(1)

Regula (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību kopā ar grozīto Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (2), un grozīto Padomes Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (3) ir reformētās ES ekonomikas pārvaldības sistēmas galvenie elementi. Sistēmas mērķis ir veicināt stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un noturību, izmantojot reformas un investīcijas, un novērst pārmērīgu valdības budžeta deficītu. Tā veicina valstu atbildību, un tajā ir likts uzsvars uz vidēju termiņu apvienojumā ar noteikumu efektīvu un saskaņotu izpildes panākšanu.

(2)

Neto izdevumu maksimālie pieauguma tempi, kas noteikti Padomes ieteikumā saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 17. panta 1. punktu vai 19. pantu, ir vienīgā ar darbību saistītā atsauces vērtība ikgadējai fiskālajai uzraudzībai katrā dalībvalstī, un tie ir arī svarīgs jaunās ekonomikas pārvaldības sistēmas elements. Padomes ieteikumā noteiktie neto izdevumu maksimālie pieauguma tempi ir budžeta ierobežojums, kurš attiecas uz četriem vai pieciem gadiem un kura pamatā ir četru gadu korekcijas periods, ko ir iespējams pagarināt par papildu laikposmu, kas nepārsniedz trīs gadus.

(3)

Sistēma nodrošina iespēju noteikumus piemērot elastīgi, ja ārkārtēji apstākļi, ko dalībvalstis nevar kontrolēt, rada būtisku ietekmi uz publiskajām finansēm saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 26. pantu. Tādā gadījumā pēc dalībvalsts lūguma un Komisijas ieteikuma, kura pamatā ir tās veiktā analīze, Padome var četru nedēļu laikā pēc Komisijas ieteikuma pieņemt ieteikumu, kas ļauj dalībvalstij novirzīties no neto izdevumu maksimālajiem pieauguma tempiem, ko tai noteikusi Padome, ja i) pastāv ārkārtēji apstākļi, kurus dalībvalsts nevar kontrolēt, ii) tie rada būtisku ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts publiskajām finansēm, iii) šāda novirzīšanās neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Padome nosaka termiņu šādai novirzei.

(4)

Valstu vai to valdību vadītāji, tiekoties Versaļā 2022. gada 10. un 11. martā, apņēmās stiprināt Eiropas aizsardzības spējas, ņemot vērā Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. Šis nolūks vēlreiz tika uzsvērts Stratēģiskajā kompasā drošībai un aizsardzībai. Eiropadome 2025. gada 6. marta secinājumos par Eiropas aizsardzību atzinīgi novērtēja Komisijas nodomu kā tūlītēju pasākumu ierosināt Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētās valsts izņēmuma klauzulas koordinētu iedarbināšanu.

(5)

Komisija 2025. gada 19. marta paziņojumā (4) aicināja visas dalībvalstis koordinēti izmantot valsts izņēmuma klauzulas piedāvātās elastības iespējas, lai maksimāli palielinātu ietekmi uz ES aizsardzības spējām. Šīs elastības mērķis ir atvieglot pāreju uz augstāku aizsardzības izdevumu līmeni, ar noteikumu, ka tas neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Minētajā paziņojumā ir aprakstīts, ka valsts izņēmuma klauzulas iedarbināšana dalībvalstīm ļautu novirzīties no neto izdevumu maksimālajiem pieauguma tempiem, ko Padome nosaka, apstiprinot vidēja termiņa fiskāli strukturālos plānus vai nosakot koriģējošo virzību pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā, ciktāl šo novirzi attaisno aizsardzības izdevumu palielināšana salīdzinājumā ar atsauces gadu, un ka šāds pārsniegums līdz 2028. gadam nebūs lielāks par 1,5 % no IKP gadā. Palielinājumam, kas pārsniedz minēto summu, piemērotu parasto atbilstības novērtējumu. Šāda maksimālā robeža ir vajadzīga, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēta fiskālā stabilitāte, vienlaikus ļaujot visām dalībvalstīm izmantot elastību augstāka aizsardzības izdevumu līmeņa panākšanai. Precīzās summas tiks noteiktas, kad būs pieejami izpildes dati, lai nodrošinātu, ka papildu elastību var izmantot tikai paredzētajam nolūkam.

(6)

Padomes 2025. gada 21. janvāra ieteikumā (5) tika apstiprināta Igaunijas neto izdevumu virzība.

(7)

Igaunija 2025. gada 29. aprīlī iesniedza Padomei un Komisijai lūgumu iedarbināt valsts izņēmuma klauzulu.

(8)

Lūgumā Igaunija norādīja, ka, ģeopolitiskajai situācijai kļūstot arvien saspīlētākai, Krievijai turpinot agresijas karu pret Ukrainu un tam apdraudot Eiropas drošību, Savienība saskaras ar eksistenciālu izaicinājumu, uz kuru jāreaģē, ievērojami palielinot aizsardzības izdevumus. Šī situācija ir ārkārtējs apstāklis, kuru dalībvalsts nevar kontrolēt.

(9)

Lūgumā Igaunija bija iekļāvusi datus par kopējiem aizsardzības izdevumiem (1. tabula). Turklāt Igaunija paredz turpmākajos gados palielināt aizsardzības izdevumus līdz vismaz 5 % no IKP, sākot no 2026. gada. Tāpēc aizsardzības izdevumu palielinājumam būs būtiska ietekme uz Igaunijas publiskajām finansēm.

1. tabula. Igaunijas kopējie aizsardzības izdevumi

(10)

Igaunija lēš, ka kopējo aizsardzības izdevumu palielinājums no 2021. līdz 2025. gadam, izteikts attiecībā pret IKP, būs ap 1,7 procentpunktiem un tādējādi veicinās valdības bilances pasliktināšanos un valsts parāda palielināšanos.

(11)

Pārējiem faktoriem nemainoties, izdevumu palielināšanās valsts izņēmuma klauzulas aptvertajā periodā izraisīs valsts parāda un budžeta deficīta palielināšanos līdz minētā perioda beigām. Indikatīvās Komisijas prognozes, kurās pieņemts, ka valdības izdevumi līdz 2028. gadam lineāri palielināsies, sasniedzot šajā ieteikumā atļauto līmeni, liek domāt, ka budžeta deficīta attiecība pret IKP un valsts parāda attiecība pret IKP 2028. gadā būs attiecīgi par 1,2 procentpunktiem un 2,6 procentpunktiem augstākas nekā tad, ja neto izdevumi palielinātos saskaņā ar Padomes ieteikumā noteikto virzību. Tas, visticamāk, prasītu papildu fiskālo korekciju pēc valsts izņēmuma klauzulas darbības perioda beigām, lai izpildītu budžeta struktūrai izvirzītās prasības, tai skaitā nodrošinātu, ka parāda attiecībai pret IKP virzība ir ticami lejupejoša vai saglabājas piesardzīgā līmenī, kas ir zemāks par 60 % no IKP vidējā termiņā, un ka deficīts saglabājas vai tiek samazināts zem 3 % no IKP un vidējā termiņā paliek zem šīs atsauces vērtības. Igaunija atzīst, ka, ņemot vērā aizsardzības izdevumu strukturālu palielinājumu, turpmāk var būt nepieciešama tāda politika, ar kuras palīdzību vidējā termiņā tiktu saglabāta fiskālā stabilitāte un atbilstība fiskālajiem noteikumiem. Fiskālās stabilitātes saglabāšanu vidējā termiņā nodrošina ierobežotais prognozētais deficīta un parāda līmeņu pieaugums, ko izraisījusi valsts izņēmuma klauzula, kā arī iestāžu apņemšanās nākamajā plānu kārtā ieviest nepieciešamās korekcijas, lai izpildītu visas fiskālās sistēmas prasības.

(12)

Valstu statistikas iestādes un Eurostat apkopo un publicē datus par vispārējās valdības aizsardzības izdevumiem saskaņā ar Starptautisko valdības funkciju klasifikāciju (COFOG) (6) Eiropas nacionālo kontu sistēmā (EKS 2010) (7). Šie dati ir piemēroti, lai novērtētu aizsardzības izdevumu ietekmi uz valdības budžeta deficītu, valsts parādu, neto izdevumiem un saistītiem raksturlielumiem. Eurostat ciešā sadarbībā ar valstu statistikas iestādēm noteiks, kā noritēs datu vākšanas process. Izejas punktam vajadzētu būt COFOG aizsardzības kategorijām, ņemot vērā arī NATO definīciju un paturot iespēju rast risinājumu gadījumos, kad rodas anomālijas saistībā ar atšķirībām starp attiecīgajām gada ziņošanas sistēmām. Datu vākšanas process jāpieskaņo ziņošanas termiņiem pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā.

(13)

Turklāt, lai gan līgumus par militāro ekipējumu var parakstīt laikā, kamēr darbojas valsts izņēmuma klauzula, daļa no minētā ekipējuma var tikt piegādāta vēlākā posmā, tādējādi ietekmējot publiskās finanses tikai pēc gadu perioda, kurā darbojas šī klauzula. Lai ņemtu vērā šo iespējamību, saskaņā ar valsts izņēmuma klauzulu atļautā elastība būtu jāattiecina arī uz aizsardzības izdevumiem, kas saistīti ar šādu vēlāku piegādi, – ar noteikumu, ka attiecīgie līgumi parakstīti klauzulas darbības laikā un ka šie novēlotie aizsardzības izdevumi nepārsniedz iepriekš noteikto vispārējo ierobežojumu.

(14)

Uz izdevumiem, kurus finansē no aizdevumiem, kas piešķirti no jaunā instrumenta rīcībai Eiropas drošības jomā (SAFE) (8) par labu spēcīgākai Eiropas aizsardzības industrijai, automātiski attiektos iepriekš minētā elastība. Šajā nolūkā dalībvalstis ziņotu Eurostat par visiem ar aizsardzību saistītajiem izdevumiem, kas veidojušies SAFE instrumenta kategorijās “aizsardzības ražojumi” un “citi aizsardzības vajadzībām izmantojami ražojumi”, kuras definētas priekšlikumā regulai, ar ko izveido SAFE instrumentu.

(15)

Šis ieteikums nemaina valdības budžeta deficīta, valsts parāda un neto izdevumu definīcijas un saistītos raksturlielumus. Uz šiem raksturlielumiem balstītie dati Igaunijai jāapkopo un jāpaziņo saskaņā ar Regulām (ES) 2024/1263, (EK) Nr. 479/2009 (9) un (ES) Nr. 549/2013,