Apelācijas sūdzība, ko 2025. gada 8. augustā Aquind Ltd iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2025. gada 11. jūnija spriedumu lietā T-342/23 Aquind/ACER

(Lieta C-539/25 P)

(C/2025/5079)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Aquind Ltd (pārstāvji: S. Goldberg, Rechtsanwältin, E. White, J. Bille, Solicitors)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	izskatīt prasījumus saistībā ar tiesību kļūdām pārsūdzētajā spriedumā;

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā un

—	piespriest ACER atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamati un galvenie argumenti

Šī apelācijas sūdzība ir vērsta pret Vispārējās tiesas 2025. gada 11. jūnija spriedumu lietā T-342/23 (turpmāk tekstā – “spriedums”), ar kuru tika noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzējas (turpmāk tekstā – “ Aquind ”) 2023. gada 16. jūnija prasība par zaudējumu atlīdzību ACER prettiesisko darbību dēļ saistībā ar tās 2018. gada 19. jūnija lēmumu, ar kuru Aquind Interconnector projektam tika atteikts atbrīvojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 (1) 17. pantu.

Spriedumā Vispārējā tiesa noraidīja Aquind prasību, pamatojoties uz to, ka neviena no ACER darbībām nebija prettiesiska vai “pietiekami nelikumīga”, lai varētu apmierināt prasību par zaudējumu atlīdzību. Aquind uzskata, ka Vispārējās tiesas pamatojums, lai nonāktu pie šāda secinājuma, ir kļūdains, un iesniedz šo apelācijas sūdzību, lai panāktu, ka šīs kļūdas tiek labotas un spriedums tiek atcelts šādu iemeslu dēļ:

ACER pārkāpuma tīšā rakstura neņemšana vērā: Vispārējā tiesa neesot pienācīgi ņēmusi vērā to, kā ACER ir centusies apzināti kavēt Aquind starpsavienojuma projekta apstiprināšanu, piešķirdama pati sev rīcības brīvību atteikt atbrīvojumu politisku iemeslu dēļ un atkāpties no Eiropas Komisijas precedentiem šādu atbrīvojumu piešķiršanā. Tas veidojot tiesību kļūdu.

Tiesību kļūda attiecībā uz pamatojuma atbilstību lietā T-735/18: Vispārējās tiesas secinājums, ka Tiesas argumentācijai lietā T-735/18 nebija res judicata spēka, ir tiesību kļūda, jo Tiesa šo argumentāciju lietā C-46/21 nav izskatījusi vai atcēlusi. Turklāt konstatējums, saskaņā ar kuru apgalvotais ACER izdarītais Savienības tiesību pārkāpums nevar būt pietiekams, lai pierādītu pietiekami būtiska tiesību normas pārkāpuma pastāvēšanu, nav pamatots, jo Vispārējā tiesa nesniedz nekādu pamatojumu šim secinājumam.

Prasības noraidīšana, pamatojoties uz “tiesisko drošību” Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, nospriežot, ka ACER drīkstēja ignorēt Eiropas Komisijas noteiktos precedentus, pamatojoties uz spriedumu lietā C-168/23, kas nav piemērojams šajā lietā, jo ACER rīkojas Eiropas Komisijas pakļautībā un nevar ignorēt tās lēmumu pieņemšanas praksi un precedentus.

Nav pienācīgi ņemts vērā vienlīdzīgas attieksmes princips: Vispārējā tiesa esot kļūdaini noraidījusi argumentu, ka ar ACER 2018. gada 19. jūnija lēmumu pārkāptas tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, tai saistībā ar atbrīvojumu pret Aquind un ElecLink Interconnector izturoties atšķirīgi, pamatodama savu secinājumu ar nebūtiskiem faktiem un neņemdama vērā atbilstošos faktus, lai pierādītu tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi.

Nepamatoti šaura Regulas Nr. 714/2009 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietvertā jēdziena “risks” interpretācija: Vispārējā tiesa 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietverto jēdzienu “risks” šauri interpretē tādējādi, ka tas attiecas tikai uz pienākumiem, kas izriet no Regulas Nr. 714/2009, tādējādi izslēdzot Francijas tiesību aktos noteiktos ierobežojumus. Šis pamatojums ir kļūdains, jo Francijas tiesību ierobežojumi šajā lietā rada īpašumtiesību un ieņēmumu brīvas izmantošanas ierobežojumus, kas, pēc pašas Vispārējās tiesas interpretācijas, ietilpst jēdzienā “risks” Regulas Nr. 714/2009 17. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, atsaucoties uz Direktīvas 2009/72/EK (2) 9. pantu, 32. un 37. pantu. ACER citā lēmumā par atbrīvojumu arī ņēma vērā juridiskos, politiskos un citus riskus.

Tiesību kļūda, nospriežot, ka ACER nebija pienākuma pārskatīt lēmumu par atteikumu: Vispārējās tiesas vērtējumā par to, vai ACER bija pienākums pārskatīt savu 2018. gada 19. jūnija lēmumu, nav ņemts vērā, ka “kopīgu interešu projektu” statuss bija būtisks elements, lai atteiktu atbrīvojumu, un ir uzskatīts, ka pilnvaras grozīt lēmumus attiecas tikai uz tiesību un faktiskajiem apstākļiem, kas pastāvēja tiesību akta pieņemšanas brīdī, izslēdzot vēlākus faktus.

Tiesību kļūdas, noraidot apgalvojumu par LESD 266. panta pārkāpumu: Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā, ka tās spriedumiem nav apturošas iedarbības, un esot kļūdaini uzskatījusi, ka tikai Apelācijas valdei, nevis ACER bija pienākums izpildīt spriedumu lietā T-735/18 saskaņā ar LESD 266. pantu.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 714/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (OV 2009, L 211, 15. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV2009, L 211, 55. lpp.).