European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

C sērija

C/2025/4418

29.8.2025

Eiropas Reģionu komitejas atzinums

Tirgus noteikumi un atbalsta pasākumi vīna nozarē

(C/2025/4418)

Galvenais ziņotājs

:

Roberto CIAMBETTI (IT/ECR), reģionālās padomes deputāts (Veneto reģionālā padome)

Atsauces dokuments

:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz konkrētiem tirgus noteikumiem un nozares atbalsta pasākumiem, kuri piemērojami vīna nozarē un aromatizētiem vīna produktiem, groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2021/2115 un (ES) Nr. 251/2014

COM(2025) 137 final

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

Regulas priekšlikums

15 a) apsvērums (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

(15 a)

Dalībvalstis savos stratēģiskajos plānos var paredzēt priekšlaicīgas ražas novākšanas intervences vīna nozarē. Ņemot vērā situāciju vīna nozarē un strukturālo krīzi dažos reģionos un dalībvalstīs, ir lietderīgi paredzēt arī iespēju dalībvalstīm kā brīvprātīgus krīzes pasākumus iekļaut izaršanu un destilāciju. Šis risinājums piedāvās vienotu satvaru, novērsīs konkurences izkropļojumus un nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

2. grozījums

Regulas priekšlikums

15 b) apsvērums (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Vīna nozare ir lielā mērā atkarīga no darbaspēka, kas nodarbināts īsu laiku. Saskaņā ar sociālo nosacījumu sistēmas noteikumiem, kas ieviesti kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) 2023.–2027. gadam, ir svarīgi, lai dalībvalstis tiktu mudinātas uzraudzīt drošības noteikumu ievērošanu un pienācīgu darba apstākļu nodrošināšanu, tostarp ekonomiskā ziņā, gan vīnkopībā, gan pārstrādē.

3. grozījums

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai pielāgotos tirgus tendencēm un izmantotu efektīvas tirgus iespējas, atbalsta maksimālais ilgums noieta veicināšanas un komunikācijas darbībām, ko veic trešās valstīs saistībā ar noieta tirgu konsolidēšanu, būtu jāpagarina no trim uz pieciem gadiem.

Lai pielāgotos tirgus tendencēm un izmantotu efektīvas tirgus iespējas, atbalsta maksimālais ilgums noieta veicināšanas un komunikācijas darbībām, ko veic trešās valstīs saistībā ar noieta tirgu konsolidēšanu, būtu jāpagarina no trim uz pieciem gadiem ; vienlaikus, lai konsolidētu noieta tirgus, būtu jāpiedāvā arī iespēja pagarināt minētās darbības vēl par pieciem gadiem . Apsverot veicināšanas un komunikācijas darbības, kas vērstas uz trešajām valstīm, ir svarīgi nošķirt dažādus tirgus vienā un tajā pašā valstī.

4. grozījums

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai vēl vairāk palīdzētu ražotājiem mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties, ir lietderīgi dot dalībvalstīm iespēju palielināt maksimālo Savienības finansiālo palīdzību, ko var sniegt ar šādu mērķi veiktām investīcijām, līdz 80 % no attiecināmajām investīciju izmaksām.

Lai vēl vairāk palīdzētu ražotājiem mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties, ir lietderīgi dot dalībvalstīm iespēju palielināt maksimālo Savienības finansiālo palīdzību, ko var sniegt ar šādu mērķi veiktām investīcijām un vīna dārzu pārstrukturēšanai un pārveidošanai , līdz 80 % no attiecināmajām investīciju izmaksām. Atbalstā priekšroku dod arī agroekoloģiskai praksei un dažādošanas stratēģijām, kas veido ilgtermiņa noturību, piemēram, oglekļa sekvestrēšanai augsnē, jauktai augkopībai, ūdens atkalizmantošanai un pret sausumu izturīgām šķirnēm, it īpaši Vidusjūras un tālākajos reģionos.

5. grozījums

Regulas priekšlikums

1. panta 1. punkts

62. panta 3. punkta otrās daļas a) punkts, jauns

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Nepārvaramas varas gadījumos un ārkārtas apstākļos, kas noteikti Regulas (ES) 2021/2116 3. panta 1. punktā, saskaņā ar 64. pantu piešķirto 1. punktā minēto atļauju derīguma termiņu var pagarināt uz laikposmu līdz divpadsmit mēnešiem pēc to sākotnējā derīguma termiņa beigām.

6. grozījums

Regulas priekšlikums

1. panta 2. punkts

63. panta 2. punkta trešā daļa (jauna)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Dalībvalstis var noteikt stādīšanas atļauju piešķiršanas un pārvaldības kritērijus, lai izvairītos no vīna dārzu platību palielināšanas tajos reģionos un tirgus segmentos, kuros vērojamas pārmērīga piedāvājuma tendences, un arī turpmāk dotu priekšroku vīniem ar tirgus apguves izredzēm atbilstīgi savām nacionālajām nozaru stratēģijām un krīzes pasākumiem, kas atļauti attiecībā uz šādiem apgabaliem.

7. grozījums

Regulas priekšlikums

1. panta 2. punkts

63. panta 2. punkta c) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

c)

ierobežot atļauju izdošanu reģionālā līmenī attiecībā uz jauniem stādījumiem konkrētās platībās, kur pamatotos krīzes gadījumos ir īstenoti valsts vai Savienības pasākumi, kas attiecas uz vīna destilāciju, priekšlaicīgu ražas novākšanu vai stādījumu izaršanu.

c)

ierobežot atļauju izdošanu reģionālā līmenī attiecībā uz jauniem stādījumiem konkrētās platībās, kur pamatotos krīzes gadījumos ir īstenoti valsts vai Savienības pasākumi, kas attiecas uz vīna destilāciju, priekšlaicīgu ražas novākšanu vai stādījumu izaršanu. Lai nepieļautu priekšlaicīgu ražas novākšanu nepamatoti, jāievieš skaidri, viegli piemērojami un pārbaudāmi kritēriji, pēc kuriem nosaka, kad vīnogu ķekari uzskatāmi par gataviem.

Šā punkta c) apakšpunktā minētā “priekšlaicīgā ražas novākšana” ir nenogatavojušos vīnogu ķekaru pilnīga iznīcināšana vai nolasīšana, tādējādi attiecīgās platības ražu samazinot līdz nullei, bet ne ražas nenovākšana, kas izpaužas kā tirgojamu vīnogu nenolasīšana parastā audzēšanas cikla beigās. Dalībvalstis, kuras ierobežo jaunu stādījumu atļauju izdošanu reģionālā līmenī saskaņā ar pirmās daļas b) vai c) apakšpunktu, var pieprasīt, lai šādas atļaujas tiktu izmantotas minētajos reģionos.”;

Šā punkta c) apakšpunktā minētā “priekšlaicīgā ražas novākšana” ir nenogatavojušos vīnogu ķekaru pilnīga iznīcināšana vai nolasīšana, tādējādi attiecīgās platības ražu samazinot līdz nullei, bet ne ražas nenovākšana, kas izpaužas kā tirgojamu vīnogu nenolasīšana parastā audzēšanas cikla beigās. Dalībvalstis, kuras ierobežo jaunu stādījumu atļauju izdošanu reģionālā līmenī saskaņā ar pirmās daļas b) vai c) apakšpunktu, var pieprasīt, lai šādas atļaujas tiktu izmantotas minētajos reģionos.”;

8. grozījums

Regulas priekšlikums

1. panta 3. punkts, 66. panta 3. punkta otrā daļa

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“Dalībvalsts var arī paredzēt, ka 1. punktā minētās pārstādīšanas atļaujas piešķir ar vienu vai vairākiem no šādiem nosacījumiem:

“Dalībvalsts var arī paredzēt, ka 1. punktā minētās pārstādīšanas atļaujas piešķir ar vienu vai vairākiem no šādiem nosacījumiem:

a)

atļauju izmanto tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā atradušies attiecīgie izartie vīnogulāji, ja nepieciešamību saglabāt vīnkopību minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā pamato sociālekonomiski vai vides apsvērumi,

a)

atļauju izmanto tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā atradušies attiecīgie izartie vīnogulāji, ja nepieciešamību saglabāt vīnkopību minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā pamato sociālekonomiski vai vides apsvērumi,

b)

izmanto tikai tādas šķirnes un ražošanas metodes, kas nepalielina vidējo ražas iznākumu salīdzinājumā ar izartajiem vīnogulājiem, vai tikai konkrētā reģiona tradicionālās šķirnes un ražošanas metodes, ja attiecīgā izartā platība atrodas ražošanas reģionā, ko dalībvalsts ir atzinusi par tādu, kurā ir strukturāla tirgus nelīdzsvarotība, vai

b)

atļauju neizmanto citā ražošanas reģionā, kas nav reģions, kur atrodas izartā platība, ja dalībvalsts šo citu ražošanas reģionu ir atzinusi par tādu, kurā ir strukturāla tirgus nelīdzsvarotība.”;

c)

atļauju neizmanto citā ražošanas reģionā, kas nav reģions, kur atrodas izartā platība, ja dalībvalsts šo citu ražošanas reģionu ir atzinusi par tādu, kurā ir strukturāla tirgus nelīdzsvarotība.”;

 

Pamatojums

Vērtējam negatīvi priekšlikumu vēlreizējas apstādīšanas atļauju piešķiršanas nosacījumos iekļaut iespēju dalībvalstīm to attiecināt tikai uz konkrētām šķirnēm, jo uzskatām, ka tas ir pārmērīgs.

9. grozījums

Regulas priekšlikums

1. panta 5. punkts

119. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   To VII pielikuma II daļas 1. līdz 11., 13., 15. un 16. punktā minēto produktu marķējumā un noformējumā, ko tirgo Savienībā vai eksportē, iekļauj šādas obligātas ziņas:

1.   To VII pielikuma II daļas 1. līdz 11., 13., 15. un 16. punktā minēto produktu marķējumā un noformējumā, ko tirgo Savienībā vai eksportē, iekļauj šādas obligātas ziņas:

a)

vīnkopības produkta kategorijas apzīmējums saskaņā ar VII pielikuma II daļu. Vīnkopības produktu kategorijām, kas definētas VII pielikuma II daļas 1. punktā un 4.–9. punktā, ja visam produktam vai tā daļai ir veikta dealkoholizācija saskaņā ar VIII pielikuma I daļas E iedaļu, kategorijas apzīmējumam pievieno:

a)

vīnkopības produkta kategorijas apzīmējums saskaņā ar VII pielikuma II daļu. Vīnkopības produktu kategorijām, kas definētas VII pielikuma II daļas 1. punktā un 4.–9. punktā, ja visam produktam vai tā daļai ir veikta dealkoholizācija saskaņā ar VIII pielikuma I daļas E iedaļu, kategorijas apzīmējumam pievieno:

i)

terminu “bezalkoholisks”, ja produkta faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 0,5 %; to papildina ar norādi “0,0 %”,ja produkta faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 0,05 %;

i)

terminus “dealkoholizēts”, “bez alkohola” vai “bezalkoholisks”, ja produkta faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 0,5 %; alternatīvi to var papildināt ar norādi “0,0 %”, ja produkta faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 0,05 %;

ii)

terminu “mazalkoholisks” , ja produkta faktiskā spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 0,5 % un ir par vismaz 30 % mazāka nekā kategorijas minimālā faktiskā spirta koncentrācija pirms dealkoholizācijas.

ii)

terminu “daļēji dealkoholizēts” , ja produkta faktiskā spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 0,5 % un ir par vismaz 30 % mazāka nekā kategorijas minimālā faktiskā spirta koncentrācija pirms dealkoholizācijas

Pamatojums

“Ar samazinātu alkohola saturu” ir neprecīzs termins, ja vien to nelieto kopā ar terminu “daļēji dealkoholizēts”. Atsauce uz procentuālo daļu, kas ir “par (..) 30 % mazāka nekā (..) faktiskā spirta koncentrācija” ir nepieciešama tiesiskajam atsauces regulējumam, pretējā gadījumā minimālais samazinājums par pusi grāda jau tiktu uzskatīts par dealkoholizāciju.

10. grozījums

Regulas priekšlikums

1. panta 7. punkts

167. panta 1. punkta pirmā daļa

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“1.   Lai uzlabotu un stabilizētu kopējā tirgus darbību attiecībā uz vīniem, arī vīnogām, misām un vīniem, no kuriem tie iegūti, ražotājas dalībvalstis var noteikt tirdzniecības noteikumus, lai regulētu piedāvājumu, tai skaitā noteikt maksimālo ražas iznākumu un noteikumus par krājumu pārvaldību. Dalībvalstis ņem vērā priekšlikumus, ko pieņēmušas ražotāju organizācijas , kuras atzītas saskaņā ar 152. un 154. pantu , vai starpnozaru organizācijas, kuras atzītas saskaņā ar 157. un 158. pantu, ja saskaņā ar 164. panta 3. punktu tiek uzskatīts, ka šīs organizācijas reprezentatīvi pārstāv vīna nozari ekonomiskajā zonā vai zonās, kur paredzēts piemērot noteikumus.”;

“1.   Lai uzlabotu un stabilizētu kopējā tirgus darbību attiecībā uz vīniem, arī vīnogām, misām un vīniem, no kuriem tie iegūti, ražotājas dalībvalstis var noteikt tirdzniecības noteikumus, lai regulētu piedāvājumu, tai skaitā noteikt maksimālo ražas iznākumu un noteikumus par krājumu pārvaldību. Dalībvalstis ņem vērā priekšlikumus, ko pieņēmušas ražotāju grupas , kuras atzītas saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1143 33. pantu , vai starpnozaru organizācijas, kuras atzītas saskaņā ar 157. un 158. pantu, ja saskaņā ar 164. panta 3. punktu tiek uzskatīts, ka šīs organizācijas reprezentatīvi pārstāv vīna nozari ekonomiskajā zonā vai zonās, kur paredzēts piemērot noteikumus.”;

11. grozījums

Regulas priekšlikums

1. panta 8. punkts

216. panta 1. punkta trešā daļa

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pirmajā daļā minētie maksājumi nepārsniedz produkta izmaksas – attiecīgā gadījumā – un attiecīgās darbības izmaksas, kam pieskaitīts stimuls, kurš mudina iesaistīties šādā krīzes risināšanas darbībā.

Pirmajā daļā minētie maksājumi nepārsniedz produkta izmaksas – attiecīgā gadījumā – un attiecīgās darbības izmaksas, kam pieskaitīts stimuls, kurš mudina iesaistīties šādā krīzes risināšanas darbībā. Šajā punktā minētajiem krīzes pasākumiem piešķirto līdzekļu saņēmēji nav tiesīgi saņemt atbalstu par tiem pašiem priekšlaicīgas ražas novākšanas, destilācijas vai izaršanas pasākumiem, kas veikti tajos pašos hektāros saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

12. grozījums

Regulas priekšlikums

1. panta 9. punkts

VII pielikuma II daļas otrā daļa (jauna)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Vīnkopības produktus, kas pieder pie 4. un 7.  punktā minētajām kategorijām, var iegūt arī , veicot 1. punktā minēto dealkoholizēto vai daļēji dealkoholizēto vīnu otrējo raudzēšanu vai – attiecīgi – pievienojot tiem oglekļa dioksīdu.

 Vīnkopības produktus, kas pieder pie

i)

4. , 5. un 8 . punktā minētajām kategorijām, var iegūt, veicot 1. punktā minēto dealkohoholizēto vai daļēji dealkoholizēto vīnu otrējo raudzēšanu ;

 

ii)

7. un 9. punktā minētajām kategorijām, var iegūt , pievienojot 1. punktā minētajiem dealkoholizētajiem vai daļēji dealkoholizētajiem vīniem oglekļa dioksīdu ;

 

iii)

iesaka turpināt vērtēt to divkāršās dealkoholizācijas procesu ietekmi uz vidi, kuri saistīti ar lielāku enerģijas un resursu patēriņu.

13. grozījums

Regulas priekšlikums

3. panta 1. punkts

VII pielikuma II daļas otrā daļa (jauna)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1) regulas 58. panta 1. punktu groza šādi:

1) regulas 58. panta 1. punktu groza šādi:

(a)

punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

(a)

punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“i)

darbības, kuras veic starpnozaru organizācijas, ko dalībvalstis saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzinušas vīna nozarē, vai ražotāju grupas, kas pārvalda aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1143*, un kuru mērķis ir uzlabot Savienības vīnadārzu reputāciju, popularizējot vīna tūrismu ražošanas reģionos;

“i)

darbības, kuras veic starpnozaru organizācijas, ko dalībvalstis saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzinušas vīna nozarē, vai ražotāju grupas, kas pārvalda aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1143*, vai individuālas lauku saimniecība un kuru mērķis ir uzlabot Savienības vīnadārzu reputāciju, popularizējot vīna tūrismu ražošanas reģionos;

(b)

aiz pirmās daļas pievieno šādu otro daļu: “Piemērojot pirmās daļas a) apakšpunktu, dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos var noteikt īpašus agronomiskus, vīnkopības vai jebkādus citus nosacījumus, kas nodrošina, ka pēc šķirņu nomaiņas , vīnadārza vietas maiņas, vīnadārza vēlreizējas apstādīšanas vai vīnadārza apsaimniekošanas paņēmienu uzlabošanas raža vīnadārzā, uz kuru attiecas šā veida intervences, nepalielinās.”;

(b)

1. punktam pievieno jaunu punktu: “(n) vīnadārzu brīvprātīga izaršana;

(c)

aiz pirmās daļas pievieno šādu otro daļu: “Piemērojot pirmās daļas a) apakšpunktu, dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos var noteikt īpašus agronomiskus, vīnkopības vai jebkādus citus nosacījumus, kas nodrošina, ka pēc šķirņu nomaiņas vai vīnadārza vietas maiņas raža vīnadārzā, uz kuru attiecas šā veida intervences, nepalielinās. Šo pārbaudi var veikt jau saistībā ar intervences pieļaujamības novērtējumu”;

(c)

otrā daļa kļūst par trešo daļu, un to aizstāj ar šādu: “Pirmās daļas k) punkts attiecas tikai uz vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai uz vīniem ar norādi uz vīnogu šķirni. Pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības, kuru mērķis ir noieta tirgu konsolidēšana, ierobežo līdz maksimāli piecu gadu laikposmam”.; Pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības, kuru mērķis ir noieta tirgu konsolidēšana, ierobežo līdz maksimāli piecu gadu laikposmam, kas nav pagarināms, un tās attiecas vienīgi uz Savienības kvalitātes shēmām, kas aptver cilmes vietas nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.”;

 

(d)

otrā daļa kļūst par trešo daļu, un to aizstāj ar šādu: “Pirmās daļas k) punkts attiecas tikai uz vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai uz vīniem ar norādi uz vīnogu šķirni. Pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības, kuru mērķis ir noieta tirgu konsolidēšana, ierobežo līdz maksimāli piecu gadu laikposmam, kas nav pagarināms, un tās attiecas vienīgi uz Savienības kvalitātes shēmām, kas aptver cilmes vietas nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.”;

14. grozījums

Regulas priekšlikums

3. panta 2. punkts

VII pielikuma II daļas otrā daļa (jauna)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2)

regulas 59. pantu groza šādi:

2)

regulas 59. pantu groza šādi:

(a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

(a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Savienības finansiālā palīdzība par 58. panta 1. punkta pirmās daļas b) punktā minētajām investīcijām nepārsniedz:

“2.   Savienības finansiālā palīdzība par 58. panta 1. punkta pirmās daļas b) punktā minētajām investīcijām nepārsniedz:

a)

50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos;

a)

50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos;

b)

40 % no attiecināmajām investīciju izmaksām visos reģionos, izņemot mazāk attīstītos reģionus;

b)

40 % no attiecināmajām investīciju izmaksām visos reģionos, izņemot mazāk attīstītos reģionus;

c)

75 % no attiecināmajām investīciju izmaksām tālākajos reģionos;

c)

75 % no attiecināmajām investīciju izmaksām tālākajos reģionos;

d)

65 % no attiecināmajām investīciju izmaksām Egejas jūras nelielajās salās. Savienības finansiālo palīdzību tās maksimālajā apmērā, kas paredzēts pirmajā daļā, piešķir tikai mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kādā tie definēti Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK, un ražotāju organizācijām, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 . Tomēr to var piešķirt jebkuram uzņēmumam tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās. Attiecībā uz uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. panta 1. punkts un kuros ir mazāk nekā 750 darbinieku vai kuru gada apgrozījums ir mazāks par 200 miljoniem EUR, izņemot ražotāju organizācijas, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, šā punkta pirmajā daļā noteikto Savienības finansiālās palīdzības maksimālo apmēru samazina uz pusi. Atkāpjoties no pirmās daļas, Savienības finansiālo palīdzību 58. panta 1. punkta pirmās daļas b) punktā minētajām investīcijām, ja tās saistītas ar 57. panta b) punktā noteikto mērķi dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un centienos pielāgoties tām, drīkst palielināt līdz 80 % no attiecināmajām investīciju izmaksām. Savienības finansiālo palīdzību nepiešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kādā tie definēti Komisijas paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai”.

d)

65 % no attiecināmajām investīciju izmaksām Egejas jūras nelielajās salās. Savienības finansiālo palīdzību tās maksimālajā apmērā, kas paredzēts pirmajā daļā, piešķir tikai mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kādā tie definēti Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK, kā arī kooperatīviem un citiem apvienību veidiem . Tomēr to var piešķirt jebkuram uzņēmumam tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās. Attiecībā uz uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. panta 1. punkts un kuros ir mazāk nekā 750 darbinieku vai kuru gada apgrozījums ir mazāks par 200 miljoniem EUR, izņemot ražotāju organizācijas, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, šā punkta pirmajā daļā noteikto Savienības finansiālās palīdzības maksimālo apmēru samazina uz pusi. Atkāpjoties no pirmās daļas, Savienības finansiālo palīdzību 58. panta 1. punkta pirmās daļas b) punktā minētajām investīcijām, ja tās saistītas ar 57. panta b) punktā noteikto mērķi dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un centienos pielāgoties tām, drīkst palielināt līdz 80 % no attiecināmajām investīciju izmaksām. Savienības finansiālo palīdzību nepiešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kādā tie definēti Komisijas paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai”.

(b)

panta 4. punktam pievieno šādu daļu:

(b)

panta 4. punktam pievieno šādu daļu:

“Tomēr Savienības finansiālo palīdzību 58. panta 1. punkta pirmās daļas m) punktā minētajām investīcijām, ja tās saistītas ar 57. panta b) punktā noteikto mērķi dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un centienos pielāgoties tām, drīkst palielināt līdz 80 % no attiecināmajām investīciju izmaksām.”;

“Tomēr Savienības finansiālo palīdzību 58. panta 1. punkta pirmās daļas m) punktā minētajām investīcijām, ja tās saistītas ar 57. panta b) punktā noteikto mērķi dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un centienos pielāgoties tām, drīkst palielināt līdz 80 % no attiecināmajām investīciju izmaksām.”;

(c)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

(c)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Savienības finansiālā palīdzība par 58. panta 1. punkta pirmās daļas e) punktā minētajām inovācijām nepārsniedz:

“6.   Savienības finansiālā palīdzība par 58. panta 1. punkta pirmās daļas e) punktā minētajām inovācijām nepārsniedz:

a)

50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos;

a)

50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos;

b)

40 % no attiecināmajām investīciju izmaksām visos reģionos, izņemot mazāk attīstītos reģionus;

b)

40 % no attiecināmajām investīciju izmaksām visos reģionos, izņemot mazāk attīstītos reģionus;

c)

80 % no attiecināmajām investīciju izmaksām tālākajos reģionos;

c)

80 % no attiecināmajām investīciju izmaksām tālākajos reģionos;

d)

65 % no attiecināmajām investīciju izmaksām Egejas jūras nelielajās salās. Savienības finansiālo palīdzību tās maksimālajā apmērā, kas paredzēts pirmajā daļā, piešķir tikai mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kādā tie definēti Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK, un ražotāju organizācijām, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013. Tomēr to var piešķirt jebkuram uzņēmumam tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās. Attiecībā uz uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. panta 1. punkts un kuros ir mazāk nekā 750 darbinieku vai kuru gada apgrozījums ir mazāks par 200 miljoniem EUR, izņemot ražotāju organizācijas, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, šā punkta pirmajā daļā noteikto Savienības finansiālās palīdzības maksimālo apmēru samazina uz pusi. Atkāpjoties no pirmās daļas, Savienības finansiālo palīdzību 58. panta 1. punkta pirmās daļas e) punktā minētajām investīcijām, ja tās saistītas ar 57. panta b) punktā noteikto mērķi dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un centienos pielāgoties tām, drīkst palielināt līdz 80 % no attiecināmajām investīciju izmaksām. Savienības finansiālo palīdzību nepiešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kādā tie definēti Komisijas paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai”.”

d)

65 % no attiecināmajām investīciju izmaksām Egejas jūras nelielajās salās. Savienības finansiālo palīdzību tās maksimālajā apmērā, kas paredzēts pirmajā daļā, piešķir tikai mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kādā tie definēti Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK, un ražotāju organizācijām, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013. Tomēr to var piešķirt jebkuram uzņēmumam tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās. Attiecībā uz uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. panta 1. punkts un kuros ir mazāk nekā 750 darbinieku vai kuru gada apgrozījums ir mazāks par 200 miljoniem EUR, izņemot ražotāju organizācijas, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, šā punkta pirmajā daļā noteikto Savienības finansiālās palīdzības maksimālo apmēru samazina uz pusi. Atkāpjoties no pirmās daļas, Savienības finansiālo palīdzību 58. panta 1. punkta pirmās daļas e) punktā minētajām investīcijām, ja tās saistītas ar 57. panta b) punktā noteikto mērķi dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un centienos pielāgoties tām, drīkst palielināt līdz 80 % no attiecināmajām investīciju izmaksām. Savienības finansiālo palīdzību nepiešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kādā tie definēti Komisijas paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai”.”

Pamatojums

Būtu jāpiemēro vienlīdzīga attieksme ne tikai attiecībā uz atzītām ražotāju organizācijām, bet arī visām pārējām ražotāju organizācijām, proti, visām ražotāju apvienībām, iekļaujot kooperatīvus, lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumus un līdzīgas struktūras, lai mudinātu ražotājus piedalīties vērtības ķēdē.

15. grozījums

Regulas priekšlikums

4. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Vīnkopības produktus, kas marķēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 1. punkta a) apakšpunkta otro teikumu pirms [konkrēts datums – 18 mēneši no spēkā stāšanās dienas], drīkst turpināt laist tirgū, līdz krājumi ir izsmelti.

Vīnkopības produktus, kas marķēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 1. punkta a) apakšpunkta otro teikumu , un aromatizētus vīna produktus, kas marķēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 251/2014 5. pantu pirms [konkrēts datums – 18 mēneši no spēkā stāšanās dienas], drīkst turpināt laist tirgū, līdz krājumi ir izsmelti.

 

Etiķetes, kas likumīgi iespiestas pirms šīs Regulas stāšanās spēkā, var turpināt izmantot vīnkopības produktu un aromatizētu vīna produktu tirdzniecībā, līdz beidzas krājumi.

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

Konteksts

1.

 uzsver, ka Eiropas vīna nozare ir viens no ekonomikas, rūpniecības un arī kultūras pīlāriem Eiropas Savienības vispārējā kontekstā;

2.

 norāda, ka vīna ražošana Eiropas Savienībā 2024. gadā tika lēsta 138,3 miljonu hektolitru apjomā (–3,5 % salīdzinājumā ar 2023. gadu);

3.

 atgādina, ka daudzos Eiropas reģionos vīna nozare ir ekonomikas virzītājspēks, tūristu piesaistes faktors, kultūras un ģeogrāfiskā mantojuma sastāvdaļa, identitātes elements, sociālais faktors un vēl joprojām ir viens no lauku ekonomikas un identitātes centrālajiem pīlāriem;

4.

 vērš uzmanību uz to, ka Eiropas vīna nozarei jābūt konkurētspējīgai un noturīgai un jāsaglabājas kā vitālam ekonomiskajam spēkam arī turpmākajos gadu desmitos;

5.

 uzsver, cik ievērojama ir bijusi klimata pārmaiņu ietekme: ūdens resursu noslodze, nelabvēlīgi laikapstākļi, sēnīšu slimību epidēmijas un zems ziedēšanas līmenis izraisījis vīna ražošanas apjomu sarukumu; uzsver, ka vīna nozare, tāpat kā citas lauksaimniecības nozares, piedalās klimata pārmaiņu pārvarēšanā un biodaudzveidības veicināšanā, gan ieviešot ekoloģisku vīnkopību, gan izmantojot vidiski mazietekmējošas audzēšanas metodes, augsnes saglabāšanu un sekmējot ainavu lielāku daudzveidību, tādējādi nepieļaujot vides tālāku pasliktināšanos un palīdzot novērst klimata pārmaiņu procesa arvien nelabvēlīgāko ietekmi;

6.

 tāpēc pašreizējā un turpmākajā KLP un citās nozaru politikas jomās jāiekļauj izmaiņas, kas vajadzīgas, lai atzītu ar lietusūdeni apūdeņotu vīna dārzu unikalitāti un augsto stratēģisko vērtību dažādos ES reģionos, no Spānijas austrumiem līdz Itālijai un citiem Vidusjūras un Dienvideiropas reģioniem, gan saistībā ar to ekonomisko funkciju, gan devumu biodaudzveidības veicināšanā, cīņā pret pārtuksnešošanos un ainavas saglabāšanā. Jāievieš pasākumi, tai skaitā īpaša tiešā atbalsta shēma, kas pielāgota ar lietusūdeni apūdeņotu vīna dārzu apstākļiem, tostarp papildu subsīdijas saimniecībām arīdās un semiarīdās teritorijās, stimuli vietējo šķirņu un tradicionālās audzēšanas sistēmu saglabāšanai, nodokļu atlaides un atbalsts lauku saimniecību digitalizācijai un modernizācijai. Turklāt būtu jāsniedz atbalsts vīna tūrisma projektiem, vietējo produktu popularizēšanai un ar vīna dārziem saistītas gastronomijas veicināšanai, izmantojot intervences pasākumus vīna nozarē. Jānodrošina, ka visās turpmākajās KLP reformās tiek ņemta vērā ietekme uz ekonomiku, nodarbinātību un kultūru lauku apvidos, kuros izmanto ar lietusūdeni apūdeņotu vīna dārzus;

7.

 norāda, ka nozares eksistenci un noturības spēju ir būtiski ietekmējušas pašreizējās demogrāfiskās pārmaiņas, mainīgie patēriņa modeļi un tirgus nenoteiktība;

8.

 norāda, ka pašreizējā situācija, kad vērojamas tādas problēmas kā ievedmuitas nodokļu ieviešana un to attīstība īstermiņā un vidējā termiņā, rada neskaidrību par to, vai tie, ja pašreizējā 2025. un nākamā 2026. gada kampaņā tos uzskatītu par “ārkārtas apstākļiem”, varētu apdraudēt nozares nepārtrauktību un stabilitāti stratēģiskos galamērķos;

9.

 norāda uz dažu dalībvalstu prasību atbalstīt vīna nozari ar īpašām valsts atbalsta shēmām, ko Eiropas Komisija apstiprinājusi, reaģējot uz spriedzi transatlantiskajā tirdzniecībā, un uzsver, ka koordinēta Eiropas pieeja – kurā izmantoti pielāgoti ES līmeņa instrumenti – piedāvātu efektīvāku un taisnīgāku risinājumu, nodrošinot, ka visi reģioni var piekļūt atbalstam vienlīdzīgos konkurences apstākļos un tiek novērsti tirgus izkropļojumi vienotajā tirgū;

10.

 atgādina, ka Augsta līmeņa grupa ES vīna politikas jautājumos ir norādījusi uz problēmām, apzinājusi vajadzības un ierosinājusi risinājumus, kas ir iekļauti Komisijas priekšlikumā par tiesību aktu grozījumiem. Tā ir noteikusi mērķtiecīgu, kopīgu, ātru un transversālu kombinētu darbību virkni, kas palīdzēs veidot vīna nozares nākotni, padarīs to konkurētspējīgu visā Savienībā un stiprinās tās identitāti kā atsevišķu ES valstu kultūras, identitātes, ģeogrāfiski vidisko un ekonomikas tradīciju izpausmi;

Politikas ieteikumi

11.

 atzinīgi vērtē 2024. gada 17. decembrī pieņemtos ieteikumus, ko sniegusi Augsta līmeņa grupa vīna politikas jautājumos un kas iekļauti priekšlikumā regulai, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2021/2015 un (ES) Nr. 251/2014;

12.

 norāda, ka izskatāmajos regulatīvo grozījumu priekšlikumos ir ņemtas vērā daudzas prasības, kas izvirzītas Augsta līmeņa grupas vīnkopības jautājumos ieteikumos; tādējādi tā ir sākotnējā atbilde uz nozares problēmām. Šajā sakarā Komiteja iesaka Komisijai turpināt darbu, sniedzot arī atbildi uz ieteikumiem, kas vēl nav ņemti vērā vai ir īstenoti tikai daļēji;

13.

 atzinīgi vērtē plānotos pārpalikuma novēršanas pasākumus, piemēram, izaršanu un priekšlaicīgu ražas novākšanu, kas palīdz stabilizēt tirgu un aizsargāt ražotājus pret finansiālu spiedienu;

14.

 tomēr uzsver, ka priekšlaicīga ražas novākšana nevar novērst strukturālo nelīdzsvarotību. Lai šis pasākums tiktu izmantots efektīvi, tas ir jāvienkāršo un jāpadara elastīgāks, un jānodrošina arī iespēja pārdalīt vīna nozarei paredzēto programmu resursus starp dažādiem intervences veidiem kārtējā gadā vai pārnest neizlietotos līdzekļus uz nākamo gadu;

15.

 atgādina, ka pasākumi jāizstrādā un jāīsteno ciešā dialogā ar attiecīgajiem reģioniem un vietējām pašvaldībām, piemērojot lielāku elastību un vienkāršojot to izmantošanu, kā arī veicinot izturīgu šķirņu un precīzās lauksaimniecības metožu izplatību un iespēju pārdalīt resursus vīna nozares programmās;

16.

 atgādina, ka ir svarīgi vīna nozares intervences ietvaros saglabāt priekšlaicīgas ražas novākšanas intervenci, lai nodrošinātu, ka tai ir efektīvai īstenošanai nepieciešamais finansējums. Iespēja piešķirt valsts papildu finansējumu palīdzēs apmierināt nozares pielāgošanās vajadzības, taču jānodrošina, ka abi finansējuma avoti – Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) un valstu līdzekļi – ir saderīgi un atbilst Regulā (ES) Nr. 1308/2013 noteiktajiem ierobežojumiem. Tāpēc Komiteja aicina grozīt Regulas (ES) 2021/2115 59. panta 3. punktu, lai nodrošinātu iespēju izmantot abus finansējuma avotus, tādējādi nepievienojot papildu ierobežojumus saistībā ar TKO regulas 216. pantu. Tas būtu jāņem vērā arī attiecībā uz izaršanas pasākumu;

17.

 mudina Komisiju apsvērt iespēju grozīt Regulu (ES) 2021/2116, ar ko tiktu atcelts noteikums, ka ELGF līdzekļi intervencēm vīna nozarē jāpiešķir katru gadu, jo to ikgadējais raksturs apgrūtina līdzekļu pārvaldību un izmantošanu, it īpaši attiecībā uz “nestrukturāliem” pasākumiem, piemēram, priekšlaicīgu ražas novākšanu;

18.

 atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par atļauju pārvaldību, it īpaši par vēlreizējas apstādīšanas atļauju derīguma termiņa pagarināšanu, un uzskata, ka šādām izmaiņām ir pozitīva ietekme gan uz lauksaimniecību, gan uz vidi;

19.

 mudina dalībvalstis uzraudzīt, izmantojot teritoriālos rādītājus, to krīzes pasākumu efektivitāti, kurus 20 % apmērā finansē no TKO resursiem, un aicina saglabāt diferencētu atbalstu investīcijām un inovācijām, piešķirot piemaksas mikrouzņēmumiem, mazāk attīstītiem reģioniem un klimatrīcībai;

20.

 uzskata, ka ir lietderīgi pārskatīt prioritāros kritērijus atļauju piešķiršanai, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punktā: tajos būtu jāņem vērā arī vidiskās ilgtspējas, bioloģiskās ražošanas un integrētās ražošanas sistēmu sertifikācija;

21.

 atzinīgi vērtē ieceri atcelt soda sankcijas par neizmantotām atļaujām, kas piešķirtas,konvertējot “vēlreizējas apstādīšanas tiesības” sakarā ar investīciju palēnināšanos vīna nozarē;

22.

 uzsver, ka finansēšanas procedūras būtu arvien vairāk administratīvā ziņā jāvienkāršo, un atzinīgi vērtē iespēju piešķirt atļaujas konkrētiem nosaukumiem vai platībām, taču pēc obligātas apspriešanās ar interešu aizsardzības konsorcijiem;

23.

 atbalsta ieceri ieviest noteikumu par marķējuma saskaņošanu, kas vienkāršos tirdzniecību starp dalībvalstīm, samazinās izmaksas un nodrošinās patērētājiem pārredzamāku piekļuvi informācijai; tāpēc atzinīgi vērtē saskaņota kvadrātkoda ieviešanu attiecībā uz obligāto informāciju, kas būtu integrēts valstu reģistros un digitālajā vīna pasē. Jaunie marķēšanas noteikumi būtu jāievieš samērīgi un dažos gadījumos jāatliek, ņemot vērā daudzās pašreizējās krīzes;

24.

 atzinīgi vērtē iespēju laist tirgū inovatīvus produktus gan ar īpašu nosaukumu nolūkā pārdot vīnkopības produktus ar samazinātu spirta saturu, izmantojot skaidrus marķēšanas noteikumus un kopīgus sadarbspējīgus digitālos risinājumus (blokķēde, lietu internets) attiecībā uz sertifikāciju, izsekojamību un viltošanas apkarošanu, gan ar informāciju par apstrādes procesu vidisko ilgtspēju;

25.

 brīdina, ka jāsāk pārdomas par komunikācijas pasākumiem un iniciatīvām, kuru mērķis ir iepazīstināt ar bezalkoholiskiem/mazalkoholiskiem produktiem un tos popularizēt, jo tie ir produkti, kas pakļauti pamatīgai, ar milzīgu enerģijas patēriņu saistītai apstrādei un kuros ir arī augsts cukura saturs, kas negatīvi ietekmē veselību: būtiskas ir kampaņas, kuras izglīto par atbildīgu vīna patēriņu un ir saskaņotas ar Eiropas sabiedrības veselības mērķiem;

26.

 atbalsta vīna tūrisma veicināšanas iniciatīvas, kas palīdz stimulēt ekonomikas attīstību lauku apvidos un iekšzemē. Vīna tūrismam arī turpmāk vajadzētu būt videi draudzīgai darbībai: tas ir “lēns” un ilgtspējīgs tūrisma veids, kas ir augstas kvalitātes, sakņojas teritoriālā līmenī un sniedz labumu vietējām kopienām;

27.

 pauž nožēlu, ka Eiropas Komisijas ierosinātajiem pasākumiem nav paredzēts īpašs budžets. Saistībā ar tiesību aktu grozījumu pieņemšanu ir vajadzīgs budžets to īstenošanai un vīna nozares vajadzību apmierināšanai;

28.

 uzsver, ka arī vīna nozarē jānovērš daudzi dzimumu nelīdztiesības aspekti, atbalstot dzimumu līdztiesību nodarbinātībā, uzņēmumu, ražotāju grupu un produktu pārstrādes grupu pārstāvībā un pārvaldībā, kā arī teritoriju un vīna tūrisma popularizēšanā;

29.

 norāda, ka ir svarīgi atbalstīt ražotāju grupas, kas pārvalda vīnus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, atbalsta pasākumos integrējot ilgtspējīgu vīna tūrismu, tiešo tirdzniecību un īsās piegādes ķēdes saskaņā ar ES Tūrisma stratēģiju 2030. gadam;

30.

 atzinīgi vērtē investīcijām un inovācijai paredzētās maksimālās palīdzības palielināšanu (līdz 80 %) saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, un uzsver, ka priekšroka jādod tālākajiem reģioniem un mazām salām;

31.

 atbalsta trešajās valstīs veiktu veicināšanas darbību pagarināšanu uz pieciem gadiem, nodrošinot MVU vienkāršotu piekļuvi;

32.

 iesaka stiprināt sinerģiju starp KLP un kohēzijas politiku, lai finansētu zaļo un zilo infrastruktūru nolūkā atbalstīt vīna dārzu ūdensapgādes noturību; uzsver, ka šādai iniciatīvai jāattiecas arī uz ūdens resursu pareizu izmantošanu, veicot pasākumus noplūžu novēršanai un mazinot ekstrēmu laikapstākļu notikumu sekas, kā arī kontrolējot ūdens un dabīgu un mākslīgu uzkrāšanas un atgūšanas sistēmu kvalitāti un drošību;

33.

 atgādina, ka ar ES atbalstītu finansējumu jāpievēršas arī sociālajai noturībai, izmantojot integrētas lauku attīstības pieejas, kas iesaista vīna nozares darbiniekus, sievietes un gados jaunus lauksaimniekus un veicina mājokļu, transporta un digitālās savienojamības pieejamību vīna ražošanas reģionos;

34.

 atgādina, ka jāizpēta iespējas izmantot neiztērēto nozares intervences budžetu, lai finansētu citus prognozēšanas un krīzes pārvarēšanas pasākumus, kā prasīts Augsta līmeņa grupas vīnkopības jautājumos sniegtajos ieteikumos. Šajā saistībā viena no iespējām ir grozīt Regulu (ES) Nr. 1308/2013, lai konkrētu procentuālo daļu no minētajām atbalsta programmām paredzētā budžeta maksimālā apjoma (kas noteikts VI pielikumā) varētu rezervēt krīzes atbalsta finansēšanai, ja iepriekš saņemta Komisijas atļauja.

Briselē, 2025. gada 2. jūlijā

Eiropas Reģionu komitejas

priekšsēdētāja

Kata TÜTTŐ

ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/4418/oj

ISSN 1977-0952 (electronic edition)