Ziņotājs:

Ioannis VARDAKASTANIS

Padomnieks	Haydn HAMMERSLEY (III grupas ziņotājam)
Pilnsapulces lēmums	27.2.2025.
Juridiskais pamats	Reglamenta 52. panta 2. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	22.5.2025.
Pieņemts plenārsesijā	18.6.2025.
Plenārsesija Nr.	597
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	117/1/0

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Tā kā ES Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam ir īstenošanas perioda otrajā pusē un visas līdz šim plānotās darbības un pamatiniciatīvas ir pabeigtas, EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas apņemšanos izstrādāt jaunus pasākumus laikposmam no 2025. līdz 2030. gadam. Komiteja arī norāda, cik svarīgi ir tas, ka Eiropas Savienībā valdošo situāciju nesen izvērtējusi ANO Personu ar invaliditāti tiesību komiteja, kas aicināja turpināt darbības pēc stratēģijas vidusposma īstenošanas.

1.2.

EESK uzskata, ka stratēģijas īstenošanas perioda pirmajā pusē tika gūti vairāki nozīmīgi panākumi. Tomēr ir arī dažas jomas, kurās jāiegulda vairāk darba, un eksistē nepilnības pēc darbību īstenošanas 2021.–2025. gada periodā. Šajā atzinumā EESK norāda, kurām darbībām un pamatiniciatīvām, pēc tās domām, Eiropas Komisijai būtu jāpievēršas no šā brīža līdz 2030. gadam.

1.3.

EESK mudina Eiropas Komisiju nekavējoties sākt izstrādāt rīcības plānu attiecībā uz stratēģijas pārējiem pieciem gadiem un rīkot jēgpilnas apspriešanās ar personām ar invaliditāti un to pārstāvības organizācijām.

1.4.

EESK aicina Komisiju ierosināt pirmām kārtām darbības, kas pēc būtības ir saistošākas nekā 2021.–2025. gadam ierosinātās darbības un kuru ietekmi tieši izjutīs personas ar invaliditāti. Nākamajā daudzgadu finanšu shēmā būtu jāplāno tāds piešķirtais budžets, kas palīdzētu īstenot šādas darbības, nodrošinot spēcīgu kohēzijas politiku un atbalstu personu ar invaliditāti organizācijām.

1.5.

Šā atzinuma 4. sadaļā EESK ir uzskaitījusi ierosinātās darbības, kuru mērķis ir: — izstrādāt dzīvotspējīgu alternatīvu Horizontālajai vienlīdzīgas attieksmes direktīvai; — izmantot pieredzi, kas gūta, izstrādājot Personu ar invaliditāti nodarbinātības paketi; — novērst ES invaliditātes kartes nepilnības attiecībā uz pārvietošanās brīvību; — pievērst lielāku uzmanību pieejamībai un būt tālejošākām par resursu centra “ AccessibleEU ” darbības jomu; — panākt progresu sieviešu un meiteņu ar invaliditāti aizsardzībā gadījumos, kad ES tiesību akti nav bijuši sekmīgi; — risināt personu ar invaliditāti mājokļu krīzes problēmu; — izveidot kopīgu mehānismu palīgtehnoloģiju savstarpējai sertifikācijai visās valstīs; — risināt pastāvīgās problēmas, ar kurām personas ar invaliditāti saskaras, ceļojot Eiropas Savienībā; — īstenot aktīvāku un holistiskāku pieeju, lai atvieglotu pāreju no aprūpes ilgstošas sociālās aprūpes iestādē; — aizsargāt personas ar invaliditāti pret mākslīgā intelekta radītu diskrimināciju; — sekmēt ES ārējo darbību saskaņotību ar ES iekšējo politiku attiecībā uz personu ar invaliditāti tiesību ievērošanu.

2.   ES Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijas 2021.–2030. gadam konteksts

2.1.

ES Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija tika uzsākta 2021. gadā. Paredzēts, ka tā ilgs desmit gadus un beigsies 2030. gadā.

2.2.

Izstrādājot stratēģiju 2021. gadā, Komisija ierosināja 64 pasākumus, tostarp septiņas pamatiniciatīvas. Tās bija plānotas līdz 2024. gada beigām. Tagad, stratēģijas vidusposmā, ir jāizstrādā jaunas pamatiniciatīvas un darbības.

2.3.

Jaunā Komisija ir apstiprinājusi, ka tā plāno turpināt stratēģiju un atjaunināt to ar virkni jaunu iniciatīvu.

2.4.

ANO Personu ar invaliditāti tiesību komiteja (CRPD komiteja) 2025. gada 21. martā sniedza savus Noslēguma apsvērumus par Eiropas Savienības sagatavoto apvienoto otro un trešo periodisko ziņojumu (Concluding observations on the combined second and third periodic reports of the European Union), jo ES ir ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām līgumslēdzēja puse. Noslēguma apsvērumu 13. punktā Eiropas Savienībai tika ieteikts “izveidot procesu, lai pieņemtu jaunas konkrētas darbības, pasākumus un termiņus Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijas īstenošanai laikposmā no 2025. līdz 2030. gadam”.

2.5.

EESK bija būtiska nozīme, veidojot stratēģijas pirmās perioda puses saturu. EESK 2019. gadā nāca klajā ar pašiniciatīvas atzinumu (1). EESK ieteikumi nepārprotami pārklājas ar galīgajā stratēģijā iekļautajām darbībām.

2.6.

Situācija, kādā tiks izvērstas jaunās darbības, ir pilnībā mainījusies salīdzinājumā ar situāciju, kas dominēja pirmajā stratēģijas perioda pusē. Stratēģija tika uzsākta Covid-19 pandēmijas laikā, taču tagad ES atbalsts marginalizētām grupām var tikt atlikts un nepamatoti uzskatīts par mazāk aktuālu, jo Eiropa steidzas palielināt aizsardzības finansējumu un risināt finansiālās problēmas, ko rada ASV valdības noteiktie tirdzniecības tarifi.

2.7.

Vairāk nekā 700 delegātu ar invaliditāti no visas Eiropas 2024. gada 23. maijā tikās piektajā konferencē “Personu ar invaliditāti Eiropas Parlaments” un pieņēma manifestu par Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gadā un turpmākajām Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta pilnvarām (2). Šajā EESK atzinumā ir izmantoti manifestā izvirzītie jautājumi. EESK uzsver, ka, izstrādājot stratēģijas darbības, ir jāturpina un jāuzlabo apspriešanās ar personām ar invaliditāti un to pārstāvības organizācijām.

3.   EESK līdzšinējais stratēģijas novērtējums

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas apzinīgo konsultatīvo pieeju, kas izmantota, izstrādājot pamatiniciatīvas un darbības pirmajai stratēģijas perioda pusei. Uzraudzības sistēma (3) ir nodrošinājusi pārredzamību attiecībā uz darbību statusu un to saikni ar galīgajiem rezultātiem.

3.2.

EESK atzinīgi vērtē stratēģijas darbību rezultātu kvalitāti un to, cik lielā mērā tie atspoguļo personu ar invaliditāti un viņu pārstāvības struktūru sniegto ieguldījumu.

3.3.

Ir vairāki īpaši pozitīvi aspekti, tostarp vienošanās par ES invaliditātes karti un autostāvvietas karti (4), ES norādījumi par neatkarīgu dzīvi un iekļaušanu sabiedrībā (5) un resursu centra “AccessibleEU” izveide/attīstība (6).

3.4.

EESK norāda, ka dažos gadījumos paveiktā darba kvalitāti mazināja saistošu pasākumu trūkums, kas radīja risku, ka personas ar invaliditāti nevarēs tieši izjust ieguvumus. Tas attiecas uz personu ar invaliditāti nodarbinātības paketi (7), kas darba devējiem un valstu iestādēm sniedza ļoti vērtīgu, bet pilnīgi neobligātu informāciju un norādījumus. ES norādījumos par neatkarīgu dzīvi un iekļaušanu sabiedrībā sniegtas arī skaidras norādes, taču tām nav juridiska pamata, tāpēc valstu vadošajām iestādēm tās nav obligāti jāievēro.

3.5.

Citās iniciatīvās netika ņemtas vērā EESK prasības. Resursu centrs “AccessibleEU” ir mazāka mēroga veidojums salīdzinājumā ar EESK ieteiktu pilnvērtīgu ES Piekļūstamības aģentūru. ES Direktīvā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu nav risināts jautājums par piespiedu sterilizāciju, ar ko vairākās dalībvalstīs saskaras sievietes un meitenes ar invaliditāti.

3.6.

EESK arī konstatē, ka Komisija nav spējusi panākt progresu, kas veicinātu vienošanos par Horizontālo vienlīdzīgas attieksmes direktīvu. EESK pauž nožēlu, ka Komisija nolēma atsaukt ierosināto direktīvu no savas 2025. gada darba programmas.

4.   ES Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijas otrās perioda puses prioritātes

4.1.

Tā kā līdz stratēģijas īstenošanas beigām atlikuši vēl pieci gadi, EESK norāda, ka Komisijai arī turpmāk, ierosinot un īstenojot jaunas, ar stratēģiju saistītas pamatiniciatīvas un darbības, jārīkojas vērienīgi un proaktīvi. Izvērtējot kopš 2021. gada paveikto, šīm jaunajām darbībām būtu jābalstās uz to, kas tika sasniegts pašreizējās stratēģijas pirmajā perioda pusē un 2010.–2020. gada stratēģijā, un būtu jārīkojas, lai novērstu visas nepilnības un trūkumus.

4.2.

Izstrādāt dzīvotspējīgu alternatīvu Horizontālajai vienlīdzīgas attieksmes direktīvai: ņemot vērā Komisijas lēmumu atcelt svarīgo Direktīvu 2008/0140, EESK norāda, ka steidzami jāizstrādā jauns priekšlikums, kas garantēs personu ar invaliditāti un citu marginalizētu grupu tiesības. To apstiprina CRPD komitejas noslēguma apsvērumu 19.A punkts.

4.3.

Balstīties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar Personu ar invaliditāti nodarbinātības paketi: EESK aicina Komisiju nodarbinātības paketes rezultātus pārvērst praktiskā iniciatīvā, kas tieši ietekmēs personu ar invaliditāti nodarbinātības rezultātus atvērtajā darba tirgū. EESK atbalsta tādas Personu ar invaliditāti nodarbinātības un prasmju garantijas izveidi, kas darbotos līdzīgi kā Garantija jauniešiem (8). Tā izmantotu Eiropas Sociālā fonda līdzekļus, lai atbalstītu gan visu vecumu personas ar invaliditāti, kad tās uzsāk darbu, apmācību vai mūžizglītību, gan darba devējus un izglītības iestādes, kad tās uzņem un atbalsta minētās personas, pielāgojoties viņu vajadzībām. Līdztekus minētajiem pasākumiem būtu jāpalielina ES atbalsts kvalitatīvai iekļaujošai izglītībai, kas veicina personības attīstību un atvērtam darba tirgum nepieciešamās prasmes.

4.4.

Novērst ES invaliditātes kartes jomā atlikušās nepilnības attiecībā uz pārvietošanās brīvību. EESK aicina Komisiju pildīt galīgajā nolīgumā par ES invaliditātes karti pausto apņemšanos un turpināt novērst šķēršļus, kas personām ar invaliditāti Eiropas Savienībā traucē brīvi pārvietoties. EESK norāda, ka CRPD komitejas noslēguma apsvērumu 47.A un 47.B punkts nozīmētu aicināt Komisiju izskatīt iespēju izstrādāt direktīvu par personu ar invaliditāti pārvietošanās brīvību. Tā arī norāda, ka šādas direktīvas mērķis būtu ieviest dalībvalstu kopīgu atbildību par atbalsta pakalpojumu un invaliditātes pabalstu finansēšanu tādām personām ar invaliditāti, kas pārceļas uz citu dalībvalsti, un šo atbildību noteikt līdz brīdim, kad minētās personas ir saņēmušas invaliditātes novērtējumu savā jaunajā rezidences vietas valstī.

4.5.

Pievērst lielāku uzmanību piekļūstamībai un iet tālāk par resursu centra “ AccessibleEU ” darbības jomu: lai sasniegtu savā atzinumā izvirzītos vērienīgos mērķus (9), EESK atkārtoti aicina izveidot pilntiesīgu reglamentējošu Eiropas aģentūru piekļūstamības jomā. Šādai aģentūrai vajadzētu būt lielākām pilnvarām nekā resursu centram “AccessibleEU”. Tai būtu efektīvi jāuzrauga ES tiesību aktu īstenošana piekļūstamības jomā un jāatbalsta Komisija, kad tā nosaka prioritātes saistībā ar turpmākiem tiesību aktiem un iniciatīvām.

4.6.

Panākt progresu sieviešu un meiteņu ar invaliditāti aizsardzībā gadījumos, kad ES tiesību akti nav bijuši sekmīgi: EESK norāda, ka Direktīvā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu nav paredzēta kriminālatbildība par piespiedu sterilizāciju. Stratēģijā šajā jautājumā jānosaka stingra nostāja bez izņēmumiem, kuru pamatā būtu invaliditāte vai tiesībspēja un rīcībspēja. Ar šiem pasākumiem ir jāīsteno rīcība ES un dalībvalstu līmenī, lai novērstu piespiedu sterilizāciju, nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi seksuālajai un reproduktīvajai veselības aprūpei, taisnīgumu un kompensāciju upuriem, kā arī jāmudina visas ES dalībvalstis ratificēt Stambulas konvenciju. ES līmeņa kampaņu pret piespiedu sterilizāciju varētu īstenot ES iestādes. Šīs darbības ir atbalstītas CRPD komitejas noslēguma apsvērumu 43., 44. un 45. punktā.

4.7.

Pielāgoties pašreizējām prioritātēm saistībā ar mājokļu krīzi: EESK stingri aicina Komisiju iekļaut pieejamības jautājumu savā darbā saistībā ar cenas ziņā pieņemamiem mājokļiem. EESK atbalsta aicinājumu nākamajā daudzgadu finanšu shēmā izveidot piekļūstamu mājokļu fondu. Tas veicinātu jaunu, ES demogrāfisko pārmaiņu vajadzībām atbilstošu piekļūstamo mājokļu būvniecību un, ja iespējams un nepieciešams, nodrošinātu jau esošo mājokļu piekļūstamību. To apstiprina CRPD komitejas noslēguma apsvērumu 67.C punkts.

4.8.

Nodrošināt cenas ziņā pieņemamas palīgtehnoloģijas tiem, kam tās ir nepieciešamas: EESK stingri mudina Komisiju izstrādāt tādus tiesību aktus, kas ES vienotajā tirgū garantētu palīgtehnoloģiju pieejamību un pieņemamu cenu personām ar invaliditāti, un ņemt vērā ieteikumus, kas pausti Komitejas atzinumā (10) par jaunām tehnoloģijām un MI. Ar tiesību aktiem būtu jārisina jautājums par valstu sertifikācijas shēmām, kas liedz personām ar invaliditāti piekļūt tām vispiemērotākajām palīgtehnoloģijām, un jānodrošina, ka uzņēmēji un lietotāji pilnībā izmanto ES vienotā tirgus priekšrocības un gūst labumu no produktu un pakalpojumu brīvas aprites. Būtu jāizveido kopīgs mehānisms attiecīgo palīgtehnoloģiju savstarpējai sertifikācijai starp valstīm. To apstiprina CRPD komitejas noslēguma apsvērumu 53.D punkts.

4.9.

Risināt pastāvīgās problēmas, ar kurām saskaras personas ar invaliditāti, ceļojot Eiropas Savienībā: EESK aicina Eiropas Savienību beidzot novērst sarežģījumus, ar ko Eiropas Savienībā pārāk bieži saskaras ceļotāji ar invaliditāti. ES Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijas otrajā perioda pusē būtu jāparedz iespēja padziļināti pārskatīt Regulu par aviopasažieru tiesībām (11) un Regulu par dzelzceļa infrastruktūras pieejamību personām ar invaliditāti (12). To apstiprina CRPD komitejas noslēguma apsvērumu 51.A punkts.

4.10.

Īstenot aktīvāku un holistisku pieeju, lai atvieglotu pāreju no aprūpes ilgstošas sociālās aprūpes iestādē: EESK aicina Komisiju izstrādāt holistisku ES stratēģiju pārejai no ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs nodrošinātas aprūpes uz neatkarīgu dzīvi un sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem. Tajā būtu jāietver uzlabojumi attiecībā uz to, kā tiek vākti dati par cilvēkiem, kas dzīvo sociālās aprūpes iestādēs visā Eiropas Savienībā, kā ES līdzekļi tiek izmantoti, lai atbalstītu dalībvalstis šajā pārejā, kā atbalsta darbinieki tiek apmācīti, lai saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām piedāvātu personalizētāku atbalstu, un kā stiprināt pakalpojumu sniegšanas sektoru personām ar invaliditāti un ģimenēm, kas rūpējas par personām ar invaliditāti, lai tās netiktu ievietotas aprūpes iestādē. EESK arī uzskata, ka Komisijai jaunie Norādījumi par neatkarīgu dzīvi un iekļaušanu sabiedrībā jānostiprina nākamās daudzgadu finanšu shēmas finansēšanas regulās, it īpaši Regulā par Eiropas Sociālo fondu, Regulā par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kopīgo noteikumu regulā. To apstiprina CRPD komitejas noslēguma apsvērumu 48. un 49. punkts.

4.11.

Aizsargāt personas ar invaliditāti pret mākslīgā intelekta (MI) radītu diskrimināciju: EESK norāda uz īpašiem draudiem, ko MI var radīt personām ar invaliditāti, un tas ir atzīts Mākslīgā intelekta aktā (13). Darbā pieņemšanas un darbinieku novērtēšanas lietotnes, kuras balstītas uz MI, var būt diskriminējošas, ja tajās nav ņemtas vērā konkrētās problēmas un kopējie izglītības un ar darbu saistītie šķēršļi, ar kuriem saskaras personas ar invaliditāti. Attiecībā uz turpmāko regulējumu, par kura apsvēršanu Komisija jau ziņojusi (14), EESK uzsver, ka jānodrošina, lai tas ļoti skaidri novērš diskriminācijas riskus, ar kuriem saskaras kandidāti un darba ņēmēji ar invaliditāti. To apstiprina CRPD komitejas noslēguma apsvērumu 54. punkts.

4.12.

Sekmēt ES ārējo darbību saskaņotību attiecībā uz personu ar invaliditāti tiesībām: EESK ir pārliecināta, ka Eiropas Komisijai būtu jārīkojas ātri, lai novērstu ASV finansējuma samazināšanu starptautiskajai attīstībai un humānajai palīdzībai. Tāpēc EESK uzskata, ka Komisijai saistībā ar ES Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju būtu jāizstrādā ES ārējās darbības jomā rīcības plāns attiecībā uz personu ar invaliditāti tiesībām. Šim rīcības plānam būtu jāaptver piecas galvenās tematiskās jomas: personu ar invaliditāti tiesību ievērošana un integrēšana; finansēšanas mehānismu izveide un skaidra uzraudzība; pilnīgas un efektīvas līdzdalības un pieejamības nodrošināšana; pilnībā iekļaujošas politikas un programmu izstrāde un īstenošana; un personu ar invaliditāti iekļaušana, īstenojot iekšējo un ārējo sadarbību, koordināciju un partnerības. To apstiprina CRPD komitejas noslēguma apsvērumu 21.D, 23.A un 57. punkts.

4.13.

Darīt vairāk, lai sekmētu personu ar invaliditāti iekļaušanu ES iestādēs: EESK uzsver, ka Komisijai un citām ES iestādēm nepieciešams būt iekļaujošākām, it īpaši attiecībā uz to, lai tās kļūtu par vietu, kur personas ar invaliditāti var sniegt profesionālu ieguldījumu. Lielāks uzsvars jāliek arī uz atbalstu stažieriem ar invaliditāti, kad viņi piedalās iestāžu stažēšanās programmās.

4.14.

Analizēt un novērtēt darbību īstenošanu pirmajā stratēģijas perioda pusē un iepriekšējā stratēģijā: lai gan EESK mudina Komisiju būt tālredzīgai, tā arī norāda uz nepieciešamību rūpīgi uzraudzīt arī pirmajā stratēģijas perioda pusē un pirms 2021. gada veikto pasākumu īstenošanu. Tas ir īpaši svarīgi, lai transponētu direktīvas par ES invaliditātes karti un autostāvvietu karti, kā arī novērtētu ES Piekļūstamības akta (Direktīva (ES) 2019/882) (15) un Tīmekļa piekļūstamības direktīvas (ES) 2016/2102 (16) īstenošanu. Visaptverošs novērtējums būtu jāveic līdz 2027. gadam, lai Komisija būtu informēta par to, vai būs vajadzīga stratēģija invaliditātes jomā laikposmam pēc 2030. gada un kādi jautājumi tai būs jārisina.

4.15.

Novērst citus būtiskus šķēršļus, kas ietekmē personas ar invaliditāti ES: šim nolūkam jāietver pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas ar invaliditāti var izmantot savas balsstiesības un ka tām nav šķēršļu 2028. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās; jāpievērš uzmanība psihoemocionālajai veselībai un jāmazina ar to saistītā stigmatizācija; jārisina jautājums par personu ar invaliditāti pārstāvību / izpratnes veicināšanu par personām ar invaliditāti medijos; jāvēršas pret naida runu un vardarbību tiešsaistē, ar ko saskaras personas ar invaliditāti; un jāgarantē personu ar invaliditāti drošums un drošība.

4.16.

Nodrošināt stabilu kohēzijas budžetu: EESK norāda, ka šo pamatiniciatīvu un pasākumu īstenošana un ES apņemšanās ievērot CRPD ir atkarīga no stabila un vērienīga kohēzijas politikas finansējuma nākamajā daudzgadu finanšu shēmā.

---

(1)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eiropas Savienības programmas veidošana personu ar invaliditāti tiesību jomā 2020.–2030. gadam – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ieguldījums” (pašiniciatīvas atzinums) ( OV C 97, 24.3.2020., 41. lpp.).

(2)   https://www.edf-feph.org/publications/eppd-manifesto-2023/.

(3)   Uzraudzības sistēma.

(4)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, ar ko izveido Eiropas invaliditātes karti un Eiropas invalīdu stāvvietas izmantošanas karti” (COM(2023) 512 final – 2023/0311 (COD)) (OV C, C/2024/1595, 5.3.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/1595/oj.

(5)   ES norādījumi par neatkarīgu dzīvi un iekļaušanu sabiedrībā.

(6)   Resursu centrs “AccessibleEU”.

(7)   Personu ar invaliditāti nodarbinātības pakete.

(8)   Pastiprināta Garantija jauniešiem.

(9)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eiropas Savienības programmas veidošana personu ar invaliditāti tiesību jomā 2020.–2030. gadam – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ieguldījums” (pašiniciatīvas atzinums) ( OV C 97, 24.3.2020., 41. lpp.).

(10)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums – Personu ar invaliditāti iekļaušana saistībā ar jaunu tehnoloģiju un MI izstrādi: iespējas, problēmas, riski un izredzes (izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Polijas pieprasījuma) (OV C, C/2025/2959, 16.6.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/2959/oj).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 204, 26.7.2006., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/1107/oj).

(12)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1300/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Savienības dzelzceļa sistēmas pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 356, 12.12.2014., 110. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/1300/oj).

(13)   https://digital-strategy.ec.europa.eu/lv/policies/regulatory-framework-ai.

(14)   EU Commission mulls rules on algorithmic management in workplace for next mandate – Euractiv .

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (Dokuments attiecas uz EEZ) ( OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (Dokuments attiecas uz EEZ) ( OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.).