Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz konkrētiem tirgus noteikumiem un nozares atbalsta pasākumiem, kuri piemērojami vīna nozarē un aromatizētiem vīna produktiem, groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2021/2115 un (ES) Nr. 251/2014

(COM(2025) 137 final – 2025/0071 (COD))

(C/2025/5161)

Ziņotājs:

Josep PUXEU ROCAMORA

Padomnieks	Ignacio SÁNCHEZ RECARTE (ziņotājam)
Likumdošanas procedūra	EU Law Tracker
Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 5.5.2025. Padome, 8.5.2025.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts un 304. pants
Eiropas Komisijas dokumenti	COM(2025) 137 final
Attiecīgie ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM)	12. IAM – “Ilgtspējīgu ražošanas un patēriņa modeļu nodrošināšana”
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	25.6.2025.
Pieņemts plenārsesijā	17.7.2025.
Plenārsesija Nr.	598
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	153/3/2

1. IETEIKUMI

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK)

1.1.

norāda uz vīna nozares sociālekonomisko nozīmi Eiropas Savienībā (1).

Tās tirgus vērtība ir 100 miljardi euro, un tās ieguldījums Eiropas Savienības IKP ir 130 miljardi euro. Eiropas vīni 2022. gadā tika eksportēti uz 194 dažādām valstīm, to kopējai eksporta vērtībai sasniedzot 17,9 miljardus euro, un tam bija izšķiroša nozīme, jo tikai vīna eksports samazināja ES tirdzniecības bilances deficītu par 3,7 %.

ii)

Vīna nozare turklāt veicina sociālo atbalstu, radot kopumā 2,9 miljonus darbvietu, kas atdzīvina lauku apvidus, kuros vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās. Šī nozare izceļas ar izcilu ražīgumu, nodrošinot augstāku pievienoto vērtību uz vienu darbinieku salīdzinājumā ar līdzīgām darbībām citās nozarēs visos vērtības ķēdes posmos (+ 90 % vīnogu audzēšanā salīdzinājumā ar augkopību un lopkopību; + 16 % vīna gatavošanā salīdzinājumā ar ražošanu; un + 5 % vīna tirdzniecībā). Turklāt vīnsaimniecības ir par 15 % ienesīgākas nekā vidējā saimniecība Eiropas Savienībā, piedāvājot dzīvotspējīgu ekonomisku alternatīvu lauku apvidu iedzīvotājiem.

iii)

Tā kā vīnogulāju platības pārsniedz 3,1 miljonu hektāru reģionos, kur bieži vien nav ekonomisku alternatīvu, vīna nozarei ir izšķiroša nozīme iedzīvotāju skaita saglabāšanā lauku apvidos. Lielākā daļa no 2,2 miljoniem ES vīnkopju saimniecību ir mazie uzņēmumi, bet, neraugoties uz to lielumu, šie vīna dārzi sniedz ievērojamu ieguldījumu lauku ekonomikā un ES vīna ražošanā. Vīna dārziem paplašinoties, lauku reģioniem gandrīz izdevies saglabāt iedzīvotāju skaitu, un tas tikai nedaudz samazinājies, proti, par 0,4 %. Turpretim reģionos, kur vīna dārzi sarūk, vērojams ievērojami — 6,5 reizes — lielāks iedzīvotāju skaita samazinājums (par 2,6 %).

iv)	Vīna nozares kopējais fiskālais ieguldījums 2022. gadā bija gandrīz 52 miljardi euro, un sociālās iemaksas veidoja vairāk nekā 57 % no tā, t. i., aptuveni 0,7 % no ES vispārējiem valdību izdevumiem.

Līdztekus tiešajai ekonomiskajai ietekmei Eiropas vīna nozare ir kultūras tradīcija, kas dziļi sakņojas sabiedrībā. Šī nozare atspoguļo daudzveidīgu mantojumu, ko veido gadsimtiem sena vēsture un inovācija, un katrs apvidus palīdz radīt reālu vīna ražošanas reģionu mozaīku. Vīnkopība nav tikai vīna ražošana; tā iemieso arī dzīvesveidu, kolektīvo identitāti un saikni ar teritoriju. Tāpēc ES vīna politikas paketei vajadzētu būt vērstai ne tikai uz konkurētspējas nodrošināšanu un ieguldījumu veicināšanu, bet arī uz to, lai saglabātu šo iedzīvotājus vienojošo sociālo un kultūras struktūru. Tāpēc ir jānorāda uz ekonomikas, vides un kultūras sinerģiju. Tas palīdzēs stiprināt vīna reģionu garu un nodrošināt ilgtspējīgu šās unikālās nozares nākotni.

1.2.

norāda uz vīna kultūras nozīmi Eiropas Savienībā un aicina Eiropas Komisiju aizstāvēt vīna kultūru, efektīvi atbalstot tādu programmu īstenošanu, kas palīdz veicināt patērētāju informētību par apzinātu un atbildīgu vīna patēriņu;

1.3.

atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu, kura mērķis ir nodrošināt Eiropas vīna nozari ar labākiem instrumentiem, lai risinātu daudzās problēmas, ko apzinājusi Augsta līmeņa grupa vīna politikas jautājumos;

1.4.

aicina politikas atbalstu apvienot ar vērienīgu budžetu konkrētām intervencēm vīna nozarē;

1.5.

uzsver, cik svarīgi ir izstrādāt izglītības programmas, kā arī pētniecības un attīstības projektus, lai papildinātu vīna uzņēmumu un vīna nozares darbinieku iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt vīna uzņēmumus un darbiniekus nozares pārkārtošanās procesā;

1.6.

uzsver, ka Augsta līmeņa grupas ieteikumi un Eiropas Komisijas priekšlikums tika gatavoti, pirms situācija starptautiskajos vīna tirgos krasi pasliktinājās pēc ASV administrācijas lēmuma piemērot papildu tarifus ES vīniem; uzskata, ka nākotnē varētu būt vajadzīgs papildu atbalsts, lai veicinātu ES vīnu starptautisko konkurētspēju;

1.7.

iesaka veikt papildu uzlabojumus Komisijas priekšlikumā, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras ES vīna nozare, un ilgtermiņā nodrošinātu veselīgu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu vīna ekonomiku;

1.8.

piekrītot, ka turpmākajām stādīšanas stratēģijām vajadzētu palīdzēt pielāgot ražošanas potenciālu tirgus pieprasījumam, uzskata, ka Eiropas Komisijas priekšlikumā sīki izklāstītais ierobežojumu saraksts ir pārāk ierobežojošs un var nebūt piemērots visām situācijām;

1.9.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pagarināt atkārtotai stādīšanai piešķirto atļauju derīguma termiņu, taču iesaka ierobežot to derīguma termiņu līdz sešiem gadiem, lai varētu skaidri plānot potenciāla pārvaldību vienotajos aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apvidos;

1.10.

atzinīgi vērtē atļauju piešķirt valsts maksājumus par vēl citiem piedāvājuma pārvaldības instrumentiem — brīvprātīgu priekšlaicīgu ražas novākšanu un produktīvo vīna dārzu brīvprātīgu izaršanu, ņemot vērā to, cik izmaksu ziņā lietderīgi ir novērst vīna pārpalikumu tirgū tādējādi, ka liekais vīns nemaz netiek saražots;

1.11.

atzinīgi vērtē priekšlikumu ES līmenī regulēt dažu plaši lietotu un tāpēc patērētājiem labi saprotamu terminu izmantošanu tādu produktu noformēšanā, kuros ir samazināts alkohola saturs; ierosina minēto priekšlikumu papildināt ar vairākiem citiem noteikumiem un nosacījumiem, kas izklāstīti 1. un 3. grozījumā (sk. zemāk);

1.12.

neatbalsta to, ka dealkoholizētu un daļēji dealkoholizētu vīnu noformēšanā obligāti jāizmanto frāze “ražots dealkoholizācijas ceļā”;

1.13.

kā izklāstīts 2. grozījumā, iesaka regulā iekļaut norādi uz esošo simbolu vai piktogrammu, kas jāizmanto, lai bez vārdiem identificētu elektroniskos informācijas sniegšanas līdzekļus, kuri izmantoti uz etiķetes. Turklāt, lai patērētāji labāk izprastu informāciju, EESK ierosina norādīt enerģētisko vērtību minēto elektronisko līdzekļu tuvumā;

1.14.

iesaka atcelt obligāto sastāvdaļu saraksta norādīšanu un paziņojumu par uzturvērtību, ja ES vīnus eksportē ārpus ES, jo šīs prasības dažādās valstīs atšķiras;

1.15.

ierosina paplašināt Eiropas Komisijai piešķirto pilnvaru apjomu, lai Komisija, izmantojot deleģētos aktus, pēc plašas apspriešanās ar attiecīgajām profesionālajām organizācijām un ekspertu grupām varētu izstrādāt papildu noteikumus par i) elektronisko līdzekļu izmantošanu obligātas un brīvprātīgas informācijas sniegšanai un ii) elektroniski sniegtās informācijas veidu un izkārtojumu;

1.16.

iesaka precizēt, ka noteikumi, kas paredz obligātās informācijas norādīšanu vienā redzamības laukā, piemērojami tikai vienu reizi, lai novērstu to, ka visi obligātie termini ir jāatkārto uz priekšējās etiķetes, ja tur ir norādīti termini “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” vai ACVN/AĢIN nosaukums;

1.17.

ierosina, ka kopējā maksājumu summa, kas dalībvalstī pieejama katrā konkrētā gadā valsts maksājumiem par destilāciju un priekšlaicīgu ražas novākšanu, nedrīkst pārsniegt 15 % ierosināto 20 % vietā. Turklāt EESK ierosina pasākumos, uz kuriem attiecas minētie ierobežojumi, iekļaut brīvprātīgu izaršanu;

1.18.

ierosina noteikt, ka krīzes destilācijas maksājumu saņēmēji pusotru gadu nav tiesīgi saņemt nekādu citu vīna atbalstu;

1.19.

iesaka aromatizētiem vīna produktiem piemērot tieši tādus pašus noteikumus par etiķetēs izmantotajiem elektroniskajiem līdzekļiem kā ierosināts attiecībā uz vīniem;

1.20.

ierosina attiecībā uz dealkoholizētiem vai daļēji dealkoholizētiem aromatizētiem vīna produktiem paredzēt noteikumus par to, ka aromatizētāji var piešķirt organoleptiskās īpašības, kas līdzīgas vīna organoleptiskajām īpašībām, lai nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz šiem jaunajiem produktiem;

1.21.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu veicināt vīna tūrismu, taču ierosina paplašināt šo atbalstu gan vīna darītavām, lai tās varētu pielāgot savas telpas vīna tūrisma apmeklējumiem un to popularizēšanai, gan arī programmām, kas saista vīnu un gastronomiju. Ar ES atbalstu vīna nozares uzņēmumiem būtu jāveicina vietējās vai reģionālās vīnkopības identitātes stiprināšana un jāstiprina vietējo vīna uzņēmumu sadarbības radītā sinerģija;

1.22.

ierosina atcelt laika ierobežojumu reklāmas pasākumiem, kuru mērķis ir konsolidēt tirgus daļu;

1.23.

ierosina pārskatīt reklāmas un komunikācijas pasākumus trešās valstīs, lai vienkāršotu pieteikšanās un pamatošanas procedūras, tādējādi atvieglojot piekļuvi atbalstam, samazinot administratīvo slogu un uzlabojot attiecīgo pasākumu īstenošanas efektivitāti;

1.24.

atzinīgi vērtē iespējamo ES finansiālā atbalsta palielināšanu līdz pat 80 % investīciju izmaksu segšanai saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām;

1.25.

ierosina, ka ārkārtas apstākļu gadījumā eksporta tirgos visā pasaulē vai krīzes gadījumā, kas ietekmē trešo valstu tirgus, kuri veido vairāk nekā 15 % no ES vīnu eksporta apjoma, Savienības finansiālo palīdzību reklāmas un komunikācijas intervencēm varētu palielināt līdz pat 80 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem.

2. PASKAIDROJUMI

Argumenti, kas pamato 1.1.–1.7. ieteikumu par vajadzību izstrādāt priekšlikumu par vīna paketi un tā vispārējo saturu

2.1.

EESK atbalsta priekšlikumu par vīna paketi, kuras mērķis ir risināt šādas ES vīna nozares problēmas: attiecībā uz pieprasījumu — ilgstoša, ilgtermiņa tendence ievērojami samazināt patēriņu un izmaiņas patērētāju vēlmēs sabiedrības pārmaiņu dēļ; savukārt ražošanas jomā pieaug nenoteiktība par ikgadējiem ražošanas apjomiem klimata pārmaiņu un biežāku un intensīvāku ekstremālu laikapstākļu dēļ.

2.2.

Kopš Eiropas Komisijas priekšlikuma publicēšanas, situācija vīna nozarē ir vēl vairāk pasliktinājusies. No 5. aprīļa papildu tarifi tika piemēroti vīna produktiem ASV tirgū, kas neapšaubāmi ir galvenais ES vīnu klients un veido 28 % no ES kopējā vīna eksporta. Papildus ASV tirgum pēkšņais spriedzes un tirdzniecības šķēršļu pieaugums visā pasaulē negatīvi ietekmē ekonomikas un patēriņa perspektīvas citos trešo valstu tirgos un rada milzīgu nenoteiktību gan uzņēmumiem, gan patērētājiem, kas negatīvi ietekmēs investīcijas un ES vīna uzņēmumu konkurētspēju.

2.3.

Ņemot vērā ES vīna nozares sociālekonomisko ietekmi un tās izšķirošo lomu ES lauku apvidu atdzīvināšanā, ir būtiski uzlabot tās ilgtermiņa ilgtspēju.

2.4.

Tā kā atbildīgs un mērens vīna patēriņš, kas ir veids, kā vīna patērētāju lielākā daļa bauda vīnu, tiek stigmatizēts, atceļot atšķirību starp alkohola pārmērīgu lietošanu, no vienas puses, un apzinātu un atbildīgu vīna patēriņu, no otras puses, EESK uzskata, ka ir jāveicina to pasākumu īstenošana, kas paredzēti Stratēģisko plānu regulā (2) un kas palīdz palielināt patērētāju informētību par atbildīgu vīna patēriņu.

2.5.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas iesniegto priekšlikumu, taču uzskata, ka “vīna paketi” varētu grozīt, lai labāk atspoguļotu šo situācijas pasliktināšanos un tādējādi nodrošinātu būtisku un tūlītēju atbalstu ES vīna nozarei.

Argumenti, kas pamato 1.8.–1.10. un 1.17.–1.18. ieteikumu par ražošanas potenciāla kontroli

2.6.

EESK atbalsta priekšlikumu pagarināt atkārtotas stādīšanas atļauju derīguma termiņu, taču uzskata, ka ir svarīgi neparedzēt pārāk ilgu termiņu, kas varētu apgrūtināt vidēja termiņa ražošanas potenciāla pārvaldību un plānošanu attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

2.7.

EESK uzskata, ka daži no ierosinātajiem ierobežojumiem varētu kavēt mērķi pielāgot ražošanas potenciālu tirgus pieprasījumam, kā noteikts 63. panta 3. punkta priekšlikumā, jo situācija “ražošanas reģionā” vai “ģeogrāfiskajā apgabalā” var atšķirties atkarībā no apakšreģiona teritorijām un/vai produktu veidiem (piemēram, baltvīni vai sarkanvīni). Turklāt jēdziens “vidējā raža” nav efektīvs un varētu novest pie ļoti atšķirīgām interpretācijām un aprēķina metodēm dažādās dalībvalstīs vai uzņēmumos. Lai gan pašreizējā 66. panta 3. punktā jau ir atļauti daži ierobežojumi, šāds priekšlikums varētu izraisīt plašus un nesamērīgus ierobežojumus attiecībā uz atkārtotas stādīšanas atļauju piemērošanu. Tāpat ierobežojums attiecībā uz atkārtotu stādīšanu tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā vai ar to pašu šķirni vai ražošanas metodi vai tajā pašā ražošanas reģionā var ietekmēt elastību un atsevišķu uzņēmumu izvēli pielāgoties tirgus pieprasījumam, jo īpaši attiecībā uz jauniem produktiem. No otras puses, EESK ierosina noteikt ierobežojumu, lai krīzes destilācijas maksājumu saņēmēji pusotru gadu nebūtu tiesīgi saņemt maksājumus saskaņā ar citām vīna atbalsta programmām.

2.8.

EESK atbalsta īpašu uzsvaru uz brīvprātīgu priekšlaicīgu ražas novākšanu pamatotos krīzes gadījumos kā izmaksu ziņā efektīvu pasākumu ražošanas potenciāla kontrolei.

Argumenti, kas pamato 1.11.–1.12. ieteikumu par dealkoholizētu un daļēji dealkoholizētu produktu noformējumu

2.9.

EESK atbalsta dealkoholizētu un daļēji dealkoholizētu vīna produktu noformēšanas noteikumu papildināšanu, lai atļautu un saskaņotu (attiecībā uz vīniem) plaši lietotus terminus, kas ir viegli saprotami patērētājiem un ko izmanto citiem produktiem ar zemu alkohola saturu un bezalkoholiskiem produktiem.

Argumenti, kas pamato 1.13.–1.16. ieteikumu par vīna marķēšanas noteikumiem

2.10.

Eiropas Komisijas nodoms nodrošināt, ka pašreizējie noteikumi par elektronisko marķējumu attiecībā uz elektronisko informācijas sniegšanas līdzekļu identifikāciju ir pilnīgi, ir solis pareizajā virzienā; tas atbilst Augsta līmeņa grupas ieteikumam ļaut visiem tirgus dalībniekiem ietaupīt laiku un izmaksas attiecībā uz fiziskajām etiķetēm, tādējādi atvieglojot tirdzniecību un eksportu, vienlaikus aizsargājot patērētājus un nodrošinot viņu tiesības viegli piekļūt informācijai, kas ir obligāta. Tomēr:

—	tā kā trūkst saskaņotas pieejas un ir jāaizsargā vienotais tirgus, ir steidzami jānosaka bezvārdu sistēma, kuras pamatā ir piktogramma vai simbols elektronisko līdzekļu identificēšanai. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai pamataktā tiktu tieši iekļauta konkrēta saskaņota bezvārdu risinājuma kārtība.

—	Tā kā vīna darītavām ir grūti noteikt, kad un vai trešās valsts tiesību akti nepieļauj vai atšķiras no ES noteikumiem par sastāvdaļu saraksta norādīšanu un paziņojumu par uzturvērtību, lietderīgāk ir atcelt prasību norādīt šos datus, eksportējot ES vīnus uz trešām valstīm.

Argumenti, kas pamato 1.19. un 1.20. ieteikumu par aromatizētiem vīna produktiem

2.11.

Noteikumos par aromatizētu vīna produktu ražošanu un noformējumu būtu jāņem vērā un attiecīgā gadījumā jāatspoguļo izmaiņas noteikumos par vīnu ražošanu un noformējumu.

Argumenti, kas pamato 1.21.–1.25. ieteikumu par intervences pasākumu noteikumu uzlabojumiem vīna nozarē

2.12.

Lai gan reklāmas un komunikācijas pasākumi ir daži no galvenajiem instrumentiem pašreizējās vīna krīzes pārvarēšanai, vīna nozares dalībnieki nespēj tos pilnībā izmantot sarežģītā tiesiskā regulējuma dēļ. EESK ierosina vēl vairāk atvieglot šā pasākuma īstenošanu, veicot šādas darbības:

—

novēršot vienu no galvenajiem šķēršļiem pasākuma pilnīgai efektivitātei, proti, atceļot termiņu, kas noteikts reklāmas pasākumiem, kuru mērķis ir konsolidēt tirgus daļu. Ierosinātais atbalsta ilgums reklāmas pasākumiem, kuru mērķis ir konsolidēt noieta tirgus trešās valstīs, joprojām ir ļoti ierobežojošs; un

—	ierosinot pārskatīt noteikumus, kas vīna nozares dalībniekiem apgrūtina reklāmas programmu īstenošanu.

2.13.

Tā kā vīna darītavas ir pēdējais posms ražošanas ķēdē un vietas, kuras tūristi faktiski apmeklē, ir svarīgi, lai vīna uzņēmumu veiktie pasākumi savu telpu pielāgošanai vīna tūrisma īstenošanai un/vai popularizēšanai, ietilptu ES atbalsta pasākumu darbības jomā. Tomēr uz atbalstu būtu jāraugās holistiski, jo vīna tūrismam ir vajadzīgas jaunas prasmes vīna uzņēmumos, it īpaši ģimenes uzņēmumos. Būtiski ir uzlabot vīna dārzu īpašnieku un darbinieku prasmes, izmantojot izglītības programmas, kuru pamatā ir mācīšanās no labas prakses piemēriem. Tā kā vīna tūrisma darbību apvienošanai koordinētā tīklā ir pozitīva daudzkāršojoša ietekme, ir svarīgi ņemt vērā vispārējas kopienā paredzētas norises, kas vīna darītavas padara pievilcīgas patērētājiem vīna reģionu līmenī. Tāpēc, piešķirot ES atbalstu, būtu jāņem vērā šie elementi, lai nodrošinātu reālu sinerģiju vietējā līmenī un palielinātu vīna tūrisma pievilcību, vienlaikus saglabājot vīna reģionu autentiskumu.

3. EIROPAS KOMISIJAS LEĢISLATĪVAJĀ PRIEKŠLIKUMĀ IEROSINĀTIE GROZĪJUMI

1. grozījums

saistīts ar 1.9. ieteikumu — [Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 1. punkta a) apakšpunkts, COM(2025) 137 final 1. panta 5. punkts]

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

EESK grozījums

i)	terminu “bezalkoholisks”, ja produkta faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 0,5 %; to papildina ar norādi “0,0 %”, ja produkta faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 0,05 %;

i)	terminus “dealkoholizēts”, “bez alkohola” vai “bezalkoholisks”, ja produkta faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 0,5 %; alternatīvi tam var pievienot frāzi “0,0 %”, ja produkta faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 0,05 %;

ii)	terminu “mazalkoholisks” , ja produkta faktiskā spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 0,5 % un ir par vismaz 30 % mazāka nekā kategorijas minimālā faktiskā spirta koncentrācija pirms dealkoholizācijas

ii)	terminus “daļēji dealkoholizēts”, “mazalkoholisks”, “ar samazinātu spirta saturu” , ja produkta faktiskā spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 0,5 % un ir mazāka par kategorijas minimālo faktisko spirta tilpumkoncentrāciju pirms spirta satura samazināšanas

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir nodrošināt vajadzīgo elastību minēto jauno produktu noformējumā un tirdzniecībā, kā arī atcelt nevajadzīgo “30 %” kritēriju, lai neradītu juridisku nepilnību attiecībā uz vīna produktiem.

Uz visām iespējamām neskaidrībām, kas var rasties patērētājiem, jau attiecas ES noteikumi par maldinošu saziņu un reklāmu.

2. grozījums

saistīts ar 1.11. ieteikumu — [Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. pants]

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

EESK grozījums

Nr. 6 (jauns).

Sniedzot paziņojumu par uzturvērtības un/vai sastāvdaļu sarakstu saskaņā ar šā panta 4. un 5. punktu un citas obligātās vai brīvprātīgās norādes, kas noteiktas ES vai valsts tiesību aktos, elektroniskie līdzekļi ir:

i.	bezvārdu un identificēti ar starptautisku piktogrammu vai esošu ISO simbolu; un

ii.	ir novietoti enerģētiskās vērtības tuvumā.

Vīna etiķetes, kurās elektronisko līdzekļu noformēšanai izmantota cita kārtība, var turpināt laist tirgū, līdz krājumi ir izsmelti.

Pamatojums

Grozījumā precizēts, ka digitālo līdzekļu identifikācijai jābalstās uz saskaņotu, bezvārdu risinājumu, lai nodrošinātu vīna produktu brīvu apriti.

3. grozījums

saistīts ar 1.9. ieteikumu

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	EESK grozījums
Vīnkopības produktus, kas pieder pie 4. un 7. punktā minētajām kategorijām, var iegūt arī, veicot 1. punktā minēto dealkoholizēto vai daļēji dealkoholizēto vīnu otrējo raudzēšanu vai – attiecīgi – pievienojot tiem oglekļa dioksīdu.	Vīnkopības produktus, kas pieder pie 4., 5., 6., 7. , 8. un 9. punktā minētajām kategorijām, var iegūt arī, veicot 1. punktā minēto dealkoholizēto vai daļēji dealkoholizēto vīnu otrējo raudzēšanu vai pievienojot tiem oglekļa dioksīdu.”

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir precizēt, ka tehnoloģiskā elastība, kas attiecas uz bezalkoholiskajiem dzirkstošajiem un gāzētajiem dzirkstošajiem vīniem, attiecas arī uz pusdzirkstošajiem, gāzētajiem pusdzirkstošajiem un kvalitatīviem aromātiskajiem vīniem.

Briselē, 2025. gada 17. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Oliver RÖPKE

(1) PwC sagatavotais 2024. gada ziņojums CEEV uzdevumā “ Economic, social and environmental importance of the wine sector in the EU ”: https://www.dropbox.com/scl/fi/m0780by1gj1vnzfl1qo4n/Report-PwC-on-EU-wine-sector_full_032024.pdf?rlkey=dui2nddbh4mxtj8q942x78q99&e=1&dl=0.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 (2021.gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).