—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

—

ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 8., 21. un 23. pantu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 17. un 207. pantu,

—

ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citus Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumus un instrumentus cilvēktiesību jomā,

—

ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

—

ņemot vērā Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

—

ņemot vērā Ženēvas konvenciju par attieksmi pret karagūstekņiem,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1951. gada Bēgļu konvenciju un tās 1967. gada protokolu,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1948. gada Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to un ANO Cilvēktiesību padomes 2020. gada 22. jūnija Rezolūciju Nr. 43/29 par genocīda novēršanu,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1984. gada 10. decembra Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu un tās fakultatīvo protokolu, kas pieņemts 2002. gada 18. decembrī,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2006. gada 12. decembra Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un tās fakultatīvo protokolu, kas pieņemts 2006. gada 13. decembrī,

—

ņemot vērā 1976. gada Starptautisko konvenciju par aparteīda noziegumu izskaušanu un sodu par tiem,

—

ņemot vērā Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju un ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu, kuru pasludināja, pieņemot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1981. gada 25. novembra Rezolūciju 36/55,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1992. gada 18. decembra Deklarāciju par to personu tiesībām, kuras pieder pie nacionālām vai etniskām, reliģiskām un lingvistiskām minoritātēm,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem, ko 1998. gada 9. decembrī vienprātīgi pieņēma ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 53/144,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2007. gada 13. septembra Deklarāciju par pamatiedzīvotāju tiesībām,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2018. gada 28. septembra Deklarāciju par lauksaimnieku un citu lauku apvidos strādājošo personu tiesībām,

—

ņemot vērā 1994. gada Kairas Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības programmu un tās pārskatīšanas konferences,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada 20. novembra Konvenciju par bērna tiesībām un abus tās fakultatīvos protokolus, kas ir pieņemti 2000. gada 25. maijā,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ieroču tirdzniecības līgumu, kas stājās spēkā 2014. gada 24. decembrī, un 1998. gada 5. jūnija ES Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada septembra Pekinas deklarāciju un Rīcības platformu un tās pārskatīšanas konferences,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2015. gada 25. septembrī pieņemto Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, jo īpaši tās 1., 3., 4., 5., 8., 10. un 16. mērķi,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2018. gada 19. decembrī pieņemto Globālo paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju un Apvienoto Nāciju Organizācijas 2018. gada 17. decembrī pieņemto Globālo paktu par bēgļiem,

—

ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus, kas pieņemti 1998. gada 17. jūlijā un stājās spēkā 2002. gada 1. jūlijā,

—

ņemot vērā 2006. gada 10. aprīļa Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Starptautisko Krimināltiesu par sadarbību un palīdzību (1),

—

ņemot vērā Eiropas Padomes 1997. gada 4. aprīļa Konvenciju par cilvēktiesību un cilvēka cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā un tās papildprotokolus, 2005. gada 16. maija Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību un 2007. gada 25. oktobra Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību,

—

ņemot vērā Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk “Stambulas konvencija”), kuru ne visas dalībvalstis ir ratificējušas, bet kura attiecībā uz ES stājās spēkā 2023. gada 1. oktobrī,

—

ņemot vērā 1983. gada 28. aprīļa Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Protokolus Nr. 6 un Nr. 13 par nāvessoda atcelšanu,

—

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2020/1998 (2020. gada 7. decembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 9. jūnija Regulu (ES) 2021/947, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”  (3),

—

ņemot vērā Padomes 2024. gada 22. janvāra secinājumus par ES prioritātēm ANO cilvēktiesību forumos 2024. gadā,

—

ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. novembrī pieņemto ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam un tā vidusposma pārskatu, kas tika pieņemts 2023. gada 9. jūnijā,

—

ņemot vērā Padomes 2024. gada 27. maija secinājumus par ES Rīcības plāna cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam saskaņošanu ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam,

—

ņemot vērā ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānu (GAP) III – vērienīga programma dzimumu līdztiesībai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm ārējā darbībā (JOIN(2020)0017),

—

ņemot vērā ES dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam (COM(2020)0152),

—

ņemot vērā ES LGBTIK līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam (COM(2020)0698),

—

ņemot vērā ES stratēģiju par bērna tiesībām (COM(2021)0142),

—

ņemot vērā ES personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam (COM(2021)0101),

—

ņemot vērā ES rasisma apkarošanas rīcības plānu 2020.–2025. gadam (COM(2020)0565),

—

ņemot vērā ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģisko satvaru (COM(2020)0620),

—

ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem, kuras Padome pieņēma 2004. gada 14. jūnijā un pārskatīja 2008. gadā, un 2020. gadā apstiprinātos otros norādījumus par pamatnostādņu īstenošanu,

—

ņemot vērā ES pamatnostādnes par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un sieviešu un meiteņu visa veida diskriminācijas apkarošanu, ko Padome pieņēma 2008. gada 8. decembrī,

—

ņemot vērā 2009. gadā atjauninātās 2005. gada ES pamatnostādnes par starptautisko humanitāro tiesību (SHT) ievērošanas veicināšanu,

—

ņemot vērā ES pamatnostādnes jautājumā par nāvessodu, kuras Padome atjaunināja 2013. gada 12. aprīlī,

—

ņemot vērā ES pamatnostādnes LGBTI personu visu cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai, kuras pieņēma 2013. gada 24. jūnijā,

—

ņemot vērā ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību, kuras Padome pieņēma 2013. gada 24. jūnijā,

—

ņemot vērā ES pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē, kuras Padome pieņēma 2014. gada 12. maijā,

—

ņemot vērā ES pamatnostādnes par nediskriminēšanu ārējā darbībā, kuras Padome pieņēma 2019. gada 18. martā,

—

ņemot vērā ES pamatnostādnes par drošu dzeramo ūdeni un sanitāriju, kuras Padome pieņēma 2019. gada 17. jūnijā,

—

ņemot vērā pārskatītās ES pamatnostādnes politikai attiecībā uz trešām valstīm par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu rīcību vai sodīšanu, kuras Padome pieņēma 2019. gada 16. septembrī,

—

ņemot vērā pārskatītās ES pamatnostādnes par dialogu cilvēktiesību jomā ar partnervalstīm/ trešām valstīm, kuras Padome apstiprināja 2021. gada 22. februārī,

—

ņemot vērā pārskatītās ES pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem, kuras Padome apstiprināja 2024. gada 24. jūnijā,

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 12. septembra paziņojumu “Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības pirmsākumi. Eiropas iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā” (COM(2012)0492),

—

ņemot vērā Padomes 2023. gada 10. marta secinājumus par pilsoniskās telpas lomu pamattiesību aizsardzībā un veicināšanā Eiropas Savienībā,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/1760 (2024. gada 13. jūnijs) par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un Regulu (ES) 2023/2859 (4),

—

ņemot vērā Komisijas 2022. gada 14. septembra piekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tādu produktu aizliegšanu Savienības tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu (COM(2022)0453),

—

ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2023. gada 3. maija kopīgo priekšlikumu Padomes Regulai par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietnām korupcijas darbībām (JOIN(2023)0013),

—

ņemot vērā ES 2023. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē,

—

ņemot vērā Saharova balvu par domas brīvību, kas 2024. gadā tika piešķirta Venecuēlas demokrātisko spēku līderei María Corina Machado un ievēlētajam prezidentam Edmundo González Urrutia, kuri pārstāv visus tos venecuēliešus valstī un ārpus tās, kas cīnās par brīvības un demokrātijas atjaunošanu;

—

ņemot vērā 2019. gada 15. janvāra rezolūciju par ES pamatnostādnēm un pilnvarām ES īpašajam sūtnim reliģijas vai ticības brīvības veicināšanai ārpus ES (5),

—

ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 23. oktobra rezolūciju par dzimumu līdztiesību ES ārpolitikā un drošības politikā (6),

—

ņemot vērā 2021. gada 19. maija rezolūciju par cilvēktiesību aizsardzību un ES ārējo migrācijas politiku (7),

—

ņemot vērā 2021. gada 8. jūlija rezolūciju par ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu (ES Magņitska likums) (8),

—

ņemot vērā 2024. gada 28. februāra rezolūciju par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā — 2023. gada ziņojums (9), kā arī iepriekšējās rezolūcijas par agrākajiem gada ziņojumiem,

—

ņemot vērā rezolūcijas par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumiem (tā dēvētās steidzamās rezolūcijas), kas pieņemtas saskaņā ar Reglamenta 150. pantu, jo īpaši 2023. un 2024. gadā pieņemtās rezolūcijas,

—

ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

—

ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A10-0012/2025),

A.

tā kā ES ir dibināta, pamatojoties uz tādu vērtību respektēšanu kā cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesības, kā tas ir noteikts LES 2. un 21. pantā; tā kā ES darbībai visā pasaulē ir jābalstās uz cilvēktiesību universālumu un nedalāmību, kā arī uz to, ka efektīva cilvēktiesību un demokrātijas aizsardzība un aizstāvība ir ES ārējās darbības pamatā;

B.

tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumi ir būtiska Eiropas cilvēktiesību arhitektūras daļa;

C.

tā kā ES iekšpolitikas un ārpolitikas virzienu konsekvence un saskaņotība ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu un uzticamu ES cilvēktiesību politiku un aizsargātu un atbalstītu brīvību un demokrātiju;

D.

tā kā demokrātiskās sistēmas ir vispiemērotākās, lai garantētu, ka ikvienai personai ir iespēja izmantot savas cilvēktiesības un pamatbrīvības; tā kā efektīvs, uz noteikumiem balstīts multilaterālisms ir labākā organizatoriskā sistēma demokrātijas aizstāvībai;

E.

tā kā ES stingri tic un pilnībā atbalsta multilaterālismu, uz noteikumiem balstītu globālo kārtību un universālo vērtību, principu un normu kopumu, pēc kā vadās ANO dalībvalstis un ko ANO dalībvalstis ir apņēmušās ievērot saskaņā ar ANO Statūtiem; tā kā demokrātijas pasaule, ko saprot kā tādu politisko sistēmu pasauli, kuras visā pasaulē aizstāv un aizsargā cilvēktiesības, ir drošāka pasaule, jo demokrātijām ir ieviestas ievērojamas līdzsvara un atsvara sistēmas, lai nepieļautu autokrātisku neprognozējamību;

F.

tā kā dzimumu līdztiesībai ir izšķiroša nozīme brīvas un vienlīdzīgas sabiedrības attīstībā; tā kā visā pasaulē joprojām netiek garantētas sieviešu, meiteņu un nebināro personu cilvēktiesības un daudzās valstīs samazinās pilsoniskās sabiedrības organizāciju, jo īpaši sieviešu tiesību, pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu organizāciju, darbības iespējas;

G.

tā kā autoritārisma, totalitārisma un populisma pieaugums apdraud globālo uz noteikumiem balstīto kārtību, brīvības un cilvēktiesību aizsardzību un veicināšanu pasaulē, kā arī vērtības un pamatprincipus, uz kuriem balstās Eiropas Savienība;

H.

tā kā 2023. gada decembrī tika atzīmēta Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 75. gadadiena; tā kā pašlaik vairāk nekā jebkad agrāk kopš ANO dibināšanas totalitārie režīmi apstrīd ANO Statūtu pamatprincipus, cenšas pārrakstīt starptautiskās normas, grauj daudzpusējās iestādes un apdraud mieru un drošību visā pasaulē;

I.

tā kā 2024. gada novembrī tika atzīmēta ANO Konvencijas par bērna tiesībām 35. gadadiena;

J.

tā kā ANO Pekinas deklarācija un Rīcības platforma tiek uzskatītas par pagrieziena punktu globālajai dzimumu līdztiesības programmai un 2025. gadā tiks atzīmēta to 30. gadadiena;

K.

tā kā uz noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības leģitimitāte un darbība ir atkarīga no starptautisko struktūru rīkojumu, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas un Drošības padomes rezolūciju, kā arī Starptautiskās Tiesas un Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) rīkojumu un lēmumu ievērošanas; tā kā multilaterālismu apdraud pieaugošie globālie draudi, piemēram, terorisms un ekstrēmisms, kas apdraud šādu rīkojumu un lēmumu ievērošanu, kā arī kopumā draudi starptautisko tiesību, cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību noteikumu ievērošanai jaunās un pašreizējās konflikta situācijās; tā kā starptautiskās iestādes, to amatpersonas un personas, kas sadarbojas ar tām, tiek pakļautas uzbrukumiem un draudiem; tā kā starptautiskajai sabiedrībai, tostarp ES, ir pienākums ievērot uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību, panākot vispārēju atbilstību, tostarp no tās partneru puses;

L.

tā kā Starptautiskās Krimināltiesas Romas Statūti izveido sistēmu, lai sauktu pie atbildības par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem; tā kā SKT neatkarība ir būtiska, lai nodrošinātu, ka tiesiskums tiek nodrošināts objektīvi un bez politiskas iejaukšanās;

M.

tā kā 2023. gada vidusposma pārskats par ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam (kas tagad pagarināts līdz 2027. gadam) liecina, ka, neraugoties uz līdz šim panākto progresu, ir jādara vairāk, sadarbojoties ar līdzīgi domājošiem demokrātiskajiem partneriem, jo īpaši saistībā ar nepieredzētām problēmām, ar kurām pasaule ir saskārusies kopš tā pieņemšanas;

N.

tā kā cilvēktiesību aizstāvji (CTA) un pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO) ir būtiski partneri ES centienos aizsargāt un veicināt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu, kā arī novērst konfliktus visā pasaulē; tā kā valsts un nevalstiskie dalībnieki visā pasaulē savā darbā arvien vairāk cenzē, apklusina un vajā cita starpā CTA, PSO, žurnālistus, reliģiskās kopienas, opozīcijas līderus un citas neaizsargātas grupas, vēl vairāk sašaurinot pilsonisko telpu; tā kā šāda izturēšanās ietver pasākumus, kas saistīti ar stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību, ierobežojošu valdības politiku, transnacionālām represijām, neslavas celšanas kampaņām, diskrimināciju, iebiedēšanu un vardarbību, tostarp ārpustiesas un ekstrateritoriālu nogalināšanu, nolaupīšanu un patvaļīgiem arestiem un aizturēšanu; tā kā uzbrukumi CTA arvien vairāk tiek vērsti arī pret viņu ģimenēm un kopienām, tostarp pret trimdā dzīvojošajiem;

O.

tā kā dzimumu līdztiesība ir viena no ES pamatvērtībām un sieviešu un meiteņu cilvēktiesības, tostarp viņu seksuālās un reproduktīvās tiesības, joprojām tiek pārkāptas visā pasaulē; tā kā sievietes saskaras ar unikālu un nesamērīgu ietekmi, ko rada konflikti, klimata pārmaiņas un migrācija, tostarp palielinātu ar dzimumu saistītas vardarbības risku, ekonomisko marginalizāciju un šķēršļiem resursu piekļuvē; tā kā sieviešu CTA un PSO joprojām saskaras ar to, ka samazinās to kritiski svarīgā darba veikšanai vajadzīgā telpa, kā arī saskaras ar vardarbības draudiem, aizskaršanu un iebiedēšanu;

P.

tā kā pagājušo gadu iezīmē “ārvalstu aģentu” vai ārvalstu ietekmes likumu skaita palielināšanās, tostarp valstīs ar ES kandidātvalsts statusu, vēršoties pret mediju kanāliem un mēģinot nepieļaut, ka tie saņem finansiālu atbalstu no ārvalstīm, tostarp no ES un tās dalībvalstīm, veicinot baiļu un pašcenzūras gaisotni;

Q.

tā kā 2024. gadā vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju devās uz vēlēšanām un daudzās no šīm vēlēšanām bija vērojama manipulācija, dezinformācija un iejaukšanās mēģinājumi no valsts vai ārpus tās;

R.

tā kā organizācijas “Reportieri bez robežām” (RSF) 2024. gada pasaules preses brīvības indekss brīdina par to, ka samazinās valstu un citu politisko spēku centieni aizsargāt preses brīvību; tā kā saskaņā ar RSF 2024. gada kopsavilkumu 2024. gadā ir nogalināti 54 žurnālisti un mediju darbinieki, lielākā daļa no tiem konflikta zonās, 550 ir tikuši ieslodzīti, 55 ir turēti kā ķīlnieki un 95 ir pazuduši bez vēsts;

S.

tā kā saskaņā ar UNESCO 2024. gada globālās izglītības uzraudzības ziņojumu 251 miljonam bērnu un jauniešu ir liegtas pamattiesības uz izglītību un viņi nevar apmeklēt skolu; tā kā meitenes un sievietes ietekmē ne tikai nabadzība, bet arī kultūras normas, ar dzimumu saistīti aizspriedumi, bērnu laulības un vardarbība, izmantojot oficiālu diskriminējošu politiku, kas liedz viņām piekļūt izglītībai un darba tirgum un cenšas viņas izslēgt no sabiedriskās dzīves;

T.

tā kā politisku iemeslu dēļ vismaz viens miljons cilvēku ir netaisnīgi ieslodzīti, tostarp vairāki Parlamenta Saharova balvas par domas brīvību laureāti un finālisti;

U.

tā kā saskaņā ar LES 21. pantu Savienībai ir jācenšas attīstīt attiecības un veidot partnerības ar trešām valstīm, pamatojoties cita starpā uz tādiem principiem kā demokrātija, tiesiskums, universālas un nedalāmas cilvēktiesības un pamatbrīvības, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes principi, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana; tā kā daudzi ES partneri, kuri gadiem ilgi gūst labumu no dažādām preferencēm un priekšrocībām, kas izriet no nolīgumiem ar ES, nepilda savas saistības;

V.

tā kā kaitējums videi un klimata pārmaiņu ietekme pastiprina nestabilitāti, marginalizāciju un nevienlīdzību un arvien lielāka skaita cilvēku pārvietošana no viņu mājām vai viņu pakļaušana nedrošiem apstākļiem palielina neaizsargātību un apdraud viņu cilvēktiesības,

1.

atkārtoti apliecina cilvēktiesību universālumu, savstarpējo atkarību, savstarpējo saistību un nedalāmību, kā arī katra cilvēka neatņemamo cieņu; atkārtoti apstiprina ES un tās dalībvalstu pienākumu veicināt un aizsargāt demokrātiju un cilvēktiesību universālumu visā pasaulē; aicina ES un tās dalībvalstis saskaņā ar savām vērtībām rādīt piemēru, lai veicinātu un stingri ievērotu cilvēktiesības un starptautisko tiesiskumu;

2.

uzstāj, ka cieņai, cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzībai un īstenošanai ir jābūt ES ārpolitikas stūrakmenim saskaņā ar tās pamatprincipiem; šajā nolūkā stingri mudina ES un tās dalībvalstis censties turpināt vērienīgas saistības, lai cilvēktiesības un to aizsardzību padarītu par centrālo elementu, iekļaujot tās visos ES politikas virzienos, un palielinātu ES iekšējās un ārējās politikas saskaņotību šajā jomā, tostarp izmantojot visus tās starptautiskos nolīgumus;

3.

uzsver, ka ES ir jābūt pilnībā gatavai stāties pretī autoritārisma, totalitārisma un populisma pieaugumam, kā arī pieaugošajiem cilvēktiesību, demokrātijas un starptautisko humanitāro tiesību universāluma principu pārkāpumiem;

4.

nosoda pieaugošo cilvēktiesību un demokrātijas principu un vērtību pārkāpumu un aizskārumu tendenci visā pasaulē, piemēram, cita starpā regresa draudus attiecībā uz cilvēktiesībām, jo īpaši sieviešu tiesībām, kā arī nāvessodus, nāvessodus bez tiesas sprieduma, patvaļīgus arestus un aizturēšanu, spīdzināšanu un sliktu izturēšanos, ar dzimumu saistītu vardarbību, apspiešanu pret pilsonisko sabiedrību, politiskajiem oponentiem, marginalizētām un neaizsargātām grupām, tostarp bērniem un veciem cilvēkiem, migrantiem, bēgļiem un patvēruma meklētājiem, kā arī etniskajām un reliģiskajām minoritātēm; tāpat nosoda verdzību un piespiedu darbu, valsts iestāžu pārmērīgu vardarbības izmantošanu, tostarp miermīlīgu protestu un cita veida pulcēšanās vardarbīgu apspiešanu, sistemātisku un strukturālu diskrimināciju, tiesu iestāžu instrumentalizāciju, cenzūru un draudus neatkarīgiem medijiem, tostarp draudus digitālajā jomā, piemēram, tiešsaistes novērošanu un interneta slēgšanu, politiskos uzbrukumus starptautiskām iestādēm un noteikumos balstītai starptautiskajai kārtībai, kā arī nelikumīgu kara metožu plašāku izmantošanu, nopietni pārkāpjot starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības; pauž nožēlu par demokrātijas institūciju un demokrātisko procesu aizsardzības vājināšanos un pilsoniskās sabiedrības telpas sarukšanu visā pasaulē; nosoda transnacionālās represijas, ko neliberāli režīmi īsteno pret pilsoņiem un aktīvistiem, kuri meklējuši patvērumu ārvalstīs, tostarp ES teritorijā; nosoda to, ka Alžīrijas tiesa ir arestējusi Francijas un Alžīrijas rakstnieku Boualem Sansal un piespriedusi viņam piecu gadu cietumsodu; aicina viņu nekavējoties atbrīvot un cer, ka Alžīrijas iestādes uzskatīs to par steidzami nepieciešamu;

5.

ar dziļām bažām norāda uz pašreizējo starptautisko pārskatatbildības krīzi un grūtībām izbeigt nesodāmību par starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību pamatnormu pārkāpumiem konfliktos visā pasaulē; atkārtoti apstiprina humānās palīdzības neitralitāti un nozīmi visos konfliktos un krīzēs; uzsver nopietnās sekas, ko rada tādu daudzpusēju forumu kā ANO diskreditēšana un uzbrukumi tiem, kas var veicināt nesodāmības kultūru, mazināt uzticēšanos ANO sistēmai un traucēt tās darbībai; prasa ES atbalstīt starptautisko tiesību sistēmu un veikt efektīvus pasākumus, lai panāktu atbilstību;

6.

ar gandarījumu norāda, ka saistībā ar šīm lielajām problēmām cilvēktiesību jomā visā pasaulē pastāv arī pozitīvi cilvēktiesību ievērošanas piemēri; jo īpaši uzsver PSO un CTA darbu; uzsver, ka ir vajadzīga stratēģiskāka komunikācija attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātiju, izplatot informāciju par pozitīviem rezultātiem, politiku un paraugpraksi; atbalsta iniciatīvu “Cilvēktiesību veiksmes stāsti”, kas ir veids, kā popularizēt pozitīvus stāstus par cilvēktiesībām, un iesaka to atjaunināt; uzsver ES publiskās un kultūras diplomātijas, kā arī starptautisko kultūras sakaru lomu cilvēktiesību veicināšanā un aicina Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) stratēģiskās komunikācijas un prognozēšanas nodaļu pastiprināt centienus šajā jomā;

7.

ar bažām norāda uz aizvien lielāku sadrumstalotību visa pasaulē; uzsver ES kopīgo pienākumu turpināt aizstāvēt demokrātiskās vērtības un principus, kā arī cilvēktiesības, starptautisko tiesiskumu, mieru un cieņu visā pasaulē, kas ir vēl svarīgāk, lai aizstāvētu pašreizējo nestabilo pasaules politikas stāvokli; aicina ES saglabāt atvērtus saziņas kanālus ar dažādām ieinteresētajām personām un turpināt izstrādāt visaptverošu instrumentu kopumu cilvēktiesību un demokrātijas stiprināšanai visā pasaulē;

8.

konstatē, ka ES un tās dalībvalstis ir guvušas ievērojamus panākumus ES rīcības plāna cilvēktiesību un demokrātijas jomā īstenošanā, lai gan tās nav sasniegušas visus tā mērķus, daļēji arī tādēļ, ka kopš tā pieņemšanas pasaule ir saskārusies ar nepieredzētām problēmām; šajā ziņā atzinīgi vērtē rīcības plāna pagarināšanu līdz 2027. gadam, lai maksimāli palielinātu sinerģiju un papildināmību starp cilvēktiesībām un demokrātiju vietējā, valsts un pasaules līmenī;

9.

pilnībā atbalsta ESĪP cilvēktiesību jautājumos darbu, veicinot ES cilvēktiesību darbību pamanāmību un saskaņotību tās ārējās attiecībās; atbalsta ESĪP centrālo lomu ES cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā, sadarbojoties ar trešām valstīm un līdzīgi domājošiem partneriem; uzsver, ka ir vajadzīga cieša sadarbība starp ESĪP cilvēktiesību jautājumos un citiem ESĪP un īpašajiem sūtņiem, lai vēl vairāk uzlabotu šo saskaņotību, un aicina nodrošināt ESĪP cilvēktiesību jautājumos lielāku atpazīstamību; prasa ESĪP darbam piešķirt lielākus resursus un uzlabot koordināciju ar ES delegācijām visā pasaulē; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz pastāvīgiem aicinājumiem, Parlaments nav iesaistīts ESĪP atlases procesā; uzstāj, ka ESĪP ir regulāri jāziņo Parlamentam;

10.

atgādina, ka Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentam (NDICI) “Eiropa pasaulē”, tostarp tā tematiskajai programmai “Cilvēktiesības un demokrātija”, ir būtiska nozīme kā svarīgam ES instrumentam cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanā un aizsardzībā visā pasaulē; uzsver nepieciešamību sadarboties ar pilsonisko sabiedrību visās attiecīgajās ES ārējās darbībās, tostarp stratēģijā “Global Gateway” , ko finansē no NDICI — “Eiropa pasaulē”; atkārtoti uzsver, ka ES ārējās darbības instrumentos ir svarīgi integrēt cilvēktiesībās balstītu pieeju; uzsver Parlamenta lomu instrumenta plānošanas procesā un aicina Komisiju un EĀDD savlaicīgi apmainīties ar visu attiecīgo informāciju, lai Parlaments varētu attiecīgi pildīt savu lomu, jo īpaši augsta līmeņa ģeopolitiskos dialogos ar Komisiju un vidusposma pārskatīšanas procesā, kā arī rezolūcijās; aicina EĀDD un Komisiju nodrošināt, ka tiek sniegta atbilde uz ieteikumu vēstulēm pēc katra ģeopolitiskā dialoga un katras rezolūcijas; mudina Komisiju izstrādāt un izveidot visaptverošu, centralizētu tīmekļvietni, kas veltīta NDICI — “Eiropa pasaulē”, tostarp informāciju par visām daudzgadu indikatīvajām programmām, sīki izklāstot to attiecīgos budžetus, saistītās darbības un finanšu piešķīrumus, ko tās atbalsta, organizējot gan pa valstīm, gan pēc temata; norāda, ka NDICI — “Eiropa pasaulē” un visiem turpmākajiem instrumentiem ir jākoncentrējas uz pašreizējo problēmu galvenajiem virzītājspēkiem, tostarp nepieciešamību stiprināt vietējo kopienu noturību un demokrātijas atbalsta darbības, atbalstot ekonomikas attīstību;

11.

prasa veikt neatkarīgus ex ante novērtējumus, lai noteiktu projektu iespējamo ietekmi un riskus attiecībā uz cilvēktiesībām saskaņā ar regulas Regulas (ES) 2021/947 25. panta 5. punktu; prasa veikt neatkarīgu cilvēktiesību uzraudzību visā projektu īstenošanas laikā trešās valstīs, jo īpaši attiecībā uz projektiem, kas saistīti ar augstu pārkāpumu risku; prasa apturēt projektus, kas tieši vai netieši veicina cilvēktiesību pārkāpumus valstīs ārpus ES; atkārtoti norāda uz aizliegumu piešķirt ES līdzekļus darbībām, kas ir pretrunā ES pamatvērtībām, piemēram, terorismam vai ekstrēmismam; aicina Komisiju proaktīvi informēt Parlamentu par visiem ar cilvēktiesībām saistītajiem novērtējumiem;

12.

atkārtoti aicina nolīgumos starp ES un trešām valstīm iestrādāt cilvēktiesību novērtējumus un iekļaut stingras klauzulas par cilvēktiesībām, kā arī skaidrus kritērijus un procedūras, kas jāievēro pārkāpumu gadījumā; aicina Komisiju un EĀDD nodrošināt, ka spēkā esošajos starptautiskajos nolīgumos iekļautās cilvēktiesību klauzulas tiek aktīvi uzraudzītas un efektīvi īstenotas, un uzlabot saziņu ar Parlamentu par apsvērumiem un lēmumiem saistībā ar to izpildes panākšanu; atkārtoti norāda, ka, ņemot vērā to, ka partnervalstis pastāvīgi pārkāpj cilvēktiesību klauzulas, tostarp tās, kas saistītas ar vispārējo preferenču shēmas plus (VPS+) programmu, ES būtu jāreaģē ātri un izlēmīgi, tostarp apturot attiecīgos nolīgumus, ja citas iespējas izrādīsies neefektīvas; prasa īstenot ES Ombuda ieteikumu par sūdzību izskatīšanas portāla izveidi ES tirdzniecības un finanšu instrumentu ietvaros vai pielāgot Komisijas vienoto kontaktpunktu, lai varētu iesniegt sūdzības par cilvēktiesību klauzulu neievērošanu; aicina ES iestādes regulāri sadarboties ar uzņēmēju aprindām un pilsonisko sabiedrību, lai stiprinātu saikni starp starptautisko tirdzniecību, cilvēktiesībām un ekonomisko drošību; prasa ES nodrošināt cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību, izmantojot stratēģijas Global Gateway investīcijas un projektus, lai nodrošinātu, ka tie nekaitē;

13.

uzsver cilvēktiesību dialogu svarīgo nozīmi ES cilvēktiesību instrumentu kopumā un kā nozīmīgu līdzekli ES rīcības plāna cilvēktiesību un demokrātijas jomā īstenošanai; uzsver, ka šajos dialogos ir jāpievēršas kopējai cilvēktiesību un demokrātijas situācijai attiecīgajās valstīs; norāda, ka cilvēktiesību dialogi būtu jāuzskata par ilgtspējīgas ES iesaistes pamatelementu, nevis par atsevišķu instrumentu un ka trešo valstu ilgstošai nespējai patiesi iesaistīties dialogos un galveno rezultātu īstenošanai vajadzētu novest pie citu piemērotu ārpolitikas instrumentu izmantošanas; atgādina, ka šie dialogi ir jāizmanto kopā un sinerģijā ar citiem instrumentiem un jāizmanto ar “vairāk par vairāk un mazāk par mazāk” pieeju; atkārtoti uzsver, ka ir jāizskata atsevišķi gadījumi, jo īpaši Saharova balvas laureātu gadījumi un tie, kurus Parlaments ir akcentējis savās rezolūcijās, un jānodrošina pienācīgi turpmākie pasākumi; aicina EĀDD un ES delegācijas palielināt šo dialogu un to rezultātu pamanāmību, nodrošinot, ka tie ir orientēti uz rezultātiem un balstīti uz skaidru kritēriju kopumu, ko var ietvert publicētā kopīgā paziņojums presei, un veikt atbilstošus turpmākos pasākumus saistībā ar tiem; prasa dialogos pastiprināti un jēgpilni iesaistīt pilsonisko sabiedrību; uzsver, ka patiesām PSO nedrīkst liegt iesaistīties cilvēktiesību dialogos un ka jebkurā dialogā bez jebkādiem ierobežojumiem ir jāiesaista visas patiesās PSO;

14.

atzinīgi vērtē to, ka ES GHRSR arvien vairāk tiek izmantots kā svarīgs politisks instruments ES cilvēktiesību un demokrātijas aizstāvībai visā pasaulē; tomēr pauž nožēlu par to, ka tā izmantošana joprojām ir ierobežota, jo īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā vidē; tomēr norāda uz problēmām, ko sankciju pieņemšanā rada vienprātības prasība, un atkārtoti aicina Padomi ieviest kvalificēta vairākuma balsošanu attiecībā uz lēmumiem par GHRSR; šajā sakarā atgādina par Parlamenta 2023. gadā Padomei iesniegto oficiālo pieprasījumu sasaukt ES reformas konvenciju, lai cita starpā palielinātu ar kvalificētu balsu vairākumu pieņemto lēmumu skaitu; prasa vairāk izmantot GHRSR un citus ad hoc sankciju režīmus attiecībā uz tiem, kas ir atbildīgi par nopietniem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, tostarp augsta līmeņa amatpersonām; pilnībā atbalsta iespēju šajā ziņā ES satvarā noteikt mērķtiecīgas korupcijas apkarošanas sankcijas, kas ir bijusi Parlamenta ilgtermiņa prioritāte, vai nu iekļaujot to GHRSR, vai izmantojot citu režīmu; uzsver, ka ir pilnībā jāpiemēro sankcijas, un aicina vērsties pret noteikumu apiešanu;

15.

atkārtoti pauž bažas par autoritāru un neliberālu režīmu aizvien biežākajiem uzbrukumiem demokrātijas principiem, vērtībām un plurālismam; uzsver, ka demokrātijas aizsardzība un atbalstīšana visā pasaulē arvien vairāk kļūst par ģeopolitisku un stratēģisku interešu jomu; uzsver, cik svarīgi ir Parlamenta centieni partnervalstu parlamentu spēju veidošanā, starpniecības veicināšanā un dialoga un kompromisa kultūras veicināšanā, jo īpaši jauno politisko līderu vidū, un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanā sievietēm parlamentārietēm, CTA un pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo mediju pārstāvjiem; atkārtoti aicina Komisiju turpināt un paplašināt savu darbību šajās jomās, palielinot finansējumu un atbalstu ES struktūrām, aģentūrām un citām organizācijām, kuras saņem dotācijas; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi tieši atbalstīt pilsonisko sabiedrību un personas, kas pauž atšķirīgus viedokļus, jo īpaši pašreizējā situācijā, kad arvien lielākā skaitā valstu pieaug globālā spriedze un represijas; atkārtoti uzsver ES vēlēšanu novērošanas misiju nozīmi un Parlamenta ieguldījumu to metodikas izstrādē un uzlabošanā; prasa izstrādāt ES instrumentu kopumu, kas izmantojams apstrīdamu vai nepārredzamu vēlēšanu rezultātu gadījumā, lai nepieļautu politiskas un militāras krīzes pēcvēlēšanu vidē; prasa pastiprināt ES rīcību, lai vērstos pret manipulatīviem un nepatiesiem vēstījumiem pret ES vēlēšanu kampaņās, jo īpaši valstīs, kas saņem ievērojamu ES humāno un attīstības palīdzību, un valstīs, kas kandidē uz dalību ES; prasa pastiprināt sadarbību starp Parlamenta Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupu, attiecīgajiem Komisijas ģenerāldirektorātiem un EĀDD; prasa ES apspriest dzimumu līdztiesības jautājumus, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību jautājumus, ar trešām valstīm; prasa palielināt cilvēktiesību dialogu pamanāmību, nodrošinot, ka tie ir orientēti uz rezultātiem un balstīti uz skaidra kritēriju kopuma, kas ļauj veikt efektīvu uzraudzību, tostarp izmantojot efektīvu ex ante un ex post apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību un kopīgu paziņojumu presei publicēšanu, un veikt atbilstošus turpmākos pasākumus;

16.

uzsver, ka ir svarīgi stiprināt sieviešu līdzdalību demokrātiskās sistēmās, lai novērstu atšķirības sieviešu pārstāvībā lēmumu pieņemšanā; prasa ES ārējā darbībā veicināt sieviešu labāku līdzdalību politikā, uzņēmējdarbībā un pilsoniskajā sabiedrībā;

17.

pauž nopietnas bažas par to, ka joprojām tiek ierobežota pilsoniskās sabiedrības telpa un pieaug draudi CTA un PSO locekļu darbam, kā arī viņu ģimenēm, kopienām un juristiem, un jo īpaši ir nobažījies par paņēmieniem, kurus izmanto viņu vajāšanai un kuri kļūst arvien rafinētāki; stingri nosoda viņu patvaļīgo aizturēšanu un nogalināšanu; pauž nožēlu par PSO vajāšanu, izmantojot tiesību aktus, piemēram, ārvalstu aģentu likumus un līdzīgus noteikumus, un citus ierobežojumus, ar kuriem tās saskaras; pauž nožēlu par to, ka sievietes cilvēktiesību aizstāves joprojām saskaras ar neatlaidīgiem un arvien sarežģītākiem pārkāpumiem pret viņām, tostarp mērķtiecīgām slepkavībām, fiziskiem uzbrukumiem, pazušanas gadījumiem, nomelnošanas kampaņām, arestiem, tiesu iestāžu īstenotu vajāšanu un iebiedēšanu; ar bažām norāda, ka šie uzbrukumi, šķiet, ir vērsti uz to, lai sistemātiski apklusinātu sievietes cilvēktiesību aizstāves un dzēstu viņu viedokli publiskajā telpā; pilnībā atbalsta CTA darbu un ES rīcību, lai nodrošinātu viņu aizsardzību visā pasaulē; uzsver, ka noteikti jāveic ES pamatnostādņu par CTA visaptveroša un savlaicīga pārskatīšana, lai risinātu jaunās problēmas un apdraudējumus un nodrošinātu to piemērojamību un efektivitāti, aizsargājot CTA visā pasaulē, vienlaikus atjauninātajās pamatnostādnēs integrējot dzimumsensitīvas un intersekcionālas pieejas, lai ņemtu vērā cilvēktiesību aizstāvju atšķirīgo situāciju un pieredzi, kā arī īpašās neaizsargātības, ar ko tie var saskarties; prasa ES un tās dalībvalstīm pilnībā un konsekventi piemērot ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem; prasa censties uzlabot komunikācijas stratēģijas, lai palielinātu ES darbību un kanālu CTA aizsardzībai un atbalstam mehānismiem pamanāmību:

18.

pauž nopietnas bažas par pieaugošo transnacionālo represiju fenomenu pret CTA, žurnālistiem un pilsonisko sabiedrību; prasa izstrādāt ES stratēģiju, ar ko saskaņo valstu reakciju uz transnacionālām represijām;

19.

pauž dziļas bažas par arvien nestabilāko finanšu vidi, ar ko saskaras CTA un kopienas, kas iestājas par tiesībām, jo īpaši globālā kontekstā, ko raksturo represiju pastiprināšana; norāda, ka pašreizējā ģeopolitiskā konteksta dēļ ir palielinājusies CTA vajadzība pēc atbalsta; tādēļ prasa ES un tās dalībvalstīm pilnībā izmantot savu finansiālo atbalstu CTA, nodrošinot elastīgu, pieejamu un noturīgu finansēšanas mehānismu izveidi, kas ļautu šiem aizstāvjiem turpināt savu svarīgo darbu, saskaroties ar pieaugošajām problēmām;

20.

uzstāj, ka EĀDD, Komisijai un ES delegācijām īpaša uzmanība ir jāpievērš apdraudēto Saharova balvas saņēmēju un finālistu situācijai un ir apņēmīgi jārīkojas, lai nodrošinātu viņu labbūtību, drošību vai atbrīvošanu, savas darbības saskaņojot ar dalībvalstīm un Parlamentu; godina tos Saharova balvas laureātus un finālistus, kas ir zaudējuši dzīvību cīņā par cilvēktiesībām, demokrātiju un brīvību,

21.

atzinīgi vērtē ES Vīzu kodeksa rokasgrāmatas atjaunināšanu attiecībā uz CTA un aicina dalībvalstis to pilnībā un konsekventi izmantot; atkārtoti aicina Komisiju uzņemties proaktīvu lomu dalībvalstu koordinētas pieejas izveidē attiecībā uz apdraudētajiem CTA;

22.

uzsver, ka nesodāmība un korupcija veicina un pastiprina cilvēktiesību pārkāpumus un aizskārumus un demokrātijas principu vājināšanos; atzinīgi vērtē korupcijas apkarošanas pasākumus ES ārpolitikā, kas izklāstīti Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2023. gada 3. maija kopīgajā paziņojumā par cīņu pret korupciju (JOIN(2023)0012) un kam būtu jāseko stingra pretkorupcijas regulējuma ieviešanai tiesību aktos, piemēram, ar ES Pretkorupcijas direktīvas starpniecību, un šā jautājuma visaptverošai risināšanai ES pretkorupcijas stratēģijas ietvaros; atbalsta pretkorupcijas noteikumus, kas iekļauti ES tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm; uzsver pilsoniskās sabiedrības un žurnālistu svarīgo lomu trešās valstīs, uzraugot cīņu pret nesodāmību un korupciju; prasa ES un tās dalībvalstīm pastiprināt centienus, lai veicinātu tiesu iestāžu reformas, apkarotu nesodāmību, uzlabotu pārredzamību un stiprinātu korupcijas apkarošanas iestādes trešās valstīs; mudina ES un tās dalībvalstis pēc iespējas ciešāk sadarboties ar sabiedrotajiem un partneriem, lai apkarotu sistēmisku korupciju, kas ļauj autokrātiem palikt pie varas, atņem sabiedrībai būtiskus resursus un apdraud demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu;

23.

uzstāj, ka ES ir jāveic skaidri pasākumi, lai atzītu ciešo saikni starp korupciju un cilvēktiesību pārkāpumiem nolūkā vērsties pret cilvēktiesību pārkāpēju ekonomiskajiem un finansiālajiem veicinātājiem;

24.

atkārtoti apstiprina, ka cilvēktiesību ievērošanas, aizsardzības un īstenošanas veicināšanai visā pasaulē ir vajadzīga cieša starptautiskā sadarbība daudzpusējā līmenī; uzsver, ka ANO un tās struktūrām ir īpaši svarīga loma kā galvenajam forumam, kuram jāspēj efektīvi veicināt centienus panākt mieru un drošību, ilgtspējīgu attīstību un cilvēktiesību un starptautisko tiesību ievērošanu; prasa ES un tās dalībvalstīm turpināt atbalstīt ANO, tās aģentūru un īpašo procedūru darbu gan politiski, gan finansiāli, lai nodrošinātu atbilstību paredzētajam mērķim un vērstos pret autoritāro un totalitāro režīmu ietekmi; uzsver, ka pašreizējā daudzpusējā sistēmā ir pilnībā jāiekļauj jaunie pasaules mēroga dalībnieki, jo īpaši tie, kas pievēršas demokrātijai un cilvēktiesībām; atkārtoti norāda, ka ES un tās dalībvalstīm ir jāpauž vienota nostāja ANO un citos daudzpusējos forumos, lai daudzpusējos forumos efektīvi risinātu globālas problēmas cilvēktiesību un demokrātijas jomā un atbalstītu pēc iespējas spēcīgākus formulējumus saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem; šajā nolūkā prasa panākt progresu, nodrošinot, ka papildus pašreizējām dalībvalstu vietām ES ir vieta starptautiskajās organizācijās, tostarp ANO Drošības padomē; prasa ES delegācijām uzņemties spēcīgāku lomu daudzpusējos forumos, attiecībā uz kuriem tām vajadzētu būt pieejamiem pienācīgiem resursiem;

25.

pauž dziļas bažas par pieaugošajiem autoritāro un totalitāro režīmu uzbrukumiem uz noteikumiem balstītajai globālajai kārtībai, tostarp neprovocētu un nepamatotu agresiju pret miermīlīgiem kaimiņiem un ANO struktūru darbības apdraudēšanu, proti, veto pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu ANO Drošības padomē; uzsver, ka šo struktūru samazinātā efektivitāte rada reālas izmaksas konfliktu, zaudēto dzīvību un cilvēku ciešanu ziņā un nopietni vājina valstu vispārējo spēju risināt globālās problēmas; aicina dalībvalstis un līdzīgi domājamos partnerus izstrādāt stabilu stratēģiju un pastiprināt centienus, lai pavērstu šo tendenci pretējā virzienā un nosūtītu vienotu un spēcīgu vēstījumu par atbalstu šīm organizācijām, kad tām tiek uzbrukts vai draudēts; uzskata, ka ANO, tās struktūrām un citām daudzpusējām organizācijām ir vajadzīgas reformas, lai risinātu šīs pieaugošās problēmas un apdraudējumus;

26.

pauž dziļu nožēlu par dažu valstu lēmumu izstāties no ANO Cilvēktiesību padomes;

27.

atkārtoti pauž stingru ES atbalstu Starptautiskajai Tiesai un SKT kā būtiskām, neatkarīgām un objektīvām jurisdikciju īstenojošām iestādēm, ņemot vērā laiku, kas starptautiskā tiesiskuma ziņā ir jo īpaši sarežģīts; atgādina, ka labi finansētai Starptautiskajai Krimināltiesai ir būtiska nozīme, lai efektīvi sauktu pie atbildības par smagiem starptautiskiem noziegumiem; atzinīgi vērtē politisko un finansiālo atbalstu, ko ES ir sniegusi SKT, tostarp SKT prokuratūrai (OTP), un globālās iniciatīvas cīņai pret nesodāmību par starptautiskajiem noziegumiem uzsākšanu, piedāvājot finanšu atbalstu PSO, kuru mērķis ir veicināt taisnīgumu un saukšanu pie atbildības par starptautiskiem noziegumiem un nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp veicinot cietušo personu līdzdalību tiesvedībā; prasa ES un tās dalībvalstīm turpināt un pastiprināt atbalstu SKT, tostarp SKT trasta fondam cietušajiem, ar nepieciešamajiem līdzekļiem, tostarp resursiem un politisko atbalstu, un izmantot visus to rīcībā esošos instrumentus, lai apkarotu nesodāmību visā pasaulē un ļautu SKT efektīvi īstenot savas pilnvaras; aicina visas dalībvalstis respektēt un īstenot visu Starptautiskās Krimināltiesas struktūru, tostarp prokuratūras un palātu, rīcību un lēmumus, lai mudinātu citas valstis pievienoties šai tiesai un sadarboties ar to, tostarp pildīt tās apcietināšanas orderus, un visā pasaulē atbalstīt darbu, ko šīs struktūras veic kā neatkarīga un objektīva starptautiska tiesu iestāde; pauž nožēlu par dažu SKT dalībvalstu nespēju izpildīt SKT apcietināšanas orderus, tādējādi apdraudot šīs tiesas darbu; aicina ES mudināt trešās valstis, tostarp tās galvenos partnerus, atzīt SKT un kļūt par Romas statūtu dalībvalsti;

28.

atkārtoti pauž ES stingro atbalstu Eiropas Cilvēktiesību tiesai; mudina visas valstis, kas parakstījušas Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, pilnībā ievērot Tiesas nolēmumus;

29.

uzsver, ka ir svarīgi nepolitizēt SKT, jo uzticēšanās tiesai tiek mazināta, ja tās pilnvaras tiek ļaunprātīgi izmantotas; jo īpaši visstingrākajā veidā nosoda politiskos uzbrukumus, sankcijas un citus piespiedu pasākumus, kas ieviesti vai plānoti pret pašu SKT un tās darbiniekiem; aicina dalībvalstis un ES iestādes sadarboties, lai rastu risinājumus SKT iestādes un tās darbinieku aizsardzībai pret jebkādām turpmākām sankcijām, kas apdraudētu tiesas darbību;

30.

pauž visdziļākās bažas par sankcijām pret SKT, tās prokuroriem, tiesnešiem un darbiniekiem, kas ir nopietns uzbrukums starptautiskajai tiesu sistēmai; aicina Komisiju steidzami aktivizēt Bloķēšanas statūtu un dalībvalstis pastiprināt diplomātiskos centienus, lai aizsargātu un nodrošinātu SKT kā neatņemamu starptautiskās tiesu sistēmas stūrakmeni;

31.

atzīst universālu jurisdikciju par svarīgu starptautiskās krimināltiesību sistēmas instrumentu, lai novērstu un apkarotu nesodāmību un veicinātu starptautisko atbildību; aicina dalībvalstis cīņā pret nesodāmību piemērot universālu jurisdikciju;

32.

prasa ES un tās dalībvalstīm uzņemties vadošo lomu cīņā pret visa veida ekstrēmismu pasaulē un atzinīgi vērtē ES stratēģijas pieņemšanu šajā jomā; prasa, lai cīņa pret terorismu būtu viens no galvenajiem ES iekšlietu un ārlietu darba kārtības jautājumiem;

33.

ar bažām atzīmē pieaugošo starptautisko humanitāro tiesību un starptautisko cilvēktiesību neievērošanu, kas jo īpaši izpaužas notiekošajos konfliktos visā pasaulē; stingri nosoda apzināto, neselektīvo un nesamērīgo uzbrukumu skaita pieaugumu civiliedzīvotājiem un civilajiem objektiem dažādos konfliktu apstākļos; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai visas ANO un humānās palīdzības aģentūras spētu sniegt pilnīgu, savlaicīgu un netraucētu palīdzību visiem neaizsargātā situācijā esošiem cilvēkiem, un aicina visas bruņotos konfliktos iesaistītās puses pilnībā respektēt šo aģentūru darbu un nodrošināt, ka tās var bez iejaukšanās apmierināt civiliedzīvotāju pamatvajadzības; nosoda mēģinājumus apdraudēt ANO aģentūras, kas sniedz humāno palīdzību; mudina visas bruņotos konfliktos iesaistītās puses aizsargāt civiliedzīvotājus, humānās palīdzības un medicīnas darbiniekus, žurnālistus un mediju darbiniekus; aicina visas bruņotos konfliktos iesaistītās puses respektēt ANO miera uzturēšanas misiju leģitimitāti un neaizskaramību; aicina visas valstis bez nosacījumiem un pilnībā ievērot starptautiskās humanitārās tiesības; aicina starptautisko sabiedrību un jo īpaši dalībvalstis veicināt pārskatatbildību un cīņu pret nesodāmību par smagiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem; prasa sistemātiski veidot humānās palīdzības koridorus reģionos, kuros notiek karš, un kaujas situācijās, kad vien tas ir nepieciešams, lai ļautu apdraudētajiem civiliedzīvotājiem izvairīties no konfliktiem, un stingri nosoda jebkādus uzbrukumus šiem koridoriem; prasa netraucētu piekļuvi humānās palīdzības organizācijām, kas uzrauga karagūstekņus un palīdz viņiem, kā paredzēts Ženēvas Konvencijā par karagūstekņiem; sagaida, ka starptautiskās organizācijas ievēros starptautiskās tiesības attiecībā uz izturēšanos pret karagūstekņiem; aicina uz starptautisku sadarbību un palīdzību piespiedu kārtā deportēto personu, jo īpaši bērnu un ķīlnieku, atgriešanā;

34.

pauž nopietnas bažas par pastāvīgo postu, ko rada ieilgusi teritoriju okupācija vai aneksija; prasa pievērst īpašu uzmanību cilvēktiesību situācijai nelikumīgi okupētajās teritorijās, tostarp ieilgušas okupācijas gadījumos, un veikt efektīvus pasākumus, lai novērstu smagus cilvēktiesību pārkāpumus uz vietas, tostarp pārkāpumus pret tiesībām uz dzīvību, pārvietošanās brīvības ierobežošanu un diskrimināciju;

35.

atkārtoti aicina dalībvalstis palīdzēt ierobežot bruņotus konfliktus un nopietnus cilvēktiesību vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, stingri ievērojot ANO 2013. gada 2. aprīļa Ieroču tirdzniecības līguma par eksportu un eksporta novērtēšanu 7. pantu un Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli;

36.

mudina uzticamas un līdzīgi domājošas trešās valstis stiprināt savas aizsardzības, noturības un civilās gatavības spējas, lai efektīvi atturētu no agresijas un aizstāvētu cilvēktiesības visā pasaulē;

37.

ņemot vērā bruņotu konfliktu ietekmi uz dzimumu, pauž nožēlu par nepietiekamo prioritāti un koncentrēšanos uz seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību, kā arī seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām (SRVT) visā ES humānās palīdzības un bēgļu reaģēšanas jomā; atkārtoti norāda, ka humanitārās krīzes saasina ar SRVT un dzimumu saistītas problēmas, un atgādina, ka krīzes zonās, it īpaši tādu neaizsargātu grupu vidū kā bēgļi un migranti, sievietes un meitenes ir jo sevišķi pakļautas seksuālai vardarbībai, seksuāli transmisīvām slimībām, seksuālai izmantošanai, izvarošanai kā kara taktikai un nevēlamai grūtniecībai; aicina Komisiju un dalībvalstis savās reaģēšanas darbībās humānās palīdzības un bēgļu jomā, tostarp humānās palīdzības sniedzēju apmācības un pašreizējā un turpmākā finansējuma ziņā, augstu prioritāti piešķirt dzimumu līdztiesībai un SRVT, kā arī pārskatatbildībai un iespējai vērsties tiesā un saņemt tiesisko aizsardzību seksuālo un reproduktīvo tiesību pārkāpšanas un ar dzimumu saistītas vardarbības gadījumā;

38.

atzīst, ka starp ES iestādām, dalībvalstu vēstniecībām un ES delegācijām trešās valstīs ir iespējams panākt lielāku cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas pieeju saskaņotību, jo īpaši mudinot šīs valstis ievērot savas starptautiskās saistības un atturēties no kritisku viedokļu paudēju aizskaršanas un vajāšanas; uzsver iespēju dalībvalstu vēstniecībām uzņemties arvien aktīvāku lomu cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā, vienlaikus arī atbalstot pilsonisko sabiedrību šajās valstīs; aicina ES un tās dalībvalstis izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai novērtētu apcietinājuma apstākļus, novērotu tiesas procesus un tiesvedības procedūras, palielinātu spiedienu, vairotu informētību un mudinātu valstis atbrīvot politieslodzītos un aktīvi strādāt pie šā mērķa sasniegšanas; uzsver, cik svarīga šajos centienos ir dalīta atbildība starp dalībvalstīm un ES delegācijām; prasa ES un tās dalībvalstīm pastiprināt kopīgos centienus veicināt cilvēktiesību ievērošanu, aizsardzību un īstenošanu un atbalstīt demokrātiju visā pasaulē; mudina rūpīgi uzraudzīt un novērtēt ES delegāciju spējas, lai nodrošinātu, ka katrai no tām ir izraudzīts kontaktpunkts cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos un ka šādu pilnvaru īstenošanai tiek piešķirti pietiekami resursi, lai efektīvi un savlaicīgi reaģētu; šajā kontekstā atkārtoti uzsver, cik svarīgas ES delegācijām ir spēkā esošās ES pamatnostādnes, kas attiecas uz konkrētām cilvēktiesību jomām;

39.

nosoda jebkādas darbības vai mēģinājumus jebkuros apstākļos legalizēt spīdzināšanu un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas metodes, kūdīt uz tām, atļaut tās, piekrist to izmantošanai vai samierināties ar tām; nosoda to, ka arvien biežāk tiek ziņots par to, ka valsts rīcībspēki izmanto spīdzināšanu daudzos dažādos kontekstos, tostarp apcietinājumā un ārpus apcietinājuma, cita starpā attiecībā uz politieslodzītajiem, un konflikta situācijās visā pasaulē, jo īpaši pārkāpjot Ženēvas Konvenciju par izturēšanos pret karagūstekņiem, kā arī karagūstekņu nogalināšanu, kas ir kara noziegums, un atkārtoti norāda, ka tiesības netikt pakļautam spīdzināšanai vai cita veida necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei nav apstrīdamas; atkārtoti uzsver ES pilnīgas neiecietības politiku pret spīdzināšanu un citu sliktu izturēšanos un aicina attiecīgās iestādes, tostarp Eiropas Cilvēktiesību tiesu, ieņemt stingru nostāju jebkurā šādā gadījumā;

40.

atkārtoti aicina vispārēji ratificēt ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu un tās fakultatīvo protokolu un valstīm šajā ziņā savus valsts noteikumi saskaņot ar starptautiskajiem standartiem; saskaņā ar pārskatītajām pamatnostādnēm par ES politiku attiecībā uz trešām valstīm par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodiem, ko Padome pieņēma 2019. gada 16. septembrī, atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi sadarboties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām cīņā pret spīdzināšanas izskaušanu un uzraudzīt apcietinājuma vietas;

41.

atkārtoti uzsver nepieciešamību aizsargāt ES demokrātisko telpu un pamatbrīvību, jo īpaši pulcēšanās un biedrošanās brīvību, īstenošanu tajā; uzsver, ka ES pilsoniskajā telpā aizvien biežāk tiek vardarbīgi apspiesti protesti un miermīlīgas pulcēšanās, un ir gadījumi, kad spīdzināšana un slikta izturēšanās ir izraisījusi nāvi un notikuši citi nopietni pārkāpumi; uzsver, ka šīs pamattiesības ir jāstiprina un vienlaicīgi ir pilnībā jāaizliedz spīdzināšana un slikta izturēšanās;

42.

atgādina, ka tiesības uz pārtiku, tostarp fiziska un ekonomiska piekļuve atbilstīgai pārtikai vai tās iepirkuma līdzekļiem, ir cilvēktiesības; pauž nopietnas bažas par problēmām saistībā ar tiesībām uz pārtiku visā pasaulē, jo īpaši kara un konfliktu situācijās; nosoda to, ka aizvien biežāk tiek ziņots par pārtikas izmantošanu par ieroci bruņotu konfliktu situācijās; prasa ES un tās dalībvalstīm veicināt ANO sistēmā obligātas pamatnostādnes par tiesībām uz pārtiku bez diskriminācijas; mudina ES un tās dalībvalstis pilnībā politiski un finansiāli atbalstīt organizācijas un aģentūras, kas strādā, lai nodrošinātu tiesības uz pārtiku konflikta zonās; atgādina, cik svarīga ir ANO Deklarācija par lauksaimnieku un citu lauku apvidos strādājošo personu tiesībām, lai panāktu nodrošinātību ar pārtiku; atzinīgi vērtē ANO Pasaules pārtikas programmas darbu šajā ziņā;

43.

atkārtoti apstiprina, ka tiesības uz drošu dzeramo ūdeni un sanitāriju ir cilvēktiesības un ir savstarpēji papildinošas; uzsver, ka piekļuve tīram dzeramajam ūdenim ir neatņemama veselīgas un cieņpilnas dzīves sastāvdaļa un ir būtiska cilvēka cieņas uzturēšanai; uzsver, ka tiesības uz ūdeni ir būtisks priekšnoteikums citu tiesību izmantošanai, un tāpēc to pamatā jābūt sabiedrības interesēm, sabiedriskajam labumam un globālajam labumam; uzsver, cik svarīgas ir ES pamatnostādnes par drošu dzeramo ūdeni un sanitāriju, un mudina ES iestādes un dalībvalstis īstenot un veicināt to piemērošanu trešās valstīs un daudzpusējos forumos;

44.

uzsver, ka klimata pārmaiņas un to ietekme uz vidi tieši ietekmē visu cilvēktiesību efektīvu īstenošanu; atzīst PSO, pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu, zemes un vides CTA un pirmiedzīvotāju aktīvistu svarīgo darbu tīras, veselīgas un ilgtspējīgas vides aizsardzībā, tostarp attiecībā uz piekļuvi zemei un ūdens avotiem; pauž nožēlu par riskiem, ar ko saskaras vides CTA un pirmiedzīvotāju aktīvisti, un aicina garantēt viņu efektīvu aizsardzību; norāda, ka kopienas, kas vismazāk veicina klimata pārmaiņas, ir tās, kuras, visticamāk, skars klimata riski un dabas katastrofas, un šajā sakarā aicina palielināt atbalstu visneaizsargātākajām grupām; atgādina, ka pirmiedzīvotājiem un vietējām kopienām ir svarīga nozīme dabas resursu ilgtspējīgā apsaimniekošanā un biodaudzveidības saglabāšanā; atgādina, ka pārejai uz tīru enerģiju jābūt taisnīgai un ka jāievēro ikvienas personas pamattiesības; atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), lai aizsargātu pašreizējo un nākamo paaudžu cilvēktiesības;

45.

ar dziļām bažām norāda uz pieaugošo tīras, veselīgas un ilgtspējīgas vides apdraudējumu, ko rada masu iznīcināšanas ieroču un citu kara ieroču veidu izvietošana, kuri nelabvēlīgi un nesamērīgi ietekmē vidi; uzsver, ka efektīvi jārisina jautājums par iedzīvotāju pārvietošanu vides iznīcināšanas un klimata pārmaiņu dēļ, kas palielina cilvēktiesību pārkāpumu risku un saasina neaizsargātību pret dažādām ekspluatācijas formām; atzīst, ka bērni saskaras ar akūtākiem riskiem, ko rada ar klimatu saistītas katastrofas, un ir arī viena no lielākajām skartajām grupām; aicina ES būtisku uzmanību pievērst klimata pārmaiņu ietekmei uz bērna tiesību izmantošanu;

46.

prasa īstenot sistemātisku un konsekventu pieeju bērnu tiesību veicināšanai un aizsardzībai visos ES ārpolitikas virzienos, pievēršoties arī vismarginalizētākajiem un visneaizsargātākajā situācijā esošajiem bērniem; prasa īstenot saskaņotākus centienus, lai veicinātu bērnu tiesību ievērošanu, aizsardzību un īstenošanu krīzes vai ārkārtas situācijās; nosoda bērna tiesību ievērošanas samazināšanos un aizvien biežākos šo tiesību pārkāpumus un ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp vardarbību, agrīnas un piespiedu laulības, seksuālu vardarbību, tostarp dzimumorgānu kropļošanu, cilvēktirdzniecību, bērnu darbu, slepkavības goda dēļ, bērnu kareivju vervēšanu, izglītības un veselības aprūpes pieejamības trūkumu, nepietiekamu uzturu un galēju nabadzību; turklāt nosoda bruņotu konfliktu situācijās bojā gājušo bērnu skaita palielināšanos un uzsver, ka aktīvā karadarbībā ir efektīvi jāaizsargā bērna tiesības; aicina izstrādāt jaunas ES iniciatīvas bērnu tiesību veicināšanai un aizsardzībai, lai rehabilitētu un reintegrētu konfliktu skartos bērnus, nodrošinot, ka viņiem ir aizsargāta un ģimenē un kopienā balstīta vide, kas ir viņu dzīves dabiska vide, kurā palīdzība un izglītība ir būtiski elementi; atkārtoti aicina īstenot sistemātisku un konsekventu pieeju bērna tiesību veicināšanai un aizsardzībai visā ES ārpolitikā; aicina visas valstis steidzami ratificēt ANO Konvenciju par bērna tiesībām, lai nodrošinātu šā pamatinstrumenta vispārēju ratifikāciju;

47.

uzsver, ka ir steidzami jāatbalsta grūtnieču tiesības, nodrošinot, ka viņas saņem visaptverošu atbalstu savai veselībai, drošumam un cieņai, tostarp garantētu piekļuvi mātes veselības aprūpes pakalpojumiem, bērnu aprūpes iestāžu, piemēram, bērnudārzu, pieejamību un taisnīgas darbavietas politikas izveidi, kas aizsargā viņu labklājību, ienākumus un karjeras izaugsmi;

48.

uzsver, ka ir svarīgi novērst finansējuma trūkumu, kas ļautu valstīm sasniegt savus 4. IAM mērķus attiecībā uz kvalitatīvu izglītību un nodrošināt izglītības pieejamību visiem bērniem un jauniešiem; atkārtoti aicina pievērsties kultūras normām un ar dzimumu saistītiem aizspriedumiem, kas liedz meitenēm un sievietēm iegūt izglītību, un mudina visā pasaulē izveidot dzimumvērīgas izglītības sistēmas;

49.

uzsver, ka izglītība ir sākumpunkts tādu principu un vērtību attīstīšanai, kas veicina bērnu personīgo attīstību, kā arī sociālo kohēziju, demokrātiju un tiesiskumu visā pasaulē; šajā nolūkā prasa ES popularizēt savas vērtības, atbalstot sieviešu un meiteņu piekļuvi izglītībai un mācībām;

50.

uzsver, ka sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība ir neaizstājamas un nedalāmas cilvēktiesības, kā arī tiesiskuma un iekļaujošas, noturīgas demokrātijas pamats; pauž nožēlu par to, ka miljoniem sieviešu un meiteņu turpina saskarties ar diskrimināciju un vardarbību, jo īpaši konfliktu, pēckonfliktu un pārvietošanas kontekstā, un viņām tiek atņemta cieņa, autonomija un pat dzīvība; nosoda nesodāmību, ar kuru vainīgie veic pārkāpumus pret cilvēktiesību aizstāvēm; pauž sašutumu par izvarošanas un seksuālās vardarbības izmantošanu kā kara ieroci un uzsver nepieciešamību atklāt šos gadījumus un uzlabot starptautisko sadarbību cīņā pret nesodāmību par šiem noziegumiem; prasa ES, tās dalībvalstīm un līdzīgi domājošiem partneriem pastiprināt centienus, lai nodrošinātu sieviešu un meiteņu cilvēktiesību pilnīgu īstenošanu un aizsardzību, un iekļaut integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai visās politikas jomās, ņemot vērā globālo problēmu, piemēram, klimata pārmaiņu vai konfliktu, atšķirīgo ietekmi; uzsver, ka SRVT ir cilvēka pamattiesības, kas ir jāievēro visā pasaulē un ES dalībvalstīs, un pauž dziļas bažas par globāliem šķēršļiem dzimumu līdztiesības un SRVT jomā; atkārtoti apstiprina, ka kvalitatīvu un visaptverošu seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumu liegšana ir viens no dzimumbalstītas vardarbības veidiem; uzsver, ka ir svarīgi rādīt piemēru; aicina ES saistībā ar cilvēktiesību veicināšanu un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu piekļuvi SRVT noteikt par vienu no prioritātēm; visstingrākajā veidā nosoda pieaugošos uzbrukumus SRVT visā pasaulē, kā arī ar dzimumu saistītu vardarbību, tostarp seksuālās vardarbības izmantošanu kā kara ieroci; prasa ES un tās dalībvalstīm ievērot SRVT kā cilvēktiesības, nostiprināt Pamattiesību hartā tiesības uz legālu un drošu abortu un par prioritāti noteikt piekļuvi SRVT, lai veicinātu cilvēktiesības un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu; pauž dziļu nožēlu par sieviešu dzimumorgānu kropļošanas, goda slepkavību, bērnu laulību un piespiedu laulību gadījumiem; atzinīgi vērtē ES pievienošanos Stambulas konvencijai un stingri mudina atlikušās ES dalībvalstis bez turpmākas kavēšanās ratificēt Stambulas konvenciju; prasa ES un tās starptautiskajiem partneriem pastiprināt centienus, lai nodrošinātu, ka sievietes pilnībā izmanto cilvēktiesības un ka attieksme pret viņām ir vienlīdzīga attieksmei pret vīriešiem; uzsver, ka ir svarīgi garantēt sieviešu tiesības, nodrošinot viņu veselības, drošības un cieņas aizsardzību, jo īpaši saistībā ar piekļuvi veselības aprūpei un aizsardzību darbavietā; uzsver, ka arī turpmāk ir stingri jāiestājas pret un jāpauž nosodījums par aborta aizlieguma tiesību aktiem, kuros abortu veikušajām sievietēm un meitenēm paredz gadu desmitiem ilgu cietumsodu, pat izvarošanas, incesta vai grūtnieces dzīvības apdraudējuma gadījumā; uzsver, ka jāturpina centieni, lai pilnībā izskaustu sieviešu dzimumorgānu kropļošanas praksi; pilnībā atbalsta ES vēstnieka dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos lomu;

51.

atzīst, ka seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību (SRHR) veicināšanai un aizsardzībai ir ļoti būtiska nozīme, lai panāktu dzimumu līdztiesību, un apstiprina tiesības piekļūt visaptverošiem SRHR pakalpojumiem, tostarp mūsdienīgai kontracepcijai, brīvam, drošam un likumīgam abortam, maternitātes, pirmsdzemdību un pēcdzemdību veselības aprūpei un medicīniskajai apaugļošanai, kā arī tiesības piekļūt izglītībai un informācijai par SRHR, ieskaitot visaptverošu dzimumizglītību bez jebkāda veida diskriminācijas, piespiešanas vai vardarbības; piekrīt cilvēktiesību struktūru atzinumam, ka aborta aizliegums var novest pie sieviešu spīdzināšanas vai cietsirdīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās pret tām;

52.

atzīst, ka dzimumu aparteīds ir sistemātisks un institucionalizēts apspiešanas veids, kas liedz sievietēm un meitenēm pamattiesības tikai viņu dzimuma dēļ; ar dziļām bažām norāda uz dzimumu aparteīda nostiprināšanos atsevišķos reģionos, kur sievietes saskaras ar plašiem izglītības, nodarbinātības, veselības aprūpes un pārvietošanās brīvības ierobežojumiem, kas bieži vien pamatojas uz tiesiskiem regulējumiem un kultūras priekšrakstiem, kuros pastiprināta diskriminācija dzimuma dēļ; mudina ES un tās dalībvalstis proaktīvi pievērsties dzimumu aparteīda jautājumam, pastiprinot diplomātiskos centienus un īstenojot mērķtiecīgus ekonomiskos pasākumus un pārskatatbildības mehānismus, kas atbalsta pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras iestājas par dzimumu līdztiesību; aicina oficiāli atzīt dzimumu aparteīdu par atsevišķu cilvēktiesību pārkāpumu un atbalstīt starptautiskas iniciatīvas, lai to klasificētu kā noziegumu pret cilvēci, tādējādi veicinot globāla pārskatatbildības standarta izveidi;

53.

nosoda bēgļu, patvēruma meklētāju un piespiedu kārtā pārvietoto personu cilvēktiesību un drošības vājināšanos; atkārtoti apstiprina viņu neatņemamās cilvēktiesības un pamattiesības meklēt patvērumu; atgādina par valstu pienākumu tās aizsargāt saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; uzsver, ka identificēšana un reģistrācija ir svarīgs instruments bēgļu, tostarp bērnu, aizsardzībai un bēgļu aizsardzības sistēmu integritātes nodrošināšanai, nepieļaujot cilvēktirdzniecību un bērnu vervēšanu bruņotos paramilitāros grupējumos; prasa ES un tās dalībvalstīm efektīvi atbalstīt minēto personu tiesības ES patvēruma un migrācijas politikā un sadarbībā ar partnervalstīm šajā jomā; pauž nožēlu par pieaugošo ksenofobiju, rasismu un diskrimināciju pret migrantiem, kā arī par dažādiem vardarbības veidiem, ar kuriem viņi saskaras, tostarp viņu pārvietošanas laikā, un par daudziem šķēršļiem, piemēram, attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei; nosoda to, ka ārvalstu rīcībspēki instrumentalizē migrāciju pie ES robežām, kas nozīmē hibrīduzbrukumus dalībvalstīm, kā arī migrantu dehumanizāciju; uzsver, ka ES būtu jāpastiprina centieni atzīt un izstrādāt veidus, kā novērst nelegālās migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņus, stiprinot migrantu izcelsmes kopienu noturību un palīdzot tām piedāvāt saviem locekļiem iespēju dzīvot pienācīgu dzīvi savā mītnes zemē; prasa ES un tās dalībvalstīm turpināt un, ja iespējams, palielināt atbalstu valstīm, kas uzņem lielāko daļu bēgļu, kā arī tranzītvalstīm; atgādina, ka cieša sadarbība un iesaiste ar trešām valstīm, pilnībā ievērojot pamattiesības, joprojām ir būtiska, lai nepieļautu migrantu kontrabandu; šajā sakarā uzsver, ka informācijas izplatīšanai un izpratnes veicināšanas kampaņām par kontrabandas riskiem, kā arī galamērķa valstu tiesību aktiem migrācijas jomā ir būtiska nozīme, lai izvairītos no tā, ka personas, kurām nav pamata saņemt patvērumu, nevajadzīgi veic riskantus ceļojumus; prasa ES finansētajās humānās palīdzības operācijās ņemt vērā bērnu īpašās vajadzības un neaizsargātību un nodrošināt viņu aizsardzību pārvietošanas laikā; uzsver, cik svarīgi ir izstrādāt efektīvu sistēmu drošiem un likumīgiem ceļiem uz ES, un šajā saistībā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par prasmju un talantu piesaisti ES (10), tai skaitā par talantu partnerību ar partnervalstīm izveidi; aicina ievērot neizraidīšanas principu attiecībā uz valstīm, kurās tiktu apdraudēta cilvēku dzīvība un brīvība; aicina ES un tās dalībvalstis apspriest autoritāru režīmu un organizētās noziedzības grupu vadītas instrumentalizētas migrācijas fenomenu un uzsver, ka ir jāveic šīs parādības visaptveroša analīze, jāizstrādā efektīvi pretpasākumi un jāapsver tās ietekme uz cilvēktiesību regulējumu;

54.

nosoda cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu, nebināru personu, interseksuāļu un kvīru (LGBTIQ+) diskrimināciju, vajāšanu, pret viņiem vērstu vardarbību un viņu nogalināšanu, stigmatizāciju, naida noziegumus, naida runu, konversijas terapijas, interseksuāļu dzimumorgānu kropļošanu un seksuālu vardarbību visā pasaulē; prasa ES un tās dalībvalstīm nosodīt šādu netaisnību un apņemties aizsargāt LGBTIQ+ personu tiesības, cieņu un drošību; pauž nopietnas bažas par to, ka tiek izplatīti naidīgi un pret LGBTIQ+ vērsti vēstījumi un tādi tiesību akti, kas vēršas pret LGBTIQ+ un CTA; šajā sakarā nosoda LGBTIQ+ personu konversijas praksi, kuras mērķis ir mainīt, apspiest vai nomākt šīs prakses upuru seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti un/vai dzimuma izpausmi; prasa īstenot ES mēroga politiku, lai juridiski aizliegtu šāda veida praksi; prasa pieņemt rīcībpolitikas, kas aizsargā LGBTIQ+ personas un nodrošina tām instrumentus, lai droši ziņotu par viņu tiesību pārkāpumiem saskaņā ar ES pamatnostādnēm LGBTI personu visu cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai; uzsver pieaugošās bažas un bailes LGBTIQ+ kopienās un mudina ES ieņemt stingru nostāju pret jebkādām likumdošanas vai sociālām darbībām, kas apdraud LGBTIQ+ personas; pauž nopietnas bažas par LGBTIQ+ personām, kuras dzīvo nedemokrātiskos režīmos vai konflikta situācijās, un prasa nodrošināt ātrās reaģēšanas mehānismus, lai šīs personas un viņu aizstāvjus aizsargātu; atkārtoti prasa pilnībā īstenot LGBTIQ līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam kā ES instrumentu LGBTIQ personu stāvokļa uzlabošanai visā pasaulē; prasa noraidīt nāvessoda piemērošanu jebkādos apstākļos, tostarp jebkādus tiesību aktus, ar kuriem tiktu paredzēts nāvessods par homoseksualitāti; prasa ES un tās dalībvalstīm turpināt dialogu ar valstīm, kurās ir šādi tiesību akti, lai tās pārskatītu savu nostāju attiecībā uz nāvessodu; turklāt norāda, ka nāvessoda piemērošana, pamatojoties uz šādiem tiesību aktiem, pati par sevi ir patvaļīga nogalināšana un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 6. panta pārkāpums;

55.

pauž bažas par problēmām, kas saistītas ar personu ar invaliditāti tiesību pilnīgu izmantošanu; atkārtoti prasa ES palīdzēt partnervalstīm izstrādāt politiku personu ar invaliditāti aprūpētāju atbalstam; aicina palielināt sabiedrības informētību un apkarot diskriminējošu rīcību pret personām ar invaliditāti; norāda uz papildu sarežģījumiem, ar ko konflikta situācijās un dabas katastrofās saskaras personas ar invaliditāti, jo ir neaizsargātākas pret vardarbību un bieži nesaņem pienācīgu atbalstu; mudina visas konfliktā iesaistītās puses visā pasaulē veikt atbilstīgus pasākumus, lai pēc iespējas mazinātu tām radītos riskus; uzsver nepieciešamību aizsargāt bērnus ar invaliditāti no jebkāda veida ekspluatācijas; prasa ES izmantot Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam kā instrumentu, lai uzlabotu personu ar invaliditāti stāvokli, jo īpaši attiecībā uz nabadzību un diskrimināciju, kā arī problēmām saistībā ar piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei un nodarbinātībai un līdzdalību politiskajā dzīvē; mudina ES atbalstīt partnervalstis iekļaujošas ekonomikas politikas izstrādē, kas veicina piekļūstamas profesionālās apmācības un nodarbinātības iespējas personām ar invaliditāti, veicinot viņu pilnīgu un aktīvu līdzdalību ekonomikā;

56.

atkārtoti prasa ES un tās dalībvalstīm izstrādāt jaunas iespējas vecu cilvēku tiesību stiprināšanai, ņemot vērā daudzās problēmas, ar kurām viņi saskaras, piemēram, diskrimināciju vecuma dēļ, nabadzību, vardarbību un sociālās aizsardzības, veselības aprūpes un citu pamatpakalpojumu trūkumu, kā arī šķēršļus nodarbinātībai; aicina īstenot īpašus pasākumus, lai apkarotu vecāku sieviešu nabadzības risku, palielinot sociālo atbalstu; uzsver ANO Atklātā sastāva darba grupas novecošanas jautājumos darbu pie juridiski saistoša instrumenta, lai stiprinātu vecu cilvēku cilvēktiesību aizsardzību, un aicina ES un tās dalībvalstis apsvērt iespēju aktīvi atbalstīt šo darbu; uzsver, ka ES politikā ir vajadzīga transversāla starppaaudžu pieeja, lai veidotu un veicinātu solidaritāti starp jauniešiem un veciem cilvēkiem;

57.

atkārtoti nosoda visu veidu rasismu, neiecietību, antisemītismu, islamofobiju, kristiešu vajāšanu, ksenofobiju un diskrimināciju rases, etniskās piederības, tautības, sociālās šķiras, invaliditātes, kastas, reliģijas, pārliecības, vecuma, seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ; nosoda pieaugošos starptautiskos naida runas draudus un tādas runas draudus, kas kūda uz vardarbību, tostarp tiešsaistē; atkārtoti uzsver izglītības un dialoga izšķirošo nozīmi iecietības, izpratnes un daudzveidības veicināšanā; aicina pieņemt vai stiprināt mehānismus ziņošanai par diskriminējošu rīcību, kā arī piekļuvi efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, lai palīdzētu izbeigt to personu nesodāmību, kuras iesaistās šādā rīcībā;

58.

atkārtoti pauž principiālu nostāju pret nāvessodu, kas ir neatgriezenisks un nav savienojams ar tiesībām uz dzīvību un aizliegumu attiecībā uz spīdzināšanu un nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu sodu; uzsver, ka ES ir neatlaidīgi jācenšas panākt vispārēju nāvessoda atcelšanu, kas ir viens no svarīgākajiem tās ārpolitikas mērķiem cilvēktiesību jomā; norāda — neraugoties uz dažās trešās valstīs vērojamo tendenci īstenot nāvessoda atcelšanas pasākumus, šajā ziņā joprojām pastāv būtiskas problēmas; pauž nožēlu par to, ka savukārt citās trešās valstīs īstenoto nāvessodu skaits pēdējo piecu gadu laikā ir sasniedzis augstāko līmeni; atkārtoti prasa visām valstīm pilnībā atcelt nāvessodu vai nekavējoties noteikt moratoriju nāvessoda (spriedumi un nāvessoda izpilde) piemērošanai, kas būtu pirmais solis tā atcelšanas virzienā; šajā sakarā mudina ES pastiprināt diplomātisko ietekmi uz valstīm, kuras turpina piemērot nāvessodu, veicinot dialogu un sadarbību cilvēktiesību jautājumos un sniedzot atbalstu tiesu iestāžu reformu izstrādei, kas varētu novest pie nāvessoda atcelšanas;

59.

atkārtoti pauž bažas par tiesību uz domas, apziņas, reliģijas un ticības brīvību pārkāpumiem; pauž bažas par to, ka visā pasaulē pieaug neiecietība pret dažādām reliģiskajām kopienām; pauž nožēlu par reliģiskās vai ticības identitātes instrumentalizāciju politiskiem mērķiem un pie reliģiskām un pārliecībā balstītām minoritātēm un reliģiskām kopienām piederošu personu atstumšanu, tostarp no politiskās līdzdalības, kā arī kultūras un vēstures objektu un mākslas darbu iznīcināšanu un vandālismu dažās trešās valstīs; uzsver, ka brīvība izvēlēties reliģiju un ticēt vai neticēt ir cilvēktiesības, par kuru izmantošanu nedrīkst personu sodīt; tādēļ nosoda to, ka pastāv un tiek īstenoti tā dēvētie apostāzes un zaimošanas likumi, kuru rezultātā tiek piespriesti bargi sodi, īstenota pazemojoša izturēšanās un dažos gadījumos pat piemēroti nāvessodi; prasa atcelt likumus par apostāzi un likumus par zaimošanu; uzsver, ka būtu jāpiešķir īpašajam sūtnim reliģijas un ticības brīvības veicināšanai un aizsardzībai ārpus ES vairāk līdzekļu viņa pilnvaru efektīvai pildīšanai; uzsver, ka īpašajam sūtnim ir jāturpina cieši un savstarpēji papildinošā veidā sadarboties ar ESĪP cilvēktiesību jautājumos un Padomes Cilvēktiesību jautājumu darba grupu; prasa ES un tās dalībvalstīm pastiprināt centienus, lai aizsargātu tiesības uz domas, apziņas, reliģijas vai ticības brīvību, izvirzīt šos jautājumus ANO cilvēktiesību forumos un turpināt sadarboties ar attiecīgajiem ANO mehānismiem un komitejām; aicina ES pieprasīt un konsolidēt ES delegāciju ziņojumus par domas, apziņas, reliģijas un ticības brīvības stāvokli;

60.

atgādina, ka lielākā daļa vardarbīgu konfliktu visā pasaulē ir saistīti ar minoritāšu nevēlēšanos samierināties ar atstumtību, diskrimināciju un nevienlīdzību, kas saistīta ar minoritāšu cilvēktiesību pārkāpumiem, kā novērojis ANO īpašais referents minoritāšu jautājumos; uzsver nepieciešamību integrēt minoritāšu tiesību aizsardzību un aizsardzības mehānismu izstrādi ANO līmenī; atgādina, ka valstīm ir pienākums aizsargāt to nacionālo, etnisko, kultūras, reliģisko vai lingvistisko minoritāšu tiesības to attiecīgajā teritorijā; aicina Komisiju atbalstīt minoritātēm piederīgu personu tiesību aizsardzību visā pasaulē, tostarp prioritārā kārtā saskaņā ar ES NDICI – “Eiropa pasaulē” cilvēktiesību un demokrātijas tematisko programmu;

61.

uzsver, ka vārda brīvībai un piekļuvei uzticamiem un dažādiem informācijas avotiem ir izšķiroša nozīme demokrātijas un plaukstošas pilsoniskās telpas uzturēšanā; atgādina, ka demokrātijas var darboties tikai tad, ja iedzīvotājiem ir piekļuve neatkarīgai un uzticamai informācijai, tādējādi padarot žurnālistus par nozīmīgiem demokrātijas aizsardzības dalībniekiem; tāpēc pauž nopietnas bažas par to, ka vairākās pasaules valstīs pastiprinās vārda brīvības ierobežojumi, jo īpaši attiecībā uz žurnālistiem, kas izpaužas kā cenzūra, uzspiesta pašcenzūra, tā dēvētie ārvalstu aģentu likumi, kā arī par pretterorisma likumu vai pretkorupcijas likumu ļaunprātīgu izmantošanu, lai apklusinātu žurnālistus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas; pauž bažas par naida runas izmantošanu pret žurnālistiem gan tiešsaistē, gan bezsaistē, kas rada atturošu ietekmi; turklāt pauž bažas par žurnālistu un mediju darbinieku fizisko drošību un vēršanos pret viņiem konflikta zonās; pauž nožēlu par to, ka 2024. gadā ir nogalināti 54 žurnālisti un mediju darbinieki, lielākā daļa no tiem konflikta zonās, 550 ir tikuši ieslodzīti, 55 ir turēti kā ķīlnieki un 95 ir pazuduši bez vēsts;

62.

prasa ES steidzami atbalstīt uzticamus medijus un informācijas kanālus, kas veicina varas iestāžu pārskatatbildību un atbalsta pāreju uz demokrātiju, pienācīgi uzsverot to, ka ir jāievēro plurālisma, pārredzamības un neatkarības principi; uzsver faktu pārbaudītāju lomu mediju vidē, nodrošinot, ka sabiedrība var uzticēties saņemtajai informācijai; pauž bažas par to, ka tādēļ šīs personas ir kļuvušas par neliberālo režīmu — kas rada un izplata dezinformāciju, propagandu un viltus ziņas — uzbrukumu galveno mērķi; nosoda SLAPP plašo izmantošanu, lai visā pasaulē apklusinātu žurnālistus, aktīvistus, arodbiedrību pārstāvjus un CTA; šajā sakarā atzinīgi vērtē direktīvu, kuras mērķis ir pasargāt žurnālistus un CTA no ļaunprātīgām juridiskām darbībām un SLAPP; mudina trešo valstu likumdevējus izstrādāt tiesību aktus, kuriem ir tāds pats mērķis un kuri tiktu ietverti plašākos centienos veicināt un aizsargāt mediju brīvību un plurālismu; prasa ES uzraudzībā par starptautisko nolīgumu ievērošanu ņemt vērā uzbrukumus mediju brīvībai, kā arī tiesību uz informāciju pastāvīgu un sistemātisku samazināšanos;

63.

atzinīgi vērtē Komisijas plānu finansēt iniciatīvas, kas atbalsta žurnālistus juridiskos un praktiskos jautājumos, tostarp ārpus ES, izmantojot Eiropas Demokrātijas rīcības plānu; aicina ES pastiprināt centienus palīdzēt apdraudētiem žurnālistiem visā pasaulē, atgādinot, ka neatkarīgie žurnālisti ir priekšplānā cīņā pret dezinformāciju, kas grauj demokrātiskās iekārtas; atzīst devumu, ko šā mērķa sasniegšanā ir sniegušas tādas programmas kā pašreiz apturētā “Media4Democracy”, kā arī citas ES finansētas darbības, tostarp Eiropas Demokrātijas fonda darbības; pauž dziļu nožēlu par lēmumu apturēt finansējumu “Radio Free Europe”/“Radio Liberty”, “Radio Free Asia” un “Voice of America”, kam ir būtiska loma dezinformācijas apkarošanā, demokrātisko vērtību veicināšanā un ziņošanā vietās, kur preses brīvība ir būtiski ierobežota vai nepastāv; aicina ES steidzami iesaistīties un sniegt nepieciešamo finansējumu, lai nodrošinātu, ka valstīs, kuras ierobežo preses brīvību, ir pieejami uzticami ziņu avoti;

64.

joprojām pauž dziļas bažas par preses brīvības stāvokļa pasliktināšanos visā pasaulē; nosoda žurnālistu, CTA un PSO cenzūru, piemērojot tā dēvētos ārvalstu aģentu likumus, kā arī citus leģislatīvus un neleģislatīvus pasākumus, ko pieņēmuši autoritāri un neliberāli režīmi;

65.

atkārtoti apstiprina savu apņemšanos aizsargāt un veicināt akadēmisko brīvību, kas ir atvērtas un demokrātiskas sabiedrības pamatelements; uzsver, ka visā pasaulē akadēmiskajai brīvībai uzbrūk ne tikai autoritāri un totalitāri režīmi, bet arī ekstrēmi un populistiski spēki; aicina izstrādāt ar iestāžu kvalitātes nodrošināšanu saistītus akadēmiskās brīvības standartus, izmantojot tos akadēmiskajos reitingos, procedūrās un kritērijos;

66.

uzsver, ka tādas organizācijas kā “Radio Free Europe”/“Radio Liberty” veic neaizstājamu darbu, veicinot demokrātiju, mediju plurālismu un piekļuvi neitrālai informācijai; vērš uzmanību uz to, ka gadījumos, kad demokrātijas balss tiek likvidēta, pret demokrātiskām vērtībām vērstai propagandai ir viegli pārņemt ietekmi; uzsver nepieciešamību nodrošināt šādām iestādēm konsekventu finansējumu un aicina ES palielināt finansējumu šādām organizācijām un aizpildīt pētniecības trūkumu, kas var parādīties;

67.

ar bažām norāda, ka vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju dzīvo vidē, kurā akadēmiskā brīvība ir pilnīgi vai stipri ierobežota, un tas nopietni ietekmē tiesības uz izglītību, zinātnes progresa sniegto labumu izmantošanu un uzskatu un vārda brīvību; mudina ES un tās dalībvalstis pastiprināt centienus, lai apturētu cenzūru, draudus vai uzbrukumus akadēmiskajai brīvībai un jo īpaši zinātnieku apcietināšanu visā pasaulē; atzinīgi vērtē riskam pakļauto akadēmisko aprindu pārstāvju iekļaušanu ES cilvēktiesību aizstāvju mehānismā; aicina Komisiju nodrošināt nepārtrauktu augsta līmeņa atbalstu Globālajam cilvēktiesību tīklam, kas ir nodrošinājis drošu telpu studentiem un zinātniekiem, kuriem bijis jābēg no savām valstīm, lai aizstāvētu demokrātiju un cilvēktiesības;

68.

ar nožēlu norāda, ka pamatiedzīvotāju tautas visā pasaulē joprojām saskaras ar plaši izplatītu un sistemātisku diskrimināciju un vajāšanu, tostarp piespiedu pārvietošanu; nosoda patvaļīgus cilvēktiesību aizstāvju un zemes aizstāvju, kuri aizstāv pamatiedzīvotāju tautu tiesības, arestus un nogalināšanu; uzsver, ka pirmiedzīvotāju tautu tiesību un tradicionālo ieražu veicināšana ir būtiska, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību, cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu bioloģisko daudzveidību; mudina valdības īstenot attīstības un vides politikas pasākumus, kuros tiek ievērotas pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības un kuri paredz viņu iekļaušanu saskaņā ar ANO IAM; atkārtoti prasa ES, dalībvalstīm un to starptautiskās sabiedrības partneriem veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai atzītu, aizsargātu un veicinātu pirmiedzīvotāju tiesības, tostarp viņu tiesības uz savu valodu, zemi, teritorijām un resursiem, kā noteikts ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, tostarp brīvas, iepriekšējas un informētas piekrišanas principu; aicina visas valstis nodrošināt, lai pirmiedzīvotāju tautas un vietējās kopienas tiktu iesaistītas starptautiskās klimata diplomātijas apspriedēs un lēmumu pieņemšanas procesos; mudina Komisiju turpināt veicināt dialogu un sadarbību starp pirmiedzīvotāju tautām un ES;

69.

pauž nožēlu par to, ka autoritāros, neliberālos un totalitāros režīmos netiek ievērotas tiesības piedalīties brīvās un godīgās vēlēšanās; uzsver, ka šie režīmi rīko viltus vēlēšanas ar mērķi stiprināt savu varu, un tajās nav reālas politiskas sāncensības un plurālisma; pauž satraukumu par pašreizējām vēlēšanu procesu tendencēm, piemēram, arvien lielāku līdzdalības vēlēšanās un demokrātijas rādītāju samazināšanos vai aizvien lielākām domstarpībām par vēlēšanu ticamību; ar dziļām bažām uzsver dažu valstu pieaugošo iejaukšanos citu valstu vēlēšanās, izmantojot hibrīdtaktiku; atkārtoti apstiprina nepieciešamību palielināt sieviešu, jauniešu un neaizsargāto grupu politisko pārstāvību un garantēt mazākumtautību līdzdalību sabiedrībā; uzsver, ka neuzticēšanos vēlēšanu procesam var pastiprināt ne tikai pārkāpumi, bet arī publiski paziņojumi, tostarp no dalībniekiem; uzsver, ka sabiedrības priekšstats par vēlēšanu procesu ir tikpat svarīgs kā pats process, jo manipulācijas ar to var izraisīt polarizāciju vai mērķtiecīgus uzbrukumus; aicina trešās valstis pastiprināt centienus skaidri informēt par visiem to attiecīgo vēlēšanu procesu un sistēmu posmiem, kā arī par esošajiem pārskatatbildības mehānismiem pārkāpumu gadījumā; aicina EĀDD un Komisiju analizēt un ziņot Parlamentam par savām iniciatīvām, kuru mērķis ir risināt problēmas, ko mākslīgais intelekts (MI) rada vēlēšanu procesos;

70.

uzsver tirdzniecības kā galvenā instrumenta nozīmīgumu cilvēktiesību situācijas veicināšanā un uzlabošanā ES partnervalstīs; mudina Komisiju uzlabot koordināciju starp ES tirdzniecības, investīciju un attīstības politiku un noteikt par prioritāti un veicināt cilvēktiesību attīstību, izmantojot ES tirdzniecības politiku, tostarp vispārējo preferenču shēmu plus; tomēr norāda, ka dažās attiecīgajās valstīs uzlabojumi ir bijuši niecīgi vai to nav bijis vispār; uzsver, ka valstīm un citiem dalībniekiem, piemēram, korporācijām, ir pienākumi mazināt klimata pārmaiņu ietekmi, nepieļaut šo pārmaiņu negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un veicināt attiecīgu politiku, ievērojot saistības cilvēktiesību jomā; pauž nožēlu par dažu uzņēmumu pārmērīgo un ekspluatējošo darbību kaitīgo ietekmi uz cilvēktiesībām un demokrātiju; atzinīgi vērtē saskaņošanu, kas panākta, pieņemot Direktīvu par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju, kurā ietverti saistoši ES noteikumi par atbildīgu korporatīvo rīcību attiecībā uz cilvēktiesībām, darba un vides tiesībām; turklāt atzinīgi vērtē regulu par tādu produktu aizliegšanu Savienības tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu (11), un prasa to ātri īstenot dalībvalstu līmenī; prasa īstenot ES Ombuda ieteikumu izveidot sūdzību izskatīšanas portālu ES tirdzniecības un finanšu instrumentu ietvaros un pielāgot Komisijas vienoto kontaktpunktu, lai nodrošinātu iespēju iesniegt sūdzības par cilvēktiesību klauzulu neizpildi, kam vajadzētu būt pieejamam, iedzīvotājiem ērtam un pārredzamam; aicina ES turpināt centienus izskaust bērnu darbu, piespiedu darbu un spaidu darbu; uzsver, ka būtiska nozīme ir tiesiskajai aizsardzībai un ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām atbilstošu tiesisku pasākumu, tostarp finanšu un nefinanšu pasākumu, par kuriem apspriežas ar cietušajiem, pieejamībai; aicina Padomi pieņemt vērienīgu mandātu, lai ES pēc iespējas drīzāk varētu iesaistīties notiekošajās sarunās par ANO juridiski saistošu instrumentu uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām;

71.

uzsver, ka daudzos pasaules reģionos mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi (MMVU) bieži vien ir vietējās ekonomikas dzinējspēks un tos vada arvien vairāk sieviešu; uzsver, ka MMVU veido 90 % pasaules uzņēmumu, 60–70 % no nodarbinātības un 50 % no iekšzemes kopprodukta; uzsver MMVU nozīmi to ieguldījumā Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un IAM sasniegšanā, proti, attiecībā uz nabadzības izskaušanu un pienācīgiem darba apstākļiem visiem;

72.

pauž bažas par apdraudējumu, ko MI var radīt demokrātijai un cilvēktiesībām, jo īpaši, ja tas netiek pienācīgi reglamentēts; uzsver, ka attiecībā uz jaunām un nākotnes tehnoloģijām ir vajadzīga pārraudzība, stingra pārredzamība un pienācīgi aizsardzības pasākumi, kā arī uz cilvēktiesībām balstīta pieeja; atzinīgi vērtē Padomes 2023. gada 26. jūnija secinājumus par digitālo diplomātiju, kuru mērķis ir stiprināt ES lomu un vadošo pozīciju globālajā digitālajā pārvaldībā, jo īpaši tās pozīciju, veidojot globālu digitālo noteikumu kopumu, kura pamatā ir demokrātijas principi; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts ES Mākslīgā intelekta akts, kura mērķis ir saskaņot noteikumus par MI, lai aizsargātu cilvēktiesības, kā arī atzinīgi vērtē priekšrocības, ko mākslīgais intelekts var sniegt cilvēku labklājībai; pauž dziļas bažas par MI ļaunprātīgas izmantošanas un dziļviltojumu kaitīgajām sekām, jo īpaši attiecībā uz sievietēm un bērniem; ar bažām norāda uz “viltus satura nozares” negatīvo ietekmi uz tiesībām uz informāciju un preses brīvību, arī uz straujo MI attīstību, un tai sekojošo dezinformācijas nozares spēcināšanu (12); nosoda to, ka jaunās un nākotnes tehnoloģijas, piemēram, sejas atpazīšanas un digitālās novērošanas tehnoloģijas, tiek izmantotas kā piespiedu pasākumi un arvien biežāk, lai vajātu, iebiedētu un aizskartu CTA, aktīvistus, žurnālistus un juristus; aicina Padomi iekļaut ES GHRSR sarakstā valsts un nevalstiskos dalībniekus, kas iesaistās šādā praksē; ar bažām norāda uz MI straujo attīstību militāros lietojumos, kā arī uz tādu autonomu sistēmu potenciālu izstrādi un ieviešanu, kuras varētu pieņemt lēmumus par dzīvību un nāvi bez cilvēka līdzdalības;

73.

atgādina, ka spiegprogrammatūras starptautiskā tirdzniecība ar trešām valstīm, kurās šādi instrumenti tiek izmantoti pret cilvēktiesību aktīvistiem, žurnālistiem un valdības kritiķiem, ir Hartā nostiprināto pamattiesību pārkāpums;

74.

atzinīgi vērtē to, ka 2024. gada maijā ir pieņemta pirmā Eiropas Padomes Pamatkonvencija par mākslīgo intelektu un cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu, kuras mērķis ir nodrošināt, ka darbības MI sistēmu dzīves ciklā pilnībā atbilst cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma aizsardzības principiem; atkārtoti norāda, ka lielāka likumdevēju uzmanība ir jāpievērš dziļām izmaiņām, kas izriet no MI sistēmu dzīves cikla darbībām, kuras var veicināt cilvēku labbūtību, individuālo un sociālo labklājību, ilgtspējīgu attīstību, dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu visām sievietēm un meitenēm, bet arī rada vai saasina nevienlīdzību un stimulē kibervardarbību un fizisku vardarbību, tostarp vardarbību, ar ko saskaras sievietes un personas neaizsargātās situācijās;

75.

uzsver, ka internetam vajadzētu būt telpai, kur dominē vārda brīvība; tomēr uzskata, ka ir jāievēro personu tiesības; uzskata, ka attiecīgā gadījumā tas, kas tiek uzskatīts par nelikumīgu bezsaistē, būtu jāuzskata par nelikumīgu arī tiešsaistē; pauž bažas par to, ka pieaug interneta slēgšanas gadījumu skaits; uzsver, ka autoritāri režīmi bieži vien izmanto interneta slēgšanu, lai cita starpā apklusinātu politiskos disidentus un ierobežotu politisko brīvību; aicina ES steidzami cīnīties pret šo satraucošo parādību, tostarp apsvērt iespēju ļaut ES reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt drošus saziņas rīkus cilvēkiem, kuriem tādējādi ir liegta piekļuve tiešsaistei; mudina ES ieņemt stingru nostāju pret jebkādiem tehnoloģiju gigantu mēģinājumiem apiet vai apdraudēt valstu tiesību sistēmas un neatkarīgu tiesu lēmumus un aizsargāt demokrātijas principus un īstenot pasākumus, lai saglabātu vēlēšanu integritāti, kā arī aizsargātu tiesības uz informāciju, jo īpaši vēlēšanu laikā;

°

° °

76.

uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās asamblejas 79. sesijas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO Augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos un Eiropas Savienības delegāciju vadītājiem.