KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta tīras rūpniecības kursu

(Tīras rūpniecības kursa valsts atbalsta regulējums)

(C/2025/3602)

1. IEVADS

(1)

2025. gada 26. februārī Komisija pieņēma paziņojumu “Tīras rūpniecības kurss – kopīgs konkurētspējas un dekarbonizācijas ceļvedis” (“tīras rūpniecības kurss”) (1). Šis paziņojums papildina tīras rūpniecības kursu, nosakot, kā dalībvalstis var izstrādāt valsts atbalsta pasākumus, ar ko veicina dalībvalstu ar tīras rūpniecības kursu saistīto mērķu sasniegšanu.

(2)

Tīras rūpniecības kursā ir izklāstītas darbības, kuru mērķis ir uzlabot piekļuvi cenas ziņā pieejamai enerģijai, palielināt tīro tehnoloģiju produktu pieprasījumu un piedāvājumu, piesaistīt publiskās un privātās investīcijas, stimulēt aprites ekonomiku, attīstīt starptautiskas partnerības un, lai veicinātu sociālo taisnīgumu, nodrošināt prasmes un kvalitatīvas darbvietas. Tas nodrošina visaptverošu izaugsmes stratēģiju konkurētspējīgai, noturīgai un dekarbonizētai rūpniecībai Savienībā, piedāvājot iespējas investoriem un veicinot sociālo kohēziju un taisnīgumu visos reģionos. Tīras rūpniecības kurss reprezentē apņemšanos paātrināt dekarbonizāciju, reindustrializāciju un inovāciju vienlaikus un visā šajā pasaules daļā, kā arī stiprināt Eiropas noturību. Tas sniedz Eiropas rūpniecībai spēcīgāku ekonomisko pamatojumu lielām klimatneitrālām investīcijām energoietilpīgās nozarēs un tīrās tehnoloģijās. Tajā ir uzsvērta nepieciešamība atraisīt investīcijas, lai nodrošinātu pietiekamu ražošanas jaudu Savienībā, radot vadošus tirgus tīro tehnoloģiju jomā, samazinot augstās enerģijas cenas, nodrošinot pienācīgus apstākļus, lai uzņēmumi varētu augt, konkurēt un uzņemties vadošo lomu visā pasaulē, kā arī lai novērstu ārvalstu subsīdiju radītos izkropļojumus.

1.1. Nepieciešamība stimulēt investīcijas Eiropā

(3)

Lai sasniegtu tīras rūpniecības kursa vērienīgos mērķus, būs vajadzīgas ievērojamas investīcijas. Tāpēc būs jāmobilizē finanšu līdzekļi, galvenokārt no privātiem avotiem, bet vajadzības gadījumā tie jāstimulē vai jāpapildina ar publiskiem finanšu līdzekļiem.

(4)

Kā izklāstīts Tīras rūpniecības kursa paziņojumā, ir vajadzīgas investīcijas, lai vēl vairāk paātrinātu atjaunīgās enerģijas ieviešanu, izvērstu rūpniecības dekarbonizāciju un nodrošinātu pietiekamu tīro tehnoloģiju ražošanas jaudu. Šajā paziņojumā ir noteikti kritēriji, ko Komisija piemēros, novērtējot valsts atbalsta pasākumus, kurus dalībvalstis plāno veikt, lai veicinātu šo mērķu sasniegšanu. Tas nodrošina dalībvalstīm ilgāku plānošanas periodu un investīciju paredzamību un drošību uzņēmumiem, neradot nepamatotus konkurences un tirdzniecības izkropļojumus un vienlaikus saglabājot virzību uz kohēzijas mērķiem.

(5)

Nepieciešamība Eiropā palielināt neto nulles emisiju tehnoloģiju un to galveno komponentu ražošanas jaudu ir atzīta arī Neto nulles emisiju industrijas aktā (“NNEIA”) (2), kas jau tagad novērš konkrētus šķēršļus, kuri kavē ražošanas izvēršanu Eiropā. Dalībvalstis tiek mudinātas paātrināt atbalsttiesīgas investīcijas tīro tehnoloģiju ražošanā, atzīstot tās par stratēģiskiem neto nulles emisiju projektiem saskaņā ar Neto nulles emisiju industrijas aktā paredzētajiem nosacījumiem. Lai gan NNEIA palielinās neto nulles emisiju tehnoloģiju nozares konkurētspēju, piesaistīs investīcijas un uzlabos tīro tehnoloģiju piekļuvi tirgum ES, dažām investīcijām tīro tehnoloģiju jomā var būt vajadzīgs papildu atbalsts, lai nodrošinātu, ka Savienībā tiek palielināta jauda, tādējādi dodot iespēju paātrināt pārkārtošanos uz neto nulles emisiju ekonomiku un palielinot Eiropas noturību šajā jomā. Ņemot vērā iepriekš minēto, šajā paziņojumā ir izklāstīti nosacījumi, ar kādiem, līdz minimumam samazinot konkurences izkropļojumus, var piešķirt papildu publisko atbalstu projektiem, kas uzlabo noturību.

(6)

Turklāt, lai sniegtu atbalstu pieprasījuma pusei un stimulētu tīru tehnoloģiju produktu izvēršanu, dalībvalstis var ieviest nodokļu stimulus paātrinātas amortizācijas veidā, ieskaitot tūlītēju norakstīšanu izdevumos, tādu tīru tehnoloģiju aktīvu iegādei, kas vajadzīgi pārejai uz neto nulles emisiju ekonomiku. Pasākumi, kas nav veidoti tā, lai selektīvi dotu priekšroku konkrētam uzņēmumam vai nozarei, un kas de jure un de facto ir pieejami visiem faktiskajiem un potenciālajiem ekonomikas dalībniekiem, tiek uzskatīti par vispārējiem pasākumiem un tādējādi nav uzskatāmi par valsts atbalstu (3). Tas attiecas arī uz produktiem, uz kuriem šis paziņojums neattiecas. Tomēr, ja stimuli tīru tehnoloģiju produktu iegādei ir selektīvi un tādējādi ietver valsts atbalstu, Komisija uzskatīs šādu atbalstu par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja būs ievēroti šajā paziņojumā izklāstītie nosacījumi.

(7)

Ļoti svarīgi ir piesaistīt privātās investīcijas, izmantojot finanšu instrumentus. Piemēram, dalībvalstis var kopā ar privātiem investoriem veikt investīcijas saskaņā ar tirgus nosacījumiem (4). Tajā pašā laikā dažas privāto investoru grupas, piemēram, pensiju fondi un apdrošināšanas sabiedrības, joprojām izvairās no riska, neraugoties uz to vispārējo spēju investēt. Tāpēc šajā paziņojumā ir arī izklāstīti nosacījumi, uz kuru pamata dalībvalstis var vēl vairāk stimulēt šādus privātos investorus, izmantojot shēmas, kas samazina riskus, kuri saistīti ar investēšanu konkrētos projektu portfeļos. Šādām shēmām ir jānodrošina papildināmība, kas nozīmē, ka, samazinot ar investīcijām saistītos riskus, tās piesaista privātos investorus, kuri citādi neinvestētu tāda paša veida projektos. Lai nodrošinātu, ka atbalsts pēc iespējas lielākā mērā tiek nodots tālāk attiecīgajiem projektiem, šādām shēmām vajadzētu būt veidotām tā, lai investoriem sniegtais atbalsts būtu ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam. Dalībvalstis var arī apsvērt iespēju šādas shēmas īstenot, izveidojot dalībvalsts nodalījumu programmas InvestEU ietvaros. InvestEU īstenošanas partneri un to privātie investori var līdzinvestēt šādās shēmās ar noteikumu, ka neviens īstenošanas partneris vai privātais investors par vienu un to pašu investīciju nesaņem divkāršu garantiju – gan no dalībvalsts, gan citiem publiskiem avotiem (to vidū ES fondiem).

1.2. Konkrētiem pasākumiem nepieciešamā vienkāršošana, kas nodrošina procesa paātrinājumu un pietiekamas investīcijas

(8)

Savienības noteikumi par valsts atbalstu veicina to, ka iekšējais tirgus nav sadrumstalots un tiek saglabāti vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Iekšējā tirgus integritāte ir svarīga, lai izturētu ārējo spiedienu un izvairītos no tā, ka starp dalībvalstīm notiek subsidēšanas sacensības, kas var pasliktināt kohēziju Savienībā.

(9)

Nosakot saderības nosacījumus pasākumiem, kuru mērķis ir attīstīt saimnieciskās darbības, izmantojot investīcijas, šis paziņojums papildina spēkā esošās valsts atbalsta pamatnostādnes, kurās dalībvalstīm jau ir paredzētas iespējas atbalstīt daudzas darbības, kas ierosinātas tīras rūpniecības kursā.

(10)

Citus pasākumus, kas atbalsta tīras rūpniecības kursu, piemēram, atbalstu aprites ekonomikas un bioekonomikas veicināšanai, var piešķirt saskaņā ar Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu (5) bez iepriekšējas paziņošanas, vai par tiem var paziņot saskaņā ar Pamatnostādņu par valsts atbalstu klimata, vides aizsardzības un enerģētikas pasākumiem (“CEEAG”) (6) 4.4. iedaļu, pat ja tie neietilpst šā paziņojuma darbības jomā. Komisija mudina dalībvalstis pilnīgi izmantot pieejamās iespējas sasniegt tīras rūpniecības kursa kopīgos mērķus un šādus gadījumus uzskatīs par prioritāti.

(11)

Tas, ka šajā paziņojumā paredzētie saderības nosacījumi ir vienkāršāki nekā citās spēkā esošās valsts atbalsta pamatnostādnēs, ir pamatots ar nepieciešamību veicināt un paātrināt konkrētas investīcijas un darbības. Šajā paziņojumā paredzētie instrumenti papildina spēkā esošos valsts atbalsta noteikumus, kas joprojām paliek spēkā, jo īpaši CEEAG, Reģionālā atbalsta pamatnostādnes (“RAP”) (7) un Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu. Pasākumi, kas neatbilst šajā paziņojumā izklāstītajiem vienkāršotajiem kritērijiem, tiks novērtēti saskaņā ar citiem valsts atbalsta noteikumiem. Atbalstu jaunpienācējiem, kas investē konkrētās dekarbonizētās modernākajās tehnoloģijās, var sniegt saskaņā ar šā paziņojuma 4. un 6. iedaļu. Jaunpienācējiem var sniegt arī citu atbalstu saskaņā ar vairākiem citiem spēkā esošiem valsts atbalsta noteikumiem, kurus turpina piemērot (piemēram, atbalstu saskaņā ar CEEAG vai RAP, darbības sākšanas un riska finansējuma atbalstu un atbalstu saskaņā ar Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu). Komisija mudina dalībvalstis pilnīgi izmantot visus pieejamos valsts atbalsta noteikumus un izvēlēties vispiemērotākos valsts atbalsta noteikumus, kas atbilst to pasākumu būtībai un veidolam. Tas jo īpaši attiecas uz dekarbonizācijas un energoefektivitātes pasākumiem, kas ietver jaunpienācēju investīcijas jaunu objektu būvniecībā, – tie tiks novērtēti, pamatojoties uz pieejamajiem CEEAG noteikumiem, lai pārliecinātos, ka tiks novērsti konkrēti riski, kas jo īpaši saistīti ar jaudas pārpalikumu un citiem tirgus izkropļojumiem. Ņemot vērā to, cik stratēģiski svarīgi ir atbalstīt konkurētspējīgus ražotājus, ieskaitot jaunpienācējus, kuri ar inovāciju veicina dekarbonizāciju, Komisija šādus gadījumus uzskatīs par prioritāti un centīsies pieņemt lēmumu sešu nedēļu laikā pēc pilnīga paziņojuma saņemšanas.

(12)

Šajā paziņojumā izklāstītie saderības nosacījumi ir balstīti uz lietu praksi un attiecīgo pieredzi, ko Komisija apkopojusi, arī to, kas gūta, piemērojot krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējumu (“TCTF”) – pagaidu regulējumu, kurš tiks aizstāts ar šo paziņojumu (8).

(13)

Pilnībā atzīstot dalībvalstu tiesības noteikt savu energoresursu struktūru, Komisija, lai nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts kodolenerģijas ražošanai, arī maziem un progresīviem modulāriem reaktoriem, laikus novērtēs šāda valsts atbalsta gadījumus saskaņā ar Līgumu (9) vai piemērojamām pamatnostādnēm, pilnīgi ievērojot tehnoloģisko neitralitāti.

(14)

Turklāt saskaņā ar tīras rūpniecības kursu un kā paziņots Autobūves nozares rīcības plānā (10): “Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un nozari ierosinās nosacījumus attiecībā uz saņemtajām ārvalstu investīcijām autobūves nozarē, lai vēl vairāk palielinātu to pievienoto vērtību ES. [...] Viena no prioritārajām jomām šajā ziņā būs akumulatoru piegādes ķēde. Kamēr turpinās darbs pie ārvalstu investīcijām, Komisija un dalībvalstis nodrošinās, ka ārvalstu tiešās investīcijas tiek izmantotas, lai radītu pievienoto vērtību Eiropā, jo īpaši gadījumos, kad ir iesaistīts publiskais finansējums, un ir vajadzīgi skaidri nosacījumi, kas novērstu ražošanas zinātības un speciālo zināšanu trūkumu, arī izmantojot iedarbīgus intelektuālā īpašuma un prasmju nodošanas mehānismus, kā arī ES bāzētu darbinieku pieņemšanu darbā un vietējās piegādes ķēdes.”

2. DEFINĪCIJAS

(15)

Visās šā paziņojuma iedaļās piemēro šādas definīcijas:

(a)	“atbalstāmais apgabals” ir apgabals, kas noteikts reģionālā atbalsta kartē, kuru Komisija apstiprinājusi saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) vai c) apakšpunktu un kura ir spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī;

(b)	“jaudas mehānisms” ir jaudas mehānisms, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/943 (11) 2. panta 22. punktā;

(c)	“atgūšanas mehānisms” ir mehānisms, ar kuru risina situāciju, kad rodas papildu peļņa, kas atbalsta summas noteikšanas brīdī nebija prognozēta, un ar kuru dalībvalsts saņem pienācīgu daļu no papildu pārpalikuma, ko radījis atbalstāmais projekts;

(d)

“konkurenci veicinoša konkursa procedūra” ir solīšanas process, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem: i) atklāts, skaidrs, pārredzams un nediskriminējošs, pamatojas uz objektīviem kritērijiem, kas noteikti ex ante saskaņā ar pasākuma mērķi un līdz minimumam samazina stratēģiskas solīšanas risku; ii) vismaz 70 % no kopējiem atlases kritērijiem, ko izmanto, lai sarindotu piedāvājumus, ir definēti kā atbalsts par vienu vides aizsardzības vienību (piemēram, atbalsts par vienu atsauces enerģijas izlaides vienību vai uzstādītās jaudas vienību, vai sniegtā elastības pakalpojuma vienību saskaņā ar 4. iedaļu vai euro par CO2 samazinājuma tonnu vai ietaupītās enerģijas vienību saskaņā ar 5. iedaļu); iii) kritēriji tiek publiskoti pietiekamu laiku (12) pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci; iv) ar konkursa procedūru saistītais budžets vai apjoms ir saistošs ierobežojums, proti, ir sagaidāms, ka ne visi pretendenti saņems atbalstu (13); v) atbalsta summu nosaka, pamatojoties uz sākotnējo piedāvājumu vai klīringa cenu; lai noteiktu projekta izmaksas, piedāvājumu sarindošanas nolūkā piedāvājumam jāpievieno viss valsts atbalsts vai finansējums no centralizēti pārvaldītiem ES finanšu līdzekļiem, kas piešķirts tam pašam projektam; vi) ir liegta iespēja veikt konkursa procedūras iznākuma ex post korekcijas (piemēram, pēc tam rīkot sarunas par konkursa rezultātiem vai normēt), jo tās var mazināt procedūras iznākuma efektivitāti;

(e)

“pilnvarotais subjekts” ir Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds, starptautiska finanšu iestāde, kurā kāda dalībvalsts ir kapitāldaļu īpašniece, vai juridiska persona, kura profesionāli veic finanšu darbības un kuru dalībvalsts vai dalībvalsts subjekts centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī ir pilnvarojis veikt attīstības vai veicināšanas darbības (veicināšanas banka vai cita veicināšanas iestāde). Pilnvaroto subjektu var izraudzīties vai tieši iecelt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (14) noteikumiem vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (15) 38. panta 4. punkta b) apakšpunkta iii) punktu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (16) 59. panta 3. punktu atkarībā no tā, kurš akts ir piemērojams;

(f)

“pilnībā atjaunīga elektroenerģija” ir pilnībā atjaunīga elektroenerģija to noteikumu nozīmē, kuri izklāstīti Komisijas 2023. gada 10. februāra Deleģētajā regulā (ES) 2023/1184, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina, izveidojot Savienības metodiku, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanu (17);

(g)

“finansējuma deficīts” ir starpība starp projekta (faktiskais scenārijs) neto pašreizējo vērtību (“NPV”), ņemot vērā visas gaidāmās nākotnes pozitīvās un negatīvās naudas plūsmas, ieskaitot nodokļus (18), ko rada investīcijas to darbības laikā, un galīgo vērtību, kas diskontētas, izmantojot saņēmēja vidējo svērto kapitāla cenu, un visu to paredzamo naudas plūsmu NPV, kas saistītas ar hipotētiskajām investīcijām (hipotētiskais scenārijs);

(h)	“dotācijas bruto ekvivalents” ir diskontētā atbalsta summa, kāda tā būtu, ja atbalsta saņēmējam to piešķirtu dotācijas veidā, pirms nodokļu un citu maksu atskaitīšanas, aprēķināta uz atbalsta piešķiršanas datumu un izmantojot minētajā datumā piemērojamo atsauces likmi (19);

(i)	“valsts regulatīvā iestāde” jeb “VRI” ir regulatīvā iestāde, ko katra dalībvalsts norīkojusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/944 (20) 57. panta 1. punktu;

(j)

“pārcelšana” ir tās pašas vai līdzīgas darbības vai tās daļas pārvietošana no uzņēmējdarbības vietas vienā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē (“sākotnējā uzņēmējdarbības vieta”) uz uzņēmējdarbības vietu, kurā tiek veiktas atbalstāmās investīcijas un kura atrodas citā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē (“atbalstāmā uzņēmējdarbības vieta”). Pārvietošana ir konstatējama, ja produkts vai pakalpojums sākotnējā un atbalstāmajā uzņēmējdarbības vietā vismaz daļēji kalpo tādiem pašiem mērķiem un apmierina tāda paša veida klientu prasības vai vajadzības un tajā pašā vai līdzīgā darbībā vienā no atbalsta saņēmēja sākotnējām uzņēmējdarbības vietām Eiropas Ekonomikas zonā tiek zaudētas darbvietas;

(k)	“mazs vai vidējs uzņēmums” (“MVU”) ir uzņēmums, kas atbilst nosacījumiem, kuri noteikti Komisijas Ieteikumā par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (21);

(l)

“darbu sākums” ir ar investīcijām saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu, vai citas saistības, kas padara investīcijas neatgriezeniskas, – atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Par darbu sākumu neuzskata zemes pirkšanu un sagatavošanās darbus, piemēram, atļauju saņemšanu un priekšizpēti;

(m)	“stratēģiskā rezerve” ir jaudas mehānisms, kurā elektroenerģijas jauda (piemēram, ražošanas, uzkrāšanas vai pieprasījumreakcijas jauda) tiek turēta ārpus elektroenerģijas tirgus un tiek dispečēta tikai īpašos apstākļos;

(n)

“privāti investori” ir investori, kuri neatkarīgi no savas īpašumtiesību struktūras darbojas tikai komerciālās interesēs, izmanto savus resursus un attiecībā uz savām investīcijām uzņemas pilnu risku, un jo īpaši tie ietver kredītiestādes, kas investē uz sava riska un no saviem resursiem, privātos nodibinājumus un fondus, ģimenes birojus un komerceņģeļus, korporatīvos investorus, iespējkapitāla fondus, apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondus, akadēmiskās iestādes, kā arī fiziskas personas, kas veic vai neveic saimniecisko darbību. Juridiska persona, kura profesionāli veic finanšu darbības un kuru kāda dalībvalsts vai dalībvalsts subjekts centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī ir pilnvarojis veikt attīstības vai veicināšanas darbības (valsts attīstību veicinoša banka vai cita veicināšanas iestāde), nav uzskatāma par privātu investoru šīs definīcijas nozīmē;

(o)

“kvazikapitāls (kvazikapitāla ieguldījums)” ir finansējuma veids, kurš klasificējams starp pašu kapitālu un parāda instrumentu, jo tam ir augstāks risks nekā prioritāram parādam, bet zemāks risks nekā pamata pašu kapitālam, kura peļņa turētājam ir galvenokārt atkarīga no attiecīgā mērķuzņēmuma peļņas vai zaudējumiem un kuram saistību neizpildes gadījumā nav nodrošinājuma; kvazikapitāla ieguldījumus var strukturēt kā nenodrošinātus un subordinētus un dažos gadījumos par pašu kapitālu pārveidojamus parāda instrumentus, ieskaitot mezanīna parādsaistības, vai kā priekšrocību kapitālu.

3. SADERĪBAS NOVĒRTĒJUMS SASKAŅĀ AR LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU 107. PANTA 3. PUNKTA C) APAKŠPUNKTU: VISPĀRĪGI PRINCIPI

(16)

Pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Komisija par saderīgu ar iekšējo tirgu var uzskatīt valsts atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību (pozitīvs nosacījums), ja šādam atbalstam nav tāda nelabvēlīga iespaida uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm (negatīvs nosacījums).

3.1. Pozitīvais nosacījums – atbalsts veicina saimnieciskās darbības attīstību

(17)

Attiecībā uz pozitīvo nosacījumu, ka atbalsts veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, Komisija uzskata, ka šajā paziņojumā paredzētā atbalsta mērķis ir stimulēt konkrētās nozarēs veiktas investīcijas un darbības, kas veicina Tīras rūpniecības kursa paziņojumā noteikto mērķu sasniegšanu, tādējādi veicinot konkrētu saimniecisko darbību attīstību, proti, to saimniecisko darbību attīstību, kas ietilpst šā paziņojuma attiecīgo iedaļu darbības jomā.

(18)

Valsts atbalstam ir jābūt stimulējošai ietekmei, kas nozīmē to, ka tas mudina saņēmēju veikt investīcijas vai darbību, ko tas neveiktu vai veiktu ierobežotā vai atšķirīgā veidā, ja atbalsta nebūtu. Ja vien šajā paziņojumā nav noteikts citādi, tiek pieņemts, ka stimulējoša ietekme ir tad, ja darbi pie projekta vai darbības tiek sākti tikai pēc tam, kad saņēmējs ir iesniedzis rakstisku atbalsta pieteikumu kompetentajām iestādēm (22). Tomēr var uzskatīt, ka atbalstam ir stimulējoša ietekme arī tad, ja darbi ir sākti pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas, ja ir izpildīti divi kumulatīvi kritēriji: i) atbalsts ir piešķirts automātiski saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, dalībvalstij neīstenojot nekādu tālāku rīcības brīvību, un ii) pasākums ir pieņemts un ir stājies spēkā, pirms tiek sākts darbs pie atbalstāmā projekta vai darbības, izņemot pēctecīgo fiskālo shēmu gadījumā, ja uz darbību jau agrāk ir attiekušās iepriekšējas shēmas nodokļu atvieglojumu veidā. Atbalstu, kas sniegts privātajiem investoriem saskaņā ar 8. iedaļu, var uzskatīt par tādu, kam ir stimulējoša ietekme, ja tas stimulē privātos investorus nodrošināt finansējumu potenciāli dzīvotspējīgu atbalsttiesīgu projektu portfelim tādā apmērā, kas pārsniedz finansējuma līmeni, kurš tiktu nodrošināts, ja šāda atbalsta nebūtu, vai uzņemties papildu risku, vai veikt abas šīs darbības. Nefosilas elastības atbalsta shēmām un jaudas mehānismiem stimulējoša ietekme ir tad, ja ir izpildīti attiecīgi 4.3. un 4.4. iedaļā izklāstītie nosacījumi neatkarīgi no darbu sākuma (23).

(19)

Attiecībā uz šajā paziņojumā norādītajām investīcijām un pasākumiem Komisija pieņem, ka bez atbalsta saņēmēji turpinātu savu darbību bez izmaiņām – ar nosacījumu, ka šāda rīcība nav saistīta ar Savienības tiesību aktu pārkāpumu. Šis pieņēmums neattiecas uz situācijām, kad ir jāsniedz konkrēts hipotētiskais scenārijs, pamatojoties uz nosacījumiem šā paziņojuma piemērojamajās iedaļās. Atbalstam, ko piešķir investīcijām, kuras tikai nodrošina atbilstību Savienības standartiem (24), kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī, nav stimulējošas ietekmes.

(20)

Ja atbalstītais projekts vai darbība vai atbalsta pasākums, vai ar to saistītie nosacījumi, arī tā finansēšanas metode, ja tā ir pasākuma neatņemama daļa, ir saistīti ar attiecīga Savienības tiesību akta pārkāpumu, atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(21)

Izstrādājot valsts atbalsta pasākumus, dalībvalstīm ir jāievēro attiecīgie ES tiesību aktu noteikumi, jo īpaši tie, kuru mērķis ir stiprināt ES ekonomikas noturību. Ar NNEIA Savienība definē un ierosina pasākumus, ar ko novērst tirgus nepilnību, kura saistīta ar savā starpā nesaraujami saistītajiem noturības un dekarbonizācijas jautājumiem. Tāpēc šā Paziņojuma par investīcijām tīru tehnoloģiju ražošanas jaudā materiālā piemērošanas joma ir noteikta tā, lai tā pilnīgi atbilstu NNEIA, un dod iespēju īstenot NNEIA nosacījumiem atbilstošus valsts atbalsta pasākumus un shēmas, tostarp ražošanas atbalstam. Turklāt dalībvalstis tiek stingri mudinātas iekļaut papildu nosacījumus noturības mērķu sasniegšanai, jo īpaši nolūkā stiprināt Eiropas tīro tehnoloģiju vērtības ķēdi, tādējādi palīdzot sasniegt NNEIA noteikto 40 % etalonrādītāju, ja vien šādi nosacījumi nepārkāpj Savienības tiesību aktus, tostarp Savienības starptautiskās saistības, un nav pretrunā konkrētākiem nosacījumiem šajā paziņojumā. Dalībvalstis jo īpaši varētu ņemt vērā noturības prasības ES finansēšanas instrumentos, piemēram, Inovāciju fondā. Ievērojot šos ierobežojumus, dalībvalstis tiek stingri mudinātas, izmantojot konkurenci veicinošas konkursa procedūras vai attiecīgā gadījumā citus atbalsta piešķiršanas veidus, iekļaut Eiropas priekšrokas kritērijus. Šiem kritērijiem arī turpmāk vajadzētu būt pārredzamiem, publicētiem pirms uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus izsludināšanas un samērīgiem, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci, vienlaikus atbalstot Eiropas vērtības ķēžu attīstību un noturību.

(22)

Līdzīgi dalībvalstis tiek arī stingri mudinātas pievienot nosacījumus, lai pievērstos plašākiem sociālās un vides politikas mērķiem. The Commission stands ready to assist Member States on how to design conditions related to social objectives. Member States are encouraged to develop such conditionalities together with social partners. Atbalstot saimniecisko darbību attīstību un veicinot pārkārtošanās uz tīru enerģiju mērķu sasniegšanu, šajā paziņojumā dalībvalstīm ir sniegti rīki, kas palīdzēs radīt kvalitatīvas darbvietas un nodrošināt to noturību, kā arī sasniegt neto nulles emisiju mērķus.

(23)

Ja dalībvalstis nosaka kādus atbalsta piešķiršanas nosacījumus (neatkarīgi no tā, vai tie izriet no ES tiesību aktiem vai ne), šo nosacījumu neievērošana varētu novest pie tā, ka piešķīrēja iestāde atgūst atbalstu. Dalībvalstis tiek mudinātas paredzēt izmaiņas, kas izriet no pārkārtošanās uz neto nulles emisiju ekonomiku, un veicināt taisnīgus darba tirgus rezultātus, piemēram, taisnīgas algas, pienācīgus darba apstākļus, apmācību un taisnīgu pāreju no viena darba uz citu. Dalībvalstis tiek arī mudinātas ņemt vērā nodokļu solidaritātes apsvērumus un var izslēgt no valsts atbalsta pasākumiem subjektus, kas izmanto nodokļu oāzes, lai izvairītos no taisnīgas nodokļu daļas iemaksas sabiedrībā (25).

(24)

Komisija arī norāda, ka liela nozīme dekarbonizācijas panākšanā, atkarības samazināšanā un ekonomikas konkurētspējas uzlabošanā ir apritīgumam un bioekonomikai. Dalībvalstis tiek mudinātas nodrošināt, ka projekti un darbības, ko atbalsta ar valsts atbalstu saskaņā ar šo paziņojumu, pēc iespējas vairāk veicina aprites ekonomiku.

3.2. Negatīvais nosacījums – atbalstam nav tāda nepamatota iespaida uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm

(25)

Attiecībā uz otro (negatīvo) nosacījumu, kas paredzēts Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā, Komisija, lai pārliecinātos, ka atbalstam nav tāda nepamatota iespaida uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm, novērtē atbalsta nepieciešamību, piemērotību un samērīgumu, pārbauda, vai ir novērsta nepamatota negatīva ietekme uz konkurenci un tirdzniecību un vai ir izpildīti 9. iedaļā minētie uzraudzības un ziņošanas nosacījumi.

(26)

Visam atbalstam jābūt nepieciešamam, kas nozīmē to, ka tam ir jābūt mērķorientētam uz situāciju, kurā tas var veicināt būtisku attīstību, ko tirgus viens pats nevar nodrošināt, piemēram, novēršot tirgus nepilnības, kas saistītas ar projektiem, par kuriem atbalsts tiek piešķirts. Ņemot vērā nepieciešamību paātrināt šajā paziņojumā paredzētās atbalsttiesīgās investīcijas un darbības, Komisija uzskata, ka tirgus viens pats nespētu pietiekami nodrošināt investīcijas vai darbības vajadzīgajā līmenī tādā termiņā, kas nepieciešams, lai panāktu tīru, taisnīgu un konkurētspējīgu pārkārtošanos. Tāpēc Komisija pieņem, ka pasākumi, kas ietilpst šā paziņojuma darbības jomā un atbilst visiem piemērojamo iedaļu nosacījumiem, ir nepieciešami.

(27)

Komisija Tīras rūpniecības kursa paziņojumā atzīst, ka var būt vajadzīgs publisks finansiāls atbalsts, lai veicinātu nepieciešamās papildu investīcijas, un ka ar citiem politikas instrumentiem vien nepietiek, lai sasniegtu tā mērķus. Tāpēc Komisija pieņem, ka valsts atbalsts, kas ietilpst šā paziņojuma darbības jomā, principā ir piemērots pasākums, ar ko stimulēt atbalsttiesīgās investīcijas un darbības, ja ir izpildīti visi attiecīgajās iedaļās paredzētie piemērojamie nosacījumi. Turklāt būtu jāizvēlas tāds atbalsta instruments, kas ir piemērots mērķim, kuru paredzēts sasniegt ar atbalsta pasākumu, un kas, visticamāk, radīs vismazākos tirdzniecības un konkurences izkropļojumus. Ja dalībvalstis ievēro šā paziņojuma nosacījumus, Komisija pieņem, ka arī atbalsta instruments ir piemērots.

(28)

Šajā paziņojumā paredzētais atbalsts principā netiks piešķirts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka atbalstu saņem tikai dzīvotspējīgi uzņēmumi (26). Tomēr Komisija uzskata, ka īpašajiem aizsardzības pasākumiem, kas iestrādāti 8. iedaļā paredzētajā investīciju fonda struktūrā, jo īpaši fonda pārvaldnieka finansiālo stimulu pieskaņošanai un ievērojamām privātajām līdzinvestīcijām, ir tāds pats mērķis kā grūtībās nonākušu uzņēmumu oficiālajai izslēgšanai no projektiem, kas ir tiesīgi pretendēt uz investīcijām saskaņā ar minēto iedaļu, un tie ir pienācīgs mehānisms, ko var izmantot šīs izslēgšanas vietā.

(29)

Atbalstu uzskata par samērīgu, ja atbalsta summa katram saņēmējam ir ierobežota līdz minimumam, kas nepieciešams, lai īstenotu atbalstīto projektu vai darbību. Samērīgums parasti ir nodrošināts, ja atbalsta summas nosaka konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, jo tā sniedz ticamu aplēsi par minimālo atbalstu, kas nepieciešams potenciālajiem saņēmējiem. Komisija uzskata, ka konkurenci veicinošu konkursa procedūru izmantošana ir īpaši piemērota pasākumiem, kas vērsti uz lielu skaitu pietiekami salīdzināmu projektu, piemēram, atjaunīgās enerģijas ražošanas jomā lielākiem projektiem, kuros izmanto nobriedušas tehnoloģijas. Tā kā konkurenci veicinošas konkursa procedūras ne vienmēr ir piemērotas – cita starpā tāpēc, ka nepieciešams paātrināt konkrētas investīcijas, kā minēts (4). punktā –, attiecīgās šā paziņojuma iedaļas ļauj dalībvalstīm noteikt atbalsta summas administratīvi, pamatojoties uz atbalsta maksimālo intensitāti vai atsaucoties uz finansējuma deficītu saskaņā ar konkrētajiem nosacījumiem, kas paredzēti piemērojamajā iedaļā. Ja atbalsta summu aprēķina, pamatojoties uz finansējuma deficītu, šajā aprēķinā izmantotajiem scenārijiem jābalstās uz reāliem pieņēmumiem, kas ir daļa no ticama uzņēmējdarbības plāna. Ja hipotētiskajā scenārijā saņēmējs neveic nekādu darbību vai veic darbību bez izmaiņām, hipotētiskā scenārija NPV ir nulle un finansējuma deficītu var pielīdzināt investīcijas negatīvajai NPV faktiskajā scenārijā. Šajā paziņojumā katrā iedaļā ir noteikti konkrēti piemērojamie atbalsta ierobežojumi, kurus Komisija uzskatīs par samērīgiem.

(30)

Turklāt, jo lielāka ir piešķirtā valsts atbalsta kopējā summa, jo lielāks ir tirgus izkropļojumu risks. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad atbalsta piešķiršanai neizmanto konkurenci veicinošu konkursa procedūru. Tāpēc atbalsta summas, ko var piešķirt jaunas ražošanas jaudas izveidei vienam projektam, ir ierobežotas, bet dekarbonizācijas projektos, ja atbalsts pārsniedz noteiktus sliekšņus, Komisijai ir jāveic individuāls finansējuma deficīta novērtējums.

(31)

Ja vien konkrētajās iedaļās nav noteikts citādi, atbalstu saskaņā ar šo paziņojumu var piešķirt jebkādā veidā – kā tiešās dotācijas, nodokļu atvieglojumus (27), kuru vidū ir nodokļu kredīti un paātrināta amortizācija, kā subsidētas procentu likmes jauniem aizdevumiem vai kā garantijas jauniem aizdevumiem. Ja atbalstu sniedz veidā, kas nav dotācijas, atbalsta summu izsaka dotācijas bruto ekvivalentā, un nodokļu atvieglojuma nominālā summa vai pamatā esošā finanšu instrumenta, piemēram, jauna aizdevuma vai garantijas, nominālā summa nedrīkst pārsniegt attiecināmās izmaksas (attiecīgā gadījumā).

(32)

Lai aprēķinātu dotācijas bruto ekvivalentu publiskajām garantijām, dalībvalstis var izmantot drošās zonas prēmijas, kas noteiktas Komisijas paziņojumā par valsts atbalstu garantiju veidā (28) (“Garantiju paziņojums”), vai izmantot metodiku, kuru Komisija pirms īstenošanas ir akceptējusi, pamatojoties uz Garantiju paziņojumu, ar noteikumu, ka šī metodika skaidri attiecas uz attiecīgo garantijas veidu un attiecīgo pamatā esošā darījuma veidu šā paziņojuma piemērošanas kontekstā. Lai atvieglotu atbalsta piešķiršanu tikai aizdevumu vai garantiju veidā MVU vai lieliem uzņēmumiem, kam ir vismaz B (vai līdzvērtīgs) reitings, dalībvalstīm ir atļauts dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanas vietā izvēlēties piemērot šādu vienkāršotu pieeju atbalstam, ko piešķir, pamatojoties uz atbalsta intensitāti, un atbalstam, ko piešķir, pamatojoties gan uz atbalsta intensitāti, gan uz maksimālo atbalsta summu:

(a)	attiecībā uz aizdevumiem – aizdevuma nominālā summa nepārsniedz divkāršu to summu, kas izriet no piemērojamās atbalsta maksimālās intensitātes un, ja piemērojams, maksimālās atbalsta summas;

(b)

attiecībā uz garantijām – garantijas nominālā summa nepārsniedz trīskāršu to summu, kura izriet no piemērojamās atbalsta maksimālās intensitātes un, ja piemērojams, no maksimālās atbalsta summas, un garantija, izņemot garantijas, kas sniegtas saskaņā ar 6.1. iedaļu, nepārsniedz 80 % no pamatā esošā aizdevuma.

Abos gadījumos (pamatā esošā) aizdevuma nominālā summa nedrīkst pārsniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām un uz to attiecas papildu nosacījumi, ja tādi ir noteikti attiecīgajā iedaļā.

(33)

Saskaņā ar šo paziņojumu, novērtējot atbalstu saņēmējam, uz kuru attiecas neizpildīts atgūšanas rīkojums, kas izdots saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar kuru atbalsts atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, Komisija ņems vērā vēl atgūstamo atbalsta summu (29).

(34)

Ja dalībvalstis nolemj sniegt atbalstu tādu garantiju vai aizdevumu veidā, ko novirza caur kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm kā finanšu starpniekiem, un lai nodrošinātu, ka piešķirtais atbalsts pēc iespējas lielākā (30) mērā tieši tiek nodots galasaņēmējiem, ievēro šādus nosacījumus (31):

(a)

ja kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm tiek sniegtas garantijas kā finanšu starpniekiem, šiem finanšu starpniekiem publisko garantiju sniegtās priekšrocības būtu pēc iespējas lielākā mērā jānodod galasaņēmējiem. Finanšu starpniekam jāspēj pierādīt, ka tas izmanto mehānismu, kurš nodrošina, ka priekšrocības pēc iespējas lielākā mērā tiek nodotas galasaņēmējiem kā lielāks finansējuma apjoms, riskantāki portfeļi, zemākas nodrošinājuma prasības, zemākas garantiju prēmijas vai zemākas procentu likmes, nekā būtu iespējams bez šādām publiskām garantijām;

(b)

ja kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm tiek piešķirti aizdevumi kā finanšu starpniekiem, šiem finanšu starpniekiem tās priekšrocības, ko rada subsidētās aizdevumu procentu likmes, būtu pēc iespējas lielākā mērā jānodod galasaņēmējiem. Finanšu starpniekam jāspēj pierādīt, ka tas izmanto mehānismu, kurš nodrošina, ka priekšrocības pēc iespējas lielākā mērā tiek nodotas galasaņēmējiem, saskaņā ar šo paziņojumu veikto subsidēto aizdevumu piešķiršanu nepadarot atkarīgu no esošo aizdevumu refinansēšanas.

(35)

Pamatojoties uz attiecīgo pieredzi un ņemot vērā mērķus, ko paredzēts sasniegt ar pasākumiem, uz kuriem attiecas šis paziņojums, Komisija pieņem, ka šādi pasākumi neradīs acīmredzamu negatīvu ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību, ja tie atbilst visiem piemērojamo iedaļu nosacījumiem.

(36)

Par priekšnosacījumu atbalsta piešķiršanai saskaņā ar šo paziņojumu nedrīkst izvirzīt darbības pārcelšanu, jo šādi priekšnosacījumi kaitētu iekšējam tirgum.

(37)

Pēdējais solis, kas Komisijai jāveic saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ir jāsamēro atbalsta pasākuma negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecības apstākļiem ar plānotā atbalsta pozitīvo ietekmi uz atbalstītajām saimnieciskajām darbībām, ieskaitot tā ieguldījumu tīras, taisnīgas un konkurētspējīgas pārkārtošanās panākšanā un tīras rūpniecības kursa mērķu sasniegšanā. Ja pasākumi, uz kuriem attiecas šis paziņojums, atbilst visiem piemērojamo iedaļu nosacījumiem, Komisija konstatēs, ka plānotā atbalsta pozitīvā ietekme pārsniedz negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecības apstākļiem.

3.3. Kumulācija ar citu valsts atbalstu un kombinācija ar centralizēti pārvaldītiem ES finanšu līdzekļiem

(38)

Ja vien šajā paziņojumā nav norādīts citādi:

(a)	atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar šo paziņojumu, var kumulēt ar jebkuru citu valsts atbalstu vai de minimis atbalstu vai kombinēt ar centralizēti pārvaldītiem ES finanšu līdzekļiem, ja vien minētie pasākumi attiecas uz dažādām nosakāmām attiecināmajām izmaksām;

(b)

atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar šo paziņojumu, var kumulēt ar jebkuru citu valsts atbalstu vai de minimis atbalstu vai kombinēt ar centralizēti pārvaldītiem ES finanšu līdzekļiem attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnīgi pārklājas, ar noteikumu, ka šādas kumulācijas dēļ atbalsts nepārsniedz augstāko atbalsta intensitāti vai summu, kas piemērojama saskaņā ar kādu no attiecīgajiem nosacījumiem;

(c)	atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar šo paziņojumu, var kumulēt ar jebkuru citu valsts atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas (32).

4. ATBALSTS AR MĒRĶI PAĀTRINĀT TĪRAS ENERĢIJAS IEVIEŠANU UN SAMAZINĀT ELEKTROENERĢIJAS IZMAKSAS SASKAŅĀ AR TĪRAS RŪPNIECĪBAS KURSA MĒRĶIEM

(39)

Papildus iespējām, kas jau pieejamas saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, arī saskaņā ar CEEAG, tīras rūpniecības kursā ir atzīta nepieciešamība paātrināt atjaunojamo un mazoglekļa energoresursu ieviešanu izmaksu ziņā lietderīgā veidā, tādējādi veicinot vispārējo globālo konkurētspēju, samazinot atkarību no fosilo degvielu importa, paātrinot enerģētikas pārkārtošanu un samazinot enerģijas cenas un to svārstīgumu.

(40)

Tīras rūpniecības kursā ir atzīta nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo kurināmo/degvielu (RFNBO) (33), piemēram, atjaunīgā ūdeņraža, centrālā loma ES energosistēmas dekarbonizācijā. Saskaņā ar ES Ūdeņraža stratēģiju Savienības prioritāte ir attīstīt atjaunīgo ūdeņradi, ko ražo, izmantojot galvenokārt vēja un saules enerģiju. Lai atbalstītu ūdeņraža tirgus izveidi, Direktīvā (ES) 2018/2001 ir iekļauti saistoši mērķrādītāji atjaunīgā ūdeņraža izmantošanai rūpniecībā un transportā līdz 2030. gadam.

(41)

Atjaunīgā ūdeņraža ražošanai būs liela nozīme tīklu līdzsvarošanā un nozaru sasaistē. Periodos, kad atjaunīgās enerģijas saražots par daudz, ūdeņraža ražošana var nodrošināt elastīgu pieprasījumu, kas stabilizē tīklu. Tomēr atjaunīgā ūdeņraža ražošana un izmantošana ir bijusi lēnāka, nekā gaidīts.

(42)

Tāpēc tīras rūpniecības kursā ir atzīts, ka mazoglekļa kurināmie/degvielas, piemēram, mazoglekļa ūdeņradis, būs nepieciešami, lai palīdzētu strauji samazināt emisijas un atbalstīt Savienības klientu pāreju grūti dekarbonizējamās nozarēs, kurās energoefektīvāki vai izmaksefektīvāki risinājumi nav viegli pieejami. Viena no šīm nozarēm ir transporta nozare, kurā ar ReFuelEU Aviation regulu (34) un FuelEU Maritime regulu (35) ir ieviesti īpaši mērķrādītāji attiecībā uz ilgtspējīgām aviācijas un kuģu degvielām, proti, biodegvielām, RFNBO un mazoglekļa degvielām, kas var palīdzēt samazināt transporta emisijas ar šo pārvadātāju starpniecību.

(43)

No 2030. gada RFNBO tiek ražotas, kad darbojas atjaunīgās elektroenerģijas iekārtas, par kurām noslēgts līgums, vai kad atjaunīgās elektroenerģijas ražošana pārsniedz pieprasījumu sistēmā. Tāpēc tās nodrošina esošo atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu efektīvāku izmantošanu, nodrošinot uzglabāšanas risinājumu un novēršot ierobežojumus. Dalībvalstis varētu atbalstīt šo elektroenerģijas sistēmas papildu pakalpojumu, tādējādi palielinot atbalsta intensitāti RFNBO, vienlaikus pilnībā atzīstot, ka gan RFNBO, gan mazoglekļa ūdeņradim (attiecībā uz kuru metodika tiks izklāstīta gaidāmajā deleģētajā aktā par mazoglekļa ūdeņradi) būs nozīme vispārējo dekarbonizācijas mērķrādītāju sasniegšanā.

(44)

Mazoglekļa kurināmo/degvielu elastīga ražošana var samazināt elektroenerģijas sistēmas ekspluatācijas izmaksas un veicināt lētāku un tīrāku energoavotu integrāciju. Saskaņā ar Lētākas enerģijas rīcības plānu (36) ir jāstimulē elastība visā sistēmā, lai samazinātu svārstīgumu un veicinātu elektroenerģijas cenu pazemināšanos un stabilizāciju.

(45)

Atšķirībā no RFNBO mazoglekļa kurināmos/degvielas var ražot no fosilajām degvielām vai izmantojot elektroenerģiju, kas nav kvalificējama par atjaunīgu. Tāpēc ir atbilstīgi, ka publiskā atbalsta piešķiršanā RFNBO un mazoglekļa kurināmie/degvielas netiek uzskatīti par līdzvērtīgiem un tiek atzīts, ka RFNBO sniegs lielāku ieguldījumu dekarbonizācijā un sistēmas izmaksu pārvaldībā.

(46)

Šajā saistībā ir būtiski veicināt investīcijas, ar ko izmaksu ziņā lietderīgi tiek paātrināta un paplašināta tīras enerģijas pieejamība, bet tai pašā laikā atzīt, ka Savienības prioritāte ir attīstīt atjaunīgo ūdeņradi, ko ražo galvenokārt no vēja un saules enerģijas, un ieviest aizsardzības pasākumus ar mērķi nodrošināt, ka mazoglekļa kurināmie/degvielas nepalielina sistēmas izmaksas.

(47)

Palielinoties variablu atjaunojamo energoresursu īpatsvaram energosistēmā, varētu palielināties enerģijas ražošanas modeļu mainīgums. Tāpēc līdztekus tam var būt nepieciešama elastības avotu un jaudas mehānismu ieviešana, lai nodrošinātu, ka elektroenerģijas sistēmas, kas kļūst arvien vairāk dekarbonizētas, joprojām ir drošas un piegādā enerģiju par pieņemamu cenu.

4.1. Atbalsta shēmas straujākai atjaunīgās enerģijas ieviešanai

(48)

Komisija par saderīgiem ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un ar noteikumu, ka atbalsta pasākumi atbilst šai iedaļai kopā ar 3. iedaļu, uzskatīs atbalsta pasākumus, ar kuriem tiek atbalstītas:

(a)	investīcijas Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 1. punktā definētās atjaunīgās enerģijas ražošanā, arī RFNBO ražošanā, izņemot elektroenerģijas ražošanu no RFNBO;

(b)	investīcijas RFNBO, biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biogāzes (arī biometāna) un biomasas kurināmo/degvielu krātuvēs, kurās uzkrāj tikai tādu enerģiju, kas ietilpst šīs iedaļas darbības jomā;

(c)	investīcijas elektroenerģijas uzkrāšanā (37) un siltumenerģijas uzkrāšanā (38).

(49)

Ja atbalstu piešķir elektroenerģijas uzkrāšanai, dalībvalstīm vai nu jāpierāda, ka tiek piemērotas atkāpes no attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, vai jāapstiprina, ka:

(a)

pieprasījumreakcijai un uzkrāšanai neatkarīgi no sprieguma līmeņa, kuram aktīvi ir pieslēgti, ir iespēja:

(i)	pārdot un pirkt elektroenerģiju nākamās dienas un tekošās dienas tirgos;

(ii)	piedalīties jebkuros frekvences un ar frekvences kontroli nesaistītos palīgpakalpojumos, kuros vajadzīgo pakalpojumu varētu sniegt pieprasījumreakcija un/vai uzkrāšana;

(iii)

piedalīties tirgū balstītā pārdispečēšanā un/vai būt tiesīgām sniegt pārslodzes vadības pakalpojumus pārvades sistēmu operatoriem (PSO) un/vai sadales sistēmu operatoriem (SSO);

(b)	agregatori, arī neatkarīgi agregatori, var piedalīties a) apakšpunktā uzskaitītajos tirgos un pakalpojumos.

(50)

Ja (49). punktā prasītais apstiprinājums netiek sniegts, elektroenerģijas uzkrāšanas atbalsta pasākumus, kas īstenojami saskaņā ar šo iedaļu, var apstiprināt tikai uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus. Dalībvalsts var lūgt jaunu apstiprinājumu tikai tad, kad visi šie tirgus uzlabojumi ir īstenoti. Turklāt dalībvalstis tiek aicinātas visos turpmākajos lēmumos par investīciju atbalsta shēmas izveidi elektroenerģijas uzkrāšanai ņemt vērā konstatējumus par tirgus nepilnībām, kas izdarīti elastības vajadzību novērtējumā Elektroenerģijas regulas 19.e panta nozīmē, tiklīdz tie būs pieejami. Jebkurā gadījumā elektroenerģijas uzkrāšanas atbalsta pasākumus, kas īstenojami saskaņā ar šo iedaļu, nedrīkst apstiprināt uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem.

(51)

Ja atbalstu piešķir RFNBO ražošanai, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka atbalstītie kurināmie/degvielas tiek ražoti no atjaunojamiem energoresursiem, saskaņā ar metodiku, kas ir noteikta Direktīvā (ES) 2018/2001 un tās īstenošanas vai deleģētajos aktos (39).

(52)

Ja atbalstu piešķir biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biogāzes (arī biometāna) un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai, dalībvalstīm jānodrošina, ka atbalstītie kurināmie/degvielas atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, kas noteikti Direktīvā (ES) 2018/2001 un tās īstenošanas vai deleģētajos aktos.

(53)

Atbalstu var piešķirt par jaunizveidotām jaudām vai jaudas atjaunināšanu (40). Jaudas atjaunināšanas gadījumā atbalstu var saņemt tikai par papildu izmaksām, kas radušās saistībā ar jaudas atjaunināšanu.

(54)

Izņemot atkrastes vēja tehnoloģijas, hidroenerģijas, arī hidroakumulācijas, un RFNBO ražošanas iekārtas, atbalstītajiem projektiem jābūt pabeigtiem un nodotiem ekspluatācijā 48 mēnešu laikā pēc piešķiršanas dienas. Shēmā būtu jāiekļauj efektīva sodu sistēma, ko piemēro, ja šis termiņš netiek ievērots (41).

(55)

Atbalsts jāpiešķir, pamatojoties uz shēmu ar aplēstu jaudas apjomu un budžetu. Shēmas var aprobežoties ar vienu vai vairākām tehnoloģijām, uz kurām attiecas (48). punkts, bet tās nedrīkst ietvert atbalsttiesīguma ierobežojumus, kas radītu nesamērīgus konkurences izkropļojumus. Shēmas nedrīkst radīt diskrimināciju, arī licenču, atļauju vai koncesiju piešķiršanā ne, ja tādas ir vajadzīgas. Ja dalībvalstis ievieš minimālo lielumu, kas vajadzīgs, lai varētu piedalīties shēmās saskaņā ar šo iedaļu, tas nedrīkst pārsniegt 1 MW koriģētās jaudas un ir jāatļauj agregēšana.

(56)

Dalībvalstij jānodrošina, ka tiek ievērots princips “nenodarīt būtisku kaitējumu”.

4.1.1. Investīciju atbalsta shēmas

(57)

Investīciju atbalstu atjaunīgās enerģijas ieviešanas paātrināšanai var piešķirt (48). punkta (a)–(c) apakšpunktā aprakstītajām investīcijām.

(58)

Atbalstu var piešķirt konkurenci veicinošā konkursa procedūrā (42) vai administratīvi.

(59)

Ir nepieciešama konkurenci veicinoša konkursa procedūra, ja atbalstu piešķir investīcijām elektroenerģijas ražošanā no atjaunojamiem energoresursiem, izņemot atbalstu demonstrējumprojektiem (43) un maziem projektiem, kas definēti šādi:

(a)	projekti, kuru uzstādītā jauda ir 1 MW vai mazāka, vai

(b)	projekti, kuru uzstādītā jauda ir 6 MW vai mazāka, ja tie 100 % apmērā pieder MVU un/vai atjaunojamās enerģijas kopienām (44), un/vai iedzīvotāju energokopienām (45), vai

(c)	tikai vēja enerģijas ražošanas gadījumā – projekti, kuru uzstādītā jauda ir 18 MW vai mazāka, ja tie 100 % apmērā pieder maziem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem un/vai atjaunojamās enerģijas kopienām, un/vai iedzīvotāju energokopienām.

(60)

Attiecināmās izmaksas ir kopējās investīciju izmaksas.

(61)

Ja atbalsta piešķiršanai izmanto konkurenci veicinošu konkursa procedūru, atbalsta līmenim jāatbilst konkurenci veicinošās konkursa procedūras rezultātam un tas nedrīkst pārsniegt 100 % no atbalstīto projektu kopējām attiecināmajām izmaksām.

(62)

Ja atbalstu piešķir administratīvi, atbalsta līmenis jānosaka, pamatojoties uz datiem par katra atbalstītā projekta attiecināmajām izmaksām, un tas nedrīkst pārsniegt 45 % no minētajām izmaksām. Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 20 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.

(63)

Atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar šo apakšiedaļu, var kumulēt ar atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar šā paziņojuma 4.1.2. apakšiedaļu, tikai tad, ja paziņotajā atbalsta shēmā tās sākotnējās paziņošanas laikā ir paredzēta minētā iespēja.

4.1.2. Tiešā cenu atbalsta shēmas

(64)

Tiešā cenu atbalsta shēmas (46) var aptvert investīcijas, kas aprakstītas (48). punkta (a) un (b) apakšpunktā.

(65)

Dalībvalstis var sniegt tiešu cenu atbalstu, izmantojot dažādus instrumentus, ieskaitot cenu starpības līgumus un regulētās piemaksas.

(66)

Atkāpjoties no (65). punkta, atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem jāsniedz tādu divvirzienu cenu starpības līgumu (47) veidā, kas izstrādāti saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 19.d panta 2. punkta principiem. Līguma termiņš nedrīkst pārsniegt 25 gadus pēc atbalstāmās iekārtas darbības sākuma (48).

(67)

Atbalstu var piešķirt konkurenci veicinošā konkursa procedūrā (49) vai administratīvi.

(68)

Ja atbalstu piešķir elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, izņemot atbalstu demonstrējumprojektiem un maziem projektiem, kas definēti (59). punktā, ir jāizmanto konkurenci veicinoša konkursa procedūra.

(69)

Attiecināmās izmaksas ir paredzamās neto izmaksas, kas aplēstas, ņemot vērā visas galvenās izmaksas un ieņēmumus, kuri radušies projekta darbības laikā, un visu jau saņemto atbalstu, un kas diskontētas ar vidējo svērto kapitāla cenu (WACC).

(70)

(71)

Ja atbalstu piešķir administratīvi, atbalsta līmenis jānosaka kompetentajai regulatīvajai iestādei un tam jābūt tādam, lai segtu attiecināmās izmaksas (50). Ja atbalstu piešķir administratīvi elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, atbalsta līmenis ir jānosaka VRI.

(72)

Atbalsts jāveido tā, lai novērstu jebkādu nepamatotu efektīvas tirgu darbības izkropļojumu un jo īpaši saglabātu efektīvus darbības stimulus un cenu signālus. Jo īpaši, saņēmējus nevajadzētu stimulēt izlaides produkciju piedāvāt lētāk par robežizmaksām un viņi nedrīkst saņemt atbalstu par ražošanu periodos, kuros šīs produkcijas tirgus vērtība ir negatīva (51).

4.2. Atbalsta shēmas mazoglekļa kurināmo/degvielu ieviešanas paātrināšanai

(73)

Papildus iespējām, kas jau pieejamas saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, arī saskaņā ar CEEAG, Komisija par saderīgiem ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un ar noteikumu, ka atbalsta pasākumi atbilst šai iedaļai kopā ar 3. iedaļu, uzskatīs atbalsta pasākumus, ar kuriem tiek atbalstītas:

(a)

investīcijas Direktīvas (ES) 2024/1788 (52) 2. panta 13. punktā definēto mazoglekļa kurināmo/degvielu ražošanā, tai skaitā Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 35. punktā definēto pārstrādāto oglekļa kurināmo/degvielu, kā arī mazoglekļa ūdeņraža un tādu sintētisko gāzveida un šķidro kurināmo/degvielu ražošanā, kuru enerģijas saturs tiek iegūts no mazoglekļa ūdeņraža;

(b)	investīcijas gan RFNBO, gan mazoglekļa kurināmo/degvielu ražošanā, kas neietilpst 4.1. iedaļas darbības jomā;

(c)	investīcijas mazoglekļa kurināmo/degvielu krātuvēs, kurās uzglabā tikai mazoglekļa kurināmos/degvielas vai mazoglekļa kurināmo/degvielu un RFNBO kombināciju.

(74)

Lai atbalsta pasākumus varētu apstiprināt saskaņā ar šo iedaļu, tiem jābūt atvērtiem arī nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajiem kurināmajiem/degvielām. Lai nodrošinātu, ka RFNBO saņem atbalstu, vismaz 30 % no šo pasākumu budžeta ir jārezervē 4.1. iedaļas aptvertām investīcijām nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajos kurināmajos/degvielās (53).

(75)

(76)

Ja atbalstu piešķir mazoglekļa kurināmo/degvielu ražošanai, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka atbalstītie kurināmie/degvielas atbilst siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma robežvērtībai, kas ir 70 % salīdzinājumā ar fosilās degvielas komparatoru, saskaņā ar metodiku, kas ir noteikta Direktīvā (ES) 2024/1788 un tās īstenošanas vai deleģētajos aktos.

(77)

Atbalstu var piešķirt tikai par jaunizveidotām jaudām.

(78)

Uzkrāšanas projektiem, kas atbalstīti saskaņā ar (73). punkta (c) apakšpunktu, jābūt pabeigtiem un nodotiem ekspluatācijā 48 mēnešu laikā pēc piešķiršanas dienas. Shēmā būtu jāiekļauj efektīva sodu sistēma, ko piemēro, ja šis termiņš netiek ievērots (54).

(79)

Atbalsts jāpiešķir, pamatojoties uz shēmu ar aplēstu jaudas apjomu un budžetu. Shēmas var aprobežoties ar vienu vai vairākām tehnoloģijām, uz kurām attiecas (73). punkts, bet tās nedrīkst ietvert atbalsttiesīguma ierobežojumus, kas radītu nesamērīgus konkurences izkropļojumus. Shēmas nedrīkst radīt diskrimināciju, arī licenču, atļauju vai koncesiju piešķiršanā ne, ja tādas ir vajadzīgas. Ja dalībvalstis ievieš minimālo lielumu, kas vajadzīgs, lai varētu piedalīties shēmās saskaņā ar šo iedaļu, tas nedrīkst pārsniegt 1 MW koriģētās jaudas un ir jāatļauj agregēšana.

(80)

Dalībvalstis no shēmas darbības jomas var izslēgt investīcijas mazoglekļa kurināmo/degvielu ražošanā no fosilajām degvielām, un tas netiks uzskatīts par mākslīgu shēmas darbības jomas ierobežošanu. Ja shēmas ietver investīcijas mazoglekļa kurināmo/degvielu ražošanā no fosilajām degvielām, dalībvalstis noteiktu minimālo shēmas budžeta daļu var rezervēt mazoglekļa kurināmajiem/degvielām, kas samazina atkarības no fosilajām degvielām risku.

(81)

Dalībvalstij jānodrošina, ka tiek ievērots princips “nenodarīt būtisku kaitējumu”.

4.2.1. Investīciju atbalsta shēmas

(82)

Atbalstu var piešķirt konkurenci veicinošā konkursa procedūrā (55) vai administratīvi.

(83)

Attiecināmās izmaksas ir kopējās investīciju izmaksas.

(84)

(85)

Ja atbalstu piešķir administratīvi, atbalsta līmenis jānosaka, pamatojoties uz datiem par katra atbalstītā projekta attiecināmajām izmaksām, un tas nedrīkst pārsniegt 20 % no minētajām izmaksām. Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 20 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.

(86)

4.2.2. Tiešā cenu atbalsta shēmas

(87)

Dalībvalstis var piešķirt atbalstu, izmantojot dažādus instrumentus, ieskaitot cenu starpības līgumus un regulētās piemaksas.

(88)

Atbalsts jāpiešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā (56).

(89)

(90)

Atbalsta līmenim jāatbilst konkurenci veicinošās konkursa procedūras rezultātam, un tas nedrīkst pārsniegt 100 % no atbalstīto projektu kopējām attiecināmajām izmaksām.

(91)

Atbalsts jāveido tā, lai novērstu jebkādu nepamatotu efektīvas tirgu darbības izkropļojumu un jo īpaši saglabātu efektīvus darbības stimulus un cenu signālus. Nedrīkst saņēmējus stimulēt izlaides produkciju piedāvāt lētāk par robežizmaksām, un viņi nedrīkst saņemt atbalstu par ražošanu periodos, kuros šīs produkcijas tirgus vērtība ir negatīva.

(92)

Par mazoglekļa kurināmo/degvielu (vai attiecīgā gadījumā RFNBO) ražošanu no elektroenerģijas, kas ņemta no tīkla vairāk nekā 80 % stundu (vai tirgus vienību) katrā gadā (57), atbalstu izmaksāt nedrīkst.

4.3. Atbalsts nefosilas elastības atbalsta shēmām

(93)

Atbalstu nefosilas elektroenerģijas elastības (58) veicināšanai, kas norādīts Elektroenerģijas regulas 19.g un 19.h pantā, Komisija uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar šo paziņojumu, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu (59), ja būs izpildīti 3. iedaļā un šajā iedaļā aprakstītie nosacījumi.

(94)

Pasākums būtu jāizstrādā tā, lai tas atbalstītu jaunas investīcijas nefosilās elastības iespējās. Jaunas investīcijas ir, piemēram:

(a)	investīcijas jaunas elastīgas jaudas būvniecībā. Lietotas elastīgas jaudas pārvietošanu no vienas vietas uz citu nevar uzskatīt par jaunu investīciju; vai

(b)	investīcijas, kuru mērķis ir palielināt esošās jaudas elastību vai uzstādīto jaudu. Par papildu elastību, ko nodrošinājušas jaunās investīcijas, var uzskatīt tikai elastības līmeņa pieaugumu salīdzinājumā ar elastības līmeni, kāds bijis pirms investīciju veikšanas; vai

(c)	investīcijas, kuru mērķis ir pagarināt esošās jaudas darbmūžu. Par papildu elastību, ko nodrošinājušas jaunās investīcijas, var uzskatīt tikai laikposmu, par kādu darbmūžs ir pagarināts salīdzinājumā ar darbmūžu, kāds bijis pirms investīciju veikšanas; vai

(d)

investīcijas, kuru mērķis ir mainīt elastīgas ražošanas aktīva primāro energoavotu no fosilajiem ievadītajiem produktiem uz nefosilajiem ievadītajiem produktiem. Par papildu elastību, kuru nodrošinājušas jaunās investīcijas, var uzskatīt tikai to jaudas apjomu, kura primārais energoavots ir kļuvis nefosils salīdzinājumā ar primārajiem avotiem, kādi bijuši pirms investīciju veikšanas. Šādos gadījumos VRI būtu jāpārbauda, vai visa atlikusī fosilā jauda ir rentabla bez atbalsta un vai nenotiek fosilās ražošanas šķērssubsidēšana.

(95)

Turklāt, ja to uzskata par nepieciešamu, lai neapdraudētu esošo jaudu ekonomisko dzīvotspēju, dalībvalstis var paplašināt atbalsttiesīguma noteikumus, par atbalsttiesīgu atzīstot plašāku klāstu nefosilās elastības iespēju, kuras palīdz apmierināt elastības vajadzību un kurās nesen ir veiktas investīcijas.

(96)

Pasākums būs atvērts nefosilām tehnoloģijām, kas spēj nodrošināt elastības pakalpojumus, un vismaz elektroenerģijas uzkrāšanai un pieprasījumreakcijai. Shēma nedrīkst ietvert nekādus mākslīgus ierobežojumus vai diskrimināciju (arī licenču, atļauju vai koncesiju piešķiršanā, ja tādas ir vajadzīgas). Pasākums var ietvert papildu tehniskās prasības, tikai pamatojoties uz apzinātajām sistēmas vajadzībām saskaņā ar (103). punktu. Minimālais lielums vai minimālais piegādes ilgums, kas vajadzīgs, lai varētu piedalīties, nedrīkst pārsniegt attiecīgi 1 MW koriģētās jaudas vai 1 stundu, un jābūt atļautam to nodrošināt agregējot.

(97)

Šajā iedaļā minētais atbalsts jāpiešķir, pamatojoties uz shēmu ar aplēstu jaudas apjomu un budžetu.

(98)

Dalībvalstīm vai nu jāpierāda, ka tiek piemērotas atkāpes no attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, vai jāapstiprina, ka:

(a)

visām nefosilās elastības tehnoloģijām, to vidū pieprasījumreakcijai un uzkrāšanai, neatkarīgi no sprieguma līmeņa, kuram aktīvi ir pieslēgti, ir iespēja:

(i)	pārdot un pirkt elektroenerģiju nākamās dienas un tekošās dienas tirgos;

(ii)	piedalīties jebkuros frekvences un ar frekvences kontroli nesaistītos palīgpakalpojumos, kuros vajadzīgo pakalpojumu varētu sniegt pieprasījumreakcija un/vai uzkrāšana;

(iii)

piedalīties tirgū balstītā pārdispečēšanā un/vai būt tiesīgām sniegt pārslodzes vadības pakalpojumus pārvades sistēmu operatoriem (PSO) un/vai sadales sistēmu operatoriem (SSO);

(b)	agregatori, arī neatkarīgi agregatori, var piedalīties a) apakšpunktā uzskaitītajos tirgos un pakalpojumos.

Ja šāds apstiprinājums netiek sniegts, pasākumus, kas īstenojami saskaņā ar šo iedaļu, var apstiprināt tikai uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus. Dalībvalsts var lūgt jaunu apstiprinājumu tad, kad visi šie tirgus uzlabojumi ir īstenoti.

(99)

Dalībvalstīm ir jāapstiprina, ka visi mitigācijas pasākumi, kas apzināti elastības vajadzību novērtējumā saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 19.e panta 2. punkta c) apakšpunktu, tiks īstenoti divu gadu laikā pēc Elektroenerģijas regulas 19.e panta 1. punktā minētā ziņojuma publicēšanas.

(100)

Ja attiecīgajā dalībvalstī tiek īstenots jaudas mehānisms, šim jaudas mehānismam vajadzētu būt veidotam tā, lai tajā varētu piedalīties nefosila elastība, piemēram, pieprasījumreakcija un uzkrāšana. Turklāt jaudas mehānisms un nefosilās elastības pasākumi būtu jākoordinē vienā no šādiem veidiem, lai nerastos tirgus šķēršļi un pārmērīga kompensācija:

(a)	jauda būtu jāiepērk kopīgi (60), vai

(b)	dalībvalstis savos jaudas mehānismos var iekļaut elastības vajadzību novērtējumā apzinātas nefosilās elastības prasības, piemēram, pieprasīt minimālu nefosilas elastīgās jaudas apjomu, kas nodrošina īstermiņa rampveida izmaiņu pakalpojumus, vai

(c)	resursiem jāizvēlas tikai viens pasākums, kur piedalīties, – vai nu nefosilās elastības atbalsta shēma, vai jaudas mehānisms. Mērķa pieprasījums katrā pasākumā būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā dalību otrā pasākumā.

(101)

Piedāvātais mērķa pieprasījums būtu jānosaka saskaņā ar ziņojumu, kas pieņemts, ievērojot Eiropas metodiku un Elektroenerģijas regulas 19.e pantā noteiktos orientējošos kritērijus, ņemot vērā nepieciešamību izmaksu ziņā efektīvi panākt piegādes drošību un uzticamību un dekarbonizēt elektroenerģijas sistēmu.

(102)

Kamēr nav izstrādāta šāda metodika un norādījumi, mērķa pieprasījumam nevajadzētu pārsniegt provizorisko indikatīvo valsts elastības mērķi, kas aprakstīts Elektroenerģijas regulas 19.f pantā. Ja mērķa pieprasījums nebalstās uz Eiropas metodiku un orientējošajiem kritērijiem, kas noteikti Elektroenerģijas regulas 19.e pantā, VRI ir jāapstiprina, ka iepirkuma mērķa pieprasījums (61) atspoguļo:

(a)	elastības vajadzības, kas novērtētas, pieņemot, ka tirgus uzlabojumi, kuri sīki izklāstīti (98). un (99). punktā, ir īstenoti, un,

(b)	uz tirgu balstītās investīcijas, kas, paredzams, tiks veiktas, ņemot vērā a) apakšpunktā minētos tirgus uzlabojumus.

(103)

Tehniskajiem nosacījumiem (piemēram, dalībnieku pirmskvalifikācijas prasībām (62), pieejamības vai piegādes saistībām), kā arī piedāvājumu sarindošanai izmantotajai elastības pakalpojuma vienībai jābūt skaidri pamatotiem ar konkrētajām vajadzībām, kas apzinātas (101). punktā aprakstītajā vajadzību novērtējumā.

(104)

Atbalstu piešķir tādu līgumu veidā, ar ko tiek nodrošināta tieša dotācija apmaiņā pret pieejamu elastīgo jaudu, ko nodrošinājušas (94). un (95). punktā minētās investīcijas. Ja atbalsta līgums noslēgts uz vairākiem gadiem, līguma termiņam jābūt samērīgam ar investīciju apmēru, kas nepieciešams līguma saistību izpildei, un tas nekādā ziņā nedrīkst pārsniegt investīciju amortizācijas periodu.

(105)

Atbalsta summu nosaka konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, kurā piedāvājumus sarindo tikai pēc to solījuma cenas par pieejamās elastīgās jaudas vienību gadā, un atbalstu piešķir saskaņā ar klīringa cenu par pieejamās elastīgās jaudas vienību gadā.

(106)

Līgumā būtu jāapraksta metodika, ko izmanto, lai pārbaudītu atbalstītās elastības pieejamību un aprēķinātu atbilstošus atturošus sodus nepieejamības vai līguma priekšlaicīgas izbeigšanas gadījumā. Visi saņēmēji ir jāaktivizē (piegāde vai pārbaude) vismaz reizi gadā, paziņojot par to <= 24 stundas iepriekš. Nepieejamības sodam jābūt vienādam visām tehnoloģijām, un katram saņēmējam, kas gada laikā ir pieejams mazāk nekā 50 % apmērā, ir jāmaksā soda nauda, kas ir vismaz tik liela kā tā attiecīgie elastības ieņēmumi šajā gada periodā.

(107)

VRI ir jāapstiprina, ka pieejamības līgumā paredzētās pieejamības prasības un sodi neradīs nepamatotus elektroenerģijas tirgu darbības izkropļojumus (63). Jo īpaši, saņēmēji tiks stimulēti efektīvi piedalīties elektroenerģijas tirgos un būs pakļauti cenu svārstībām un tirgus riskiem visā aktīva darbības laikā.

(108)

Attiecīgajai dalībvalstij ir jāapstiprina, ka pasākums veicina to resursu pārrobežu dalību pasākumā, kas var nodrošināt vajadzīgo tehnisko veiktspēju, ja izmaksu un ieguvumu analīze ir pozitīva.

(109)

Lai nodrošinātu efektīvus stimulus patēriņa pielāgošanai cenu signāliem, patērētājiem, kas veicina elastības vajadzības rašanos, būtu jāpiedalās pasākuma izmaksu segšanā, pamatojoties uz viņu patēriņu vismaz 1 % un ne vairāk kā 5 % augstākās cenas (64) stundu (vai tirgus laika vienību) gadā vai arī vismaz 1 % un ne vairāk kā 20 % to stundu (vai tirgus laika vienību) gadā, kurās iespējamība, ka būs vajadzīga elastība, ir lielāka (kā par to liecina, piemēram, paredzamās rampveida izmaiņu tendences) (65). Ja piemēro atrašanās vietas tehniskos kritērijus, papildu izmaksas, kas saistītas ar minēto kritēriju piemērošanu, būtu jāuzliek elektroenerģijas patērētājiem attiecīgajās vietās. Komisija uzskata, ka šādu ieguldījumu var uzskatīt par samērīgu, ja tas ir vismaz 90 % no pasākuma izmaksām. Var iekasēt maksas no balansatbildīgajām pusēm (piemēram, piegādātājiem).

(110)

Pasākums ir apstiprināts uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

4.4. Atbalsts jaudas mehānismiem, kas atbilst mērķmodelim

(111)

Atbalstu jaudas mehānismiem, kas norādīti Elektroenerģijas regulas 21. un 22. pantā, Komisija uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja būs izpildīti 3. iedaļas nosacījumi un šādi nosacījumi:

(a)	pasākums atbilst visiem vai nu stratēģiskās rezerves mērķmodeļa jaudas mehānisma, vai tirgus mēroga mērķmodeļa jaudas mehānisma kritērijiem, kas paredzēti I pielikumā;

(b)	pasākums ir apstiprināts uz laiku, kas nepārsniedz 10 gadus.

4.5. Elektroenerģijas cenu pagaidu atvieglojums energoietilpīgiem lietotājiem

4.5.1. Pāreja uz zemām elektroenerģijas izmaksām

(112)

Tīras rūpniecības kursā izklāstītie pasākumi pārveidos Savienības ekonomiku saskaņā ar ES vērienīgajiem klimata mērķiem. Kamēr Savienības elektroenerģijas sistēmas dekarbonizācija nebūs pilnīgi atspoguļojusies zemākās elektroenerģijas cenās, rūpniecības nozarēm Savienībā turpinās būt augstākas izmaksas nekā konkurentiem jurisdikcijās, kurās klimata politika nav tik vērienīga.

(113)

Šī situācija rada īpašas problēmas nozarēm, kurās starptautiskajai tirdzniecībai ir liela nozīme un kurās vērtības radīšanai ir ļoti vajadzīga elektroenerģija. Augstas elektroenerģijas cenas palielina risku, ka šie rūpniecības nozares dalībnieki varētu pārcelties uz vietām ārpus Savienības, kurās vides aizsardzības noteikumu nav vai tie ir mazāk vērienīgi. Turklāt augstas elektroenerģijas izmaksas var atturēt no ražošanas procesu elektrifikācijas, kurai ir būtiska nozīme Savienības ekonomikas sekmīgā dekarbonizācijā. Lai mazinātu minētos riskus un nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, dalībvalstis var piešķirt pagaidu atvieglojumus attiecībā uz elektroenerģijas cenu uzņēmumiem, kas darbojas attiecīgajās ekonomikas nozarēs.

4.5.2. Darbības joma un atbalsttiesīgums

(114)

Komisija par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, uzskatīs atbalstu, kas elektroenerģijas cenu pagaidu atvieglojuma veidā piešķirts darbībām, kuras tiek veiktas nozarēs, kur šie riski ir īpaši augsti. Lai panāktu noturīgu ietekmi, saņēmējiem ir jāveic investīcijas, kas veicina zaļo pārkārtošanos un palīdz mazināt energosistēmas izmaksas vidējā termiņā un ilgtermiņā (piemēram, aizstājot fosilās degvielas ar atjaunīgo enerģiju).

(115)

Dalībvalstis var piešķirt elektroenerģijas vairumcenas samazinājumus noteiktai elektroenerģijas patēriņa daļai neatkarīgi no elektroenerģijas piegādes avota (autonoma ražošana, elektroenerģijas piegādes līgumi vai piegāde no tīkla). Šī iedaļa neattiecas uz to nodevu samazinājumiem, ar kurām finansē atbalstu atjaunojamajiem energoresursiem vai koģenerācijai, – uz tiem joprojām attiecas CEEAG 4.11. iedaļa.

(116)

Nozarē pastāvošais risks, ka darbības tiks pārvietotas uz vietām ārpus Savienības, kurās vides disciplīnas nav vai tā ir mazāk vērienīga, lielā mērā ir atkarīgs no attiecīgās nozares energoietilpības un atvērtības starptautiskajai tirdzniecībai. Tāpēc atbalstu var piešķirt uzņēmumiem tikai tajās nozarēs, kurās šie riski ir ievērojami. Tās ir CEEAG 1. pielikumā uzskaitītās nozares (66), kuru tirdzniecības intensitātes un energoietilpības reizinājums Savienības līmenī sasniedz vismaz 2 % un kuru gan tirdzniecības intensitāte, gan energoietilpība Savienības līmenī ir vismaz 5 %.

(117)

Nozare vai apakšnozare, kas atbilst (116). punktā minētajiem atbalsttiesīguma kritērijiem, bet nav iekļauta tajā punktā minētajā sarakstā, arī tiks uzskatīta par atbalsttiesīgu, ja dalībvalstis atbilstību kritērijiem pierādīs ar datiem, kas reprezentē nozari vai apakšnozari Savienības līmenī, ko verificējis neatkarīgs eksperts un kas attiecas uz vismaz trim pēdējiem gadiem, par kuriem ir pieejami dati.

(118)

Atbalstu piešķirs, pamatojoties uz shēmu ar aplēstu budžetu. Dalībvalstis var ierobežot atbalsta shēmu, paredzot to tikai konkrētām ekonomikas nozarēm atkarībā no tā, cik lielas ir to elektroenerģijas izmaksas, vai nozarēm, kas ir īpaši svarīgas ekonomikai vai iekšējā tirgus drošībai un noturībai. Visi šie ierobežojumi ir jāformulē plaši, un tie nedrīkst mākslīgi ierobežot potenciālo saņēmēju loku. Dalībvalstīm jānodrošina, ka saņēmēji atbalsttiesīgajā nozarē tiek izvēlēti, balstoties uz objektīviem, nediskriminējošiem un pārredzamiem kritērijiem, un ka visiem vienas nozares konkurentiem, ja to faktiskā situācija ir līdzīga, atbalstu piešķir principā vienādi.

4.5.3. Stimulējoša ietekme un samērīgums

(119)

Atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu tikai tad, ja tam ir stimulējoša ietekme. Lai atbalstam būtu stimulējoša ietekme un tas faktiski novērstu 4.5.1. apakšiedaļā aprakstītos riskus, saņēmējam tam jāpiesakās un šis atbalsts jāizmaksā saņēmējam izmaksu rašanās gadā vai nākamajā gadā.

(120)

Komisija atbalstu, kas piešķirts saņēmējiem (116). un (117). punktā minētajās nozarēs, uzskatīs par samērīgu, ja ar to gada vidējā vairumtirgus cena tirdzniecības zonā, kurā saņēmējs ir pieslēgts, tiek samazināta ne vairāk kā par 50 % un šis samazinājums attiecas ne vairāk kā uz 50 % elektroenerģijas, ko saņēmējs patērējis gada laikā. Kopējo gada elektroenerģijas patēriņu var mērīt vai nu gadā, kurā rodas attiecināmās izmaksas, vai iepriekšējā gadā. Komisija arī uzskata, ka, lai atbalsts būtu samērīgs, šādi samazinājumi nedrīkst novest pie tā, ka samazinātā cena par attiecināmo patēriņu ir zemāka par 50 EUR/MWh.

4.5.4. Ieguldījums dekarbonizācijā

(121)

Veidojot shēmas, dalībvalstīm ir jānosaka investīciju veidi, par kuriem var skaitliski pierādīt, ka tie sniedz papildu ieguldījumu elektroenerģijas sistēmas izmaksu samazināšanā atbilstoši tirgus un sistēmas vajadzībām attiecīgajā dalībvalstī, nepalielinot fosilo degvielu patēriņu. Jābūt noteiktam, ka atbalsta saņēmējiem šādām investīcijām jaunos vai modernizētos aktīvos ir jāatvēl vismaz 50 % no šajā pasākumā piešķirtā atbalsta summas. Atbalsttiesīgas investīciju darbības var būt, piemēram, atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu attīstīšana, enerģijas uzkrāšanas risinājumi, pieprasījuma puses elastības palielināšanas pasākumi, energoefektivitātes uzlabojumi, kas ietekmē elektroenerģijas pieprasījumu, un elektrolīzeru izstrāde atjaunīgā vai mazoglekļa ūdeņraža ražošanai. Atbalsttiesīgas ir arī investīcijas, kuru mērķis ir elektrifikācija. Dalībvalstis var izveidot šaurāku sarakstu ar atbalsttiesīgajām investīcijām, taču investīcijām, kuru mērķis ir palielināt pieprasījuma puses elastību, jābūt atbalsttiesīgām.

(122)

Šīm investīcijām nedrīkst būt piešķirts atbalsts no citiem atbalsta pasākumiem. Atbalsttiesīgajai investīciju darbībai jāsāk darboties 48 mēnešu laikā no dienas, kad piešķirts atbalsts saskaņā ar šo iedaļu, ja vien saņēmējs nevar dalībvalstij pierādīt, ka tehnisku iemeslu dēļ ir pamatoti noteikt garāku termiņu. Atbalsts par vienu investīciju var tikt saņemts vairāku gadu garumā. Investīcijas var veikt saņēmēja darbības vietā vai deleģēt trešām personām. Pēdējā minētajā gadījumā saņēmējs tāpat paliek atbildīgs par investīciju faktisko īstenošanu.

(123)

Dalībvalsts var piešķirt papildu atbalstu līdz 10 % apmērā no summas, kas piešķirta saskaņā ar (120). punktu. Saņēmējiem vismaz 75 % no šā papildu atbalsta jāatvēl investīcijām, kas norādītas (121). punktā. Dalībvalstis var piešķirt šo papildu atbalstu tikai tad, ja saņēmējs var pierādīt, ka vismaz 80 % no kopējās investīciju summas tiek tērēta investīcijām, kuru mērķis ir palielināt pieprasījuma elastību, tai skaitā nefosilajai rezerves apgādei.

(124)

Dalībvalstij ir jāpārbauda, vai katrs saņēmējs ir izpildījis šīs prasības, un jāpublicē gada ziņojumi par investīciju pasākumiem, kas īstenoti saskaņā ar šo iedaļu.

4.5.5. Kumulācija

(125)

Papildus 3.3. iedaļā paredzētajiem vispārīgajiem kumulācijas noteikumiem tiek noteikts, ka atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar šo iedaļu, var kumulēt ar jebkuru citu valsts atbalstu vai de minimis atbalstu vai kombinēt ar centralizēti pārvaldītiem ES finanšu līdzekļiem attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām (t. i., elektroenerģijas vairumcenu, ieskaitot netiešās izmaksas, ko rada elektroenerģijas cenās iekļautās siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas), kas daļēji vai pilnīgi pārklājas, ar noteikumu, ka šādas kumulācijas dēļ atbalsts nepārsniedz augstāko atbalsta intensitāti vai summu, kas piemērojama saskaņā ar kādu no attiecīgajiem nosacījumiem. Ja atbalsts tiek kumulēts ar atbalstu, ar ko kompensē netiešās emisiju izmaksas saskaņā ar Komisijas Pamatnostādnēm par atsevišķiem valsts atbalsta pasākumiem saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu pēc 2021. gada (67), kopējā atbalsta summa nedrīkst pārsniegt lielāko summu, kas piemērojama saskaņā ar kādu no abām pamatnostādnēm.

4.5.6. Ilgums

(126)

Atbalstu saskaņā ar šo iedaļu saņēmējiem var sniegt ne ilgāk kā trīs gadus. Pēc 2030. gada 31. decembra maksājumus vairs nedrīkst veikt.

5. ATBALSTS RŪPNIECĪBAS DEKARBONIZĀCIJAI

(127)

Papildus iespējām, kas jau pieejamas saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, tai skaitā saskaņā ar CEEAG, Komisija, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, par saderīgu ar iekšējo tirgu uzskatīs atbalstu investīcijām, kas būtiski palīdz samazināt rūpniecisko darbību radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai sasniegtu Savienības klimatiskās ieceres, vai būtiski samazina enerģijas patēriņu rūpnieciskajās darbībās, uzlabojot energoefektivitāti, ar noteikumu, ka ir izpildīti 3. un šajā iedaļā izklāstītie nosacījumi.

(128)

Arī materiālefektivitātes uzlabošana var samazināt rūpniecisko darbību radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Vidiskie ieguvumi, ko sniedz materiālefektivitāte, ir ne tikai siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums. Tāpēc uz atbalstu materiālefektivitātei, aprites ekonomikai un bioekonomikai attiecas speciāla CEEAG iedaļa (CEEAG 4.4. iedaļa). Biogāzes un biometāna projektus, kas izstrādāti, lai kopīgi ražotu digestātu, ko pēc tam pārstrādā biobāzētās barības vielās vai mēslošanas līdzekļos (piemēram, biomēslojumā), jau var atbalstīt saskaņā ar spēkā esošajiem valsts atbalsta noteikumiem. Konkrētāk, CEEAG 4.4. iedaļā ir paredzēts juridiskais pamats, tostarp bioatlieku valorizācija un primāro izejvielu aizstāšana ar otrreizējām izejvielām. Komisija šādus gadījumus uzskatīs par prioritāti. Investīcijām, kas atbalsta aprites ekonomiku, var arī sniegt atbalstu saskaņā ar Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu, par atbalstu iepriekš nepaziņojot.

5.1. Darbības joma un vispārīgie nosacījumi

(129)

Šī iedaļa kopumā attiecas uz investīcijām siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā vai rūpniecisko darbību energoefektivitātes uzlabošanā. Šajā iedaļā ar rūpnieciskām darbībām saprot darbības, ko veic rūpnieciskās iekārtās (68) un kas ietver materiālu galaproduktu vai starppatēriņa preču ražošanu lielā apjomā.

(130)

Šī iedaļa neattiecas uz:

(a)	valsts atbalstu lauksaimniecības produktu primārajai ražošanai un zvejas un akvakultūras produktu primārajai ražošanai (69);

(b)	valsts atbalstu enerģijas ražošanai, transportēšanai un uzkrāšanai, neskarot (131). un (132). punktu (70);

(c)

valsts atbalstu jaunām investīcijām rūpnieciskajā ražošanā, kas ir strukturāli balstīta uz fosilajām degvielām, ieskaitot (131). punktā minētās investīcijas. Izņēmuma kārtā šī iedaļa var attiekties uz investīcijām projektos, kas ir balstīti uz dabasgāzi, ja šīs investīcijas atbilst 5.2.4. apakšiedaļā minētajiem papildu nosacījumiem.

(131)

Lai gan uz atbalstu enerģijas ražošanai principā attiecas šā paziņojuma 4. iedaļa, uz šādām darbībām izņēmuma kārtā var attiekties arī šī 5. iedaļa, ja:

(a)	tās pieder pie investīcijām, ar kurām tiek samazinātas siltumnīcefekta gāzu emisijas vai uzlabota rūpniecisko darbību energoefektivitāte, kā paredzēts (139). punktā;

(b)	enerģiju ražo no atjaunojamiem energoresursiem (71). Siltuma ražošanai vai koģenerācijai var izmantot arī dabasgāzi saskaņā ar papildu nosacījumiem, kas izklāstīti 5.2.4. apakšiedaļā. Šī iedaļa var attiekties arī uz (73). punkta (a) apakšpunktā minēto mazoglekļa kurināmo/degvielu ražošanu;

(c)	enerģija tiek ražota vai nu vietā, kur notiek rūpnieciskā darbība, vai industriālajā parkā (72), kurā tiek veikta rūpnieciskā darbība, ar noteikumu, ka enerģija tiek piegādāta rūpnieciskajam lietotājam pa norobežotu tīklu, nepārvadot to cauri publiskajam tīklam, un,

(d)	vai nu i) vismaz 80 % saražotās enerģijas izmanto rūpnieciskajās darbībās projekta teritorijā (73), vai, ii) ja tiek veiktas investīcijas augstas efektivitātes koģenerācijā, visu saražoto siltumu izmanto saņēmējs (74).

(132)

Šī iedaļa attiecas uz atbalstu investīcijām enerģijas uzkrāšanas vai transportēšanas palīginfrastruktūrā ar noteikumu, ka investīcijas ir neatņemama daļa no investīcijām, kas minētas (139). vai (131). punktā, un:

(a)	uzkrāšanas infrastruktūra atrodas projekta teritorijā un lieluma ziņā atbilst minēto investīciju vajadzībām;

(b)	transportēšanas infrastruktūra vai nu atrodas projekta teritorijā, vai tikai savieno šo teritoriju ar brīvas piekļuves infrastruktūru, kurai var piekļūt trešās personas saskaņā ar iekšējam enerģijas tirgum piemērojamo tiesisko regulējumu.

(133)

Šajā iedaļā minētais atbalsts tiks piešķirts, pamatojoties uz shēmu ar aplēstu budžetu. Dalībvalstīm ir jāsniedz aplēse par kopējām tiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas jāietaupa ar shēmas palīdzību, vai par kopējiem enerģijas ietaupījumiem, kas jāpanāk ar shēmas palīdzību. Atbalstu saskaņā ar šo iedaļu var piešķirt tikai tiešo dotāciju, atmaksājamu avansu, aizdevumu, garantiju vai nodokļu atvieglojumu veidā (75).

(134)

Saskaņā ar šo iedaļu novērtētajām shēmām principā būtu jāaptver visas nozares, kas var veicināt (127). punktā noteiktā mērķa sasniegšanu. Dalībvalstīm, kas vēlas ierobežot shēmas attiecināmību, attiecinot to tikai uz konkrētām nozarēm, i) šī ierobežotā attiecināmība jāpamato ar objektīviem apsvērumiem un ii) jāpierāda, ka, neraugoties uz ierobežoto attiecināmību, shēma tomēr veicina ES un valsts klimata mērķrādītāju sasniegšanu un nepamatoti neizslēdz klimatam un videi draudzīgākus risinājumus.

(135)

Neskarot dalībvalstu iespēju sniegt citus pamatojumus, Komisija pēc aizsardzības noteikuma principa pieņems, ka shēmas attiecināmības ierobežošana ir pamatota (134). punkta nozīmē, ja shēma attiecas uz visām stacionārajām iekārtām, kas minētas ETS direktīvas (76) III nodaļā.

(136)

Lai nodrošinātu, ka projekti tiek īstenoti laikus un nodrošina paredzētos siltumnīcefekta gāzu emisiju vai enerģijas ietaupījumus, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka:

(a)	iekārta vai aprīkojums, kas finansējams(-a) ar atbalstu, tiek nodots(-a) ekspluatācijā 60 mēnešu laikā pēc piešķiršanas dienas un,

(b)	tiklīdz ar atbalstu finansētā jaunā iekārta vai aprīkojums ir sācis darboties ar pilnu jaudu (77), projekts nodrošina tiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus vai enerģijas ietaupījumus vismaz 80 % apmērā no prognozētajiem samazinājumiem vai ietaupījumiem.

(137)

Shēmās jāiekļauj efektīva sodu sistēma, ko piemēro, ja nav izpildīts kāds no (136). punkta nosacījumiem (78).

(138)

Dalībvalstij jāpierāda, ka ar atbalstu netiek finansēta saņēmēja kopējās ražošanas jaudas palielināšana. Tas neskar:

(a)	ražošanas jaudas pagaidu palielinājumu pārejas periodā, kamēr jaunā iekārta vai aprīkojums, kas finansēts ar atbalstu, vēl nav sācis darboties ar pilnu jaudu un esošais aprīkojums vēl nav pilnīgi izņemts no ekspluatācijas, vai

(b)	ierobežotu jaudas palielinājumu tehniskas nepieciešamības dēļ, kas nepārsniedz 15 % salīdzinājumā ar situāciju pirms investīcijas, kas finansēta ar atbalstu.

5.2. Minimālais ieguldījums dekarbonizācijā vai energoefektivitātes uzlabošanā

5.2.1. Kopīgās prasības

(139)

(129).–(132). punktā minētās investīcijas, kas samazina iekārtu siltumnīcefekta gāzu emisijas vai uzlabo rūpniecisko darbību energoefektivitāti, ir atbalsttiesīgas neatkarīgi no izmantotā tehnoloģiskā risinājuma, ja tās:

(a)

nodrošina attiecīgās darbības radīto tiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, i) kas bez atbalsta nebūtu panākts, neraugoties uz politikas pasākumiem un mehānismiem (arī Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS)), kas ieviesti, lai novērstu to pašu tirgus nepilnību, un ii) kas atbilst ES Klimata akta mērķrādītājiem (79), vai

(b)

samazina attiecīgās darbības enerģijas patēriņu uz vienu izlaides produkcijas vienību salīdzinājumā ar situāciju, kāda būtu bez atbalsta (80), un to atmaksāšanās laiks ir pieci gadi vai vairāk. Enerģijas patēriņa uz vienu izlaides vienību samazinājumam jābūt vismaz 10 % jau dekarbonizētiem procesiem un vismaz 20 % visos pārējos gadījumos (81).

(140)

Neskarot dalībvalstu iespēju sniegt citus pamatojumus, Komisija pēc aizsardzības noteikuma principa pieņems, ka atbalsts, kas piešķirts dekarbonizācijas investīcijām, atbilst (139). punkta (a) apakšpunktam, ja shēmā būs ietvertas šādas prasības:

(a)

attiecībā uz investīcijām esošo iekārtu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā:

investīcijas samazina esošās iekārtas siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 % un ETS direktīvas (82) III nodaļā minētajām iekārtām tās samazina šīs emisijas zem 10 % visefektīvāko iekārtu vidējām emisijām, kā noteikts īstenošanas regulā, kas bija spēkā shēmas publicēšanas brīdī, lai noteiktu līmeņatzīmes saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu (“visefektīvākās iekārtas”); vai

ii.	investīcijas samazina tehniskās vienības (83) siltumnīcefekta gāzu emisijas esošajā iekārtā vismaz par 90 % un nerada fosilo degvielu iesīksti;

(b)

Attiecībā uz investīcijām siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai jaunās iekārtās, kas aizstāj esošu iekārtu, investīcijas nodrošina, ka iekārtas siltumnīcefekta gāzu emisijas ir vismaz par 10 % zemākas nekā visefektīvāko iekārtu emisijas vai salīdzināma atsauce attiecībā uz iekārtām, kas nav ETS direktīvas III nodaļā minētās iekārtas.

(141)

Projektiem jāpanāk vispārēji siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumi. To rezultāts nedrīkst būt tikai siltumnīcefekta gāzu emisiju pārvietošana no attiecīgās rūpniecības nozares uz enerģētikas nozari vai no viena industriāla objekta uz citu.

(142)

Lai pierādītu, ka emisijas netiek vienkārši pārvietotas, dalībvalstīm ir jāpierāda, ka netiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas saistītas ar atbalsttiesīgajiem projektiem, neatsver visus ar investīcijām panāktos tiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus, lai gūtie emisiju neto ietaupījumi būtu būtiski. Dalībvalstis to var pierādīt, pamatojoties uz shēmas struktūru vai uz simulācijām, kurās, izmantojot iedibinātas metodikas, tiek prognozēti siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumi un netiešās emisijas katrā atsauces projektā. Attiecībā uz elektroenerģiju to var arī pierādīt, parādot, i) ka paredzamo elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu, kas izriet no shēmas, var pilnībā segt ar atjaunīgās vai mazoglekļa elektroenerģijas piedāvājuma pieaugumu, kas prognozēts attiecīgās dalībvalsts jaunākajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (“NEKP”) vai vēl nesenāk atjauninātos atjaunīgās vai mazoglekļa elektroenerģijas ražošanas palielināšanas plānos, kuri pieņemti pēc NEKP jaunākā atjauninājuma, un ii) ka saņēmējus turpina ietekmēt elektroenerģijas cenas signāli un shēmā ir pietiekami stimuli elastības risinājumiem.

(143)

Neskarot dalībvalstu iespēju sniegt citus pamatojumus, Komisija pēc aizsardzības noteikuma principa pieņems, ka (142). punkta nosacījumi ir izpildīti šādos scenārijos:

(a)	netiešās emisijas, kuras saistītas ar ūdeņraža izmantošanu, kas atbilst (146). punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

(b)	netiešās emisijas, kas saistītas ar elastīgas elektrifikācijas projektiem (84) (ieskaitot siltumsūkņu izmantošanu), kuru galaenerģijas izlaide ievērojami pārsniedz vajadzīgās primārās enerģijas ielaidi, kā aprēķināts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 VII pielikumā izklāstīto metodiku; vai

(c)	netiešās emisijas, kuras saistītas ar biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biogāzes (arī biometāna) un biomasas kurināmo/degvielu izmantošanu, kas atbilst (145). punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

(144)

Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka atbalsts dekarbonizācijai nepamatoti neaizstāj investīcijas tīrākās alternatīvās, kas jau ir pieejamas tirgū, un nerada atkarību no konkrētām tehnoloģijām, tādējādi kavējot tīrāku risinājumu tirgus plašāku attīstību un šo risinājumu plašāku izmantošanu. Tāpēc dalībvalstis nedrīkst nepamatoti ierobežot shēmu tehnoloģisko tvērumu. Tieši attiecībā uz tāda rūpnieciskā siltuma dekarbonizāciju, kura temperatūra ir zemāka par 500 °C, tās nedrīkst izslēgt klimatam un videi visdraudzīgākās tehnoloģijas, t. i., atjaunīgo siltumu, kas nav iegūts no biomasas, elastīgu elektrifikāciju un atkritumsiltuma atkalizmantošanu.

5.2.2. Papildu prasības attiecībā uz atbalstu biodegvielām, ūdeņradim un no ūdeņraža iegūtiem kurināmajiem/degvielām

(145)

Attiecībā uz atbalsta shēmām, kas attiecas uz investīcijām, kuras pilnīgi vai daļēji balstās uz biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biogāzes (arī biometāna) un biomasas kurināmo/degvielu izmantošanu, dalībvalstīm ir jānosaka nosacījumi, kas prasa, lai šādi kurināmie/degvielas atbilstu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, kas noteikti Direktīvā (ES) 2018/2001 un tās īstenošanas vai deleģētajos aktos.

(146)

Attiecībā uz atbalsta shēmām, kas aptver investīcijas, kuras pilnīgi vai daļēji balstās uz ūdeņraža vai no ūdeņraža iegūtu kurināmo/degvielu izmantošanu, dalībvalstīm ir jāparedz nosacījumi, kas nodrošina, ka projektos izmantotais ūdeņradis vai no ūdeņraža iegūti kurināmie/degvielas ir vai nu RFNBO, vai mazoglekļa kurināmie/degvielas (85). Šos kurināmos/degvielas var arī kombinēt ar ūdeņradi, kas ražots no biomasas, kura atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, kas noteikti Direktīvā (ES) 2018/2001 un tās īstenošanas vai deleģētajos aktos.

5.2.3. Papildu prasības oglekļa uztveršanas projektu atbalstam

(147)

Attiecībā uz atbalsta shēmām, kas aptver arī investīcijas oglekļa uztveršanas iekārtu izvēršanā (86), dalībvalstīm ir jānodrošina, ka projekti, kas aptver investīcijas oglekļa uztveršanas aprīkojumā, pēc to nodošanas ekspluatācijā ļaus izvairīties no tiešām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ņemot vērā visu oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) vai oglekļa uztveršanas un izmantošanas (CCU) ķēdi.

(148)

Neskarot dalībvalstu iespēju sniegt citus pamatojumus, Komisija pēc aizsardzības noteikuma principa pieņems, ka shēma atbilst (147). punktam, ja shēmā būs paredzēts, ka atbalsttiesīgi ir tikai tie projekti, kas:

(a)

attiecas uz oglekļa uztveršanas iekārtu uzstādīšanu, ciktāl uztvertais CO2 pēc projekta nodošanas ekspluatācijā i) tiek izmantots tādā veidā, ka tas produktā ir kļuvis pastāvīgi ķīmiski saistīts tā, ka normālas lietošanas laikā, tai skaitā jebkādas tādas normālas darbības laikā, kas notiek pēc produkta ekspluatācijas laika beigām, tas nenonāk atmosfērā, vai ii) tiek izmantots sintētisko degvielu ražošanai saskaņā ar piemērojamiem ES tiesību aktiem, un/vai

(b)

attiecas uz oglekļa uztveršanas iekārtu uzstādīšanu tā pastāvīgai ģeoloģiskai uzglabāšanai, izmantojot oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas ķēdi vietās, kurām izdota atļauja saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK (87), tostarp vietās, kas atzītas par stratēģiskiem CO2 neto nulles emisiju uzglabāšanas projektiem saskaņā ar NNEIA.

5.2.4. Papildu prasības attiecībā uz atbalstu projektiem, kuros izmanto dabasgāzi

(149)

Saskaņā ar (130). un (144). punktā izklāstītajiem principiem shēmas var tikai izņēmuma kārtā stimulēt jaunas investīcijas, kas balstītas uz dabasgāzi kā emisiju samazināšanas vai energoefektivitātes palielināšanas līdzekli. Uz tām šī iedaļa attiecas tikai tad, ja dalībvalsts pierāda, ka i) dabasgāzei nav tehnoloģiski nobriedušu alternatīvu, ii) dabasgāzes alternatīvas vēl nav iespējams izmantot, jo tās nav pietiekami pieejamas vai nav adekvātas infrastruktūras, vai iii) dekarbonizācija notiks pa posmiem. Visās šajās situācijās dalībvalstīm ir jāprasa, lai saņēmēji iesniegtu ticamu un detalizētu plānu, kurā parādīts, kā līdz 2040. gadam pakāpeniski tiks izbeigta dabasgāzes izmantošana; dalībvalstij ir jānodrošina, ka šī pakāpeniskā izmantošanas izbeigšana tiek īstenota.

(150)

Atkāpjoties no (139). punkta (b) apakšpunkta un (140). punkta (a) apakšpunkta (i) punkta un (b) apakšpunkta, ja investīcijas tiek veiktas projektā, kas ir lielā mērā balstīts uz dabasgāzi kā rūpnieciskā siltuma dekarbonizācijas līdzekli, pēc projekta nodošanas ekspluatācijā tam ir jānodrošina tiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums vismaz 70 % apmērā vai enerģijas patēriņa uz vienu izlaides produkcijas vienību samazinājums vismaz 40 % apmērā (88).

(151)

Izņēmumi, kas pieļauj ierobežotus jaudas palielinājumus un kas izklāstīti (138). punkta (a) un (b) apakšpunktā, neattiecas uz investīcijām, kas balstītas uz dabasgāzi, ja vien investīcijas neatbilst labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kas definēti Direktīvā 2010/75/ES (89).

5.3. Piemērojamie atbalsta ierobežojumi

(152)

Plānojot atbalsta shēmu saskaņā ar šo iedaļu, dalībvalstij, lai nodrošinātu atbalsta samērīgumu, jāizvēlas viena no 5.3.1., 5.3.2. vai 5.3.3. apakšiedaļā aprakstītajām alternatīvajām metodikām.

(153)

Ja saskaņā ar 5.3.1. apakšiedaļu noteiktās individuālā atbalsta summas pārsniedz 200 miljonus EUR, atbalsta summa jānosaka saskaņā ar 5.3.2. apakšiedaļu.

5.3.1. Atbalsta intensitāte

(154)

Ja atbalsta summas (90) nepārsniedz 200 miljonus EUR, maksimālo atbalsta summu, ko var piešķirt saskaņā ar atbalsta shēmu, var noteikt, pamatojoties uz investīciju attiecināmajām izmaksām, t. i., kopējām investīciju izmaksām, kas tieši saistītas ar siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu vai energoefektivitātes panākšanu, un atbalsta maksimālo intensitāti. Atbalsta maksimālā intensitāte atspoguļo aptuvenās papildu vidiskās izmaksas, ko rada attiecīgo tehnoloģisko dekarbonizācijas risinājumu izmantošana. Atbalsta maksimālā intensitāte nedrīkst būt augstāka par:

(a)	60 % investīcijām, kas dod iespēju izmantot ūdeņradi vai no ūdeņraža iegūtus kurināmos/degvielas, ja (146). punktā minēto RFNBO (91) īpatsvars ir vismaz 40 %;

(b)	45 % investīcijām atjaunīgās enerģijas ražošanā (92), enerģijas uzkrāšanā (93), investīcijām elastīgā elektrifikācijā, kas minēta (143). punkta (b) apakšpunktā, un investīcijām oglekļa uztveršanas iekārtās, kas atbilst (147). punktam;

(c)	35 % investīcijām, kas dod iespēju izmantot (146). punktā minētos mazoglekļa kurināmos/degvielas;

(d)	20 % investīcijām (146). punktā minēto mazoglekļa kurināmo/degvielu ražošanā;

(e)	30 % visām pārējām tehnoloģijām.

(155)

Tādu investīciju gadījumā, kuras veic mazie uzņēmumi, atbalsta intensitāti, kas noteikta (154). punktā, var palielināt par 10 procentpunktiem, un tādu investīciju gadījumā, ko veic vidēji uzņēmumi, atbalsta intensitāti var palielināt par 5 procentpunktiem.

5.3.2. Finansējuma deficīts

(156)

Dalībvalstis var izvēlēties maksimālo atbalsta summu, kas piešķirama saskaņā ar atbalsta shēmu, noteikt kā atbalsttiesīgo investīciju finansējuma deficītu. Jābūt prasībai, ka pieteikuma iesniedzējiem, kas piedalās shēmā, ir jāizmanto vienota veidne finansējuma deficīta aprēķināšanai. Dalībvalstīm ir jāizstrādā metodika, ko tās izmantos, lai pārbaudītu, vai naudas plūsmas prognozes, kas ir NPV aprēķinu pamatā, ir ticamas un saskanīgas ar dekarbonizācijas projektu. Vienotajai veidnei ir jāatbilst tā modeļa principiem un galvenajām iezīmēm, ko publicēs Komisija.

(157)

Ja atbalsts, kas aprēķināts, pamatojoties uz projekta finansējuma deficītu, vienam uzņēmumam vienā projektā pārsniedz lielāko no šīm summām – 200 miljonus EUR vai 10 % no shēmas budžeta –, Komisijai jānovērtē finansējuma deficīts pēc atsevišķa paziņojuma.

(158)

Ja dalībvalstis nosaka atbalsta summu, pamatojoties uz (156). punktu, un šī atbalsta summa pārsniedz 30 miljonus EUR vienam uzņēmumam vienā projektā, ir jāievieš atgūšanas mehānisms, kas nodrošina, ka dalībvalsts saņem pienācīgu daļu no jebkādiem papildu pārpalikumiem, kurus radījis atbalstāmais projekts un kuri noteikti, salīdzinot projekta uzņēmējdarbības plānu ar projekta faktiskajām naudas plūsmām. Atgūšanas mehānismam ir jābūt visām šīm iezīmēm:

(a)	aprēķins, kas veikts saskaņā ar atgūšanas mehānismu, jāpārbauda, pamatojoties uz atbalstītā projekta atsevišķu uzskaiti, ko pārbaudījis neatkarīgs revidents;

(b)	atgūšanas mehānisms ir jāpiemēro visu to finanšu prognožu laiku, kas ir finansējuma deficīta novērtējuma pamatā, un tajā jāiekļauj projekta galīgā vērtība plānošanas perioda beigās, pamatojoties uz standarta ekonomikas metodiku (94), un,

(c)	atgūšanas mehānismam jāietver stimuli, kas mudina saņēmējus maksimāli samazināt savas izmaksas un īstenot projektu laika gaitā efektīvi, un pārpalikuma daļai, kas jāatmaksā atpakaļ valstij, jābūt ievērojamai.

5.3.3. Konkurenci veicinoša konkursa procedūra

(159)

Kā alternatīvu (154). un (156). punktam dalībvalstis var arī izvēlēties maksimālo atbalsta summu, kas piešķirama saskaņā ar atbalsta shēmu, noteikt konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, kas atbilst šādiem papildu nosacījumiem:

(a)	konkurenci veicinošajai konkursa procedūrai jābūt atvērtai visiem shēmas atbalsttiesīgajiem projektiem, kas sniedz tāda paša veida ieguldījumu pasākuma vidisko mērķu sasniegšanā, t. i., ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju novēršanā vai ieguldījumu energoefektivitātes uzlabošanā;

(b)	konkrētām tehnoloģijām paredzētus “grozus” piemērot nedrīkst, ja vien tie nav vajadzīgi, lai izvairītos no tā, ka tehnoloģijas, kurām ir augstākas emisiju samazināšanas izmaksas, bet arī augsts dekarbonizācijas potenciāls, faktiski tiek izslēgtas;

(c)	ja tiek noteikti cenu ierobežojumi, lai ierobežotu pie konkrētām kategorijām un konkrētiem “groziem” piederīgu individuālo pretendentu maksimālo piedāvājumu, tie jāpamato ar atsauces projektu finansējuma deficīta aprēķiniem (95).

6. ATBALSTS AR MĒRĶI NODROŠINĀT PIETIEKAMU RAŽOŠANAS JAUDU TĪRU TEHNOLOĢIJU JOMĀ

(160)

Ja būs izpildīti 3. un šajā iedaļā izklāstītie nosacījumi, Komisija, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu atbalstu, kas piešķirts, lai stimulētu investīciju projektus, kuri palielina ražošanas jaudu:

(a)	II pielikumā uzskaitīto galaproduktu ražošanai, arī no otrreizējām izejvielām, un/vai

(b)	II pielikumā uzskaitīto galveno specifisko komponentu ražošanai, arī no otrreizējām izejvielām, un/vai

(c)	tādu saistītu jaunu vai reģenerētu kritisko izejvielu ražošanai, kas vajadzīgas a) un b) apakšpunktā definēto galaproduktu vai galveno specifisko komponentu ražošanai.

Šāds atbalsts var sniegt būtisku ieguldījumu NNEIA 40 % noturības etalonrādītāja sasniegšanā saistībā ar citām rīcībpolitikām, kuru mērķis ir attīstīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi šādām tīro tehnoloģiju ražošanas investīcijām.

(161)

Tas neskar dalībvalstu iespēju saskaņā ar CEEAG 4.4. iedaļu izveidot atbalsta shēmas, ar ko paredzēts atbalstīt investīcijas aprites ekonomikas uzlabošanā (piemēram, sagatavošanā atkalizmantošanai, reciklēšanā u. c.), nepārsniedzot minētajā iedaļā paredzēto maksimālo atbalsta summu. Komisija šādus gadījumus uzskatīs par prioritāti. Šis atbalsts ietver arī atbalstu investīcijām, kas dod iespēju aizstāt primārās izejvielas ar otrreizējām izejvielām. Investīcijām, kas atbalsta aprites ekonomiku, var arī sniegt atbalstu saskaņā ar Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu, par atbalstu iepriekš nepaziņojot.

(162)

Normālos tirgus apstākļos tīro tehnoloģiju ražotājiem būtu jāspēj segt savas darbības izmaksas bez papildu publiskā atbalsta, vēl jo vairāk tad, ja viņu investīciju izmaksas jau ir tikušas subsidētas. Darbības atbalsts var būt īpaši kropļojošs, jo tas var tieši samazināt tirgū piedāvāto preču vai pakalpojumu izmaksas un ļaut tirgū turpināt darboties ekonomikas dalībniekiem, kas ilgtermiņā cieš zaudējumus. Tomēr tīro tehnoloģiju ražotāji, piemēram, bateriju ražotāji, savu darbību būtības dēļ var saskarties ar negodīgu globālo konkurenci, neparedzētiem izmaksu pārsniegumiem vai neskaidrībām par nākotnes pieprasījumu, piemēram, jaudas kāpināšanas periodā, bet arī citkārt. Šādos apstākļos dalībvalstis var nodrošināt finansējumu, arī pašu kapitāla un kvazikapitāla instrumentu veidā, atbilstoši tirgus nosacījumiem līdzās privātiem tirgus dalībniekiem (sk. (7). punktu) saskaņā ar tādiem pašiem riska un atlīdzības nosacījumiem (pari passu). Šāds finansējums varētu segt ne tikai investīciju vajadzības, bet arī darbības izmaksas.

6.1. Investīciju atbalsta shēmas

(163)

Dalībvalstis var sniegt atbalstu investīciju projektiem, kas ietilpst (160). punkta darbības jomā.

(164)

Atbalstu investīciju projektiem, kas minēti (163). punktā, var piešķirt, pamatojoties uz shēmu ar aplēstu budžetu, ja ir izpildīti šajā iedaļā un 3. iedaļā paredzētie nosacījumi.

(165)

Saņēmējiem jāpiesakās atbalsta saņemšanai pirms darbu sākuma un jāsniedz dalībvalstij šā paziņojuma III pielikumā izklāstītā nepieciešamā informācija.

(166)

Atbalstītā investīciju projekta attiecināmās izmaksas ir visas investīciju izmaksas par materiālajiem aktīviem (piemēram, zemi, ēkām, ražotni, aprīkojumu, iekārtām) un nemateriālajiem aktīviem (piemēram, patentu tiesībām, licencēm, zinātību vai citu intelektuālo īpašumu), kas vajadzīgi (160). punktā uzskaitīto preču ražošanai vai reģenerēšanai. Nemateriālajiem aktīviem i) jāpaliek saistītiem ar attiecīgo apgabalu, un tos nedrīkst pārvietot uz citiem apgabaliem, tiem ii) jātiek izmantotiem galvenokārt attiecīgajā ražotnē, kas saņem atbalstu, iii) jābūt amortizējamiem, iv) jābūt iegādātiem atbilstoši tirgus nosacījumiem no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju, v) jābūt iekļautiem tā uzņēmuma aktīvos, kas saņem atbalstu, un vi) vismaz piecus gadus (vai trīs gadus MVU gadījumā) jābūt saistītiem ar projektu, kuram piešķirts atbalsts.

(167)

Ja investīciju projekts tiek īstenots ārpus atbalstāmajiem apgabaliem, atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 15 % no attiecināmajām izmaksām un atbalsta summa (96) nedrīkst pārsniegt 150 miljonus EUR vienam projektam. Ja investīciju projekts tiek īstenots atbalstāmā apgabalā saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 20 % no attiecināmajām izmaksām un atbalsta summa nedrīkst pārsniegt 200 miljonus EUR vienam projektam. Ja investīciju projekts tiek īstenots atbalstāmā apgabalā saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 35 % no attiecināmajām izmaksām un atbalsta summa nedrīkst pārsniegt 350 miljonus EUR vienam projektam (97).

(168)

Tādu investīciju gadījumā, kuras veic mazie uzņēmumi, (167). punktā paredzēto atbalsta intensitāti var palielināt par 20 procentpunktiem, un tādu investīciju gadījumā, ko veic vidēji uzņēmumi, atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentpunktiem.

(169)

Lai nodrošinātu, ka investīcijas ir dzīvotspējīgas, dalībvalstij ir jānodrošina, ka atbalsta saņēmējs nodrošina finansējumu vismaz 25 % apmērā no attiecināmajām izmaksām, izmantojot savus resursus vai ārējo finansējumu, par ko nav saņemts nekāds publiskais atbalsts (98).

(170)

Saņēmējam ir jāapņemas saglabāt investīcijas attiecīgajā apgabalā vismaz piecus gadus vai – MVU gadījumā – trīs gadus pēc projekta pabeigšanas, lai radītu noturīgas un kvalitatīvas darbvietas Eiropas Savienībā. Šāda apņemšanās neliedz aizstāt minētajā periodā novecojušās vai bojātās ražotnes vai aprīkojumu, ja vien visu minimālo periodu saimnieciskā darbība tiek turpināta attiecīgajā apgabalā. Tomēr minēto ražotņu vai aprīkojuma aizstāšanai papildu atbalstu saskaņā ar šo paziņojumu nevar piešķirt. Šīs apņemšanās nepildīšana var novest pie tā, ka piešķīrēja iestāde atbalstu atgūst.

(171)

Piešķīrējai iestādei pirms atbalsta piešķiršanas, pamatojoties uz saņēmēja sniegto informāciju, kas norādīta šā paziņojuma III pielikumā, jāpārbauda konkrētie riski, ka investīcijas netiks veiktas EEZ (99).

(172)

Atbalstu nevar sniegt, lai atvieglotu ražošanas darbību pārcelšanu EEZ teritorijā, un tā galvenais iemesls ir novērst to, ka atbalsts rada darbvietu zudumu. Šajā nolūkā saņēmējam:

(a)	jāapliecina, ka pēdējo divu gadu laikā pirms pieteikšanās atbalsta saņemšanai tas nav pārcēlies uz uzņēmējdarbības vietu, kurā paredzēts veikt atbalstāmās investīcijas, un

(b)	jāapņemas nepārcelties divu gadu laikā pēc investīcijas pabeigšanas. Šīs apņemšanās nepildīšana var novest pie tā, ka piešķīrēja iestāde atbalstu atgūst.

6.2. Ad hoc atbalsts

(173)

Komisija var apstiprināt individuāli paziņotu atbalstu investīciju projektiem, kas ietilpst (160). punktā definētajā darbības jomā, ja ir izpildīti šīs iedaļas, (165). un (170). punkta un 3. iedaļas nosacījumi.

(174)

Atbalsta summa nedrīkst pārsniegt mazāko no šādiem lielumiem: i) subsīdijas (100) summu, ko saņēmējs varētu acīmredzami saņemt par līdzvērtīgu investīciju trešā valstī ārpus EEZ, vai ii) minimālo summu, kas vajadzīga, lai stimulētu atbalsta saņēmēju veikt investīcijas attiecīgajā apgabalā EEZ, nevis alternatīvā vietā ārpus EEZ (finansējuma deficīts) (101). Saņēmējam ir jāparāda, ka gadījumā, ja atbalsts netiktu piešķirts, plānotās investīcijas netiktu veiktas Eiropas Ekonomikas zonā (102). Komisija uzskata, ka tirgos, kuros ir lielāks risks, ka tirgus nākotnē svārstīsies, ir vajadzīgs papildu aizsardzības pasākums – atgūšanas mehānisms –, lai nodrošinātu tās papildu peļņas taisnīgu sadali, kura netika prognozēta paziņotajā finansējuma deficīta analīzē.

(175)

Ja investīcijas tiek veiktas ārpus atbalstāmajiem apgabaliem, dalībvalstij jāparāda, ka investīcijas nevar tikpat efektīvi īstenot atbalstāmā apgabalā un ka tāpēc ir pamatoti, ka atbalsta saņēmējs neveic investīcijas šādos atbalstāmajos apgabalos.

(176)

Ja investīciju veikšanas nolūkā tiek apsvērtas vairākas vietas Eiropas Ekonomikas zonā un ja valsts atbalstu saskaņā ar šo iedaļu paredzēts piešķirt, lai piesaistītu investīcijas apgabalam, kura reģionālā atbalsta intensitāte, kas norādīta piemērojamajā reģionālā atbalsta kartē, ir zemāka nekā apsvērtajos alternatīvajos EEZ apgabalos, vai neatbalstāmam apgabalam, tam ir tāda negatīva ietekme uz konkurenci un tirdzniecību, kuru diez vai atsvērtu jebkāda pozitīva ietekme. Gadījumos, kad apsvērtajās vietās Eiropas Ekonomikas zonā tiek piemērota tāda pati reģionālā atbalsta intensitāte, saņēmējam ir jāpierāda, ka vieta ir izvēlēta, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem neatkarīgi no valsts atbalsta. Turpretī šādas acīmredzamas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību nav, ja saņēmējs var pierādīt, ka investīcijas citādi netiktu veiktas šādos alternatīvos EEZ apgabalos un tā vietā tiktu novirzītas uz trešo valsti ārpus EEZ.

(177)

Saņēmējam jāapņemas (160). punktā definēto preču ražošanā izmantot visjaunāko komerciāli pieejamo no vidisko emisiju viedokļa modernāko ražošanas tehnoloģiju.

(178)

Dalībvalstij būtu jāpierāda, ka, pateicoties atbalstīto investīciju radītajai papildu ražošanas jaudai, atbalsta saņēmējs palīdzēs stiprināt Eiropas autonomiju, novēršot pastāvošo plaisu starp pieprasījumu un piedāvājumu Savienībā, un neizstums ražošanas jaudu, kas jau ir izveidota vai ko kāds ir apņēmies būvēt.

(179)

Saskaņā ar šo iedaļu piešķiramā valsts atbalsta izvērtēšanas nolūkā Komisija pieprasīs visu informāciju, kas ir vajadzīga, lai noteiktu, vai valsts atbalsta dēļ esošajās atrašanās vietās EEZ varētu ievērojami sarukt darbvietu skaits. Ja valsts atbalstam varētu būt šāda ietekme un investīcijas atbalsta saņēmējam dod iespēju pārcelt darbību uz mērķapgabalu, un pastāv cēloņsakarība starp atbalstu un pārcelšanu, tam ir tāda negatīva ietekme uz konkurenci un tirdzniecību, kuru diez vai atsvērtu jebkāda pozitīva ietekme.

6.3. Atbalsts, ko piešķir paātrinātas amortizācijas veidā, lai veicinātu pieprasījumu pēc tīru tehnoloģiju aprīkojuma

(180)

Pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Komisija uzskatīs par saderīgām ar iekšējo tirgu shēmas, kas paredz valsts atbalstu, kuru piešķir paātrinātas amortizācijas veidā, lai stimulētu tīru tehnoloģiju aprīkojuma iegādi vai nomu, ar noteikumu, ka ir izpildīti šajā iedaļā un 3. iedaļā paredzētie nosacījumi.

(181)

Atbalsts jāpiešķir tādu atbalsta shēmu veidā, kas ietver atbalsttiesīgo aktīvu iegādes vai nomas izmaksu paātrinātu amortizāciju līdz pat tūlītējai norakstīšanai izdevumos pilnā apmērā (103).

(182)

Atbalsttiesīgie aktīvi ir visi galaprodukti, kas minēti (160). punkta (a) apakšpunktā.

(183)

Atbalsttiesīgajiem aktīviem jāatbilst visiem šiem nosacījumiem:

(a)	tiem jābūt jauniem;

(b)	tiem galvenokārt jātiek izmantotiem saņēmēja darbībām un jāpaliek saistītiem ar šīm darbībām vismaz piecus gadus (vai trīs gadus MVU gadījumā) (104);

(c)	tiem jābūt amortizējamiem;

(d)	tiem jābūt nopirktiem vai nomātiem saskaņā ar tirgus nosacījumiem;

(e)	tiem jābūt iekļautiem saņēmēja aktīvos.

(184)

Atbalsttiesīgo aktīvu iegādei vai nomai jānotiek un paātrinātajai amortizācijai jāsākas ne vēlāk kā šā paziņojuma darbības termiņa beigu datumā, kas norādīts (216). punktā.

(185)

(38). punkta (a) un (b) apakšpunktu atbalstam, kas sniegts saskaņā ar šo iedaļu, nepiemēro. Atbalstu paātrinātas amortizācijas veidā var sniegt papildus jebkuram citam valsts atbalstam vai atbalstam no centralizēti pārvaldītiem ES finanšu līdzekļiem attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, un attiecībā uz šo atbalstu nav jāaprēķina dotācijas bruto ekvivalents.

7. SHĒMAS KONKRĒTU INOVĀCIJU FONDA PROJEKTU ATBALSTAM

(186)

Papildus 4.1., 4.2., 5.1.– 5.3. un 6.1. iedaļai šajā iedaļā ir ietverti īpaši saderības nosacījumi shēmām, ar ko atbalsta investīcijas, kuras ir pozitīvi novērtētas Inovāciju fonda ietvaros (105). Ar noteikumu, ka atbalsta pasākumi atbilst šai iedaļai un 3. iedaļai, Komisija, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, uzskatīs par saderīgiem ar iekšējo tirgu atbalsta pasākumus, ar ko atbalsta (48). un (73). punktā minētās investīcijas tīras enerģijas ražošanā un uzkrāšanā, (129).–(132). punktā minētās investīcijas rūpniecisko darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā un investīcijas, kas rada papildu ražošanas jaudu, kura ietilpst (160). punkta darbības jomā, ja tās piešķirtas projektiem, kuri Inovāciju fonda izvērtēšanā novērtēti pozitīvi un kuriem ir piešķirts Regulas (ES) 2024/795 (106) 4. pantā minētais “suverenitātes zīmogs”.

(187)

Attiecībā uz (48). punktā minētajām un saskaņā ar šo iedaļu novērtētajām investīcijām atjaunīgās enerģijas ražošanā un uzkrāšanā piemēro (49).–(52). punktu.

(188)

Attiecībā uz (73). punktā minētajām un saskaņā ar šo iedaļu novērtētajām investīcijām mazoglekļa kurināmo/degvielu ražošanā un uzglabāšanā piemēro (75). un (76). punktu.

(189)

Attiecībā uz (129).–(132). punktā minētajām un saskaņā ar šo iedaļu novērtētajām investīcijām, ar ko samazina rūpniecisko darbību radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, piemēro (138)., (141).–(143). un (145).–(151). punktu.

(190)

Attiecībā uz investīcijām, kas rada (160). punkta darbības jomā ietverto produktu ražošanas papildu jaudu un tiek novērtētas saskaņā ar šo iedaļu, piemēro (165)., (166)., (169)., (170). un (172). punktu.

(191)

Atbalsts jāpiešķir, pamatojoties uz shēmu ar aplēstu budžetu.

(192)

Dalībvalstis var izveidot shēmas, kas aptver vienu vai abas no šādām projektu kategorijām:

(a)	projekti, kuri pozitīvi novērtēti Inovāciju fonda izvērtēšanā un kuriem piešķirts suverenitātes zīmogs, bet kuri nav atlasīti finansējumam saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/856;

(b)	projekti, kuri pozitīvi novērtēti Inovāciju fonda izvērtēšanā un kuriem piešķirts suverenitātes zīmogs, un kuri ir atlasīti finansējumam saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/856.

(193)

Shēmām jābūt atvērtām visiem projektiem, kas atbilst šajā iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem un kas ietilpst vienā vai abās no (192). punkta a) un b) apakšpunktā minētajām kategorijām. Dalībvalstis var ierobežot šo shēmu darbības jomu, attiecinot tās tikai uz tīras enerģijas ražošanu, rūpniecisko dekarbonizāciju vai tīru tehnoloģiju ražošanu. Vēl vairāk ierobežot shēmu, to attiecinot tikai uz konkrētu nozari vai konkrētu tehnoloģiju, tās principā nedrīkst. Dalībvalstīm, kas vēlas ierobežot shēmas attiecināmību, attiecinot to tikai uz konkrētām nozarēm vai tehnoloģijām, i) šī ierobežotā attiecināmība jāpamato ar objektīviem apsvērumiem un ii) jāpierāda, ka shēma nepamatoti neizslēdz klimatam un videi draudzīgākus risinājumus.

(194)

Shēmas var aptvert projektus, kas izvēlēti vienā vai vairākos gaidāmos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus. Ja shēma attiecas uz projektiem, kas izvēlēti vairākos gaidāmos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/856, dalībvalsts var vai nu piešķirt gada budžetu katram Inovāciju fonda uzaicinājumam, vai katrā uzaicinājumā rezervēt atbalstu noteiktai procentuālajai daļai projektu, kas saņēmuši pozitīvu novērtējumu Inovāciju fonda izvērtēšanā un kam piešķirts suverenitātes zīmogs. Kad dalībvalstis piešķir atbalstu projektiem, kuri ir atbalsttiesīgi saskaņā ar shēmu194), dalībvalstīm ir jāievēro sarindojums, kas noteikts projektu atlasei pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/856.

(195)

Atbalstu var piešķirt tikai tiešo dotāciju, atmaksājamu avansu, aizdevumu, garantiju vai nodokļu atvieglojumu veidā.

(196)

Ieviešot atbalsta shēmu saskaņā ar šo iedaļu, dalībvalstij i) attiecībā uz (187). un (188). punktā minētajām investīcijām tīras enerģijas ražošanā un uzkrāšanā, kā arī (189). punktā minētajām investīcijām, ar ko samazina rūpniecisko darbību radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, jāizvēlas viena no (154).–(158). punktā aprakstītajām alternatīvajām atbalsta summas noteikšanas metodikām, ii) attiecībā uz investīcijām, kas rada (190). punktā minēto ražošanas papildu jaudu, jānodrošina, ka tiek ievērotas (167). un (168). punktā noteiktās atbalsta maksimālās intensitātes un maksimālās atbalsta summas.

(197)

Attiecībā uz (192). punkta (a) apakšpunktā minētajiem projektiem dalībvalstis tā vietā, lai noteiktu atbalsta summu saskaņā ar (196). punktu, investīcijām, ar ko samazina rūpniecisko darbību radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, un investīcijām tīras enerģijas ražošanā un uzkrāšanā atbalsta summu var noteikt saskaņā ar maksimālā finansējuma aprēķināšanas metodi, kas noteikta Deleģētajā regulā (ES) 2019/856, un papildināt to ar efektīvu atgūšanas mehānismu, kam piemīt (199). punktā noteiktās iezīmes.

(198)

Ar noteikumu, ka projekta novatoriskums Inovāciju fonda ietvaros ir novērtēts kā liels, dalībvalstis attiecībā uz investīcijām, kas rada (160). punkta darbības jomā ietverto produktu ražošanas papildu jaudu, tā vietā, lai atbalsta summu noteiktu saskaņā ar (196). punktu, atbalstu var noteikt saskaņā ar maksimālā finansējuma aprēķināšanas metodi, kas noteikta Deleģētajā regulā (ES) 2019/856, nepārsniedzot (200). punktā noteiktos atbalsta maksimālos apjomus, un to papildināt ar efektīvu atgūšanas mehānismu, kam piemīt (199). punktā noteiktās iezīmes.

(199)

Atgūšanas mehānismam ir jābūt visām šīm iezīmēm:

(a)	ar atgūšanas mehānismu ir jārisina situācija, kad radusies papildu peļņa, proti, ar to ir jānosaka un jāatgūst projekta pārpalikums, ciktāl atbalstīto projektu iekšējā peļņas norma pārsniedz WACC, kas pieņemta saskaņā ar Deleģētajā regulā (ES) 2019/856 noteikto metodi;

(b)	atgūšanas mehānismu pirmo reizi piemēro vismaz 5 gadus un pēdējo reizi – vismaz 10 gadus pēc projekta darbības sākuma, kas noteikts piemērojamajā Inovāciju fonda uzaicinājumā;

(c)	aprēķins, kas veikts saskaņā ar atgūšanas mehānismu, jāpārbauda, pamatojoties uz atbalstītā projekta atsevišķu uzskaiti, ko pārbaudījis neatkarīgs revidents;

(d)	atgūšanas mehānisma galīgajā piemērošanā ir jāņem vērā projekta galīgā vērtība;

(e)	atgūšanas mehānisms ir jāizstrādā tā, lai saglabātu stimulus saņēmējiem samazināt savas izmaksas un īstenot projektu visefektīvākajā veidā laika gaitā, un tajā noteiktā valsts daļa nedrīkst būt mazāka par 70 % no pārpalikuma.

(200)

(198). punkta piemērošanas nolūkā, ja investīciju projekts tiek īstenots ārpus atbalstāmajiem apgabaliem, atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 25 % no attiecināmajām izmaksām un atbalsta summa nedrīkst pārsniegt 150 miljonus EUR vienam projektam. Ja investīciju projekts tiek īstenots atbalstāmā apgabalā saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 40 % no attiecināmajām izmaksām un atbalsta summa nedrīkst pārsniegt 200 miljonus EUR vienam projektam. Ja investīciju projekts tiek īstenots atbalstāmā apgabalā saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 55 % no attiecināmajām izmaksām un atbalsta summa nedrīkst pārsniegt 350 miljonus EUR vienam projektam (107). Tādu investīciju gadījumā, kuras veic mazie uzņēmumi, šīs atbalsta intensitātes var palielināt par 20 procentpunktiem, un tādu investīciju gadījumā, ko veic vidēji uzņēmumi, šīs atbalsta intensitātes var palielināt par 10 procentpunktiem.

8. ATBALSTS AR TĪRAS RŪPNIECĪBAS KURSA MĒRĶIEM SAISTĪTU PRIVĀTO INVESTĪCIJU RISKU SAMAZINĀŠANAI

(201)

Papildus 4.–7. iedaļā aprakstītajiem pasākumiem dalībvalstis var izvēlēties stimulēt privātos investorus investēt projektos (108), kas ietilpst 4.1., 4.2., 4.3., 5. un 6. iedaļas darbības jomā (109), energoinfrastruktūrā, uz kuru attiecas likumīgs monopols vai kuru ekspluatē dabiska monopola apstākļos (110), vai projektos, kas atbalsta aprites ekonomiku (111).

(202)

Komisija, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, par saderīgām ar iekšējo tirgu uzskatīs atbalsta shēmas, kuru mērķis ir samazināt riskus, kas saistīti ar privātām investīcijām atbalsttiesīgu projektu portfeļos, ar noteikumu, ka ir izpildīti šajā iedaļā un 3. iedaļā paredzētie saderības nosacījumi.

(203)

Atbalstu piešķir, pamatojoties uz shēmu, kas stimulē privātos investorus investēt tādu atbalsttiesīgu projektu portfeļos, uz kuriem attiecas šī iedaļa, kā noteikts (201). punktā.

(204)

Atbalsts izpaužas kā pašu kapitāls, aizdevumi (arī subordinētie aizdevumi) un/vai garantijas, ko sniedz īpašam fondam vai īpašam nolūkam dibinātai sabiedrībai (ĪNDS), kurš(-a) turēs atbalsttiesīgo projektu portfeli. Atbalsta mērķis ir mudināt privātos investorus investēt šādā fondā vai īpašam nolūkam dibinātajā sabiedrībā, nodrošinot šiem investoriem riska mazināšanas un/vai peļņas stimulus, piemēram, garantijas ar pirmās kārtas zaudējumu garantiju (pretgarantiju) vai kapitālieguldījumu sadalījumu dažādās akciju kategorijās, kur peļņa no investīcijām vispirms tiek iedalīta privāto investoru akciju kategorijā un, ja tā pārsniedz noteiktu peļņas līmeni, arī dalībvalsts akciju kategorijā. Aizdevuma vai parāda instrumentu garantijas darbības termiņš kopumā nedrīkst pārsniegt 20 gadus, un garantiju gadījumā tas nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt pamatā esošā parāda instrumenta termiņu. Garantijas mobilizēšana ir līgumiski saistīta ar konkrētiem nosacījumiem, kas var pat paredzēt, ka ir obligāti jābūt paziņojumam par saņēmēja uzņēmuma bankrotu vai jāveic jebkura cita līdzīga procedūra. Par šiem nosacījumiem pusēm jāvienojas tad, kad garantiju sākotnēji piešķir. Ja garantijas tiek sniegtas portfeļa kapitālieguldījumiem un/vai kvazikapitāla ieguldījumiem, attiecināmos zaudējumus ar garantiju var segt tikai tad, kad fonda vai ĪNDS darbība ir izbeigta un visas portfeļa investīcijas ir atsavinātas saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

(205)

Fonda vai ĪNDS investīcijas atbalsttiesīgos projektos var būt jauns pašu kapitāls, kvazikapitāls, aizdevumi (arī subordinētie aizdevumi), citi parāda instrumenti un garantijas. Investīciju maksimālā nominālā summa vienam atsevišķam projektam nedrīkst pārsniegt 250 miljonus EUR. Investīcijas atsevišķā projektā nedrīkst pārsniegt 25 % no fonda vai ĪNDS kopējā finansējuma apjoma slēgšanas brīdī. Atbalstu, kas sniegts saskaņā ar šo iedaļu, var kumulēt ar atbalstu, kas tam pašam projektam sniegts saskaņā ar citām šā paziņojuma iedaļām, vai jebkuru citu tam pašam projektam sniegtu valsts atbalstu.

(206)

Šajā iedaļā paredzētās atbalsta shēmas dalībvalstīm jāīsteno ar finanšu starpnieka vai pilnvarotā subjekta starpniecību. Finanšu starpnieka vai pilnvarotā subjekta atlīdzībai jāatbilst tirgus praksei. Tiek pieņemts, ka šis nosacījums ir izpildīts attiecībā uz finanšu starpniekiem, kas atlasīti atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā atlases procedūrā. Finanšu starpniekiem jāuzņemas daļa no investīciju riskiem – vai nu pietiekamā apmērā līdzinvestējot savus resursus, vai saņemot ievērojamu atlīdzību, kas ir atkarīga no darbības rezultātiem –, lai nodrošinātu, ka to intereses pastāvīgi ir saskaņotas ar dalībvalsts interesēm.

(207)

Dalībvalstīm vai to pilnvarotajam subjektam jāapņemas veikt pienācīgas rūpības procedūru, lai (204). punktā minētajam investīciju portfelim nodrošinātu pienācīgu investīciju stratēģiju, kas jāformulē finanšu starpniekam dalībvalsts noteikto pilnvaru robežās un kas ietver atbilstīgu riska diversifikācijas politiku, kuras mērķis ir panākt ekonomisko dzīvotspēju un nodrošināt ilgtermiņa investīciju iespējas privātajiem investoriem. Finanšu starpnieks vai pilnvarotais subjekts būs atbildīgs par šīs stratēģijas īstenošanu un atlasīs atbalsttiesīgos projektus un investorus. Šī atlase attiecībā uz katru kapitālieguldījumu un kvazikapitāla ieguldījumu jāveic, cita starpā balstoties uz skaidru un reālistisku izejas scenāriju. Kapitālieguldījumu gadījumā mērķa peļņu no portfeļa investīcijām, kura nosaka peļņas sadali (kā noteikts (209). punkta (b) apakšpunktā), noteiks finanšu starpnieks vai pilnvarotais subjekts. Finanšu starpniekam vai pilnvarotajam subjektam jānodrošina, ka investīciju projektiem sniegtais finansējums nepārsniedz investīciju projektu izmaksas, ņemot vērā citu no jebkura avota piešķirtu finansējumu.

(208)

Komisija uzskata, ka atbalsts privātiem investoriem ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam, ja privātie investori tiek atlasīti investēšanai portfelī, izmantojot atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu atlases procedūru, kura tiek organizēta saskaņā ar piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktiem, kurā ir skaidri noteikti politikas mērķi, kas jāsasniedz ar investīcijām, un kuras mērķis ir izveidot atbilstīgus riska un atlīdzības sadales mehānismus.

(209)

Ja privātos investorus neatlasa atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā atlases procedūrā, Komisija uzskata, ka atbalsts privātiem investoriem ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam šādos gadījumos:

(a)

attiecībā uz atbalstu, kas izpaužas kā (subordinēti) aizdevumi un garantijas projektu portfelim, – ja atbalsts investoram ir pirmās kārtas zaudējumu aizsardzība ne vairāk kā 20 % apmērā no līgumā noteiktajiem zaudējumiem un valsts risks atspoguļojas prēmijā, kas ir mazāk nekā par 25 % zemāka nekā attiecīgā tirgus prasībām atbilstošā atlīdzība. Pēdējā minētā atlīdzība ir jāaplēš, ņemot vērā galasaņēmēju riska pakāpi, aptverto instrumentu veidus un piešķirtās aizsardzības ilgumu;

(b)

attiecībā uz atbalstu, kas izpaužas kā kapitālieguldījumi projektu portfelī, – ja vēlamajam peļņas no investīcijām piešķīrumam privāto investoru akciju kategorijām ir noteikta maksimālā robeža tādas fiksētas peļņas likmes apmērā, kas nepārsniedz mērķa peļņu no portfeļa investīcijām, un šo privāto investoru akciju kategorijas veido vairāk nekā 75 % no portfeļa apjoma. Vismaz 75 % no peļņas no investīcijām daļas, kas pārsniedz fiksēto peļņas likmi, tiek novirzīti uz dalībvalstij piederošo akciju kategoriju, bet atlikušie maksimums 25 % no peļņas no investīcijām daļas, kas pārsniedz fiksēto peļņas likmi, tiek novirzīti uz privāto investoru akciju kategorijām.

(210)

Piesakoties atbalsta saņemšanai saskaņā ar shēmu, kas izveidota saskaņā ar šo iedaļu, privātajiem investoriem būs jāiesniedz pilnvarotajam subjektam vai finanšu starpniekam sava investīciju stratēģija, kurā cita starpā norādīts i) riska un ienesīguma profils, ko tie paredz attiecībā uz savām investīcijām, un ii) kādus aizsardzības pasākumus tie ir ieviesuši, lai izvairītos no iespējamiem interešu konfliktiem (jo īpaši attiecībā uz investīcijām projektos, ko īsteno tādi uzņēmumi, kuros investoram(-iem) jau ir būtiska līdzdalība vai ar kuriem investoram(-iem) iepriekš ir bijuši riska darījumi). Privātie investori nedrīkst saņemt nekādu citu valsts atbalstu par savām investīcijām fondā vai īpašam nolūkam dibinātajā sabiedrībā.

(211)

Ņemot vērā funkcionālos aizsardzības pasākumus, kas ietverti šajā iedaļā, jo īpaši (204)., (206). un (207). punktā, ar mērķi nodrošināt, ka tiek atbalstīti tikai dzīvotspējīgi projekti, (28). punktā noteiktais oficiālais aizliegums atbalstu piešķirt grūtībās nonākušiem uzņēmumiem neattiecas uz atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar šo iedaļu.

9. PĀRREDZAMĪBA, UZRAUDZĪBA UN ZIŅOŠANA

(212)

Dalībvalstīm attiecīgā informācija par katru individuālo atbalstu, kurš piešķirts saskaņā ar šo paziņojumu un kura apmērs pārsniedz 100 000 EUR (112), jāpublicē visaptverošajā valsts atbalsta tīmekļa vietnē vai Komisijas IT rīkā (113) sešu mēnešu laikā no atbalsta piešķiršanas dienas vai, ja atbalsts ir piešķirts nodokļu atvieglojuma veidā, viena gada laikā no nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa.

(213)

Dalībvalstīm ir jāiesniedz Komisijai gada ziņojumi (114).

(214)

Dalībvalstīm ir jānodrošina detalizēta uzskaite par tāda atbalsta piešķiršanu, kuru paredz šis paziņojums. Šī uzskaite, kurā ir jāiekļauj visa informācija, kas vajadzīga, lai pārliecinātos, ka ir ievēroti visi vajadzīgie nosacījumi, ir jāglabā 10 gadus pēc atbalsta piešķiršanas un pēc pieprasījuma jāiesniedz Komisijai.

(215)

Komisija var pieprasīt papildinformāciju par piešķirto atbalstu, galvenokārt, lai pārbaudītu, vai ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti Komisijas lēmumā, ar kuru apstiprina atbalsta pasākumu.

10. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(216)

Komisija šo paziņojumu piemēro no 2025. gada 25. jūnija. Komisija šo paziņojumu piemēro visiem pasākumiem, kas paziņoti no pieņemšanas datuma, kā arī pasākumiem, kuri paziņoti pirms minētās dienas, tai skaitā pasākumiem, kas paziņoti saskaņā ar TCTF. Komisija šo paziņojumu piemēros līdz 2030. gada 31. decembrim.

(217)

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par to noteikumu noteikšanu, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (115), Komisija piemēros šo paziņojumu nepaziņotam atbalstam, ja atbalsts piešķirts 2025. gada 25. jūnijā vai vēlāk, bet visos citos gadījumos – noteikumus, kas bija spēkā atbalsta piešķiršanas laikā.

(218)

Šis paziņojums aizstāj TCTF, kas tiek atcelts no šā paziņojuma pieņemšanas dienas.

(1) COM(2025) 85 final.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1735 (2024. gada 13. jūnijs) par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai (OV L, 2024/1735, 28.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1735/oj).

(3) Sk. Komisijas paziņojumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (OV C 262, 19.7.2016., 1. lpp.) (“Paziņojums par atbalsta jēdzienu”), 5. iedaļu.

(4) Ja publiska iestāde investē saskaņā ar tirgus nosacījumiem (piemēram, pamatojoties uz pari passu noteikumiem līdzās privātajiem investoriem vai ja atbilstība tirgum ir noteikta, pamatojoties uz citiem instrumentiem, piemēram, salīdzinošo novērtēšanu), šie instrumenti neietver valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Sk. Paziņojuma par atbalsta jēdzienu 4.2.3. apakšiedaļu.

(5) Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.) (“Vispārējā grupu atbrīvojuma regula”).

(6) Pamatnostādnes par valsts atbalstu klimata, vides aizsardzības un enerģētikas pasākumiem (2022) (OV C 80, 18.2.2022., 1. lpp.).

(7) Reģionālā valsts atbalsta pamatnostādnes (OV C 153, 29.4.2021., 1. lpp.).

(8) Komisijas paziņojums “Krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu” (OV C 101, 17.3.2023., 3. lpp.) ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas paziņojumiem C(2023) 8045 (OV C, C/1188, 21.11.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/1188/oj) un C(2024) 3123 (OV C, C/3113, 2.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/3113/oj). Šis krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējums aizstāja 2022. gada 28. oktobrī pieņemto krīzes pagaidu regulējumu (OV C 426, 9.11.2022., 1. lpp.) (“krīzes pagaidu regulējums”), kas jau bija aizstājis iepriekšējo 2022. gada 23. martā pieņemto krīzes pagaidu regulējumu (OV C 131I, 24.3.2022., 1. lpp.), kurš grozīts 2022. gada 20. jūlijā (OV C 280, 21.7.2022., 1. lpp.). Krīzes pagaidu regulējums ir atcelts kopš 2023. gada 9. marta.

(9) Sk., piemēram, lēmumus, ko Komisija pieņēmusi lietās SA.58207 “Čehija, atbalsts “Dukovani II” ” (OV L, 2025/429, 12.3.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2025/429/oj) un SA.106107 “Beļģija, divu kodolreaktoru darbmūža pagarināšana” (vēl nav publicēts).

(10) Komisijas paziņojums “Eiropas rūpniecības politikas rīcības plāns autobūves nozarei” (COM(2025) 95 galīgā final), 5.3.2025.

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV L 158, 14.6.2019., 54. lpp.) (“Elektroenerģijas regula”).

(12) Komisija uzskata, ka tas parasti nozīmē vismaz sešas nedēļas iepriekš, ja vien, pamatojoties uz pasākuma konkrētajiem apstākļiem, nevar pamatot īsāku termiņu.

(13) Piedāvātais budžets vai apjoms jānosaka tā, lai nodrošinātu, ka konkursa procedūra veicina konkurenci. Dalībvalstij ir jāpierāda ticamība, ka piedāvātais budžets vai apjoms būs mazāks par projektu potenciālo piedāvājumu. To var izdarīt, atsaucoties uz iepriekšējām salīdzināmām konkurenci veicinošām konkursa procedūrām vai nacionālajā enerģētikas un klimata plānā noteiktajiem tehnoloģiju mērķrādītājiem vai ieviešot aizsardzības mehānismu gadījumā, ja pasākuma ietvaros ir paredzētas vairākas konkurenci veicinošas konkursa procedūras un pastāv risks, ka konkursā tiks saņemts nepietiekams skaits piedāvājumu. Ja konkurenci veicinošās konkursa procedūrās atkārtoti tiek saņemts nepietiekams skaits piedāvājumu, dalībvalstij jāievieš korektīvi pasākumi tai pašai shēmai vai jebkurām turpmākajām shēmām, kuras tā paziņo Komisijai attiecībā uz to pašu tehnoloģiju vai tiem pašiem projektiem.

(14) OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.

(15) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(16) OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(18) Jāņem vērā visas attiecīgās izmaksas un ieguvumi, ieskaitot, piemēram, administratīvās izmaksas, transporta izmaksas, mācību izmaksas, kuras netiek segtas no mācību atbalsta, un algu atšķirības. Tomēr, ja alternatīvā atrašanās vieta ir EEZ, tur piešķirtās subsīdijas nevar ņemt vērā.

(19) Atsauces likme, ko izmanto par diskonta likmi, ir vienāda ar bāzes likmi, kas palielināta par fiksētu rezervi – 100 bāzes punktiem. Skatīt Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (pārstrādāta redakcija) (OV L 158, 14.6.2019., 125. lpp.).

(21) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

(22) Atbalsta pieteikumu var iesniegt dažādos veidos, piemēram, kā piedāvājumu konkurenci veicinošā konkursa procedūrā. Ikvienā pieteikumā ir jānorāda vismaz pieteikuma iesniedzēja nosaukums, projekta vai darbības apraksts, arī tā vai tās atrašanās vieta (attiecīgā gadījumā), un tā vai tās īstenošanai vajadzīgā atbalsta summa. Lai novērstu šaubas, jānorāda, ka šāds atbalsta pieteikums var būt iesniegts pirms šā paziņojuma.

(23) Lai saglabātu elektroenerģijas tirgu efektīvu darbību, šādi atbalsta pasākumi jāpiešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, kas nodrošina, ka atbalstam ir stimulējoša ietekme.

(24) “Savienības standarts” ir Savienības standarts CEEAG 19. punkta 89. apakšpunkta nozīmē.

(25) Sk. Komisijas 2020. gada 14. jūlija Ieteikumu par valsts finansiālā atbalsta piešķiršanu uzņēmumiem Savienībā atkarībā no tā, vai nepastāv saiknes ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas (OV L 227, 16.7.2020., 76. lpp.).

(26) Komisijas Pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (OV C 249, 31.7.2014., 1. lpp.) nozīmē.

(27) Ar atbalstu nedrīkst samazināt tādus nodokļus vai nodevas, kas atspoguļo enerģijas vai saistīto pakalpojumu sniegšanas būtiskās izmaksas (piemēram, tīkla maksas vai maksas, ar kurām finansē jaudas mehānismus).

(28) Komisijas paziņojums par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (OV C 155, 20.6.2008., 10. lpp.).

(29) Sk. pirmās instances tiesas 1995. gada 13. septembra spriedumu TWD Textilwerke Deggendorf GmbH/Komisija, apvienotās lietas T-244/93 un T-486/93, ECLI:EU:T:1995:160.

(30) Atbalstam, ko dalībvalstis uzņēmumiem piešķir saskaņā ar šo paziņojumu un kas tiek virzīts caur kredītiestādēm kā finanšu starpniekiem, jādod šiem uzņēmumiem tiešs labums. Tomēr tas var radīt netiešu priekšrocību finanšu starpniekiem. Taču (34). punkta a) un b) apakšpunktā noteiktie aizsardzības pasākumi nodrošina, ka šādu netiešu priekšrocību mērķis nav saglabāt vai atjaunot kredītiestāžu dzīvotspēju, likviditāti vai maksātspēju. Tāpēc šāds atbalsts netiktu kvalificēts kā ārkārtas publiskais finansiālais atbalsts ne saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES (“Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva” – BAND), ne saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 806/2014 (“Vienotā noregulējuma mehānisma (VNM) regula”) un netiktu novērtēts saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, kas piemērojami banku nozarei.

(31) Ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar 8. iedaļu, uz šo nosacījumu attiecas minētās iedaļas īpašie nosacījumi.

(32) Valsts atbalsts, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, ietver valsts atbalstu, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 19.b, 20.a, 21., 21.a, 22. vai 23. pantu, 56.e panta 5. punkta a) apakšpunkta ii), iii) vai iv) punktu, 56.e panta 10. punktu un 56.f pantu.

(33) Kas definētas Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 36. punktā.

(34) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2405 (2023. gada 18. oktobris) par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam (ReFuelEU Aviation) (OV L, 2023/2405, 31.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2405/oj).

(35) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1805 (2023. gada 13. septembris) par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (OV L 234, 22.9.2023., 48. lpp.).

(36) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Lētākas enerģijas rīcības plāns – enerģētikas savienības patiesās vērtības atraisīšana: lētas, efektīvas un tīras enerģijas nodrošināšana ikvienam Eiropas iedzīvotājam”, COM(2025) 79 final.

(37) Elektroenerģijas uzkrāšana ir elektroenerģijas galīgās izmantošanas atlikšana uz vēlāku laiku par tās ražošanas brīdi vai elektroenerģijas pārveidošana enerģijas formā, ko var uzkrāt, šādas enerģijas uzkrāšana un vēlāka pārveidošana atpakaļ elektroenerģijā.

(38) Siltumenerģijas uzkrāšana ir siltumenerģijas galīgās izmantošanas atlikšana uz vēlāku laiku par tās ražošanas brīdi vai elektroenerģijas vai siltumenerģijas pārveidošana enerģijas formā, ko var uzkrāt, šādas enerģijas uzkrāšana un pēc vajadzības vēlāka pārveidošana vai pārveidošana atpakaļ siltumenerģijā galīgai izmantošanai (t. i., siltumapgādei vai aukstumapgādei).

(39) Šī iedaļa var attiekties uz investīcijām mazoglekļa kurināmo/degvielu un RFNBO kopīgā ražošanā, ja saražoto mazoglekļa kurināmo/degvielu īpatsvars nepārsniedz 20 % no kopējās izlaides produkcijas.

(40) “Jaudas atjaunināšana” ir atjaunīgās enerģijas elektrostaciju un atjaunīgās enerģijas uzkrāšanas iekārtu modernizēšana, tai skaitā iekārtu vai ekspluatācijas sistēmu un aprīkojuma pilnīga vai daļēja nomaiņa, ar mērķi nomainīt jaudu vai palielināt iekārtas efektivitāti vai jaudu.

(41) Sodus var atcelt gadījumos, kad kavēšanās ir notikusi tādu faktoru dēļ, kurus atbalsta saņēmējs nevar kontrolēt un kurus saprātīgi nebija iespējams paredzēt atbalsta pieteikuma iesniegšanas brīdī.

(42) Konkurenci veicinošai konkursa procedūrai principā vajadzētu būt atvērtai visiem atbalsttiesīgajiem saņēmējiem. Tomēr konkurenci veicinošu konkursa procedūru var ierobežot tikai līdz vienai vai vairākām konkrētām saņēmēju kategorijām, ja tiek sniegti pierādījumi, kas liecina, ka paredzamais piedāvājumu līmenis dažādu saņēmēju kategoriju starpā atšķiras par vairāk nekā 10 %; šādā gadījumā var izmantot atsevišķas konkurenci veicinošas konkursa procedūras, lai savā starpā konkurētu saņēmēju kategorijas ar līdzīgām izmaksām.

(43) Kas definēti Elektroenerģijas regulas 2. panta 24. punktā.

(44) Kas definētas Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 16. punktā.

(45) Kas definētas Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 11. punktā.

(46) Tiešā cenu atbalsta shēmas veicina investīciju ieviešanu enerģijas ražošanā un uzkrāšanā, nodrošinot atbalsta saņēmējiem fiksētu vai mainīgu naudas maksājumu, kas ir tieši atkarīgs no saražotās un/vai uzkrātās enerģijas daudzuma, kuru var noteikt, pamatojoties uz faktisko vai atsauces izlaides produkciju.

(47) “Divvirzienu cenu starpības līgums” ir līgums, kas noslēgts starp elektroenerģijas ražošanas ietaises operatoru un partneri, parasti publisku struktūru, un nodrošina gan minimālās atlīdzības aizsardzību, gan pārmērīgas atlīdzības ierobežojumu. Līgums ir jāizstrādā tā, lai tiktu saglabāti stimuli ražošanas ietaisei darboties un efektīvi piedalīties enerģijas tirgos.

(48) Atbalsta maksājumi, kas tiek veikti saskaņā ar līgumu, nedrīkst tikt veikti ilgāk kā 25 gadus, taču dalībvalstis var pieprasīt iekārtām turpināt veikt līgumos paredzētās atmaksas tik ilgi, kamēr atbalstītā ietaise turpina darbību.

(49) Sk. 42. zemsvītras piezīmi.

(50) Piemēram, ja atbalstu piešķir divvirzienu cenu starpības līgumu veidā, kompetentajai neatkarīgajai regulatīvajai iestādei ir jānosaka tāda norunas cena, lai segtu attiecināmās izmaksas.

(51) Mazas atjaunīgās elektroenerģijas iekārtas un demonstrējumprojekti var saņemt tiešu cenu atbalstu, kas sedz visas ekspluatācijas izmaksas un neparedz tiem pienākumu pārdot elektroenerģiju tirgū, atbilstoši atbrīvojumam, kas paredzēts Direktīvas (ES) 2018/2001 4. panta 3. punktā. Iekārtas uzskata par mazām, ja to jauda ir mazāka par piemērojamo slieksni, kas noteikts Elektroenerģijas regulas 5. pantā. Demonstrējumprojekti ir definēti Elektroenerģijas regulas 2. panta 24. punktā.

(52) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1788 (2024. gada 13. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz atjaunīgās gāzes un dabasgāzes, un ūdeņraža iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu (ES) 2023/1791 un atceļ Direktīvu 2009/73/EK (pārstrādāta redakcija) (OV L, 2024/1788, 15.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/1788/oj).

(53) Sk. arī 39. zemsvītras piezīmi.

(54) Sodus var atcelt gadījumos, kad kavēšanās ir notikusi tādu faktoru dēļ, kurus atbalsta saņēmējs nevar kontrolēt un kurus saprātīgi nebija iespējams paredzēt atbalsta pieteikuma iesniegšanas brīdī.

(55) Sk. 42. zemsvītras piezīmi.

(56) Sk. 42. zemsvītras piezīmi.

(57) Ja šī robežvērtība ir pārsniegta, atbalstu nedrīkst izmaksāt par saražoto mazoglekļa kurināmo/degvielu apjoma procentuālo daļu, kas ir vienāda ar to stundu procentuālo daļu, kuras pārsniedz šo robežvērtību.

(58) Nefosilas elastības iespējas, piemēram, pieprasījumreakcija un uzkrāšana, kurās fosilā degviela netiek izmantota par primāro energoavotu un kuras palīdz apmierināt elektroenerģijas elastības vajadzības.

(59) Tas neskar citu elastības pasākumu novērtējumu, kas tiek veikts saskaņā ar CEEAG.

(60) Tas nozīmē, ka valstu iestādēm būtu jānosaka gan elastības vajadzību, gan jaudas mehānisma vajadzību apmierināšanai nepieciešamā jauda, kas jāiepērk vienā un tajā pašā kooptimizētajā izsolē. Dalībnieki sniedz savu ieguldījumu gan elastības vajadzību apmierināšanā, gan jaudas mehānismā un piedāvā kopējo cenu par abu pakalpojumu sniegšanu vai arī piedāvājumu izvēlni. Atlases metodikai vajadzētu būt tādai, lai līdz minimumam samazinātu kopējās izmaksas, kas saistītas gan ar elastības vajadzību, gan jaudas mehānisma vajadzību apmierināšanu, t. i., nodrošinātu, ka neviena alternatīva saņēmēju atlase nevar apmierināt gan elastības vajadzības, gan jaudas mehānisma vajadzības ar zemākām izmaksām.

(61) Šo elastības apjomu var balstīt vai nu uz indikatīvu valsts mērķi attiecībā uz nefosilo elastību, kas definēts Elektroenerģijas regulas 19.f pantā, vai uz provizoriskiem indikatīviem valsts mērķiem, kamēr Elektroenerģijas regulas 19.f pants to atļauj.

(62) Vēlamā atrašanās vieta, minimālais ražošanas palielināšanas un/vai samazināšanas ātrums vai minimālais aktivizācijas ilgums būtu jāatspoguļo, izmantojot korekcijas koeficientus. Korekcija ir jaudas resursa uzstādītās jaudas pielāgošana ar mērķi noteikt tā ieguldījumu elastības vajadzības apmierināšanā (un tā atspoguļo dažādu tehnoloģiju dažādo ieguldījumu konstatētās vajadzības apmierināšanā). Šā aprēķina pamatā būs elastības vajadzības noteikšanai izmantotie dati, un to atjauninās vismaz reizi divos gados un apstiprinās VRI. Korekcijas koeficienti jāaprēķina katram resursam, kas spēj nodrošināt savu izlaides produkciju vismaz vienu stundu bez pārtraukuma.

(63) Pasākuma iespējamā ietekme uz tirgus cenu veidošanu (salīdzinājumā ar hipotētisko situāciju, kāda būtu bez atbalsta pasākuma) un jebkāda ietekme uz esošajiem resursiem, ja pasākums attiecas tikai uz jaunām investīcijām, kā arī uz ārvalstu resursiem, ja pasākums attiecas tikai uz valsts resursiem, nav uzskatāma par “nepamatotiem izkropļojumiem”.

(64) Šeit minētā cena ir vai nu nākamās dienas cena, vai arī reālajam laikam tuvāka vairumtirgus vai nebalansa norēķinu cena. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, ja pieprasījumreakcija un resursi, kas pieslēgti aiz skaitītāja, tieši piedalās nefosilās elastības shēmā, tiem arī jāpiemēro šāda maksa par elektroenerģiju, kas nav patērēta saskaņā ar piegādes pienākumiem elastības shēmā.

(65) Lai izvairītos no dubultas uzskaites, ja pieprasījumreakcija un resursi, kas pieslēgti aiz skaitītāja, tieši piedalās nefosilās elastības shēmā, tiem arī jāpiemēro šāda maksa par elektroenerģiju, kas nav patērēta saskaņā ar piegādes pienākumiem elastības shēmā.

(66) Ja konkrētas saimnieciskās darbības NACE statistiskās klasifikācijas kodu ir ietekmējis jaunākais NACE grozījums (Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/137, OV L 19, 20.1.2023., 5. lpp.), dalībvalstis var izvēlēties izmantot vai nu grozīto klasifikāciju, vai klasifikāciju, kas bija spēkā CEEAG pieņemšanas laikā.

(67) OV C 317, 25.9.2020., 5. lpp.

(68) Tās var būt arī kalnrūpniecības iekārtas, izņemot iekārtas, ko izmanto energoproduktu ieguvei.

(69) “Lauksaimniecības produktu primārā ražošana” ir tādu zemkopības un lopkopības produktu ražošana, kas uzskaitīti Līguma I pielikumā un kam nav vajadzīgas nekādas papildu darbības, kuras izmainītu šo produktu iedabu. “Zvejas un akvakultūras produktu primārā ražošana” ir visas darbības, kas saistītas ar ūdens organismu zveju, audzēšanu vai kultivēšanu, kā arī darbības saimniecībā vai uz kuģa, kas vajadzīgas, lai dzīvnieku vai augu sagatavotu pirmajai pārdošanai, ieskaitot sagriešanu, filetēšanu vai sasaldēšanu, un pirmā pārdošana tālākpārdevējiem vai pārstrādātājiem.

(70) Šajā iedaļā ir iekļautas investīcijas naftas pārstrādes rūpnīcu rūpnieciskajās darbībās, kas paredzētas tādu naftas ķīmijas produktu ražošanai, kurus neizmanto par kurināmo vai autotransporta degvielu.

(71) Kā minēts (48). punkta a) apakšpunktā; šī ražošana ietver arī RFNBO ražošanu.

(72) Industriālais parks ir ģeogrāfiski norobežots industriāls objekts, kurā uzņēmumu grupai tiek sniegti konkrēti komunālie pakalpojumi.

(73) Šā novērtējuma pamatā jābūt ticamām ex ante simulācijām par paredzamo enerģijas ražošanu un pieprasījumu.

(74) Situācijā, kas minēta c) apakšpunktā, vismaz 80 % enerģijas ir jāizmanto rūpnieciskajās darbībās industriālajā parkā vai, ja investīcijas tiek veiktas siltuma ražošanā augstas efektivitātes koģenerācijas ceļā, viss siltums ir jāizmanto industriālajā parkā.

(75) Citi atbalsta veidi, proti, tiešs oglekļa emisiju samazināšanas atbalsts, piemēram, atbalsts (oglekļa) cenu starpības līgumu un regulēto piemaksu, kā arī tirgojamu sertifikātu veidā, šajā iedaļā nav iekļauti. Atbalsts, kas sniegts minētajos veidos vai citos tieša oglekļa emisiju samazināšanas atbalsta veidos, tiks novērtēts saskaņā ar CEEAG.

(76) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK.

(77) Tas parasti notiek divu gadu laikā pēc nodošanas ekspluatācijā.

(78) Sodus var atcelt gadījumos, kad nosacījumu neizpilde ir notikusi tādu faktoru dēļ, kurus atbalsta saņēmējs nevar kontrolēt un kurus saprātīgi nebija iespējams paredzēt atbalsta pieteikuma iesniegšanas brīdī.

(79) Attiecībā uz investīcijām, ko veic uzņēmumi, kuri atklāj korporatīvās pārkārtošanās plānus, tas ietver prasību, ka investīcijām ir jāatbilst korporatīvās pārkārtošanās plānam, kas noteikts Direktīvā par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu (2022. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2022/2464).

(80) Enerģijas ietaupījumu apmērs jāaprēķina, pamatojoties uz aprīkojuma enerģijas galapatēriņu.

(81) Investīcijas, kas saistītas ar enerģijas avota vai nesēja maiņu, piemēram, pāreju no oglēm uz gāzi, uzskata par dekarbonizācijas projektiem, un uz tām attiecas dekarbonizācijas, nevis energoefektivitātes prasības.

(82) Šā punkta vajadzībām iekārtas siltumnīcefekta gāzu emisijas jāmēra ETS relevantās rūpnieciskā produkta līmeņatzīmes apakšiekārtas līmenī; šī apakšiekārta definēta 2. panta 2. punktā Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/331 (2018. gada 19. decembris), ar ko nosaka Savienības mēroga pārejas noteikumus saskaņotai bezmaksas emisijas kvotu iedalei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu (OV L 59, 27.2.2019., 8. lpp.). Lai nodrošinātu projektu salīdzināmību, dalībvalstij ir jāizstrādā vienota metodika siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu aprēķināšanai darbībām, uz kurām neattiecas ETS.

(83) Komisijas norādījumu par ETS direktīvas I pielikuma interpretāciju 4.4. iedaļas nozīmē; norādījumi publicēti 2010. gada 18. martā un ir pieejami tīmekļa vietnē https://climate.ec.europa.eu/system/files/2016-11/guidance_interpretation_en.pdf. Nozarēs, kas neietilpst ETS, šo jēdzienu var piemērot pēc analoģijas.

(84) Investīcijas elektrifikācijā var uzskatīt par elastīgām, piemēram, ja elektroenerģijas patēriņu var pielāgot, pamatojoties uz cenas signāliem, vai ja investīcijas tiek veiktas ar nosacījumu, ka tiek uzstādīti elastības risinājumi, piemēram, enerģijas uzkrāšanas risinājums.

(85) Mazoglekļa kurināmie/degvielas, kas definēti 2. panta 13. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2024/1788 (2024. gada 13. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz atjaunīgās gāzes un dabasgāzes, un ūdeņraža iekšējo tirgu un tās īstenošanas vai deleģētajos aktos.

(86) Šī iedaļa neattiecas uz investīcijām transporta, uzglabāšanas un izmantošanas iekārtās. Izņēmuma kārtā šī iedaļa var attiekties uz savienošanas infrastruktūru (savienošanai ar tīklu), ja tā atbilst (132). punktam.

(87) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK (2009. gada 23. aprīlis) par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006.

(88) Šos mērķus var sasniegt, dabasgāzi kombinējot ar citiem dekarbonizācijas risinājumiem. Jāatgādina, ka investīcijas, kas saistītas ar enerģijas avota vai nesēja maiņu, uzskata par dekarbonizācijas projektiem un uz tām attiecas dekarbonizācijas, nevis energoefektivitātes prasības (sk. 81. zemsvītras piezīmi).

(89) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

(90) Atbalsta summas saskaņā ar šo punktu aprēķina, pamatojoties uz dotācijas bruto ekvivalentu.

(91) Ja pāreja uz ūdeņraža izmantošanu ietver citu ražošanas procesu pārveidošanu tajā pašā vietā, 60 % atbalsta intensitāte attiecas arī uz šīm papildu investīcijām.

(92) Kas minēta (48). punkta a) apakšpunktā un ietver arī RFNBO ražošanu.

(93) Ciktāl tā atbilst (132). punktam.

(94) Šā punkta vajadzībām atgūšanas mehānismu var piemērot pirmo reizi 5 gadus un pēdējo reizi 10 gadus pēc projekta nodošanas ekspluatācijā ar nosacījumu, ka atgūšanas mehānisma galīgajā piemērošanā tiek ņemta vērā projekta galīgā vērtība.

(95) “Atsauces projekts” ir paraugprojekts, kas raksturo vidusmēra projektu kādā atbalsta shēmas atbalsttiesīgo saņēmēju kategorijā.

(96) Atbalsta summas saskaņā ar šo punktu aprēķina, pamatojoties uz dotācijas bruto ekvivalentu.

(97) Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka šīs maksimālās atbalsta summas netiek apietas, mākslīgi sadalot atbalstāmos projektus.

(98) Šim nosacījumam neatbilst, piemēram, subsidētie aizdevumi, publiskie pašu kapitāla aizdevumi vai publiska līdzdalība, kas neatbilst tirgus investora principam, valsts garantijas ar atbalsta elementiem un publiskais atbalsts, kas piešķirts atbilstoši de minimis noteikumam. Finansējums, ko investīciju projektam nodrošina EIB un/vai EIF (uz sava riska un no saviem resursiem), tiks pieņemts kā finansiāls ieguldījums (169). punkta nozīmē līdz 12,5 % apmērā no attiecināmajām izmaksām.

(99) Attiecībā uz projektiem, kuriem Inovāciju fonda ietvaros ir piešķirts Regulas (ES) 2024/795 4. pantā minētais “suverenitātes zīmogs” (sk. 106. zemsvītras piezīmi), šāda pārbaude nav nepieciešama.

(100) Paziņotais atbalsts un subsīdija (jebkādā formā), ko saņēmējs varētu acīmredzami saņemt kādas trešās valsts jurisdikcijā ārpus EEZ, tiks salīdzināti diskontētā izteiksmē.

(101) Principā ir maz ticams, ka Komisija uzskatīs par saderīgu ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu atbalsta summas, kas pārsniedz kapitālieguldījumu izmaksas, kuras vajadzīgas, lai veiktu projektu attiecīgajā apgabalā, ņemot vērā to, ka ir maz ticams, ka šādam atbalstam būs stimulējoša ietekme.

(102) Attiecīgajiem apliecinošajiem dokumentiem, ar kuriem pamato šā paziņojuma III pielikumā minēto hipotētisko scenāriju, ir jābūt ticamiem, t. i., tiem jābūt autentiskiem un jāatspoguļo lēmuma pieņemšanas faktori, kas bija spēkā laikā, kad atbalsta saņēmējs pieņēma lēmumu par investīcijām. Dalībvalstis tiek aicinātas balstīties uz autentiskiem un oficiāliem uzņēmuma vadības dokumentiem, risku novērtējumiem (ieskaitot ar atrašanās vietu saistīto risku novērtējumus), finanšu pārskatiem, iekšējiem uzņēmējdarbības plāniem, ekspertu atzinumiem un citiem pētījumiem, kas attiecas uz novērtējamo investīciju projektu. Minētajiem dokumentiem jābūt no tā paša perioda, kad tika pieņemts lēmums par investīcijām vai investīciju veikšanas vietu. Šajā saistībā var noderēt arī dokumenti, kuros ir informācija par pieprasījuma, izmaksu vai finanšu prognozēm, dokumenti, kuri ir iesniegti investīciju komitejai un kuros ir analizēti investīciju scenāriji, vai dokumenti, kuri ir iesniegti finanšu iestādēm.

(103) Tūlītēja norakstīšana izdevumos nav atļauta aktīviem, kas amortizējami ilgāk par 15 gadiem.

(104) Tomēr aktīviem, kuru parastais amortizācijas periods ir īsāks par pieciem gadiem, minimālais izmantošanas periods ir saīsināts līdz trim gadiem.

(105) Inovāciju fonds, kas izveidots ar 10.a panta 8. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(106) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/795 (2024. gada 29. februāris), ar ko izveido Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu (STEP). Šo zīmogu piešķir visiem Inovāciju fonda projektiem, kas novērtēti Inovāciju fonda ietvaros un atbilst minimālajām kvalitātes prasībām, kuras noteiktas attiecīgajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/856 (2019. gada 26. februāris), ar ko attiecībā uz Inovāciju fonda darbību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK ( OV L 140, 28.5.2019., 6. lpp.).

(107) Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka šīs maksimālās atbalsta summas netiek apietas, mākslīgi sadalot atbalstāmos projektus.

(108) Tā vietā investīcijas var arī veikt uzņēmumā ar noteikumu, ka atbalsttiesīgajam projektam plānotā investīciju summa pārsniedz 80 % no uzņēmuma vidējā gada apgrozījuma iepriekšējos piecos gados un uzņēmums ir MVU. Ja uzņēmums ir nesen izveidots un tam nav piecu noslēgtu gada pārskatu, vidējo apgrozījumu aprēķina, pamatojoties uz uzņēmuma pastāvēšanas ilgumu brīdī, kad uzņēmums iesniedz atbalsta pieteikumu.

(109) Šīs iedaļas darbības jomā ietilpst projektu kategorijas, kas norādītas 4.1. iedaļas (48). punkta a)–c) apakšpunktā, (51). un (52). punktā, 4.2. iedaļas (73). punkta a) un b) apakšpunktā, 4.3. iedaļas (94). punkta a)–d) apakšpunktā, 5. iedaļas (129).–(132). punktā un (138).–(140). punkta a) un b) apakšpunktā un 6. iedaļas (160). punkta a)–c) apakšpunktā.

(110) Kā noteikts CEEAG 373.–375. punktā.

(111) Tie ir projekti, kas ietilpst CEEAG 220. punkta darbības jomā, izņemot CEEAG 222.–224. punktā minētā veida projektus.

(112) Attiecas uz informāciju, kas prasīta Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs) III pielikumā un Komisijas Regulas (ES) Nr. 702/2014 III pielikumā. Atmaksājamu avansu, garantiju, aizdevumu, subordinētu aizdevumu un citu veidu atbalsta gadījumā tiks norādīta pamatā esošā instrumenta nominālvērtība katram saņēmējam. Nodokļu un maksājumu atvieglojumu gadījumā individuālā atbalsta summu var norādīt diapazonos.

(113) Valsts atbalsta pārredzamības datubāzes publiskās meklēšanas lapa nodrošina piekļuvi ar atsevišķiem valsts atbalsta piešķīrumiem saistītai informācijai, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar Eiropas pārredzamības prasībām attiecībā uz valsts atbalstu, un tā ir pieejama šajā tīmekļa vietnē: https://webgate.ec.europa.eu/competition/transparency/public?lang=lv.

(114) Komisijas Regula (EK) Nr. 794/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.).

(115) OV C 119, 22.5.2002., 22. lpp.

II PIELIKUMS

Neto nulles emisiju tehnoloģiju galaproduktu un to galveno specifisko komponentu saraksts 6. iedaļas vajadzībām

Neto nulles emisiju tehnoloģiju apakškategorijas

Galaprodukti

Galvenie specifiskie komponenti

Saules enerģijas tehnoloģijas

Fotoelementu (FE) tehnoloģijas

—	Saules fotoelementu sistēmas

—	FE kvalitātes kategorijas polikristāliskais silīcijs

—	FE kvalitātes kategorijas silīcija lietņi vai līdzvērtīgi komponenti17

—	FE plāksnītes vai līdzvērtīgi komponenti17

—	Fotoelementi vai līdzvērtīgi komponenti (1)

—	Solārais stikls

—

FE moduļi

—	FE invertori

—	FE trekeri un tiem specifiskās montāžas konstrukcijas

Saules siltumenerģijas elektrotehnoloģijas

—	Saules enerģijas koncentrēšanas (SEK) stacijas

—	SEK reflektori

—	SEK trekeri un tiem specifiskās montāžas konstrukcijas

—	SEK uztvērēji (punkta vai līnijas)

Saules siltumenerģijas tehnoloģijas

—	Saules siltumenerģijas sistēmas

—	Saules siltumenerģijas kolektori (arī plakanie kolektori, vakuuma cauruļu kolektori, koncentrēšanas sistēmas un gaisa kolektori)

—	Saules siltumenerģijas absorberi

—	Solārais stikls

—	Saules siltumenerģijas trekeri un tiem specifiskās montāžas konstrukcijas

Citas saules enerģijas tehnoloģijas

—	FE siltumenerģijas kolektori

Sauszemes vēja enerģijas un atkrastes atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas

Sauszemes vēja enerģijas tehnoloģijas

—	Sauszemes vējturbīnas

—	Vējagregāta gondolas (montāža)

—	Rotora rumbas

—	Galvenās vārpstas gultņi, pagriešanas sistēmas gultņi un vējrata spārna iestatīšanas leņķa sistēmas gultņi

—	Tiešās piedziņas transmisijas (ietverot ģeneratoru) un/vai pārnesumkārbas transmisijas (ietverot ģeneratoru)

—	Vējturbīnu pastāvīgie magnēti

—	Vējturbīnu pārnesumkārbas

—	Vējrata spārni

—

Torņi

Atkrastes vēja enerģijas tehnoloģijas

—	Atkrastes vējturbīnas

—	Vējagregāta gondolas (montāža)

—	Rotora rumbas

—	Galvenās vārpstas gultņi, pagriešanas sistēmas gultņi un vējrata spārna iestatīšanas leņķa sistēmas gultņi

—	Tiešās piedziņas transmisijas (ietverot ģeneratoru) un/vai pārnesumkārbas transmisijas (ietverot ģeneratoru)

—	Vējturbīnu pastāvīgie magnēti

—	Vējturbīnu pārnesumkārbas

—	Vējrata spārni

—

Torņi

—	Pamatnes / peldošās platformas

Citas atkrastes atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas

—	Plūdmaiņu straumes enerģijas tehnoloģijas

—	Viļņu enerģijas tehnoloģijas

Bateriju un enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas

Bateriju tehnoloģijas

—	Baterijas (2)

—	Bateriju paketes

—	Baterijas moduļi

—	Baterijas elementi

—	Katoda aktīvie materiāli

—	Anoda aktīvie materiāli

—	Elektrolīti

—	Separatori

—	Strāvas kolektori (arī plāna vara, alumīnija, niķeļa un oglekļa folija)

—	Bateriju pārvaldības sistēmas

—	Bateriju temperatūras pārvaldības sistēmas

Elektroķīmiskās enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas

—	Ultrakondensatori/superkondensatori

—	Redoksa enerģijas uzkrāšana

—	Elektrolīti

—	Separatori

—

Kolektori

—	Elektrodu plāksnītes

Gravitācijas enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas

—	Hidroakumulācija

—	Reversīvas hidroturbīnas un sūkņu darbrati

—	Vadriteņi ar vadlāpstiņām

Siltumenerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas

—	Siltumenerģijas uzkrāšanas sistēmas

—	Sajūtamā un latentā siltuma uzkrāšanas nesēji (arī fāžmaiņas materiāli un kausēti sāļi)

—	Termoķīmiskās enerģijas uzkrāšanas materiāli

Saspiestas/sašķidrinātas gāzes enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas

—	Saspiesta gaisa enerģijas uzkrāšana

—	Sašķidrināta gaisa enerģijas uzkrāšana

Citas enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas

—	Spararata enerģijas uzkrāšana

—	Spararata rotori

Siltumsūkņi un ģeotermālās enerģijas tehnoloģijas

Siltumsūkņu tehnoloģijas

—	Siltumsūkņi

—	Siltumsūkņi

—	Četrvirzienu vārsti

—	Spirālkompresori / siltumsūkņa rotorkompresori

Ģeotermālās enerģijas tehnoloģijas

—	Ģeotermālās elektrostacijas

—	Ģeotermālās enerģijas tiešās izmantošanas sistēmas

—	Siltummaiņi, kas izturīgi pret ekspluatācijas apstākļiem korozīvā ģeotermālajā vidē

—	Iegremdējamie sūkņi, kas izturīgi pret ekspluatācijas apstākļiem korozīvā ģeotermālajā vidē

Ūdeņraža tehnoloģijas

Elektrolīzeri

—	Sārmu elektrolīzeri

—	Elektrolīzeru bloki

—	Separatori (diafragma vai membrānas, kas īpaši pielāgotas ūdens elektrolīzei)

—	Bipolāras plāksnes un gala piespiedplāksnes

—

Elektrodi

—	Protonu apmaiņas membrānas elektrolīzeri (PEMEL)

—	Elektrolīzeru bloki

—	Membrānas elektrodu sistēmas (trīsslāņu) / membrānas ar katalizatoru pārklājumu

—	Poraini transportēšanas slāņi / gāzes difūzijas slāņi

—	Bipolāras plāksnes un gala piespiedplāksnes

—	Anjonu apmaiņas membrānas elektrolīzeri (AEMEL)

—	Elektrolīzeru bloki

—	Membrānas elektrodu sistēmas (trīsslāņu) / membrānas ar katalizatoru pārklājumu

—	Poraini transportēšanas slāņi / gāzes difūzijas slāņi

—	Bipolāras plāksnes un gala piespiedplāksnes

—	Cieto oksīdu elektrolīzeri (SOEL)

—	Elektrolīzeru bloki

—	Elektrolīts un elektrodi

—	Augsttemperatūras blīvplāksnes / hermētiķi

—	Starpsavienotāji/sieti un gala piespiedplāksnes

Ūdeņraža degvielas elementi

—	Protonu apmaiņas membrānas degvielas elementi (PEMFC)

—	Elektrolīzeru bloki

—	Membrānas elektrodu sistēmas (trīsslāņu) / membrānas ar katalizatoru pārklājumu

—	Poraini transportēšanas slāņi / gāzes difūzijas slāņi

—	Bipolāras plāksnes un gala piespiedplāksnes

—	Cieto oksīdu degvielas elementi (SOFC)

—	Elektrolīzeru bloki

—	Elektrolīti un elektrodi

—	Augsttemperatūras blīvplāksnes / hermētiķi

—	Starpsavienotāji/sieti un gala piespiedplāksnes

Citas ūdeņraža tehnoloģijas

—	Ūdeņraža pārvades un sadales tīkli

—	Ūdeņraža kompresori

—	Ūdeņraža uzpildes stacijas

—	Cauruļvadi ūdeņraža pārvades un sadales vajadzībām

—	Ūdeņraža krātuves

—	Iebūvējamas ūdeņraža uzglabāšanas tvertnes

—	Stacionāras ūdeņraža uzglabāšanas tvertnes

—	Stacijas, kurās ūdeņradi konvertē amonjakā un ekstrahē no amonjaka

—	Amonjaka krekinga iekārtas

Ilgtspējīgas biogāzes un biometāna tehnoloģijas

Ilgtspējīgas biogāzes tehnoloģijas

—	Ilgtspējīgas biogāzes stacijas

—	Anaerobie digesteri / fermentācijas tvertnes

Ilgtspējīga biometāna tehnoloģijas

—	Ilgtspējīga biometāna stacijas

—	Anaerobie digesteri / fermentācijas tvertnes

—	Biometāna bagātināšanas bloki

Oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas

Oglekļa uztveršanas tehnoloģijas

—	Uztveršana ar absorbciju

—	Uztveršana ar adsorbciju

—	Uztveršana

—	ar membrānām

—	Uztveršana ar cieto

—	sorbentu ciklizēšanu

—	Kriogēniskā uztveršana

—	Tiešā uztveršana no gaisa

—	CO2 kompresori

Oglekļa uzglabāšanas tehnoloģijas

Elektrotīkla tehnoloģijas

—	Sauszemes apakšstacijas

—	Atkrastes apakšstacijas

—	Elektroenerģijas pārvadei un sadalei paredzēti kabeļi un līnijas, kā arī kabeļi, kas neto nulles emisiju tehnoloģijas savieno ar elektrotīklu (gaisvadu līnijas, pazemes un zemūdens kabeļi, arī augstsprieguma līdzstrāvas un augstsprieguma maiņstrāvas)

—	Komutācijas aparatūra

—	Jaudas slēdži

—	Aizsargreleji

—	Spēka transformatori

—	Atdalītāji

—	Kopņu sistēmas

—	Elektroskapji

—	Atkrastes apakšstacijas

—

Invertori

—	Pārveidotāji

—	Elektroenerģijas pārvades un sadales torņbalsti

—	Elektroenerģijas pārvades un sadales torņbalsti

—	Elektriskie vadītāji (arī augsttemperatūras vadītāji un augsttemperatūras supervadītāji)

—

Izolatori

—	Elektroenerģijas pārvadei un sadalei paredzēti kabeļi, līnijas un saistītie piederumi, kā arī kabeļi, kas neto nulles emisiju tehnoloģijas savieno ar elektrotīklu (gaisvadu līnijas, pazemes un zemūdens kabeļi, arī augstsprieguma līdzstrāvas un augstsprieguma maiņstrāvas)

—	Elektroenerģijas pārvadei un sadalei paredzēti kabeļi un līnijas, kā arī kabeļi, kas neto nulles emisiju tehnoloģijas savieno ar elektrotīklu (gaisvadu līnijas, pazemes un zemūdens kabeļi, arī augstsprieguma līdzstrāvas un augstsprieguma maiņstrāvas)

—	Elektriskie vadītāji (arī augsttemperatūras vadītāji un augsttemperatūras supervadītāji)

—

Izolatori

—	Spēka transformatori

—	Spēka transformatori

—	Transformatora serdes

—	Transformatora tinumi

—	Transformatora slogregulatori

Transportam paredzētas elektrouzlādes tehnoloģijas

—	Elektrotransportlīdzekļu elektroapgādes aprīkojums

—	Elektroceļu sistēmas (3)

—	Krasta elektroapgādes aprīkojums

—	Gaisvadu kontakttīkls

—	Elektrisko gaisa transportlīdzekļu elektroapgādes aprīkojums

—	Elektrotransportlīdzekļu elektroapgādes aprīkojums

—	Krasta elektroapgādes aprīkojums

—	Elektrisko gaisa transportlīdzekļu elektroapgādes aprīkojums

Elektrotīkla digitalizācijas tehnoloģijas un citas elektrotīkla tehnoloģijas

—	Augstsprieguma un vidsprieguma energoelektronikas aprīkojums un komponenti (arī līdzstrāvas tehnoloģija)

—	Elastīgas maiņstrāvas pārvades sistēmas tehnoloģijas

—	Viedie skaitītāji / uzlabotās mērīšanas un kontroles infrastruktūras

—	Augstsprieguma un vidsprieguma energoelektronikas aprīkojums un komponenti (arī līdzstrāvas tehnoloģija)

—	Elastīgas maiņstrāvas pārvades sistēmas tehnoloģijas

—	Viedie skaitītāji / uzlabotās mērīšanas un kontroles infrastruktūras

Kodolskaldīšanas enerģijas tehnoloģijas

—	Kodolskaldīšanas elektrostacijas

—	Degvielas elementi

—	Reaktora korpusi

—	Primārie cauruļvadi un vārsti

—	Tvaika turbīnas

—	Tvaika ģeneratori

—	Drošuma sistēmas

—	Monitoringa, instrumentu un kontroles sistēmas

Kodoldegvielas cikla tehnoloģijas

—	Kodoldegvielas cikli

—	Centrifūgas

—	Gāzu apstrādes un plūsmas kontroles sistēmas

—	Ķīmiskās pārstrādes aprīkojums

—	Atkritumu vitrifikācijas aprīkojums

—	Transportēšanai, uzglabāšanai un apglabāšanai paredzēti cilindri, konteineri un mucas

—	Smagais ūdens

—	Drošuma sistēmas

—	Monitoringa, instrumentu un kontroles sistēmas

Ilgtspējīgu alternatīvo degvielu tehnoloģijas

—	Ilgtspējīgu alternatīvo degvielu stacijas

—	Termoķīmiskie, elektroķīmiskie, ķīmiskie un bioķīmiskie/bioloģiskie reaktori, kas paredzēti biomasas un reciklēta oglekļa degvielu konversijai biostarpproduktos un/vai singāzē

—	Reaktori un pēcapstrādes bloki, kas paredzēti biostarpproduktu un/vai singāzes un reciklēta oglekļa degvielu konversijai ilgtspējīgās alternatīvās degvielās

Hidroenerģijas tehnoloģijas

—	Hidroturbīnu sistēmas

—	Hidroturbīnu darbrati

—	Vadriteņi ar vadlāpstiņām

Citas atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas

Osmozes enerģijas tehnoloģijas

Apkārtējās vides enerģijas tehnoloģijas, izņemot siltumsūkņus

Biomasas tehnoloģijas

—	Granulu spiednes

—	Briketēšanas preses

—	Granulu spiedveidnes

—	Briketēšanā izmantojamas blīvēšanas kameras

Poligonu gāzes tehnoloģijas

Notekūdeņu attīrīšanas staciju gāzes tehnoloģijas

Citas atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas

Ar energosistēmu saistītas energoefektivitātes tehnoloģijas

—	Energopārvaldības sistēmas

—	Ēku automatizācijas sistēmas

—	Automatizēta pieprasījumreakcija

—	Regulējama ātruma piedziņas

—	Organiskā Renkina cikla (ORC) elektroenerģijas sistēmas

—	Energopārvaldības sistēmas

—	Ēku automatizācijas sistēmas

—	Automatizēta pieprasījumreakcija

—	Regulējama ātruma piedziņas

—	ORC turbīnas

Siltumtīkla un aukstumtīkla tehnoloģijas

—	Siltumapgādes un aukstumapgādes sadales sistēmas cauruļvadi

Citas ar energosistēmu saistītas energoefektivitātes tehnoloģijas

Nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas

Nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu (RFNBO) tehnoloģijas

—	RFNBO stacijas

—	Reaktori, kuri H2 un CO2 vai N2 konvertē singāzē vai spirtos

—	Reaktori, kuri singāzi vai spirtus konvertē RFNBO

Biotehnoloģiskie risinājumi klimata un enerģētikas jomā

—

Mikroorganismi un mikroorganismu celmi (tai skaitā, bet ne tikai baktērijas, raugi, mikroaļģes, sēnes un arheji), ko izmanto ievadresursu priekšapstrādei un konversijai biodegvielās, reciklēta oglekļa degvielās un atjaunīgās degvielās, biobāzēta un reciklēta oglekļa ķimikālijās, biopolimēros, biobāzētos materiālos un biobāzētos produktos

—	Enzīmi (tai skaitā, bet ne tikai amilāze un celulāze), ko izmanto ievadresursu priekšapstrādei un konversijai biodegvielās, biobāzētās ķimikālijās, biobāzētos materiālos un biobāzētos produktos vai ko izmanto tam, lai katalizētu reakcijas ķīmiskos procesos

—	Biopolimēri

—

—	Enzīmi (tai skaitā, bet ne tikai amilāze un celulāze), ko izmanto ievadresursu priekšapstrādei un konversijai biodegvielās, biobāzētās ķimikālijās, biobāzētos materiālos un biobāzētos produktos vai ko izmanto tam, lai katalizētu reakcijas ķīmiskos procesos

—	Biopolimēri

Uz dekarbonizāciju orientētas transformatīvas industriālās tehnoloģijas

—	Elektriskā loka krāsnis

—	Ūdeņradim gatavi dzelzs tiešās reducēšanas reaktori

—	Iegremdētā elektriskā loka krāsnis

—	Atklātas sārņu vannas krāsnis

—	Straujkalcinētāji

—	Rūpnieciskie elektrokatli

—	Rūpnieciskie induktīvie sildītāji/krāsnis (4)

—	Rūpnieciskie infrasarkanie sildītāji/krāsnis

—	Rūpnieciskie mikroviļņu sildītāji/krāsnis

—	Rūpnieciskie radioviļņu sildītāji/krāsnis

—	Rūpnieciskie pretestības sildītāji/krāsnis

—	Elektriskajām krāsnīm paredzēti grafīta vai oglekļa elektrodi

—	Straujkalcinētāji

—	Rūpnieciskie elektrokatli

—	Rūpnieciskie induktīvie sildītāji/krāsnis

—	Rūpnieciskās indukcijas spoles

—	Rūpnieciskie infrasarkanie sildītāji/krāsnis

—	Rūpnieciskie infrasarkanā starojuma emitētāji

—	Rūpnieciskie mikroviļņu sildītāji/krāsnis

—	Rūpnieciskie magnetroni

—	Rūpnieciskie radioviļņu sildītāji/krāsnis

—	Radiofrekvences ģeneratori

—	Rūpnieciskie pretestības sildītāji/krāsnis

—	Elektriskajām krāsnīm paredzēti molibdēna elektrodi

CO2 transportēšanas un izmantošanas tehnoloģijas

CO2 transportēšanas tehnoloģijas

—	CO2 transportēšanas infrastruktūra

—	CO2 kompresori

CO2 izmantošanas tehnoloģijas

—	Termoķīmiskā izmantošana

—	Elektroķīmiskā izmantošana

—	CO2 elektrolīzeri

Vēja un elektriskās piedziņas tehnoloģijas transportam

Vēja piedziņas tehnoloģijas

—	Fletnera rotori

—	Velkmes spārna buras

—	Vilcējpūķi

—	Stingra un pusstingra spārna buras

Elektriskās piedziņas tehnoloģijas

—	Autoceļu un bezceļu transportlīdzekļiem paredzētas elektriskās piedziņas sistēmas

—	Dzelzceļa transportam paredzētas elektriskās piedziņas sistēmas

—	Ūdenstransportam paredzētas elektriskās piedziņas sistēmas

—	Gaisa transportam paredzētas elektriskās piedziņas sistēmas

—	Transportlīdzekļu piedziņas elektromotori

—	Transportlīdzekļu elektromotoru pastāvīgie magnēti

—	Transportlīdzekļu bateriju paketes

—	Transportlīdzekļu degvielas elementi

—	Transportlīdzekļu invertori

—	Elektriskās piedziņas augstsprieguma jaudas sadales bloki

—	Iebūvējami lādētāji

—	Iebūvējamas ūdeņraža uzglabāšanas tvertnes

Citas kodoltehnoloģijas

Citas kodoltehnoloģijas (piemēram, kodolsintēzes tehnoloģijas)

(1) Termins “līdzvērtīgs komponents” attiecas uz līdzīgiem posmiem vai svarīgām pamattehnoloģijām, kas vajadzīgas plānkārtiņas, organiskajām, tandēma vai citām FE tehnoloģijām.

(2) Baterijas ir baterijas, kas definētas 3. panta 13., 14. un 15. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/1542 (2023. gada 12. jūlijs) par baterijām un bateriju atkritumiem.

(3) Termins “elektroceļu sistēmas” (sauktas arī par dinamisko uzlādi) attiecas uz aprīkojumu gar ceļu, kas transportlīdzekļus apgādā ar elektroenerģiju to kustības laikā. Šis galaprodukts ietver gan kondukcijas, gan indukcijas uzlādi.

(4) Termins “sildītājs” attiecas uz zemas (līdz 200 °C) un vidējas (200–500 °C) temperatūras lietojumiem. Termins “krāsns” attiecas uz augstas (500–1 000 °C) un ļoti augstas (virs 1 000 °C) temperatūras lietojumiem.