zvejas apgabaliem gan to ūdeņos, gan citu dalībvalstu ūdeņos. Espo konvencija (89), ko ES īsteno ar IVN un SVN direktīvu starpniecību, paredz, ka novērtējumos ir jāņem vērā pārrobežu ietekme. Tādēļ ir skaidrs, ka pārrobežu ietekme ir jāņem vērā arī pienācīgos novērtējumos saskaņā ar 6. panta 3. punktu. Šī ietekme var rasties telpiski, piemēram, no zvejas darbībām vienas dalībvalsts ūdeņos, kas ietekmē Natura 2000 dzīvotnes un sugas citā dalībvalstī, vai gadījumos, kad vienas dalībvalsts flote zvejo citas dalībvalsts Natura 2000 teritorijā.

Zvejniecības gadījumā visaptverošā novērtējumā par kombinēto ietekmi ārpus teritoriālajiem ūdeņiem, t. i., arī zonā, kas ir dalībvalsts jurisdikcijā (un dažos gadījumos 6–12 jūras jūdžu zonā, kur pastāv īpaša piekļuves kārtība saskaņā ar KZP regulas 5. pantu un I pielikumu), visticamāk, būs jāizskata vairāk nekā vienas dalībvalsts plānus un projektus. Var būt svarīgi arī novērtēt kombinēto ietekmi, ietverot plānus un projektus teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

5.6. Kas ir “teritorijas viengabalainība”?

Teritorijas viengabalainība ietver teritoriju veidojošās īpašības un ekoloģiskās funkcijas (90).

Ietekme uz Natura 2000 teritoriju viengabalainību ir jānovērtē, ņemot vērā aizsardzības mērķus, kas noteikti katrai aizsargājamai dzīvotnei, dzīvotņu kompleksam, šīm dzīvotnēm raksturīgajām sugām (91) un/vai to sugu populācijām, kuru dēļ šīs teritorijas ir noteiktas.

Turklāt viengabalainības sakarā teritorijas ekoloģiskā struktūra, funkcija un ekoloģiskie procesi visā tās platībā jāapskata kā vienots veselums. Var uzskatīt arī, ka viengabalainai teritorijai piemīt izturētspēja un spēja attīstīties tādā veidā, kas ir labvēlīgs teritorijas aizsardzībai (92).

Saskaņā ar 6. panta 4. punktu valsts iestādes “nevar atļaut tādu iejaukšanos, kas var ilgstoši apdraudēt tādu attiecīgo teritoriju ekoloģiskās īpatnības, kuru izplatības areālā ir prioritārie dabisko dzīvotņu veidi” (93). Turklāt “pastāvīgs un neatgriezenisks prioritārā dabiskās dzīvotnes veida, kura saglabāšanas mērķis ir pamatots ar attiecīgās teritorijas iekļaušanu (..), zudums izjauks minētās teritorijas viengabalainību. Šajā novērtējumā ir jāpiemēro piesardzības princips” (94). Šādas interpretācijas loģika attiektos arī uz neprioritāriem dzīvotņu veidiem un sugu dzīvotnēm (95).

Piemērs ietekmei uz teritorijas viengabalainību

Zvejas darbību kontekstā teritorijas viengabalainību var ietekmēt, piemēram, demersālo traļu izmantošana, par kuriem zināms, ka tie samazina dažu mīksto sedimentu dzīvotņu strukturālo sarežģītību un izraisa dominējošo un tipisko sugu izmaiņas.

Arī plēsīgo zivju izķeršana var ietekmēt teritorijas viengabalainību, piemēram, mainot jūras ežu populācijas blīvumu. Sekas var būt strukturāli sarežģītu makroaļģu vainagu kopienu pārtapšana par “jūras ežu klātiem tuksnešiem” apgabalos, kuros iepriekš dominēja Cystoseira vai brūnaļģu meži (96).

5.7. Kāda ir saikne starp 6. panta 2. punktu un 6. panta 3. punktu?

Direktīvas 6. panta 2. punkts un 6. panta 3. punkts ir paredzēti, lai nodrošinātu vienādu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu aizsardzības līmeni (97).

Direktīvas 6. panta 2. punkta noteikumus teritorijai piemēro vienmēr, savukārt 6. panta 3. punkta noteikumi ir piemērojami tikai tad, ja tiek piedāvāts plāns vai projekts, kas teritoriju var ietekmēt būtiski.

Pasākumi, kas veikti saskaņā ar 6. panta 2. punktu, var atvieglot 6. panta 3. punkta piemērošanu. Piemēram, riska vērtēšana, lai noteiktu, kuras zvejas darbības varētu negatīvi ietekmēt teritorijā aizsargājamās sugas un dzīvotnes un uz kurām tāpēc attiecas 6. panta 2. punkts, varētu palīdzēt ar šīm pašām darbībām saistītos plānus un projektus izvērtēt attiecībā uz to, cik būtiski tie spētu ietekmēt teritorijas viengabalainību, un tas būtu viens no pienācīga novērtējuma “iepriekšējās izpētes” aspektiem.

Līdzīgi, konkrētu zvejas darbību ierobežojumi (piemēram, to aptvertās platības, intensitātes vai darbības principa reglamentēšana), kas, pamatojoties uz šādu riska novērtējumu, noteikti, lai novērstu dzīvotņu noplicināšanu un būtiskus sugu iztraucējumus, varētu novērst vai mazināt vajadzību pēc ietekmes mazināšanas papildpasākumiem, kas pienācīgā novērtējuma rezultātā nosakāmi saskaņā ar 6. panta 3. punktu. Tomēr, lai apstiprinātu šādu pasākumu pieeju un to pietiekamību, ņemot vērā teritorijas aizsardzības mērķus un ierosinātā plāna vai projekta īpašības, beigās vienalga būs vajadzīgs konkrētajai Natura 2000 teritorijai specifisks novērtējums.

Ja plāns vai projekts ir jāpārskata, lai nodrošinātu atbilstību 6. panta 2. punkta noteikumiem, tas jādara saskaņā ar 6. panta 3. punkta prasībām (98). Tā tas ir gadījumā, ja projekts vai darbība tika atļauta pirms teritoriju iekļaušanas KNT sarakstā vai to klasificēšanas par ĪAT un uz to neattiecas 6. panta 3. punktā paredzētais pienākums novērtēt to ietekmi uz dzīvotņu veidiem un sugām, bet to ietekme var apdraudēt šo teritoriju viengabalainību.

6. Dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punkta piemērošana zvejas darbībām

6. panta 4. punkts

Ja, neņemot vērā negatīvu vērtējumu saistībā ar ietekmi uz teritoriju, alternatīvu risinājumu trūkuma dēļ plāns vai projekts tomēr ir jāīsteno sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, kas ietver arī sociāla un ekonomiska rakstura intereses, tad dalībvalsts veic visus vajadzīgos kompensācijas pasākumus, lai nodrošinātu Natura 2000 tīkla kopējās vienotības aizsardzību. Dalībvalsts informē Komisiju par pieņemtajiem kompensācijas pasākumiem.

Ja attiecīgajā teritorijā sastopams prioritārs dabiskās dzīvotnes veids un/vai prioritāra suga, tad vienīgie pieņemamie argumenti ir tie, kas saistīti ar veselības aizsardzību vai sabiedrības drošību, videi primāri svarīgām labvēlīgām pārveidēm vai, pēc Komisijas atzinuma, citām sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm.

6. panta 4. punktā pieļauti izņēmumi no 6. panta 3. punkta vispārējā noteikuma piemērošanas, bet tas nenotiek automātiski. Iestādes ir tiesīgas izlemt, vai var piemērot 6. panta 3. punkta izņēmuma nosacījumus, ja pienācīgā izvērtējuma rezultātā ir secināts, ka plāns vai projekts negatīvi ietekmēs novērtētās teritorijas viengabalainību, vai ja rodas šaubas par šādas nelabvēlīgas ietekmes neesamību.

6.1. Kad ir piemērojams Dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punkts?

Ja plānu vai projektu pienācīgā novērtējuma laikā nevar secināt, ka netiks ietekmēta attiecīgo teritoriju viengabalainība, kompetentās iestādes šos plānus vai projektus var apstiprināt tikai tad, ja tiek pieprasīta atkāpe saskaņā ar 6. panta 4. punkta noteikumiem.

Zvejas jomā tam būtu jāattiecas uz zvejas darbībām, kurām ir būtiska ietekme uz Natura 2000 teritoriju, kā to apliecina ar 6. panta 3. punktā paredzēto procedūru.

Trīs galvenās prasības 6. panta 4. punkta piemērošanai, kas jāizpilda un jādokumentē, ir šādas:

—	ir apsvērtas alternatīvas un var pierādīt, ka apstiprināšanai iesniegtā versija vismazāk kaitē dzīvotnēm un sugām, kā arī Natura 2000 teritorijas viengabalainībai;

—	pastāv sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, kas ietver arī “sociāla un ekonomiska rakstura intereses”;

—	ir veikti visi vajadzīgie kompensācijas pasākumi, lai nodrošinātu Natura 2000 tīkla kopējo vienotību.

6.2. Kas ir “alternatīvi risinājumi”?

Alternatīvi risinājumi varētu būt alternatīva projekta struktūra, dažāds mērogs vai plašākas iespējas tā paša vispārējā mērķa sasniegšanai.

Alternatīvu risinājumu izskatīšana saskaņā ar 6. panta 4. punktu ietver šādus uzdevumus:

—	alternatīvu risinājumu noteikšana;

—	izvērtēto alternatīvu salīdzinošs novērtējums;

—	pamatojums tādu alternatīvu neesamībai, ko pamatoti varētu izskatīt saskaņā ar 6. panta 4. punktu (attiecīgā gadījumā).

To pasākumu ekonomiskās izmaksas, kurus var apsvērt, izvērtējot alternatīvas, nevar būt vienīgais noteicošais faktors alternatīvu risinājumu izvēlē (99).

Alternatīvu neesamība ir jāpierāda, pirms tiek izvērtēts, vai plāns vai projekts ir nepieciešams sevišķi svarīgu sabiedrības interešu dēļ (100).

Zvejas darbību gadījumā, piemēram, būtu jāpierāda, ka sugas, kuras zvejo attiecīgās zvejniecībās, nevar nozvejot ar citiem zvejas rīkiem, kam nav būtiskas ietekmes uz teritoriju, ka tās nevar nozvejot citā apgabalā ārpus Natura 2000 teritorijas un ka citas sugas nevar izmantot, lai sasniegtu mērķi nodrošināt pārtiku.

6.3. Kas ir “sevišķi svarīgas sabiedrības intereses”?

Cilvēku veselība, sabiedrības drošība un videi primāri svarīgas labvēlīgas sekas ir sevišķi svarīgu sabiedrības interešu piemēri.

Sabiedrības intereses var rasties valsts, reģionālā vai vietējā līmenī. Tikai sabiedrības intereses var atsvērt direktīvā paredzētos aizsardzības mērķus neatkarīgi no tā, vai tās izvirza publiskas, vai privātas struktūras. Privātu struktūru izstrādātus projektus var apsvērt tikai tad, ja šādu sabiedrības interešu aizsardzību var uzskatāmi pierādīt.

Sabiedrības un sevišķi svarīgas intereses nozīmē, ka plānam vai projektam ir jābūt tik svarīgam, lai to varētu līdzsvarot ar direktīvas mērķi saglabāt dabiskās dzīvotnes un savvaļas faunu un floru. Sabiedrības intereses var būt svarīgākas tikai tad, ja tās ir ilgtermiņa intereses.

Ja tiek ietekmēts prioritārs dabiskās dzīvotnes veids vai prioritāra suga, vienīgie apsvērumi, kurus var paust kā sevišķi svarīgas sabiedrības intereses saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punktu, ir tie, kas saistīti ar cilvēku veselību vai sabiedrības drošību vai videi primāri svarīgām labvēlīgām sekām. Citu sevišķi svarīgu sabiedrības interešu gadījumā ir vajadzīgs Komisijas atzinums.

Piekrastes teritorijās, kas ir ļoti atkarīgas no zvejniecības, šādas sociālas vai ekonomiskas sabiedrības intereses var būt saistītas ar to, cik svarīga ir zveja kā primārais vai ekskluzīvais nodarbinātības un ienākumu avots vietējai kopienai.

6.4. Kas ir “kompensācijas pasākumi”?

Kompensācijas pasākumi ir ar kādu projektu vai plānu īpaši saistīti pasākumi, ko veic papildus parastajiem pienākumiem, kas izriet no Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas.

Kompensācijas pasākumus var apsvērt tikai saistībā ar 6. panta 4. punktu.

Tie ir neatkarīgi no projekta (arī jebkādiem saistītajiem ietekmes mazināšanas pasākumiem).

To mērķis ir kompensēt plāna vai projekta atlikušo negatīvo ietekmi uz attiecīgajām sugām vai dzīvotnēm, lai saglabātu Natura 2000 tīkla kopējo ekoloģisko vienotību.

Kompensācijas pasākumi, kas ir atbilstoši vai vajadzīgi, lai kompensētu nelabvēlīgo ietekmi uz Natura 2000 teritoriju (t. i., papildus tiem pasākumiem, kas jau ir prasīti direktīvās), var būt dzīvotņu radīšana, dzīvotņu atjaunošana, populācijas stiprināšana, sugu reintrodukcija utt. Jāatzīmē, ka jūras vidē dzīvotņu atjaunošana var būt neskaidra un sarežģīta (jo īpaši plašā teritoriālā mērogā), dārga un var ilgt desmitiem gadu.

Principā kompensācijas pasākumu rezultātam jābūt sasniegtam jau tad, kad attiecīgajai teritorijai tiek nodarīts kaitējums. Noteiktos apstākļos, kad to nevar pilnībā nodrošināt, par starpposmā nodarīto kaitējumu jāparedz papildu kompensēšana (101).

Ja kompensācijas pasākumi ietver jaunu Natura 2000 teritoriju noteikšanu, to uzskaitījums ir jāiesniedz Komisijai pirms pasākumu un projekta īstenošanas, bet pēc projekta apstiprināšanas. Izvirzīšanai šāda statusa piešķiršanai jānotiek saskaņā attiecīgajiem kritērijiem, kas noteikti attiecīgi Dzīvotņu direktīvā un Putnu direktīvā, un informācija par šādām teritorijām būtu jādara pieejama Komisijai, izmantojot izveidotās procedūras attiecībā uz KNT un ĪAT klasifikācijas ES sarakstiem.

7. Dzīvotņu direktīvas 6. panta un Putnu direktīvas 4. panta piemērošana kopējās zivsaimniecības politikas kontekstā

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3. panta 1. punkta d) apakšpunktu jūras bioloģisko resursu saglabāšana ietilpst Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc pasākumi, lai dalībvalstis ievērotu Dzīvotņu direktīvas 6. pantu un Putnu direktīvas 4. pantu attiecībā uz komerciālās un atpūtas zvejas darbībām jūras ūdeņos, ir jāpieņem saskaņā ar KZP noteikumiem un procedūrām (102).

KZP noteikumu mērķis ir nodrošināt jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu un saglabāšanu, iekļaujot noteikumus, kuru mērķis ir samazināt zvejniecību ietekmi uz jūras ekosistēmu, piemēram, nepieļaut jutīgu sugu piezveju vai ierobežot zvejas rīku ietekmi uz jutīgām jūras gultnes dzīvotnēm. Šajā nolūkā daudzus KZP instrumentus zvejas darbību pārvaldībai var izmantot saskaņā ar dažādām zivsaimniecības regulām, lai nodrošinātu atbilstību KZP noteikumiem un procedūrām un attiecīgajiem dalībvalstu pienākumiem saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, Putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu.

Principā zvejniecībā veicamos aizsardzības pasākumus pieņem ES saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (koplēmuma procedūru) vai, ja paredzēts, Padome saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu (103), vai Komisija, izmantojot deleģētos vai īstenošanas aktus, pamatojoties uz pilnvarojumu, kas noteikts vairākos aktos zivsaimniecības jomā. Daži no šiem pasākumiem var attiekties uz Natura 2000 teritorijām, kurās aizsargā sugas un dzīvotnes, kas uzskaitītas Putnu direktīvā un Dzīvotņu direktīvā. Šādi pasākumi ir, piemēram, aizliegums vai ierobežojumi izmantot konkrētus zvejas rīkus un metodes, piemēram, sprāgstvielas, atskaldīšanas instrumentus, koraļļu ieguves dragas un greiferus vai dreifējošus tīklus (104), vai aizliegums Vidusjūrā zvejot ar konkrētiem pārvietojamiem grunts zvejas rīkiem virs Posidonia oceanica un citu jūraszāļu audzēm, kā arī virs koraļļveidīgo dzīvotnēm un mäerl vidēm (105). Aizliegums zvejot dziļāk par noteikto dziļumu apgabalos, kur sastopamas vai varētu rasties jutīgas jūras ekosistēmas (106), var attiekties arī uz Natura 2000 teritorijām. Tāpēc šie pasākumi var būt sākumpunkts, lai apsvērtu, kā dalībvalstis var vēl vairāk papildināt esošos KZP pasākumus ar papildu pasākumiem nolūkā Natura 2000 teritorijās īstenot aizsardzības pasākumus, kas nepieciešami saskaņā ar Putnu direktīvas 4. pantu un Dzīvotņu direktīvas 6. pantu.

Dažos gadījumos un ar zināmiem nosacījumiem dalībvalstis ir pilnvarotas pieņemt valsts mēroga aizsardzības pasākumus, kas ietekmē zvejas darbības (sk. 7.1. nodaļu). Minēto pasākumu darbības joma un to nosacījumi ir izklāstīti KZP tiesību aktos (piemēram, KZP regulā, Tehnisko pasākumu regulā (107) un Vidusjūras regulā (108)).

KZP nodrošina, ka Savienības zvejas kuģiem ir vienlīdzīga piekļuve ūdeņiem un resursiem visos Savienības ūdeņos, izņemot tos, kas minēti KZP regulas (109) 5. pantā. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja uz citu dalībvalstu kuģiem attiecas pasākumi, kas vajadzīgi Dzīvotņu direktīvas 6. panta un Putnu direktīvas 4. panta prasību izpildei, lai izvairītos no diskriminācijas un panāktu pasākumu efektivitāti, tie jāpiemēro visiem ES kuģiem.

Lai to panāktu, KZP ļauj dalībvalstīm ierosināt KZP pasākumus, reģionalizācijas kontekstā izmantojot tā dēvēto “kopīgo ieteikumu” (110). Komisija pieņem šos pasākumus ar deleģētām regulām (111), ņemot vērā visus pieejamos zinātniskos ieteikumus un saskaņā ar tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem (sk. 7.2. nodaļu).

Visbeidzot, dažos gadījumos Komisija var pieņemt attiecīgus pasākumus vai iniciēt to pieņemšanu. Piemēram, ja nav kopīga ieteikuma, steidzamos gadījumos un ar zināmiem nosacījumiem Komisijai ir jāpieņem dalībvalstu ierosinātie pasākumi, ja to nepieņemšanas gadījumā tiktu apdraudēta ar aizsardzības pasākumu noteikšanu saistīto mērķu sasniegšana un dalībvalsts nodomu īstenošana (112). Šos pasākumus piemēro ierobežotu laiku (113). Ja ne visām dalībvalstīm izdodas vienoties par kopīgu ieteikumu, kas jāiesniedz Komisijai, ievērojot KZP regulas 11. pantā noteikto termiņu, vai ja kopīgais ieteikums tiek uzskatīts par tādu, kas nav saderīgs ar šajā pantā minētajām prasībām, Komisija var iesniegt priekšlikumu saskaņā ar Līgumu (114).

7.1. Pasākumi, ko dalībvalstis var pieņemt valsts līmenī

Dalībvalstis var pieņemt valsts pasākumus, pamatojoties uz KZP tiesību aktu noteikumiem, ja tie ir saderīgi ar KZP regulas 2. pantā izklāstītajiem mērķiem, ir nediskriminējoši un vismaz tikpat stingri kā ES tiesību aktos paredzētie pasākumi.

7.1.1. Valstu pasākumi saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas regulu

KZP regulas 11. pantā ir noteikts satvars, kādā dalībvalstīm ieviest zvejniecību pārvaldības pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Dzīvotņu direktīvas 6. panta un Putnu direktīvas 4. panta prasības, un kas piemērojami to suverēnajos vai to jurisdikcijā esošajos ūdeņos.

Regulas 11. panta 1. punkts dalībvalstīm ļauj savās Natura 2000 teritorijās pieņemt citu dalībvalstu kuģus neietekmējošus saglabāšanas pasākumus, ja šie pasākumi ir saderīgi ar KZP regulas 2. pantā izklāstītajiem mērķiem un ir nepieciešami, lai izpildītu dalībvalstu pienākumus saskaņā ar ES vides tiesību aktiem (Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 13. panta 4. punkts, Putnu direktīvas 4. pants vai Dzīvotņu direktīvas 6. pants).

Saskaņā ar KZP regulas 19. pantu dalībvalsts var pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai saglabātu zivju krājumus ES ūdeņos. Tie piemērojami tikai tiem zvejas kuģiem, kas kuģo ar attiecīgās valsts karogu.

Saskaņā ar KZP regulas 20. pantu dalībvalsts var veikt nediskriminējošus zivju krājuma saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un jūras ekosistēmu aizsardzības statusa uzturēšanu vai uzlabošanu 12 jūras jūdžu zonā no tās bāzes līnijām. Tomēr tas ir atļauts tikai tad, ja ES nav pieņēmusi pasākumus, kas īpaši attiecas uz saglabāšanu un pārvaldību šajā teritorijā vai konkrēti nerisina attiecīgās dalībvalsts konstatēto problēmu.

Ja tie var ietekmēt citu dalībvalstu zvejas kuģus, šādi pasākumi jāpieņem tikai pēc apspriešanās ar Komisiju, attiecīgajām dalībvalstīm un attiecīgajām konsultatīvajām padomēm (115).

Visbeidzot, saskaņā ar KZP regulas 13. pantu dalībvalstis ir pilnvarotas ar konkrētiem nosacījumiem pieņemt ārkārtas pasākumus, pamatojoties uz pierādījumiem par jūras bioloģisko resursu saglabāšanas vai jūras ekosistēmas nopietnu apdraudējumu, kura gadījumā ir nekavējoties jārīkojas. Piemēram, 2024. gada janvārī Francijas iestādes pieņēma “ārkārtas pasākumu” saskaņā ar KZP regulas 13. panta 1. punktu. Pasākuma mērķis bija aizsargāt mazos vaļveidīgos, nosakot vienu mēnesi ilgu aizliegumu visām dalībvalstīm zvejot ar konkrētiem zvejas rīkiem Francijas ūdeņos Biskajas līcī (116).

7.1.2. Valstu pasākumi saskaņā ar Tehnisko pasākumu regulu

Saskaņā ar Tehnisko pasākumu regulas 11. panta 4. punktu dalībvalsts, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, var saviem karoga kuģiem noteikt ietekmējuma mazināšanas pasākumus vai konkrētu zvejas rīku izmantošanas ierobežojumus, lai līdz minimumam samazinātu un, kad vien iespējams, izskaustu Dzīvotņu direktīvas II un IV pielikumā minēto jūras zīdītāju vai jūras rāpuļu nozveju un to jūras putnu sugu nozveju, uz ko attiecas Putnu direktīva.

Saskaņā ar minētās regulas 12. pantu attiecīgā dalībvalsts var noteikt zvejas aizlieguma apgabalus vai citus saglabāšanas pasākumus, lai aizsargātu konkrētas jutīgas dzīvotnes vai jutīgas jūras ekosistēmas ūdeņos, kas ir tās suverenitātē vai jurisdikcijā.

7.1.3. Valstu pasākumi saskaņā ar citām regulām

Saskaņā ar citām regulām dalībvalstis, ievērojot konkrētus nosacījumus, var veikt tehniskus pasākumus ūdeņos, kas ir to suverenitātē vai jurisdikcijā, vai attiecībā uz to kuģiem.

Piemēram, saskaņā ar Vidusjūras regulas 7. panta 2. punktu dalībvalstis to teritoriālajos ūdeņos var noteikt valsts aizsargājamās zvejas teritorijas, lai saglabātu un pārvaldītu ūdeņu dzīvos resursus vai saglabātu vai uzlabotu jūras ekosistēmu aizsardzības statusu.

Saskaņā ar tās pašas regulas 19. panta 2. punktu dalībvalstis var izstrādāt valsts pārvaldības plānus konkrētām zvejas vietām to teritoriālajos ūdeņos, kuros var iekļaut pasākumus, kuru mērķis ir palielināt zvejas rīku selektivitāti, samazināt izmetumus vai ierobežot zvejas piepūli.

7.2. Pasākumi, ko dalībvalstis var ierosināt pieņemšanai ES (reģionalizācija)

Saskaņā ar KZP regulas 11. panta 2. un 3. punktu, ja citas dalībvalstis ir tieši ieinteresētas zvejniecības pārvaldībā, kuru ietekmēs saglabāšanas pasākumi vienas dalībvalsts Natura 2000 teritorijās, attiecīgās dalībvalstis var iesniegt Komisijai kopīgu ieteikumu, kurā ietverti vajadzīgie saglabāšanas pasākumi.

Komisija ir pilnvarota pieņemt šādus pasākumus, izmantojot deleģētos aktus, ar kuriem tos piemēro visu dalībvalstu zvejas kuģiem (117). Paraugprakse kopīgo ieteikumu sagatavošanas procedūrā saskaņā ar KZP regulas 11. pantu ir izklāstīta attiecīgajos norādījumu dokumentos (118).

Komisijas dienestu darba dokuments par saglabāšanas pasākumu noteikšanu kopējās zivsaimniecības politikas ietvaros Natura 2000 teritorijām un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas mērķiem

Šo dokumentu Komisijas dienesti ir izstrādājuši pēc apspriešanās ar dalībvalstu ekspertiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Tā mērķis ir izklāstīt paraugpraksi attiecībā uz elementiem, kas dalībvalstīm jāņem vērā, sagatavojot kopīgus ieteikumus saglabāšanas pasākumu pieņemšanai saskaņā ar KZP regulu.

Mērķis ir palīdzēt tām izpildīt savus pienākumus saskaņā ar:

—	Dzīvotņu direktīvas 6. pantu;

—	Putnu direktīvas 4. pantu;

—	Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 13. panta 4. punktu.

Minētajā dokumentā ir izskaidroti noteikumi un procedūras, kas jāievēro, kad dalībvalstis iesniedz kopīgu ieteikumu, kurš Komisijai, kā noteikts KZP regulas 11. panta 2. un 3. punktā, ļauj ar deleģētu aktu pieņemt saglabāšanas pasākumus.

Dokuments visās ES oficiālajās valodās pieejams https://ec.europa.eu/transparency/documents-register/detail?ref=SWD(2018)288&lang=lv.

Saskaņā ar Tehnisko pasākumu regulu dalībvalstis var ierosināt pasākumus, kas jāpieņem ES un kas attiecas uz plašāku jūras teritoriju nekā Natura 2000 teritorijas, un kas, neskarot minēto teritoriju apsaimniekošanas plānus, turklāt var dalībvalstīm palīdzēt nodrošināt atbilstību Dzīvotņu direktīvas 6. panta un Putnu direktīvas 4. panta prasībām.

Saskaņā ar Tehnisko pasākumu regulas 15. panta 2. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus (pamatojoties uz kopīgu ieteikumu, kas iesniegts saskaņā ar KZP regulas 18. pantu), lai grozītu, papildinātu vai atceltu šīs regulas pielikumos izklāstītos tehniskos pasākumus vai atkāptos no tiem. Šādi pasākumi ietver zvejas aizlieguma apgabalus vai apgabalus ar ierobežojumiem, zvejas rīku izmantošanas ierobežojumus vai ietekmes mazināšanas pasākumus, lai samazinātu jutīgu sugu nejaušu nozveju.

Saskaņā ar tās pašas regulas 19. pantu arī ir atļauti reāllaika zvejas aizliegumi, ko piemēro kopā ar noteikumiem par zvejas darbību vietas maiņu, lai nodrošinātu jutīgu sugu aizsardzību, kā iespēju, kas īstenojama, izmantojot reģionalizāciju. Komisijai šādi deleģētie akti ir jāpieņem, pamatojoties uz kopīgu ieteikumu, ko iesniegušas dalībvalstis, kuras ir tieši ieinteresētas pārvaldībā, ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus. Dalībvalstīm ir jāsniedz zinātniski pierādījumi, kas pamato minēto pasākumu pieņemšanu. Komisija var pieprasīt Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejai (ZZTEK) novērtēt kopīgos ieteikumus. Regulas 21. pantā ir sīkāk izklāstīti dabas saglabāšanas pasākumi, ko var iekļaut kopīgajos ieteikumos.

Saglabāšanas pasākumi, kas pieņemti reģionalizācijas ietvaros saskaņā ar KZP, bieži vien attieksies uz zvejniecības pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot dzīvotņu vai sugu dzīvotņu stāvokli vai atjaunot šīs dzīvotnes. Tāpēc šie pasākumi Natura 2000 teritorijās var būt tie paši pasākumi, kas prasīti Dabas atjaunošanas regulā (119). Šādā gadījumā būtu piemērojami šīs regulas noteikumi. Tas ietver prasību nacionālajos atjaunošanas plānos sniegt visu attiecīgo informāciju par minētajiem pasākumiem un pilnībā izmantot KZP paredzētos instrumentus. Dalībvalstīm, kas sagatavo nacionālos atjaunošanas plānus, ņemot vērā Dabas atjaunošanas regulas (120) 5. pantā noteiktos termiņus, laikus jāuzsāk apspriešanās ar citām pārvaldībā tieši ieinteresētām dalībvalstīm, kuras skar šie pasākumi, un attiecīgajām konsultatīvajām padomēm saskaņā ar KZP regulas 18. panta 2. punktu, lai varētu laikus vienoties par jebkādiem kopīgiem ieteikumiem un tos iesniegt. Šajā nolūkā dalībvalstis nacionālajā atjaunošanas plānā iekļauj arī paredzēto apspriešanās un kopīgo ieteikumu iesniegšanas termiņu. Dalībvalstīm kopīgie ieteikumi par saglabāšanas pasākumiem, kas vajadzīgi, lai palīdzētu sasniegt Dabas atjaunošanas regulas 5. pantā noteiktos mērķrādītājus, jāiesniedz ne vēlāk kā 18 mēnešus pirms attiecīgā 2030., 2040. un 2050. gadam noteikto mērķrādītāju termiņa.

Dažās dalībvalstīs Natura 2000 teritorija var būt noteikta kontinentālajā šelfā (121), un tā var pārklāties ar starptautiskiem ūdeņiem. Tā kā ir piemērojami KZP noteikumi, ja šo teritoriju aizsardzībai ir nepieciešama grunts zvejas pārvaldība, zvejniecības pārvaldības pasākumus attiecībā uz mazkustīgu jūras dzīvo resursu izpēti un izmantošanu (122) attiecīgā gadījumā var pieņemt saskaņā ar šiem noteikumiem, kā izklāstīts 7. nodaļā. Šādus pasākumus var rosināt arī attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas, vai to īstenošanai var būt nepieciešama sadarbība ar tām.

7.3. Dalībvalstu kopīgie pienākumi

Ņemot vērā Natura 2000 tīkla mērķi nodrošināt Kopienai nozīmīgu dabisko dzīvotņu un Kopienai nozīmīgu sugu dzīvotņu saglabāšanu vai atjaunošanu labvēlīgā aizsardzības statusā to dabiskās izplatības areālā, kā arī lojālas sadarbības pienākumu saskaņā ar Līgumu, ko piemēro arī sadarbībai starp dalībvalstīm (123), dalībvalstis ir kopīgi atbildīgas par Natura 2000 teritoriju aizsardzību. Tas nozīmē, ka, lai gan galvenā atbildība par teritorijas aizsardzību ir tās dalībvalsts ziņā, kuras teritorijā tā atrodas, citām dalībvalstīm ir jāsadarbojas un jārīkojas, ja šāda sadarbība ir nepieciešama, lai izpildītu Dzīvotņu direktīvas un Putnu direktīvas juridiskās prasības un sasniegtu to mērķus.

Attiecībā uz zvejniecības pārvaldības pasākumiem, piemēram, kā KZP regulas 18. pantā noteiktajā procedūrā, dalībvalstīm ir savstarpēji jāsadarbojas kopīgu ieteikumu formulēšanā. Komisija veicina dalībvalstu sadarbību, tai skaitā vajadzības gadījumā nodrošinot, ka no attiecīgajām zinātniskajām struktūrām tiek saņemts zinātnisks atbalsts. Konkrētāk, ja ierosinātāja dalībvalsts kādu pasākumu saskaņā ar zinātniskiem pierādījumiem uzskata par būtisku aizsardzības mērķu sasniegšanai, dalībvalstīm ir konstruktīvi jāsadarbojas, lai panāktu vienošanos par šo pasākumu nolūkā ievērot Dzīvotņu direktīvas 6. pantu un Putnu direktīvas 4. pantu, kā arī izpildīt lojālas sadarbības pienākumu saskaņā ar LESD 4. panta 3. punktu.

8. Zvejas kuģiem piemērojamie pasākumi, kas ir ārpus kopējās zivsaimniecības politikas

Dalībvalsts iestādes var ieviest valsts pasākumus, kas nav saistīti ar zvejniecības pārvaldību, bet ir piemērojami visiem kuģiem, lai samazinātu konkrētu ietekmi uz dzīvotnēm vai sugām, piemēram, lai novērstu vaļveidīgo sadursmes ar kuģiem, svešzemju sugu ietekmi vai zemūdens troksni. Piemēram, tie varētu reglamentēt kuģu noenkurošanos, lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz rifiem vai Posidonia audzēm. Tie varētu arī reglamentēt kuģu ātrumu vai lukturu izmantošanu, tai skaitā nosakot teritorijas, no kurām jāizvairās, lai novērstu sadursmes vai samazinātu zemūdens trokšņa ietekmi uz vaļveidīgajiem, kā arī kuģu lukturu ietekmi uz jūras putniem. Vēl viens iespējamais pasākums ir to apgabalu noteikšana, no kuriem jāizvairās jūras satiksmē. Šos pasākumus var piemērot visiem kuģiem, arī zvejas kuģiem.

Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) arī var pieņemt pasākumus, kuri attiecas uz zvejas kuģiem un aizsargā jūras ekosistēmas, piemēram, pasākumus par balasta ūdeņu un bioloģiskās apaugšanas pārvaldību, un kuru mērķis ir nepieļaut svešzemju sugu introdukciju. Dalībvalstis var ierosināt SJO ieviest šādus pasākumus, kas tām palīdzētu nodrošināt atbilstību Dzīvotņu direktīvas 6. pantam un Putnu direktīvas 4. pantam. Atkarībā no ierosināto pasākumu darbības jomas un to ietekmes uz parasto jūras satiksmi, kā arī saskaņā ar Direktīvu 2002/59/EK (124) šādi priekšlikumi SJO varētu būt jāiesniedz ar ES starpniecību.

Tādu pasākumu piemērs, kuri neietilpst KZP darbības jomā un kurus piemēro zvejas kuģiem

Transport Malta ir izdevis paziņojumus jūrniekiem, kuru mērķis ir aizsargāt apdraudēto Vidusjūras vētrasputnu (Puffinus yelkouan), ierobežojot jūrniecības darbības deviņu teritoriju tuvumā Natura 2000 teritorijās pie Maltas un Gozo.

Paziņojumi tika izdoti, pamatojoties uz partnerību ar BirdLife Malta, kas īstenoja LIFE projektu “Arċipelagu Garnija” (125). Ar paziņojumiem jūrniekiem rada buferzonas ap šīm teritorijām un ierobežo apgaismojumu un troksni, ko rada kuģi, to noenkurošanās un kuģošana.

Sīkāku informāciju sk. 8. pielikumā.

9. Pielikumi. Piemēri

Atruna. Pielikumos sniegtie piemēri neskar prasību nodrošināt pilnīgu un savlaicīgu atbilstību attiecīgajiem pienākumiem saskaņā ar Putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu.

1. pielikums

Natura 2000 jūras teritorijām specifisku aizsardzības mērķu noteikšana saskaņā ar Putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu

i) Īrijas piemēri

Lai Īrijas Natura 2000 teritorijā Blackwater Bank ĪADT (IE0002953) saglabātu labvēlīgu aizsardzības stāvokli smilšu sēkļiem, ko pastāvīgi sedz neliels daudzums jūras ūdens(dzīvotne 1110), tika izveidots dzīvotņu platības, dzīvotņu izplatības un cenozes izplatības pazīmju saraksts ar saistītajiem mērķrādītājiem (126).

Aizsardzības mērķu objekts: Blackwater Bank ĪADT [002953]
1110 Smilšu sēkļi, ko pastāvīgi sedz neliels daudzums jūras ūdens
Saglabāt labvēlīgu aizsardzības stāvokli Blackwater Bank ĪADT smilšu sēkļos, ko pastāvīgi sedz neliels daudzums jūras ūdens. Šo stāvokli nosaka, izmantojot tālāk norādīto pazīmju un mērķrādītāju sarakstu.
Pazīme	Pasākums	Mērķrādītājs	Piezīmes
Dzīvotnes platība	Hektāri	Pastāvīgā dzīvotnes platība ir stabila vai pieaug, un to nosaka dabiskie procesi. Sk. 3. karti.	Aplēstā dzīvotnes platība ir 7 310 ha, un tā noteikta, izmantojot Carnsore Point to Wicklow Head Admiralty Chart karti (Nr. 1787-0)
Dzīvotņu izplatība	Sastopamība	Smilšu sēkļu izplatība ir stabila vai palielinās, un to nosaka dabiskie procesi. Sk. 3. karti.	Izplatība noteikta, izmantojot Carnsore Point-Wicklow Head Admiralty Chart karti (Nr. 1787-0)
Cenozes izplatība	Hektāri	Saglabāt dabiskā stāvoklī šāda tipa cenozi: Smiltis ar Nephtys cirrosa and Bathyporeia elegans cenozes kompleksu. Sk. 4. karti.	Iespējamā cenozes teritorija tika izsecināta no bentiskajiem apsekojumiem, kas veikti 2005. gadā (Roche et al., 2007) un 2012. gadā (Aquafact, 2012). Sīkāku informāciju sk. papildu dokumentā par jūru.

Lai rifus (dzīvotnes 1170) teritorijā Slyne Head Islands ĪADT (IE0000328) Īrijā (127) saglabātu labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, tika izveidots izplatības, dzīvotņu platības un cenozes struktūras pazīmju saraksts ar saistītajiem mērķrādītājiem.

Aizsardzības mērķu objekts: Slyne Head Islands ĪADT [000328]
1170 Rifi
Saglabāt labvēlīgu rifu aizsardzības stāvokli Slyne Head Islands ĪADT. Šo stāvokli nosaka atbilstoši tālāk norādītajam pazīmju un mērķrādītāju sarakstam.
Pazīme	Pasākums	Mērķrādītājs	Piezīmes
Izplatība	Sastopamība	Rifu izplatība ir stabila vai palielinās, un to ietekmē dabiskie procesi. Sk. 3. karti.	Izplatība tika noteikta, izmantojot 2010. gada plūdmaiņas zonas rifu apsekojuma (Aquafact, 2011) un 2012. gada lauka novērojumus.
Dzīvotnes platība	Hektāri	Pastāvīgā teritorija ir stabila, un to ietekmē dabiskie procesi. Sk. 3. karti.	Saskaņā ar 2010. gada plūdmaiņas zonas rifu apsekojumu (Aquafact, 2011) un 2012. gada lauka novērojumiem aplēstā dzīvotnes platība ir 1 418 ha.
Cenozes struktūra	Bioloģiskais sastāvs	Saglabāt dabiskā stāvoklī šāda tipa cenozi: iedarbībai pakļauts plūdmaiņas zonā esošu rifu cenozes komplekss; cenoze, kurā dominē Laminaria; iedarbībai pakļauts plūdmaiņas zonā esošs rifs ar adatādaiņiem un kaļķa čaulu veidojošu aļģu cenozi. Sk. 4. karti.	Pamatojoties uz 2010. gada plūdmaiņas zonas rifu apsekojumu (Aquafact, 2011) un 2012. gada lauka novērojumiem.

Turpmāk sniegtais pazīmju un mērķrādītāju saraksts tika izveidots, lai saglabātu labvēlīgu aizsardzības stāvokli pelēkajiem roņiem Slyne Head Islands ĪADT (IE000328) Īrijā (128).

Aizsardzības mērķu objekts: Slyne Head Islands ĪADT [000328]
1364 Pelēkie roņi Halichoerus grypus
Saglabāt labvēlīgu aizsardzības stāvokli pelēkajiem roņiem Slyne Head Islands ĪADT. Šo stāvokli nosaka saskaņā ar tālāk norādīto pazīmju un mērķrādītāju sarakstu.
Pazīme	Pasākums	Mērķrādītājs	Piezīmes
Piekļuve piemērotai dzīvotnei	Vairāki mākslīgi šķēršļi	Sugu izplatības areālu teritorijā nedrīkst ierobežot ar mākslīgiem šķēršļiem, kas kavē teritorijas izmantošanu. Sk. 5. karti.	Sīkāku informāciju sk. papildu dokumentā par jūru.
Uzvedība vairošanās laikā	Vairošanās vietas	Saglabāt vairošanās vietas dabiskā stāvoklī. Sk. 5. karti.	Pazīme un mērķrādītājs, pamatojoties uz vispārīgajām zināšanām par vairošanās populācijām Īrijā, pārskats par datiem no Summers (1983), Lyons (2004), Ó Cadhla et al. (2005); visaptverošs 2005. gada apsekojums par vairošanos (Ó Cadhla et al., 2008) un nepublicēti Nacionālā parku un dabas dienesta dati. Sīkāku informāciju sk. papildu dokumentā par jūru.
Kažoka maiņa	Uzturēšanās vietas kažoka maiņas laikā	Vietas, kur dzīvnieki uzturas kažoka maiņas laikā, saglabāt dabiskā stāvoklī. Sk. 5. karti.	Pazīme un mērķrādītājs, pamatojoties uz vispārīgajām zināšanām par populācijām Īrijā, pārskats par datiem no Ó Cadhla et al. (2006), valsts apsekojums par kažoka maiņu (Ó Cadhla and Strong, 2007) un nepublicēti Nacionālā parku un dabas dienesta dati. Sīkāku informāciju sk. papildu dokumentā par jūru.
Uzvedība atpūtas laikā	Atpūtas vietas	Saglabāt atpūtas vietas dabiskā stāvoklī. Sk. 5. karti.	Pazīme un mērķrādītājs, pamatojoties uz pārskatu par datiem no Lyons (2004), Cronin et al. (2004), Ó Cadhla et al. (2005) un nepublicētiem Nacionālā parku un dabas dienesta datiem. Sīkāku informāciju sk. papildu dokumentā par jūru.
Iztraucējumi	Ietekmes līmenis	Cilvēka darbībai būtu jānotiek tādā līmenī, kas nelabvēlīgi neietekmē pelēko roņu populāciju teritorijā	Sīkāku informāciju sk. papildu dokumentā par jūru.

ii) Beļģijas piemērs

Aizsardzības mērķi, kas 2022. gadā pieņemti attiecībā uz Natura 2000 teritoriju Vlaamse Banken Beļģijā (129).

Mērķrādītāji

1.	Biotopa tipa 1110 telpiskais apjoms būtiski nemainās

1.1.	EUNIS 2. līmeņa fizisko dzīvotņu (smilts dubļi–dubļi, dubļu smilts–smilts un grants, kas satur nogulsnes) teritoriālais diapazons un izplatība ir mainīga attiecībā pret atsauces statusu, kas aprakstīts “sākotnējā novērtējumā” (KRMS), robežās, kas nepārsniedz pašreizējo izplatījuma mapju precizitāti

1.2.	Tiek uzturēts A. alba cenozes telpiskais diapazons un izplatība

2.	Tiek uzturēta vai uzlabota seklu smilšu sēkļu kā nārsta un mazuļu augšanas teritoriju funkcija

2.1.	Plekstveidīgo zivju, piemēram, jūras zeltplekstes (Pleuronectes platessa) un jūrasmēles (Solea solea), mazuļu sastopamība un blīvums piekrastes zonā tiek saglabāts vai palielinās.

3.	Cilvēku darbību rezultātā veikta svešzemju sugu introdukcija notiek tādos apjomos, kas neietekmē ekosistēmas nelabvēlīgi.

3.1.	Tiek novērsta tādu jaunu cilvēka introducētu makrofaunas un makrofloras (> 1 mm) svešzemju sugu ieviešana, kas maina ekosistēmu.

4.	Pieaug jutīgo sugu sastopamības biežums

4.1.	Bentisko R stratēģu un K stratēģu attiecība (sugu līmenī) samazinās

4.2.	Pieaug K stratēģu skaits (sugu līmenī)

4.3.	Pastāv pozitīva pieaugušu īpatņu vidējā blīvuma (vai sastopamības biežuma) tendence attiecībā uz ilgdzīvojošu un/vai lēni vairojošos sugu izlasi un lielākajām bentisko sugu grupām dūņu–dubļu smiltīs un tīrās, smalkās–grantveida smiltīs.

5.	Bentiskā ekosistēma nodrošina pietiekami daudz barības augstākiem barības ķēdes līmeņiem

6.	Abra alba biotopa bentiskās dzīvotnes ekoloģiskā kvalitāte tiek saglabāta

6.1.	Ar BEQI rīku noteiktā bentisko ekosistēmu kvalitātes rādītāja minimālā vērtība katrai esošajaicenozei ir 0,60

6.2.	Bioturbācijas potenciāla (BPc) – bentiskās ekosistēmas darbības novērtēšanas rādītāja – minimālā vērtība A. alba cenozē gada otrajā pusē ir vismaz 0,60 (kā noteikts ar BEQI procedūras palīdzību).

7.	Netiek novērsta L. conchilega agregāciju autonomā attīstība

7.1.	Tiek saglabātas L. conchilega izveidotās 3D struktūras

7.2.	Ar L. conchilega rifu saistīto sugu (piemēram, Eumida sanguinea, Pariambus typicus, Microprotopus maculatus un Phyllodoce spp.) blīvums neliecina par lejupejošu tendenci

8.	Ir vismaz saglabāts dabisko sastopamo cieto substrātu virsmas laukums

8.1.	Attiecībā uz grants gultnēm cietā substrāta virsmu (konkrēti, cietā substrāta epifaunas kolonizēto virsmu) attiecībai pret mīksto sedimentu virsmām (konkrēti, virsmas uz cietā substrāta un substrāta faunas attīstības nepieļaušana) iepriekš noteiktās testa zonās nedrīkst būt negatīvas tendences

9.	Grants gultnēs atjaunojušās dabiskākas bentiskās kopienas

9.1.	Ir palielinājusies sugu bagātība taksonos, kas parasti ir saistīti ar cietiem substrātiem (jo īpaši Porifera, Cnidaria, Bryozoa, Polychaeta, Malacostraca, Maxillopoda, Gastropoda, Bivalvia, Echinodermata un Ascidiacea)

9.2.

Pieaugušu vai nobriedušu koloniju sastopamības biežums vai vidējais blīvums palielinās vismaz pusei no vissvarīgākajām un ilgdzīvojošākajām sugām uz grants gultnēm – vietējā plakanā austere (Ostrea edulis), ēdamgliemene (Mytilus edulis), parastais buksins (Buccinum undatum), mīkstie koraļļi (Alcyonium digitatum), stāvie sūkļi (piemēram, Haliclona oculata) un stāvie sūneņi (piemēram, Alcyonidium spp.) un Flustra foliacea)

9.3.	Palielinās lielāko bentisko sugu izmēra mediāna: parastais buksins (Buccinum undatum) un zirnekļkrabji (Majidae spp.)

9.4.	Palielinās smilšu cauruļtārpu (Sabellaria spinulosa) rifu skaits un izmērs un trīsstūrveida cauruļtārpu (Pomatoceros (Spirobranchus) triqueter) kopu skaits. — 1. veids

9.5.	Tiek atjaunotas grants gultnes kā nārsta vietas siļķēm (Clupea harengus) un kā vietas, kur rajas un haizivis izvieto olas.

iii) Grieķijas piemērs

Aizsardzības mērķi dzīvotnes veidam “ Posidonia audzes” (Posidonion oceanicae) (1120), kas atrodas NISOS GYAROS KAI THALASSIA ZONI KNT-ĪAT (GR4220033) (130).

Parametrs	Mērvienība	Mērķrādītājs	Specifiskais mērķrādītājs
Platība	Hektāri	199,4	Uzturēšana
Sakneņu audzēšanas stratēģija (15 m dziļumā)	% no slīpi augošajiem sakneņiem	< 10 %	Uzturēšana
Apakšējās izplatības robežas dziļums	Metri	≥ 35	Uzturēšana
Audžu pārklājums (15 m dziļumā)	% no kopējās dzīvotnes virsmas	> 80 %	Saglabāšana
Audžu dinamika (stabilitāte, diapazons, samazināšanās) zemākajā izplatības diapazonā	Audžu izplatības zemākās robežas tipoloģija	Virzība uz priekšu	Saglabāšana
Saglabāšanas indekss (15 m dziļumā)	Indekss (saglabāšanas indekss – SI)	> 0,9	Saglabāšana
Audžu blīvums (15 m dziļumā)	Dzinumi/m2	> 500	Saglabāšana

iv) Bulgārijas piemērs

Parametri, saskaņā ar kuriem nosaka konkrētus aizsardzības mērķus sugai Puffinus yelkouan teritorijā BG0002077 Bakerlata (131) .

Parametrs	Mērvienība	Mērķvērtība	Papildinformācija	Teritorijai specifiski saglabāšanas mērķi
Populācija: migrējošās populācijas lielums	Īpatņu skaits	Vismaz 20 īpatņi	Mērķvērtību nosaka, pamatojoties uz SDF datiem un eBird datiem. Migrācijas laikā pārlidojošo īpatņu skaits ļoti lielā mērā ir atkarīgs no laikapstākļiem. Sugas klātbūtne šajā teritorijā migrācijas laikā nav novērojama regulāri.	Uzturot barošanās dzīvotnes, panākt, ka migrējošo īpatņu skaits, kas tās izmanto vienlaicīgi, ir vismaz 20
Sugas dzīvotne: sugai piemērotu barošanās dzīvotņu platība	Ha	Vismaz 21 110	Suga barojas Burgasas līcī. Nosaka, pamatojoties uz dzīvotnes N01 “Jūras teritorijas un līči” procentuālo devumu. Teritorijas platība ir 21 110 ha.	Teritorijas dzīvotņu veidu saglabāšana un uzturēšana vismaz 21 110 ha platībā.
Sugas dzīvotne: sugu dzīvotnes mitinošu ūdensobjektu ekoloģiskā stāvokļa uzturēšana, izmantojot bioloģiskās kvalitātes elementu “Zivis” saskaņā ar ŪPD	Ekoloģiskā stāvokļa 5 līmeņu skala	1 – ļoti labs / 2 – labs	Uz zivīm attiecas pētījumi, kas veikti saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu, izmantojot bioloģiskās kvalitātes elementu “Zivis”. Ūdensobjektu ekoloģisko stāvokli saskaņā ar bioloģiskās kvalitātes elementu “Zivis” novērtē, izmantojot 5 līmeņu skalu: Ekoloģiskais stāvoklis 1 – ļoti labs 2 – labs 3 – vidējs 4 – slikts 5 – ļoti slikts Iekšējo un piekrastes ūdeņu monitoringu katru gadu noteiktos monitoringa punktos veic Baseinu direktorāts “Melnās jūras teritorija”.	To ūdensobjektu ekoloģiskā stāvokļa uzturēšana un/vai uzlabošana, kuros ir sugai piemērotas dzīvotnes; vērtība 2 – labs vai 1 – ļoti labs.

2. pielikums.

Ieinteresēto personu iesaistīšana zvejniecības pārvaldības pasākumu noteikšanā

Jūras rezervāta izveide kopā ar mazapjoma zvejniekiem Cap d’Agde MPA Francijā

Cap d’Agde aizsargājamā jūras teritorija (MPA) ir Natura 2000 teritorija, kas atrodas Lionas līcī Francijas dienvidos. Tā aizņem 6 152 hektārus un aptver dažādas Kopienā nozīmīgas dzīvotnes, piemēram, Posidonia audzes, koraļļveidīgus iežus, infralitorālos iežus, mīkstos substrātus un zemūdens vulkāniskas izcelsmes klinšu plato. Bažas radīja draudi parka bioloģiskajai daudzveidībai, zivju nozvejas apjoma samazināšanās un konflikti starp zvejniekiem un niršanas centriem par jūras telpas izmantošanu. Šīs problēmas izgaismoja vajadzību paredzēt labākus aizsardzība pasākumus un izveidot jūras rezervātu. Dzīvotņu aizsardzības stiprināšanu sekmēja arī Natura 2000 teritorijas monitorings, šim nolūkam izmantojot dažādus rādītājus. Līdz ar to Natura 2000 apsaimniekotāji un vietējās ieinteresētās personas, arī mazapjoma zvejnieki un atpūtas grupas, kopīgi izveidoja jūras rezervātu, kas tika noteikts par ierobežotas zvejas apgabalu jeb Cantonment de pêche.

Notika darbsemināri un intervijas ar mazapjoma zvejniekiem, kuru mērķis bija izprast viņu gaidas, vākt datus par zvejas darbībām un novērtēt viņu gatavību sniegt ieguldījumu zvejas pārvaldībā aizsargājamajā jūras teritorijā.

Vienlaikus šīs teritorijas grupa paredzēja piecus (ekoloģiskus, sociālus, ekonomiskus un apsaimniekošanas rādītājus) rādītājus, lai noteiktu rezervāta atrašanās vietu. Izmantojot datus no zvejniekiem un jūras dzīvotņu kartes, aizsargājamās jūras teritorijas apsaimniekotāji izstrādāja dažādus jūras rezervāta scenārijus. Tie tika izvērtēti, ņemot vērā iepriekš noteiktos rādītājus.

Par ierosinātajiem scenārijiem visiem Agde profesionālajiem zvejniekiem tika pastāstīts sanāksmē, lai apstiprinātu rezervāta atrašanās vietu un robežas.

Pēc tam, kad ar zvejniekiem bija noteikts jūras rezervāta sākotnējais perimetrs, aizsargājamās jūras teritorijas grupas sadarbojās ar vietējām ieinteresētajām personām, tai skaitā niršanas centriem, atpūtas zvejnieku apvienībām, atpūtas zvejas uzņēmumiem un zvejas ar žērbekli apvienību, lai vēl vairāk pilnveidotu projektu. Ar niršanas nozares pārstāvjiem notika papildu apspriešanās, jo ierosinātajā rezervātā bija iekļautas niršanas vietas koraļļveidīgo atrašanās apgabalā. Pēc šīm sarunām apsaimniekotāji modelēja galīgo perimetru, ko apstiprināja Agathoise piekrastes Natura 2000 teritorijas koordinācijas komiteja.

Galīgais apstiprinātais rezervāta scenārijs ir 310 hektārus liels daudzstūris, ar ko aizsargā 46 % no aizsargājamās teritorijas koraļļveidīgo dzīvotnes un kas ietver stingri aizsargājamu teritoriju, kurā niršana, zvejošana, noenkurošanās un bagarēšana ir aizliegta.

3. pielikums.

Zvejas darbību uzraudzība un monitorings

Integrēta attālinātas novērošanas sistēma Gjaras salā Kiklādu arhipelāgā Grieķijā

Gjaras salā Grieķijā ir uzstādīta inovatīva un integrēta attālinātās uzraudzības sistēma, kas paredzēta nelegālas zvejas apkarošanai. Pasaules Dabas fonda Grieķijas birojs sadarbībā ar attiecīgajām ostu pārvaldēm izstrādāja un ekspluatēja šo sistēmu no 2015. līdz 2022. gadam, izmantojot vismodernākās tehnoloģijas.

Sistēmas galvenais mērķis ir uzlabot Gjaras aizsargājamās jūras teritorijas (MPA), jo īpaši blakusesošo 3 jūras jūdžu zonas, uzraudzību. Atbalstot par aizsargājamās jūras teritorijas apsaimniekošanu atbildīgās iestādes, kā arī regulatīvās un izpildes struktūras, sistēma nodrošina atbilstību piemērojamajiem tiesību aktiem un ar to saistītajiem ierobežojumiem. Sistēma, kas aprīkota ar radara tehnoloģiju, nodrošina aizdomīgu darbību konstatēšanu reāllaikā un sniedz detalizētu informāciju par kuģu ātrumu, kursu un – ja ir aktivizētas identifikācijas ierīces – kuģa tipu un identitāti.

Attālinātās novērošanas sistēma ietver vairākus infrastruktūras komponentus, kas uzstādīti būtiskās atrašanās vietās. Tie ietver Gjaras salas kalnu smaili, antenu parku Siras salā, Egejas jūras centrālās daļas aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas struktūras (PAMU) galveno mītni un Siras ostas pārvaldes galveno mītni.

Gjaras salas kalnu smailē galvenā novērošanas iekārta ir izvietota uz veca dota. Šī iekārta sastāv no SIMRAD radara, augstas izšķirtspējas militāras klases EOD-100 infrasarkanās kameras un raidītāja, kas nosūta signālus uz Siru. Siras salas antenu parkā uztvērējs uztver signālu no Gjaras un pārsūta to Egejas jūras centrālās daļas PAMU birojam, kur novērošanas personāls saņem reāllaika brīdinājumus, kas nodrošina ātru reaģēšanu uz iespējamiem pārkāpumiem.

No 2024. gada saskaņā ar Sadarbības memorandu starp Vides un enerģētikas ministriju, Jūrlietu un salu politikas ministriju un Pasaules Dabas fonda Grieķijas nodaļu Dabas vides un klimata pārmaiņu aģentūra (NECCA) ir pārņēmusi īpašumtiesības uz sistēmu un tās pārvaldību.

4. pielikums

Zvejas apgabalu saglabāšanas pasākumu piemērošana rifu un smilšu sēkļu aizsardzībai Baltijas jūrā

Vācijas ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ) Baltijas jūrā ir noteiktas šādas ĪADT, lai aizsargātu dzīvotņu veidus “smilšu sēkļi, ko pastāvīgi sedz neliels daudzums jūras ūdens” (1110) (smilšu sēkļi) un/vai rifi (1170): Fehmarnbelt, Kadetrinne, Westliche Rönnebank, Adlergrund un Pommersche Bucht mit Oderbank.

Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 4. panta 4. punktu, tiklīdz teritorijas ir iekļautas Kopienas sarakstā, Vācijai ir pienākums pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā sešu gadu laikā īstenot vajadzīgos aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu sugu un dzīvotņu labvēlīga aizsardzības statusa saglabāšanu vai atjaunošanu.

Viens no svarīgākajiem aizsardzības mērķiem ĪADT Vācijas EEZ ir saglabāt un atjaunot to bentisko kopienu gandrīz dabīgo raksturu, kam raksturīgas ilgdzīvojošas sugas.

Vācijas ziņojums par to sugu un dzīvotņu aizsardzības statusu, kas aizsargātas saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu 2013.–2018. gada pārskata periodā, liecina, ka Baltijas jūras bioģeogrāfiskā reģiona dzīvotņu veidiem “Smilšu kāpas” (1110) un “Rifi” (1170) ir nelabvēlīgs aizsardzības statuss. Tāpēc zvejniecības pārvaldības pasākumi ir tikai daļa no tā, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu teritoriju saglabāšanas mērķus un uzlabotu dzīvotņu aizsardzības statusu.

Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu dzīvotņu stāvokļa uzlabošana noteiktajās ĪADT ir vissvarīgākais instruments, ar ko panākt labvēlīgu aizsardzības statusu rifu un smilšu sēkļu dzīvotņu veidiem. Tā kā komerciālo zveju EEZ reglamentē kopējā zivsaimniecības politika, aizsardzības pasākumi, kas atbilst Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punktam, ir jāīsteno kā pārvaldības pasākumi saskaņā ar KZP regulas 11. un 18. pantu.

Lai īstenotu Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. un 2. punktu, Vācija 2017. gada septembrī izdeva rīkojumus par aizsargājamām teritorijām un pēc tam izstrādāja konkrētai teritorijai paredzētus pārvaldības plānus, kuros bija iekļauti pasākumi, lai reglamentētu cilvēka darbības aizsargājamās teritorijās, piemēram, smilšu un grants ieguvi, vējparkus un kuģošanu, nolūkā panākt aizsargājamo objektu labvēlīgu aizsardzības statusu. Šie pārvaldības plāni tika izstrādāti valsts koordinācijas procesā un stājās spēkā 2022. gada februārī, savukārt 2021. gadā tika pieņemts Vācijas EEZ jūras telpiskais plāns. Plāns aizsargā aizsargājamās teritorijas telpiskajā plānošanā, kas ir ļoti svarīgi arī Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanai.

Saskaņā ar KZP regulas 11. un 18. pantu 2022. gadā tika ierosināti šādi zvejniecības pārvaldības pasākumi, lai ĪADT, kas atrodas Vācijas EEZ Baltijas jūrā, aizsargātu dzīvotņu veidus “1110 Smilšu sēkļi” un “1170 Rifi”:

1)	Fehmarnbelt ĪADT – smilšu sēkļu un rifu apgabalos zvejniecība ar pārvietojamiem grunts zvejas rīkiem visu gadu ir aizliegta, lai aizsargātu dzīvotnes “1110 Smilšu sēkļi” un “1170 Rifi”;

2)	Kadetrinne ĪADT – rifu apgabalos zvejniecība ar pārvietojamiem grunts zvejas rīkiem visu gadu ir aizliegta, lai aizsargātu dzīvotņu veidu “1170 Rifi”;

3)	Westliche Rönnebank ĪADT – visā ĪADT teritorijā zvejniecība ar pārvietojamiem grunts zvejas rīkiem visu gadu ir aizliegta, lai aizsargātu dzīvotņu veidu “1170 Rifi”;

4)	Adlergrund ĪADT – visā ĪADT teritorijā zvejniecība ar pārvietojamiem grunts zvejas rīkiem visu gadu ir aizliegta, lai aizsargātu dzīvotņu veidus “1110 Smilšu sēkļi” un “1170 Rifi”;

5)	Pommersche Bucht mit Oderbank ĪADT – smilšu sēkļu apgabalos zvejniecība ar pārvietojamiem grunts zvejas rīkiem visu gadu ir aizliegta, lai aizsargātu dzīvotņu veidu “1110 Smilšu sēkļi”.

Aizlieguma zonas ir ierosinātas, lai nodrošinātu, ka no pārvietojamo grunts zvejas rīku negatīvās ietekmes tiek aizsargāti ne tikai aizsargājamie bentisko dzīvotņu veidi, bet arī blakus esošās teritorijas un teritorijas starp struktūrām (piemēram, Fehmarnbelt, Kadetrinne).

Šie Vācijas ierosinātie zvejniecības pārvaldības pasākumi bija pamatā sarunām ar citām dalībvalstīm, kuras ir ieinteresētas attiecīgo zvejas apgabalu apsaimniekošanā, lai vienotos par kopīgu ieteikumu saskaņā ar KZP regulas 11. panta 3. punktu.

Oficiālais process sākās ar pirmo sanāksmi 2022. gada 6. aprīlī, un pēc vairākām sanāksmēm un apspriešanās ar Baltijas jūras konsultatīvo padomi priekšlikumu 2022. gada 22. augustā pieņēma augsta līmeņa grupa BALTFISH. 2022. gada 7. septembrī BALTFISH iesniedza kopīgu ieteikumu, ierosinot zvejniecībā piemērojamus saglabāšanas pasākumus, lai daļēji aizsargātu Fehmarnbelt, Kadetrinne un Pommersche Bucht mit Oderbank ĪADT un arī visas Westliche Rönnebank un Adlergrund teritorijas Vācijas EEZ.

Pēc šā kopīgā ieteikuma iesniegšanas ZZTEK to novērtēja 2022. gada novembrī (132) un secināja, ka priekšlikums ir pozitīva iniciatīva, kas attiecīgajos apgabalos pastiprinās rifu un smilšu sēkļu aizsardzību.

Lai ieviestu Vācijas ierosinātos jaunos pasākumus, Komisija grozīja Deleģēto regulu (ES) 2017/117 (133), ar ko nosaka saglabāšanas pasākumus konkrētos Baltijas jūras apgabalos.

5. pielikums

Komerciālās zvejas darbību ietekmes riska novērtēšana uz sugām un dzīvotnēm Natura 2000 jūras teritorijās

1. Riska novērtējums par zvejas darbībām, kas degradē jūras dzīvotnes un ietekmē Natura 2000 saglabāšanas mērķus (Francija)

Francijas Vides ministrija 2014. gadā pieprasīja PatriNat (134) koordinēt projektu, ar ko novērtē (kontinentālās) Francijas bentisko dzīvotņu jutīgumu pret antropogēnām slodzēm, izmantojot plašākas zinātnieku kopienas speciālās zināšanas. Metodikas satvars jūras dzīvotņu jutīguma novērtēšanai, terminoloģija, dzīvotnes un spiediena vienības, kā arī norādījumi par to, kā izmantot iegūtos novērtējumus, tika izklāstīti 2019. gadā publicētajā metodikas ziņojumā (135).

Metodika tika izstrādāta, lai iegūtu standartizētus rezultātus un lai tā būtu saskanīga ar citām līdzvērtīgām Eiropas metodikām nolūkā atbalstīt riska/neaizsargātības novērtējumus vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā mērogā, arī saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu, Jūras stratēģijas pamatdirektīvu un OSPAR konvenciju.

Šīs metodes galvenais mērķis ir novērtēt risku, ko rada komerciālas jūras zvejas darbības, kas degradē Kopienas nozīmes dabiskās dzīvotnes (un sugu dzīvotnes), kuras noteiktas kā Natura 2000 teritorijas, ņemot vērā problēmas vietējā līmenī un konsekventi tās risinot valsts mērogā.

Analīze ļauj noteikt, cik lielā mērā komerciālās jūras zvejas darbības apdraud Natura 2000 teritoriju saglabāšanas mērķus, kā arī visu nepieciešamo darbību prioritātes. Analīze sniedz veselu klāstu rezultātus, arī datus par zvejas darbībām un dzīvotnēm, kartes un ziņojumus. Metodika tiek īstenota divos posmos.

1. posms. Noteikt Kopienas nozīmes jūras dzīvotņu degradācijas risku

Jūras dzīvotņu degradācijas riska novērtējuma pamatā ir vairāki parametri, kas saistīti ar dzīvotņu izplatību un jutīgumu, kā arī zvejas darbību izplatību un veidiem Natura 2000 teritorijā. Riska novērtēšanas pieeja ietver trīs informācijas līmeņu ģeogrāfisku uzklāšanu (ĢIS) Natura 2000 teritorijas mērogā:

1)	Kopienā nozīmīgu bentisko dzīvotņu izplatība Natura 2000 teritorijā;

2)	zvejas darbību un ar tām saistītā spiediena apraksts Natura 2000 teritorijā;

3)	zvejas darbību un Kopienā nozīmīgu dzīvotņu mijiedarbības noteikšana attiecīgajā teritorijā.

Mijiedarbību starp komerciālās zvejas darbībām un Kopienā nozīmīgām jūras dzīvotnēm nosaka, ģeotelpiskajā analīzē definējot iespējamību, ka dzīvotne jutības ziņā tiks pakļauta zvejas rīku radītajam noslogojumam. Dzīvotņu degradācijas riska matrica tiek iegūta, bentisko dzīvotņu jutīguma matricu (ko 2016. gadā izveidoja Nacionālais dabas vēstures muzejs) integrējot ar zvejas rīku radītā fiziskā spiediena matricu, ko 2019. gadā izveidoja IFREMER.

Analīzē pieci dzīvotņu jutīguma līmeņi ir integrēti ar četriem darbības radītā spiediena līmeņiem, kā rezultātā tiek iegūti četri iespējamie riska līmeņi (nav riska, neliels risks, vidējs risks, liels risks).

2. posms. Noteikt risku, ka Natura 2000 teritorijas saglabāšanas mērķi varētu tikt apdraudēti

Ja 1. posma rezultāti liecina, ka risks ir vidējs vai liets, tos integrē vietējos ekoloģiskajos parametros un vietējos parametros, kas attiecas uz komerciālām zvejas darbībām.

Katras teritorijas apsaimniekošanas plānā (Documents d’objectifs — DOCOB) definētās dzīvotnes nozīmīgums atspoguļo Natura 2000 teritorijas nozīmi dzīvotnes labvēlīga aizsardzības statusa panākšanā, un tāpēc tas ir īpaši jāņem vērā vietējos parametros. Lai labāk novērtētu vietējo kontekstu, saskaņoti un pamatojoties uz ekspertu atzinumu, ņem vērā citus parametrus, kas izvēlēti atbilstoši pieejamajiem datiem.

Visbeidzot, ja analīzē tiek secināts, ka pastāv liels vai mērens risks apdraudēt teritorijas saglabāšanas mērķus, ietekme varētu būt būtiska, un tāpēc pārvaldības pasākumi, jo īpaši reglamentējoši pasākumi, ir jāiesniedz pieņemšanai kompetentajās iestādēs.

2. Vienota metodika zvejniecības ietekmes uz Natura 2000 jūras teritorijām novērtēšanai (Jūras ekspertu grupa)

Pamatojoties uz attiecīgajām metodēm reģionālajās jūrās, 2012. gadā tika izstrādāta un Komisijas Jūras ekspertu grupā apspriesta vienota ES pieeja zvejniecības ietekmes uz Natura 2000 jūras teritorijām noteikšanai. Tas ļauj teritoriju apsaimniekotājiem noteikt prioritātes un koncentrēt centienus uz tādu zvejas darbību reglamentēšanu, kas varētu ietekmēt Natura 2000 teritorijas. Šī pieeja ietver pieejamās attiecīgās informācijas pārskatīšanu, lai klasificētu iespējamo ietekmi un saistītās pārvaldības iespējas. Metodika tiek īstenota divos posmos (2. attēls).

2. attēls. Metodikas protokols, lai novērtētu zvejniecības ietekmi uz Natura 2000 jūras teritorijām.

1. posms. Ietekmes kvalitatīvais novērtējums

Informācijas minumums, kas vajadzīgs, lai novērtētu zvejas darbību ietekmi uz jūras Natura 2000 teritorijām, ir šāds:

visas dzīvotnes/sugas, kuru dēļ noteikta Natura 2000 jūras teritorija, t. i., I pielikumā uzskaitītās dzīvotnes, Dzīvotņu direktīvas II pielikumā un Putnu direktīvas I pielikumā uzskaitītās sugas, kā arī regulāri sastopami migrējošie putni. Sarakstu var iegūt, izmantojot Natura 2000 datu standartveidlapas;

b)	zvejas rīki, ko izmanto Natura 2000 jūras teritorijās un to tuvumā un kas varētu ietekmēt šīs teritorijas.

Abus iepriekš minētos sarakstus izmanto, lai apkopotu konfliktu matricas – vienu attiecībā uz dzīvotnēm (1. tabula) un otru attiecībā uz sugām (2. tabula). Attiecībā uz katru dzīvotni/sugām, kuru dēļ Natura 2000 teritorija ir noteikta, matricās būtu jāziņo, vai katra veida zvejas rīki tās varētu negatīvi ietekmēt, pat ja matricās nav norādīts ietekmes apjoms vai būtiskums, vien konflikta esība vai neesība.

Pamatojoties uz abām matricām, ir iespējams izvēlēties tos zvejas rīku veidus, kas varētu negatīvi ietekmēt konkrētas dzīvotnes/sugas Natura 2000 teritorijās. Tikai šie zvejas rīki un šīs dzīvotnes/sugas tiks sīkāk pētīti 2. posmā.

1. tabula. Hipotētisks konfliktu matricas piemērs dzīvotnēm, kuru dēļ ir noteikta teritorija.

ES nozīmes biotopi	Zvejas rīks
ES nozīmes biotopi	Grunts tralis	Pelaģiskais tralis	Rāmja tralis	Velkama draga	Žaunu tīkls	Āķu jedas	Utt.
1110 Smilšu sēkļi, ko pastāvīgi sedz neliels daudzums jūras ūdens
1120 Posidonia audzes
1150 Piekrastes lagūnas
Utt.

2. tabula. Hipotētisks konfliktu matricas piemērs sugām, kuru dēļ ir noteikta teritorija.

ES nozīmes sugas	Piezveja ar zvejas rīkiem							Citas sekas
ES nozīmes sugas	Grunts tralis	Pelaģiskais tralis	Rāmja tralis	Velkama draga	Žaunu tīkls	Āķu jedas	Utt.	Barības avotu noplicināšanās	Iztraucējumi	Izmetumi
Caretta caretta
Tursiops truncatus
Calonectris diomedea
Utt.

2. posms. Daļēji kvantitatīvs ietekmes novērtējums

Šim posmam nepieciešamā informācija ir dzīvotņu veidu, sugu un sugas dzīvotņu (kuru dēļ teritorija ir noteikta) izplatība un zvejas darbību sadalījums Natura 2000 teritorijās, proti:

Dzīvotņu/sugu izplatība telpā un laikā.

Savāktajā informācijā, ciktāl iespējams, būtu jāietver:

—	dzīvotņu (arī tām tipisko sugu) ekoloģija un to sugu ekoloģija, kuru dēļ teritorija ir noteikta;

—	konkrētie aizsardzības mērķi attiecībā uz katru no iezīmēm, kuru dēļ teritorija ir noteikta;

—	dzīvotņu (arī tām tipisko sugu) un sugu, kuru dēļ teritorija ir noteikta, izplatība telpā un laikā;

—	dati par dzīvotnēm/sugām, arī par stāvokli un labvēlīgu aizsardzības stāvokli un statusu;

—	teritorijas nozīme valsts un bioģeogrāfiskajā reģionā attiecīgo dzīvotņu/sugu saglabāšanā;

—	dati par sugu populāciju un par teritorijas izmantošanu pa sugām attiecībā uz tādām darbībām kā barošanās, vairošanās u. c.;

—	dzīvotņu/sugu populācijas nepanesamība, atgūstamība un tai sekojošā jutība pret zvejas radītu iztraucējumu.

Pamatojoties uz savākto informāciju, būtu jāsagatavo kopsavilkuma veidlapas ar konkrētu dzīvotņu/sugu vai sugu grupu aprakstu un kartēm ar to dzīvotņu izplatību, kas ir jutīgas pret zvejas noslodzi Natura 2000 jūras teritorijā, un ar sugu populāciju izplatību. Attiecīgā gadījumā būtu jāsagatavo arī kartes par teritorijas izmantošanu pa sugām dažādos gadalaikos.

Zvejas piepūles un zvejas intensitātes sadalījums telpā un laikā

Par katru zvejas rīku veidu, kas identificēts iepriekšējā posmā, būtu jāvāc telpiskie un laika dati par zvejas piepūli Natura 2000 teritorijās vismaz par iepriekšējiem trim gadiem. Praksē tas nozīmē, ka tiek izmantoti kuģu žurnāli un – attiecībā uz lielākiem kuģiem – automātiskie atrašanās vietas komunikatori (piemēram, kuģu novērošanas sistēmas – VMS).

Jāuzsver, ka Natura 2000 teritorijās notiekošās kopējās zvejas telpiskajā un laika sadalījumā būtu jāiekļauj visi kuģi, t. i., gan ar automātiskiem atrašanās vietas komunikatoriem, gan bez tiem (satelītlokalizācijas iekārtas), kas ir valsts un starptautiskajās flotēs, kuras darbojas šajos apgabalos.

Pamatojoties uz savākto informāciju, būtu jāsagatavo zvejas intensitātes sadalījuma kartes (definē kā zvejas piepūli uz vienu apgabala vienību vienā laika vienībā) katrā Natura 2000 jūras teritorijā dažādos gadalaikos (ziemā, pavasarī, vasarā, rudenī). Būtu jāsagatavo arī kumulatīvas kartes attiecībā uz kopējo zvejas intensitāti četros gadalaikos.

Dati par zvejas darbību un ar tām saistītā spiediena sadalījumu telpā un laikā būtu jāapvieno ar telpiskajiem datiem par dzīvotnēm un sugu izplatību un ar laika datiem par ES nozīmes sugu bioloģisko ciklu. Pārklājuma analīze noteiks iespējamās konflikta/bezkonflikta zonas saistībā ar Natura 2000 teritoriju noteiktajām robežām (konflikta esība/neesība). Tiks izstrādātas dažādas kartes katram dzīvotņu veidam/sugai. Nākamais posms būs novērtēt, vai pastāv iespējamas pretrunas starp aizsardzības mērķiem un teritorijas izmantošanu.

Dzīvotņu/sugu populāciju jutīgums pret zvejas noslodzi

Dzīvotņu un sugu jutīguma analīze attiecībā uz dažādiem zvejas noslodzes aspektiem būtu jāveic, ja pastāv iespējamas pretrunas starp aizsardzības mērķiem un teritorijas izmantošanu (t. i., zveja pārklājas telpā un laikā ar attiecīgo dzīvotņu un sugu izplatības apgabaliem).

Saikne starp konfliktu analīzes rezultātiem un jutīguma novērtējuma rezultātiem attiecībā uz dzīvotni/sugām, kas varētu tikt ietekmētas, ļaus novērtēt dzīvotnes / sugu populācijas jutīgumu un sarindot tās noteiktā secībā atbilstoši faktiskajam zvejas radītajam iztraucējumam. Zvejniecības ietekmes uz dzīvotni/sugām sarindošana būtu jāveic ar ekspertu slēdzienu, kas apvieno vērtējumu par zvejas intensitāti un jutīgumu, un tajā būtu jāņem vērā attiecīgo dzīvotņu/sugu aizsardzības statuss. Šajā nolūkā varētu organizēt ad hoc ekspertu darbseminārus.

Par katru Natura 2000 teritoriju attiecībā uz katru dzīvotni/sugu, kas varētu nonākt konfliktā ar zvejas darbībām, būtu jāaizpilda visaptveroša ietekmes matrica, arī jānorāda ietekmes pakāpe un ietekmes veida apraksts.

3. Pārskats par komerciālās zvejas metožu iespējamo mijiedarbību un ietekmi uz jūras dzīvotnēm un sugām, kas aizsargātas saskaņā ar ES Dzīvotņu direktīvu

Jūras ekspertu grupā 2014. gadā tika sagatavots un apspriests vēl viens dokuments, kas palīdzēja veikt kvalitatīvo novērtējumu, kurš vajadzīgs “Kopējās metodikas zvejas ietekmes novērtēšanai uz jūras Natura 2000 ” 1. posmam un 2. posma pirmajai daļai (sk. 5.2. pielikumu). Tajā sniegts pārskats par komerciālās zvejas metožu mijiedarbību, spiedienu un ietekmi uz Natura 2000 jūras dzīvotnēm un sugām (grupās), kā arī sniegts kopsavilkums par Natura 2000 dzīvotņu un sugu jutīgumu pret dažādām zvejas metodēm un pārskats par to neaizsargātību. Jānorāda, ka tā publicēšanas laikā šis ziņojums bija selektīvs pārskats, nevis visa veida zvejas rīku ietekmes uz visām Eiropas jūras dzīvotnēm un sugām izvērtējums. Jāatzīmē arī, ka šī ir joma, kurā notiek pastāvīga pētniecība, tiek īstenoti starptautiski pētījumi un veiktas regulāras publikācijas.

Zinātniski recenzēti un neoficiāli literatūras avoti ir tikuši izmantoti, lai sagatavotu kopsavilkumus par šādiem aspektiem:

1)	iespējamais fizikālais, ķīmiskais un bioloģiskais spiediens, kas saistīts ar dažādām zvejas metodēm,

2)	Natura 2000 mijiedarbība ar šo spiedienu,

3)	iespējamā neaizsargātība, ko rada konkrētu zvejas rīku izmantošana vietās, kur atrodas Natura 2000 teritorijās aizsargātās dzīvotnes un sugas.

Informācija būtu jāprecizē, ņemot vērā valsts apsvērumus (piemēram, visbūtiskākie zvejas apgabali vai jebkādas zvejas rīku izmaiņas), un dalībvalstis to var izmantot 2. posmā – konkrētām teritorijām paredzētu matricu sagatavošana attiecībā uz zvejas ietekmi uz Natura 2000 teritorijām un iezīmēm.

Kumulatīvā ietekme ir saistīta ar konkrētu teritoriju, un tāpēc tā netiek ņemta vērā vispārīgajās matricās. Jutīgums šajā dokumentā nav nedz tieši novērtēts, nedz aprēķināts, un tāpēc, lai veiktu precīzākus neaizsargātības novērtējumus uz vietas, galu galā būs vajadzīgi dzīvotņu jutīguma novērtējumi.

Dokumentā ir tabulas, kurās norādīts kontrolsaraksts par dažādu zvejas metožu iespējamo ietekmi uz Natura 2000 dzīvotnēm un sugām. Dažas vai visas šīs sugas un dzīvotnes var būt sastopamas konkrētās vietās, un izrietošās ietekmes nozīmīgums, ja tāda ir, būs atkarīgs no dzīvotnes un sugu jutīguma, kā arī no vietējiem apstākļiem, tai skaitā atjaunojamības un dzīvotņu veidu daudzveidības. Šie apsvērumi nozīmē, ka ir būtiski veikt konkrētu teritoriju ietekmes analīzi, lai pamatotu jebkuru apsaimniekošanas priekšlikumu, lai gan, ja ir pārliecinoši pierādījumi, ka zvejas rīka/darbības radītais kaitējums konkrētam objektam ir visuresošs, papildu novērtējums var nebūt nepieciešams.

Matricās redzams, ka Natura 2000 jūras dzīvotnes un sugas ir potenciāli jutīgas pret dažādu fizikālu, ķīmisku un bioloģisku spiedienu, kas saistīts ar dažādām zvejas metodēm (sk. 3. un 4. tabulu). Iespējamas mijiedarbības gadījumā lielākajā daļā gadījumu ir zināms, ka dzīvotne vai suga ir jutīga pret zvejas metodi/spiedienu. Iespējamas mijiedarbības gadījumā tās dažos gadījumos vai konkrētās vietās vai situācijās var būt neaizsargātas. Pastāv arī mijiedarbība, kas tiek uzskatīta par maz ticamu vai par kuru pašlaik nav pietiekamas informācijas, lai izdarītu secinājumus. Šīs tabulas dalībvalstis var izmantot, novērtējot zvejas darbības, kas var ietekmēt Natura 2000 jūras teritorijās sastopamās aizsargājamās dzīvotnes un sugas.

3. tabula. Matrica, kurā apkopota Natura 2000 dzīvotņu iespējamā neaizsargātība pret dažādām zvejas metodēm.

Smilšu sēkļi

Posidonia audzes

Grīvas ūdeņi

Dubļu sanesas un plūdmaiņu smilšu sanesas

Piekrastes lagūnas

Plašas seklūdens ietekas / līči

Rifi

Zemūdens struktūras, ko radījušas gāzu izplūdes

Baltijas jūras boreālās šaurās ietekas

Pilnīgi vai daļēji zem ūdens esošas jūras alas

ZVEJAS RĪKA KLASE

ZVEJAS RĪKA GRUPA

ZVEJAS RĪKA VEIDS

Dragas

Kuģa draga

Mehāniskā draga / sūcējdraga

Traļi

Grunts traļi

Grunts tralis ar traļu durvīm

Vairākrīku tralis ar traļu durvīm

Grunts pāra tralis

Rāmja tralis

Pelaģiskie traļi

Pelaģiskais tralis ar traļu durvīm

Pelaģiskais pāra tralis

Āķi un āķu rindas

Makšķerrīki

Rokas un makšķerkāta āķu rindas

Velcējamās āķu rindas

Āķu jedas

Dreifējošas āķu jedas

Nostiprinātas āķu jedas

Zivju krātiņveida lamatas

Zivju ķeramie grozi un krātiņveida lamatas

Kūri

Stacionāri nenosegti stāvvadi

Tīkli

Vairāksienu tīkli

Grunts žaunu tīkls

Dreifējošs tīkls

Zvejas vadi

Apņemošie vadi

Riņķvads

Lampara tipa vadi

Zvejas vadi

Skotu vadi

Noenkuroti vadi

Pāru vads

No krasta velkamie un laivas velkamie vadi


Varbūtēja neaizsargātība			Varbūtēja – lielākajā daļā gadījumu ir zināms, ka dzīvotne ir neaizsargāta pret zvejas metodi Iespējama – dažos gadījumos vai konkrētās vietās vai situācijās dzīvotne var būt neaizsargāta pret zvejas metodi
Iespējama neaizsargātība
Maz ticama neaizsargātība
Trūkst informācijas

4. tabula. Matrica, kurā apkopota Natura 2000 sugu / sugu grupu iespējamā neaizsargātība pret dažādām zvejas metodēm.

Vaļveidīgie

Roņi

Bruņurupuči

Zivis

Jūrasputni, savvaļas putni un bridējputni

Cūkdelfīns

Afalīna

Pelēkais ronis

Plankumainais ronis

Pogainais ronis

Vidusjūras mūkronis

Kareta

Zaļais jūras bruņurupucis

Store (Adrijas jūrā un Atlantijas okeānā)

Sīga

Nēģi (jūras, upes)

Alozas

Kanestrīni jūrasgrundulis

ZVEJAS RĪKA KLASE

ZVEJAS RĪKA GRUPA

ZVEJAS RĪKA VEIDS

Dragas

Kuģa draga

Mehāniskā draga / sūcējdraga

Traļi

Grunts traļi

Grunts tralis ar traļu durvīm

Vairākrīku tralis ar traļu durvīm

Grunts pāra tralis

Rāmja tralis

Pelaģiskie traļi

Pelaģiskais tralis ar traļu durvīm

Pelaģiskais pāra tralis

Āķi un āķu rindas

Markšķerrīki

Rokas un makšķerkāta āķu rindas

Velcējamās āķu rindas

Āķu jedas

Dreifējošas āķu jedas

Nostiprinātas āķu jedas

Zivju krātiņveida lamatas

Zivju ķeramie grozi un krātiņveida lamatas

Kūri

Stacionāri nenosegti stāvvadi

Tīkli

Vairāksienu tīkli

Grunts žaunu tīkls

Dreifējošs tīkls

Zvejas vadi

Apņemošie vadi

Riņķvads

Lampara tipa vadi

Zvejas vadi

Skotu vadi

Noenkurots vads

Pāru vads

No krasta velkamie un laivas velkamie vadi


Varbūtēja neaizsargātība			Varbūtēja – lielākajā daļā gadījumu ir zināms, ka dzīvotne ir neaizsargāta pret zvejas metodi Iespējama – dažos gadījumos vai konkrētās vietās vai situācijās dzīvotne var būt neaizsargāta pret zvejas metodi
Iespējama neaizsargātība
Maz ticama neaizsargātība
Trūkst informācijas

6. pielikums

Pasākumu piemērošana, lai novērstu rifu struktūru stāvokļa pasliktināšanos zvejas darbību rezultātā Baltijas jūrā

Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai to attiecīgajā Natura 2000 tīklā nodrošinātu noteikto jūras dzīvotņu un sugu aizsardzības statusa labvēlīgumu un lai novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanus, kā arī to sugu iztraucēšanu, kuru dēļ tikusi noteikta Natura 2000 teritorija.

Dānijā Dzīvotņu direktīvas 6. panta galvenos noteikumus par Natura 2000 teritoriju aizsardzību un apsaimniekošanu īsteno katra nozare, t. i., kompetentā iestāde, kas atbild par Natura 2000 apsaimniekošanas plānos noteikto nepieciešamo pasākumu īstenošanu. Dānijas Pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības ministrija ir iestāde, kas atbild par zivsaimniecības regulējuma formulēšanu, kā arī par zvejniecības kontroli un īstenoto pārvaldības pasākumu izpildi. Zivsaimniecības likums tika grozīts 2008. gada jūnijā, lai iekļautu Dzīvotņu direktīvas noteikumus (136).

Dānija ir noteikusi 97 Natura 2000 jūras teritorijas Dānijas teritoriālajos ūdeņos Baltijas jūras rietumu daļā, Kategatā, Skagerakā un Ziemeļjūrā. Noteikšana tika veikta saskaņā ar Administratīvo dekrētu Nr. 408/2007 (137) un tā turpmākiem grozījumiem, ar ko vispārējie saglabāšanas mērķi ir noteikti par pamatu Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanai. Rifu struktūrām kopumā ir noteiktas 65 Natura 2000 teritorijas (dzīvotņu kodi: H1170 (“Rifi”) un H1180 (“Zemūdens struktūras, ko radījušas gāzu izplūdes” jeb burbuļu rifi).

2011. gada decembrī teritorijām, kas bija noteiktas pirms 2010. gada, tika pieņemti vides pārvaldības plāni (138). Pēc plānu pieņemšanas teritorijas arī tika atzītas par ĪADT. Dānijas Vides ministrija 2012. gada decembrī publiskoja Natura 2000 apsaimniekošanas plānus. Apsaimniekošanas plānos ir norādīts to dzīvotņu un sugu apraksts, kuru dēļ teritorija ir tikusi noteikta, šo dzīvotņu un sugu pašreizējais aizsardzības statuss, iespējamie apdraudējumi un veicamie pasākumi. Visos pārvaldības plānos attiecībā uz Natura 2000 jūras teritorijām, kas noteiktas saistībā ar rifiem, būtu jāveic pasākumi saistībā ar zvejas darbībām ar pārvietojamiem grunts zvejas rīkiem.

Pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības ministrija / Dānijas Lauksaimniecības un zivsaimniecības aģentūra 2011. gada pavasarī uzsāka iniciatīvu, lai aizsargātu rifu struktūras no zvejas darbībām Natura 2000 teritorijās, kas atrodas Baltijas jūras rietumos Dānijas daļā starp bāzes līniju un 12 jūras jūdzēm:

1)	Munkegrund (ES teritorijas kods: DK00VA304);

2)	Hatterbarn (ES teritorijas kods: DK00VA255);

3)	Ryggen (ES teritorijas kods: DK00VA253);

4)	Broen (ES teritorijas kods: DK00VA256);

5)	Ertholmene (ES teritorijas kods: DK007X079);

6)	Davids Banke (ES teritorijas kods: DK00VA308);

7)	Bakkebrædt un Bakkegrund (ES teritorijas kods: DK00VA310).

Priekšlikuma mērķis bija pienācīgi aizsargāt noteiktas rifu struktūras pret zvejas darbībām un tādējādi palīdzēt izpildīt pienākumu sasniegt labvēlīgu aizsardzības statusu (jo Dānijas jūras dzīvotnēm vēl nebija noteikti konkrētai teritorijai paredzēti specifiski aizsardzības mērķi) dzīvotņu veidiem ar kodu H1170 saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktu, paredzot, ka dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanus, kā arī iztraucējumu, kas skar sugas, kuru dēļ attiecīgā teritorija noteikta. Saskaņā ar Natura 2000 plāniem septiņām teritorijām zvejas darbības ar pārvietojamiem grunts zvejas rīkiem ir uzskatāmas par apdraudējumu rifu struktūrām (139) un par iespējamu apdraudējumu smilšu sēkļiem.

Rifu struktūru aizsardzības statuss septiņās teritorijās ir novērtēts kā “nelabvēlīgs” fiziska iztraucējuma un salīdzinoši augsta barības vielu līmeņa dēļ vertikālajā ūdens slānī. Ir vispārpieņemts, ka zvejas darbības ar pārvietojamiem grunts zvejas rīkiem ietekmē rifu struktūras gan to fiziskas iztraucēšanas ziņā, gan rifu biodaudzveidības ziņā.

Tika ierosināts aizliegt zvejas darbības ar pārvietojamiem grunts zvejas rīkiem apgabalos, kas kartēti kā rifi (dzīvotnes kods H1170). Natura 2000 teritorijās kartētās rifu struktūras tiktu aizsargātas no zvejas darbību ietekmes, izveidojot buferzonas ap rifu struktūrām, kas nozīmē 240 metru buferzonas izveidi ap kartētajām rifu struktūrām. Dānijas Lauksaimniecības un zivsaimniecības aģentūra ir saņēmusi zinātnisku ieteikumu no Dānijas Tehniskās universitātes Ūdens resursu institūta (DTU Aqua) par piemērotu izmantojamo metodi.

Dānijas valdības (ierosinātājas dalībvalsts) nodoms bija veikt pasākumus, t. i., attiecībā uz zvejas darbībām, ko veic visi kuģi, arī zvejas kuģi, kas kuģo ar citas ES dalībvalsts karogu. Lai šos pasākumus piemērotu visiem kuģiem, Dānija kā ierosinātāja dalībvalsts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku ir apspriedusies ar Vāciju un Zviedriju (140), Baltijas jūras konsultatīvo padomi, Starptautisko Jūras pētniecības padomi (ICES) un Komisiju, valstu zvejnieku apvienībām/organizācijām un nevalstiskajām organizācijām (NVO).

Dānija uzsāka procedūru kopā ar Zviedriju un Vāciju, lai 2014. gada vasarā pieņemtu kopīgu ieteikumu par aizsardzības pasākumiem septiņās Natura 2000 teritorijās Kategatā un trīs teritorijās Baltijas jūrā. Dānija, Vācija un Zviedrija 2015. gada 13. martā iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu par zvejniecībā piemērojamiem saglabāšanas pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt rifu struktūras Dānijas Natura 2000 teritorijās Baltijas jūrā. Kopīgo ieteikumu Komisija ir pieņēmusi ar deleģēto aktu (Deleģētā regula (ES) 2017/117) (141).

7. pielikums

Pienācīga novērtējuma piemērošana zvejas darbībām

i) Ēdamās sirsniņgliemenes zveja Īrijā

Dandolkas līcis ir gan īpaši aizsargājama teritorija (ĪAT IE0004026), gan īpaši aizsargājama dabas teritorija (ĪADT IE0000455). Ēdamās sirsniņgliemenes (Cerastoderma edule) zveja var ietekmēt dzīvotnes un ūdensputnus Dandolkas līča ĪADT un ĪAT.

Dandolkas Vietējās padomdevējas komitejas (LAC) Zivsaimniecības komiteja izstrādāja un iesniedza Natura zivsaimniecības plāna (FNP) projektu 2021.–2025. gadam attiecībā uz ēdamo sirsniņgliemeni Dandolkas līcī. Šajā FNP projektā ir izklāstīti pārvaldības pasākumi, kas jāveic kuģu īpašniekiem, kuriem ir atļauts ēdamo sirsniņgliemeni zvejot Dandolkas līcī. Tas turpina ar iepriekšējiem piecgadu plāniem iesākto darbu. FNP projektā ir izklāstīti ēdamās sirsniņgliemenes zvejošanas nosacījumi, piemēram, minimālā šo gliemeņu biomasa, kuras nesasniegšanas gadījumā zveja netiek sākta, kopējā pieļaujamā nozveja (KPN), zvejniecības slēgšana, kad ir sasniegts minimālais nozvejas apjoms (tas palīdz krājumu nenoplicināt par daudz), un zvejniecības slēgšana katru gadu 1. novembrī, lai aizsargātu ziemojošos putnus. Tajā noteica arī darbības ierobežojumus zvejniecības dalībniekiem, piemēram, paturamo ēdamo sirsniņgliemeņu minimālo izmēru, dienas kopējās nozvejas ierobežojumu un zvejniecībā izmantojamo zvejas rīku specifikāciju.

FNP projekts 2021. gada martā tika iesniegts lauksaimniecības, pārtikas un jūras lietu ministram, kurš noteica, ka ir nepieciešams pienācīgi novērtēt FNP projektu. Ņemot vērā Eiropas Komisijas norādījumus un pastāvošo judikatūru, ministrs konstatēja, ka FNP projektam var būt būtiska ietekme uz Natura 2000 teritorijām, un tāpēc, lai noteiktu, vai FNP varētu pieņemt, bija nepieciešams pienācīgs novērtējums saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu.

Jūras institūts sagatavoja pienācīga novērtējuma ziņojumu saskaņā ar Eiropas Savienības (putnu un dabisko dzīvotņu) (jūras zvejniecību) 2013. gada noteikumiem (S.I. Nr. 290, 2013. gads). Pienācīgā novērtējuma ziņojumā tika novērtēta ierosinātā FNP iespējamā ekoloģiskā ietekme uz noteiktām Dandolkas līča ĪADT un ĪAT dzīvotnēm un sugām. Tajā izvērtēja arī iespējamo ietekmi uz teritoriju, ko varētu radīt divas vienlaicīgi darbojošās zvejniecības (makstgliemeņu un sirsniņgliemeņu zvejniecība).

Pienācīgā novērtējuma ziņojums un papildinājumi, arī FNP projekts, tika publicēti 2021. gada maijā, šādi ievadot sešu nedēļu sabiedriskās apspriešanas periodu. Turklāt mājokļu, pašvaldību un kultūras mantojuma ministram un vides, klimata un sakaru ministram bija iespēja par FNP projektu un novērtējuma ziņojumu pastāstīt sīkāk. Sabiedriskās apspriešanas ietvaros tika saņemti pieci pienesumi. Divi bija no zvejniekiem, bet pārējie trīs – no National Parks and Wildlife Service, Birdwatch Ireland un Irish Wildlife Trust. Jūras institūts sniedza atbildi, kurā sīki izskatīja attiecīgos jautājumus, kas bija šajos pienesumos norādīti.

Visbeidzot, 2021. gada jūlijā lauksaimniecības, pārtikas un jūras lietu ministrs, ņemot vērā Jūras institūta iesniegto pienācīgā novērtējuma ziņojumu, sabiedriskajā apspriešanā saņemto informāciju un Jūras institūta atbildi par apspriešanā aktualizētajiem jautājumiem, noteica, ka Natura zivsaimniecības plāns ēdamajām sirsniņgliemenēm (Cerastoderma edule) Dandolkas līcī 2021.–2025. gadam, ko viņa ministrija grozījusi saskaņā ar 2013. gada S.I. Nr. 290 6. panta 2. punktu, neietekmētu Dandolkas līča ĪADT un ĪAT noteikto dzīvotņu un sugu viengabalainību, un pieņēma grozīto FNP.

Sīkāku informāciju sk. http://www.fishingnet.ie/sea-fisheriesinnaturaareas/.

ii) Ensis makstgliemeņu zveja Nīderlandē

Noordzee kustzone, Voordelta, Vlakte van de Raan un Westerschelde saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu ir noteiktas par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (ĪADT). Šīs teritorijas, izņemot Vlakte van de Raan, ir noteiktas arī saskaņā ar Putnu direktīvu. Nīderlandes Natura 2000 teritoriju aizsardzību reglamentē Dabas aizsardzības likums (142). Šo attiecīgo Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanas plānos ir noteikts, ka grunti iztraucējošām zvejas darbībām ir vajadzīga atļauja saskaņā ar Dabas aizsardzības likumu.

Makstgliemeņu Ensis leei zveja ir zvejas darbība, ko veic Nīderlandes piekrastes zonā. Ensis makstgliemeņu zveja nozīmē šo gliemeņu ieguvi no ekosistēmas un prasa saskari ar grunti. Tāpēc nevar jau iepriekš izslēgt, ka Ensis makstgliemeņu zvejniecībai Natura 2000 teritorijās Noordzee kustzone, Voordelta, Vlakte van de Raan un Westerschelde būtu ievērojama ietekme uz sugām un dzīvotnēm šajās Natura 2000 teritorijās.

Tāpēc pirms atļaujas piešķiršanas šīs darbības iespējamā ietekme uz šo teritoriju viengabalainību bija jānovērtē pienācīga novērtējuma laikā. Novērtētā darbība attiecas tikai uz tādām Ensis makstgliemeņu zvejniecībām, kas notiek teritorijās, kur šādas zvejniecības ir atļautas. Piekļuve dažām Natura 2000 teritoriju daļām (kas ietver aptuveni 25 % no Natura 2000 teritorijas Noordzee kustzone platības) attiecībā uz Ensis makstgliemeņu zvejas darbībām jau tagad ir ierobežota.

Ensis makstgliemeņu zveja tiek uzskatīta par tādu plānu vai projektu saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu, kas pats par sevi vai kopā ar citiem projektiem var būtiski ietekmēt Natura 2000 teritoriju saglabāšanas mērķus. Tāpēc saskaņā ar 6. panta 3. punktu attiecībā uz šo darbību būtu jāveic pienācīgs novērtējums par tās ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās saglabāšanas mērķus. Tāpēc atļauju šādai darbībai var piešķirt tikai tad, ja ir veikts pienācīgs novērtējums, kura rezultātā tiek konstatēts, ka plāns vai projekts nekaitēs attiecīgo Natura 2000 teritoriju dabiskajām īpašībām. Atļauju šādam plānam vai projektam var pieprasīt uz sešiem gadiem, un pēc šā perioda beigām jāiesniedz jauns atļaujas pieprasījums, uz kuru attieksies jauna pienācīgā novērtējuma procedūra.

Ensis makstgliemeņu zvejošanai Nīderlandes ūdeņos ir izdotas astoņas zvejas licences. Visi Ensis makstgliemeņu zvejas licenču turētāji ir Coöperatieve Producentenorganisatie Nederlandse Vissersbond U.A. (CPO NVB) biedri. Pēdējo gadu laikā Ensis makstgliemenes zvejo četri kuģi. Jaunākais pienācīgais novērtējums tika sagatavots 2018. gadā par 2019.–2023. gada licences periodu (143). Tā kā šis atļaujas periods beidzās 2023. gada beigās, tika sagatavots jauns licences pieteikums un jauns pienācīgais novērtējums.

Pienācīgajā novērtējumā tika novērtēts, vai Ensis makstgliemeņu zveja varētu negatīvi ietekmēt attiecīgo Natura 2000 teritoriju saglabāšanas mērķus. Šis novērtējums aptvēra ietekmi uz attiecīgo teritoriju viengabalainību. Pienācīgajā novērtējumā galvenā uzmanība tika pievērsta Ensis makstgliemeņu zvejas iespējamajai ietekmei uz H1110B veida (“Smilšu sēkļi, ko pastāvīgi sedz neliels daudzums jūras ūdens”) dzīvotnēm, kas ir sastopamas visās četrās Natura 2000 teritorijās. Dzīvotnes veida kvalitāti nosaka atbilstoši četriem dzīvotnes veida kvalitātes elementiem. Šie elementi ir “veģetācijas veidi”, “abiotiskā savstarpējā atbilstība”, “tipiskās sugas” un “citas labas struktūras un funkciju īpašības”.

Ensis makstgliemeņu zveja var dažādos veidos ietekmēt Natura 2000 teritoriju viengabalainību. Saistībā ar Ensis makstgliemeņu zvejas ietekmes noteikšanu uz attiecīgām putnu sugām tas ietver iespējamo ietekmi uz teritorijas ekoloģisko kapacitāti attiecībā uz šīm sugām. Saistībā ar dzīvotņu veidiem būtu jāizpēta ietekme uz tipisko sugu klātbūtni un skaitliskumu, kā arī uz citām dzīvotņu veidu labas struktūras un funkciju īpašībām. Zvejas radīti iztraucējumi var galu galā mainīt zvejas apgabalā sastopamo sugu skaitliskumu, bet tā ne vienmēr notiek. Ja zvejas rezultātā sugas izzūd no zvejas apgabala vai tajā ienāk jaunas sugas, zveja ir mainījusi sugu daudzveidību apgabalā un var būt mainījusi arī biocenozes sastāvu šajā apgabalā. Tas, vai šī netiešā ietekme faktiski rodas un vai to var novērot, ir atkarīgs gan no zvejas tiešās ietekmes intensitātes un biežuma, gan no attiecīgo sugu jutīguma un noturības.

Ir apzināta iespējamā ietekme, kāda Ensis makstgliemeņu zvejai var būt uz Natura 2000 teritoriju dabiskajām īpašībām. Šī ietekme ir šāda: grunts iztraucēšana, bentisko dzīvnieku un zivju mirstība nozvejošanas dēļ, vizuāli iztraucējumi, iztraucējumi, ko rada troksnis virs ūdens, zemūdens trokšņa radīti iztraucējumi un toksisku vielu un barības vielu koncentrācijas izmaiņas emisiju dēļ. Šā novērtējuma rezultātā tika konstatēts, ka sīkāk jānovērtē šāda ietekme: grunts iztraucēšanas ietekme uz H1110B dzīvotnes veida kvalitāti un netiešā ietekme uz pīlēm, kas ar gliemenēm barojas; nozvejas izraisītās bentisko dzīvnieku un zivju mirstības ietekme uz H1110B dzīvotņu veidu kvalitāti un putniem, kas ar gliemenēm barojas; vizuālo iztraucējumu ietekme uz aizsargājamām putnu sugām.

Visbeidzot, tika secināts, ka konkrētajos apgabalos (un ņemot vērā apgabalus, kas pašlaik Ensis makstgliemeņu zvejai ir slēgti un kam tiek piemēroti nosacījumi) Ensis makstgliemeņu zvejniecība būtiski neietekmē Natura 2000 teritoriju Noordzee kustzone, Voordelta, Westerschelde, Saftinge un Vlakte van de Raan dabiskās īpašības. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad ietekme uzkrājas un kad tiek apsvērti teritoriju saglabāšanas mērķi.

2024. gadā Nīderlandes Lauksaimniecības, dabas un pārtikas kvalitātes ministrija apstiprināja jaunu atļaujas pieprasījumu Ensis makstgliemeņu zvejai Natura 2000 teritorijās Noordzee kustzone, Voordelta, Westerschelde, Saeftinghe un Vlakte van de Raan.

Sīkāku informāciju sk. šeit:

https://puc.overheid.nl/natuurvergunningen/doc/PUC_763898_17/1/.

8. pielikums.

Zvejas kuģiem piemērojamie pasākumi, kas ir ārpus kopējās zivsaimniecības politikas

Ierobežojumi jūrniekiem, lai aizsargātu Vidusjūras vētrasputnu Maltas arhipelāgā

Maltas salās dzīvo aptuveni 10 % no Vidusjūras vētrasputniem – jūras putniem, kas sastopami tikai Vidusjūras centrālajā un austrumu daļā. Šī suga ir iekļauta Putnu direktīvas I pielikumā, kā arī Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) Sarkanajā grāmatā kā “jutīga”. To aizsargā ar vairākiem starptautiskiem saglabāšanas nolīgumiem, kā arī valstu tiesību aktiem.

Šie jutīgie jūras putni no janvāra līdz jūlijam ligzdo alās un klintīs. Tā kā šie putni ir aktīvi tikai naktī, un cāļi dienas laikā paliek alās, cilvēki, apmeklējot attiecīgās teritorijas, par tiem nezina. Tomēr vairošanās process tiek ietekmēts, ja lielas laivas, kas rada troksni un gaismas piesārņojumu, tuvojas klintīm vai iebrauc alās.

Vides un resursu iestāde (VRI) saskaņā ar Putnu direktīvu, Dzīvotņu direktīvu un Jūras stratēģijas pamatdirektīvu ir noteikusi vairākus ierobežojumus, kuru mērķis ir aizsargāt apdraudētos Vidusjūras vētrasputnus, ierobežojot darbības jūrā deviņu teritoriju tuvumā Maltā un Gozo. Šīs deviņas teritorijas ir šādas: L-Irdum tal-Madonna, l-Aħrax tal-Mellieħa; Santa Marija alas, Comino; Cominotto; Sv. Paula salas; Majjistral dabas un vēstures parks; Miġra l-Ferħa; Zilā grota, Żurrieq; Ta’ Ċenċ, Gozo un Dwejra, Gozo.

Maltas Transporta ostu un jahtu direktorāts ir izdevis paziņojumus jūrniekiem, informējot viņus par ierobežojumiem (144). Paziņojumi tika izdoti, pamatojoties uz partnerību ar BirdLife Malta, kas īstenoja LIFE projektu “Arċipelagu Garnija” (145). Vides, enerģētikas un uzņēmējdarbības ministrija arī sadarbojas ar LIFE projektu, lai veicinātu āra apgaismojuma politikas pārskatīšanu, daudz lielāku uzmanību pievēršot gaismas piesārņojumam Maltas arhipelāga piekrastes un dabas teritorijās.

Ierobežojumi paredz buferzonas pie attiecīgajām teritorijām, ierobežo kuģu radīto apgaismojumu un skaņas un dažos gadījumos nosaka to maksimālo ātrumu vai minimālo attālumu –100 m – no klintīm. Noenkuroties ir atļauts zvejas un niršanas kuģiem.

Rdum tal-Madonna īpaši aizsargājamajā teritorijā (ĪAT) ir izveidota aptuveni 1,1 jūras jūdzes plata buferzona (no krasta). Gaismas, izņemot tās, kas noteiktas 1972. gada Konvencijā par starptautiskiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG), ir jāizslēdz, un, pārvietojoties pa šo krasta posmu, kuģiem nav atļauts radīt skaļu troksni, izņemot skaņas signālus, kas noteikti 1972. gada Konvencijā par starptautiskiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG).

Buferzona ir “zona, kur aizliegts apstāties” visiem kuģiem, izņemot kuģus, kas veic zvejas darbības. Zvejas darbības teritorijā, kuru laikā izmanto spēcīgas gaismas (piemēram, lampara), ir aizliegtas saskaņā ar Zvejniecības noteikumu (SL425.01) 4. pantu un Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006.

(1) Eiropas Vides aģentūra, Marine messages II. Navigating the course towards clean, healthy and productive seas through implementation of an ecosystem-based approach, 2019;

COM(2020)259 final – Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (Direktīva 2008/56/EK) īstenošanu.

(2) Pasaules Ekonomikas foruma. 2020. gada ziņojums par globālajiem riskiem.

(3) IPBES, Summary for policymakers of the global assessment report on biodiversity and ecosystem services (summary for policy makers). IPBES septītā plenārsēde, IPBES 7, Parīze, 2019, https://doi.org/10.5281/zenodo.3553579; ziņojumi, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 17. pantu par 2013.–2018. gada periodu.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK ( 2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 164, 25.6.2008., 19.–40. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (kodificēta versija) (OV L 20, 26.1.2010., 7.–25. lpp.).

(6) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7.–50. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1991 (2024. gada 24. jūnijs) par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869 (Dokuments attiecas uz EEZ) PE/74/2023/REV/1 (OV L, 2024/1991, 29.7.2024).

(8) Eiropas Komisija: Guidelines for the establishment of the Natura 2000 network in the marine environment. Application of the Habitats and Birds Directives (2007), 272. lpp., https://environment.ec.europa.eu/topics/nature-and-biodiversity/natura-2000/managing-and-protecting-natura-2000-sites_en.

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22.–61. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/89/ES (2014. gada 23. jūlijs), ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru (OV L 257, 28.8.2014., 135.–145. lpp.).

(11) COM(2020) 380 final. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu”.

(12) COM(2023) 102 final. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. ES rīcības plāns: jūras ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana zvejniecības ilgtspējai un izturētspējai.

(13) ERP Īpašais ziņojums Nr. 26/2020. Jūras vide. ES aizsardzība ir plaša, bet virspusēja (2020), https://op.europa.eu/webpub/eca/special-reports/marine-environment-26-2020/lv/.

(14) Saskaņā ar datiem, ko dalībvalstis iesniegušas atbilstīgi Dzīvotņu direktīvas 17. pantam par 2013.–2018. gadu, zvejniecība un akvakultūra ir galvenais jūras sugu un dzīvotņu apdraudējuma avots.

(15) SWD(2018) 288 final. Komisijas dienestu darba dokuments par saglabāšanas pasākumu noteikšanu kopējās zivsaimniecības politikas ietvaros Natura 2000 teritorijām un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas mērķiem, https://ec.europa.eu/transparency/documents-register/detail?ref=SWD(2018)288&lang=en .

(16) Eiropas Komisija: Vides ģenerāldirektorāts, Guidance on aquaculture and Natura 2000 – Sustainable aquaculture activities in the context of the Natura 2000 Network, Publikāciju birojs, 2019. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2779/34131.

(17) Eiropas Komisija: Vides ģenerāldirektorāts, Managing Natura 2000 sites – The provisions of Article 6 of the ‘Habitats’ Directive 92/43/EEC, Publikāciju birojs (2019), https://data.europa.eu/doi/10.2779/02245.

(18) Komisijas paziņojums “Plānu un projektu novērtēšana saistībā ar Natura 2000 teritorijām – Metodiskas vadlīnijas par Dzīvotņu direktīvas 92/43/EEK 6. panta 3. un 4. punkta noteikumiem” 2021/C 437/01 (OV C, C/437, 28.10.2021., 1.–107. lpp., CELEX: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52021XC1028(02).

(19) No šīs direktīvas 6. panta 2., 3. un 4. punkta izrietošās saistības aizstāj visas saistības, kas izriet no Direktīvas 79/409/EEK 4. panta 4. punkta pirmā teikuma un kas attiecas uz teritorijām, kuras klasificētas saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 1. punktu vai līdzīgā veidā atzītas saskaņā ar 4. panta 2. punktu, jaunajām saistībām stājoties spēkā ar šīs direktīvas ieviešanas datumu vai ar tādas klasifikācijas vai atzīšanas datumu, ko dalībvalsts veic saskaņā ar Direktīvu 79/409/EEK, ja pēdējais ir vēlāks datums.

(20) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2023/2806 (2023. gada 15. decembris) par formātu, kādā sniedzama informācija par Natura 2000 teritorijām (izziņots ar dokumenta numuru C(2023) 8623) (OV L, 2023/2806, 8.12.2023.).

(21) Eiropas Komisija, Vides ģenerāldirektorāts Managing Natura 2000 sites – The provisions of Article 6 of the ‘Habitats’ Directive 92/43/EEC, Publikāciju birojs (2019), https://data.europa.eu/doi/10.2779/02245. Sk. 1.4. nodaļu, 11. un 12. lpp.

(22) Eiropas Komisija: Vides ģenerāldirektorāts, Díaz-Almela, E. un Duarte, C., Management of Natura 2000 habitats Posidonia beds (Posidonion oceanicae) 1120 – Directive 92/43/EEC on the conservation of natural habitats and of wild fauna and flora, Eiropas Komisija, 2008. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2779/48444.

(23) Nolūkā izpildīt minētās direktīvas 2., 3. pantā, 4. panta 1. punktā, 4. panta 2. punktā un 4. panta 4. punktā noteiktās prasības.

(24) Raksturlielumi ir specifiskas īpašības, kas nosaka dzīvotnes vai sugas aizsardzības stāvokli, pamatojoties uz to ekoloģiskajām prasībām.

(25) Plašāku informāciju par galvenajiem elementiem, kas jāņem vērā, nosakot un īstenojot aizsardzības pasākumus, sk. 2.3.2. nodaļā Eiropas Komisijas norādījumu dokumentā: Vides ģenerāldirektorāts Managing Natura 2000 sites – The provisions of Article 6 of the ‘Habitats’ Directive 92/43/EEC, Publikāciju birojs, 2019. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2779/02245.

(26) Eiropas Komisija, Vides ģenerāldirektorāts Managing Natura 2000 sites – The provisions of Article 6 of the ‘Habitats’ Directive 92/43/EEC, Publikāciju birojs, 2019. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2779/02245. Skatīt 2.4. nodaļu, 21.–23. lpp.

(27) Tiesas (virspalāta) spriedums, 2018. gada 17. aprīlis, Eiropas Komisija/Polijas Republika, C-441/17, ECLI:EU:C:2018:255, 213. punkts.

(28) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1.–50. lpp.).

(29) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2024/2943 (2024. gada 17. septembris), ar ko attiecībā uz saglabāšanas pasākumiem, kurus zvejniecībā piemēro Baltijas jūrā esošajās Fehmarnbelt, Kadetrinne, Westliche Rönnebank, Adlergrund un Pommersche Bucht mit Oderbank teritorijās, groza Deleģēto regulu (ES) 2017/117, C/2024/6432 (OV L, 2024/2943, 28.11.2024.).

(30) Tiesas spriedums, 2020. gada 23. aprīlis, Eiropas Komisija/Somijas Republika, C-217/19, ECLI:EU:C:2020:291, 84. punkts.

(31) Tiesas (otrā palāta) spriedums, 2010. gada 14. oktobris, Eiropas Komisija/Austrijas Republika, C-535/07, EU:C:2010:602, 56. punkts un tajā minētā judikatūra.

(32) Tiesas (pirmā palāta) spriedums, 2024. gada 12. septembris, Elliniki Ornithologiki Etaireia u. c./Ypourgos Esoterikon u. c. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko iesniedza Symvoulio tis Epikrateias, lieta C-66/23, ECLI:EU:C:2024:733, 40.–50. punkts.

(33) Eiropas Komisija: Vides ģenerāldirektorāts, Managing Natura 2000 sites – The provisions of Article 6 of the ‘Habitats’ Directive 92/43/EEC, Publikāciju birojs, 2019. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2779/02245. Sk. 3.2. nodaļu, 27. lpp.

(34) Eiropas Komisija: Vides ģenerāldirektorāts, Managing Natura 2000 sites – The provisions of Article 6 of the ‘Habitats’ Directive 92/43/EEC, Publikāciju birojs, 2019. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2779/02245. Sk. 3.2. nodaļu, 26. un 27. lpp.

(35) Eiropas Komisija, Vides ģenerāldirektorāts Managing Natura 2000 sites – The provisions of Article 6 of the ‘Habitats’ Directive 92/43/EEC, Publikāciju birojs, 2019. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2779/02245. Sk. 3.2. nodaļu, 26. lpp.

(36) Eiropas Komisija, Vides ģenerāldirektorāts Managing Natura 2000 sites – The provisions of Article 6 of the ‘Habitats’ Directive 92/43/EEC, Publikāciju birojs, 2019. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2779/02245. Sk. 3.5.1. nodaļu, 29. un 30. lpp.

(37) Eiropas Komisija: Vides ģenerāldirektorāts, Managing Natura 2000 sites – The provisions of Article 6 of the ‘Habitats’ Directive 92/43/EEC, Publikāciju birojs, 2019. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2779/02245. Sk. 3.5.1. nodaļu, 29. un 30. lpp.

(38) Eiropas Komisija: Vides ģenerāldirektorāts, Managing Natura 2000 sites – The provisions of Article 6 of the ‘Habitats’ Directive 92/43/EEC, Publikāciju birojs, 2019. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2779/02245. Sk. 3.5.2. nodaļu, 30. un 31. lpp.

(39) Sk., piemēram, Infantes, E., Crouzy, C., Moksnes, P.-O., Seed Predation by the Shore Crab Carcinus maenas: A Positive Feedback Preventing Eelgrass Recovery?, PLoS ONE 11. sējums, 12. numurs, 2016. gads, e0168128, https://doi.org/10.1371/journal.pone.0168128.

(40) Dzīvotnes, kas uzskaitītas Dzīvotņu direktīvas I pielikumā, Dzīvotņu direktīvas II pielikumā uzskaitītās sugas un Putnu direktīvas I pielikumā uzskaitītās sugas, kā arī teritorijā regulāri sastopamie migrējošie putni būtu jānorāda Natura 2000 datu standartveidlapā (DSV).

(41) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1004 (2017. gada 17. maijs) par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (pārstrādāta redakcija) (OV L 157, 20.6.2017., 1.–21. lpp.).

(42) Vairāk informācijas sk.: https://dcf.ec.europa.eu/index_en.

(43) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 ( 2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1.–50. lpp.).

(44) Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 110. pants.

(45) Eiropas Dabas informācijas sistēma, https://eunis.eea.europa.eu/habitats.jsp.

(46) Zvejas veids – zvejas rīku un mērķsugu kombinācija.

(47) Sk. Tiesas (otrā palāta) 2010. gada 2. septembra spriedumu Panagiotis I. Karanikolas u. c./Ypourgos Agrotikis Anaptyxis kai Trofimon un Nomarchiaki Aftodioikisi Dramas, Kavalas, Xanthis, C-453/08, ECLI:EU:C:2010:482, 48. un 49. punktu;

Tiesas (pirmā palāta) 2024. gada 29. jūlija spriedumu Asociación para la Conservación y Estudio del Lobo Ibérico (ASCEL)/Administración de la Comunidad de Castilla y León, C-436/22, ECLI:EU:C:2024:656, 73.un 74. punktu;

Tiesas (ceturtā palāta) 2024. gada 4. oktobra spriedumu Biohemp Concept SRL/Direcţia pentru Agricultură Judeţeană Alba, C-793/22, ECLI:EU:C:2024:837, 56. punktu.

(48) Regulas (EK) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunkts.

(49) Tiesas spriedums, 2010. gada 4. marts, Eiropas komisija/Francijas Republika, C-241/08, ECLI:EU:C:2010:114, 30.–39. punkts.

(50) Eiropas Komisija: Vides ģenerāldirektorāts, Managing Natura 2000 sites – The provisions of Article 6 of the ‘Habitats’ Directive 92/43/EEC, Publikāciju birojs, 2019. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2779/02245. Sk. 3.1. nodaļu, 26. lpp.

(51) Tiesas (trešā palāta) spriedums, 2024. gada 14. novembris, Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika, lieta C-47/23, ECLI:EU:C:2024:954, 111.–116. punkts.

(52) Sk. Tiesas 2005. gada 20. oktobra spriedumu lietā C-6/04, Eiropas Kopienu Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, ECLI:EU:C:2005:626, 35.–38. punktu.

(53) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/117 (2016. gada 5. septembris), ar ko nosaka zvejniecībā piemērojamus saglabāšanas pasākumus ar mērķi aizsargāt jūras vidi Baltijas jūrā un ar ko atceļ Deleģēto regulu (ES) 2015/1778, C/2016/5562 (OV L 19, 25.1.2017., 1.–9. lpp.

(54) Eiropas Komisija: Vides ģenerāldirektorāts, Managing Natura 2000 sites – The provisions of Article 6 of the ‘Habitats’ Directive 92/43/EEC, Publikāciju birojs, 2019. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2779/02245. Sk. 4. nodaļu, 33. un 34. lpp.

(55) Tiesas (otrā palāta) sprieduma, 2006. gada 10. janvāris, Eiropas Kopienu Komisija/Vācijas Federatīvā Republika, C-98/03, ECLI:EU:C:2006:3, 43.–52. punkts.

(56) Tiesas spriedums, 1996. gada 24. oktobris, , Aannemersbedrijf P.K. Kraaijeveld BV e.a./Gedeputeerde Staten van Zuid-Holland, C-72/95, ECLI:EU:C:1996:404, 30. un 31. punkts;

Tiesas (virspalāta) spriedums, 2004. gada 7. septembris, Landelijke Vereniging tot Behoud van de Waddenzee un Nederlandse Vereniging tot Bescherming van Vogels/Staatssecretaris van Landbouw, Natuurbeheer en Visserij, C-127/02, ECLI:EU:C:2004:482, 26. punkts.

(57) Tiesas (virspalāta) spriedums, 2004. gada 7. septembris, Landelijke Vereniging tot Behoud van de Waddenzee un Nederlandse Vereniging tot Bescherming van Vogels/Staatssecretaris van Landbouw, Natuurbeheer en Visserij, C-127/02, ECLI:EU:C:2004:482, 27.–29. punkts;

Tiesas (otrā palāta) spriedums, 2010. gada 14. janvāris, Stadt Papenburg/Bundesrepublik Deutschland, C-226/08, ECLI:EU:C:2010:10, 50. un 51. punkts.

(58) Eiropas Komisija, Vides ģenerāldirektorāts Managing Natura 2000 sites – The provisions of Article 6 of the ‘Habitats’ Directive 92/43/EEC, Publikāciju birojs, 2019. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2779/02245. Sk. 4.4.1. nodaļu, 36. lpp.

(59) Tiesas (virspalāta) spriedums, 2004. gada 7. septembris, Landelijke Vereniging tot Behoud van de Waddenzee un Nederlandse Vereniging tot Bescherming van Vogels/Staatssecretaris van Landbouw, Natuurbeheer en Visserij, C-127/02, ECLI:EU:C:2004:482, 28. punkts;

Tiesas spriedums, 1996. gada 24. oktobris, , Aannemersbedrijf P.K. Kraaijeveld BV u. c./Gedeputeerde Staten van Zuid-Holland, C-72/95, ECLI:EU:C:1996:404, 36.–42. lpp.

(60) Tiesas (otrā palāta) spriedums, 2006. gada 10. janvāris, Eiropas Kopienu Komisija/Vācijas Federatīvā Republika, C-98/03, ECLI:EU:C:2006:3, 51. punkts;

Tiesas (otrā palāta) spriedums, 2007. gada 13. decembris, Eiropas Kopienu Komisija/Īrija, C-418/04, ECLI:EU:C:2007:780, 232. un 233. punkts.

(61) Tiesas (otrā palāta) spriedums, 2017. gada 26. aprīlis, Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika, lieta C-142/16, ECLI:EU:C:2017:301, 29. punkts.

Piemēram, Tiesas spriedums, 2000. gada 6. aprīlis, Eiropas Kopienu Komisija/Francijas Republika, C-256/98, ECLI:EU:C:2000:192, 39. punkts;

Tiesas (otrā palāta) spriedums, 2005. gada 20. oktobris, Eiropas Kopienu Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, C-6/04, ECLI:EU:C:2005:626, 51.–56. punkts;

Tiesas (otrā palāta) spriedums, 2010. gada 4. marts, Eiropas Komisija/Francijas Republika, C-241/08, ECLI:EU:C:2010:114, 55. punkts;

Tiesas (otrā palāta) spriedums, 2007. gada 13. decembris, Eiropas Kopienu Komisija/Īrija, C-418/04, ECLI:EU:C:2007:780, 244. punkts;

Tiesas (pirmā palāta) spriedums, 2011. gada 26. maijs, Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste, C-538/09, ECLI:EU:C:2011:349, 41.–45. punkts.

(62) Tiesas (otrā palāta) spriedums, 2006. gada 10. janvāris, Eiropas Kopienu Komisija/Vācijas Federatīvā Republika, C-98/03, ECLI:EU:C:2006:3, 44. punkts;

Tiesas spriedums, 2007. gada 13. decembris, Eiropas Kopienu Komisija/Īrija, C-418/04, ECLI:EU:C:2007:780, 244. punkts.

(63) Eiropas Komisija: Vides ģenerāldirektorāts, Managing Natura 2000 sites – The provisions of Article 6 of the ‘Habitats’ Directive 92/43/EEC, Publikāciju birojs, 2019. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2779/02245. Sk. 4.4.2. nodaļu, 36. un 37. lpp.

(64) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/89/ES (2014. gada 23. jūlijs), ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru (OV L 257, 28.8.2014., 135.–145. lpp.).

(65) Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un Regulu (EK) Nr. 973/2001, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11.–85. lpp.).

(66) Novērtējums, ko veic saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu, neskar Komisijas novērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1967/2006 un otrādi.

(67) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (kodificēta redakcija) Dokuments attiecas uz EEZ

(OV L 26, 28.1.2012., 1.–21. lpp.).

(68) Sk. Tiesas (virspalāta) 2019. gada 29. jūlija spriedumu Inter-Environnement Wallonie ASBL un Bond Beter Leefmilieu Vlaanderen ASBL/Conseil des ministres, C-411/17, ECLI:EU:C:2019:622, 123. punktu, kā arī ģenerāladvokātes J. Kokotes 2018. gada 29. novembra secinājumus lietā Inter-Environnement Wallonie ASBL un Bond Beter Leefmilieu Vlaanderen ASBL/Conseil des ministres, C-411/17, ECLI:EU:C:2018:972, 172. punktu, kas apstiprināti Tiesas (otrā palāta) 2018. gada 7. novembra spriedumā Coöperatie Mobilisation for the Environment UA un Vereniging Leefmilieu/College van gedeputeerde staten van Limburg un College van gedeputeerde staten van Gelderland, apvienotās lietas C-293/17 un C-294/17, ECLI:EU:C:2018:882, 67.–70. punktu: “vai (..) var klasificēt kā “projektu”(..), ir jāpārbauda, vai šādas darbības varētu būtiski ietekmēt aizsargājamo teritoriju”.

(69) Apvienotās lietas C-293/17 un C-294/17 Coöperatie Mobilisation for the Environment UA un Vereniging Leefmilieu/College van gedeputeerde staten van Limburg un College van gedeputeerde staten van Gelderland, 73. punkts: “(..)Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka darbības, kas ietver lopu ganīšanu un mēslojuma iestrādāšanu uz augsnes vai augsnē Natura 2000 teritoriju tuvumā, var tikt kvalificētas par “projektu” minētā noteikuma izpratnē pat tad, ja šīs darbības, ņemot vērā, ka tās nerada fizisku iejaukšanos dabiskajā apkārtnē, nav uzskatāmas par “projektu” IVN direktīvas 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē.”

(70) Tiesas (virspalāta) spriedums, 2004. gada 7. septembris, Landelijke Vereniging tot Behoud van de Waddenzee un Nederlandse Vereniging tot Bescherming van Vogels/Staatssecretaris van Landbouw, Natuurbeheer en Visserij, C-127/02, ECLI:EU:C:2004:482, 25.–29. punkts.

(71) Apvienotās lietas C-293/17 un C-294/17 Coöperatie Mobilisation for the Environment UA un Vereniging Leefmilieu/College van gedeputeerde staten van Limburg un College van gedeputeerde staten van Gelderland, 73. punkts;

Sk. arī: Ģenerāladvokātes J. Kokotes [Kokott] secinājumus, kas sniegti 2004. gada 29. janvārī lietā Landelijke Vereniging tot Behoud van de Waddenzee un Nederlandse Vereniging tot Bescherming van Vogels/Staatssecretaris van Landbouw, Natuurbeheer en Visserij, C-127/02, ECLI:EU:C:2004:60, 40. punktu.

(72) Eiropas Komisija: Vides ģenerāldirektorāts, Managing Natura 2000 sites – The provisions of Article 6 of the ‘Habitats’ Directive 92/43/EEC, Publikāciju birojs, 2019. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2779/02245. Sk. 4.4.3. nodaļu, 38. lpp.

(73) Piemēram, Tiesas spriedums, 2007. gada 20. septembris, Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika, C-304/05, ECLI:EU:C:2007:532, 69. punkts.

(74) Eiropas Komisija: Vides ģenerāldirektorāts, Managing Natura 2000 sites – The provisions of Article 6 of the ‘Habitats’ Directive 92/43/EEC, Publikāciju birojs, 2019. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2779/02245.Sk. 4.6.5. nodaļu, 48. lpp.

(75) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30.–37. lpp.).

(76) Eiropas Komisija: Vides ģenerāldirektorāts, Managing Natura 2000 sites – The provisions of Article 6 of the ‘Habitats’ Directive 92/43/EEC, Publikāciju birojs, 2019. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2779/02245. Sk. 4.6.4. nodaļu, 46. un 47. lpp.

(77) Eiropas Komisija: Vides ģenerāldirektorāts, Managing Natura 2000 sites – The provisions of Article 6 of the ‘Habitats’ Directive 92/43/EEC, Publikāciju birojs, 2019. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2779/02245. Sk. 4.5.2. nodaļu, 40. un 41. lpp.

(78) Tiesas spriedums, 2007. gada 20. septembris, Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika, C-304/05, ECLI:EU:C:2007:532, 69. punkts.

(79) Sk., piemēram, Tiesas (virspalāta) 2004. gada 7. septembra spriedumu Landelijke Vereniging tot Behoud van de Waddenzee un Nederlandse Vereniging tot Bescherming van Vogels/Staatssecretaris van Landbouw, Natuurbeheer en Visserij, C-127/02, ECLI:EU:C:2004:482, 39.–44. punkts.

(80) Tiesas (otrā palāta) spriedums, 2005. gada 20. oktobris, Eiropas Kopienu Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, C-6/04, ECLI:EU:C:2005:626, 54. punkts;

Tiesas (otrā palāta) spriedums, 2007. gada 13. decembris, Eiropas Kopienu Komisija/Īrija, C-418/04, ECLI:EU:C:2007:780, 226.un 227. punkts.

(81) Tiesas (otrā palāta) spriedums, 2006. gada 10. janvāris, Eiropas Kopienu Komisija/Vācijas Federatīvā Republika, C-98/03, ECLI:EU:C:2006:3, 43. punkts.

(82) https://circabc.europa.eu/ui/group/00564ca7-9d16-4b81-bac5-b35fcb84aa33/library/867a9264-31df-4f7e-afd8-9c9e78cc477b/details.

(83) Tiesas (otrā palāta) spriedums, 2017. gada 26. aprīlis, Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika, C-142/16, ECLI:EU:C:2017:301, 42. un 43. punkts.

(84) Tiesas (otrā palāta) spriedums, 2006. gada 26. oktobris, Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika, C-239/04, ECLI:EU:C:2006:665, 24. punkts.

(85) Eiropas Komisija: Vides ģenerāldirektorāts, Managing Natura 2000 sites – The provisions of Article 6 of the ‘Habitats’ Directive 92/43/EEC, Publikāciju birojs, 2019. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2779/02245. Sk. 4.5.3. nodaļu, 41. lpp.

(86) Sk. Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 26. aprīļa spriedumu lietā “Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika”, C-142/16, ECLI:EU:C:2017:301, 61. punktu.

(87) Piemēram, Tiesas (otrā palāta) spriedums, 2005. gada 20. oktobris, Eiropas Kopienu Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, C-6/04, ECLI:EU:C:2005:626, 54. punkts;

Tiesas (otrā palāta) spriedums, 2007. gada 13. decembris, Eiropas Kopienu Komisija/Īrija, C-418/04, ECLI:EU:C:2007:780, 226. punkts.

(88) Sk. 15. un 23. apsvērumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/89/ES (2014. gada 23. jūlijs), ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru (OV L 257, 28.8.2014., 135.-145. lpp.).

(89) UNECE Konvencija par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā, https://www.unece.org/env/eia/eia.html.

(90) Eiropas Komisija: Vides ģenerāldirektorāts, Managing Natura 2000 sites – The provisions of Article 6 of the ‘Habitats’ Directive 92/43/EEC, Publikāciju birojs, 2019. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2779/02245. Sk. 4.6.4. nodaļu, 46. un 47. lpp.

(91) Eiropas Komisija: Vides ģenerāldirektorāts, Managing Natura 2000 sites – The provisions of Article 6 of the ‘Habitats’ Directive 92/43/EEC, Publikāciju birojs, 2019. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2779/02245. Sk. 4.6.5. nodaļu, 48. lpp.

(92) Eiropas Komisija: Vides ģenerāldirektorāts, Managing Natura 2000 sites – The provisions of Article 6 of the ‘Habitats’ Directive 92/43/EEC, Publikāciju birojs, 2019. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2779/02245. Sk. 4.6.4. nodaļu, 46. un 47. lpp.

(93) Tiesas (trešā palāta) spriedums, 2013. gada 11. aprīlis, Peter Sweetman u. c./An Bord Pleanála. Augstākās tiesas (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, C-258/11, ECLI:EU:C:2013:220, 43. punkts.

(94) Tiesas (trešā palāta) spriedums, 2013. gada 11. aprīlis, Peter Sweetman u. c./An Bord Pleanála. Augstākās tiesas (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, C-258/11, ECLI:EU:C:2013:220, 46.–48. punkts.

(95) Eiropas Komisija: Vides ģenerāldirektorāts Managing Natura 2000 sites – The provisions of Article 6 of the ‘Habitats’ Directive 92/43/EEC, Publikāciju birojs, 2019. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2779/02245. Sk. 4.6.4. nodaļu, 46. un 47. lpp.

(96) Piemēram, Filbee-Dexter, K. un Scheibling, R.E., Sea urchin barrens as alternative stable state of sabrukd kelp ecosystem, Marine Ecology Progress Series, 495. sējums, 2014, 1.–25. lpp., doi: 10.3354/meps10573.

(97) Tiesas (ceturtā palāta) spriedums, 2011. gada 24. novembris, Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste, C-404/09, ECLI:EU:C:2011:768, 142. punkts.

(98) Tiesas (trešā palāta) spriedums, 2016. gada 14. janvāris, Grüne Liga Sachsen eV u. c./Freistaat Sachsen, C-399/14, ECLI:EU:C:2016:10, 54. punkts.

(99) Tiesas (Trešā palāta) spriedums, 2016. gada 14. janvāris, Grüne Liga Sachsen eV u. c./Freistaat Sachsen, C-399/14, ECLI:EU:C:2016:10, 77. punkts.

(100) Tiesas (Otrā palāta) spriedums, 2006. gada 26. oktobris, Eiropas Kopienu Komisijas/Portugāles Republika, C-239/04, ECLI:EU:C:2006:665, 36.–39. punkts.

(101) Eiropas Komisija: Vides ģenerāldirektorāts, Managing Natura 2000 sites – The provisions of Article 6 of the ‘Habitats’ Directive 92/43/EEC, Publikāciju birojs, 2019. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2779/02245. Sk. 5.4.3. nodaļu, 60. un 61. lpp.

(102) Piemērojamie pamatnoteikumi ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22.–61. lpp.).

(103) Padome pēc Komisijas priekšlikuma paredz pasākumus par cenu, nodevu, atbalsta un kvantitatīvo ierobežojumu noteikšanu, kā arī par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu.

(104) Sk. Regulas (ES) 2019/1241 7. un 9. pantu.

(105) Sk. Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 4. panta 1. un 2. punktu.

(106) Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2336 (2016. gada 14. decembris), ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejai dziļūdens krājumos Ziemeļaustrumu Atlantijā un noteikumus zvejai starptautiskajos ūdeņos Ziemeļaustrumu Atlantijā un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002 (OV L 354, 23.12.2016., 1.–19. lpp.);

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/1614 (2022. gada 15. septembris), ar kuru nosaka esošos jeb pastāvošos dziļūdens zvejas apgabalus un izveido to apgabalu sarakstu, kuros ir vai varētu būt atrodamas jutīgas jūras ekosistēmas, C/2022/6470 (OV L 242, 19.9.2022., 1.–141. lpp.).

(107) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 2019/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005, PE/59/2019/REV/1 (OV L 198, 25.7.2019., 105.–201. lpp.).

(108) Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un Regulu (EK) Nr. 973/2001, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11.–85. lpp.).

(109) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 5. panta 2. un 3. punktu un ievērojot tajos izklāstītos nosacījumus, dalībvalstis var ierobežot piekļuvi savā 12 jūras jūdžu zonā. Ierobežojumi ir noteikti regulas I pielikumā.

(110) Regulas (ES) 1380/2013 (KZP regulas) 18. pants.

(111) Deleģētās regulas pieņem Eiropas Komisija, pamatojoties uz deleģējumu, kas piešķirts ES tiesību akta tekstā.

(112) Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (KZP regula) 11. panta 4. punkts.

(113) Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (KZP regula) 11. panta 5. punkts.

(114) Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (KZP regula) 11. panta 3. punkts.

(115) Konsultatīvās padomes ir ieinteresēto personu vadītas organizācijas, kas Komisijai un ES dalībvalstīm sniedz ieteikumus par zvejniecības pārvaldības jautājumiem.

(116) Arrêté du 17 janvier 2024 établissant des mesures spatio-temporelles pour les navires battant pavillon étranger, visant la réduction des captures accidentelles de petits cétacés dans le golfe de Gascogne pour l'année 2024, NOR: TREC2401621A, ELI: https://www.legifrance.gouv.fr/eli/arrete/2024/1/17/TREC2401621A/jo/texte, JORF n°0014 du 18 janvier 2024 .

(117) Piemēram, sk. Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/118 (2016. gada 5. septembris), ar ko nosaka zvejniecībā piemērojamus saglabāšanas pasākumus jūras vides aizsargāšanai Ziemeļjūrā, C/2016/5549 (OV L 19, 25.1.2017., 10.–25. lpp.) un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/117 (2016. gada 5. septembris), ar ko nosaka zvejniecībā piemērojamus saglabāšanas pasākumus ar mērķi aizsargāt jūras vidi Baltijas jūrā un ar ko atceļ Deleģēto regulu (ES) 2015/1778, C/2016/5562 (OV L 19, 25.1.2017., 1.–9. lpp.).

(118) SWD(2018) 288 final. Komisijas dienestu darba dokuments par saglabāšanas pasākumu noteikšanu kopējās zivsaimniecības politikas ietvaros Natura 2000 teritorijām un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas mērķiem.

(119) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1991 (2024. gada 24. jūnijs) par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869, PE/74/2023/REV/1 (OV L, 2024/1991, 29.7.2024.).

(120) Regulas (ES) 2024/1991 5. pants par jūras ekosistēmu atjaunošanu.

(121) Sk. Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) 77., 192., 193. un 194. pantu.

(122) Sk. UNCLOS 77. panta 4. punktu, kurā minēti “dzīv[i] organism[i], kas pieder “sēdošajām” sugām, t. i. organismi, kuri periodā, kad ir iespējama to zveja, vai nu atrodas nekustīgā stāvoklī uz jūras dibena virsmas vai zem tās, vai nu nav spējīgi pārvietoties citādi kā tikai atrodoties pastāvīgajā kontaktā ar jūras dibenu vai tā dzīlēm”.

(123) Līguma par Eiropas Savienības darbību 4. panta 3. punkts; sk. arī Tiesas 1983. gada 22. marta spriedumu lietā “Eiropas Kopienu Komisija/Francijas Republika”, C-42/82, ECLI:EU:C:1983:88, 36. punktu.

(124) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK (OV L 208, 5.8.2002., 10.–27. lpp.).

(125) https://webgate.ec.europa.eu/life/publicWebsite/project/LIFE14-NAT-MT-000991/life-arcipelagu-garnija-securing-the-maltese-islands-for-the-yelkouan-shearwater-puffinus-yelkouan.

(126) Avots: https://www.npws.ie/sites/default/files/protected-sites/conservation_objectives/CO002953.pdf.

(127) Avots: https://www.npws.ie/sites/default/files/protected-sites/conservation_objectives/CO000328.pdf.

(128) Avots: https://www.npws.ie/sites/default/files/protected-sites/conservation_objectives/CO000328.pdf.

(129) Belgische Staat, 2022. Instandhoudingsdoelstellingen voor het Belgische deel van de Noordzee – Habitat- en Vogelrichtlijn – Herziening 2022. Federale Overheidsdienst Volksgezondheid, Veiligheid van de Voedselketen en Leefmilieu, DG Leefmilieu, Brussel, België: 27 lpp.

(130) Government Gazette: II sērija, Nr. 1807/22.3.2023.

(131) Vairāk informācijas sk.: https://natura2000.egov.bg/EsriBg.Natura.Public.Web.App/Home/Natura2000ProtectedSites.

(132) Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) 71. plenārsēdes ziņojums (STECF-PLEN-22-03). Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2023, doi:10.2760/016673, JRC132078.

(133) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/117 (2016. gada 5. septembris), ar ko nosaka zvejniecībā piemērojamus saglabāšanas pasākumus ar mērķi aizsargāt jūras vidi Baltijas jūrā un ar ko atceļ Deleģēto regulu (ES) 2015/1778 (OV L 19, 25.1.2017., 1.–9. lpp.).

(134) https://www.patrinat.fr/.

(135) https:/www.natura2000.fr/analyse-risque-natura-2000-peche-professionnelle.

(136) Zivsaimniecības likums: https://www.retsinformation.dk/Forms/r0710.aspx?id=121218.

(137) Administratīvais rīkojums Nr. 408, 2007. gada 1. maijs: https://www.retsinformation.dk/Forms/R0710.aspx?id=13043.

(138) 2011. gada 25. novembra Administratīvais rīkojums Nr. 1114: https://www.retsinformation.dk/Forms/R0710.aspx?id=139270.

(139) Apsaimniekošanas plāni: http://www.naturstyrelsen.dk/Naturbeskyttelse/Natura2000/Natura_2000_planer/Se_Planerne/.

(140) Zviedrijai un Vācijai ir zvejas tiesības 12 jūras jūdžu attālumā no Baltijas jūras rietumos esošās Dānijas daļas.

(141) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/117 (2016. gada 5. septembris), ar ko nosaka zvejniecībā piemērojamus saglabāšanas pasākumus ar mērķi aizsargāt jūras vidi Baltijas jūrā un ar ko atceļ Deleģēto regulu (ES) 2015/1788, C/2016/5562 (OV L 19, 25.1.2017., 1.–9. lpp.).

(142) Kopš 2024. gada janvāra šis likums ir aizstāts ar Vides un plānošanas likumu.

(143) https://puc.overheid.nl/natuurvergunningen/doc/PUC_763898_17/1/ (sk. 2. pielikumu).

(144) https://www.transport.gov.mt/include/filestreaming.asp?fileid=8435; https://www.transport.gov.mt/include/filestreaming.asp?fileid=9871.

(145) https://birdlifemalta.org/arcipelagugarnija/.